EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2021. gada 5. novembris)

par priekšlikumu regulai par Eiropas zaļajām obligācijām

(CON/2021/30)

(2022/C 27/04)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2021. gada 14. oktobrī saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas zaļajām obligācijām (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula ietver noteikumus, kas ir ECB kompetencē, tostarp jo īpaši monetārās politikas īstenošanu saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un 282. panta 1. punktu, kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un palīdzību kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1

ECB atzinīgi novērtē ierosināto regulu. Lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā un Parīzes nolīgumā un nostiprināti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”) (2), nepieciešamas ievērojamas investīcijas, kuru būtiska daļai būs jāveic privātajam sektoram (3). Šajā ziņā svarīga nozīme var būt ilgtspējīgam finansējumam, ļaujot ieguldītājiem apzināt ekoloģiski ilgtspējīgus ieguldījumus un pielāgot portfeļus atbilstīgi savām vēlmēm ilgtspējas jomā. Salīdzinot ar citiem ilgtspējīga finansējuma produktiem, zaļās obligācijas pārstāv strauji augošu un labi pamanāmu segmentu: turpmākai izaugsmei augstas caurredzamības zaļo obligāciju tirgū ir ievērojams potenciāls palīdzēt novērst ilgtspējīga ieguldījuma nepietiekamību un apmierināt vides, sociālo un pārvaldības (VSP) ieguldītāju augošo pieprasījumu. Šajā nolūkā tiek atzinīgi vērtēts skaidrs un uzticams zaļo obligāciju publiskais regulējums.

1.2

Savienības vides mērķu vispārējā kontekstā gadījumos, kuros Savienības vai dalībvalstu līmenī tiek pieņemtas publiskās politikas nostādnes, kas zaļajām obligācijām un citiem uz ilgtspēju balstītiem parāda vērtspapīriem dod priekšroku pār cita veida parāda vērtspapīru emisiju, būtu vajadzīgs arī Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standarts, uz kuru tās var atsaukties.

1.3

EuGB standarta pastāvēšana stimulēs tādu pamatā esošu ilgtspējīgu aktīvu un projektu izveidi, kas atbilst Savienības vides mērķiem, jo īpaši klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgojumiem klimata pārmaiņām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (4) (turpmāk – “Taksonomijas regula”) (5). No šāda viedokļa EuGB sasaiste ar Taksonomijas regulu ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka vides ziņā ilgtspējīgām darbībām ir nepieciešamā piekļuve finansējumam, izmantojot parāda instrumentus. Atbalstot tādu darbību finansēšanu, kas būtiski veicina Taksonomijas regulā noteikto vides mērķu sasniegšanu, var atbalstīt Savienības tautsaimniecības attīstību virzībā uz Savienības vides mērķu sasniegšanu.

1.4

ECB atbalsta ierosinātās regulas mērķi izveidot saskaņotu regulējumu attiecībā uz EuGB, jo tas palielinātu pārliecību, ka šādas zaļās obligācijas patiešām palīdz atbalstīt pāreju uz zaļāku tautsaimniecību, stiprina datu pieejamību un caurredzamību un uzlabo zaļo obligāciju salīdzināmību, uzticamību un tādējādi arī efektīvu cenu noteikšanu. Zaļo obligāciju tirgum pašlaik ir vairāki trūkumi. Jo īpaši spēkā esošie nozares standarti attiecībā uz zaļo obligāciju marķējumu balstās uz to pamatā esošo zaļo projektu definīcijām, kas nav pietiekami standartizētas, striktas vai visaptverošas (6). Šis uzticamas, salīdzināmas un pārbaudītas ilgtspējas informācijas trūkums mazina zaļo obligāciju tirgus uzticamību un, iespējams, tā spēju veicināt pāreju uz zaļāku tautsaimniecību, un tādējādi mazina pieprasījumu zaļās tukšvārdības aizdomu un iespējamo reputācijas risku dēļ emitentiem un ieguldītājiem (7). Turklāt vienotas atsauču sistēmas un pārskatu sniegšanas veidņu trūkums palielina zaļo obligāciju emisijas darījumu izmaksas, samazinot šo instrumentu ekonomisko pievilcību salīdzinājumā ar parastajiem finansēšanas instrumentiem (8). Visi šie strukturālie trūkumi veicina ierobežoto šā tirgus segmenta lielumu un tādējādi arī likviditāti.

1.5

Objektīvi pārbaudāmu un caurredzamu EuGB kvalifikācijas prasību pastāvēšana palīdzētu stiprināt šīs aktīvu kategorijas uzticamību, samazinātu reputācijas riskus emitentiem un ieguldītājiem, kā arī informācijas asimetriju un ierobežotu zaļo tukšvārdību (9). Kā novērots tirgos, ieguldītāji izvēlas zaļās obligācijas, kuru emitentiem ir labāka reputācija un uz kuriem attiecas trešo personu pārbaudes ar ciešākām tolerancēm (10). EuGB emisija ar augstu caurredzamības līmeni varētu sniegt labāku priekšstatu par vides mērķu nozīmīgumu tirgus dalībniekiem un emitentiem, tādējādi uzlabojot visu finanšu dalībnieku, tostarp ECB, spēju ticami identificēt un novērtēt ekoloģiski ilgtspējīgas obligācijas (11). Paredzams, ka tas veicinās šā tirgus segmenta turpmāku izaugsmi un sniegs lielāku pārliecību, ka zaļās obligācijas palīdz sasniegt Savienības mērķus vides jomā, atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa līmeni. Visbeidzot, stiprinot EuGB zaļos raksturlielumu un uzticamību, ierosinātā regula nodrošinātu stingrākus aizsardzības pasākumus pret zaļo obligāciju pēkšņu pārvērtēšanu pēc atsevišķiem zaļās tukšvārdības gadījumiem. Tas veicinātu pareizu tirgus darbību un finanšu stabilitāti.

