|
22.10.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 352/1 |
Komisijas paziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam 2., 3., 4. un 5. panta piemērošanu
(2020/C 352/01)
Ievads
Šā paziņojuma mērķis ir sniegt norādījumus valstu iestādēm, līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un pakalpojumu sniedzējiem par to, kā piemērot “Tīro” transportlīdzekļu direktīvas (Direktīva 2009/33/EK (1) par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/1161 (2)) 2., 3., 4. un 5. panta noteikumus.
Tajā sniegts pārskats par bieži uzdotiem jautājumiem (BUJ) par minēto noteikumu transponēšanu un īstenošanu un konkrēti par Direktīvas piemērošanas jomu, “tīru” transportlīdzekļu definīciju, minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, transportlīdzekļu uzskaiti un datubāzes Tenders Electronic Daily (TED) izmantošanu dažādiem iepirkumiem (tostarp modernizētu transportlīdzekļu iepirkumam, transportlīdzekļu nomaiņai esoša līguma ietvaros utt.).
Šis paziņojums būtu jāskata kopā ar citiem attiecīgiem Direktīvas noteikumiem. Tajā izskaidroti noteikumi, kuri jau ir iekļauti piemērojamos tiesību aktos. Paziņojums nekādā ziņā nepaplašina no šādiem tiesību aktiem izrietošos pienākumus un arī neievieš papildu prasības attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem.
Šā paziņojuma vienīgais mērķis ir palīdzēt līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un valstu kompetentajām iestādēm Direktīvas piemērošanā. Šajā paziņojumā paustie uzskati neskar Komisijas iespējamo turpmāko nostāju šajā jautājumā. Autoritatīva Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.
Jautājumi par Direktīvas piemērošanas jomu
1. Direktīvas pielikuma 1. tabulā starp Direktīvas piemērošanas jomā iekļautajiem pakalpojumiem minēti arī atkritumu savākšanas pakalpojumi. Vai atkritumu savākšanas pakalpojumi nav izslēgti no Direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu?
Ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu no Direktīvas piemērošanas jomas cita starpā izslēdz transportlīdzekļus, kas minēti Regulas (ES) 2018/858 (3) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā, proti, “jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas ir īpaši konstruēts un izgatavots, lai veiktu darbu, un kas tā konstrukcijas īpatnību dēļ nav piemērots pasažieru vai kravu pārvadāšanai, un kas nav mehānisms, kurš ir uzmontēts uz mehāniskā transportlīdzekļa šasijas”.
Atkritumu savākšanas transportlīdzekļi šajā kategorijā neietilpst; parasti tiem piešķir tipa apstiprinājumu kā N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekļiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/858. Tādējādi tie nav izslēgti no “Tīro” transportlīdzekļu direktīvas piemērošanas jomas.
2. Vai visus transportlīdzekļus, ko izmanto, piemēram, bruņotie spēki vai policija, var izslēgt no Direktīvas piemērošanas jomas?
Nē. Saskaņā ar Direktīvas 2. pantu un attiecīgajiem Regulas (ES) 2018/858 noteikumiem no Direktīvas piemērošanas jomas var izslēgt vienīgi tos transportlīdzekļus, kas “īpaši konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti” izmantošanai šādos dienestos. Tātad Direktīvu var nepiemērot, piemēram, policijas mikroautobusam ar īpašu aprīkojumu un bākugunīm; turpretī parastam mikroautobusam, ko policijas dienesti izmanto dokumentu pārvadāšanai starp birojiem, Direktīvu piemēro.
3. Ja policija iegādājas parastus transportlīdzekļus ar nolūku tos īpaši pielāgot savām vajadzībām (piemēram, uzticot to policijā strādājošam mehāniķim), vai uz šādiem transportlīdzekļiem Direktīva attiecas? Ja policija iegādājas parastu transportlīdzekli un tajā pašā vai atsevišķā iepirkuma procedūrā iegādājas arī īpašas pielāgošanas pakalpojumus, vai uz transportlīdzekļa iepirkumu Direktīva attiecas?
Pirmajā gadījumā, proti, kad tiek iegādāti parasti transportlīdzekļi, kas pašu spēkiem tiks pielāgoti, iepirkums attiecas uz transportlīdzekli, kurš nav īpaši konstruēts un izgatavots vai pielāgots izmantošanai policijā. Tādēļ šādu iepirkumu nevar izslēgt no Direktīvas piemērošanas jomas.
Otrajā gadījumā, proti, kad tiek iegādāts transportlīdzeklis un tā vēlāka pielāgošana dienestu īpašajām vajadzībām, iepirktos transportlīdzekļus var uzskatīt par īpaši pielāgotiem un tādējādi izslēgt no Direktīvas piemērošanas jomas tad, ja transportlīdzekli un pielāgošanas pakalpojumus iegādājas vienā iepirkuma procedūrā. Savukārt, ja pielāgošanas pakalpojumus iepērk atsevišķi, transportlīdzekļa iepirkums neatbilst Direktīvas 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, tādēļ to nevar izslēgt no Direktīvas piemērošanas jomas.
Šajā saistībā jāatgādina arī, ka minimālie valsts mērķrādītāji Direktīvā ir izteikti kā “tīro” transportlīdzekļu minimālā daļa to transportlīdzekļu kopskaitā, kas iepirkti dalībvalstī. Pat ja konkrēts transportlīdzekļu kopums ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā, Direktīva automātiski neparedz minimālu procentuālo daļu to konkrētajā iepirkumā. Iepriekš minētajos piemēros – pat ja transportlīdzekļi ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā, dalībvalsts var izlemt nenoteikt mērķrādītāju to konkrētajam iepirkumam, tā vietā nodrošinot valsts mērķrādītāju sasniegšanu ar attiecīgi lielākiem citu autoparku mērķrādītājiem; šis aspekts ir sīkāk skaidrots atbildēs uz jautājumiem pat valstu mērķrādītājiem.
4. Vai Direktīvu piemēro arī pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas tiešas piešķiršanas ceļā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (4) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus?
Jā. Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu pakalpojumu valsts līgumi, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1370/2007, kuru priekšmets ir pasažieru autotransporta pakalpojumu sniegšana un kuru vērtība pārsniedz robežvērtību, ko nosaka dalībvalstis, bet kas nepārsniedz minētās regulas 5. panta 4. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību, ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā neatkarīgi no izmantotās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras (konkursa procedūra vai tieša piešķiršana).
