Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns””

(COM(2021) 44 final)

(2021/C 341/12)

Ziņotāja:	Małgorzata BOGUSZ
Līdzziņotāja:	Milena ANGELOVA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 26.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.5.2021.
Pieņemts plenārsesijā	9.6.2021.
Plenārsesija Nr.	561
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	226/3/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Vēža uzveikšanas plānu (turpmāk – “Plānu”) kā pavērsienu cīņā pret vēzi un tā sociālajām, finansiālajām un psiholoģiskajām sekām, ko tas rada ES iedzīvotājiem, un aicina izstrādāt konkrētu Plāna īstenošanas ceļvedi, kuru papildina snieguma rādītāji un īstenojami termiņi.

1.2.

Vēža profilaksei ir ļoti liela nozīme, taču tikpat svarīgi ir, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka pieejama ir augstas kvalitātes veselības aprūpes infrastruktūra, tostarp skrīnings, diagnostika un ārstēšanas iespējas, kā arī ar adekvātu, vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes personāla līmeni nodrošināti veselības aprūpes dienesti un efektīvas atbalsta sistēmas, kas kalpo pacientu fiziskajai un garīgajai labklājībai ārstēšanas laikā un pēc tās.

1.3.

Steidzami ir jārisina problēmas, ko saistībā ar piekļuvi veselības pakalpojumiem ir radījusi Covid-19 pandēmija. Ierobežojumi un kavēšanās var mazināt atveseļošanās iespējas, un šis jautājums ir efektīvi jārisina. Steidzami jāreaģē, lai mazinātu cilvēku bailes. Sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir neaizstājama loma centienos izplatīt labas prakses piemērus, sniegt attiecīgu informāciju par to, kas var izraisīt vēzi un kā cilvēki var atpazīt agrīnos simptomus, veicināt profilaksi un vedināt uz veselīgu dzīvesveidu. Šie centieni būtu jāatbalsta, tostarp atvēlot attiecīgus ESF+ līdzekļus kopīgām darbībām, kuru mērķis ir vēža uzveikšana un labu veselības profilakses piemēru izplatīšana.

1.4.

Lai uzlabotu vēža savlaicīgu atklāšanu, EESK atbalsta iniciatīvas saistībā ar vēža skrīninga un profilakses projektiem un mudina izmantot jaunas tehnoloģijas un veltīt vairāk pūļu iedzīvotāju labākai informēšanai par profilaktisko skrīningu. Skrīninga un izglītības iniciatīvām būtu jāaptver visbiežāk sastopamie vēža veidi un tām jābūt pieejamām maksimāli iespējamam cilvēku skaitam.

1.5.

Plānā ir jāņem vērā ES demogrāfiskā situācija un jānodrošina apstākļi, kas veicina labas veselības saglabāšanu līdz vecumdienām. Vienlaikus EESK aicina īpašu uzmanību veltīt bērnu vēža uzveikšanai, kam vajadzīgi pasākumi saistībā ar atklāšanu, standarta un novatorisku zāļu pieejamību un bērnu un pusaudžu speciālo ārstēšanu.

1.6.

Lai vēža uzveikšanas jomā mazinātu valstu, reģionālo un sociālo nevienlīdzību un visiem cilvēkiem nodrošinātu augstam standartam atbilstīgus risinājumus, Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi Plāna īstenošanā iesaistīt visas dalībvalstis un veicināt dalībvalstu savstarpēju sadarbību, tostarp izmantojot arī ES finansējumu. Plāna īstenošanas gaitā ir jāņem vērā pacientu un vēzi pārcietušo cilvēku attiecīgās īpašās vajadzības, un tas ir jāpielāgo katras valsts konkrētajiem apstākļiem, tostarp cilvēku atšķirīgajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, vecumam, dzimumam, invaliditātei utt.

1.7.

EESK aicina uzlabot vēža pacientu iespējas izmantot kvalitatīvu ārstēšanu, aprūpi un zināšanas, ko nodrošina citas dalībvalstis, kā arī piekļūt zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un citiem medicīnas produktiem, kurus nodrošina labi funkcionējošs vienotais tirgus.

1.8.

EESK uzskata, ka pētniecība un inovācija ir pamats, kas dod iespēju labāk izprast vēža riska faktorus un uzlabot diagnostiku, terapiju un ārstēšanu. Inovācijas ekosistēmas, kas apvieno dažāda lieluma uzņēmumus, kā arī pētniekus, pacientus, veselības aprūpes speciālistus un iestādes, ir jāstiprina, jāpilnveido un jāatbalsta, izmantojot ES un dalībvalstu finansējumu, it īpaši veidojot programmas “Apvārsnis Eiropa” partnerības.

1.9.

EESK uzsver, ka lieli pūliņi ir jāvelta datu ģenerēšanai, pieejamībai un piekļūstamībai, lai palīdzētu izstrādāt progresīvākas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes. Būtu jāatvieglo digitālo veselības datu sasaiste ar biobanku genoma datiem, lai nodrošinātu personalizētu profilaksi un aprūpi. Tāpat, pastiprinot sadarbību Eiropas Savienībā, ir jāuzlabo datu analīzes metožu, tostarp mākslīgā intelekta izstrāde un izmantošana.