1.6

Ierosinātā regula ir svarīgs solis tāda integrēta, padziļināta un likvīda Savienības zaļā kapitāla tirgus izveidē, kas sniedzas pāri valstu robežām un kas palīdz attīstīt kapitāla tirgu savienību (12). Aptuveni 60 % no visām 2020. gadā pasaulē emitētajām zaļajām augstākās prioritātes nenodrošinātajām obligācijām radās Savienībā (13). Vēl vairāk attīstot zaļo obligāciju tirgu, varētu padziļināt Savienības finanšu integrāciju (14), un zaļo kapitāla tirgu savienība turpmāk stiprinātu Savienības lomu globālajos zaļā kapitāla tirgos. Lai izveidotu attīstītus un integrētus Savienības zaļā kapitāla tirgus, būs vajadzīgi arī plašāki centieni stiprināt kapitāla tirgus, tostarp uzraudzības, maksātnespējas un ieguldītāju aizsardzības noteikumu labāka saskaņošana. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) tiks uzdots uzraudzīt ārējos EuGB pārbaudītājus Savienības līmenī (15). Savienības kā globāla zaļā finansējuma centra lomas nostiprināšana, kā arī Savienības kapitāla tirgu turpmāka integrācija un attīstība palīdzētu stiprināt euro starptautisko nozīmi (16).

1.7

EuGB standartam būtu jānosaka kritēriji augšupējai konverģencei starptautiskā līmenī ar mērķi palielināt zaļo obligāciju ieguldījumu, atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa līmeni un vienlaikus veicinot Savienības vadošo lomu zaļā finansējuma jomā. Lai kļūtu par globālu etalonu, ko varētu emulēt citās jurisdikcijās, tam būtu jācenšas panākt plašu tirgus akceptu, tostarp no trešo valstu rezidentu puses, ņemot vērā tā aizsardzības pasākumu stingrību un uzticamību attiecībā uz zaļo tukšvārdību. Laika gaitā būtu rūpīgi jāizvērtē un jāmonitorē EuGB standarta pievilcība salīdzinājumā ar tirgus standartiem un/vai citu jurisdikciju tiesību aktos noteiktajiem zaļo obligāciju apzīmējumiem. Lai gan par alternatīviem standartiem stingrāku prasību pamatojums ir tādējādi panākta uzlabota caurredzamība un uzticamība, ir svarīgi, lai EuGB izveide novērstu emitentu novirzīšanu uz jurisdikcijām, kas nosaka mazāk stingras prasības, tādējādi radot iespējas starptautiskai regulējuma arbitrāžai (17). Globālas koordinācijas neesamība varētu pazemināt vides standartus attiecībā uz ilgtspējīgiem finanšu produktiem pasaules līmenī. Efektīvai starptautiskai sadarbībai, jo īpaši G20 Ilgtspējīga finansējuma darba grupas un Starptautiskās platformas ilgtspējīgam finansējumam kontekstā, būs būtiska nozīme, lai nodrošinātu zaļo obligāciju standartu starptautisku saskaņotību un izvairītos no konkurences nonivelēšanas riska, kas varētu palielināt zaļās tukšvārdības risku un kopumā mazināt zaļo obligāciju pozitīvo ietekmi uz vidi.

1.8

NextGenerationEU (NGEU) obligāciju emisijas ietvaros Eiropas Komisija emitēs līdz 250 mljrd. EUR zaļajās obligācijās, kas veidos līdz 30 % no kopējās emisijas. Ņemot vērā to, ka ierosinātā regula vēl nav spēkā, ECB atzīmē, ka šīs zaļās obligācijas tiks emitētas saskaņā ar zaļo obligāciju regulējumu, kura pamatā ir spēkā esošs tirgus standarts (18). ECB atzinīgi vērtē to, ka NGEU zaļo obligāciju regulējums tomēr ir pēc iespējas saskaņots ar ierosināto EuGB standartu, vienlaikus atzīmējot, ka NGEU juridiskās un institucionālās īpatnības nozīmē, ka emitenta spēja sniegt detalizētus pārskatus par pamatā esošajiem ieguldījumiem galu galā būs atkarīga no dalībvalstu nosūtīto datu precizitātes, pilnīguma un detalizācijas. Lai nodrošinātu NGEU zaļo obligāciju emisijas uzticamību, ECB mudina dalībvalstis sniegt precīzu un detalizētu informāciju par to investīciju projektu progresu un ietekmi, kuri veicina vides mērķu sasniegšanu, un mudina tās nodrošināt, ka visā atveseļošanas un noturības plānu (19) īstenošanas posmā tiek ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu” (20). Turklāt ECB mudina Komisiju cieši uzraudzīt un nodrošināt, ka ieņēmumi no NGEU zaļo obligāciju emisijas tiek efektīvi izmantoti atbilstīgu izdevumu finansēšanai un detalizēta un precīza ietekmes ziņojuma sagatavošanai.

2.   Ierosinātās regulas ietekme uz ECB un Eurosistēmas mērķiem un uzdevumiem

2.1

Ierosinātā regula var ietekmēt veidu, kādā centrālās bankas pilda savas pilnvaras, kā izklāstīts turpmāk.

2.2

Monetāras politikas kontekstā Eurosistēma jau iegādājusies zaļās obligācijas saskaņā ar uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu (USAIP), ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu (ABSIP) un valsts sektora aktīvu iegādes programmu (VSIP) (21). Turklāt ECB pieņem zaļās obligācijas kā nodrošinājumu kredītoperācijās. Saskaņota zaļo obligāciju definīcija uzlabotu caurredzamību un veicinātu zaļo parāda instrumentu piedāvājumu.

2.3

Attiecībā uz finanšu stabilitāti tas, ka pašlaik nav vienotas definīcijas un standartizēta regulējuma attiecībā uz zaļajām obligācijām, kavējis to finansiālo rezultātu un ilgtermiņa ietekmes uz ilgtspēju analīzi. Tas savukārt neļauj novērtēt to potenciālu novērst ar klimatu saistītos riskus finanšu sistēmas stabilitātei (22). Kopumā tikai funkcionāli tirgi var palīdzēt efektīvi finansēt pārkārtošanos un mazināt ar klimatu saistītos riskus finanšu stabilitātei. Šajā kontekstā dažādu nozares standartu veidošanās var izraisīt kraujas efektu tirgū, tam ietverot ievērojamu zaļo obligāciju pārcenošanu, ja ieguldītāji uzskatīs, ka konkrētu zaļo obligāciju kvalitāte ir neapmierinoša. Šī pārcenošanas kaskāde var ietekmēt īstas zaļās obligācijas, ja mazinās ieguldītāju uzticēšanās. EuGB standartam ir potenciāls ļaut tirgum darboties efektīvāk, uzlabot finanšu risku un ilgtspējīgu aktīvu cenu noteikšanu un uzlabot ieguldītāju uzticēšanos šai aktīvu kategorijai.