Šajā saistībā svarīgi paskaidrot, ka izšķirīgais faktors, kas nosaka, vai līgums ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā, ir Direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā robežvērtība, nevis līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai izmantotā procedūra. Tādēļ Direktīvu var nepiemērot līgumam, kura vērtība ir zem dalībvalsts noteiktās robežvērtības, pat ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas konkursa procedūrā. Turpretī, piemēram, ja dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu nosaka zemāku robežvērtību un virs šīs (valsts noteiktās) robežvērtības ir pieļaujama tieša piešķiršana, tad šāda tieša piešķiršana var ietilpt Direktīvas piemērošanas jomā.
5. Ja tiek izmantots centralizēts iepirkums, tā līguma vērtība, kura slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, var pārsniegt minimālo robežvērtību, kas noteikta Direktīvā, lai gan katras atsevišķas līgumslēdzējas iestādes līgumu vērtība būtu bijusi zem šīs robežvērtības, ja to slēgšanas tiesības piešķirtu atsevišķi. Vai šādiem līgumiem Direktīvu var nepiemērot?
Nē. Ja iepirkuma kopējā vērtība pārsniedz robežvērtību, to nevar izslēgt no Direktīvas piemērošanas jomas, pat ja individuālie elementi katrs atsevišķi robežvērtību nepārsniegtu.
6. Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 2. punktu datums, kas jāņem vērā, ir datums, kad piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Vai tas ir TED publicētā paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu datums vai pašas līguma noslēgšanas datums?
Direktīvas 5. panta 2. punktā noteikts: “Lai aprēķinātu minimālos iepirkuma mērķrādītājus, publiskā iepirkuma datums, kas jāņem vērā, ir datums, kad, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, publiskā iepirkuma procedūra ir pabeigta.” Tātad saskaņā ar minēto pantu ir jāņem vērā TED publicētā paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu datums.
7. Vai 5. panta 2. punkts nozīmē, ka tie līgumi, kuru procedūra sākta pirms Direktīvas (ES) 2019/1161 transponēšanas dienas, ietilps tās piemērošanas jomā, ja to slēgšanas tiesību piešķiršanas datums būs pēc 2021. gada 2. augusta?
Nē. Kā norādīts 3. panta 1. punktā, Direktīvu piemēro tikai tādiem līgumiem, kuru iepirkuma procedūra sākta pēc 2021. gada 2. augusta.
Šajā saistībā jāņem vērā arī, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanas datums ir otrajā pārskata laikposmā (t. i., pēc 2025. gada 31. decembra), tiks ieskaitīti minētajā laikposmā pat tad, ja iepirkuma procedūra sākta pirmajā pārskata laikposmā (t. i., no 2021. gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim).
Sīkāki skaidrojumi par to, kā šis noteikums piemērojams atsevišķiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, sniegti atbildēs uz 27.–29. jautājumu.
Jautājumi par “tīra” transportlīdzekļa definīciju
8. Direktīvas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā definēts, ka “tīri” lielas noslodzes transportlīdzekļi ir tādi lielas noslodzes transportlīdzekļi, kas darbināmi ar alternatīvajām degvielām, kā definēts Direktīvas 2014/94/ES (Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvas) (5) 2. panta 1. un 2. punktā. Vai šī definīcija ietver arī hibrīdautomobiļus un uzlādējamus hibrīdautomobiļus?
Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvas (Direktīvas 2014/94/ES) 2. panta 2. punktā noteikts, ka ““elektrotransportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar spēka piedziņu, kas ietver vismaz vienu neperiferālu elektrisku mehānismu kā enerģijas pārveidotāju ar elektrisku uzlādējamu enerģijas uzkrāšanas sistēmu, kuru iespējams uzlādēt ārēji”. Saskaņā ar šo definīciju un Direktīvas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu lielas noslodzes uzlādējami hibrīdautomobiļi ir uzskatāmi par “tīriem” transportlīdzekļiem, savukārt neuzlādējami hibrīdautomobiļi nav uzskatāmi par “tīriem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem.
9. Vai lielas noslodzes uzlādējama hibrīdautomobiļa iekšdedzes dzinējam jābūt darbināmam ar alternatīvo degvielu (piemēram, biodegvielu), lai šādu transportlīdzekli saskaņā ar Direktīvas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu klasificētu kā “tīru” transportlīdzekli?
Nē. Saskaņā ar Direktīvas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu uzlādējams hibrīdautomobilis, kas definēts Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvas (Direktīvas 2014/94/ES) 2. panta 2. punktā, ir uzskatāms par “tīru” transportlīdzekli pat tad, ja tā iekšdedzes dzinējs ir darbināms ar tradicionālo degvielu.
To var papildus skaidrot ar apsvērumu, ka uzlādējams hibrīdautomobilis tiks uzlādēts ar elektroenerģiju; uzlādētā elektroenerģija ir uzskatāma par alternatīvu degvielu, ko izmanto uzlādējamais hibrīdautomobilis, tāpēc to var uzskatīt par transportlīdzekli, uz ko attiecas Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvas 2. panta 2. punkts (atšķirībā no neuzlādējamiem hibrīdautomobiļiem, kurus neuzlādē: tie elektroenerģiju ražo vienīgi iekšēji, un transportlīdzekli uzpilda tikai ar tradicionālo dīzeļdegvielu vai benzīnu).
10. Vai Direktīvas piemērošanas jomā ietilpst trolejbusi? Vai, piemērojot Direktīvu, tos var uzskaitīt kā “tīrus” transportlīdzekļus?
Jā. Direktīva attiecas uz autotransporta līdzekļu iepirkumu. Saskaņā ar Direktīvas 4. panta 3. punktu “autotransporta līdzeklis” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. Minētajā pantā runa ir par mehāniskiem transportlīdzekļiem – saskaņā ar definīciju mehānisks transportlīdzeklis ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, kurš ir konstruēts un izgatavots tā, lai tas varētu pārvietoties ar savu spēku, kuram ir vismaz četri riteņi un kurš ir pabeigts, vairākos posmos pabeigts vai nepabeigts, un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h (minētās regulas 3. panta 16. punkts). Trolejbusi šai definīcijai atbilst, tādēļ ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu kontekstā tie ir uzskatāmi par autotransporta līdzekļiem. Komisijas dienesti to apliecināja, atbildot uz jautājumu, ko Tipa apstiprinātāju iestāžu ekspertu grupas sestajā sanāksmē uzdeva Itālija. Tika paskaidrots, ka uz trolejbusiem attiecas tolaik spēkā esošā Direktīva 2007/46/EK (6), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, kā arī ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumi Nr. 107 “Vienoti noteikumi par M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to vispārīgo konstrukciju” (7).