1.10.

EESK uzsver, ka ir svarīgi samazināt tabakas smēķēšanu, un norāda uz Komisijas ziņojumu par to, kā piemērota Direktīva 2014/40/ES attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (1) un tās secinājumi, kuru mērķis ir samazināt smēķētāju eksponētību bīstamām un/vai atkarību izraisošām vielām. Šajā sakarā, ņemot vērā Komisijas viedokli par emisijām un mērīšanas metodēm [ziņojuma 3.1. punkts], EESK uzskata, ka jāturpina pētīt arī dūmu emisiju satura testēšanas metodi, tostarp PVO-metodi “Intense”, un atbalsta PVO ieteikumu īstenošanu atbilstīgi pētījumu rezultātiem

1.11.

Lai sekmētu efektīvāku arodekspozīcijas izraisītu vēža slimību profilaksi, EESK aicina veikt vairāk pētījumu par kancerogēnu, mutagēnu un endokrīno disruptoru iedarbību uz nodarbinātajiem un arodekspozīcijas izraisītu (it īpaši sieviešu) vēža slimību cēloņiem. EESK atzinīgi vērtē Plānā minētās ar vēzi saistītās likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt arodekspozīciju, un uzsver, ka iespējamai atjaunināšanai jābūt balstītai uz zinātni un pierādījumiem un uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem. EESK uzsver, ka ir jāveicina un jāatbalsta pētniecība un izstrāde, kuru mērķis ir rast aizstājējus bīstamām vielām un produktiem. Runājot par azbestu, EESK norāda uz iepriekšējiem atzinumiem, tostarp priekšlikumiem par atzīšanas un kompensācijas aspektiem (2). EESK aicina arī arodekspozīcijas novērtējumā un pārvaldībā ņemt vērā dažādus ekspozīcijas veidus un arodekspozīcijas datus iekļaut vēža agrīnas atklāšanas programmās.

1.12.

Lai izdotos uzveikt vēzi, ir vajadzīga starptautiska sadarbība un kvalitatīva izglītība ar vēzi saistītās disciplīnās, kā arī dalībvalstu savstarpēja sadarbība ES atbalstītajās izglītības un prasmju apguves programmās, īstenojot tās arī kopīgi ar sociālajiem partneriem. Īpaši svarīga ir sadarbība arī pētniecības un inovācijas jomā, kā arī zināšanu kopīgošanas atvieglošanā. Turklāt, lai nodrošinātu zāļu, aprīkojuma un citu vēža ārstēšanai vajadzīgo preču pieejamību, ir vajadzīga atvērta un strukturēta starptautiskā sadarbība.

1.13.

Uzņēmumiem ir nozīmīga loma vēža profilakses, skrīninga, diagnostikas un ārstēšanas risinājumu izstrādē. Tie arī cenšas uzveikt vēzi, mazinot radīto ietekmi uz vidi, izstrādājot un ražojot nekaitīgus produktus vai izmanītus mazāk kaitīgus produktus, uzlabojot darba aizsardzību, kā arī palīdzot vēža pacientiem apvienot darbu ar vēža ārstēšanu un netraucēti atgriezties darbā. Lai to veicinātu, Eiropas Savienībai jānodrošina inovācijai, ieguldījumiem un darījumdarbībai labvēlīgi nosacījumi.

1.14.

EESK aicina Plāna turpmākajā pilnveidošanā un tā turpmākajos pasākumos ciešāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī mērķtiecīgi veicināt un finansēt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopīgās darbības, plaši iesaistot arī dažādu nozaru pārstāvjus.

1.15.

EESK aicina rīkot ES līmeņa kampaņas, lai uzlabotu informētību un zināšanas par vēža profilakses un pārvaldības pasākumiem darbavietās, kā arī par kvalitatīvu pārtikas produktu, tīra ūdens un gaisa un veselīga dzīvesveida, tostarp uztura, un fizisko nodarbību un labāku alternatīvu izvēles nozīmi vēža profilaksē. Plāna sekmīgā īstenošanā un tajā izvirzīto mērķu sasniegšanā izšķiroša nozīme būs komunikācijai, lai izskaidrotu Plānu un tā pasākumus un iegūtu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Plānu kā pavērsienu cīņā pret arvien lielāko problēmu, proti, vēža saslimstības radīto slogu ES iedzīvotājiem. Tā kā EESK uzskata, ka Plāna priekšlikums ir pārāk vispārīgs, tā aicina Eiropas Komisiju aprakstīt, kā tas tiks pārvērsts konkrētā rīcībā un kā tas ietekmēs vēža profilaksi un pacientu stāvokli. EESK arī aicina izstrādāt ceļvedi, kurā sīki izklāstīta plāna īstenošana, iekļauti snieguma rādītāji un reāli šīs stratēģijas īstenošanas termiņi.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto daudzpusējo un novatorisko pieeju vēža uzveikšanai, kuras pamatā ir profilakse, agrīna atklāšana, diagnostika un ārstēšana, kā arī pacientu un vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana, it īpaši arī saglabājot viņu nodarbinātību. Proti, vēža profilaksei ir ļoti liela nozīme, taču tikpat liela nozīme Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāpiešķir augstas kvalitātes veselības aprūpes infrastruktūras pieejamībai, tostarp skrīninga, diagnostikas un ārstēšanas iespējām un veselības pakalpojumiem.

