Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai Eiropas starptautiskās sadarbības stratēģija mainīgā pasaulē”

(COM(2021) 252 final)

(2022/C 105/11)

Ziņotāja:

Neža REPANŠEK

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 1.7.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	231/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ES apņemšanos pildīt vadošo lomu un saglabāt atvērtību saistībā ar starptautisko sadarbību pētniecības un inovācijas jomā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpību saskaņā ar pamatvērtībām.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē secinājumus, kas iekļauti “Bonnas deklarācijā par zinātniskās pētniecības brīvību”. To pieņēma Bonnā 2020. gada 20. oktobrī notikušajā ministru konferencē par Eiropas Pētniecības telpu (EPT), jo šāda deklarācija ir priekšnoteikums dinamiskai pētniecības un inovācijas videi, kuras mērķis ir zināšanu attīstība un sabiedrības ieguvums. EESK atbalsta šādu principu pieņemšanu nākotnē starptautiskā līmenī.

1.3.

EESK uzskata, ka ir labāk jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai atbalstītu ES iestādes un dalībvalstis tādu ārkārtas politikas pasākumu un īpašu programmu izstrādē (saistībā ar profesionālo mobilitāti, pētnieku piesaistīšanu/noturēšanu un lietišķās pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu ES MVU uzņēmējdarbības kultūrā), kas spēj koncentrēt ES pievienoto vērtību, kura savukārt ļauj radīt vērienīgu Eiropas Pētniecības telpu (1) nākamajā desmitgadē. Šajā sakarā būtu sevišķi jāņem vērā pandēmijas laikā gūtā pieredze un klimata pārmaiņu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, kā arī tas, ka, izmantojot pētniecības digitālo pārkārtošanos, jānodrošina pilnīga zināšanu un tehnoloģiju pārnese. Pandēmijas dēļ priekšplānā ir izvirzījusies sadarbība veselības jomā, ņemot vērā, ka galvenā uzmanība jāpievērš veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, savlaicīgai veselības uzlabošanai un stiprināšanai, kā arī sadarbībai starp veselības aprūpes speciālistiem, jo sadarbība ļauj rast risinājumus pat vissarežģītākajām veselības problēmām.

1.4.

EESK vēlas norādīt, cik svarīgi ir stiprināt ES vadošo lomu daudzpusēju pētniecības un inovācijas partnerību atbalstīšanā, lai, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 ietekmi uz Eiropas veselības aprūpes sistēmām, sabiedrību, darījumu aprindām un pasaules ekonomiku, rastu jaunus ekoloģisko, digitālo, veselības, sociālo un inovācijas problēmu risinājumus.

1.5.

Lai konkrēti veicinātu spēcīgākas ES izveidi pasaules mērogā, EESK aicina ES un valstu līmenī pienācīgi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas Komisijas darbībās saistībā ar pasākumu uzraudzību, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā. Ņemot vērā to, ka plānots EPT pārkārtošanās forums, EESK ierosina veicināt ES un valstu iestāžu kopīgu rīcību, izmantojot sākotnēju ziņojumu par pilsoniskās sabiedrības zināšanu tīklu; minētais ziņojums tiktu iesniegts un apspriests starptautiskā konferencē 2022. gadā.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Globālā pieeja pētniecībai un inovācijai ir tas, kā Komisija redz Eiropas stratēģiju attiecībā uz starptautisko sadarbību pētniecības un inovācijas jomā. Stratēģijas mērķis ir stiprināt arī partnerības, lai rastu jaunus ekoloģisko, digitālo, veselības, sociālo un inovācijas problēmu risinājumus.

2.2.

Jaunās stratēģijas pamatā ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, tās mērķis ir izveidot pētniecības un inovācijas vidi, kuras pamatā būtu noteikumi un vērtības un kura būtu arī atvērta, lai palīdzētu pētniekiem un novatoriem visā pasaulē sadarboties daudzpusējās partnerībās un rast risinājumus globālām problēmām. Otrkārt, tās mērķis ir nodrošināt savstarpību un vienlīdzīgus starptautiskās sadarbības apstākļus pētniecības un inovācijas jomā.

2.3.