2.4

Kredītiestādes ir galvenie zaļo obligāciju tirgus dalībnieki gan kā emitenti, gan ieguldītāji. Tāpēc EuGB standarts ir svarīgs no prudenciālās uzraudzības viedokļa, jo tas var ietekmēt kredītiestāžu uzņēmējdarbības modeļus, to informācijas atklāšanas praksi un tirgus risku, kā arī kredītiestāžu operacionālos un reputācijas riskus. No uzņēmējdarbības modeļa viedokļa vienots standarts var kredītiestādēm atvieglot zaļo obligāciju emisiju, kas varētu palīdzēt bankām virzīt savu kreditēšanu uz ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām un pozitīvi ietekmēt zaļo aktīvu īpatsvaru to portfeļos. Turklāt, ņemot vērā arvien stingrākas caurredzamības un informācijas atklāšanas prasības, tostarp gaidāmo informācijas atklāšanu par zaļo aktīvu koeficientu (23) un prasības kredītiestādēm atklāt sava kredītportfeļa atbilstību Parīzes nolīgumam (24), EuGB ir svarīgs instruments, lai atbalstītu kredītiestādes šo jauno prasību izpildē. Turklāt, kā norādīts iepriekš 2.3. punktā, EuGB plaša pieņemšana var mazināt iespējamos tirgus riskus, kas varētu rasties, pēkšņi atkārtoti novērtējot esošo zaļo obligāciju kvalitāti. Visbeidzot, kredītiestādes iespējamā pakļautība nacionālās kompetentās iestādes sankcijām (25) par ierosinātās regulas prasību neievērošanu, izdodot EuGB, rada papildu operacionālo un reputācijas risku, kas jāuzskata par daļu no uzraudzības darbībām, kuras ietekmē kredītiestādes.

2.5

Visbeidzot, ECB izmanto daļu no sava pašu kapitāla portfeļa, lai veiktu ieguldījumus zaļajās obligācijās, un plāno nākamajos gados palielināt zaļo obligāciju īpatsvaru šajā portfelī (26).

3.   Īpaši apsvērumi

3.1   Ierosinātās regulas brīvprātīgais raksturs un darbības joma

3.1.1

Saskaņā ar ierosināto regulu EuGB standarta izmantošana būs brīvprātīga (27), kas emitentiem dos iespēju turpināt izmantot esošos nozares standartus attiecībā uz zaļajām obligācijām. ECB uzskata, ka īstermiņā tā ir līdzsvarota pieeja, jo tūlītēja pāreja uz stingri obligātu standartu varētu novest pie ieguldījumu pārtraukšanas taksonomijai neatbilstošās zaļajās obligācijās un pēkšņas Savienībā bāzētu zaļo obligāciju emisijas samazināšanās (28).

3.1.2

Vienlaikus, lai izveidotu Savienības zaļo obligāciju tirgu, kas atbilst Savienības taksonomijai, un mazinātu bažas par zaļo tukšvārdību, ECB uzskata, ka ir svarīgi, lai EuGB kļūtu par galveno zaļo obligāciju standartu Savienībā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka vajadzīga skaidra apņemšanās padarīt standartu par obligātu jaunām emitētām zaļajām obligācijām saprātīgā laikposmā, savukārt apgrozībā esošās zaļās obligācijas saglabātu savu zaļo obligāciju apzīmējumu ilgāku laikposmu (29). Nosakot standartu par obligātu, tiktu radīta noteiktība tirgiem, un tas varētu stimulēt emitentus piemērot EuGB standartu, pirms tā kļūšanas par obligātu. Labi kalibrēta taksonomijas paplašināšana uz pārkārtošanās finansējumu atvieglotu pāreju uz obligātu standartu, samazinot risku, ka radīsies negatīva ietekme uz zaļajām investīcijām, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu vides jomā, bet nesasniedz taksonomijā noteiktās būtiskās ieguldījuma robežvērtības.

3.1.3

Tomēr ECB atzīst, ka konkrēta termiņa noteikšana, lai standarts kļūtu obligāts, ne vienmēr ir vienkārša. Ieguldījumu esošajās zaļajās obligācijās pārtraukšanas risks un no tā izrietošie tirgus traucējumi un svārstīgums jālīdzsvaro ar nepieciešamību ātri rīkoties, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, tostarp izmantojot obligāciju tirgu. Šā iemesla dēļ, lai izvairītos no neparedzētas ietekmes uz Savienības zaļo ieguldījumu plūsmām un izvairītos no riska, ka zaļo obligāciju emitenti tiek novirzīti uz jurisdikcijām, kurās ir mazāk stingras prasības, būtu jāveic ietekmes novērtējums par obligātā standarta izstrādi un būtu jāveic pienācīga regulējuma precizēšana. Savienības likumdevējam būtu jāaicina Komisija pārskatīt EuGB standartu, lai šo jautājumu izvērtētu līdz 2023. gada 31. decembrim. Jo īpaši Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par laikposmu, kurā EuGB standartu iespējams noteikt par obligātu, un par šādas pieejas praktiskajiem aspektiem, piemēram, konkrētiem ilgtspējīgu obligāciju veidiem, uz kuriem attiektos šis standarts. Turklāt, lai izvairītos no obligāciju pārdošanas, varētu būt lietderīgi precizēt, kā ieguldītājiem pēc obligātā standarta ieviešanas būtu jārīkojas ar zaļajām obligācijām, kas emitētas saskaņā ar brīvprātīgiem tirgus standartiem. Komisijai savu pārskatu būtu jāsagatavo pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši organizācijām, kas pašlaik nosaka ilgtspējīgu obligāciju tirgus standartus (30). Visbeidzot, EuGB standartam par obligātu attiecībā uz jaunām emitētām zaļajām obligācijām būtu jākļūst saprātīgā laikposmā, piem., trīs līdz piecu gadu laikā, precīza pārejas perioda noteikšanā ņemot vērā iepriekš minētā ietekmes novērtējuma rezultātu.

