Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai””

(COM(2021) 350 final)

(2022/C 105/10)

Ziņotāja:

Sandra PARTHIE

Līdzziņotājs:

Dirk BERGRATH

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 1.7.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	21.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	194/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Saskaņotai industriālai stratēģijai uzsvaru vajadzētu likt uz divām dimensijām: atveseļošanu pēc pandēmijas, kā arī atjaunošanu un noturību. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē aicinājumu kopīgi radīt pārkārtošanās ceļus uz zaļu un digitālu nākotni un uzsver, ka tas ir jādara partnerībā ar rūpniecību, publiskajām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām. EESK uzskata, ka pirmais solis sekmīgai un saskaņotai industriālās stratēģijas īstenošanai ir veidot pareizo satvaru, kurā uzmanība tiek pievērsta konkurētspējai un inovācijai, kas būtu jānodrošina katrā ekosistēmā, un kurā tiek paredzēti skaidri mērķi un uzdevumi.

1.2.

Šajā saistībā EESK aicina izstrādāt īpašus galvenos darbības rādītājus, ar kuriem mēra ne tikai ekosistēmas konkurētspēju, bet arī horizontālus jautājumus, un uzsver, ka izraudzītie rādītāji ir regulāri jānovērtē un laika gaitā tie ir jāpielāgo vai jāmaina.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos saglabāt un attīstīt Eiropas rūpniecisko un ražošanas pamatu un uzsver, ka sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme un tās ir jāiesaista Eiropas rūpniecības nākotnes veidošanā. EESK arī uzskata, ka pasākumi, kas paredzēti klimatneitralitātes un digitālās pārkārtošanās panākšanai, būtu jāsaskaņo ar sociālās labklājības un ilgtspējīgas izaugsmes mērķi.

1.4.

1.5.

Dažās jomās pandēmija diemžēl ir palielinājusi plaisu starp pārtikušām un mazāk pārtikušām ES dalībvalstīm. Tas vēl vairāk apdraud sociālo un ekonomisko kohēziju. Next Generation EU ir bezprecedenta instruments, ko ES var izmantot šīs ietekmes mazināšanai, un tas ir jāizmanto, lai uzlabotu Eiropas Savienības dalībvalstu un reģionu konverģenci, arī saistībā ar divējādo pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un digitālu Eiropu.

1.6.

Industriālās alianses ir veiksmīgs piemērs, kā izstrādājami liela mēroga un pārrobežu rūpnieciski projekti stratēģiskās jomās. Šīs industriālās alianses kopā ar svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI) ir būtiskas atveseļošanai un Eiropas standartu un pamattehnoloģiju veicināšanai, it īpaši jomās, kurās tirgus viens pats nespēj to nodrošināt vai tiek izkropļots.

1.7.

Komiteja uzskata: šādu projektu sekmīgai īstenošanai vajadzīgs ciešs dialogs ar darba ņēmēju pārstāvjiem un arodbiedrībām, kā arī ar uzņēmumu pārstāvjiem un darba devēju federācijām, lai ņemtu vērā viņu zinātību un iespējami samazinātu nenoteiktību pārveides procesā. Tie jāpapildina ar ietekmes novērtējumu par dekarbonizācijas procesu ietekmi uz vērtības radīšanu, nodarbinātību un prasmēm, kas nepieciešamas dekarbonizētā rūpnieciskajā ražošanā un aprites ekonomikā.

1.8.

Ļoti svarīgi ir noteikt skaidrus un piemērotus pasākumus Eiropas MMVU (1) atbalstam, un EESK atbalsta nodomu sniegt visu lielumu uzņēmumiem pieejamu atbalstu inovācijai un pilnīgai digitalizācijai. Ir arī jāpārskata politikas pasākumi, kuru mērķis ir risināt darbā pieņemšanas problēmas, ar ko saskaras uzņēmumi, un piesaistīt kvalificētu darbaspēku, un ir vajadzīga uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā, darba ņēmēju prasmēs un apmācībā, kā arī pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanā.

1.9.

Stratēģiskās vērtības radīšanas ķēdēs eksistējošas nepilnības, kā arī kvalificētu darbinieku trūkums mazina Eiropas rūpniecības nozaru spēju īsā laikā atgūties no pandēmijas. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis un ES rīkotos izlēmīgi un citstarp ar reindustrializācijas, aprites ekonomikas, tirdzniecības politikas pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas saistīti ar prasmēm, risinātu stratēģiskas atkarības problēmu (2). Kopumā piegādes ķēdes vislabāk var apzināt un pārskatīt paši uzņēmumi, un šie uzņēmumu centieni būtu jāatbalsta.

1.10.

Eiropas Savienībai ir jāsaglabā atvērtība, kā arī taisnīga un vērtībās balstīta pieeja, lai piesaistītu ieguldītājus un veicinātu saimniecisko darbību savā teritorijā. EESK tomēr atbalsta atvērtu un taisnīgu vienoto tirgu, kurā Eiropas uzņēmumi var konkurēt ārvalstu tirgos, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ieguldījumi tiek veikti digitālos risinājumos, kas rada pievienoto vērtību Eiropas valstu ekonomikai. Ekonomikas digitalizācija būtu jāveicina iekļaujoši, novēršot jebkāda veida digitālo diskrimināciju.

1.11.

EESK uzskata, ka Komisijas izziņotais pasākumu kopums, kas paredzēts cīņai pret ārvalstu subsīdiju dēļ radušos negodīgu konkurenci, būtu jāizmanto arī kā instruments Eiropas reindustrializācijai un tās industriālo vērtības radīšanas ķēžu atbalstam. EESK atbalsta arī Eiropas ražošanas ķēžu kartēšanu un uzskata, ka rūpniecībai ir jābūt šīs rekonstrukcijas priekšgalā. Komiteja arī aicina labāk veicināt Eiropas standartu ievērošanu pasaules līmenī.

2. Komisijas paziņojums

2.1.

Ar 2020. gada 10. martā publicēto paziņojumu tiek atjaunināta “Jaunā Eiropas industriālā stratēģija”. Atjaunināšanas mērķis ir apzināt pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi uz Eiropas ekonomiku un rūpniecību, un atjauninātajā stratēģijā tiek raksturota no krīzes gūtā pieredze un izklāstītas politikas prioritātes trīs galvenajos virzienos:

—	vienotā tirgus noturības stiprināšana,

—	Eiropas stratēģisko atkarību mazināšana,

—	ES rūpniecības zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšana.

2.2.

Atjauninātajā stratēģijā novērtēta arī vienotā tirgus elastība un darbība, izvērtētas visu rūpniecības ekosistēmu vajadzības, noteiktas stratēģiskās atkarības svarīgākajās jutīgajās ekosistēmās un ierosināti galvenie darbības rādītāji (KPI) stratēģijas īstenošanas uzraudzībai. Tas ietver MVU dimensiju ar pielāgotu finansiālu atbalstu un pasākumus, kas dotu MVU un jaunuzņēmumiem iespēju īstenot divējādo pārkārtošanos.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē industriālās stratēģijas atjaunināšanu. Stratēģija ir jāpārskata, jo Covid-19 krīze apdraud Eiropas ekonomiku un industriālās vērtības radīšanas ķēdes, mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī iedzīvotāju, it īpaši jauniešus, darbu zaudējušus cilvēkus, cilvēkus ar zemiem ienākumiem un mazāk aizsargātās grupas, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti un sievietes. Ir atklājušās arī citas nepilnības, atkarības un trūkumi piegādes ķēdēs, un ir vajadzīgs uz faktiem balstīts novērtējums, lai tos sekmīgi novērstu. EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos saglabāt un attīstīt Eiropas rūpniecisko un ražošanas pamatu un uzsver, ka sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme un tās ir jāiesaista Eiropas rūpniecības nākotnes veidošanā. EESK īpaši uzsver sociālā dialoga, sociālo partneru, darba koplīguma slēgšanas sarunu un darba ņēmēju, kā arī pilsoniskās sabiedrības līdzdalības izšķirošo nozīmi konkurētspējīgas industriālās politikas nodrošināšanā.

