Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2020/C 57/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Saumur-Champigny”

PDO-FR-A0147-AM02

Paziņojuma datums: 2019. gada 18. novembris.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Ģeogrāfiskais nosaukums

1. nodaļas II iedaļā un XII iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā ir svītrots papildu termins pēc vārdiem “ģeogrāfiskais nosaukums”.

Vairāku ar aizsargātu nosaukumu apzīmētu Luāras ielejas produktu specifikācijas ļauj atsaukties uz lielo“Val de Loire” reģionu [Luāras ieleja], izmantojot to, ko parasti dēvē par eponīmisku ģeogrāfisko nosaukumu, arī attiecinot uz marķēšanu īpašus noteikumus, kas noteikti šajās specifikācijās. Dažos gadījumos ir arī papildu ģeogrāfiskie nosaukumi, kas atsaucas uz mazākām ģeogrāfiskām vienībām un uz vairāk ierobežojošiem ražošanas nosacījumiem. Šajā gadījumā, lai novērstu neskaidrības, ir svītrots vārds “papildu”.

Tāpēc ir vienotais dokuments attiecībā uz papildu nosacījumiem grozīts 9. punktā.

2.   Ģeogrāfiskais apgabals

1. nodaļas IV iedaļas 1. punktā teikums “Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana ir veikta šādu pašvaldību teritorijā:” ir aizstāts ar teikumu “Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver šādu pašvaldību teritoriju, pamatojoties uz 2018. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību reģistru:”. Ir arī pievienots teikums “Kartogrāfijas dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Valsts Izcelsmes un kvalitātes institūta [Institut national de l’origine et de la qualité (INAO)] tīmekļvietnē.”

Ierosinātā redakcija punktā, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, paredz vienkāršot izklāstu un novērst jebkuras neskaidrības attiecībā uz posmu definīciju (vinifikācija, vīna gatavošana, kopšana utt.).

Redakcionāls grozījums – administratīvi teritoriālo vienību sarakstā ir ņemta vērā teritoriju apvienošana un citas izmaiņas administratīvajā zonējumā, kas notikušas laikā pēc specifikācijas apstiprināšanas. Lai palielinātu juridisko noteiktību, šim sarakstam ir atsauce uz oficiālā administratīvi teritoriālo vienību reģistra spēkā esošo redakciju, ko katru gadu publicē INSEE. Ģeogrāfiskā apgabala ārējās robežas nekādi netiek mainītas.

Visbeidzot, ir pievienota norāde par kartogrāfisko dokumentu, kas raksturo ģeogrāfisko apgabalu, pieejamību INAO tīmekļvietnē, lai uzlabotu sabiedrības informētību.

Tādēļ vienotais dokuments attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu ir grozīts 6. punktā.

3.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas 1. nodaļas IV iedaļas 2. punktā pēc vārdiem “2007. gada 5. septembrī” ir pievienoti vārdi “un 2017. gada 19. janvārī”.

Šis grozījums izdarīts, lai pievienotu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala demarkācijas izmaiņas. Zemesgabalu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēta produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ražošanas ģeogrāfiskā apgabala ietvaros.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Tiešās apkaimes apgabals

Pašvaldību saraksts 1. nodaļas IV iedaļas 3. punktā aizstāts ar šādu:

—	Deux-Sèvres departamentā: Saint-Martin-de-Mâcon un Tourtenay;

—	Indre-et-Loire departamentā: Chinon;

—

Maine-et-Loire departamentā: Artannes-sur-Thouet, Brézé, Brossay, Cizay-laMadeleine, Le Coudray-Macouard, Courchamps, Distré, Doué-en-Anjou (agrākā deleģēto pašvaldību Concourson-sur-Layon, Doué-la-Fontaine, Forges, Meigné un Les Verchers-sur-Layon teritorija), Épieds, Fontevraud-l’Abbaye, Montreuil-Bellay, Le Puy-Notre-Dame, Rou-Marson, Saint-Just-sur-Dive, Saumur, Terranjou (agrākā deleģētās pašvaldības Chavagnes teritorija), Les Ulmes un Vaudelnay;

—	Vienne departamentā: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay un Les Trois-Moutiers.