2.3.

EESK norāda, ka ir jāturpina Plāna pielāgošana, lai veicinātu ikvienas atsevišķas dalībvalsts un to reģionu līdzvērtīgu iesaistīšanos, tādējādi palīdzot novērst jebkādu iespējamu nevienlīdzību. Diezgan bieži saslimstība un mirstība ir cieši saistītas ne tikai ar vēža veidu, bet arī ar atrašanās vietu un sociālo stāvokli. Tāpēc ieteikumi ir jāpielāgo tā, lai ikvienu dalībvalsti iesaistītu vēža uzveikšanā, tostarp organizatoriski pilnveidojot valstu skrīninga un vakcinācijas programmas un atbalsta shēmas un risinot sociālās nevienlīdzības problēmu veselības jomā. Ir jāpalīdz arī cilvēkiem un viņu aprūpētājiem pārvarēt vēža radītās sekas, proti, autonomijas zudumu un nespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē, un jānodrošina viņiem piekļuve finansējumam, atbalsts ikdienas dzīvē u. tml. Tāda pati uzmanība ir jāpievērš vēža izraisītajām ekonomiskajām sekām un to ietekmei uz dažām jau pašlaik nedrošām sabiedrības grupām.

2.4.

Vēža jomā pastāvošas nevienlīdzības reģistram vajadzētu būt pēc iespējas iekļaujošam, apzinot dalībvalstu un reģionu atšķirības, kā arī, ja iespējams, sociālo nevienlīdzību, it īpaši saistībā ar darbu vai dzimumu. Visu dalībvalstu vēža reģistriem efektīvi sadarbojoties un valstīm sadarbojoties, ir svarīgi arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un kompetentu personālu augstas kvalitātes attiecīgo datu vākšanai.

2.4.1.

Šajā dinamikā svarīga nozīme ir arodekspozīcijai, ko pastiprina arī citi faktori, piemēram, sociālie faktori, kas ietekmē veselību, tostarp vides iedarbība, piekļuve aprūpei, izglītības līmenis u. tml. EESK uzsver, ka ir jāveicina un jāatbalsta pētījumi, kuru mērķis ir bīstamu vielu un produktu aizstājēju atrašana.

2.4.2.

EESK norāda, ka liela nozīme ir dažādiem vides ietekmes veidiem, tostarp pārtikas produktu, ūdens un gaisa kvalitātei, un uzsver, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt atbilstošu apmācību, izglītību un informāciju, lai motivētu un atbalstītu cilvēkus izraudzīties un ievērot veselīgu dzīvesveidu.

2.4.3.

Lai varētu uzveikt vēzi, pienācīga uzmanība ir jāvelta visiem procesa posmiem: piesardzīga un apzināta profilakse, agrīna un attiecīga diagnosticēšana, piekļuve ātrai ārstēšanai, un kvalitatīvi augstvērtīga un pieejama aprūpe ar adekvātu, vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes personāla līmeni, atbalsts reintegrācijai sabiedrībā un darba vietā un pēcaprūpe.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Plānam ir paredzēti 4 miljardi euro, taču aicina šos līdzekļu apmēru pārskatīt, ņemot vērā valstu veselības aprūpes sistēmas un to, kā valstis organizē publiskās un privātās veselības aprūpes finansēšanas shēmas. Eiropas Savienība nevar atļauties pasīvu rīcību, ja ir jāuzveic vēzis, kas radīs cilvēkiem ciešanas un pasliktinās Eiropas iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Eiropas Savienībai ir vajadzīgs jauns Māršala plāns onkoloģijas jomā.

2.6.

EESK uzskata, ka Plānā ļoti svarīgi ir ņemt vērā demogrāfisko un ekonomisko ietekmi. No vienas puses, Eiropas iedzīvotāju novecošana nozīmē arī zemu dzimstības koeficientu, no otras puses, pagarinās cilvēku dzīves ilgums, kas savukārt ilgtermiņā radīs slogu ES veselības aprūpes sistēmām. Tas nozīmē arī to, ka novecojot pieaug vēža attīstības risks. Ir vajadzīgi izlēmīgi pasākumi, lai nodrošinātu apstākļus, kas Eiropas iedzīvotājiem palīdzēs saglabāt labu veselību līdz vecumdienām. Pasākumiem, kas Plānā izklāstīti kā jauna pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un aprūpei, vajadzētu veicināt šā mērķa sasniegšanu. Būtu jāparedz punkts par Plāna izvērtēšanu/pārskatīšanu reizi divos gados un būtu jāiekļauj visām ES dalībvalstīm kopīgi rādītāji.