3.2.

Tomēr, tā kā līdz Covid-19 uzliesmojumam pastāvējušās problēmas nav izzudušas, ir lietderīgi nodrošināt saskanību ar pasākumiem, kas ierosināti 2020. gada ES Industriālajā stratēģijā. Atveseļošanās prasīs laiku, un šajā procesā ir nepieciešams nepārtraukts atbalsts Eiropas rūpniecībai, uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Grūtā divējādās pārkārtošanās uzdevuma veikšanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un digitalizācijas veicināšanai ir vajadzīgi uzņēmumu un publiskā sektora struktūru centieni, un mūsdienīgā Eiropas Industriālajā stratēģijā īpaša uzmanība jāpievērš minētajiem uzdevumiem. EESK uzsver, ka pasākumiem, kas paredzēti klimatneitralitātes un digitālās pārkārtošanās panākšanai, ir jāatbilst mērķim nodrošināt sociālo labklājību un ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Papildus tam, ka uzmanība tiek pievērsta ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes, būtiska ir ilgtermiņa perspektīva attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī produktivitāti un konkurētspēju kopumā.

3.3.

Komiteja piekrīt viedoklim, ka vērtības radīšanas ķēžu noturība ir ieguvusi lielāku nozīmi, un atbalsta Komisijas centienus nodrošināt piegādes ķēdes un stiprināt uzņēmumu noturību, jo tas ir svarīgi ES ekonomikai un Covid-19 pandēmija ir atklājusi negaidītus trūkumus, tostarp vienotajā tirgū. Spēcīgai horizontālai rūpniecības politikai būtu jāatbalsta Eiropas rūpnieciskais pamats, neparedzot patvaļīgu iejaukšanos tirgū. EESK norāda uz inovācijas nozīmību. Ne vien politiskā, bet galvenokārt uzņēmumu darba kārtībā jābūt uzdevumam noskaidrot, kā atrast piemērotu piegādes drošības līmeni un stiprināt noturību pret traucējumiem.

3.4.

Prasmēm ir ļoti svarīga nozīme divējādās pārkārtošanās atbalstīšanā un atveseļošanas sekmēšanā. ES var kļūt par ģeopolitisku lielvaru tikai tādā gadījumā, ja tai ir patiesi konkurētspējīgs rūpnieciskais pamats ar spēcīgiem uzņēmumiem un augsti kvalificētiem darbiniekiem, ražotnēm ES teritorijā un skaidriem un taisnīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo tirgu. EESK atbalsta uzsākto iniciatīvu “Prasmju pilnveides pakts”, kuras mērķis ir veicināt pasākumus pilngadīgu darba ņēmēju prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Paktā paredzētās darbības, piemēram, prasmju partnerību, tostarp publiskā un privātā sektora partnerību, attīstīšanu katrā ekosistēmā, vislabāk iespējams izstrādāt nozaru līmenī, iesaistot nozaru sociālos partnerus un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tāpat ir svarīgi, lai valstu iniciatīvas attiecībā uz prasmēm stimulētu darba devējus piedāvāt apmācības iespējas. Šajā ziņā ārkārtīgi svarīga ir teritoriālā dimensija; darba tirgi ir pienācīgi jāizvērtē ar mērķi radīt jaunas darbvietas visos reģionos. EESK uzraudzīs šos aspektus un aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību centienos uzraudzīt un īstenot Atveseļošanas un noturības mehānisma plānus, kam jābūt saskaņotiem ar Eiropas zaļo kursu un Industriālo stratēģiju. Eiropai ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks, kas ir pielāgots pārmaiņām, ar kurām ekonomika patlaban saskaras. Sekmīga pārkvalifikācija un prasmju pilnveidošana ir ievērojams izaicinājums (3).

3.5.

EESK pauž gandarījumu par to, ka stratēģijas kontekstā padziļināti analizēta Covid-19 pandēmijas ietekme. Ierosinātās pastāvīgās uzraudzības un novērošanas darbības un instrumenti, piemēram, gadskārtējais ziņojums par vienoto tirgu vai kritiski svarīgu izejvielu uzraudzība, var radīt ļoti vērtīgas datu kopas, kas dod iespēju novērtēt pašreizējo Eiropas industriālo potenciālu un veidot horizontālu rūpniecības politiku, kura atjaunotu Eiropas vadošo vietu pasaulē.

3.6.

Tomēr nepietiek izstrādāt stratēģijas vai plānus, piemēram, attiecībā uz zaļo kursu vai NextGenerationEU, ja tos neīsteno. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka dažādie Eiropas atveseļošanas plāni tiek saskaņoti, izveidots nepieciešamais tiesiskais regulējums un paredzēti stimuli, kas dod iespēju rūpniecībai, tās uzņēmumiem un darba ņēmējiem virzīties uz ilgtspējīgu un digitālu nākotni.

3.7.

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru šis ievērojamais publisko līdzekļu izlietojums būtu jāvērš uz sociālās ilgtspējas un solidaritātes principu ievērošanu. Tam vajadzētu būt pamatprincipam atjauninātās stratēģijas īstenošanā. Ņemot vērā problēmu mērogu, ar resursiem, kas pašlaik ir pieejami Taisnīgas pārkārtošanās fondā, ir par maz, lai radītu pietiekamas izredzes strukturālo pārmaiņu procesā skartajiem reģioniem un darba ņēmējiem. Taisnīga pārkārtošanās rūpniecībā būs sekmīga tika tad, ja tiks veikta saskaņoti. EESK uzskata, ka publiskie ieguldījumi būtu jāveic, izmantojot plašas un atklātas pētniecības programmas, piemēram, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai nepieļautu tādu darbību subsidēšanu, kas var rēķināties ar tirgus atbalstu.

3.8.

Rūpniecības politika un tirdzniecības politika ir savstarpēji saistītas, tām jābūt savstarpēji pastiprinošām un jāmazina tirgus izkropļojumi. Lai nodrošinātu noturību, arī turpmāk jāsaglabā ES atvērtība tirdzniecībai un ieguldījumiem. Tirdzniecība var palīdzēt dažādot piegādes ķēdes un dod Eiropas Savienībai iespēju netraucēti piekļūt resursiem, kas ir ļoti svarīgi mūsu spējai ieviest jauninājumus un palielināt ražošanas apjomu (4). ES tirdzniecības politika, cita starpā paaugstinot tirdzniecības partneru mērķus klimata jomā, piemēram, liberalizējot tirdzniecību ar vides precēm un pakalpojumiem, var sekmēt mūsu globālās konkurētspējas uzlabošanu. EESK uzsver, ka visiem ES politikas pasākumiem būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī un jānodrošina, ka ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar sociālo taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, augstiem darba un vides aizsardzības standartiem. Eiropas Savienībai ir jāsaglabā atvērtība, kā arī taisnīga un vērtībās balstīta pieeja, lai piesaistītu ieguldītājus un veicinātu saimniecisko darbību savā teritorijā.

3.9.

vienotais tirgus ir Eiropas lielākā vērtība, un tā sekmīgai darbībai būs izšķiroša nozīme pārkārtošanās nodrošināšanā. Komisijai arī turpmāk būtu jāveltī daudz uzmanības noteikumu īstenošanai un izpildes nodrošināšanai, kā arī to šķēršļu likvidēšanai vienotajā tirgū, kas pastāvēja vēl pirms krīzes.

3.10.

