Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu

(2021/C 37/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Ņemot vērā:

—	Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu (1);

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju;

—	RK rezolūciju “Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam” (2);

—	RK rezolūciju par Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu (3),

1.

uzsver, ka ir steidzami jāmazina globālās pandēmijas ietekme, jo koronavīrusa krīze palielina esošās sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības, par ko liecina RK pirmais Gadskārtējais reģionālais un vietējais barometrs;

2.

uzsver, ka sociālās un ekonomiskās atveseļošanas pēc Covid-19 programmas izstrādes un īstenošanas centrā jābūt vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP); atbalsta ES mērķi zaļajā un digitālajā pārejā uzņemties vadošu lomu. RK apņemas cieši sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izvērtētu līdz šim Covid-19 krīzes pārvarēšanā gūto pieredzi un pievērstos gatavībai nākotnei;

3.

mudina Eiropas Komisiju virzīt ātru procedūru, kuras mērķis ir panākt apmierinošu un pastāvīgu risinājumu humanitārās krīzes problēmai Vidusjūras reģionā, pirmām kārtām koncentrējoties uz migrantu dzīvības aizsardzību, bet arī uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas nodrošināšanu. RK un vietējās un reģionālās pašvaldības piedāvā visciešāko sadarbību;

4.

tādēļ atbalsta Komisijas pieeju ES politisko prioritāšu noteikšanai, izmantojot ikgadējo stratēģisko prognožu ziņojumu, kurā RK kā ieguldījumu sniegs datus no vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā ES;

5.

piekrīt viedoklim, ka konference par Eiropas nākotni ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. RK kā vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļa paudējas pilnīga iesaistīšana visās konferences struktūrās ļautu tuvināt šo projektu Eiropas iedzīvotājiem un padziļināti pārdomāt nepieciešamās pārmaiņas ES politikā, procesos un institucionālajā sistēmā. RK uzstāj, ka visās sabiedriskajās apspriešanās, kas saistītas ar konferenci, ir jānodrošina pēc iespējas lielāks plurālisms;

6.

aicina pārējās Eiropas iestādes sadarboties ar RK, lai ar vietējo un reģionālo pašvaldību starpniecību izstrādātu izmēģinājuma modeli pastāvīgam un strukturētam dialogam ar iedzīvotājiem, tādējādi palīdzot uzlabot ES lēmumu pieņemšanas procesu;

7.

atkārtoti norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāiesaista ES politikas izstrādē un īstenošanā, jo īpaši tajās jomās, kurās vietējās un reģionālās pašvaldības visvairāk ir vadībā, jo īpaši, pienācīgi piemērojot aktīvo subsidiaritāti un integrējot daudzlīmeņu pārvaldības principus. RK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt RK līdzdalību platformā “Gatavi nākotnei” un apņemas veicināt platformas mērķu sasniegšanu, izmantojot valdību grupu un īpašu RegHub apakšgrupu. uzsver, ka REFIT pārskatīšanā ir vajadzīga nozīmīgāka vietējā un reģionālā perspektīva;

8.

atkārtoti aicina Komisiju partnerības nolīgumu un 2021.–2027. gada programmas izstrādē cieši uzraudzīt, kā tiek piemērots Rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, un nodrošināt, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana notiek kā pilnvērtīga partnerība. Partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem vajadzētu vairāk iedvesmot Eiropas pusgada pārvaldību, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas pusgadā ir sniegtas pamatnostādnes kohēzijas politikas programmām 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānismam;

9.

rūpīgi izvērtēs tiesību aktu priekšlikumus par jauniem pašu resursiem, jo īpaši attiecībā uz to iespējamo ietekmi uz vietējām un reģionālajām finansēm un iedzīvotājiem;

10.