Kā skaidri norādīts arī Direktīvas 18. apsvērumā (8), trolejbusus vienmēr uzskata par “tīriem” transportlīdzekļiem atbilstoši 4. panta 4. punkta b) apakšpunktam. Ja tie darbojas tikai pieslēgti tīklam vai tiem ir bezemisiju dzinējs, kas tiek izmantots brīžos, kad trolejbuss nav pieslēgts tīklam, tie uzskatāmi arī par bezemisiju transportlīdzekļiem. Ja trolejbusam ir dzinējs, kurš nav bezemisiju, piemēram, ja tiek izmantots dīzeļdzinējs, kas darbina trolejbusu, kad tas nav pieslēgts tīklam, trolejbusu neuzskata par bezemisiju trolejbusu, tomēr to vienalga uzskata par “tīru” transportlīdzekli, tāpat kā uzlādējamu hibrīdautobusu.
11. Vai saskaņā ar Direktīvu arī tramvajus var uzskaitīt kā “tīrus” transportlīdzekļus?
Nē. Tramvaji neietilpst Direktīvas piemērošanas jomā, jo tie ir dzelzceļa sistēmas daļa, nevis autotransporta līdzekļi Regulas (ES) 2018/858 nozīmē. Tādēļ, piemērojot “Tīro” transportlīdzekļu direktīvu, tos nevar pieskaitīt.
Jautājumi par minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem
12. Vai katram publiskā iepirkuma līgumam / katrai līgumslēdzējai iestādei / līgumslēdzējam ir jāatbilst minimālajiem mērķrādītājiem?
Nē. Direktīva paredz dalībvalstīm pilnīgu rīcības brīvību centienu sadalīšanā starp dažādām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Dalībvalsts var izlemt noteikt vienādu mērķrādītāju visām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vai dažiem no tiem noteikt augstākus mērķrādītājus, citiem — zemākus vai nekādus mērķrādītājus, ja vien minimālais mērķrādītājs tiek sasniegts valsts līmenī.
Šajā saistībā arī jānorāda – lai gan Direktīva nenosaka prasības atsevišķiem līgumiem, katra dalībvalsts, transponējot Direktīvu, var šādas prasības ieviest (piemēram, prasīt “tīro” transportlīdzekļu minimālo daļu katrā iepirkumā).
Atkarībā no katras dalībvalsts iestāžu atbildības jomām varētu būt iespējams detalizētu sadalījuma noteikšanu deleģēt dažādiem pārvaldības līmeņiem, piemēram, noteikt mērķrādītājus (vienādus vai atšķirīgus) katram reģionam un ļaut katra reģiona iestādēm tālāk diferencēt mērķrādītājus dažādām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem savā teritorijā, ar nosacījumu, ka tiek sasniegts reģiona kopējais mērķrādītājs.
Sadalīt centienus starp dažādām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem dalībvalstī, varētu, piemēram, nosakot atšķirīgas prasības atkarībā no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veida (piemēram, augstāki mērķrādītāji valsts/reģiona līmeņa struktūrām, zemāki — vietējām struktūrām), atkarībā no attiecīgās publiskās administrācijas lieluma (piemēram, augstāki mērķrādītāji lielākām pilsētām/provincēm, zemāki mērķrādītāji vai mērķrādītāju nepiemērošana – mazākām), atkarībā no dažādu ģeogrāfisko apgabalu specifiskajām iezīmēm (piemēram, augstāki mērķrādītāji teritorijām ar lielāku IKP uz vienu iedzīvotāju un/vai teritorijām, kurās ir lielākas gaisa kvalitātes problēmas) vai atbilstoši jebkādai citai pieejai vai kritērijiem, ko dalībvalsts uzskata par piemērotiem.
13. Vai atbilstību mērķrādītājiem vērtē katru gadu?
Nē. Katras dalībvalsts atbilstību minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem vērtē par visu pārskata laikposmu (attiecīgi no 2021. gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim un no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim), nenošķirot, kad noticis katrs iepirkums (pārskata laikposma ietvaros).
Tomēr jāņem vērā, ka, transponējot Direktīvu, dalībvalstis var nolemt izvirzīt prasību, ka līgumslēdzējām iestādēm un/vai līgumslēdzējiem ir jāizpilda valsts noteiktie mērķrādītāji gada griezumā.
|
Praktisks piemērs saistībā ar 12. un 13. jautājumu Šis piemērs parāda iespējamo centienu sadalījumu fiktīvā dalībvalstī, kuras teritorijā ir tikai trīs līgumslēdzējas iestādes / līgumslēdzēji un kuras minimālais iepirkuma mērķrādītājs autobusiem pirmajā laikposmā ir 45 %. Šajā piemērā autobusu iepirkums, slēdzot Direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošus līgumus, notiek šādi:
Lai izpildītu Direktīvas prasības, šai dalībvalstij ir jānodrošina, ka 45 no 100 pārskata laikposmā iepirktajiem autobusiem ir “tīri” transportlīdzekļi. To var panākt dažādos veidos, piemēram:
Visos minētajos gadījumos Direktīvas piemērošanā nebūtu nozīmes tam, kurā brīdī laikposma ietvaros autobusi ir iegādāti (piemēram, gan 2022. gadā, gan 2025. gadā iegādātu autobusu ieskaita vienādi). Tomēr tas neliedz dalībvalstij noteikt gada prasības valsts līmenī. |
14. Direktīva attiecas uz dažādu veidu līgumiem, tostarp transportlīdzekļu pirkuma, nomaksas pirkuma un nomas līgumiem, kā arī pakalpojumu valsts līgumiem un pakalpojumu līgumiem; Direktīvas 5. panta 4. un 5. punktā norādīts, ka to transportlīdzekļu skaitu, uz ko attiecas katrs līgums, nosaka atšķirīgi gadījumā, kad transportlīdzekļi tiek nopirkti, nopirkti uz nomaksu, nomāti vai nomāti ar izpirkuma tiesībām (5. panta 4. punkts), un gadījumā, kad uz tiem attiecas pakalpojumu valsts līgums un pakalpojumu līgums (5. panta 5. punkts). Vai, vērtējot mērķrādītāju izpildi, šo dažādu veidu līgumu aptvertie transportlīdzekļi būtu jāuzskaita visi kopā vai atsevišķi?
