KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Vadlīnijas par optimālu un racionālu apgādi ar zālēm, lai novērstu zāļu deficītu Covid-19 uzliesmojuma laikā

(2020/C 116 I/01)

1.   Mērķis un tvērums

Šo vadlīniju mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību un saglabāt vienotā tirgus integritāti, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropai par pieņemamu cenu ir pieejamas Covid-19 uzliesmojuma laikā nepieciešamās zāles.

Šajās vadlīnijās galvenā uzmanība pievērsta Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētu zāļu racionālai sagādei, iedalīšanai un izmantošanai. Tās aptver arī visas zāles, kuru Covid-19 pandēmijas dēļ var pietrūkt.

Turpmāk izklāstītās vadlīnijas ir adresētas ES dalībvalstīm un attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Vadlīnijās atzīts, ka veselības aprūpes sniegšanas un zāļu mazumtirdzniecības organizēšana ir dalībvalstu kompetencē. Jāuzsver, ka dalībvalstis paļaujas uz to, ka ES farmācijas nozare rīkosies atbildīgi un solidāri.

Slimības uzliesmojuma bezprecedenta rakstura dēļ dalībvalstīm var būt jāveic ārkārtas pasākumi, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Šīs vadlīnijas ir izstrādātas, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi, par ko tās ir informējušas Komisiju.

2.   Ievads

Pašreizējā krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas saistībā ar ES nepieciešamo zāļu nodrošinājumu Covid-19 uzliesmojuma laikā. Ir vairāki veidi, kā novērst plaisu starp piedāvājumu un pieprasījumu.

Pieprasījums

Covid-19 pandēmijas dēļ ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc konkrētām zālēm.

ES/EEZ valstīs, par kurām ir pieejami dati, aptuveni 30 % pacientu, kam diagnosticēts Covid-19, ir hospitalizēti (1) un daudziem no viņiem ir nepieciešama skābekļa terapija. Pacientiem, kuriem nepieciešama intubācija, būtiska ir kombinēta terapija ar anestēzijas līdzekļiem, antibiotikām, miorelaksantiem, reanimācijas zālēm un antidiurētiskajiem līdzekļiem. Tādēļ pieprasījums pēc šīm zālēm un medicīniskā skābekļa ir ievērojami pieaudzis. Turklāt Covid-19 pacientu intensīvai un uzturošai aprūpei ir vajadzīgas elpošanas sistēmas un sirds zāles, analgētiskie līdzekļi, antikoagulanti, medicīniskais uzturs un liela tilpuma iepakojumos pildīti parenterālie šķīdumi. Iedzīvotāji, reaģējot uz pandēmiju, veido arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļu uzkrājumus. Covid-19 ārstēšanai nepieciešamo zāļu pieprasījuma pieaugums dažos gadījumos var mazināt šo zāļu pieejamību pacientiem, kuri tās lieto hronisko un/vai reto slimību ārstēšanai.

Komisija ar Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) atbalstu vāc datus, lai uzraudzītu, novērtētu un prognozētu deficītu ES līmenī, jo īpaši slimnīcās. Turklāt tā ir savākusi informāciju par vispārējo pieprasījumu dalībvalstīs un trešo valstu pieņemtu eksporta aizliegumu iespējamo ietekmi. Tehniskā līmenī EMA vienotā kontaktpunkta (SPOC) tīklā ar dalībvalstīm regulāri apmainās ar informāciju par deficītu. SPOC tīkls tiek izmantots, lai vāktu informāciju par pašreizējo vai paredzamo intensīvās aprūpes zāļu deficītu. Līdzīgs process ir ieviests, lai vāktu piegādes ķēdes ieinteresēto personu tiešus ziņojumus par to kritiski svarīgo zāļu faktisko un paredzamo deficītu, kuras izmanto saistībā ar Covid-19; tas attiecas gan uz centralizētā procedūrā, gan nacionālā procedūrā atļautām zālēm.