Tas ļauj ņemt vērā dažādās pašvaldību apvienošanas laikā pēc iepriekšējās specifikācijas redakcijas pieņemšanas. Tiešās apkaimes apgabala ārējās robežas nekādi netiek mainītas.

Tādēļ vienotais dokuments attiecībā uz papildu nosacījumiem ir grozīts 9. punktā.

5.   Agrovides noteikums

1. nodaļas VI iedaļas 2. punktā pēc vārdiem “spontānās veģetācijas kontroli” ir pievienots šāds teksts: “vai pamatotu biokontroles līdzekļu izmantošanu, ko vīnkopības nozarei apstiprinājušas valsts iestādes. Ja zemesgabalā izmanto biokontroles herbicīdus, citu herbicīdu lietošana ir aizliegta.”

Šis grozījums raksturo izmaiņas pašreizējā operatoru praksē, atbalstot agroekoloģiju visā Anžū [Anjou] vīnkopības apgabalā. Tas apliecina, ka tehniskajos jautājumos arvien vairāk ir ņemti vērā vidiskie apsvērumi. Atbalstot augu segas izveidi vai mehanizētu ravēšanu, vai biokontroles līdzekļu izmantošanu, tiek samazināta ķīmisko herbicīdu lietošana. Šādai herbicīdu lietošanas samazināšanai vajadzētu pastiprināt vīnkopības augšņu aizsardzību un saglabāt to dabiskās funkcijas (auglību, bioloģisko daudzveidību un bioloģisko attīrīšanos), lai uzlabotu vīna kvalitāti un autentiskumu un nostiprinātu teritorijas nozīmību.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

6.   Atļauja sākt ražas novākšanu

1. nodaļas VII iedaļas 1. punktā teikums “Ražas novākšanas sākumdatumu nosaka saskaņā ar Lauku un jūras zvejas kodeksa [code rural et de la pêche maritime] D.645-6. panta noteikumiem.” ir svītrots.

Ražas novākšanas sākumdatuma noteikšana mūsdienās vairs nav nepieciešama, jo operatoriem tagad ir plašs instrumentu klāsts, kas ļauj iespējami precīzi novērtēt vīnogu gatavības pakāpi. Katram operatoram ir dažādas ierīces un aprīkojums – gan individuāls, gan kolektīvs –, ar ko var precīzi noteikt optimālo ražas novākšanas sākumdatumu katrā zemesgabalā atbilstoši ražošanas mērķiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7.   Cukuru bagātīgums

1. nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā pēc vārdiem “glikoze un fruktoze” pievieno vārdus “vīni, pēc raudzēšanas”.

Šis grozījums ir veikts, lai nebūtu jucekļa attiecībā uz cukuru satura noteikšanu – to nedara pirms vīna raudzēšanas, tāpēc ir būtiski svarīgi norādīt, ka šis saturs jāpārbauda pēc raudzēšanas.

Tādēļ vienotais dokuments attiecībā uz vīnu aprakstu ir grozīts 4. punktā.

8.   Koksnes šķelda

Specifikācijas 1. nodaļas IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā pēc vārdiem “koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta” ir pievienoti vārdi “izņemot vinifikācijas laikā”.

Šā grozījuma mērķis ir atcelt aizliegumu izmantot ozola šķeldu ar šo nosaukumu apzīmēto sarkanvīnu vinifikācijas laikā. Šajā jomā ražotāji vēlas nostiprināt ar šo nosaukumu apzīmēto vīnu tipiskumu, raksturojot tos kā maigi augļainus un elastīgus [viegli malkojamus] vīnus, kas ir piemēroti dzeršanai jau tad, kad tie vēl ir jauni. Vinifikācijas laikā izmantotie koksnes tanīni ļauj labāk izpausties vīna augļainumam un pastiprina tā struktūrainību, baudīšanas laikā piešķirot tam apaļīgumu un ilgstošu pēcgaršu, vienlaikus nodrošinot šādam vīnam krāsas stabilitāti tā izturēšanas gadījumā.