Kā redzams Direktīvas pielikuma 3. un 4. tabulā, katrai dalībvalstij ir noteikts viens minimālais mērķrādītājs katrai transportlīdzekļu kategorijai (t. i., mazas noslodzes transportlīdzekļiem, kravas automobiļiem, pilsētas autobusiem), neizšķirot dažādu veidu līgumus (t. i., transportlīdzekļu pirkuma, nomas, pakalpojumu u. c. līgumus).
Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punktu šos minimālos mērķrādītājus aprēķina kā “tīro” transportlīdzekļu minimālās procentuālās daļas to autotransporta līdzekļu kopskaitā, uz kuriem kopumā attiecas visi Direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošie līgumi, neizšķirot dažādu veidu līgumus (t. i., transportlīdzekļu pirkuma, nomas, nomas ar izpirkuma tiesībām, pakalpojumu u. c. līgumus).
Direktīvas 5. panta 4. un 5. punktā ir precizēts, kā dažādu veidu līgumu gadījumā (piemēram, transportlīdzekļu pirkuma līgumu vai pakalpojumu līgumu gadījumā) jāuzskaita to transportlīdzekļu skaits, uz ko attiecas katrs atsevišķais līgums. Kad saskaņā ar šiem noteikumiem ir aprēķināts to transportlīdzekļu skaits, uz ko attiecas katrs atsevišķais līgums, var pārbaudīt mērķrādītāju izpildi, pamatojoties uz visu attiecīgo līgumu ietvaros iepirkto transportlīdzekļu kopskaitu un “tīru” transportlīdzekļu īpatsvaru šajā kopskaitā.
Jautājumi par transportlīdzekļu iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, slēdzot pakalpojumu valsts līgumus
15. Kā jāuzskaita transportlīdzekļi, uz ko attiecas pakalpojumu valsts līgums? Vai jāņem vērā pakalpojumu sniedzēja iepirktie jaunie transportlīdzekļi? Kā to var pārraudzīt?
Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 5. punktu – 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto pakalpojumu līgumu gadījumā, proti, pakalpojumu valsts līgumu un Direktīvas pielikuma 1. tabulā minēto pakalpojumu līgumu gadījumā, pieskaita visus transportlīdzekļus, kurus paredzēts izmantot attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.
Šāda pieeja nodrošina saskaņotību starp divām dažādajām iepirkuma metodēm (3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pirkumu / nomaksas pirkumu / nomu ar izpirkuma tiesībām un attiecīgi 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem pakalpojumu valsts līgumiem un pakalpojumu līgumiem) un mazina administratīvo slogu.
Pirkuma / nomaksas pirkuma / nomas ar izpirkuma tiesībām līgums attiecas uz noteikta transportlīdzekļu skaita iepirkumu, ko veic līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs; tādēļ tiek ņemti vērā visi transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas šāds līgums. Līdzīgi ar pakalpojumu līgumu līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iepērk noteikta skaita transportlīdzekļu izmantošanu pakalpojuma sniegšanai; tādēļ tiek ņemts vērā to transportlīdzekļu skaits, ko pakalpojumu sniedzējs izmantos konkrētā pakalpojuma sniegšanai, neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs iegādājas jaunus transportlīdzekļus vai izmanto esošos transportlīdzekļus.
16. Ja pakalpojumu līgums ir noslēgts uz laikposmu, kas ir ilgāks nekā pārskata laikposms, vai izmantotie transportlīdzekļi jāpieskaita arī nākamajā pārskata laikposmā?
Nē. Kā noteikts Direktīvas 5. pantā, to, kurā pārskata laikposmā pieskaita iepirktos transportlīdzekļus, nosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas datums. Lai gan pirmajā pārskata laikposmā parakstīts pakalpojumu līgums var joprojām būt spēkā arī otrajā pārskata laikposmā, transportlīdzekļus, uz ko šāds līgums attiecas, pieskaita tikai pirmajā laikposmā.
17. Kā pakalpojumu līguma gadījumā būtu jāuzskaita transportlīdzekļi, ko izmanto pakalpojuma sniegšanai, ja to skaits pārskata laikposma ietvaros laika gaitā mainās (notiek regulāras vai vienreizējas izmaiņas)?
To transportlīdzekļu skaits, kas jāizmanto līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanai, tiks reģistrēts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī.
Būtiskas izmantoto transportlīdzekļu skaita izmaiņas, visticamāk, ietekmēs budžetu, tādēļ būs nepieciešams kādā veidā pārskatīt vai grozīt līgumu, un par to ir jāziņo.
Nebūtiskas izmaiņas, kuru dēļ nav nepieciešams grozīt līgumu, Direktīvas piemērošanas vajadzībām netiek reģistrētas; lai gan tādējādi galīgais transportlīdzekļu skaits, par ko paziņots saskaņā ar Direktīvu, varētu nebūt pilnīgi precīzs, likumdevēji uzskatīja, ka tas ir labs kompromiss starp precizitāti un tā administratīvā sloga apmēru, kas rastos, ja būtu jānodrošina pilna pārraudzība reāllaikā.
18. Kā jārīkojas gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz pakalpojumus saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu vai pakalpojumu līgumu, kas minēts attiecīgi 3. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, arī pats ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kam jāpilda pienākumi, kuri noteikti Direktīvā 2014/24/ES (9) par publisko iepirkumu un Direktīvā 2014/25/ES (10) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs? Vai tam arī jāreģistrē tādu jaunu transportlīdzekļu iegāde, ko izmanto pakalpojuma sniegšanai?
Ja pakalpojumu sniedzējam ir pienākums piemērot iepirkuma noteikumus, kas ietverti Direktīvā 2014/24/ES vai Direktīvā 2014/25/ES, un līdz ar to šie noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz pakalpojuma sniegšanai izmantoto transportlīdzekļu iepirkumu, uz šiem iepirkumiem attiecas arī “Tīro” transportlīdzekļu direktīva.