Piedāvājums

Komisija jau kopš krīzes sākuma cieši uzrauga situāciju. Lai rosinātu nozari apmainīties ar informāciju, ziņotu par deficītu un prognozētu jebkādus kritiski svarīgo produktu piegādes pārtraukumus, katru nedēļu tiek rīkotas sanāksmes ar ES asociācijām, kas pārstāv dažādus farmācijas piegādes ķēdes dalībniekus. Komisija ir oficiāli aicinājusi farmācijas nozari palielināt visu to zāļu ražošanas jaudu, pēc kurām Covid-19 dēļ ir palielinājies pieprasījums, un jo īpaši to zāļu ražošanas jaudu, kuru varētu pietrūkt.

Ir skaidrs, ka protekcionistiski pasākumi negatīvi ietekmē globālo farmācijas piegādes ķēdi. Eksporta aizliegumi un valsts uzkrājumu veidošana gan ES, gan ārpus tās var viegli radīt nevienlīdzīgu piedāvājumu un deficītu ES un visā pasaulē. Pilnīgs zāļu eksporta aizliegums neatbilst Līgumam un traucē vienotā tirgus darbību. Eiropas Komisija aicina visas dalībvalstis atcelt nepamatotus zāļu eksporta aizliegumus iekšējā tirgū.

Uzkrājumu veidošana, gatavojoties varbūtējam deficītam, var vēl vairāk veicināt šāda deficīta faktisku rašanos. Izmantošanai ārkārtas gadījumos paredzētu pirmās nepieciešamības zāļu uzkrāšana noteiktā daudzumā ir saprotama, taču kopumā – jo lokālāka uzkrāšana, jo neilgtspējīgāk palielināsies kopējais sagaidāmais pieprasījums, kurš, nepalielinoties piedāvājumam, izraisīs deficītu vietās, kur ir radušās reālas vajadzības. Tāpēc uzkrājumu veidošana ES līmenī (piemēram, izmantojot RescEU) ir optimāls risinājums visām dalībvalstīm, un jebkādai uzkrājumu veidošanai dalībvalstīs būtu jānotiek valsts līmenī un mērenā daudzumā, pamatojoties uz epidemioloģiskajām indikācijām.

Zāļu pieejamību un jaunu Covid-19 ārstēšanas metožu izstrādi ietekmē arī samazināta ražošanas jauda, izejvielu/zāļu aktīvo sastāvdaļu (ZAS) piegādātāju darbības slēgšana, loģistikas problēmas slimības skartajās valstīs un starp valstīm pastāvošie transporta šķēršļi. Pasaules mēroga karantīnas pasākumi ir radījuši traucējumus un paaugstinājuši cenas gaisa kravu pārvadājumiem un kuģu transportam.

Ir svarīgi atzīt, ka neviena valsts nav pašpietiekama attiecībā uz izejvielām, starpproduktiem, ZAS un gatavajām zālēm, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu labi funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu.

Visi iepriekš minētie elementi palielina Covid-19 pirmās nepieciešamības zāļu (šeit sauktas par pirmās nepieciešamības zālēm) deficīta risku. Tāpēc, lai nodrošinātu to pirmās nepieciešamības zāļu optimālu pieejamību, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz pandēmiju, ir būtiski optimizēt un racionalizēt apgādi, iedalīšanu un izmantošanu.

3.   Solidaritātes apliecināšana

a.   Eksporta aizliegumu un ierobežojumu atcelšana

No dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās Eiropas solidaritātes garā aizsargās sabiedrības veselību (2). Lai sasniegtu šo mērķi, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis atceltu zāļu eksporta aizliegumus iekšējā tirgū. Ir saprotams, ka valstis vēlas nodrošināt pirmās nepieciešamības zāļu pieejamību pašu mājās, taču eksporta aizliegumi (pat tad, ja tie ir juridiski pamatoti) negatīvi ietekmē zāļu pieejamību Eiropas pacientiem. Pasākumi, kuru rezultātā zāles, starpprodukti, ZAS vai to ražošana tiek rekvizēta, nebūtu jāuzskata par vienu no iespējām. Šie pasākumi, jo īpaši tad, ja tie attiecināti uz ZAS vai starpproduktiem, apdraud apgādi, jo tie izraisa nozares izlaides palēnināšanos.