uzsver, ka ir jāprecizē mijiedarbība starp Atveseļošanas un noturības mehānismu (RRF) un kohēzijas politikas finansējumu vietējā un reģionālajā līmenī, un attiecībā uz RRF un jo īpaši dalībvalstīm aicina izstrādāt gaidāmos valstu reformu un ieguldījumu plānus gan horizontāli, gan augšupēji, un mudina plašu ES iestāžu un ieinteresēto personu loku piedalīties RRF forumā, kas notiks 2021. gada oktobrī;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izmantot ANO programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī Parīzes 2015. gada nolīgumu kā pamatu politikas satvara veidošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu ilgtspējīgu atveseļošanu;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas tiesību aktu kopumu “Fit for 55 Package”, taču uzskata, ka ir nepieciešams un īstenojams vērienīgāks emisiju mērķis 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta nostāju. Šajā sakarā aicina Komisiju tās tiesību aktu kopumā “Fit for 55 Package” sniegt vērienīgu ES pielāgošanās stratēģiju, kurā būtu skaidri uzsvērta vietējo un reģionālo pašvaldību centrālā loma saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām;

13.

ir gatava veidot kopīgu COP26 ceļvedi pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) COP26 Glāzgovā, lai parādītu ES iesaisti visos līmeņos un veicinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu un ieguldījumu Parīzes nolīgumā un UNFCCC; tādējādi RK uzsvērs pilsētu un reģionu lomu klimata pasākumu īstenošanā un paātrināšanā, īstenojot praktisku sadarbību ar rūpniecības nozarēm, universitātēm, iedzīvotājiem un dažādām kopienām;

14.

uzsver, ka paziņotais priekšlikums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu ir cieši saistīts ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu. Lai novērstu diskrimināciju starp trešo valstu un ES uzņēmumiem, aicina rūpīgi izvērtēt, kā bezmaksas kvotu pakāpeniska atcelšana ietekmēs ES energoietilpīgās nozares;

15.

rūpīgi uzraudzīs Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma īstenošanu un ierosina 2021. gada otrajā pusē sarīkot Taisnīgas pārkārtošanās forumu, lai izdarītu sākotnējos politiskos secinājumus par tā īstenošanu;

16.

uzskata, ka būtu jāturpina veicināt un paplašināt daudzlīmeņu enerģētikas un klimata dialogus, aptverot visas zaļā kursa jomas. Komiteja mudina pilnībā atzīt pilsētu un reģionu lomu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikas īstenošanā un aicina izveidot efektīvu daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, izmantojot Eiropas Klimata paktu. Tāpēc RK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nākt klajā ar kopīgu rīcības plānu zaļā kursa īstenošanai, kurā varētu iekļaut Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, lai uzraudzītu zaļā kursa īstenošanā panākto progresu vietējā un reģionālajā līmenī;

17.

uzsver, ka ir steidzami jāīsteno “Renovācijas viļņa” stratēģija un jāievieš mehānismi, lai šo pārkārtošanas daļu pielāgotu vietējām īpatnībām un apstākļiem un novērstu pastāvošos trūkumus attiecībā uz finanšu resursiem un tehniskajām spējām; saistībā ar Renovācijas vilni, kā arī citiem pasākumiem aicina sniegt plašas iespējas reģionu, pilsētu un pašvaldību tiešai piekļuvei Eiropas fondiem;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu kā Zaļās atveseļošanas plāna būtisku sastāvdaļu. Minētā plāna, kā arī turpmāko tiesību aktu pamatā jābūt piesardzības pieejas pamatprincipiem, ka piesārņojums jānovērš tā izcelsmes vietā un ka maksā piesārņotājs. Rīcības plāns būtu jāizstrādā un jāīsteno sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izmantojot tādas iniciatīvas kā Zaļo pilsētu vienošanās, un tam vajadzētu būt vērstam uz mērķi noteikt vērienīgu satvaru, vienlaikus atzīstot atšķirības un atšķirīgos apstākļus dažādās ES dalībvalstīs, kā arī ļaut veikt pielāgojumus valstu un vietējā līmenī. Lai nodrošinātu, ka pasākumi tiek veikti tur, kur tas ir vislietderīgāk, plāna centrā jābūt uz risku balstītai pieejai;

19.

aicina Jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna (NCEAP) īstenošanā izvirzīt konkrētus mērķus, ņemot vērā reģionālās atšķirības, jo īpaši attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu un publisko iepirkumu, kā arī publiskā un privātā sektora partnerību, jo tas stimulētu inovācijas tehnoloģijas un to ieviešanu tirgū, un atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu aprites sabiedrības pilnveidē;

20.