3.1.4

Tikmēr būtu jāveicina brīvprātīga EuGB standarta pieņemšana Savienības un nacionālā līmenī, īstenojot publiskās politikas nostādnes, kas potenciāli dod priekšroku obligācijām, kuras atbilst EuGB prasībām. Tikai EuGB, ņemot vērā tās saikni ar Taksonomijas regulu, garantē, ka darbības, ko finansē no obligācijas ieņēmumiem, veicina Savienības vides mērķu sasniegšanu. ECB uzskata, ka visas EuGB būtu jāuzskata par pilnībā atbilstošām taksonomijai un tāpēc jāiekļauj gan taksonomijas informācijas atklāšanas skaitītājā, gan saucējā (31). EuGB turējumu ieguldījums taksonomijas informācijas atklāšanā varētu sniegt būtisku stimulu emitentiem, kā arī ieguldītājiem dot priekšroku EuGB, nevis esošajiem standartiem, jo tas automātiski garantētu atbilstību taksonomijai bez nepieciešamības veikt padziļinātu novērtējumu par pamatā esošo ieguldījumu atbilstību, kā tas būtu citu standartu gadījumā. EuGB turējumu ieguldījumam taksonomijā atklātajā informācijā vajadzētu būt neatkarīgam no emitenta publiskā vai privātā rakstura, t. i., tas būtu jāpiemēro arī publiskā sektora EuGB, kas saskaņā ar 8. panta deleģēto aktu pašlaik ir izslēgtas no taksonomijas informācijas atklāšanas skaitītāja un saucēja.

3.1.5

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas darbības jomu, kas attiektos uz emitentiem, kuri ir finanšu uzņēmumi un nefinanšu uzņēmumi, valsts vērtspapīru emitenti un nodrošināto obligāciju un vērtspapīrošanas darījumu emitenti, kuru vērtspapīrus emitē īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (32). Tā arī atzinīgi vērtē to, ka prasības būtu piemērojamas visiem emitentiem, kuri vēlas izmantot nosaukumu “EuGB” savām vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām, kas darītas pieejamas ieguldītājiem Savienībā. Tomēr termins “darīts pieejams ieguldītājiem Savienībā” ierosinātajā regulā nav definēts, un to varētu precizēt, lai nodrošinātu, ka EuGB emitenti, kas tās tirgo ārpus Savienības, joprojām var izmantot EuGB nosaukumu. Šis risinājums ir īpaši svarīgs, lai veicinātu EuGB starptautisku pieņemšanu un attiecīgi stimulētu sīki izstrādāto Savienības ilgtspējīgu finanšu standartu pieņemšanu pasaules mērogā, tostarp Savienības taksonomijas kritēriju starptautisku izmantošanu. Turklāt atsauce uz “juridiskām personām” kā EuGB emitentiem (33), šķiet, liecina, ka EuGB emitentam jābūt juridiskas personas statusam, kas neattiecas uz visiem obligāciju emitentiem visā Savienībā, piemēram, vērtspapīrošanas emitentiem saskaņā ar dažu dalībvalstu tiesību aktiem. Vienkārša atsauce uz “vienībām” šķiet tikpat efektīva. Visbeidzot, attiecībā uz vērtspapīrošanu būtu jāprecizē, kā ierosinātā regula tiks piemērota, lai zaļās pārkārtošanās vērtspapīrošanas darījumos varētu izmantot arī EuGB standartu, ja pamatā esošie aktīvi nav saskaņoti ar taksonomiju, bet finansējuma mērķis ir zaļās pārkārtošanās tehnoloģijas (34). Attiecībā uz zaļās pārkārtošanās vērtspapīrošanas darījumiem pienākumi, kas saistīti ar atbilstību taksonomijai nākotnē, ir būtiski iniciatoram, nevis emitenta īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai. Attiecīgi to varētu būt jāņem vērā, ja emitentam tiek uzlikti citi pienākumi, piemēram, ierosinātās regulas 7. pantā.

3.2   Atbilstība Taksonomijas regulai

3.2.1

Ierosinātajā regulā paredzēts, ka EuGB ieņēmumu izmantošanai jābūt saistītai ar saimniecisko darbību, kas atbilst taksonomijas prasībām vai kas atbildīs taksonomijas prasībām noteiktā laikposmā (pieci gadi vai desmit gadi no obligācijas emisijas datuma, ja to pamato attiecīgo saimniecisko darbību īpašās iezīmes), kā izklāstīts taksonomijas atbilstības plānā (35). “Taksonomijas prasības” definētas kā prasības, kas noteiktas Taksonomijas regulas 3. pantā. Tāpēc vides ziņā ilgtspējīgas darbības a) būtiski veicina viena vai vairāku Taksonomijas regulas 9. pantā izklāstīto vides mērķu sasniegšanu; (b) nerada būtisku kaitējumu nevienam no šiem vides mērķiem; c) tiek veiktas saskaņā ar minimālajām sociālajām garantijām; un d) atbilst Komisijas noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

3.2.2

ECB atzinīgi vērtē šo saskaņošanu ar Taksonomijas regulu, jo tā uzsver Taksonomijas regulas centrālo nozīmi Savienības ilgtspējīga finansējuma stratēģijā un nodrošina ticamu pamatu, lai novērtētu, cik ilgtspējīgi tiek izmantoti ieņēmumi no EuGB emisijām (36). Tomēr bažas rada tas, ka pietiek ar to, ka atbilstība taksonomijai tiek panākta piecu vai īpašos apstākļos desmit gadu laikā. Lai gan emitenti nebūtu jāsoda par to, ka ieņēmumi no obligācijām tiek iedalīti saimnieciskajām darbībām, kas vēl neatbilst taksonomijas prasībām, bet atbildīs tām šajā noteiktajā periodā (37), pastāv zināms risks, ka ierosinātajā regulā noteiktās sankcijas nebūs pietiekamas gadījumos, kuros emitents neievēros atbilstības taksonomijai plānu. Ierosinātās regulas II pielikumā noteikts, ka emitenti savos ikgadējos ieņēmumu sadales pārskatos sniedz datus par progresu atbilstības taksonomijai plāna īstenošanā (38). Nacionālās kompetentās iestādes var pieprasīt emitentiem publicēt šos pārskatus un iekļaut prasīto informāciju (39). Tomēr šķiet, ka tām nav sankciju vai uzraudzības pilnvaru attiecībā uz saimniecisko darbību saskaņošanu ar taksonomijas prasībām kā tādām. Jo īpaši ierosinātajā regulā nav noteikta procedūra EuGB apzīmējuma atsaukšanai, izņemot iespēju iekļaut pēcemisijas pārskatā norādi, ka obligācija neatbilst ierosinātās regulas prasībām un ka nosaukumu “EuGB” uz to nevar attiecināt (40). Lai gan caurredzamības prasību piemērošana rada iespējamību, ka neatbilstība standartam atspoguļosies obligācijas cenā, tam var būt tikai ierobežota un netieša ietekme uz EuGB emitentu, ja obligāciju pēc tam tirgo tirgū. Līdz brīdim, kad pēc Komisijas plānotās Savienības un nacionālo kompetento iestāžu tiesību, pilnvaru un izpildes instrumentu zaļās tukšvārdības apkarošanai (41) pārskatīšanas, nacionālajām kompetentajām iestādēm tiks uzticēti papildu uzdevumi, pastāv risks, ka ar nekādām sekām nesaskarsies emitenti, kuru no EuGB ieņēmumiem finansētās saimnieciskās darbības izrādās neatbilstošas taksonomijai.