3.   Kvalitatīva un vienlīdzīga aprūpe

3.1.

Steidzami jārisina pandēmijas radītās problēmas. EESK norāda, ka ierobežojumus saistībā ar piekļuvi daudziem medicīnas pakalpojumiem, it īpaši onkoloģijas un kardioloģijas jomā, varēs novērst tikai tad, kad faktiski būs novērsti Covid-19 radītie traucējumi. Ievērojama diagnostikas un ārstēšanas aizkavēšana mazina atlabšanas iespējas, tādējādi palielinot mirstības rādītājus.

3.2.

Lai nodrošinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, ir svarīgi arī stiprināt un attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus. Ir jāizstrādā tādas metodes un paņēmieni, kas nodrošinātu iespēju pienācīgi sagatavoties efektīvai reaģēšanai citās potenciālās ārkārtas situācijās, tostarp izveidojot un ES mērogā izvēršot telemedicīnas un tālvadības pasākumus, kurus var izmantot jebkuros apstākļos un kuri palīdz mazināt nevienlīdzību vēža jomā starp dalībvalstīm un to reģioniem.

3.2.1.

Dalībvalstu nevienlīdzība ir vērojama gan austrumu un rietumu dalībvalstu starpā, kur intelektuālais darbaspēks emigrē uz rietumiem, gan mazo un lielo dalībvalstu starpā, kur krasi atšķiras skrīninga programmas un ieguldījumi veselības aprūpes sistēmās. Slimnīcas, kurās notiek pētniecība, atrodas vēža uzveikšanas avangardā.

3.2.2.

Dalībvalstu sadarbību var panākt, izmantojot dažādus pasākumus un instrumentus, tostarp: — datu kopīgošanu un mākslīgā intelekta izmantošanu, — zināšanu un pieredzes apmaiņu, — sadarbību, lai novērstu zāļu trūkumu, — starpdisciplinārās apmācības programmas, — Eiropas references tīklus un — ES Nacionālo visaptverošo vēža centru tīklu.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu “palīdzība bērniem ar vēzi”, taču pauž bažas par to, ka šīs situācijas risināšanai nav paredzēti konkrēti pasākumi, un aicina izstrādāt specifiskākus un patiešām konkrētus pasākumus ar attiecīgu finansējumu, lai ārstētu vairāk bērnu un pusaudžu, kas slimo ar vēzi, un lai to darītu efektīvāk. Tā kā bērniem steidzami jānodrošina piekļuve inovācijai, jāmazina nevienlīdzība ārstēšanas jomā un jāmēģina izprast bērnu vēža cēloņus, jo atšķirībā no pieaugušo vēža, mēs nevaram novērst bērnu vēzi, EESK aicina Plānu izmantot kā iespēju izbeigt netaisnību, ar ko saskaras aizmirstie bērni, un beidzot pievērst viņiem pienācīgo uzmanību, jo viņi ir Eiropas nākotne.

3.4.

EESK pauž bažas par ievērojamām reģionālajām atšķirībām tādā jomā kā sadarbības modeļi un informācijas plūsma, tostarp par digitālo plaisu, kas negatīvi ietekmē vecus cilvēkus, cilvēkus, kuri dzīvo ārpus lielajām pilsētām, cilvēkus ar invaliditāti un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas iedzīvotāju grupas. Tāpēc ceļvedī ir jānodrošina standartizācija šajā jomā.

3.5.

EESK arī aicina izveidot vietējam līmenim atbilstīgāku Plānu, kas ir pietiekami elastīgs, lai spētu reaģēt uz konkrētām vajadzībām un pielāgoties dažādiem apstākļiem un vēža slimnieku un vēzi uzveikušo cilvēku situācijai.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē mērķi novērst vīrusu infekciju izraisīto vēzi, ieviešot iedzīvotāju vakcināciju, taču norāda, ka vakcinācijas rādītāji un vakcinācijas programmu progress reģionos ir atšķirīgs. Visiem reģioniem būtu jāizmanto paraugprakses piemēri, lai nodrošinātu, ka ikvienam iedzīvotājam ir pieejamas šāda veida vakcīnas.

3.7.

EESK atbalsta plānus uzlabot vēža agrīnu atklāšanu, īstenojot skrīninga projektus un izglītojošus pasākumus, tostarp tādus pasākumus, kuros izmanto jaunās tehnoloģijas, lai uzlabotu pacientu informētību par profilaktiskā skrīninga nepieciešamību, un arodekspozīcijas datus integrējot agrīnas atklāšanas programmās. Lai veiktu mērķtiecīgu skrīningu, ir vajadzīgas arī zināšanas par pārmantojamiem vēža veidiem.

3.8.

Profilakse ir efektīvāka, ja tās pamatā nav tikai atsevišķu cilvēku rīcība un ja tā mazina vai ierobežo kaitējumu un kolektīvos faktorus, kas izraisa vēzi. Plāna 3. sadaļā sociālajiem faktoriem nav veltīta pienācīga uzmanība.