Šajā saistībā arī jāatgādina, ka Direktīva attiecas tikai uz tiem līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 2014/24/ES, Direktīvas 2014/25/ES vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 piemērošanas jomā; ja līgums starp divām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem neietilpst minēto tiesību aktu piemērošanas jomā, tad arī “Tīro” transportlīdzekļu direktīva uz to neattiecas. Tomēr šādā gadījumā transportlīdzekļu iepirkums, kuru īsteno līgumslēdzēja iestāde / līgumslēdzējs, kas sniedz pakalpojumu, joprojām ietilpst “Tīro” transportlīdzekļu direktīvas piemērošanas jomā (ja vien tas nav izslēgts citu apstākļu dēļ).
|
Praktiski piemēri saistībā ar 15.–18. jautājumu Šajos piemēros parādīts, kā atbildēs uz 15., 16., 17. un 18. jautājumu aprakstītie aspekti darbojas praksē.
|
Jautājumi par modernizāciju
19. Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 3. punktu modernizētus transportlīdzekļus, kas atbilst “tīra” transportlīdzekļa un/vai bezemisiju transportlīdzekļa definīcijai, var ieskaitīt minimālo iepirkuma mērķrādītāju ievērošanas vajadzībām. Kā modernizēto transportlīdzekļu skaits būtu jānorāda datubāzē TED un ziņojumos?
Tiek sagaidīts, ka vairumā gadījumu transportlīdzekļu modernizācija datubāzē TED neparādīsies, piemēram, tāpēc, ka to veic pašu spēkiem, vai tāpēc, ka par to noslēgts pakalpojumu līgums, uz kuru Direktīva neattiecas. Direktīva dalībvalstīm paredz iespēju izmantot modernizāciju, kas ir izmaksu ziņā efektīvs veids, kā izpildīt mērķrādītājus, tomēr lielākajā daļā gadījumu par šīs iespējas izmantošanu jāziņo atsevišķi, un tā nav ietverta Komisijas veiktajā informācijas vākšanā no TED.
Šajā saistībā jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 10. panta 2. punktu dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par Direktīvas īstenošanu un tajā norāda arī to transportlīdzekļu skaitu un kategorijas, uz kuriem attiecas attiecīgie līgumi, pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem datiem no datubāzes TED. Minimālo iepirkuma mērķrādītāju izpildi novērtēs, primāri balstoties uz šo ziņojumu, nevis tikai uz datiem, ko Komisija ieguvusi no datubāzes TED.
Ja minimālo iepirkuma mērķrādītāju izpildei tiek izmantota modernizācija un tā nav atspoguļota datubāzē TED paziņotajos datos, dalībvalstīm būtu jānoskaidro no attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem to transportlīdzekļu skaits (katrā kategorijā), kas modernizācijas rezultātā atbilst “tīra” transportlīdzekļa un/vai bezemisiju transportlīdzekļa definīcijai, un šis skaits jānorāda 10. panta 2. punktā minētajā ziņojumā. Tādējādi šie transportlīdzekļi tiks ņemti vērā, vērtējot minimālo iepirkuma mērķrādītāju ievērošanu.
20. Kā praksē būtu jāuzskaita modernizētie transportlīdzekļi, ja transportlīdzekļus, kas jau bijuši iepirkti pirms pārskata laikposma, pārskata laikposmā modernizē, lai tie atbilstu “tīra” transportlīdzekļa definīcijai? Kā jārīkojas, ja tiek iepirkti transportlīdzekļi, kas nav “tīri”, un tad tajā pašā pārskata laikposmā tos modernizē?
Gan pirms pārskata laikposma sākuma iegādātu transportlīdzekļu modernizāciju, gan transportlīdzekļu iegādi un vēlāku modernizāciju tajā pašā pārskata laikposmā var iekļaut uzskaitē, tomēr tas jādara mazliet atšķirīgā veidā, un mazliet atšķiras arī faktiskā ietekme uz minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kā parādīts turpmākajos piemēros.
|
Praktiski piemēri saistībā ar 20. jautājumu 1. gadījums Līgumslēdzēja iestāde pārskata laikposmā iegādājas 10 jaunus dīzeļautobusus. Piemērojot minimālos iepirkuma mērķrādītājus, tiek uzskatīts, ka tā ir iepirkusi 10 transportlīdzekļus, no kuriem neviens nav “tīrs” transportlīdzeklis. 2. gadījums Līgumslēdzēja iestāde pārskata laikposmā iegādājas 10 jaunus akumulatoru elektroautobusus. Piemērojot minimālos iepirkuma mērķrādītājus, tiek uzskatīts, ka tā ir iepirkusi 10 “tīrus” (bezemisiju) transportlīdzekļus. 3. gadījums Līgumslēdzējai iestādei pieder 10 dīzeļautobusi, kas iepirkti pirms jaunās Direktīvas stāšanās spēkā. Pārskata laikposmā tā šos autobusus modernizē, lai tie darbotos tikai ar elektrību. Piemērojot minimālos iepirkuma mērķrādītājus, tiek uzskatīts, ka tā ir iepirkusi 10 “tīrus” (bezemisiju) transportlīdzekļus. Tādējādi šajā gadījumā ietekme faktiski ir tāda pati kā 2. gadījumā. 4. gadījums Līgumslēdzēja iestāde pārskata laikposmā iegādājas 10 jaunus dīzeļautobusus; pēc tam tā paša laikposma ietvaros tā modernizē šos autobusus, pārbūvējot tos par akumulatoru elektroautobusiem. Šajā gadījumā tiks reģistrēti divi atsevišķi iepirkumi: vispirms 10 tādu transportlīdzekļu iepirkums, kas nav “tīri” transportlīdzekļi (tāpat kā 1. gadījumā), un tad 10 “tīru” bezemisiju transportlīdzekļu iepirkums caur modernizāciju (tāpat kā 3. gadījumā). Tātad kopumā to uzskaitīs kā tādu 20 transportlīdzekļu iepirkumu, no kuriem 10 ir bezemisiju transportlīdzekļi un 10 nav “tīrie” transportlīdzekļi. |
Jautājumi par datubāzes TED izmantošanu
21. Kā, pārraugot Direktīvas īstenošanu, tiks izmantota datubāze TED? Kas līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir jāievada datubāzē TED saskaņā ar Direktīvu?