3.3   Vēlāki grozījumi deleģētajos aktos

3.3.1

Ierosinātajā regulā paredzēts, ka emitenti sadala ieņēmumus no obligācijām, piemērojot deleģētos aktus (tehniskās pārbaudes kritērijus), ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar konkrētiem Taksonomijas regulas noteikumiem (42), kas piemērojami obligācijas emisijas brīdī vai, ieņēmumus no obligācijām sadalot parādsaistībām, parāda rašanās brīdī (43). Ierosinātajā regulā arī paredzēts, ka gadījumā, ja deleģētos aktus groza pēc obligāciju emisijas (vai, ieņēmumus no obligācijām sadalot parādsaistībām, pēc parāda rašanās), emitents ieņēmumus no obligācijām sadala, piemērojot grozītos deleģētos aktus piecu gadu laikā pēc to stāšanās spēkā (44). Pilnībā atzīstot, ka tehniskie standarti laika gaitā var mainīties Savienības taksonomijas dinamiskās un zinātniski pamatotās būtības dēļ, kas galu galā kalpo Savienības vides mērķu sasniegšanai, jau emitēto EuGB pamatā esošos rādītāju maiņai un prasībai nodrošināt esošo obligāciju atbilstību jaunajām prasībām piecu gadu laikā varētu būt graujoša ietekme uz tirgu. Piemēram, ieguldītāji varētu tikt stimulēti pārdot zaļās obligācijas, gaidot iespējamu EuGB apzīmējuma zaudēšanu, kas savukārt varētu izraisīt skarto obligāciju cenu traucējumus. Turklāt šāds noteikums varētu atstāt ietekmi uz tirgu cikliskumu, jo obligāciju emitenti varētu sliekties atlikt EuGB emisiju, gaidot izmaiņas deleģētajos aktos. Noteikumam varētu būt arī neparedzētas sekas attiecībā uz EuGB darbības ilgumu un pamatā esošo ieguldījumu termiņu, iespējams, radot strukturālu priekšrocību EuGB ar īsākiem termiņiem, kas ļauj izvairīties no negatīvām sekām, ko rada gaidāmās izmaiņas deleģētajos aktos. Tādēļ, raugoties tikai no finanšu stabilitātes perspektīvas un lai atvieglotu EuGB tirgus darbību, varētu būt vēlams ļaut emitentiem sadalīt ieņēmumus no obligācijām, visā obligācijas darbības laikā piemērojot tos attiecīgos deleģētos aktus, kas bija piemērojami obligācijas emisijas brīdī. Jau norādīts, ka ECB atzīst, ka deleģēto aktu pielāgošana var būt nepieciešama un ir atzinīgi vērtējama, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar Savienības vides mērķiem, jo īpaši klimata pārmaiņām. Tā kā labi funkcionējošs EuGB tirgus arī palīdz sasniegt Savienības vides mērķus, šķiet, ka vēlamais risinājums ir visā obligācijas darbības laikā piemērot to deleģēto aktu, kas bija piemērojams obligāciju emisijas laikā. Turklāt Komisija varētu brīvi grozīt deleģētos aktus jebkādā veidā, ko tā uzskata par piemērotu. Jo īpaši tai vēlāk nebūtu jāapsver šādu grozījumu iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti. Protams, emisijas (vai parāda rašanās) laikā piemērojamie deleģētie akti attiektos uz visām emitētajām jaunajām obligācijām. Šis vispārējais risinājums vēl vairāk uzlabotu juridisko noteiktību, kas par mērķi atzīta arī ierosinātajā regulā (45).

3.4   Ieņēmumu izlietojums

3.4.1

Ierosinātajā regulā noteikts, ka ieņēmumus no EuGB cita starpā var piešķirt finanšu aktīviem. Ierosinātajā regulā finanšu aktīvi ir definēti tā, lai tie ietvertu parādu, pašu kapitālu vai to kombināciju. ECB saprot, ka šā noteikuma mērķis ir aptvert, piemēram, situācijas, kurās bankas emitē EuGB, lai finansētu zaļos kredītus saviem klientiem. Tomēr parāds nav aktīvs grāmatvedības izpratnē. Lai saskaņotu definīciju ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (46), terminu “parāds” varētu aizstāt ar atsauci uz “finanšu prasījumu”.

3.5   Atbilstība citiem ES tiesību aktiem

3.5.1

Ierosinātā regula vērsta uz prasību noteikšanu EuGB no obligāciju emitenta viedokļa. Tā arī nosaka, ka EuGB var refinansēt, emitējot jaunu EuGB (47). Saskaņā ar 8. panta deleģēto aktu finanšu un nefinanšu uzņēmumiem jāatklāj apmērs, kādā to saimnieciskā darbība atbilst Taksonomijas regulai. Jo īpaši kredītiestādēm jāatklāj zaļo aktīvu koeficients, kas parāda to riska darījumu īpatsvaru, kuri saistīti ar taksonomijai atbilstošām darbībām, salīdzinājumā ar šo kredītiestāžu kopējiem aktīviem (48). Ja A banka emitē EuGB un izmanto ieņēmumus, lai piešķirtu kredītus taksonomijai atbilstošām darbībām, un B banka iegādājas šo obligāciju kā ieguldītājs, abas bankas var ieskaitīt pamatā esošos kredītus (A banka) un EuGB (B banka) savos attiecīgajos zaļo aktīvu koeficientos. Tas nozīmē, ka, ja ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, kas saistīts ar zaļajiem kredītiem, vai nodrošināto zaļo obligāciju emitē banka un pēc tam to tur cita kredītiestāde, kā minēts iepriekš norādītajā piemērā, gan emitents, gan vērtspapīru turētājs varētu ieskaitīt pamatā esošos aktīvus un attiecīgo vērtspapīru savā attiecīgajā par taksonomiju sniegtajā informācijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu lietderīgi precizēt, ka tad, ja finanšu iestāde emitē EuGB un daļēji vai pilnībā patur obligāciju vai tur to atsevišķā uzņēmumā tās pašas konsolidētās pārskatu sniedzējas vienības ietvaros, tikai emitenta neto riska darījums ar pamatā esošo zaļo aktīvu tiktu ieskaitīts tā zaļo aktīvu koeficienta taksonomijai atbilstošajos aktīvos, nevis kredītu un EuGB kopējā vērtībā.