3.9.

Komiteja norāda, ka agrīnās diagnostikas iniciatīvām būtu jāaptver visi vēža veidi, tostarp asins vēža veidi, un ka skrīninga testiem vajadzētu būt pieejamiem maksimāli iespējamam cilvēku skaitam.

3.10.

EESK aicina uzlabot vēža pacientu iespējas izmantot kvalitatīvu ārstēšanu, aprūpi un zināšanas, ko nodrošina citas dalībvalstis, kā arī piekļūt zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un citiem medicīnas produktiem, kurus nodrošina labi funkcionējošs vienotais tirgus.

3.11.

EESK arī uzsver atbalsta sistēmu nozīmi pacientu fiziskās un garīgās labjutības nodrošināšanai ārstēšanas laikā un pēc tās, cita starpā sniedzot vajadzīgo informāciju un zināšanas. Tas ir svarīgi arī nodarbinātajiem, darba devējiem un uzņēmējiem. EESK arī uzsver, cik nozīmīga ir vēža pacientu aprūpētāju labjutība. Neoficiālā aprūpētāja karjera var nopietni ietekmēt šo cilvēku darba un privātās dzīves līdzsvaru un ietekmēt fizisko labjutību. Tāpēc EESK pievienojas Eiropas Komisijai un mudina dalībvalstis pilnībā transponēt Vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu un atbalstīt plānoto Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam.

3.12.

EESK vērš uzmanību uz kultūras atšķirībām un atšķirīgo attieksmi pret ES iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu, tostarp attiecībā uz nediskriminēšanu nodarbinātības, sociālās aizsardzības ziņā vai attiecībā uz piekļuvi finanšu pakalpojumiem, piemēram, kredītiem. Tāpēc ir svarīgi likvidēt dalībvalstu atšķirības un attiecībā uz cilvēka vēža slimības vēsturi un pacientu aprūpes jomas pārstāvjiem ievērot principu “tiesības tikt aizmirstam”.

4.   Vēža uzveikšanai vajadzīgi jauni risinājumi

4.1.

Ņemot vērā milzīgo progresu tehnoloģiju un zinātnes, tostarp medicīnas zinātnes jomā, EESK atzinīgi vērtē paredzēto moderno pieeju vēža uzveikšanā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, pētniecību un uz produktiem vērstu inovāciju. Atzinīgi ir vērtējams arī tas, ka Eiropas Komisija pamatiniciatīvās un darbībās pievērš uzmanību atziņām, kas iegūtas no komorbiditātēm, sociālajām un uzvedības zinātnēm.

4.2.

Plānā pamatoti ir uzsvērts, ka pētniecība un inovācija ir pamats, kas veidos labāku izpratni par vēža riska faktoriem un uzlabos diagnostiku, terapiju, ārstēšanu un profilakses politiku. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir sadarbībai starptautiskajā un ES mērogā, lai pēc iespējas produktīvi kopīgotu paraugpraksi, arī regulatīvas pieejas, apvienotu speciālistu zināšanas, datus, tehnoloģiju un finanšu resursus.

4.3.

Liels darbs būtu jāiegulda saistībā ar datu ģenerēšanu, pieejamību un piekļūstamību, lai izstrādātu progresīvākas genoma trasēšanas, profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī izveidotu Eiropas veselības datu telpu. Lai pacienti arī pārrobežu veselības aprūpē varētu saņemt atbilstīgu aprūpi un ārstēšanu, ļoti svarīga ir veselības datu digitalizācija un to aizsargāta un droša kopīgošana visos aprūpes posmos. Vienlaikus ir jāsamazina birokrātija veselības aprūpē, un pacienta karšu apstrādei ir jākļūst pēc iespējas efektīvai. Jāatvieglo arī iespēja digitālos veselības datus sasaistīt ar biobanku genoma datiem, jo tas ir svarīgs veicinošs faktors vēža profilakses, diagnostikas un uz pacientu vērstas aprūpes attīstībā. Tāpat, pastiprinot sadarbību Eiropas Savienībā, ir jāuzlabo datu analīzes metožu, tostarp mākslīgā intelekta izstrāde un izmantošana.

4.4.

Dažādu veidu ekspozīcija ir viena no vissvarīgākajām problēmām, kas jārisina, izstrādājot gan vides piesārņojuma, gan arodekspozīcijas izraisīta vēža profilaksi. Eiropas Savienībai būtu jāpastiprina atbalsts pētījumiem, kas pašreiz notiek šajā jomā. Vienlīdz svarīgi ir sniegt attiecīgu informāciju par vēža cēloņiem, simptomu agrīnu atpazīšanu un vēža radītā stresa pārvaldību, profilakses veicināšanu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir neaizstājama loma un to centieni būtu jāatbalsta, tostarp atvēlot attiecīgus ESF+ līdzekļus kopīgām darbībām, kuru mērķis ir vēža uzveikšana un labu veselības profilakses piemēru izplatīšana.