Dažās jomās pandēmija ir palielinājusi plaisu starp ES dalībvalstīm, kurās ir dažāds labklājības līmenis. Tas vēl vairāk apdraud sociālo un ekonomisko kohēziju. Next Generation EU ir bezprecedenta instruments šīs ietekmes mazināšanai, taču EESK pauž nožēlu par to, ka atjauninātajā industriālajā stratēģijā uzmanība nav pievērsta reģionālajam aspektam, kā arī perifērijas vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas aspektam. Ar ekosistēmas pieeju vien nav iespējams labot stāvokli vai mazināt atšķirības. Vienam no galvenajiem stratēģijas mērķiem vajadzētu būt atšķirību mazināšanai starp dalībvalstīm un reģioniem, vienlaikus cenšoties panākt augšupēju konverģenci.

4. Rūpniecības nozares tendenču, vērtības radīšanas ķēžu un konkurētspējas uzraudzība

4.1.

Ražošana ir inovācijas virzītājspēks, vērtības radīšanas ķēžu, tostarp pakalpojumu, svarīgākais punkts, kā arī tāda joma, kas saistās ar augstu produktivitāti un labi apmaksātām darbvietām. Noturīga un mūsdienīga Eiropas ekonomikas un rūpniecības politika, kas saglabā esošās un rada jaunas darbvietas, būtu jābalsta uz ražošanas nākotnes nodrošināšanu, rūpnieciskās ražošanas stiprināšanu un labvēlīgas darījumdarbības un normatīvās vides nodrošināšanu.

4.2.

Stratēģiskās vērtības radīšanas ķēdēs eksistējošas nepilnības, kā arī kvalificētu darbinieku trūkums mazina Eiropas rūpniecības nozares spēju īsā laikā atgūties no pandēmijas. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai jācenšas mazināt stratēģiska atkarība, tostarp ar stratēģiskas ražošanas piesaisti ES teritorijai, aprites ekonomiku un tirdzniecības politikas pasākumiem. Kopumā uzņēmumi ir tie, kas var vislabāk apzināt un pārskatīt savas piegādes ķēdes. EESK uzskata, ka Komisijas izziņotais pasākumu kopums, kas paredzēts cīņai pret ārvalstu subsīdiju dēļ radušos negodīgu konkurenci, būtu jāizmanto arī kā instruments Eiropas reindustrializācijai un tās rūpniecības vērtības ķēžu atbalstam. Eiropas stratēģisko spēju uzlabošana, izmantojot jaunas rūpnieciskās alianses, kas citādi neveidotos, var radīt darbvietas un izaugsmi, kuru nodrošinās noteiktu stratēģisku ražotņu atjaunošana.

4.3.

Eiropas ražošanas nozare saskaras ar pieaugošu konkurenci, ko rada Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna. Eiropa ir iesaistīta konkurencē par ieguldījumiem, ko var veikt daudzviet pasaulē. Labvēlīgi ieguldījumu nosacījumi ir būtisks Eiropas turpmākas labklājības priekšnoteikums. Vietējie, Eiropas mēroga un starptautiskie ieguldītāji saglabās vai palielinās akciju kapitālu tikai tādā gadījumā, ja tam būs labvēlīgi apstākļi. Jānodrošina esošo uzņēmumu attīstībai nepieciešamie apstākļi, bet dibinātājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka Eiropā viņu darījumdarbības projekti var veiksmīgi attīstīties. EESK iesaka industriālajā stratēģijā nostiprināt horizontālo pieeju, ko papildina vertikālas pieejas.

4.4.

Nodokļu režīmam var būt svarīga nozīme nepieciešamo stimulu nodrošināšanā, bet ne tikmēr, kamēr dalībvalstis negodīgā un kaitīgā veidā joprojām savstarpēji konkurē, kas dažām lielām korporācijām dod iespēju joprojām maksāt nodokļus mazākā apjomā, nekā tām pienāktos. EESK atbalsta centienus sagatavot tiesību akta priekšlikumu BEFIT (Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu regulējums) un atzinīgi vērtē neseno ESAO vienošanos par tādu jautājumu kā uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem.

4.5.

Gadskārtējā ziņojumā par vienoto tirgu ir noteikts KPI kopums, ar kura palīdzību analizēt ekonomikas attīstību un uzraudzīt sasniegto progresu dažādās jomās, kas noteiktas par Eiropas rūpniecības prioritātēm. EESK atbalsta KPI kā uzraudzības instrumenta izmantošanu un atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts sniegt pārskatu par ES ekonomikas sniegumu, salīdzināt to ar starptautisko partneru rezultātiem un analizēt rūpniecības ekosistēmu specifiku. Komiteja aicina Komisiju sagatavot gadskārtēju novērtējumu, kurā būtu sīki izklāstīts, cik lielā mērā KPI ir veicinājuši ierosināto mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā veikt korektīvos pasākumus. EESK arī uzskata: ja galvenie darbības rādītāji (KPI) ir būtisks industriālās stratēģijas īstenošanas instruments, ir vajadzīgi kvantitatīvi nosakāmi mērķi, skaidrs grafiks un pārvaldība.

4.6.

EESK uzskata, ka tomēr ir vajadzīgi rādītāji, kas ne tikai sniedz vēl vienu datu kopumu, bet atspoguļo ES konkurētspējai svarīgo. Ierosinātajos KPI nav ņemti vērā tādi svarīgi aspekti kā darbaspēka vecums, dzimums un prasmju profils dažādās ekosistēmās. Šie aspekti ir būtiski, lai prognozētu turpmākās pārmaiņas un izvairītos no problemātiskām situācijām un šķēršļiem Eiropas rūpniecības pārveidošanā. Taču tiem ir arī svarīga nozīme iekļaujošas atveseļošanās veidošanā, ņemot vērā, ka krīze vissmagāk skārusi jauniešus, sievietes un darba ņēmējus nestabilās darba attiecībās. Lai nodrošinātu labus darba un ražošanas apstākļus un augstas kvalitātes darbvietas, EESK iesaka ierosinātos KPI papildināt ar rādītājiem, kas nosaka industriālās stratēģijas un tās 14 ekosistēmu sniegumu sociālajā jomā. Komiteja aicina izstrādāt īpašus rādītājus, ar kuriem novērtē ne tikai ekosistēmas, bet arī horizontālus aspektus, un radīt iespēju vajadzības gadījumā tos laika gaitā pielāgot, mainīt vai pilnveidot. Galvenajos darbības rādītājos vajadzētu ņemt vērā patērētāju vēlmes un it īpaši pāreju uz ilgtspējīgiem izstrādājumiem.

5. vienotā tirgus noturības stiprināšana

5.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka vienotais tirgus ir viens no svarīgākajiem atjaunināšanas aspektiem. Spēcīgs vietējais tirgus ir priekšnoteikums, lai Eiropas uzņēmumi varētu izveidoties, attīstīties un turpināt plaukt. EESK atgādina, ka mērķis ir nodrošināt augstus darba, sociālos un vides aizsardzības standartus, kā arī dot piegādes ķēdēm un vērtību radīšanas tīkliem iespēju netraucēti darboties Eiropā. Sociālā kohēzija, cenas ziņā pieņemamas veselības aprūpes sistēmas, efektīvi sabiedriskie pakalpojumi, laba infrastruktūra, sekmīgas izglītības sistēmas un labi funkcionējošas darba attiecības ir galvenie nosacījumi, kas veicina ieguldījumu piesaisti un rada labklājību.

5.2.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par vienotā tirgus ārkārtas instrumenta izveidi ar mērķi uzlabot pārredzamību un koordināciju. Komiteja arī atzinīgi vērtē detalizētu rūpniecības ekosistēmu analīzi, kas būs jāpapildina gan ar nozaru analīzi un ceļvežiem, kuros uzsvērta ne tikai savstarpējā atkarība un saiknes, bet arī nepilnības daudzās ES nozarēs, gan arī ar darba tirgus attīstības un attiecīgo prasmju vajadzību izvērtējumu. Jābūt arī iespējai pārskatīt ekosistēmu (5) definīciju un izmantošanu, kā arī to, kuras nozares tiek pārbaudītas, lai instruments nekļūtu pārāk selektīvs.