Jauna globālā pieeja būtu jāīsteno šādi: — ES divpusējo sadarbību pētniecības un inovācijas jomā pielāgojot tā, lai sadarbība atbilstu Eiropas interesēm un vērtībām un lai nostiprinātu ES atvērto stratēģisko autonomiju, — mobilizējot zinātni, tehnoloģijas un inovācijas, lai paātrinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību un pārkārtošanos uz noturīgu un zināšanās balstītu sabiedrību un tautsaimniecību valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, — sākot īstenot iniciatīvas, kuru pamatā ir pieeja “Eiropas komanda”, kas apvieno ES, finanšu iestāžu un dalībvalstu centienus, lai maksimāli palielinātu to efektivitāti un ietekmi.

2.4.

Paziņojums tiks izmantots arī kā ceļvedis ES jaunās civilās pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” starptautiskās dimensijas īstenošanai un tās sinerģijai ar citām ES programmām, it īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Globālā Eiropa”.

3.   Apņemšanās gādāt par starptautisku atvērtību un pamatvērtībām pētniecībā un inovācijā

3.1.

Lai saglabātu vadošo lomu, ES pētniecības un inovācijas programmai arī turpmāk jāsaglabā atvērtība pasaulei. Tas nozīmē, ka dalībniekiem no visas pasaules neatkarīgi no reģistrācijas vietas vai dzīvesvietas vajadzētu būt iespējai piedalīties ES programmās, kā Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa”. Turklāt vērtību respektēšana un to kopīga izpratne pētniecības jomā būtu arī turpmāk jāveicina un jāīsteno visās starptautiskajās partnerībās.

3.2.

Saistībā ar “Eiropas Rīcības kodeksu par pētniecības integritāti” (2) izstrādātajā EESK atzinumā “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (3) uzsvērts, ka pētniecības ētikas un integritātes ziņā ir jāpiemēro zinātniskās un ētiskās integritātes princips, lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai, finanšu līdzekļu zaudējumus un zinātniskas neveiksmes. Paziņojumā uzsvērta ES loma, kas ir svarīga kopējo pamatvērtību aizsardzībā, risinot ētikas problēmas un nodrošinot cilvēkorientētu tehnoloģisko inovāciju.

3.3.

Pētniecības jomā īstenojot starptautisko sadarbību, būtu pilnībā jāņem vērā akadēmiskā brīvība, institucionālā autonomija, pētniecības ētiskie un integritātes aspekti, empīriskie pamati, dzimumu līdztiesība, daudzveidība un iekļautība. EESK pilnībā piekrīt, ka svarīga nozīme jāpiešķir dzimumu līdzsvaram un līdztiesībai, jauniešu iespēju nodrošināšanai un jauniešu iesaistīšanai, iekļaušanai un daudzveidībai globālajā inovācijas pētniecībā. Visos līmeņos būtu jāatbalsta pētniecības iespējas, kā arī iekļaujoša un pētniecību veicinoša vide bez politiskās iejaukšanās. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izstrādāt un veicināt pamatnostādnes par ārvalstu iejaukšanos, kas vērsta uz ES pētniecības organizācijām un augstākās izglītības iestādēm.

3.4.

Vispārējais ES mērķis ir atbilstīgi atvērto datu un atvērtas zinātnes koncepcijai nodrošināt, ka datu kopas ir sameklējams, pieejamas, sadarbspējīgas, atkalizmantojamas (FAIR jeb findable, accessible, interoperable, reusable).

3.5.

Lai sasniegtu nozarē izvirzītos mērķus, valsts līmenī ir svarīgi gādāt par pamatfinansējumu, pietiekami ieguldot pētniecībā un izstrādē.

3.6.

Pielietojot zinātnes diplomātiju, ES varētu efektīvāk īstenot maigo varu un labāk aizstāvēt savas ekonomiskās intereses un vērtības, pielāgojoties partnervalstu pieprasījumam un interesēm un izmantojot priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kā lielvaras statuss pētniecības un inovācijas jomā. EESK ir pārliecināta, ka konstruktīvs sociālais un pilsoniskais dialogs visos līmeņos veicinātu sekmīgu zinātnes diplomātiju mūsu kopienās.

4.   Jauns līdzsvars: virzība uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un savstarpību pētniecības un inovācijas jomā

4.1.

Pateicoties savai politikai un programmām, ES ir svarīgs pētniecības un inovācijas internacionalizācijas katalizators. Tas spēj iesaistīt arī ražošanas sistēmas un mobilizēt zinātni, jaunus pētniekus, starpdisciplīnus tīklus, tehnoloģijas un inovāciju, lai paātrinātu gan ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, gan pāreju uz noturīgu un zināšanās balstītu sabiedrību un tautsaimniecību valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. EESK uzsver, ka privātie un it sevišķi publiskie ieguldījumi zinātnē ir nozīmīgi, lai neatpaliktu no citām globālajām lielvarām pētniecības un inovācijas jomā un vienlaikus aizsargātu cilvēktiesības un pamatvērtības.