3.5.2

Turklāt šķiet, ka ierosinātā regula ļauj emitentiem izmantot no jauna emitētas EuGB ieņēmumus, lai iegādātos citu EuGB. Saskaņā ar ierosināto regulu ieņēmumus no finanšu aktīva var sadalīt citiem finanšu aktīviem ar nosacījumu, ka ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek sadalīti taksonomijai atbilstošiem pamatlīdzekļiem, kapitālieguldījumiem un operacionālajiem izdevumiem (49). Tas, šķiet, nozīmē, ka šāds darījums var notikt tikai vienu reizi. Šāda interpretācija patiešām ir obligāta, lai izvairītos no tādu EuGB emisijas ķēdes izveides, kuras izmanto, lai iegādātos citas EuGB, kuras atkal atbalsta EuGB, kas mākslīgi palielinātu nosacīto zaļo aktīvu apjomu, kuru pamatā ir viena un tā pati reālā saimnieciskā darbība. Turklāt šāda ķēde varētu izraisīt emitentes kredītiestādes zaļo aktīvu koeficienta mākslīgu pieaugumu, ar divkāršas uzskaites palīdzību, šādai iestādei iegādājoties EuGB, kas tieši vai netieši nodrošinātas ar tās pašas EuGB.

3.5.3

Ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstā norādīts, ka apzīmējuma “EuGB” izmantošana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (50) (Kapitāla prasību regula, turpmāk – “KPR”) prasības. ECB saprot, ka apzīmējums “EuGB” neietekmē kredītiestāžu pašu kapitāla un likviditātes prasības attiecībā uz obligācijām, uz kurām attiecas KPR. Tomēr būtu lietderīgi skaidri precizēt, ka EuGB standartu nevar interpretēt kā tādu, kas liedz kredītiestādēm pilnībā piemērot KPR prasības.

3.6   Caurredzamības prasības

3.6.1

ECB atzinīgi vērtē caurredzamības prasības EuGB emitentiem, t. i., prasības aizpildīt EuGB faktu lapu, gada sadales pārskatus un ietekmes pārskatu, kā arī izmantot veidnes šādas informācijas atklāšanai (51). Turklāt ECB atzinīgi vērtē to, ka faktu lapa tiks pārbaudīta pirms emisijas un ka sadales pārskatus pēc emisijas pārskatīs EVTI uzraudzīts ārējs pārbaudes veicējs (52). Ievērojot to pašu caurredzamības mērķi, visām EuGB vajadzētu būt starptautiskam vērtspapīru identifikācijas numuram (ISIN) un to emitentiem vajadzētu būt identificētiem ar juridiskas personas identifikatoru (LEI).

3.6.2

Ierosinātā regula nosaka, ka emitentiem savā interneta vietnē būtu jāpublicē faktu lapa, pirmsemisijas pārskats, gada sadales pārskati, pēcemisijas pārskati un ietekmes pārskats (53). Emitentiem arī jāinformē nacionālā kompetentā iestāde un EVTI par šo dokumentu publicēšanu (54). Tomēr no ierosinātās regulas teksta izriet, ka dati par EuGB netiks vākti centralizēti. ECB ierosina, ka atklāto informāciju varētu iekļaut gaidāmajā Eiropas Vienotajā piekļuves punktā (EVPP) mašīnlasāmā formātā. Informācijas par zaļajām obligācijām iekļaušana EVPP būtu “vienas pieturas aģentūra” visai būtiskajai informācijai par uzņēmumu, tostarp par tā emitētajām EuGB, un tādējādi uzlabotu caurredzamību un atvieglotu ieguldījumu lēmumu pieņemšanu. Ierosinātās regulas pielikumos ierosinātajos pārskatos varētu iekļaut arī informāciju par maksām un izdevumiem, ko sedz EuGB emitenti (piemēram, izmaksas, kas pārnestas no ārējiem pārbaužu veicējiem), lai stiprinātu tirgus caurredzamību un efektivitāti. Lai nodrošinātu precizitāti un atvieglotu datu apstrādi, ierosinātajā regulā būtu arī jāprecizē, ka katrai atsevišķajai obligācijai būtu jāsagatavo faktu lapas, gada sadales pārskati un ietekmes pārskati neatkarīgi no iespējas publicēt vairākas faktu lapas un pārskatus kopā un iekļaut pārskata sadaļu par visu vienības izdoto EuGB kopējo vērtību.

3.6.3

Ierosinātajā regulā ierosināts, ka tad, ja prospekts jāpublicē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (55) (turpmāk – “Prospekta regula”) un ja jāsniedz informācija par ieņēmumu izlietojumu, minētajā prospektā skaidri jānorāda, ka EuGB emitēta saskaņā ar ierosināto regulu (56). Ierosinātajā regulā arī noteikts, ka iekļaušana ar norādi ir iespējama saistībā ar informāciju, kas ietverta EuGB faktu lapā (57). EuGB galvenie atribūti, proti, faktu lapā iekļautā informācija, būtu pilnībā jāintegrē prospektā, izmantojot standartizēto veidni, kas sniegta ierosinātās regulas I pielikumā. Tas uzlabotu informācijas par zaļajām obligācijām konsekvenci un salīdzināmību un nozīmētu, ka finanšu datu sniedzējiem būtu jāatsaucas tikai uz prospekta dokumentiem, lai apkopotu visu nepieciešamo informāciju par šiem instrumentiem (58).

3.6.4

Raugoties no to kredītiestāžu viedokļa, kuras emitē EuGB zaļo kredītu finansēšanai, caurredzamības prasības varētu vēl vairāk pastiprināt, nosakot bankām pienākumu uzraudzīt no zaļajiem kredītiem gūto ieņēmumu atbilstību taksonomijas prasībām.

3.7   Reģistrācijas sistēma un uzraudzības regulējums

3.7.1

ECB atzinīgi vērtē to, ka ar ierosināto regulu tiek izveidota reģistrācijas sistēma un ārējo pārbaužu veicēju uzraudzības regulējums (59). Tā arī atzinīgi vērtē to, ka ārējo pārbaužu veicēju uzraudzība tiks uzticēta EVTI.