Tādēļ vienotais dokuments attiecībā uz īpašajām vīndarības metodēm ir grozīts 5. punktā.

9.   Vīna raudzētavas ietilpība

1. nodaļas IX iedaļas 1. punkta e) apakšpunktā teikums “Katra operatora vīna darītavas (vinifikācijas) jauda ir vismaz 1,4 reizes lielāka par saimniecības vidējo ražu pēdējos piecos gados.” ir aizstāts ar teikumu “Katra operatora vīna darītavas (vinifikācijas) jauda ir vismaz 1,4 reizes lielāka par pēdējos piecos gados vidējo vīnā pārraudzēto apjomu.”

Specifikācijā bija sniegta atsauce nevis uz tilpumu (izsakot hl vai m3), bet uz ražas iznākumu, proti, uz saraudzētā vīna tilpuma attiecību pret ražojošo vīnogulāju platību (izsakot, piemēram, hektolitros uz hektāru, hl/ha). Ierosinātais grozījums ļauj novērst šo neatbilstību apjoma aspektā, neko nemainot pēc būtības (minimālais rādītājs vienmēr 1,4 reizes pārsniedz to vīnogu vidējo apjomu, kāds saimniecībā pārraudzēts vīnā iepriekšējās sezonās).

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10.   Vīna aprite

ir svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 4. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

11.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Nosaukumā “Anžē [Angers] lauksaimniecības un rūpniecības biedrība” ir pievienots vārds “lauksaimniecības un”, jo minētais nosaukums nebija pilnīgs. Ierosinātais labojums ļauj šo izlaidumu labot.

Tādēļ vienotais dokuments attiecībā uz saikni ir grozīts 8. punktā.

12.   Pārejas pasākums

Pārejas pasākums, kas bija minēts specifikācijas XI iedaļas 1. punktā, ir svītrots, jo tā termiņš beidzās 2017. gadā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

13.   Marķēšanas noteikumi

Ir pievienots 1. punkts:

Tādējādi ir labots izlaistais noteikums, kas iekļauts visās specifikācijās.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

14.   Reģistra kārtošana

2. nodaļas II iedaļas 3. punktā vārds “potenciālais” ir aizstāts ar vārdu “dabiskā”.

Atbilstoši redakcijai, kas tiek izmantota visās Anjou Saumur apgabala specifikācijās, ar vārdiem “spirta dabiskā tilpumkoncentrācija” ir aizstāti vārdi “potenciālais saturs” vai “grādi”. Šie grozījumi padara specifikāciju vieglāk lasāmu. Noteikumi par reģistru kārtošanu ir saskaņoti, lai atvieglotu pārbaužu plāna izstrādi un šo reģistru kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

15.   Galvenie pārbaudāmie parametri

Ir pārskatīta 3. nodaļa , lai nodrošinātu Anjou Saumur apgabalā ražoto produktu specifikācijās norādīto galveno pārbaudāmo parametru formulējumu saskaņotību.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Saumur-Champigny”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīna produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Šie vīni ir nedzirkstošie sarkanvīni. Vīniem ir šādas īpašības:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %;

—	fermentējamo cukuru maksimālais saturs pēc raudzēšanas ir 3 g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Malolaktiskās fermentācijas norisēm obligāti jābūt pabeigtām. Vīnos, ko var sākt tirgot kā izlejamo vīnu, vai vīnos fasēšanas posmā ābolskābes saturs ir ≤ 0,4 g/l.

Vīni bieži vien ir tumšā rubīnsarkanā krāsā, un parasti tiem piemīt sarkanaugļu aromātu buķete vai vijolīšu aromāts. Šie vīni ir svaigi, apaļīgi un elastīgi, tie spēj atklāt savu pievilcību gan jauni, gan pēc vairāku gadu ilgas uzglabāšanas.