4.2.

Citas zinātnes lielvaras tagad zinātnei tērē vairāk nekā ES (procentuālais īpatsvars no iekšzemes kopprodukta). Ģeopolitiskā spriedze pieaug, un tiek apdraudētas cilvēktiesības un pamatvērtības, piemēram, akadēmiskā brīvība. Akadēmiskā brīvība ir ES augstākās izglītības pamats, un tā būtu jāaizsargā attiecībā pret trešām valstīm. Ņemot vērā nesenos notikumus, EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas zinātnieku aicinājumu (4) nekavējoties rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk papildus rastu likumīgus risinājumus apdraudētajiem pētniekiem un zinātniekiem, tostarp stipendiātiem, studentiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem no Afganistānas (it īpaši sievietēm un etniskajām un reliģiskajām minoritātēm).

5.   Kopīga globālo problēmu risināšana

5.1.

EESK pilnībā atbalsta ieceri koncentrēties uz tā dēvēto taisnīgo divējādo pārkārtošanos, t. i., digitālo pārkārtošanos un zaļo kursu, kā arī veselības un ilgtermiņa atveseļošanas politiku laikposmam pēc Covid-19. Eiropai jāsadarbojas pāri robežām ar līdz šim nepieredzētu vērienu, lai iemācītos, kā kopā ar citiem partneriem izstrādāt inovatīvus taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās risinājumus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un veicināt Eiropas noturību, pārticību un konkurētspēju, it īpaši MVU un mikrouzņēmumu konkurētspēju, un atbalstīt ekonomisko un sociālo labklājību. Jāsekmē pārkārtošanās uz noturīgāku Eiropas ekonomiku, taču virzībā uz ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku ļoti svarīga ir arī iekļaujoša atveseļošana, kas nevienu Eiropas iedzīvotāju neatstāj novārtā un vienlaikus rada jaunas iespējas darba ņēmējiem. Šajos procesos svarīga loma var būt arī sociālajai inovācijai.

5.2.

Būtiski pamatzināšanu ieguves un pilnveides priekšnoteikumi ir savstarpēja atvērtība, brīva ideju apmaiņa un risinājumu koprade. Tās ir svarīgi dinamiskas inovāciju ekosistēmas pamatelementi, jo ES rīcībai raksturīgā atvērtība sadarbībai izpaužas pārveidotā globālā vidē.

5.3.

Visas pasaules pētnieku un novatoru mobilitāte būs izšķiroša, lai nodrošinātu iedzīvotāju un nākamo paaudžu labklājību. Nesenā globālā pandēmija liecina, ka starptautiskās sadarbības stiprināšana tādos jautājumos kā globālā veselība palīdz mums īstenot revolucionārus jauninājumus. Eiropas Savienībai būtu jāveicina atvērtas stratēģiskās autonomijas mērķi, dažās jomās vienlaicīgi pielāgojot divpusējo sadarbību ar trešām valstīm (5).

5.4.

Reaģējot uz pašreizējām globālajām tendencēm, Eiropas Savienībai būtu jārāda piemērs, veicinot uz noteikumiem balstītas daudzpusējās attiecības. Multilaterāla kārtība ir jāstiprina, lai tā atbilstu paredzētajam mērķim un ļautu risināt globālas problēmas un reaģēt uz pieaugošajām iedzīvotāju prasībām pēc pārredzamības, kvalitātes un iekļautības. Eiropas Savienībai būtu jāveicina arī vērienīga svarīgāko daudzpusējo starptautisko iestāžu modernizācija, īstenojot kopīgu ceļvedi, kas nodrošinātu savstarpēju atvērtību sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā, lai veicinātu globālu reakciju uz globālām problēmām un apmainītos ar paraugpraksi.

5.5.

Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma globālo ilgtspējas standartu noteikšanā un tas būtu jāveicina, citstarp palielinot savu lomu tādā starptautiskās sadarbības jomā kā MVU labvēlīga pirmsnormatīvā un standartizācijas izpēte. EESK uzsver arī to, ka liela nozīme ir MVU atbalsta pasākumiem visās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomās.

5.6.