apņemas atbalstīt ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu, vienlaikus pievēršoties vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam apputeksnētāju iznīkšanas problēmas risināšanā un mūsu jūras vidi apdraudošās slodzes novēršanā. RK uzsver zemes un lauksaimniecības prakses, kā arī ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi dzīvotņu atjaunošanā un visu Eiropas ekosistēmu un dabas teritoriju noturības un stipruma palielināšanā. RK atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai ierosināt tiesisko regulējumu attiecībā uz ES tirgū laisto meža un lauksaimniecības produktu un tādu produktu, kas rada risku ekosistēmām, obligātu pienācīgu pārbaudi visās piegādes ķēdēs, vienlaikus neradot nevajadzīgu administratīvo slogu bioproduktu piegādātājiem salīdzinājumā ar sintētisku un fosilu produktu piegādātājiem;

21.

aicina pilnībā iesaistīt Eiropas reģionus ES stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošanā un uzraudzībā; aicina Komisiju turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) un tās īstenošanā efektīvi iekļaut zaļā kursa mērķus un jo īpaši Biodaudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”;

22.

mudina ES iestādes jauno ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem iestrādāt ES Lauku attīstības programmā, kurai būtu jānodrošina, ka lauku un pilsētu līdzsvara princips tiek iekļauts visās ES politikas jomās saskaņā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem, un jāpalielina vietējā un reģionālā līmeņa loma lauku politikas pārvaldībā;

23.

pauž nožēlu par to, ka Darba programmā trūkst vērienīguma jūrlietu jomā, un uzsver progresīvu jūrniecības nozaru un spēcīgu piekrastes un jūras reģionu stratēģisko ģeopolitisko nozīmi. Šajā sakarā Komiteja aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu programmu jūras nozaru un jūras reģionu atbalstam;

24.

apņemas sniegt ieguldījumu likumdošanas iniciatīvā par Eiropas zaļo obligāciju standartu, jo tas būtu ļoti svarīgi ilgtspējīgu privāto un publisko ieguldījumu novirzīšanai vietējā un reģionālajā līmenī;

25.

uzsver: pārskatot Regulu par Eiropas transporta tīklu (TEN-T), ir jāpievēršas trūkstošajiem savienojumiem pārrobežu transporta infrastruktūrā un labākai savienojamībai ar nomaļiem un īpaši nomaļiem/tālākajiem reģioniem;

26.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai uzlabotu platformu darbinieku darba apstākļus. Komiteja arī cer, ka ar Digitālo pakalpojumu aktu tiks īstenoti minimālie standarti attiecībā uz taisnīgiem tāldarba nosacījumiem un digitālajām tiesībām darbā;

27.

pauž nožēlu, ka 2021. gadā nav plānots neviens priekšlikums par mākslīgā intelekta regulējumu kā turpinājumu nesen pieņemtajai Baltajai grāmatai;

28.

izstrādās digitālās pārveides rādītājus vietējā un reģionālajā līmenī, lai noteiktu mērķus un paātrināti izveidotu digitālo platformu un uzraudzības mehānismu 2030. gada Digitālajai desmitgadei, novēršot nevienlīdzību un digitālo plaisu;

29.

aicina īstenot visaptverošu ES pieeju 5G tīklu drošībai un noturībai, jo platjoslas savienojamības un 5G izvēršanas nodrošināšana vietējā un reģionālā līmenī gan pilsētās, gan lauku, kā arī kalnu un attālākos apvidos un mazāk attīstītos reģionos kļūst aizvien būtiskāka;

30.

aicina Komisiju stiprināt ES industriālās stratēģijas teritoriālo dimensiju, paplašinot tās sektorālo darbības jomu un pastiprinot tās politisko koordināciju ES līmenī, un jo īpaši iesaistot RK un reģionālās valdības Industriālajā forumā un Eiropas Izejvielu aliansē, lai reģioni un pilsētas varētu uzņemties atbildību par savu nozaru divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanu, gūstot labumu no šīs stratēģijas ekonomiskās diversifikācijas potenciāla, tostarp arī par nozaru iesaistīšanu PIA sistēmās, lai veidotu atbilstošus prasmju kopumus jaunu profesiju nodrošināšanai;

31.

kopīgi ar brīvprātīgām pilsētām un reģioniem demonstrēs, kā EPT centri var palīdzēt veidot vietējiem apstākļiem pielāgotas reģionālās inovācijas ekosistēmas, un ar savu Eiropas mēroga sadarbību palīdzēs paātrināt gudru ilgtspējīgu izaugsmi un novērst inovācijas plaisu Eiropā;

32.

ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās sekas ir smagi skārušas MVU visos ES reģionos un saasina tādas hroniskas problēmas kā nepietiekama piekļuve finansējumam un novēloti maksājumi, un ņemot vērā MVU atšķirīgās struktūras un vajadzības, kā arī atšķirīgos ekonomiskos un institucionālos apstākļus Eiropā, ierosina Komisijai stiprināt MVU stratēģijas vietējo un reģionālo pārvaldību. Savukārt RK apņemas sadarboties ar Komisiju un uzņēmēju aprindām, lai turpinātu izstrādāt un piemērot MVU testu, kas atbilst paredzētajam mērķim, jo īpaši izmantojot Eiropas reģionu, kas veicina uzņēmējdarbību, (EER) tīklu;

33.

aicina Komisiju ņemt vērā grūtības, ar kurām saskaras vietējās un reģionālās ieinteresētās personas un kuras liedz tām pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, un gaida atjaunināto ziņojumu par šķēršļiem vienotajā tirgū un pasākumus, ko Komisija plāno veikt, lai nodrošinātu Pakalpojumu direktīvas pilnīgu īstenošanu. RK arī aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu uzlabotu priekšlikumu par pakalpojumu pasi;

34.

atzinīgi vērtē Komisijas uzsvaru uz Taisnīgas ekonomikas paketi un gaida Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kura pamatā vajadzētu būt sociālo rezultātu pārskata instrumenta plašākai empīriskai un politiskai izmantošanai. RK atbalstīs pīlāra vietējo un reģionālo dimensiju, aktīvi piedaloties konferencē pirms Sociālā samita, kas notiks 2021. gadā Porto. Turklāt RK sadarbosies ar Komisiju, izstrādājot iniciatīvu “Vietējie darbvietu gadatirgi”;

35.

gaida jauno darba aizsardzības un veselības aizsardzības darbā stratēģijas satvaru. Šajā sakarā Komiteja aicina Komisiju 2021. gadā paātrināt tempu, lai beidzot sasniegtu mērķi noteikt 50 arodekspozīcijas robežvērtības (OEL), kas sākotnēji bija paredzētas 2020. gadā;

36.

uzsver nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības sociālās ekonomikas rīcības plāna izstrādē, ņemot vērā tā spēcīgo reģionālo un vietējo dimensiju;

37.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atsaukusies RK aicinājumam par Garantiju bērniem, kura stiprinātu bērnu sociālo iekļaušanu un labklājību, kā arī bērnu tiesību veicināšanu;

38.

sagaida, ka stratēģijāattiecībā uz personām ar invaliditāti tiks noteikti vērienīgi un izmērāmi mērķi un iekļautas visas politikas jomas; atbalsta ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām mērķus un vēlas saņemt Eiropas Komisijas atbalstu tās īstenošanai vietējā un reģionālajā līmenī;

39.

norāda, ka 2021. gada darba programmā ir paredzēta valsts atbalsta noteikumu pārskatīšana deviņās dažādās jomās, kas ir ļoti būtiskas vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tādēļ Komiteja apņemas aktīvi piedalīties minētajā pārskatīšanā. Šajā nolūkā RK izmantos apspriešanos ar reģionālo centru tīklu politikas īstenošanas pārskatīšanai, kurš jau analizē satvaru vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu un reģionālā atbalsta jomā;

40.

atzinīgi vērtē elastīgumu, kas paredzēts saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, lai ļautu ātri un efektīvi piemērot politikas koordinācijas pasākumus. Komiteja uzsver, ka šāda apturēšana ir svarīga, kamēr publiskās iestādes saskaras ar ārkārtas izmaksām saistībā ar pandēmiju un kamēr nav pienācīgi apgūta pieredze saistībā ar pašreizējo Covid-19 krīzi, nodrošinot gatavību nākotnes krīzēm;

41.