Pārējie rādītāji atbilst spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Īpašās vīndarības metodes

Stādīšanas biezība un atstatumi

Audzēšanas prakse

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4000 vīnkoku uz hektāru platības. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

Vīnogulāju zemesgabali, kuros stādījumu biezība ir mazāka par 4000 vīnkokiem uz hektāru, bet ir vismaz 3300 vīnkoku uz hektāru, novākšanas laikā ir tiesīgi izmantoto šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, ja tiek ievēroti palisāžu veidošanas noteikumi un ar šo nosaukumu apzīmētā produkta spēkā esošajā specifikācijā paredzētais lapotnes augstums. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež jauktā veidā ne vēlāk kā 30. aprīlī saskaņā ar šādiem noteikumiem:

’“Pineau d’Aunis N” šķirnes vīnogulājiem var veidot vai nu vienu garu stumbru, saglabājot ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpurus uz katru vīnkoku un ne vairāk kā 6 vīnstīgu pumpurus uz katru gari apgriezto vīnkoka daļu, vai arī saglabājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpurus uz katru vīnkoku un ne vairāk kā 4 vīnstīgu pumpurus uz katru gari apgriezto vīnkoka daļu;

“Cabernet franc N” un “Cabernet-Sauvignon N” šķirnes vīnogulājiem var veidot vai nu vienu garu stumbru, saglabājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpurus uz katru vīnkoku un ne vairāk kā 8 vīnstīgu pumpurus uz katru gari apgriezto vīnkoka daļu, vai arī saglabājot ne vairāk kā 14 vīnstīgu pumpurus uz katru vīnkoku un ne vairāk kā 5vīnstīgu pumpurus uz katru gari apgriezto vīnkoka daļu.

Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni ūdens satura pazemināšanai, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Koksnes šķeldas izmantošana

Īpašā vīndarības metode

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta, izņemot vinifikācijas laikā.

b.   Maksimālā ražība

69 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver šādu Maine-et Loire departamenta pašvaldību teritoriju, pamatojoties uz 2018. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību reģistru: Chacé, Montsoreau, Parnay, Saint-Cyr-en-Bourg, Saumur, Souzay-Champigny, Turquant un Varrains.

Kartogrāfijas dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Valsts Izcelsmes un kvalitātes institūta [Institut national de l’origine et de la qualité (INAO)] tīmekļvietnē.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet franc N”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

1.   Informācija par ģeogrāfisko apgabalu

a)   Apraksts par dabas faktoriem, kas nodrošina saikni

Vīndārzi atrodas bijušajā Anjou provincē, kur Parīzes baseina galējo dienvidrietumu apvidi sastopas ar Armorikas masīva kalnu pakājēm. Šāda bālgano krīta augšņu atrašanās līdzās tumšākajām šīfera slānekļa augsnēm vēsturiski ir ļāvusi atšķirt “Anjou Blanc” reģionu jeb Saumurois no “Anjou Noir” jeb Anžē [Angers] reģiona. Ziemeļos vīndārzi robežojas ar Luāras upi. No dienvidiem uz ziemeļiem tos šķērso Tuē [Thouet] ieleja un Luāras pieteka Diva [Dive]. Šis hidroloģiskais tīkls ir izraibinājis ainavu, ko veido virkne pakalnu, kuru nogāzes ir vērstas dažādos virzienos un kuru augstums virs jūras līmeņa ir dažāds – no 40 līdz 110 metriem. Ģeogrāfiskais apgabals aptver astoņu Maine-et Loire departamenta pašvaldību teritoriju. Šo pašvaldību teritorija, kura atrodas monoklināles apvidū un kurā augsnes veidojušās uz turonas stāva [cuesta turonienne] un uz tā esošajām formācijām, ietilpst ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Saumur” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Vīndārzi ir ierīkoti vīnogulājiem piemērotākā vērsuma nogāzēs un veidojuši ainavu tā, ka pauguru augšējos apvidos saglabājušās skujkoku un lapkoku mežaines, kurās pārsvarā aug ozoli un kastaņas. Vīndārzu zemesgabalu vidū atrodas izeja ventilācijas šahtai no milzīgajiem pazemes karjeriem, kuros bija ierīkotas akmeņlauztuves ēku būvmateriālu iegūšanai un kurus pašlaik izmanto kā sēņaudzētavas vai pagrabus. Harmonija starp vīndārziem un arhitektonisko risinājumu, saskanība starp vīndaru ciematiem un tiem līdzās uzceltajām bagātnieku īpašumā esošām ēkām, kuru fasādes izrotātas ar “Anjou Blanc” reģionam raksturīgajām iespaidīgi baltajām skulptūrām, ir bijuši sekmējoši faktori šā reģionālā dabas parka izveidei un visa reģiona iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Zemesgabalus, kas izvēlēti vīnogu novākšanai, precīzi delimitēti atkarībā no dažādajām turonas stāva formācijām – rendzinas un brūnās kaļķakmens augsnes ir vairāk vai mazāk dziļas, un nogāžu augšdaļā vietām tās klāj jaunāku, senonijas vai eocēna, formāciju smilts un māls. Šīm augsnēm ir labi hidrotermiskā režīma apstākļi un mērenas ūdens rezerves, un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka tās būtu pārmitras.