5.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka atzīta Eiropas MMVU nozīme, un atbalsta nodomu palīdzēt tiem palielināt darbības apjomu un piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Tam ir vajadzīga darījumdarbībai labvēlīga vide un ieguldījumi darba ņēmēju prasmju nodrošināšanā un apmācībā, kā arī pienācīgi darba apstākļi un laba sociālā infrastruktūra. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija īpašu uzmanību pievērsusi maksājumu kavējumiem. Maksājumu kavējumu jautājuma risināšana ir īpaši svarīga maziem un vidējiem uzņēmumiem. Alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas, kurās strīdi var būt konfidenciāli, var būt svarīgs solis šajā virzienā.

5.4.

5.5.

EESK aicina reformēt valsts atbalsta noteikumus. Pašreizējā pieeja vairs neatbilst paredzētajam nolūkam. Mums ir vajadzīga sistēma, kas samazina administratīvo slogu, paātrina lēmumu pieņemšanu un atvieglo atbilstības klauzulas prasību izpildi. Valsts atbalsta noteikumi var sekmēt vai apturēt IPCEI, kas ir būtiski publisko un privāto ieguldījumu veicināšanai.

5.6.

EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav atzīta sociālās ekonomikas uzņēmumu izšķirošā nozīme pandēmijas laikā un to loma noturīgas Eiropas turpmākajā attīstībā. Šajā saistībā EESK norāda uz topošo rīcības plānu sociālās ekonomikas veicināšanai.

5.7.

Pētniecībai, attīstībai un inovācijai ir ļoti svarīga nozīme Eiropas rūpniecības nākotnes veidošanā. EESK pauž nožēlu par to, ka mērķis 3 % no IKP ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā vēl ne tuvu nav sasniegts. Dažās dalībvalstīs šis rādītājs ir sasniegts, citās tas ir mazāks par 1 %. Šīs atšķirības negatīvi ietekmē Eiropas Savienības kā valstu kopuma spējas pasaules mērogā un ierindo to aiz ASV, Japānas un Ķīnas.

5.8.

Lai stiprinātu vienotā tirgus noturību, ir jāveicina tirgus integrācija. Tāpēc gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī būtu jāpievērš uzmanība fiskālajai dimensijai un integrācijai, kā arī pasākumiem negodīgas nodokļu konkurences novēršanai. Konkurences noteikumi ir jāpielāgo arī jaunajiem apstākļiem, ar ko mēs saskaramies šodien, neatkarīgi no rūpniecības politikas.

6. Atkarības novēršana: atvērta stratēģiskā autonomija praksē

6.1.

Eiropas Savienībai ir jāsaglabā atvērtība, kā arī taisnīga un vērtībās balstīta pieeja, lai piesaistītu ieguldītājus un veicinātu saimniecisko darbību savā teritorijā. Tās ģeopolitiskā ietekme ir saistīta ar konkurētspējīgu rūpniecisku pamatu, kā arī spēcīgiem uzņēmumiem un augsti kvalificētiem darbiniekiem, ražotnēm ES teritorijā un skaidriem un taisnīgiem iekšējā tirgus noteikumiem, kas var kalpot par piemēru starptautiskā mērogā (6). Tomēr, lai saglabātu godīgu konkurenci Eiropas Savienībā, ir svarīgi, lai tā izmantotu tirdzniecības aizsardzības instrumentus apdomīgi.

6.2.

EESK ir pārliecināta, ka uz autonomiju vērsta politika nav piemērota paredzētajam nolūkam. Tā vietā ES tirdzniecības politikā ir jāatzīst, ka atvērtība ir galvenais elements noturības sasniegšanā. Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp atvērtību un plānoto juridisko instrumentu, kas paredzēts, lai būtu mazāka potenciāli kropļojošā ārvalstu subsīdiju ietekme uz uzņēmumiem un darba ņēmējiem vienotajā tirgū. EESK atbalsta atvērtu un taisnīgu vienoto tirgu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros Eiropas uzņēmumi var konkurēt ārvalstu tirgos.

6.3.

No otras puses, būtu jāizvairās no jaunu jēdzienu, piemēram, “konkurētspējīga ilgtspēja”, ieviešanas bez papildu paskaidrojumiem. Ekonomikas atveseļošanas posmā uzņēmumiem neklāsies viegli, un, lai ar to tiktu galā, ir vajadzīgs vienkārši izmantojams tiesiskais regulējums.

6.4.

Līdzšinējā akumulatoru un ūdeņraža ražošanas pieredze liecina, ka industriālo alianšu veidošanas un atbalsta pieeja ir izrādījusies veiksmīga. EESK uzskata, ka tas ir ļoti labs instruments, un atbalsta turpmāku alianšu veidošanu izraudzītās nozarēs, piemēram, procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju, rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas, kosmosa transportlīdzekļu palaišanas iekārtu un bezemisiju aviācijas nozarē. Tomēr Komiteja mudina veidot apvienības pārredzamā un iekļaujošā veidā, īpašu uzmanību pievēršot MMVU.

7. Divējādās pārkārtošanās paātrināšana

7.1.

Kā atzīts zaļajā kursā, digitalizācijai ir būtiska nozīme visās ekosistēmās. Tāpēc visā Eiropas Savienībā būtu jāpalielina ieguldījumi, lai veicinātu gan izaugsmes iespējas tādos jaunos IKT sektoros kā datu ekonomika, lietu internets, mākoņdatošana, robotika, mākslīgais intelekts un progresīva ražošana, gan arī Eiropā izstrādātu rūpniecības standartu izmantošanu. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ieguldījumi tiek veikti digitālos risinājumos, kas rada pievienoto vērtību Eiropas valstu ekonomikai.

7.2.

Visaugstākā prioritāte ir panākt Eiropas konkurētspēju digitālajā jomā. Stratēģijā pamatoti ir minēta nepieciešamība abiem likumdevējiem īsā laikā pieņemt digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu tiesību aktu un norādīts, ka saskaņoti standarti ir ļoti būtiski, lai stiprinātu vienoto preču tirgu un panāktu Eiropas globālo līderību tehnoloģiju jomā, tostarp izmantojot digitalizāciju ar mērķi panākt augstāku energoefektivitāti. Labi funkcionējošai Eiropas standartizācijas sistēmai ir liela nozīme divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā un ES rūpniecības konkurētspējas un noturības stiprināšanā. EESK aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai ar standartu noteikšanu un izmantošanu panāktu vadošo lomu, kopīgi ar uzņēmumiem popularizējot un pilnveidojot spēkā esošos Eiropas standartus rūpniecības jomā. Tāpēc, ņemot vērā arī pakalpojumu nozares nozīmi labi funkcionējošā vienotā tirgus izveidē, kā arī divējādās pārkārtošanās problēmu risināšanā, EESK atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošo pieeju.

7.3.

Galvenais uzdevums ir nodrošināt Eiropas darbaspēka digitālās prasmes, kas būs vajadzīgas jaunajā industrializācijas posmā. Digitālā laikmeta priekšrocību sekmīgas izmantošanas priekšnosacījums ir kvalificēts un labi sagatavots darbaspēks. Prasmes ir svarīgs inovācijas un pievienotās vērtības radīšanas virzītājspēks. Lai palielinātu nodarbināmību, ir nepieciešamas visaptverošas darba tirgus stratēģijas, kuru izstrādē iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas (sociālie partneri, darba tirgus iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, apmācības sniedzēji). Digitālajām prasmēm un kompetencēm jākļūst par neatņemamu elementu visos izglītības un apmācības līmeņos, kā arī nozaru sociālo partneru aprindās. Vietējie uzņēmumi būtu jāiesaista izglītības un arodapmācības sistēmu pārvaldībā, jo tiem ir plašas zināšanas par uzņēmumu sistēmām un vietējā tirgus vajadzībām. Ekonomikas digitalizācija būtu jāveicina iekļaujošā veidā, novēršot jebkādu digitālo diskrimināciju, it īpaši pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un tiem, kas dzīvo lauku un attālos reģionos.