Par katru Direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošo iepirkumu ir jāsavāc šāda informācija: kopējais iepirkumā ietverto transportlīdzekļu skaits; to transportlīdzekļu skaits (no šī kopskaita), kuri uzskatāmi par “tīriem” transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 4. panta 4. punkta definīciju; to transportlīdzekļu skaits (no transportlīdzekļu kopskaita), kuri uzskatāmi par lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 4. panta 5. punktu.
Šī informācija ir zināma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī, un bieži tā tiek jau sniegta kādā no datubāzes TED brīvā teksta laukiem. Tomēr, tā kā šobrīd nav prasību par šādu informācijas sniegšanu, tas ne vienmēr notiek; turklāt pat gadījumos, kad šī informācija datubāzē TED ir sniegta, tā ne vienmēr ir ievadīta vienā un tajā pašā teksta laukā, jo par to nav skaidru prasību. Tādēļ pašreiz nav iespējams minēto informāciju no datubāzes TED iegūt automātiski, bet manuāla attiecīgās informācijas izguve ir ļoti laikietilpīga.
Minēto iemeslu dēļ nākamās versijas e-veidlapas, kuras ieviestas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1780 (11), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā, visiem līgumiem ar Direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošu CPV kodu ietvers šādus trīs laukus:
|
— |
BT-715 Transportlīdzekļi – Visu transportlīdzekļu skaits (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav pieskaitāmi pie tīrajiem), uz kuriem attiecas Direktīvas 2009/33/EK darbības joma. Šie transportlīdzekļi vai nu ir iegādāti, iznomāti, noīrēti, nopirkti ar nomaksu, vai līgumā paredzēti tāda iegādātā pakalpojuma nodrošināšanai, uz ko attiecas Direktīvas 2009/33/EK darbības joma. |
|
— |
BT-716 Transportlīdzekļi – tīrie transportlīdzekļ – Tīro transportlīdzekļu skaits, kā noteikts Direktīvā 2009/33/EK un kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Šie transportlīdzekļi vai nu ir iegādāti, iznomāti, noīrēti, nopirkti ar nomaksu, vai līgumā paredzēti tāda iegādātā pakalpojuma nodrošināšanai, uz ko attiecas Direktīvas 2009/33/EK darbības joma. |
|
— |
BT-725 Transportlīdzekļi – bezemisiju transportlīdzekļi – Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits, kā noteikts Direktīvā 2009/33/EK un kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Šie transportlīdzekļi vai nu ir iegādāti, iznomāti, noīrēti, nopirkti ar nomaksu, vai līgumā paredzēti tāda iegādātā pakalpojuma nodrošināšanai, uz ko attiecas Direktīvas 2009/33/EK darbības joma. |
Kad šīs jaunās e-veidlapas būs ieviestas praksē, būs iespējams automātiski izgūt autotransporta līdzekļu skaitu un “tīro” un bezemisiju autotransporta līdzekļu skaitu. Tas visām dalībvalstīm atvieglos pirkumu reģistrāciju un pārraudzību. Komisija šo informāciju apkopos un publicēs savā tīmekļa vietnē.
Jāņem vērā, ka iepriekš minētie lauki (BT-715, BT-716 un BT-725), kurus izmantos pārraudzībai ar e-veidlapu palīdzību, ir neobligāti. Ja dalībvalstis plāno atļaut pārraudzīt Direktīvas īstenošanu caur datubāzi TED, tām ir ieteicams valsts līmenī noteikt minētos laukus par obligātiem. Ja dalībvalstī šos laukus neizmanto, būs nepieciešams valsts līmenī izveidot kādu īpašu pārraudzības un ziņošanas sistēmu.
22. Dalībvalstīm jānodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2019/1161 prasības, stājas spēkā līdz 2021. gada 2. augustam; tomēr jaunās e-veidlapas, tostarp speciālie lauki datubāzē TED, būs pieejami tikai no 2022. gada 14. novembra. Kā šajā starplaikā tiks pārraudzīts progress?
Speciālo lauku (transportlīdzekļu skaits, “tīro” transportlīdzekļu skaits, bezemisiju transportlīdzekļu skaits) iekļaušana jaunajās e-veidlapās ļaus automātiski izgūt informāciju no datubāzes TED. Laikā no transponēšanas perioda beigām (2021. gada 2. augusta) līdz jauno TED e-veidlapu ieviešanai informāciju par katra līguma aptverto transportlīdzekļu, “tīro” transportlīdzekļu un bezemisiju transportlīdzekļu skaitu var ievadīt teksta laukā II.2.14 “Papildu informācija”. Dalībvalstis tiek aicinātas, transponējot un īstenojot Direktīvu, precizēt, ka šis brīvā teksta lauks izmantojams šim nolūkam, lai atvieglotu attiecīgās informācijas vākšanu.
23. Saistībā ar TED publicētajiem paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu varētu rasties problēma ar līgumiem, kuri attiecas uz tādu dažādu kategoriju transportlīdzekļiem (piemēram, autobusiem un automobiļiem), kam ir noteiktas atšķirīgas procentuālās daļas. Kā šādā gadījumā līgumslēdzējai iestādei / līgumslēdzējam jāziņo par iepirkumu?
Spriežot pēc pašreizējās pieredzes, sagaidāms, ka šī problēma skars vien samērā nelielu skaitu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Principā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji būtu jāmudina dažādām transportlīdzekļu kategorijām izmantot atsevišķas līguma daļas, ja tas iespējams.