b.   Valsts uzkrājumu neveidošana

Covid-19 pandēmija skar visas dalībvalstis. Tām jānodrošina pirmās nepieciešamības zāļu pieejamība slimnīcās un aptiekās, kurām tās visvairāk vajadzīgas, neatkarīgi no slimnīcas vai aptiekas atrašanās vietas. Preventīva uzkrājumu veidošana dalībvalstīs apdraud visu valstu apgādi. Vēl jo vairāk – lokālāka uzkrājumu veidošana var būt vēl kaitīgāka, tāpēc dalībvalstīm būtu jāgādā, lai vairumtirgotāji un aptiekas (arī slimnīcu aptiekas) neveidotu uzkrājumus.

c.   Nepieļaut, ka maldinoša informācija noved pie nepareizas izmantošanas un lieku uzkrājumu veidošanas

Lai novērstu to, ka iedzīvotāji panikā izpērk preces vai neracionāli tās patērē un vairumtirgotāji un farmaceiti veic pārmērīgus iepirkumus, valstu iestādēm būtu jānodrošina, ka piegādes ķēdes dalībniekiem ir piekļuve ticamai informācijai par zāļu izmantošanu saistībā ar Covid-19. Dalībvalstīm būtu jāinformē iedzīvotāji par darbībām, kas veiktas, lai risinātu faktiskās un iespējamās problēmas, kas saistītas ar pieejamību, un labotu jebkādu nepatiesu informāciju par deficītu. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī Eiropas Zāļu aģentūras paziņojumi.

4.   Piedāvājuma nodrošināšana

a.   Ražošanas palielināšana un reorganizācija

Pašreizējā krīze prasa ievērojami palielināt ražošanu. Krīzes dēļ varētu būt nepieciešams arī reorganizēt piegādes ķēdes un ražošanas līnijas un izmantot esošos krājumus, lai pēc iespējas ātrāk palielinātu izlaidi. Ja šādi farmācijas uzņēmumu pagaidu pasākumi prasa īstenot sadarbību vai koordināciju ar citiem uzņēmumiem nolūkā nodrošināt Covid-19 pacientu aprūpes nepārtrauktību, Komisija ir gatava šiem uzņēmumiem sniegt norādījumus un nodrošināt juridisko noteiktību par atbilstību ES konkurences noteikumiem (3).

Dalībvalstīm ar Komisijas un Eiropas Zāļu aģentūras atbalstu būtu jāturpina:

—	pieprasīt, lai piegādes ķēdes dalībnieki uzraudzītu savus krājumus un ražošanas jaudu, apmainītos ar informāciju ar iestādēm, ziņotu par deficītu un uzraudzītu visus iespējamos pirmās nepieciešamības zāļu piegādes pārtraukumus,

—	vajadzības gadījumā pieprasīt, atvieglot un koordinēt nozares kopīgus centienus rast efektīvus ceļus un resursus, lai samazinātu Covid-19 zāļu deficītu un apmierinātu pieprasījumu pēc tām, un

—	vajadzības gadījumā īstenot pieprasījuma atbalsta un iepirkuma iniciatīvas, lai veicinātu pacientu pienācīgu apgādi (var apsvērt tādus ES līmeņa instrumentus kā RescEU un ES kopīgā iepirkuma nolīgums, kā arī Ārkārtas atbalsta instrumentu, kad budžeta lēmējinstitūcija būs to apstiprinājusi).

b.   Nodrošināt, ka ražošana turpinās ar pilnu jaudu

Zāļu (arī visu vajadzīgo izejvielu un sastāvdaļu) ražošana būtu jānosaka par būtisku darbību, un tai būtu jāļauj turpināties. Jo īpaši būtu pēc iespējas jāpalielina vai vismaz jāuztur pašreizējā līmenī pirmās nepieciešamības zāļu ražošana. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta nozares ražošanas jaudas palielināšana, jo īpaši izmantojot fiskālus stimulus un valsts atbalstu (4). Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai produkti, kas tiek uzskatīti par būtiskiem sabiedrības veselības aizsardzībai, arī turpmāk būtu pieejami par konkurētspējīgām cenām (5).