7.4.

EESK uzsver, ka ekonomikas uzplaukumam un klimatam vislabvēlīgākais ir spēcīgs Eiropas ražošanas sektors, kura pamatā ir mazemisiju vai bezemisiju tehnoloģijas un energoefektivitāte. Būtiska neveiksme būtu ražošanas jaudu samazināšanās un iespēja, ka oglekļa emisijas un ieguldījumi varētu tikt pārvirzīti uz valstīm ar mazāk vērienīgiem emisiju standartiem. Svarīgākais instruments emisiju mazināšanai pasaules mērogā ir cenas ziņā pieņemamu mazoglekļa vai bezoglekļa, kā arī energoefektīvu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana globālajos tirgos. Eiropas pienākums ir parādīt, ka vērienīga emisiju samazināšana ir iespējama, neapdraudot ekonomikas uzplaukumu.

7.5.

Aprites ekonomika (7) un otrreizējo izejvielu tirgu izveide ir ļoti svarīga. Atkritumu apsaimniekošanas politikas pasākumi, obligāts reciklēta materiāla satura īpatsvars iepakojumā un citos izstrādājumos ir būtiski aspekti, lai veicinātu ieguldījumus reciklēšanas ķēdēs.

7.6.

Lai sasniegtu zaļā kursa finansēšanai vajadzīgo ieguldījumu līmeni, būtu jāparedz arī valsts atbalsta noteikumu pārskatīšana attiecībā uz ieguldījumiem mazoglekļa izstrādājumos un procesos. Turklāt jaunizveidotajiem fondiem, kā Inovāciju fondam un Modernizācijas fondam, un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) izsoļu ieņēmumiem, kā arī ierosinātajiem līgumiem par oglekļa cenas starpību būtu jānodrošina papildu resursi klimata aizsardzības un enerģētikas projektiem un tādas pārkārtošanās radītas sociālās ietekmes pārvarēšanai, kuras mērķis ir nevienu neatstāt novārtā. Būtu arī jārada saikne starp industriālo stratēģiju un Eiropas zaļo kursu un ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu.

7.7.

EESK atbalsta atjauninātās industriālās stratēģijas ievirzi attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Komiteja vēlas uzsvērt – lai izvairītos no tirdzniecības partneru pretpasākumiem, oglekļa ievedkorekcijas mehānismam, kas ieviests atsevišķās nozarēs, pilnībā jāatbilst PTO noteikumiem. Lai panāktu oglekļneitralitāti, turpmāko daudzpusējo sarunu prioritārajam mērķim vajadzētu būt līdzīgu oglekļa cenu noteikšanai starptautiskā mērogā.

7.8.

Datu analīzei būs ļoti būtiska nozīme īstermiņā un vidējā termiņā. Eiropas Savienībai ir vajadzīgas progresīvas datu analīzes programmas, kas var novērtēt Eiropas konkurētspējas līmeni salīdzinājumā ar mūsu globālajiem konkurentiem. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē centienus izveidot industriālās alianses rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas jomā.

Briselē, 2021. gada 21. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

NB!	Šā dokumenta pielikums (Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas papildatzinums CCMI/185 “Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana – ietekme uz veselības nozares ekosistēmu” – EESC-2021-02562-00-00-AS-TRA) atrodams turpmākajās lappusēs.

(1) Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU).

(2) EESK vēlas norādīt, ka loģiski būtu runāt par stratēģisku “neatkarību”, nevis “atkarību”, bet konsekvences labad tā turpinās izmantot Komisijas ieviesto terminoloģiju.

(3) OV C 374, 16.9.2021., 16. lpp.

(4) Sk. OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp., un OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.

(5) Termina “ekosistēmas” lietojums nepareizi vedina domāt, ka runa ir par ilgtspējīgu līdzsvaru. Termins “ekosistēmas” Eiropas Komisijas paziņojumos netiek lietots konsekventi. 2019. gada decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu termins “ekosistēma” tiek lietots, runājot par dabas sistēmām, nevis tām, ko radījuši cilvēki. Paziņojumā par atjaunināto industriālo stratēģiju termins lietots, tikai runājot par rūpniecības sistēmām.

(6) Sk. OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.

(7) Sk. OV C 364, 28.10.2020., 94. lpp., un OV C 14, 15.1.2020., 29. lpp.

PIELIKUMS

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisijas (CCMI) atzinums “Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana – ietekme uz veselības nozares ekosistēmu”

(INT/935 papildatzinums)

Ziņotājs:	Anastasis YIAPANIS
Līdzziņotājs:	Antonello PEZZINI

Pilnsapulces lēmums	26.4.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 37. panta 2. punkts
	Papildatzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	29.9.2021.

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir stingri pārliecināta, ka veselība ir jaunā starptautiskā ģeopolitiskā konteksta centrā un ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt spēcīgu un koordinētu Eiropas veselības aprūpes ekosistēmu, lai veicinātu ES industriāli stratēģisko autonomiju, tehnoloģisko suverenitāti un ES iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, pamatojoties uz holistisku pieeju, kurā ir skaidri ceļveži un izmērāmi, pārredzami snieguma rādītāji.

1.2.

Kopā ar dalībvalstīm un nozares ieinteresētajām personām būtu jāveic augšupēja kartēšana un analīze, lai precīzi novērtētu identificēto atkarību raksturu, tostarp riskus, ko tās rada industriālās ekosistēmas noturībai un darbībai, kā arī mazinātu neaizsargātību un stratēģisko materiālu trūkumu.

1.3.

EESK uzskata, ka ir jārīkojas, lai izveidotu spēcīgāku, taisnīgāku, kā arī efektīvāku un pieejamāku veselības aprūpes ekosistēmu ar efektīvu pārvaldību, piegādes avotu pienācīgu dažādošanu un sadarbspējīgu un savstarpēji savienotu digitālo veselības aprūpes arhitektūru. Eiropas Savienībai ir jārod piemēroti stimuli stratēģisko ražošanas jaudu repatriācijai.

1.4.

Dažu izejvielu piegādes ziņā Eiropa ir atkarīga no citām valstīm. Veselības nozarē ir vajadzīgas spēcīgākas un daudzveidīgākas starptautiskās piegādes ķēdes, lai nozare būtu gatava turpmākām krīzēm. EESK atzinīgi vērtē paziņoto priekšlikumu izveidot ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi.

1.5.

EESK uzsver, ka ir jādara vairāk, tostarp izmantojot sinerģiju starp publisko un privāto sektoru. Stratēģiskā prognozēšana ES līmenī ir ārkārtīgi nepieciešama, lai veicinātu taisnīgu aprīkojuma pieejamību un piekļuvi veselības aprūpes ekosistēmai, lielāku solidaritāti, taisnīgumu un daudzpusēju sadarbību. EESK aicina garantēt sociālo labklājību, nodrošinot visiem ES iedzīvotājiem vienkāršu piekļuvi kvalitatīvām un efektīvām zālēm.

1.6.

Potenciālā sinerģija starp lielajiem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem netiek pilnībā izmantota; tas ievērojami apgrūtina mazo un vidējo uzņēmumu iespēju izmantošanu un neļauj veselības nozarei kļūt par nozīmīgu atklājumu inkubatoru. Efektīvi ir jākoordinē ieguldījumu atbalsta instrumenti, īpašu uzmanību pievēršot nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

1.7.