Gadījumos, kad paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir jāsniedz informācija par dažādu kategoriju transportlīdzekļiem, ieteicamā pieeja ir šāda:
|
— |
norādīt abu transportlīdzekļu kategoriju CPV kodus; kā galveno CPV kodu izvēlēties to, kas attiecas uz transportlīdzekļu kategoriju, kurā ir lielāks iepirkto transportlīdzekļu skaits; otras/pārējo transportlīdzekļu kategorijas(-u) CPV kodu(-s) norādīt kā sekundāru(-s) (proti, piemēram, ja paziņojums attiecas uz 10 autobusiem un 5 furgoniem, kā galveno CPV kodu izvēlēties autobusu kodu un kā sekundāro — furgonu kodu), |
|
— |
speciālajos laukos norādīt tikai to transportlīdzekļu skaitu, kas pieder kategorijai, kuras transportlīdzekļu ir vairāk (proti, piemēram, ja paziņojums attiecas uz 10 autobusiem un 5 furgoniem, norādīt tikai 10 autobusus), |
|
— |
pārējo transportlīdzekļu skaitu norādīt laukā II.2.14 “Papildu informācija”. |
24. Kas notiek, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs izmanto datubāzes TED e-veidlapas, lai reģistrētu līgumus, kuri ir ārpus Direktīvas piemērošanas jomas, piemēram, tādēļ, ka tie nesasniedz minimālās robežvērtības, vai tādēļ, ka iepirktie transportlīdzekļi ir izslēgti no Direktīvas piemērošanas jomas? Kā novērst, ka šādu līgumu aptvertie transportlīdzekļi tiek pieskaitīti saistībā ar Direktīvā paredzētajiem minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, lai gan tie neietilpst tās piemērošanas jomā?
Ja e-veidlapā reģistrē līgumu, kas neietilpst Direktīvas piemērošanas jomā (piemēram, tādēļ, ka tā vērtība ir zem robežvērtības), speciālie lauki (iepirkto Direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošo transportlīdzekļu skaits, “tīro” transportlīdzekļu skaits, bezemisiju transportlīdzekļu skaits) būtu vai nu jāatstāj tukši, vai tajos jāieraksta “0”, lai attiecīgais transportlīdzekļu skaits netiktu pieskaitīts, kad no datubāzes TED tiek izgūti attiecīgie skaitļi.
25. Direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstis var noteikt minimālo robežvērtību pakalpojumu valsts līgumiem un ka tā var būt vienāda ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 4. punktā noteikto robežvērtību vai zemāka par to. Ja dalībvalsts nosaka zemāku robežvērtību, kā šādus līgumus var pārraudzīt datubāzē TED?
Ja dalībvalsts nolemj noteikt zemāku robežvērtību, principā jābūt iespējamam datubāzē TED reģistrēt pakalpojumu valsts līgumus, kuru vērtība ir zem ES robežvērtības, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 4. punktā.
Ja konkrētais līgums saskaņā ar valsts noteikumiem jau ir jāreģistrē datubāzē TED, ir viegli ievadīt autotransporta līdzekļu skaitu attiecīgajā e-veidlapā, un tas rada minimālu papildu administratīvo slogu.
Ja pašreiz nav prasības par līgumu paziņot, ir vairākas iespējas, kā par to ziņot; tomēr visas šīs iespējas ir saistītas ar zināmu administratīvo slogu:
|
— |
dalībvalstis var prasīt par šādu līgumu ziņot datubāzē TED, |
|
— |
alternatīvi dalībvalstis var prasīt, lai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji valsts līmenī paziņotu par to autotransporta līdzekļu skaitu (un “tīro” un bezemisiju autotransporta līdzekļu skaitu), uz kuriem attiecas šādi līgumi; tad dalībvalsts varētu iekļaut šos skaitļus valsts ziņojumā, neizmantojot datubāzi TED. Nepieciešamība paralēli ziņot par to transportlīdzekļu skaitu, uz kuriem attiecas šādi salīdzinoši mazas vērtības līgumi, radītu arī zināmu papildu administratīvo slogu. |
Dalībvalstis tiek aicinātas, Direktīvas transponēšanas kontekstā lemjot par šo jautājumu, ņemt vērā šo dažādo variantu attiecīgos ieguvumus un ietekmi.
Jautājumi par iepirkumiem, kas sākti pirms transponēšanas perioda beigām
26. Vai Direktīva skar spēkā esošos pakalpojumu līgumus, kas parakstīti pirms 2021. gada 2. augusta? Kā jārīkojas, ja šo līgumu ietvaros tiek veikta transportlīdzekļu nomaiņa?
Uz tādiem pamatlīgumiem vai pakalpojumu valsts līgumiem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas noslēgti pirms 2021. gada 2. augusta, Direktīva neattiecas. Turklāt, kā iepriekš paskaidrots atbildē uz 13. jautājumu, pat gadījumā, kad pakalpojumu līgums ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā, minimālo iepirkuma mērķrādītāju kontekstā ir jāņem vērā to transportlīdzekļu skaits, kurus izmanto pakalpojuma sniegšanai, nevis to transportlīdzekļu skaits, ko pakalpojumu sniedzējs, iespējams, nomaina līguma izpildes laikā.
Tomēr, kā iepriekš sīkāk paskaidrots atbildē uz 14. jautājumu, pakalpojumu sniedzējam var būt jāziņo par transportlīdzekļu iepirkumu, ja tas arī pats ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, uz ko attiecas Direktīvas 2014/24/ES vai Direktīvas 2014/25/ES prasības.
|
Praktiski piemēri saistībā ar 17., 18. un 26. jautājumu 1. gadījums. Pirms 2021. gada 2. augusta līgumslēdzēja iestāde ir piešķīrusi līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz tās autobusu tīkla darbības nodrošināšanu subjektam, kas atbilstoši Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES definīcijām nav ne līgumslēdzēja iestāde, ne līgumslēdzējs. Pakalpojumu līgums ir ārpus Direktīvas piemērošanas jomas un minimālo iepirkuma mērķrādītāju kontekstā netiek uzskaitīts. Vērtējot mērķrādītāja izpildi, nevienu no autobusiem, ko izmanto līguma ietvaros, neieskaita; tāpat neieskaita maiņas autobusus, ja tādi ir, un tie nav jāpārrauga/jāreģistrē. 2. gadījums. Pirms 2021. gada 2. augusta līgumslēdzēja iestāde ir piešķīrusi līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz tās autobusu tīkla darbības nodrošināšanu sabiedriskā transporta operatoram, kas arī ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, uz kuru attiecas Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES prasības. Pakalpojumu līgums ir ārpus Direktīvas piemērošanas jomas un minimālo iepirkuma mērķrādītāju kontekstā netiek uzskaitīts. Tomēr sabiedriskā transporta operatora veikts autobusu iepirkums ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā. Tādēļ, ja pārskata laikposmā operators nomaina vienu vai vairākus autobusus, ko izmanto pakalpojuma sniegšanai, šis iepirkums minimālā iepirkuma mērķrādītāja sasniegšanas vērtējumā tiek pieskaitīts un par to ir attiecīgi jāziņo (jāņem vērā, ka šādā gadījumā iepirktos autobusus pieskaita neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti pakalpojumu līguma izpildei). |
Jautājumi par Direktīvas piemērošanu pamatnolīgumiem un dinamiskajām iepirkumu sistēmām
27. Kā Direktīvas prasības piemēro iepirkuma procedūrām dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai pamatnolīgumu ietvaros?