Turklāt, lai nodrošinātu ražošanas jaudas optimālu darbību, būtiski ir šādi pasākumi:

—	dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka farmācijas piegādes ķēdes dalībniekiem ir pieejami individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), jo tie ne tikai prasīti piemērojamajos ES tiesību aktos par darba aizsardzību, bet ir arī nepieciešami, lai novērstu krustkontamināciju un nodrošinātu zāļu kvalitāti,

—	būtu jāļauj ražotņu darbiniekiem turpināt doties uz savu darba vietu. Īpaša elastība saskaņā ar Komisijas vadlīnijām (6) piešķirama pārrobežu darba ņēmējiem.

c.   Regulatīvās elastības īstenošana

Lai nodrošinātu pietiekamu piedāvājumu un optimizētu ražošanas jaudu, dalībvalstīm tiek ieteikts piešķirt farmācijas nozarei regulatīvo elastību saistībā ar tirdzniecības atļauju izmaiņām saskaņā ar attiecīgajiem norādījumiem.

Ņemot vērā pašreizējo vēl nepieredzēto krīzi, vajadzētu paātrināt ZAS piegādātāju maiņas, jaunu ražotņu apstiprināšanas vai derīguma termiņa pagarināšanas procedūras, ja vien tiek nodrošināta kvalitāte.

Vienkāršotas kontroles procedūras varētu ieviest arī attiecībā uz kontrolējamām vielām, uz kurām attiecas starptautiskie noteikumi par nelikumīgu narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību un kuras izmanto daudzu intensīvās terapijas zāļu ražošanai. Dažos gadījumos šo vielu pārrobežu kustību Eiropas Savienībā palēnina administratīvās procedūras. Tāpēc būtu jāpaātrina importa atļauju apstrāde, bet atvieglota tādu zāļu kustība pa dalībvalstīm, kuras satur kontrolējamas vielas, jāuzskata par atbilstīgu Starptautiskās Narkotiku kontroles padomes ieteikumiem.

d.   Pieejamo krājumu apsekošana valsts līmenī

Dalībvalstīm vajadzētu dalīties informācijā ar reģistrācijas apliecību īpašniekiem, vairumtirgotājiem un slimnīcu aptiekām, piemēram, tos iepazīstināt ar epidemioloģiskajām prognozēm (7), kas palīdzētu labāk ņemt vērā pieprasījuma pieaugumu un apmierināt dalībvalsts vajadzības. Saziņai starp valsts iestādēm un nozari būtu jānotiek, izmantojot vienotu kontaktpunktu. No nozares saņemtā informācija būtu jākopīgo ES līmenī, izmantojot EMA koordinēto SPOC tīklu. Eiropas Komisija būtu nekavējoties jāinformē par jebkādiem apgādes traucējumiem, kam par iemeslu ir trešo valstu pieņemti eksporta aizliegumi, kuriem vajadzīgs politisks risinājums. Reģistrācijas apliecību īpašniekiem savukārt jārūpējas, lai dalībvalstu iestādes tiktu laikus informētas par jebkādu iespējamu vai gaidāmu deficītu un saņemtu arī citu relevantu informāciju.

e.   Vajadzīgais atbalsts vairumtirgotājiem

Par zāļu izplatīšanu ES/EEZ atbild zāļu vairumtirgotāji. Viņiem jābūt iespējai turpināt darbību ar pilnu jaudu un apgādāt slimnīcas un aptiekas ar zālēm. Šo uzņēmumu darbiniekiem vajadzētu būt pieejamiem vajadzīgajiem IAL. Lai nodrošinātu piegādes, transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāsaņem atļauja pārvietoties bez ierobežojumiem un piekļūt slimnīcām, aptiekām un citām medicīnisko preču izsniegšanas vietām (it sevišķi karantīnas apgabalos).

f.   Pilnīga zaļo joslu sistēmas ieviešana

Zāļu ražošana un izplatīšana notiek starptautiskā mērogā, un to var smagi skart robežkontroles dēļ radušies aizkavējumi. Ir svarīgi līdz galam ieviest zaļo joslu sistēmu, kuras mērķis ir atvieglot visu preču pārvadājumus, jo tā ļaus netraucēti pārvadāt ne tikai zāles, bet arī izejmateriālus, starpproduktus, ZAS, cilvēka izcelsmes vielas (piem., plazmu) un saistītus materiālus (piem., iepakojumu) (8). Lai veicinātu netraucētu transporta kustību, jāatļauj bez kavēšanās robežu šķērsot arī kravas automobiļiem, kas dodas uz ražotnēm vai no tām, gan pēc kravas iekraušanas, gan pirms tās.