pauž nožēlu par to, ka darba programmā trūkst pasākumu ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu atveseļošanu tūrisma nozarē, kas visā Eiropā ir reģioniem nozīmīga ekonomikas nozare un vietējās iztikas avots un ko ir smagi skārusi krīze. Komiteja atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus un noteikt koordinētu reģionālu pieeju nozares glābšanai, kā arī izstrādāt Eiropas ilgtermiņa tūrisma politiku;

42.

aicina noteikt skaidrus atskaites punktus un atbilstošus līdzekļus, lai līdz 2025. gadam pabeigtu Eiropas izglītības telpas izveidi. Komiteja atbalsta Komisijas centienus veidot mūžizglītības kultūru un atvieglot profesionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, kā arī aicina ieviest “minimālo kvalifikāciju un prasmju garantiju” jauniešiem, kas būtu atzīta un apstiprināta visās dalībvalstīs, un to panākt saistībā ar turpmākajiem individuālajiem mācību kontiem un Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem (ievērojot, ka studiju princips ir augstākās izglītības primārais un pamatprincips un tas jāsaglabā arī turpmāk);

43.

cer pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz kopīgi ar Komisiju veidotā zināšanu apmaiņas platforma (ZAP), kuras mērķis ir veicināt pārdomātu un ilgtspējīgu specializāciju un atbalstīt sociālo inovāciju un iekļaušanu, kā arī inovācijas ekosistēmas vietējā un reģionālā līmenī. Komiteja iesaka kopīgi ar Komisiju izmēģināt Zināšanu apmaiņas platformas (ZAP) un projekta “Zinātne reģionos” pasākumus arī makroreģionu līmenī, lai veicinātu inovācijas politiku un pārdomātu specializāciju;

44.

uzsver, ka ir jāatbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības kandidātvalstīs, kas vēlas pievienoties ES, un kaimiņos esošajās ES partnervalstīs, lai tām palīdzētu īstenot ES stratēģiskās prioritātes un novērstu plaisas palielināšanos, ar galīgo mērķi panākt labāku atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas un stiprināt izturētspēju kopienu līmenī;

45.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar paziņojumu par atjauninātu partnerību ar dienvidu kaimiņvalstīm un saistībā ar Barselonas procesa 25. gadadienu uzsver nepieciešamību stiprināt alianses starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastiem. Šajā sakarā Komiteja atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politika ir svarīgs instruments kopīgu problēmu risināšanai, un uzsver, ka tās panākumi būs atkarīgi no reģionālo un vietējo struktūru pienācīgas iesaistes;

46.

stingri atbalsta Komisijas apņemšanos saglabāt savu vadošo lomu uz noteikumiem balstītas daudzpusējas sadarbības stiprināšanā un izvirzīt ilgtspējīgas attīstības mērķus PTO reformas centrā; uzskata, ka šai iniciatīvai kopā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu labāku īstenošanu būtu jāpalīdz uzlabot sociālos, vides un klimata aizsardzības standartus trešās valstīs;

47.

saprot nenoteiktību saistībā ar notiekošajām sarunām ar Apvienoto Karalisti, taču pauž dziļu vilšanos par to, ka 2021. gada darba programmā pilnībā trūkst atsauces uz turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, ņemot vērā Brexit tiešo un dramatisko ietekmi uz daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām Eiropas Savienībā. Tādēļ Komiteja gaida Komisijas priekšlikumu par Brexit pielāgošanās rezervi (BAR) un uzstāj, ka BAR ir jāveido tā, lai tā ne tikai risinātu ekonomiskos trūkumus dalībvalstu līmenī, bet arī ņemtu vērā Brexit teritoriālo dimensiju;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas likto uzsvaru uz nepieciešamību aizsargāt ES uzņēmumus un vienoto tirgu no negodīgas tirdzniecības un konkurences prakses, jo īpaši saistībā ar paziņotajām likumdošanas iniciatīvām par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu, publisko iepirkumu un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. RK aicina EP un Padomi turpināt virzību sarunās par izpildes regulu, priekšlikumu par divējāda lietojuma preču eksportu un Starptautiskā publiskā iepirkuma instrumentu saistībā ar PTO plurilaterālo Nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA);