Direktīvu piemēro atsevišķajiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pamatnolīguma ietvaros vai dinamiskajās iepirkumu sistēmās. Paziņojumus par atsevišķo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu Direktīvas vajadzībām ņem vērā, kā noteikts 5. panta 2. punktā. Par tiem var ziņot šādi:
|
— |
dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā – atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 50. panta 3. punktam: “Līgumslēdzējas iestādes 30 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Līgumslēdzējas iestādes tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tās nosūta sagrupētos paziņojumus 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.”, |
|
— |
pamatnolīguma ietvaros noslēgtu atsevišķu līgumu gadījumā e-veidlapas var izmantot, kā paskaidrots Politikas īstenošanas rokasgrāmatā; īpaši jāņem vērā šādi rokasgrāmatas norādījumi: |
e-veidlapas var izmantot, lai reizi ceturksnī publicētu paziņojumus par pamatnolīguma ietvaros noslēgtu atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (iekļaujot atsauci uz paziņojumu par pamatnolīgumu), lai gan tas Iepirkuma direktīvās netiek prasīts (*). Šo pienākumu var sīkāk sadalīt atkarībā no pamatnolīguma veida, piemēram, publicēt informāciju par visiem pamatnolīgumiem vai tikai par pamatnolīgumiem ar vairākiem uzņēmējiem.
Pamatnolīgumu ietvaros noslēgtu līgumu gadījumā publicēt paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir nepieciešams, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to, cik daudz nodokļu maksātāju naudas faktiski tiek iztērēts, un – gadījumos, kad pamatnolīgums noslēgts ar vairākiem uzņēmējiem, – lai garantētu papildu pārredzamību attiecībā uz to, kurš faktiski saņem šo naudu. (Turklāt tas nepieciešams, lai precīzi uzskaitītu transportlīdzekļu iepirkumus “Tīro” transportlīdzekļu direktīvas vajadzībām.)
28. Vai Direktīva ir piemērojama iepirkumiem, ko veic iepriekš izveidotās dinamiskajās iepirkumu sistēmās vai iepriekš noslēgtu pamatnolīgumu ietvaros, ja Direktīva stājas spēkā attiecīgās sistēmas spēkā esības laikā?
Nē. Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punktu Direktīvas piemērošanas jomā ietilpst tikai tādi līgumi, par kuriem iepirkums izsludināts pēc 2021. gada 2. augusta. Tātad dinamiskā iepirkumu sistēma vai pamatnolīgums, kuru iepirkums izsludināts pirms minētā datuma, neietilpst Direktīvas piemērošanas jomā, pat ja to atsevišķo līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir šī dinamiskā iepirkumu sistēma, ir piešķirtas pēc minētā datuma. Skatīt arī atbildi uz 7. jautājumu.
29. Ja pamatnolīgumu vai dinamisko iepirkumu sistēmu izveido pirmajā pārskata laikposmā, bet atsevišķo līgumu slēgšanas tiesības piešķir otrajā pārskata laikposmā – kurā laikposmā jāuzskaita attiecīgie transportlīdzekļi?
Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 2. punktu datums, kas jāņem vērā, ir datums, kad piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Pamatnolīgumu vai dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā tas ir atsevišķo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas datums. Tātad gadījumā, kad atsevišķo līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas otrajā pārskata laikposmā un tas tiek darīts tāda pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, kas noslēgts vai kas izveidota pirmajā pārskata laikposmā, attiecīgos transportlīdzekļus uzskaita otrajā pārskata laikposmā.
Skatīt arī atbildi uz 7. jautājumu.
Jautājumi par iepirkumu, kurā iesaistītas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm
30. Ja tiek organizēts kopīgais iepirkums, kurā iesaistītas līgumslēdzējas iestādes / līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, piemēram, ja Eiropas teritoriālās sadarbības grupa tās dalībnieku vārdā organizē “tīru” autobusu kopējo iepirkumu dažādās dalībvalstīs, kā par to jāpaziņo datubāzē TED, lai transportlīdzekļi tiktu pareizi ieskaitīti attiecīgās dalībvalsts minimālā iepirkuma mērķrādītāja izpildes vērtējumā?
Aprakstīto kopējo iepirkumu reģistrē datubāzē TED kā vienu ierakstu; tādējādi attiecīgie transportlīdzekļi tiks automātiski pieskaitīti tai dalībvalstij, kurā reģistrēta vadošā līgumslēdzēja iestāde / līgumslēdzējs. Lai nodrošinātu, ka minimālo iepirkuma mērķrādītāju kontekstā transportlīdzekļu skaits tiek pareizi sadalīts starp iesaistītajām dalībvalstīm, transportlīdzekļu, “tīro” transportlīdzekļu un bezemisiju transportlīdzekļu sadalījums starp dalībvalstīm ir jāievada laukā II.2.14 “Papildu informācija”. Komisijas dienesti tad manuāli koriģēs šo transportlīdzekļu uzskaiti sistēmā, lai tā atspoguļotu to faktisko sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm.
(1) OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 188, 12.7.2019., 116. lpp.).
(3) OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.
(4) OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.
(5) OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.
(6) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 88. pantu Direktīva 2007/46/EK ir atcelta no 2020. gada 1. septembra.
(7) https://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetailDoc&id=12920&no=1.
(8) “Būtu jāatzīmē, ka trolejbusi ir uzskatāmi par bezemisiju transportlīdzekļiem, ja vien tie darbojas tikai ar elektrību vai arī tad, kad nav pieslēgti tīklam, izmanto tikai bezemisiju piedziņu; pretējā gadījumā tie ir uzskatāmi par tīrajiem transportlīdzekļiem.”
(9) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.