EESK aicina ieviest lielāku skaidrību attiecībā uz veselības datu apmaiņu un mākslīgā intelekta izmantošanu, likvidēt regulatīvos šķēršļus un atbalstīt kopēju ES pieeju telemedicīnas pakalpojumu izmantošanai. Komiteja pilnībā atbalsta Eiropas veselības datu telpas izvēršanu, kurā jāievēro visas individuālās tiesības un jāaizsargā personas dati.

1.8.

Veselības nozare var ievērojami veicināt ES klimatneitralitāti, izmantojot pienācīgi izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas politiku, ieviešot jaunus aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus un palielinot transporta infrastruktūras spējas.

1.9.

Būtiski svarīgi veselības nozares konkurētspējai un ilgtspējai ir ieguldījumi pētniecībā un izstrādē. Eiropas politikai ir jāstimulē publiskie un privātie ieguldījumi tā, lai tajos tiktu integrēti sociālie un veselības aspekti.

1.10.

EESK aicina vairāk iesaistīties regulatīvajās procedūrās, kas attiecas uz saskaņotu kvalitātes un drošības standartu izstrādi aizsardzības līdzekļiem un medicīniskajām ierīcēm. Tehniski regulatīvajā procesā EESK aicina noteikt skaidras pilnvaras standartizācijas iestādēm.

1.11.

Eiropas veselības aprūpes darbaspēkam ir vajadzīgas īpašas apmācības, pārkvalificēšanās, kvalifikācijas paaugstināšanas un mūžizglītības programmas, lai varētu risināt jaunās problēmas saistībā ar zaļo kursu. Uzmanības centrā jābūt ne tikai veselības aprūpes speciālistiem, bet arī pētniekiem, skolotājiem, mediju darbiniekiem un pašiem pacientiem. Tāpēc EESK aicina ES līmenī vairāk informēt par patērētāju/pacientu tiesībām, pilnībā iesaistot sociālos partnerus un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.12.

EESK aicina Komisiju turpināt sadarbību un dialogu starp ieinteresētajām personām par farmācijas nozares izturētspēju, pamatojoties uz esošajām struktūrām saskaņā ar Eiropas Zāļu stratēģiju, un turpināt veidot spēcīgu, ilgtspējīgu un digitālu veselības nozares ekosistēmas pārkārtošanos, kā izklāstīts Eiropas Industriālajā stratēģijā.

2. Vispārīga informācija un ievads

2.1.

Covid-19 pandēmija ir radījusi nepieredzētu krīzi visās ES dalībvalstīs. Atšķirībā no citām krīzēm tā ir ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu, kā arī sabiedrību kopumā. Salīdzinājumā ar citām pasaules daļām ES cieta smagi, un uz miljonu cilvēku tajā ir reģistrēts lielāks nāves gadījumu skaits nekā vidēji pasaulē (1). ES ir reaģējusi adekvāti un gandrīz saskaņoti. Būtu bijis iespējams darīt vairāk, ja ES būtu labāk sagatavota šādam satricinājumam.

2.2.

vienotais tirgus ir viens no ievērojamākajiem ES projekta sasniegumiem. Joprojām pastāv šķēršļi, ko rada nesaskaņota ES tiesību aktu piemērošana dalībvalstīs. Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi šos šķēršļus, īpaši atklājot vērtību ķēžu nestabilitāti un izplatīšanas problēmu pieaugumu. Ir kļuvis skaidrs, ka attiecībā uz zālēm ES ir atkarīga no trešām valstīm.

2.3.

Veselības aprūpes nozare 2018. gadā nodrošināja vairāk nekā 7 miljonus darbvietu (2). Šai nozarei ir liela vērtība vienotajā tirgū, jo tajā ir vairāk nekā 800 000 tiešo darbvietu un tirdzniecības pārpalikums ir 109,4 miljardi EUR (3). Zāļu ražotāji 2019. gadā bija vislielākie ieguldītāji pētniecībā un izstrādē, savukārt Eiropas elektromedicīnas tirgus vērtība tagad ir 120 miljardi EUR. Tomēr salīdzinājumā ar mūsu tirdzniecības partneriem ES iegulda mazāk: Eiropas Savienībā veselības jomas inovācijai tiek veltīti 19,2 % no industriālajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, savukārt, piemēram, ASV šīs rādītājs ir 26,4 %. Eiropa ir nozīmīgs pasaules medicīnisko ierīču nozares mezglpunkts. ES medicīnisko ierīču tirgus veido vienu trešdaļu no pasaules tirgus; tajā ir aptuveni 32 000 uzņēmumu un 730 000 darbinieku.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Veselība ir viena no nākotnes vadošajām tendencēm, it īpaši Eiropā, un jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt veselības aprūpes nozares ekosistēmu, kas veicina ES stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko suverenitāti.

3.2.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas paziņojumā industrija – un it īpaši veselības aprūpe – ir izvirzīta Eiropas politikas uzmanības centrā, atzīstot tās spēju virzīt lielas pārmaiņas, interpretēt sabiedrības jaunās vajadzības un problēmas un piedāvāt inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus. Tomēr EESK aicina izmantot holistiskāku pieeju par Komisijas pieņemto, kas galvenokārt ir vērsta uz industriju. Politikas veidotājiem ir liela atbildība, jo veselība ir viens no cilvēka eksistences pamatiem un neapšaubāmi vislielākā personiskā vērtība. Tāpēc EESK aicina ES līmenī vairāk informēt par patērētāju/pacientu tiesībām, tostarp par ES Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām. Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga un koordinēta veselības aprūpes sistēma.

3.3.

Veselības ekosistēmas industriālā struktūra ir plaša sistēma, kurā ir daži lielie dalībnieki un ievērojams skaits MVU. Tomēr potenciālā sinerģija starp abām minētajām grupām netiek pilnībā izmantota, un tas ievērojami apgrūtina mazo un vidējo uzņēmumu iespēju izmantošanu. Tā rezultātā veselības ekosistēma nedarbojas pilnvērtīgi, un rodas šķēršļi tās spējai kļūt par jaunu inovatīvu atklājumu inkubatoru.

3.4.

Veselības nozares ekosistēmai ir vajadzīgs spēcīgs iekšējais tirgus ar spēcīgām ražošanas un izplatīšanas iekārtām. EESK iepriekš ir uzsvērusi, ka svarīgs ir funkcionējošs, godīgs un efektīvs iekšējais tirgus, kurā, no vienas puses, medicīnas jomā tiek veicināta un atzīta inovācija, kas veselības aprūpei sniedz īstu pievienoto vērtību, un, no otras puses, tiek stiprināta konkurence, kas nodrošina taisnīgu piekļuvi zālēm par pieņemamu cenu (4).

3.5.

Šķiet, ka būtu ievērojami jāuzlabo vienotā tirgus integrācija, nodrošinot efektīvāku pārvaldību, it īpaši veselības aprūpes industriālajā sektorā (5): labi funkcionējošs vienotais tirgus un konkurences politika nodrošina spēcīgu uzņēmējdarbības dinamiku, kam var būt būtiska nozīme ES piegādes avotu dažādošanā un kas var novērst veselības aprūpes struktūras sadrumstalotību.

3.6.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka starpvalstu sadarbība un solidaritāte uzlabo ES reaģēšanas spējas un palielina Savienības noturību kopumā. Ir ļoti nepieciešama stratēģiska prognozēšana Savienības līmenī, sevišķi tāpēc, ka pandēmija ir vairāk ietekmējusi tās nozares un vērtības ķēdes, kurām ir pārrobežu starpsavienojumi.

3.7.

Stratēģiskā atkarība ietekmē ES pamatintereses. Īpaši tas sakāms par tādām jomām kā drošība un nekaitīgums, Eiropas iedzīvotāju veselība un spēja piekļūt precēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām, kas ir ļoti nozīmīgas zaļajai un digitālajai pārejai, kura ir ES prioritāšu pamatā.