49.

ierosina Komisijai uzlabot un stiprināt saikni starp kohēzijas politiku un konkurences politikas valsts atbalsta sadaļu, ņemot vērā juridiskos kritērijus, lai novērstu tehniskus šķēršļus un trūkumus, kas kavē to attiecīgo elementu pienācīgu īstenošanu, jo īpaši tos pasākumus, kuri tiek līdzfinansēti no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem un kurus ietekmē valsts atbalsta noteikumi;

50.

atkārtoti uzsver nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības veselības savienības veidošanā, jo lielākajā daļā dalībvalstu tām ir būtiska atbildība sabiedrības veselības jomā. Šajā kontekstā Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu stiprināt ES sistēmu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu atklāšanai un reaģēšanai uz tiem, tostarp stiprinot esošo aģentūru lomu un izveidojot Eiropas biomedicīnas progresīvās pētniecības un izstrādes aģentūru; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas veselības savienības tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir stiprināt valstu koordināciju Eiropas Savienībā un esošās struktūras un mehānismus labākai ES līmeņa aizsardzībai, profilaksei, sagatavotībai un reaģēšanai uz cilvēku veselības apdraudējumiem. RK atkārtoti norāda, ka šajos jaunajos mehānismos, kam vajadzētu arī atbalstīt zāļu nodrošinājumu, medicīniskās piegādes un slimnīcu apgādi, ir jāiekļauj reģionālie un vietējie veselības aprūpes sniedzēji. RK arī stingri atbalsta priekšlikumu, kurš sasaucas ar RK priekšlikumu par Eiropas ārkārtas mehānismu veselības jomā, lai radītu iespēju ES izsludināt ārkārtas situāciju, kas veicinātu labāku koordināciju un ļautu izstrādāt, uzkrāt un iepirkt ar krīzi saistītus produktus;

51.

aicina Komisiju kontrolēt negodīgu valsts atbalsta praksi, ko īsteno vairāki dalībnieki, kuri izmanto Eiropas pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, lai gan pastāv reāls risks, ka var veidoties negatīva ietekme uz vienotā tirgus pareizu darbību, un veikt korektīvus pasākumus;

52.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas veselības datu telpu, taču aicina veikt rūpīgu priekšlikuma ietekmes novērtējumu vietējā un reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu sistēmu sadarbspēju, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo un finansiālo slogu;

53.

aicina Komisiju iesaistīties dialogā ar RK un reģioniem, kas ir ieinteresēti gaidāmajā direktīvas par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē izvērtēšanā;

54.

atkārtoti uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai turpmākajos priekšlikumos saistībā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu tiktu ievērots subsidiaritātes princips un lai to pamatā būtu solidaritāte, jo īpaši attiecībā uz reģioniem, kuri ir migrācijas spiediena priekšplānā. Paktā būtu arī jāatzīst vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā loma migrantu uzņemšanā un integrācijā un jānodrošina tieša Eiropas atbalsta pieejamība šo uzdevumu veikšanai. Turklāt Komiteja uzskata, ka ir būtiski risināt migrācijas pamatcēloņus un cīnīties pret cilvēku tirdzniecību, sadarbojoties ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Komiteja pauž gatavību sadarboties, sniedzot datus no vietējām un reģionālajām pašvaldībām un izveidojot pastāvīgus politiskās apmaiņas kanālus starp tām un Komisiju;

55.

atkārtoti pauž nodomu sadarboties ar Komisiju saistībā ar kopīgu projektu, kura mērķis ir veicināt Eiropas apņemšanos aizsargāt ES vērtības, identitāti un pilsoniskumu, izmantojot izglītību un kultūru reģionālajā un vietējā līmenī; atkārtoti aicina Eiropas Komisiju, pamatojoties uz RK prioritātēm 2020.–2025. gadam, īstenot sekmīgās Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumus par lielāku aizsardzību minoritātēm Eiropas Savienībā (MSPI).