4.5.

Eiropas līmenī ir jākoordinē centieni sistemātiski vākt datus par kancerogēnu un mutagēnu iedarbību darbavietā un esošie dati no vēža reģistriem ir jāsasaista ar datiem par vēža pacientu profesijām. Izmantojot šādus datus, būs iespējams izstrādāt mērķtiecīgākus profilakses pasākumus un agrīni atklāt vēzi cilvēkiem, kuri pakļauti šādai ekspozīcijai. Jauni un novatoriski Eiropas pētniecības projekti būtu jāpaplašina, aptverot visas dalībvalstis.

4.6.

Endokrīno disruptoru iedarbība tiek saistīta ar vairākiem hormonatkarīga vēža veidiem. Šo vielu fundamentālie pētījumi jāizmanto, lai uzlabotu Eiropas politiku šajā jomā un uzlabotu profilaksi.

4.7.

Lai izdotos uzveikt vēzi, ir vajadzīga arī kvalitatīva izglītība ar vēzi saistītās disciplīnās, kā arī reāla dalībvalstu un sociālo partneru sadarbība ES atbalstītās izglītības un prasmju apguves programmās, piemēram, starpdisciplināra apmācības programma onkoloģijas jomā un Eiropas Komisijas ierosināts Prasmju pilnveides pakts. Plānā būtu jānorāda, ka ir jāpanāk veselības nozares darbaspēka pastāvīga profesionālā pilnveide, informēšana un izpratnes veicināšana, tostarp arī attiecībā uz bīstamu zāļu (HMP) pārvaldību un administrēšanu. Turklāt, lai noteiktu sākotnējo diagnozi un izstrādātu ārstēšanas plānu vai ievadītu zāles, kā arī veiktu ķirurģiskas un radioloģiskas manipulācijas, ir vajadzīgi prasmīgi speciālisti, kas ieguvuši kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus sekmīgas aprūpes pamatu veido arī cieša sadarbība ar vēža pētniekiem, veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem. Arī intensīva sadarbība ar partneriem trešās valstīs noteikti atvieglos zināšanu kopīgošanu.

4.8.

Uzņēmumiem ir būtiska loma vēža profilakses, skrīninga, diagnostikas un ārstēšanas risinājumu izstrādē. Lai ES gūtu panākumus, ļoti liela nozīme ir inovācijas ekosistēmu attīstībai un atbalstīšanai. Šajās ekosistēmās ir jāiesaista dažāda lieluma uzņēmumi (gan lielie starptautiskie uzņēmumi, gan jaunuzņēmumi) un pētnieki, pacienti, veselības aprūpes speciālisti un iestādes. Šis darbs ir jāatbalsta, izmantojot ES un dalībvalstu finansējumu, it īpaši programmas “Apvārsnis Eiropa” partnerības. Ir jānosaka arī, kā Eiropas Zāļu aģentūra mudinās un atbalstīs dalībvalstu pūliņus ieviest novatoriskas, drošas un efektīvas vēža terapijas metodes.

4.9.

Eiropas Zāļu aģentūrai ir svarīga loma, jo tā laiž tirgū un drošā veidā dara pieejamus progresīvus produktus un attiecīgu aprīkojumu, kas palīdz novērst un efektīvi ārstēt vēzi. Tā var arī uzlabot dalībvalstu iespējas piekļūt šādiem produktiem un koordinēt to efektīvu ieviešanu visā Eiropas Savienībā. Tādā veidā tiks nodrošināts, ka visiem pacientiem ātrāk pieejama kvalitatīva un moderna ārstēšana.

4.10.

Izstrādājot un nodrošinot zāles un vakcīnas, tehnoloģijas un aprūpes pakalpojumus, uzņēmumi cenšas uzveikt vēzi, mazinot savu ietekmi uz vidi, izstrādājot un ražojot nekaitīgus produktus vai izmanītus mazāk kaitīgus produktus un uzlabojot darba aizsardzību. Cita starpā pēc iespējas būtu jāsamazina atrašanās UV starojuma iedarbībā, veicot darbības ārā, it īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība un būvniecība. Sociālajiem partneriem, kas izstrādā nozaru profilakses politiku, kuru viņi finansē ar veiktajām sociālā nodrošinājuma iemaksām, vienlīdz svarīga ir gan veselība, gan drošība. Lai atraisītu to potenciālu, ir vajadzīga netraucēta un koordinēta pieeja, kas radīs iespēju izstrādāt un nodrošināt augstiem standartiem atbilstīgus risinājumus. Turklāt darba devēji – un arī arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas – palīdz vēža pacientiem apvienot darbu ar vēža ārstēšanu un netraucēti atgriezties darbā.

4.11.

Lai sekmētu to uzņēmumu darbu, kas specializējušies vēža uzveikšanai vajadzīgo risinājumu izstrādē, Eiropas Savienībai jānodrošina labvēlīgi nosacījumi inovācijai, ieguldījumiem un uzņēmumu darbībai. Tas ir ļoti būtiski, lai stiprinātu ES vispārējo globālo pozīciju ar vēzi saistīto veselības aprūpes tehnoloģiju, pakalpojumu un risinājumu jomā.