g.   Kravu aviopārvadājumu un citu veidu pārvadājumu atbalstīšana

Pašreizējo pārvietošanās ierobežojumu dēļ ir mazinājusies kravu aviopārvadājumu kapacitāte un kāpušas šo pārvadājumu cenas. Farmācijas nozare galvenokārt izmanto nelielus aviopārvadājumus. Dalībvalstīm vajadzētu apdomāt, kā saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm (9) nodrošināt pienācīgu kravu aviopārvadājumu kapacitāti zāļu, ZAS, starpproduktu un izejmateriālu transportam. Dalībvalstīm ieteicams kravas un eksprespārvadājumu aviosabiedrībām izņēmuma kārtā rezervēt kapacitāti pirmās nepieciešamības preču sagādei, it sevišķi medicīniskajām un steidzami vajadzīgajām precēm, un šo preču pārvadājumiem noteikt saprātīgus tarifus.

Tāpat, lai nodrošinātu piegādes ķēžu nepārtrauktību, raiti un bez liekas kavēšanās jārit jūras kravu pārvadājumiem (10). Lai veicinātu netraucētu transporta kustību, jāatļauj bez kavēšanās robežu šķērsot arī iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas dodas uz ražotnēm, gan pēc kravas iekraušanas, gan pirms tās.

h.   Taisnīga preču sadale

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vairumizplatītāji, vispārēja tipa aptiekas un slimnīcas saņem zāles parastajā apmērā. Papildpieprasījums (fakultatīvai uzkrājumu veidošanai) jāpamato ar Covid-19 pacientu skaitu skartajā teritorijā. Situācijās, kad pieprasījums ir liels, iestādēm, iepircējiem un nozarei valsts līmenī jākoordinējas, lai garantētu, ka zāles tiek sadalītas taisnīgi. Lai nodrošinātu pietiekamu apgādi, it sevišķi steidzama pieprasījuma gadījumā, jāņem vērā elastības iespējas, kas izklāstītas Komisijas norādījumos par to, kā ar Covid-19 krīzi saistītajā ārkārtas situācijā izmantot publiskā iepirkuma regulējumu (11).

Lai novērstu deficīta rašanos un pārmērīgu uzkrājumu veidošanu, ieteicams iepirkumus rīkot regulāri un ar īsiem starplaikiem. Lai tie noritētu efektīvāk, slimnīcu iepirkumi iespēju robežās būtu jāsagrupē un centralizēti jārīko veselības aprūpes nozares centralizēto iepirkumu struktūrām.

5.   Optimāls zāļu izmantojums slimnīcās

a.   Taisnīga pieejamo zāļu sadale

Valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai slimnīcu krājumus pēc vajadzības pārdalīt. Atkarībā no dalībvalsts organizācijas un struktūras slimnīcu aptieku apgāde ar pirmās nepieciešamības zālēm pienācīgā līmenī (tā, lai būtu iespējams pieejamās zāles sadalīt efektīvi un taisnīgi) jākoordinē. Valsts iestādēm vajadzētu krājumiem un pieprasījumam sekot līdzi ar efektīvu ziņošanas sistēmu, kas slimnīcu aptiekām dotu iespēju par pieejamajiem un vajadzīgajiem pirmās nepieciešamības zāļu krājumiem ziņot vienu vai pat vairākas reizes nedēļā. Tādējādi vajadzētu būt iespējamam krājumus pārdalīt tām slimnīcām, kam tie vajadzīgi visvairāk. Krājumus iedalīt atkarībā no slimnīcu vajadzībām palīdz arī koordinēta preču iepirkšana vai to koppirkšana.

b.   Slimnīcu pacientu ārstēšanas protokolu maiņa

Zāles slimnīcās lietojamas saskaņā ar validētiem slimnīcu protokoliem, kas optimizē pacientu ārstēšanai izmantoto zāļu daudzumu. Šādiem protokoliem jābūt balstītiem pierādījumos, un tie jāpielāgo, ņemot vērā Covid-19 pacientu ārstēšanā gūto pieredzi. Dalībvalstīm jāveicina apmaiņa ar šo pieredzi. Optimizēti protokoli ar apstiprinātiem iznākumiem būtu jādara pieejami slimnīcām visā ES. Slimnīcām protokolus pielāgot tā, lai panāktu labākus klīniskos iznākumus un optimizētu zāļu izmantojumu, var palīdzēt Komisijas izveidotais Covid-19 klīnicistu tīkls (12).