Somīras reģionā [Saumurois] valda okeāna tipa klimats. Možas [Mauges] masīvs, kas atrodas uz rietumiem no vīndārziem, pastiprina šo okeāna klātbūtni ar dienvidvēja [fœhn] ietekmi. Gada nokrišņu daudzums vietās, kas pasargātas no mitrajiem vējiem, ir 550–600 milimetri, bet Možas kalnos tas pārsniedz 800 milimetrus. Nokrišņu daudzuma atšķirības ir vēl izteiktākas vīnogulāju veģetācijas periodā, jo īpaši laikā no jūnija līdz ražas novākšanai. “Seuil du Poitou”, kas atrodas uz dienvidiem no ģeogrāfiskā apgabala, piešķir šim apvidum vairākas dienvidu zemēm raksturīgas iezīmes nianses, kuru ietekmē veidojas augu valsts, kas šajos Luāras krastos var būt pārsteidzoša (akmeņozoli, olīvkoki, mandeļkoki u. c.). Gada vidējā temperatūra ir salīdzinoši augsta (aptuveni 12 °C).

b)   Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Somīras vīndārzu vēsture laikā līdz viduslaiku perioda vidum bija saistīta ar Anžū vīndārziem, kuri piederēja Anžū grāfu dzimtai. Ģeoloģiski līdzinoties Turēnai [Touraine], Somīras reģions bija saistīts ar Anžū gan vēsturiski, gan cilvēkfaktoru dēļ. “Saumur-Champigny” vīndārzi tika izveidoti 1066. gadā, kad Saint-Florent mūki izcirta kokus Bois Doré nogāzēs, no kurām paveras skats uz Luāru no Somīras līdz Monsoro [Montsoreau]. No tā laika vīndārzi “Coteaux de Saumur” kļuva slaveni ar tajos ražotā baltvīna labo kvalitāti.

Sarkanvīna ražošana sākās 17. gadsimta sākumā. Ap 1630. gadu kardināls Rišeljē [Richelieu], kas tolaik bija Gijēnā [Guyenne], nosūtīja savam intendantam Turēnā vairākus tūkstošus vīnogulāju, kas tika īpaši cienīti Bordo [Bordeaux] reģionā, lai iestādītu tos Chinon, Bourgueil un Saumur kantona teritorijās – tomēr šķiet, ka “Cabernet franc N.” šķirnes vīnogulāji tika iestādīti jau pirms šā datuma un ievesti Nantes [Nantes] ostā (tādēļ minētās šķirnes vietējais nosaukums ir “Breton”), kad izveidojās savienība starp Akvitāniju – šķirnes izcelsmes reģionu – un Anžū, Anrī II Plantagenetam [Henri II Plantagenêt] noslēdzot laulību ar Akvitānijas Eleonoru [Aliénor d’Aquitaine].