EESK pilnībā atbalsta rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā (6) un to uzskata par ļoti labu un visaptverošu koncepciju ES intelektuālā īpašuma sistēmas modernizēšanai. Vienotas patentu sistēmas ieviešanai ir jābūt galvenajai prioritātei, jo tā ievērojami uzlabos ES uzņēmumu konkurētspēju.

5.7.

Atsevišķas valstis arvien uzstājīgāk tiecas pēc tehnoloģiskā pārākuma, īstenojot diskriminējošus pasākumus, un kā globālas ietekmes un sociālas kontroles gūšanas instrumentu nereti izmanto pētniecību un inovāciju. Jāstiprina ne tikai ES pārticība un ekonomiskā konkurētspēja, bet arī spēja neatkarīgi iegūt un nodrošināt saviem iedzīvotājiem svarīgas tehnoloģijas un pakalpojumus, kas ir nekaitīgi un droši. Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadība jaunu globālu normu, starptautisko standartu un sadarbības satvara izstrādē tādās jomās kā digitalizācija, tostarp mākslīgais intelekts, un citas jaunas tehnoloģijas. ES demokrātiskā režīma un regulatīvās priekšrocības ir līdzeklis, kas ļauj veidot labāku pasauli, savukārt tās kā miera procesa dalībnieces uzticamība un tās drošības un aizsardzības struktūras var palīdzēt atbalstīt daudzpusējus miera saglabāšanas, uzturēšanas un veidošanas centienus.

5.8.

Debatēs par mākslīgo intelektu EESK ir aktīvi piedalījusies kopš pirmā atzinuma par mākslīgo intelektu (MI) pieņemšanas 2017. gadā (7) un dažos pēdējos gados ir publicējusi vēl citus atzinumus par šo tematu (8). Attiecībā uz mākslīgo intelektu tā ir atbalstījusi pieeju “cilvēka īstenota kontrole”, saskaņā ar kuru cilvēki gan tehniski turpina vadīt mākslīgo intelektu, gan patur spēju izlemt, vai, kad un kā to izmantot mūsu sabiedrībā kopumā. Uzmanība ir tikusi vērsta arī uz MI ietekmi uz darbvietām, uz to, cik svarīgi ir rast pareizo līdzsvaru starp regulējumu, pašregulāciju un ētikas vadlīnijām, kā arī uz MI ietekmi uz patērētājiem. EESK pašlaik izstrādā formālu atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumu Mākslīgā intelekta aktam (9).

5.9.

ES spēj būt pasaules mēroga dalībniece, pateicoties citstarp tās ārējās darbības un iekšpolitikas saskaņotībai ikvienā dalībvalstī. Vienota un saskaņota ES nostāja ir būtiska, lai stabilizētu mūsu partnerības un alianses ar trešām valstīm, atbalstītu daudzpusējas un reģionālas organizācijas un apspriestu vairāk uz interesēm balstītu pieeju pasaules sabiedriskajiem labumiem.

---

(1)  Prezidentvalsts piezīme Padomei “Eiropas Pētniecības telpas atjaunināšana – kā sagatavot vērienīgas nākamajiem desmit gadiem piemērotas Eiropas Pētniecības telpas izvēršanu” un paziņojums presei “Jauna Eiropas Pētniecības telpa: Padome pieņem secinājumus” (2020. gada 1. decembris).

(2)  The European Code of Conduct for Research Integrity, www.allea.org [accessed 6 June 2021].

(3)  EESK atzinums “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra”A new European Research Area (ERA) for Research and Innovation (OV C 220, 9.6.2021., 79. lpp.).

(4)  https://www.scholarsatrisk.org/2021/08/urgent-appeal-to-european-governments-and-eu-institutions-take-action-for-afghanistans-scholars-researchers-and-civil-society-actors/

(5)  Jāsaskaņo sadarbība ar EBTA valstīm, Rietumbalkāniem, Turciju, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un Apvienoto Karalisti, jāpadziļina ES partnerības ar Āfriku, Latīņameriku un citiem reģioniem.

(6)  EESK atzinums “Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam” (OV C 286, 16.7.2021., 59. lpp.).

(7)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(8)  OV C 440, 6.12.2018., 1. lpp.; OV C 440, 6.12.2018., 51. lpp.; OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.; OJ C 47, 11.2.2020., 64. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 87. lpp.

(9)  INT/940 – Regula par mākslīgo intelektu (OV C 517, 22.12.2021., 61. lpp.).