3.7.2

Ierosinātās regulas 36. pantā noteikts, ka kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka emitenti piemēro caurredzamības un ārējās pārbaudes prasības. Regulas 36. pantā ir atsauce uz Prospektu regulas noteikumu, kurā noteikts, ka katra dalībvalsts izraugās vienu kompetentu administratīvu iestādi, kas atbild par Prospektu regulā noteikto pienākumu izpildi (60). Tādējādi kompetentā administratīvā iestāde, kas izraudzīta šādā veidā, būtu arī kompetentā iestāde saskaņā ar ierosināto regulu. Tomēr noteikti vairāki atbrīvojumi no pienākuma izdot prospektu saskaņā ar Prospektu regulu (61). Tāpēc ECB ierosina precizēt, ka piederības dalībvalstij būtu jāizraugās nacionālā kompetentā iestāde visiem pārējiem EuGB emitentiem, kuriem Prospektu regula automātiski nenoteiks kompetento uzraudzības iestādi, izņemot valsts varas iestādes. Ierosinātajā regulā skaidri noteikts, ka uz valsts revīzijas iestādēm un citām publiskām struktūrām, ko valsts vērtspapīru emitenti pilnvarojuši novērtēt atbilstību ierosinātajai regulai, neattiecas noteikumi par ārējiem pārbaužu veicējiem un uzraudzību, ko veic EVTI un nacionālās kompetentās iestādes (62). Likumdevējs tiek aicināts apsvērt, vai valsts vērtspapīru emitentiem būtu jāpiemēro uzraudzība, ko veic nacionālās kompetentās iestādes. Skaidrības un caurredzamības labad, ja likumdevējs plāno atbrīvot šādus emitentus no uzraudzības, papildus valsts revīzijas iestāžu un citu publisko struktūru, kas darbojas kā ārējie pārbaužu veicēji, atbrīvojumam no uzraudzības, to varētu skaidri norādīt arī ierosinātās regulas apsvērumā.

3.7.3

Ierosinātajā regulā ietverti īpaši noteikumi par pakalpojumu sniegšanu, ko veic trešo valstu ārējie pārbaužu veicēji, kas ļauj EVTI veikt to uzraudzību (63). Turpretī šķiet, ka tieša emitentu uzraudzība, ko veic nacionālās kompetentās iestādes, attiecas tikai uz emitentiem, kuri atrodas Savienībā (64), lai gan nav skaidrs, vai tiks noteikta nacionālā kompetentā iestāde, kas norīkota EuGB emitentiem, kuri atrodas ārpus Savienības. Tas nozīmē, ka emitenti, kas atrodas ārpus Savienības, varētu emitēt EuGB, darot tās pieejamas ieguldītājiem Savienībā, bet uz tiem neattiektos ierosinātajā regulā noteiktais sankciju režīms, tostarp pārbaudes uz vietas un administratīvie naudas sodi (65). Tādējādi emitenti, kas atrodas Savienībā, tiktu nostādīti neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar emitentiem, kuri atrodas ārpus tās un kuri tomēr izmanto EuGB apzīmējumu, jo tie varētu nebūt pakļauti sankcijām pat tad, ja tie neatbilst visām ierosinātās regulas prasībām. Visbeidzot, EuGB standarta ticamība varētu tikt apdraudēta, ja uz visiem EuGB emitentiem neattiektos viens uzraudzības režīms. Funkcionējošas sistēmas, kuras nodrošinātu, ka visiem attiecīgajiem emitentiem ir nacionālā kompetentā uzraudzības iestāde, jau pastāv saskaņā ar citiem noteikumiem, piemēram, saskaņā ar Prospektu regulu, katram trešās valsts emitentam izvēloties izcelsmes dalībvalsti. ECB ierosina apsvērt līdzīgu režīmu ierosinātās regulas ietvaros, jo īpaši, lai noteiktu kompetento iestādi trešo valstu emitentiem.

3.7.4

ECB arī norāda, ka ierosinātajā regulā ietvertie jēdzieni “izcelsmes dalībvalsts” un “uzņēmēja dalībvalsts” (66) nav nedz saistīti ar citiem noteikumiem, nedz definēti ierosinātajā regulā. Tas jāprecizē.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kam pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2021) 391 final.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(3)  Sk. arī ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstu.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(5)  Sk. ierosinātās regulas 2. panta 4) punktu.

(6)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstu. Sk. arī “Green Bond Funds – Impact Reporting Practices 2020”, kas pieejams Environmental Finance interneta vietnē www.environmental-finance.com

(7)  Sk. “Received contributions: Establishment of an EU Green Bond Standard”, pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu

(8)  Sk. “Commission Staff Working Document Impact Assessment Report accompanying the document Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on European green bonds”, SWD/2021/181 final.

(9)  Sk. 12. lpp. Eurosistēmas atbildē uz Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanos par Atjaunināto ilgtspējīgas finansēšanas stratēģiju un pārskatīto Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu (turpmāk – “Eurosistēmas atbilde”), kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(10)  Sk., piem., Bachelet, M. J., Becchetti, L. un Manfredonia, S., “The Green Bond Premium Puzzle: The Role of Issuer Characteristics and Third-Party Verification”, Sustainability 2019, 11. sēj., Nr. 4, 1098; Kapraun, J. et al., “(In)-Credibly Green: Which Bonds Trade at a Green Bond Premium?”, 2019. gada decembra Parīzes finanšu sanāksme EUROFIDAI – ESSEC

(11)  Sk. ierosinātās regulas 4. apsvērumu.

(12)  Sk. “Towards a green capital markets union for Europe”, ECB prezidentes Christine Lagarde runu Komisijas augsta līmeņa konferencē par priekšlikumu Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvai, Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 6. maijs, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(13)  Turpat.

(14)  Sk. 2020. gada novembra ECB Finanšu stabilitātes pārskata 5.3. nodaļu, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(15)  Sk. Eurosistēmas atbildes 12. lpp.

(16)  Sk. “The role of the euro in global green bond markets”, The international role of the euro, ECB, 2020. gda jūnijs, kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(17)  Sk. Eurosistēmas atbildes 12. lpp.

(18)  Sk. Komisijas 2021. gada 7. septembra paziņojumu presei “NextGenerationEU: Eiropas Komisija plāno emitēt NextGenerationEU zaļās obligācijas 250 miljardu euro apmērā”, kas pieejams Komisijas tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu.

(19)  Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(20)  Sk. Taksonomijas regulas 17. pantu.