c.   Alternatīvu zāļu apsvēršana uz slimnīcu protokolu un nacionālo vadlīniju pamata

Apstiprināta zāļu deficīta gadījumā slimnīcām esošie protokoli būtu jāpielāgo vai jāizstrādā jauni validēti protokoli, kuros norādīta optimālā alternatīva. Lai gadījumos, kad iestājies pirmās izvēles zāļu deficīts, reģistrācijas apliecību īpašnieki un vairumtirgotāji pēc vajadzības varētu vieglāk piegādāt alternatīvas zāles, šī informācija būtu jāpaziņo arī viņiem.

d.   Zāļu derīguma termiņu pagarināšana

Slimnīcu aptiekām krājumos var būt zāles, kam tuvojas derīguma termiņa beigas vai tas jau beidzies. Reģistrācijas apliecību īpašnieki būtu jāaicina lūgt attiecīgajām valsts iestādēm, ja iespējams, pagarināt pirmās nepieciešamības zāļu partiju derīguma termiņu, ņemot vērā datus par zāļu stabilitāti.

e.   Pēc receptes sagatavotu preparātu vai veterināro zāļu izmantošanas apsvēršana

Nepieejamas zāles vajadzētu aizstāt ar preparātiem, kas sagatavoti pēc receptes. Ja iestājas kritisks atļautu cilvēkiem paredzētu pirmās nepieciešamības zāļu deficīts, jāapsver arī iespēja izmantot līdzvērtīgas zāles (tā pati aktīvā viela, stiprums un zāļu forma), kas apstiprinātas lietošanai veterinārmedicīnā. Aizstāšana vienmēr būtu rūpīgi jānovērtē un jāapstiprina attiecīgajai valsts iestādei, ņemot vērā veterinārās nozares iespējamo specifiku. Īpaša uzmanība jāpievērš piemērotu devu noteikšanai un papildu ziņošanai par blaknēm. Kad parastie avoti ir izsmelti, vajadzētu atļaut pirmās nepieciešamības zāles valsts iestāžu vai Eiropas Zāļu aģentūras uzraudzībā sagādāt no avotiem, kas ir ārpus ES/EEZ.

f.   Zāļu lietošana neatbilstoši indikācijām un klīniskajos pētījumos

Attiecībā uz zālēm, kuras vēl tiek izstrādātas vai kuras pašlaik atļauts lietot citu slimību ārstēšanai un kuras, lai gan tas neatbilst šo zāļu indikācijām, izmanto Covid-19 pacientu ārstēšanai valsts agrīnās piekļuves programmās vai klīniskajos pētījumos, ir svarīgi pilnīgi prognozēt, kādi šo zāļu krājumi būtu vajadzīgi, ņemot vērā to pacientu vajadzības, kas tās lieto atbilstoši indikācijām. Priekšroka dodama lieliem (ciktāl iespējams, Eiropas līmeņa) klīniskajiem pētījumiem, jo tie dos iespēju iegūt pārliecinošus datus, kas ļautu pierādīt šo zāļu iedarbīgumu, un līdz ar to sniegt atbilstošus ieteikumus veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, kā arī pieņemt attiecīgus regulatīvus lēmumus.