56.

aicina nodrošināt brīvu pārvietošanos Šengenas zonā, stiprinot koordināciju starp visām dalībvalstīm un reģioniem, kas iesaistīti robežu pārvaldībā. ES pilsoņi augstu vērtē savu pārvietošanās brīvību, jo īpaši, ņemot vērā ierobežojumus, ar kuriem viņi nesen saskārās Covid-19 krīzes laikā, un to, ka tā ir gan Eiropas pilsonības neatņemama sastāvdaļa, gan būtisks Eiropas identitātes veidošanas elements;

57.

pauž stingru atbalstu kultūras un radošajām nozarēm, kuras smagi skārusi Covid-19 krīze, un aicina atjaunošanas posmā veidot solidaritātes kultūru. Komiteja aicina veidot spēcīgu kultūras mantojuma dimensiju jaunajā Eiropas Bauhaus, par ko paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen un kas ir iekļauta Renovācijas vilnī, apvienojot sniegumu ar jaunradi;

58.

joprojām gaida Komisijas priekšlikumu direktīvai par to, kā nostiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem, nodrošinot darba samaksas pārredzamību, un saistībā ar Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam īstenošanu atkārtoti aicina Komisiju ierosināt pieņemt Padomes lēmumu, ar ko visu veidu ar dzimumu saistīta vardarbība tiktu klasificēta kā īpaši smagas noziedzības joma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktu; turklāt aicina Komisiju censties panākt ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (2011. gada Stambulas konvencijai) un atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus, ko tā šajā saistībā iekļāvusi savā 2021. gada darba programmā;

59.

ļoti atzinīgi vērtē arī Komisijas nodomu nākt klajā ar iniciatīvu, kurā paredzēts paplašināt ES noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā naida noziegumus un naida runu pret neaizsargātām cilvēku grupām, jo īpaši, novēršot un apkarojot rasismu, antisemītismu un LGBTI+ cilvēku diskrimināciju;

60.

mudina Eiropas iestādes pabeigt sarunas un pieņemt ierosināto regulu par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (ECBM), kam būs ilgstoša, būtiska un pozitīva ietekme uz pārrobežu sadarbības nākotni. Turklāt uzsver, ka ir vajadzīgs atbilstošs ES tiesiskais regulējums, kas ļautu efektīvi izveidot un pārvaldīt pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, kuru nozīmi jo īpaši aktualizē pašreizējā krīze. Pašreizējās sistēmas bieži vien ir saistītas ar lielu administratīvo slogu un izmaksām, kas daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām liek atteikties no saviem plāniem attiecībā uz šādiem pakalpojumiem, tādējādi Eiropas iedzīvotāji, kas dzīvo šajos reģionos, ir nelabvēlīgā situācijā;

61.

tā kā Eiropas Savienība politiskā un juridiskā līmenī jau ir atzinusi attālāko reģionu unikālo situāciju, aicina Eiropas Komisiju turpmākajās gada darba programmās kā labu praksi iekļaut pielikumu ar konkrētiem priekšlikumiem, ko tā plāno iesniegt minētajā gadā attiecībā uz īpaši nomaļiem reģioniem, identificējot tiesību aktu priekšlikumus, kas ietver īpašus pasākumus tālākajiem reģioniem. Atkarībā no tā, vai šo tiesību aktu priekšlikumu pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pants, divkāršs Līguma juridiskais pamats, vai tikai vispārējs Līguma sektorālais juridiskais pamats, kurā ir ietverta de facto diferenciācija attiecībā uz tālākajiem reģioniem, šajā pielikumā būtu jānorāda arī citi dokumenti (paziņojumi, ziņojumi), kuros Eiropas Komisija minētajā gadā plāno pievērsties īpaši nomaļiem reģioniem;

62.

atkārtoti norāda: ņemot vērā lielo nestabilitāti, ko Covid-19 rada Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem, Eiropas Komisijai 2021. gada sākumā vajadzētu atjaunināt savu 2017. gada stratēģiju “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017., kurā izklāstīti jauni efektīvi atbalsta pasākumi tālākajiem reģioniem sociālajā, ekonomikas, teritoriālajā un kultūras jomā;

63.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Vācijai, Portugālei un Slovēnijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

---

(1)  COM(2020) 690 final

(2)  COR-2020-01392-00-00-RES-TRA (OV C 324, 1.10.2020., 8. lpp.).

(3)  COR-2020-02622-00-00-RES-TRA (OV C 324, 1.10.2020., 16. lpp.).