(21)  Sk. “Purchases of green bonds under the Eurosystem’s asset purchase programme”, ECB Economic Bulletin, 7. izdevums, ECB, 2018, kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(22)  Sk. 38. lpp. “Climate-related risk and financial stability”, ECB/ESRK projekta grupa klimata risku modelēšanai, 2021. gada jūlijs, kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(23)  Taksonomijas regulas 8. pantā noteikts, ka lieliem uzņēmumiem jāatklāj informācija par to, kā un cik lielā mērā to darbības saistītas ar ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Deleģētajā aktā noteikts, ka kredītiestādēm jāatklāj zaļo aktīvu koeficients, ko pakāpeniski piemēro, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Sk. Komisijas Deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei, C(2021) 4987 final (turpmāk – “8. panta deleģētais akts”), kas jālasa saistībā ar tās pielikumiem.

(24)  Savā priekšlikumā Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvai (CSRD) Komisija ierosina nefinanšu un finanšu uzņēmumiem sniegt aprakstu par mērķiem, kas saistīti ar uzņēmuma noteiktajiem ilgtspējas jautājumiem, un par uzņēmuma panākto progresu šo mērķu sasniegšanā. Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai (2021. gada 21. aprīlis), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014, COM(2021) 189 final.

(25)  Sk. ierosinātās regulas 41. pantu.

(26)  Sk. ECB 2021. gada 25. janvāra paziņojumu presei “ECB ieguldīs Starptautisko norēķinu bankas zaļo obligāciju fondā”, kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(27)  Sk. ierosinātās regulas 7. apsvērumu.

(28)  Tiek lēsts, ka mazāk nekā 5 % no tādu nefinanšu uzņēmumu apgrozījuma, kapitālizdevumiem un operacionālajiem izdevumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.), atbilst taksonomijai. Sk. 174. lpp. EVTI “Final Report: Advice on Article 8 of the Taxonomy Regulation”, kas pieejams EVTI tīmekļa vietnē www.esma.europa.eu. Tomēr jāatzīmē, ka šīs aplēses attiecas uz veselām nozarēm, nevis uz zaļajām obligācijām. Var pieņemt, ka tādu apgrozībā esošo zaļo obligāciju īpatsvars, kas jau saskaņotas ar taksonomiju, ir ievērojami lielāks. Ārējie pārbaužu veicēji apliecinājuši, ka vairākas esošās zaļās obligācijas jau ir pilnībā atbilstošas taksonomijai.

(29)  Ievērojot obligātu pieeju, visām zaļajām obligācijām, ko emitējis Savienībā vai Savienībā reģistrēts emitents, būtu jāizmanto EuGB. Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstu.

(30)  Divi tirgos balstīti ilgtspējīgu obligāciju standarti ir Zaļo obligāciju principi (Green Bond Principles, GBP), ko pieņēmusi Starptautiskā Kapitāla tirgu asociācija (International Capital Market Association, ICMA), un Klimata obligāciju iniciatīvas klimata obligāciju standarts (Climate Bond Standard, CBS). Sk. ICMA interneta vietni www.icmagrop.org un CBS interneta vietni www.climatebonds.net.

(31)  Atklājot informāciju taksonomijā, galveno darbības rādītāju saucējs atspoguļo to uzņēmuma darbību kopējo finansiālo apmēru, kuras attiecas uz taksonomijas informācijas atklāšanu. Skaitītājs konkrēti atspoguļo to darbību apmēru, kas atbilst taksonomijas kritērijiem. Iegūtais koeficients sniedz informāciju par attiecīgā uzņēmuma saimnieciskās darbības proporcionālo daļu, kas atbilst taksonomijai. Komisija 8. panta deleģētajā aktā ierosināja, ka “saistībā ar to, ka patlaban nepastāv piemērota aprēķina metodoloģija, no galveno darbības rādītāju skaitītāja un saucēja būtu jāizslēdz riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un pārvalstiskiem emitentiem”.

(32)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 1. punktu.

(33)  Sk. ierosinātās regulas 2. panta 1) punktu.

(34)  Sk. Eurosistēmas ieguldījuma Eiropas Komisijas mērķorientētajā apspriešanā par ES vērtspapīrošanas regulējuma darbību 8. lappusi, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(35)  Sk. ierosinātās regulas 6. pantu.

(36)  Sk. Eurosistēmas atbildes 12. lpp.

(37)  Sk. ierosinātās regulas 15. apsvērumu.

(38)  Sk. ierosinātās regulas II pielikuma 3.A punktu.

(39)  Sk. ierosinātās regulas IV sadaļu.

(40)  Sk. ierosinātās regulas IV pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu.

(41)  Sk. 2021. gada 6. jūlija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai: Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija, COM(2021) 390 final.

(42)  Sk. Taksonomijas regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu.

(43)  Sk. ierosinātās regulas 7. pantu.

(44)  Sk. ierosinātās regulas 7. pantu. Var būt nepieciešams precizēt šo noteikumu sekas. Piemēram, ierosinātās regulas tekstā nav precizēts, vai tas nozīmē, ka emitentam būtu jāpārdala ieņēmumi un/vai tas var arī pielāgot esošos projektus, ja tiek grozīti deleģētie akti.

(45)  Sk. ierosinātās regulas 11. apsvērumu.

(46)  Sk. Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

(47)  Ierosinātās regulas 4. panta 3. punkts.

(48)  Sk. 8. panta deleģētā akta 5. apsvērumu.

(49)  Ierosinātās regulas 5. panta 3. punkts. Refinansēšana, izmantojot jaunu EuGB, ir skaidri atļauta saskaņā ar ierosinātās regulas 4. panta 3. punktu.

(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(51)  Sk. ierosinātās regulas II sadaļas II nodaļu.

(52)  Sk. ierosinātās regulas IV sadaļas 2. nodaļu.

(53)  Sk. ierosinātās regulas 13. pantu.

(54)  Sk. ierosinātās regulas 13. panta 4. un 5. punktu.

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

(56)  Ierosinātās regulas 12. panta 1. punkts.

(57)  Ierosinātās regulas 12. panta 2. punkts.

(58)  Sk. Eurosistēmas atbildes 12. lpp.

(59)  Sk. Eurosistēmas atbildes 12. lpp.

(60)  Sk. Prospektu regulas 31. pantu.

(61)  Sk. Prospektu regulas 1. panta 2. , 3. , 4. un 5. punktu.

(62)  Ierosinātās regulas 14. panta 3. punkts.

(63)  Sk. ierosinātās regulas III sadaļas IV nodaļu un 59. pantu.

(64)  Sk. ierosinātās regulas IV sadaļas 1. nodaļu.

(65)  Sk. ierosinātās regulas IV sadaļas 1. nodaļu.

(66)  Sk. ierosinātās regulas 40. pantu.