3.8.

EESK ir ieteikusi nākt klajā ar skaidru, konkrētu un visaptverošu stratēģiju Eiropas rūpniecībai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un ir mudinājusi Komisiju izstrādāt konkrētu rīcības plānu ar skaidriem gada mērķiem un uzraudzības procedūrām, kas paredz ciešu sadarbību ar visām ieinteresētajām personām (6), vienlaikus uzsverot, ka rūpniecības pārkārtošanās ir atkarīga no darba devēju, uzņēmēju un privātā sektora iesaistīšanās strukturālu pārmaiņu īstenošanā (7).

3.9.

Inovatīvo medicīnas un farmācijas nozari virza medicīnas progress. Svarīgs jautājums, kas ir nekavējoties jāatrisina, ir nespēja iegādāties zāles pārāk augstas cenas dēļ vai to nepieejamība. Ir jāgarantē sociālā labklājība, nodrošinot visiem ES iedzīvotājiem vienkāršu piekļuvi kvalitatīvām un efektīvām zālēm. Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski ietekmē medicīnisko ierīču ražotājus.

3.10.

Covid-19 pandēmijas laikā atklājās Eiropas atkarība no dažām izejvielām, ko nodrošina tikai nedaudzi ražotāji un valstis. Turklāt pat zaļās un digitālās tehnoloģijas, kas nereti ir saistītas ar veselības aizsardzības industriālo sistēmu, ir atkarīgas arī no dažādām retām izejvielām, kas Eiropā tiek importētas, un ļoti lielu daļu nepieciešamo retzemju elementu nodrošina viens piegādātājs – Ķīna (8). Starptautisko piegādes ķēžu stiprināšana un dažādošana ir būtiska arī veselības nozares attīstībai un tam, lai nodrošinātu, ka ES būs gatava turpmākām krīzēm, piemēram, tādām kā Covid-19 pandēmija. Galvenajam mērķim vajadzētu būt neaizsargātības novēršanai un stabilas, paredzamas un resursu ziņā efektīvas tirdzniecības vides radīšanai. Paziņotais priekšlikums izveidot ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi ir vērtējams atzinīgi.

3.11.

Eiropa ir guvusi panākumus, izstrādājot publiskā un privātā sektora partnerību stratēģiju, lai stimulētu pētniecību un izstrādi farmācijas nozarē, taču iesaistītās summas ir viena desmitā daļa no tām, ko tērē ASV Biomedicīnas progresīvās pētniecības un izstrādes iestāde (BARDA).

3.12.

Turpmākajos gados lielākās iespējas radīs veselības digitālās tehnoloģijas. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par zālēm, medicīniskām ierīcēm un procedūrām vai par pasākumiem slimību profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai, tas viss ir būtiski svarīgi visiem ES iedzīvotājiem. Gaidāmā regula par mākslīgo intelektu (9), tiesību akta priekšlikums par Eiropas veselības datu telpu (10) un standartizācija ieviesīs lielāku skaidrību attiecībā uz veselības datu apmaiņu un mākslīgā intelekta izmantošanu, likvidēs regulatīvos šķēršļus un atbalstīs kopēju ES pieeju telemedicīnas pakalpojumu izmantošanai, savukārt ar Datu pārvaldības aktu (11) būtu jāvar garantēt veselības datu kopīgošanu, vienlaikus aizsargājot personas datus un pārējās cilvēktiesības.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Digitālā pārveide veselības nozarē ir milzīga iespēja. Divējādās pārkārtošanās izmantošana var sniegt Eiropas Savienībai papildu konkurences priekšrocības sarežģītā un saspringtā starptautiskā vidē. Piemēram, ieguldot augstas veiktspējas skaitļošanas un mākslīgā intelekta tehnoloģijās, ES var izstrādāt progresīvas tehnoloģijas, īpaši prognozēšanas tehnoloģijas. Pandēmija ir parādījusi, ka nekavējoties ir vajadzīgi viedi veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, tālveselība.

4.2.

Turklāt veselības nozare var ievērojami veicināt ES klimatneitralitāti, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas vērtības ķēdēs. Ir jāstiprina atkritumu apsaimniekošanas politika, jo šajā nozarē tiek radīts ievērojams daudzums pārpalikušo zāļu un izmantotā tehnoloģiskā un individuālā aprīkojuma atkritumu. Ir jāizstrādā jauni aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļi un jāpalielina transporta infrastruktūras spējas, tajā pašā laikā vērtības ķēžu dekarbonizācijā iesaistot visas dalībvalstis un ieinteresētās personas.

4.3.

Cilvēku veselība galu galā ir atkarīga no ekosistēmu produktiem un pakalpojumiem (piemēram, saldūdens, pārtikas un energoavotu pieejamības), kas ir nepieciešami, lai cilvēkiem būtu laba veselība un produktīva iztika. Biodaudzveidības zudums var būtiski un tieši ietekmēt cilvēku veselību, ja ekosistēmu pakalpojumi vairs nevar apmierināt sociālās vajadzības.

4.4.

Tradicionālajai medicīnai joprojām ir būtiska nozīme veselības aprūpē, it īpaši primārajā veselības aprūpē. Visizplatītākais ārstēšanas līdzeklis tradicionālajā medicīnā un papildinošajā medicīnā visā pasaulē ir ārstniecības augu izmantošana. Daudzas kopienas lieto dabīgus produktus, kas ne tikai pārtikas, bet arī medicīnas un kultūras vajadzībām iegūti no ekosistēmām.

4.5.

Stratēģiska krājumu veidošana un ES uzņēmumu repatriācija ir citi svarīgi virzieni, kas jāņem vērā, un tie ir daļa no ES dalītās kompetences. Uzlabojoties tehnoloģijai un līdz ar to arī ražošanas jaudai, Eiropas Savienībai ir jāatrod piemēroti stimuli stratēģisko ražošanas spēju repatriācijai uz savu teritoriju. Šajā ziņā būtiska nozīme var būt nodokļu atvieglojumiem.

4.6.

Kopīgi ar dalībvalstīm un nozari ir jāveic augšupēja kartēšana un analīze, lai varētu precīzāk novērtēt konstatētās atkarības konkrēto raksturu, tostarp riskus, ko tā rada ES industriālo ekosistēmu noturībai un darbībai, kā arī iespējamās izredzes nākotnē samazināt šādu atkarību, tirdzniecības strīdus un kiberuzbrukumus.

4.7.

Būtiski svarīgi veselības industrijas konkurētspējai un ilgtspējai ir ieguldījumi pētniecībā un izstrādē. Papildus ES fondu ieguldījumam Eiropas politikai pēc iespējas vairāk ir jāstimulē publiskie un privātie ieguldījumi. Publiskā un privātā sektora partnerību, piemēram, IMI 2, izveide mudinās ražotājus ieguldīt tādās pētniecības, attīstības un inovācijas darbībās, kas ir būtiskas turpmākiem atklājumiem zāļu jomā, un tās izvērst. Šādas iniciatīvas spēj saglabāt Eiropas vadošo pozīciju medicīnas inovāciju jomā.

4.8.

Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt dalībvalstu centienus apvienot publiskos resursus, īstenojot lielus svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI) tādās nozarēs, kurās tirgus pats saviem spēkiem nevar nodrošināt radikālas inovācijas, piemēram, farmācijā.

4.9.

Industrijas konkurētspēja ir jāatbalsta ar spēcīgu intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu, kas veicina un aizsargā inovāciju. Arī datu pieejamība ir ļoti svarīga ražotājiem, it īpaši pandēmijas smagi skartajiem MVU, un tie ir jāmudina paplašināties un augt. Eiropas Savienībai ir vajadzīga īpaši izstrādāta politika lielo datu analīzei un sadarbspējīgai datu piekļuves infrastruktūrai.