4.12.

Svarīgi ir arī paātrināt jaunu vēža diagnostikas un ārstniecības metožu ieviešanu un pieejamību, neapdraudot pacientu un veselības aprūpes speciālistu drošību. Tāpēc, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi darījumdarbībai, ļoti svarīgs ir veicinošs un atbalstošs tiesiskais regulējums. ES regulējumam jābalstās uz zinātnes atziņām un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem Eiropas Savienībā un sāncensībā ar to globālajiem konkurentiem.

4.13.

Tā kā uzņēmumiem un darba devējiem ir daudzveidīga un svarīga loma praktiskajā vēža uzveikšanas darbā, pasākumu turpmākajā pilnveidošanā un īstenošanā ir svarīgi plaši un visaptveroši iesaistīt uzņēmumu un darba devēju pārstāvjus gan no veselības aprūpes un būvniecības nozares, gan patēriņa preču, lauksaimniecības un ražojošajām nozarēm, kā arī pacientu un aprūpētāju pārstāvjus. Vienlīdz svarīga ir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma paraugprakses un informācijas sniegšanā un izpratnes uzlabošanas kampaņu organizēšanā.

5.   Vēža veidi, kam jāvelta īpaša uzmanība

5.1.

EESK atzinīgi vērtē Plānā minēto iniciatīvu attiecībā uz bērnu vēzi, tomēr norāda, ka ir jādara vairāk, lai labvēlīgi ietekmētu bērnu un pusaudžu dzīvi un samazinātu vērojamo nevienlīdzību. Tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi inovācijā un skaidri un tūlītēji konkrēti pasākumi, kā arī finansējums, kas paredzēts, lai izstrādātu un ieviestu pienācīgas atklāšanas metodes, zāles, ārstēšanu un aprūpes pakalpojumus. Tā ir iespēja izbeigt novārtā atstāto bērnu netaisnīgo situāciju un galu galā veltīt viņiem pelnīto uzmanību, jo bērni ir Eiropas nākotne.

5.2.

EESK norāda, ka hematoloģiskais vēzis Eiropas iedzīvotājiem rada ievērojamu veselības un finansiālo slogu. Plāns var atvieglot šo slogu pacientiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai, izmantojot apsvērumus un novatoriskas pieejas asins vēža ārstēšanai. Attiecīgas saistības un ieguldījumi kvalitatīvā vēža uzraudzībā, veselības sistēmas reforma un novatoriskas pieejas aprūpes jomā var nodrošināt, ka visiem ilgstoši ir pieejamas mērķtiecīgas progresīvas metodes asins vēža ārstēšanā.

5.3.

EESK norāda, ka Plānā varētu uzsvērt to, ka īpaša uzmanība ir jāvelta tieši hematoloģiskiem ļaundabīgiem audzējiem un jānodrošina iespēja izvērst speciālas iniciatīvas, kas uzlabotu šīs visneaizsargātākās pacientu grupas aprūpi: — ļaundabīgais asins vēzis 2016. gadā Eiropas Savienībā, Norvēģijā, Šveicē un Islandē bija cēlonis 9 % no visiem vēža izraisītas nāves gadījumiem (124 000) un veidoja 12 % no ES kopējiem veselības aprūpes izdevumiem (3), — hematoloģiskais vēzis skar ļoti jaunus (30 % bērnu vēža gadījumu) un ļoti vecus sabiedrības locekļus – mūsu visneaizsargātākos cilvēkus –, un nav godīgi neņemt viņus vērā tikai tāpēc, ka tā nav ekonomiskā/nodarbinātā iedzīvotāju daļa.

6.   Starptautiskā sadarbība vēža uzveikšanas jomā

6.1.

EESK piekrīt, ka starptautiskā sadarbība un koordinēšana ir vajadzīga, lai veicinātu zāļu izstrādi un ilgtermiņā miljoniem Eiropas iedzīvotāju palielinātu veselības izredzes, tomēr pauž bažas par to, ka Plānā attiecībā uz tā īstenošanu starptautiskā mērogā ir formulēta pārāk vispārīga pieeja. Par starptautiskās sadarbības nozīmi vislabāk liecina skumjais fakts, ka visaugstākie piecu gadu dzīvildzes rādītāji ir ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kam seko ES valstis ar labākajiem rādītājiem.

6.2.

EESK uzsver, ka īpaši svarīga ir sadarbība pētniecības un inovācijas jomā, lai noteiktu zinātniski pamatotus un riskam atbilstošus regulatīvos standartus, kā arī zināšanu kopīgošanas atvieglošanā, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāju labā ir pieejamas visprogresīvākās zināšanas.

6.3.