6.   Optimizēta tirdzniecība vispārēja tipa aptiekās pārmērīgu krājumu veidošanas novēršanai

a.   Pasākumi pastāvīgu zāļu lietotāju bažu kliedēšanai

Lai izvairītos no biežas aptieku apmeklēšanas un eksponētības koronavīrusam pandēmijas laikā, pacientiem var rasties kārdinājums veidot pārmērīgus zāļu krājumus. Tāpēc, lai novērstu pārmērīgu zāļu pirkšanu, dalībvalstīm vajadzētu veicināt alternatīvus piegādes veidus, vismaz pacientiem riska grupās (piemēram, to, ka vietējās vispārējā tipa aptiekas piedāvā iespējas zāles saņemt mājās).

b.   Zāļu pārdošanas ierobežojumu ieviešana vispārējā tipa aptiekās

Dalībvalstīm ieteicams ierobežot dažu recepšu un bezrecepšu zāļu izsniegšanu un pārdošanu (piemēram, atļaujot recepšu zāles nopirkt tikai vienam mēnesim vai vienam pircējam ļaujot iegādāties tikai vienu bezrecepšu zāļu iepakojumu). Dalībvalstīm šie limiti būtu jānosaka zālēm, kas pakļautas deficīta riskam vai pastiprinātam pieprasījumam.

c.   Riskam pakļauto zāļu tiešsaistes pārdošanas ierobežojumi

Lai varētu labāk kontrolēt pacientu apgādi ar pirmās nepieciešamības zālēm, var apsvērt iespēju uz laiku ierobežot šo zāļu pārdošanu tiešsaistē. Turklāt, lai novērstu risku, ka pacienti no neautorizētiem pārdevējiem varētu iegādāties viltotas zāles, dalībvalstīm vajadzētu apsvērt iespēju popularizēt informāciju par vienoto ES logotipu, kas nozīmē, ka tiešsaistes mazumtirgotājs darbojas likumīgi.

d.   Pacientu bažu kliedēšana

Dalībvalstīm vajadzētu veicināt zāļu racionālu izmantojumu un kliedēt sabiedrības bažas un šaubas par zāļu pieejamību un drošu lietošanu. Dalībvalstīm turklāt iedzīvotāji jāinformē par Eiropas Zāļu aģentūras ieteikumiem (13), ja tādi pieņemti.

---

(1)  ECDC ziņojums “Coronavirus disease 2019 (COVID-19) pandemic: increased transmission in the EU/EEA and the UK”, septītais atjauninājums, 25.3.2020.

(2)  Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020) 112 final, 13.3.2020.

(3)  Sk. arī Komisijas 2020. gada 8. aprīļa paziņojumu “Pagaidu regulējums pretmonopola jautājumu novērtēšanai saistībā ar uzņēmumu sadarbību, reaģējot uz steidzamām situācijām saistībā ar pašreizējo Covid-19 pandēmiju”, C(2020)3200.

(4)  Komisijas paziņojums “Grozījums pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”, C(2020) 2215 final, 3.4.2020.

(5)  Eiropas Konkurences tīkla (EKT) 2020. gada 23. marta kopīgs paziņojums par konkurences tiesību piemērošanu koronavīrusa krīzes laikā (https://ec.europa.eu/competition/ecn/202003_joint-statement_ecn_corona-crisis.pdf).

(6)  Komisijas paziņojums “Vadlīnijas par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā”, 30.3.2020., (2020/C 102 I/03).

(7)  Piemēram, EpiForecasts epidemioloģiskās prognozes: https://epiforecasts.io/covid/posts/global/.

(8)  2020. gada 16. martā pieņemtās Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (COM(2020) 1753 final) un Paziņojums par zaļo joslu ieviešanu (C(2020) 1897 final.

(9)  2020. gada 26. martā pieņemtais Komisijas paziņojums “Kravu gaisa pārvadājumu veicināšana Covid-19 uzliesmojuma laikā” (C(2020) 2010 final).

(10)  2020. gada 8. aprīlī pieņemtais Komisijas paziņojums “Vadlīnijas par veselības aizsardzību, repatriāciju un ceļošanas pasākumiem jūrniekiem, pasažieriem un citām personām uz kuģiem” (C(2020) 3100).

(11)  Eiropas Komisijas norādījumi par to, kā ar Covid-19 krīzi saistītajā ārkārtas situācijā izmantot publiskā iepirkuma regulējumu (2020/C 108 1/01).

(12)  Covid-19 klīniskās pārvaldības atbalsta sistēma: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/COVID19CENTRES.

(13)  Piemēram, Eiropas Zāļu aģentūras ieteikumu par nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izmantošanu Covid-19 gadījumā: https://www.ema.europa.eu/en/documents/press-release/ema-gives-advice-use-non-steroidal-anti-inflammatories-covid-19_en.pdf.