4.10.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga arī vienkārša piekļuve finansējumam, lai tie varētu attīstīties un augt. Tas arī nozīmē parastajiem banku aizdevumiem alternatīvus avotus, piemēram, privātā kapitāla vai riska kapitāla finansēšanas iespējas. Ieguldījumu atbalsta instrumenti ir efektīvi jākoordinē, izmantojot īpaši MVU paredzētas pozīcijas. Šajā jomā ir svarīgi, lai iniciatīvas, kas izriet no ilgtspējīgas ES finanšu sistēmas, tostarp taksonomijas īstenošana, tiktu izstrādātas tā, lai dotu iespēju Eiropas ekonomikai, ņemot vērā gan finanšu tirgu vajadzības, gan industrijas problēmas.

4.11.

Eiropas elektronisko veselības karšu apmaiņas formāta izstrāde, lai atjaunotu veselības datu plūsmu pāri robežām, nodrošina pamatu turpmākai kopēju tehnisko specifikāciju izstrādei veselības datu drošai apmaiņai starp ES dalībvalstīm, par ko Eiropas Standartizācijas komiteja pašlaik izstrādā tehniskās specifikācijas. EESK aicina vairāk līdzdarboties – un iesaistīt arī attiecīgās ieinteresētās personas – regulatīvajās procedūrās, kas attiecas uz saskaņotu kvalitātes un drošības standartu izstrādi individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un medicīniskajām ierīcēm.

4.12.

Var izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai risinātu daudzas veselības ekosistēmas vajadzības, veicot ieguldījumus valstu veselības aizsardzības sistēmās un tās reformējot, stiprinot noturību un gatavību krīzēm, nodrošinot primāro aprūpi, veidojot taisnīgu un pārredzamu piekļuvi pakalpojumiem, novēršot piegādes ķēdes ievainojamību, uzlabojot veselības aprūpes darbinieku digitālās prasmes un nodrošinot telemedicīnas risinājumus, kā arī pētniecību, izstrādi un inovāciju.

4.13.

EESK aicina izstrādāt īpaši paredzētas apmācības, pārkvalificēšanās, kvalifikācijas paaugstināšanas un mūžizglītības programmas Eiropas veselības aprūpes darbiniekiem, ņemot vērā viņu būtiski svarīgo profesionālo un sociālo lomu, tehnoloģisko progresu un jaunās prasības attiecībā uz labāku ilgtspēju. Lai nodrošinātu kvalificētus darbiniekus, kuri spēj risināt jaunās problēmas saistībā ar zaļo kursu, ir vajadzīga skaidra apmācības politika, ko vadītu nozares ieinteresētās personas.

4.14.

EESK iepriekš ir norādījusi, ka būtu jāveido jauna prasmju politika, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus, lai paātrinātu izglītības un apmācības sistēmu pielāgošanu pieprasījumam pēc jaunām darbvietām (12). Veselības nozarē uzmanība jāpievērš ne tikai veselības aprūpes speciālistiem, bet arī pētniekiem, skolotājiem, visu veidu lēmumu pieņēmējiem, mediju pārstāvjiem un pašiem pacientiem, kā arī pacientu pārstāvības organizācijām.

4.15.

Stratēģiskajam publiskajam iepirkumam ir būtiska nozīme ES industrijas, pētniecības centru, kā arī ES un nacionālo regulatīvo iestāžu sadarbībā, it īpaši veselības nozarē, un tas veicina publiskā un privātā sektora sadarbību, lai risinātu publisko un privāto veselības sistēmu vajadzības un dotu iespēju iegādāties inovatīvas un cenas ziņā pieejamas veselības aprūpes tehnoloģijas, kas ietver videi nekaitīgus un digitālus risinājumus, kā arī sociālās klauzulas (13).

4.16.

EESK jau ir aicinājusi ES iestādes un dalībvalstis apliecināt politisko gribu īstenot “Veselības paktu Eiropas nākotnei” (14), kas atspoguļotu Eiropas Savienības pamatvērtības.

4.17.

Lai saprastu, kas zāļu piegādes ķēdēs rada un veido potenciālās vājās vietas un atkarību, Eiropai būtiski svarīga ir strukturētā dialoga iniciatīva (15), kas izziņota Zāļu stratēģijā.

4.18.

EESK visnotaļ atbalsta Eiropas veselības datu telpas ieviešanu (16), lai nodrošinātu nepieciešamo datu apmaiņas infrastruktūru attiecībā uz diagnostikas instrumentiem un ārstēšanu, kad ir jāsadarbojas un jāiesaistās centienos kopīgi ieguldīt nākamās paaudzes veselības aprūpes ekosistēmās visā vērtību ķēdē.

4.19.

EESK uzskata, ka saskaņoti standarti būtu jāizmanto kā instruments, kas aptver produktu drošības pamatprasības, un tie jāpapildina ar instrumentiem, kuri palīdz laist produktus tirgū. Eiropas Savienībai ir jāizvairās no produktu pārmērīgas regulēšanas un kā prioritāte jānosaka pārmērīga regulējuma radītā administratīvā sloga samazināšana, vienlaikus nodrošinot vieglu piekļuvi dokumentācijai, pareizu informāciju, netraucētu paraugprakses apmaiņu un efektīvu sadarbību.

4.20.

Visbeidzot, EESK aicina Komisiju turpināt sadarbību un dialogu starp visām ieinteresētajām personām, lai stiprinātu ES farmācijas sistēmas noturību pret turpmākām krīzēm, pamatojoties uz jau izstrādātajiem mehānismiem, kas noteikti Eiropas Zāļu stratēģijā (17) un Eiropas Industriālajā stratēģijā (18). EESK aicina Komisiju arī pilnveidot sinerģiju starp dalībvalstīm, nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, kuru mērķis būtu stiprināt dažādo nacionālo sistēmu koordināciju (saskaņoti ar LESD (19)), un turpināt veidot spēcīgu, ilgtspējīgu un digitālu veselības nozares ekosistēmas pārveidi.

Briselē, 2021. gada 29. septembrī

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs

Pietro Francesco DE LOTTO

(1) EP pētījums – Covid-19 pandēmijas ietekme uz ES nozarēm.

(2) Eurostat, Veselības aprūpes personāla statistika.

(3) Starptautiskā preču tirdzniecība pēc preču veidiem.

(4) EESK atzinums “Zāļu stratēģija” (OV C 286, 16.7.2021., 53. lpp.).

(5) Jautājumi un atbildes, 2021.–2027. gada programma EU4Health.

(6) EESK atzinums “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.).

(7) EESK atzinums “Rūpniecības pārkārtošanās uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku” (OV C 56, 16.2.2021., 10. lpp.).

(8) Piemēram, platīns tīra ūdeņraža ražošanai, metāliskais silīcijs saules enerģijas paneļiem un litijs elektromobiļiem.

(9) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (COM(2021) 206 final).

(10) Paziņojums “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final).

(11) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības akts) (COM(2020) 767 final).

(12) EESK atzinums “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.).

(13) Sociāls iepirkums – rokasgrāmata sociālo apsvērumu ietveršanai publiskajos iepirkumos (2. izdevums) (OV C 237, 18.6.2021., 1. lpp.).

(14) EESK atzinums par tematu “Savienības darbības programma veselības jomā (2021.–2027. gads)” (OV C 429, 11.12.2020., 251. lpp.).

(15) Strukturēts dialogs par zāļu piegādes drošību.

(16) Komisija publicē atklātu sabiedrisko apspriešanu par Eiropas veselības datu telpu.

(17) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0761

(18) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1593086905382&uri=CELEX:52020DC0102

(19) Līgums par Eiropas Savienības darbību.