EESK uzsver, ka ir svarīgi samazināt tabakas smēķēšanu, un norāda uz Komisijas ziņojumu par to, kā piemērota Direktīva 2014/40/ES attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (4) un tās secinājumi, kuru mērķis ir samazināt smēķētāju eksponētību bīstamām un/vai atkarību izraisošām vielām. Šajā sakarā, ņemot vērā Komisijas viedokli par emisijām un mērīšanas metodēm [ziņojuma 3.1. punkts], EESK uzskata, ka jāturpina pētīt arī dūmu emisiju satura testēšanas metodi, tostarp PVO-metodi “Intense”, un atbalsta PVO ieteikumu īstenošanu atbilstīgi pētījumu rezultātiem

6.4.

Tādās stratēģiskās jomās kā veselības aprūpe ES būtu jānovērš pārmērīga atkarība no ārvalstīm, taču starptautiskā ekonomiskā sadarbība ir vajadzīga, lai nodrošinātu drošu zāļu, aprīkojuma un citu vēža ārstēšanai nepieciešamo preču pieejamību. Tirdzniecībai ir jābūt atvērtai, ņemot vērā veselības nozares starptautiskās piegādes ķēdes, un ES ir jāizskauž jebkāds protekcionisms dalībvalstu starpā vai pasaulē. Risinājumi onkoloģijas jomā sniedz Eiropas uzņēmumiem ievērojamas eksporta iespējas, kas ir jāveicina, lai reaģētu uz veselības jomas risinājumu pieprasījumu pasaulē.

7.   Veselības veicināšanas pasākumi un komunikācija

7.1.

EESK atzinīgi vērtē ciešo saikni starp vides kvalitāti un veselīgu dzīvesveidu, kā arī uzturu, jo šie faktori mazina saslimstību ar vēzi. Dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāskaidro un jāpopularizē augstas kvalitātes pārtikas produktu, tīra ūdens un gaisa nozīme vēža, kā arī citu slimību profilaksē. Tām būtu arī jāapvieno spēki, lai izglītotu cilvēkus un motivētu viņus ievērot veselīgu dzīvesveidu un izvairīties no bīstamām lietām, jo tas ir vienīgais veids, kā palīdzēt bērniem izvairīties no kancerogēnu iedarbības. Turklāt plašākas zināšanas par jautājumiem saistībā ar vēzi būtu jāsniedz skolās, kā arī rīkojot kampaņas tradicionālajos un sociālajos medijos.

7.2.

Jāuzlabo gan sabiedrības izpratne par veselīgu dzīvesveidu un rūpīgi jāinformē patērētāji par labākām alternatīvām, gan arī vēža pacientu, vēzi pārcietušo un vēža riskam pakļauto cilvēku profilakse, ārstēšana un aprūpe.

7.3.

Tomēr Komiteja norāda, ka izpratne par veselību reģionos ir atšķirīga un, lai veiktu izmaiņas šajā jomā, ir jāņem vērā vietējie ieradumi.

7.4.

Tā kā sociālo partneru sadarbībai ir ļoti liela nozīme, EESK aicina rīkot ES mēroga kampaņas, lai uzlabotu darbinieku un darba devēju informētību un zināšanas par vēža profilakses un pārvaldības pasākumiem darbavietās, cita starpā kopīgojot labas prakses piemērus un nodrošinot metodiskos līdzekļus un apmācību.

7.5.

EESK piekrīt, ka Plāns ir lieliska iespēja nodrošināt Eiropas iedzīvotāju veselības vajadzības. Tāpēc Plāna sekmīgā īstenošanā un tajā izvirzīto mērķu sasniegšanā izšķiroša nozīme būs komunikācijai, lai skaidrotu Plānu un tā pasākumus un iegūtu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos.

8.   Stratēģijas turpmāki pasākumi

8.1.

EESK uzsver, ka daudziem elementiem ir jāsakrīt, lai nerastos nekādas šaubas par Plāna efektīvas īstenošanas izredzēm. Tā kā Plāns ir vispārīgs un nav juridiski saistošs, tas negarantē efektīvu īstenošanu un efektīvāku rīcību reģionālā līmenī, lai reaģētu uz vēža radītā sloga pieaugumu. Tāpēc EESK aicina paredzēt dažādus instrumentus, kas palīdzētu efektīvi īstenot Plānu atbilstīgi valstu īpatnībām un praksei.

8.2.

EESK arī aicina Plāna turpmākajā pilnveidošanā un tā turpmākajos pasākumos cieši iesaistīt veselības aprūpes tehnoloģiju un risinājumu nodrošinātājus, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nodrošinot, ka plaši un visaptveroši ir pārstāvētas dažādas nozares. Tam ir arī izšķiroša nozīme attiecīgo nacionālo rīcības plānu sagatavošanā.

---

(1)  Ziņojums par Direktīvas 2014/40/EK īstenošanu.

(2)  Ļoti svarīgi ir turpināt centienus izbeigt bīstamā azbesta lietošanu – skatīt EESK atzinumus OV C 251, 31.7.2015., 13. lpp. un OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(3)  Institute for Health Metrics Evaluation, 2016. gada pētījums Global-Burden-of-Disease.

(4)  Ziņojums par Direktīvas 2014/40/EK īstenošanu.