XVIII gadsimtā būtiski palielinājās sarkanvīna patēriņš, un “Cabernet franc N.” šķirnes vīnogulāju stādījumi paplašinājās. 1845. gadā Odāras [Odart] grāfs “Traktātā par vīnogu šķirnēm” rakstīja par “Cabernet franc N.” šķirni: “šis augs, kas ļoti plaši izplatīts Francijas rietumos, piešķir Bordo vīnam tā raksturu, tāpat kā Chinon un Bourgueil sarkanvīniem un Champigny vīniem”. Tomēr 1861. gadā Gijorī [Guillory] Vecākais mūs informē, ka sarkanvīnu ražo daudz mazākos apjomos nekā baltvīnu. Anžēras Lauksaimniecības un rūpniecības biedrības biļetenā viņš raksta: “Luāras kreisajā krastā visslavenākās vīnogulāju šķirnes sarkanvīnam ir “Souzay”, “Champigny” un “Dampierre””.

Vīnogu šķirne “Cabernet franc N.” izplatījās lēni, bet neatlaidīgi, jo īpaši pateicoties Antuānam Kristālam [Antoine Cristal] vīnkopības avangarda speciālistam XIX gadsimta beigās Parnay pašvaldības teritorijā. Viņa centieni selekcionēt, pielāgot un attīstīt šo vīnogu šķirni ļāva kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Saumur-Champigny” pilnībā noformēties, sākot no XX gadsimta 60. gadiem, tādējādi apstiprinot doktora Mezonēva [Maisonneuve] vārdus 1925. gadā publicētajā darbā “Anžū, tās vīnogulāji un vīni”: “šī šķirne gūst lieliskus panākumus Somīras kaļķakmens zemēs un ļauj tur ražot brīnišķīgos Champigny vīnus”.

Kooperatīvas vīndarītavas izveide 1957. gadā ļāva attīstīt tirgus, vispirms jau Parīzē, bet pēc tam visā Francijā un arī ārpus valsts teritorijas, uzsākot eksportu XX gadsimta 80. gados. 2009. gadā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Saumur-Champigny” vīni tika saražoti vidēji 70 000 hektolitru apjomā.

2.   Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

“Saumur-Champigny” vīni ir ļoti pievilcīgi sarkanvīni. Bieži vien tiem ir tumša rubīnsarkana krāsa, parasti ar sarkanogu augļu vai vijolīšu aromāta niansēm. Šie vīni ir svaigi, apaļīgi un elastīgi, tie spēj atklāt savu pievilcību gan jauni, gan pēc vairāku gadu ilgas uzglabāšanas.

3.   Cēloņsakarības

Salīdzinoši karstais un sausais klimats apvienojumā ar krīta un kaļķakmens augsnēm, kurās labas drenāžas dēļ ir veselīgi apstākļi un kuras veicina regulāru ūdens apgādi, taču bez lieka mitruma, ir ļāvis vīnogu šķirnei “Cabernet franc N.” ieaugt vislabāk izvietotajās kalnu nogāzēs, nodrošinot vīnogām agrīnumu un aerāciju, kas nodrošina optimālu ienākšanos. Arī vīnkopji, pielāgojot vīndarīšanas metodes, ļoti drīzi apguva paņēmienus, kā vīnogu dabisko potenciālu izmantot vislietderīgāk. Šīs metodes, kuras mūsdienās lieto lielākā daļa vīnkopju, izstrādāja ievērojamais vīndaris Sebijs-Ožē [Sébille-Auger], kurš Bordo kongresā 1843. gadā prezentēja paveikto kādā Souzay-Champigny saimniecībā.

XX gadsimta otrajā pusē ievērojami paplašinājās platības, kas apstādītas ar kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Saumur-Champigny” vīnogulājiem, un palielinājās pārdošanas apjomi ārpus valsts teritorijas, eksportējot vīnus uz vairāk nekā 40 valstīm.

Vietējās sabiedrības vēlme nodrošināt šiem vīndārziem garu mūžu vainagojās ar to iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Mūsdienās kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Saumur-Champigny”, kas atzīts par vienu no prestižākajiem “Val de Loire” reģionā, apstiprina Žorža Klemenso [Georges Clémenceau] vārdus, ar kādiem viņš raksturoja sava drauga Antuāna Kristāla iegūto produkciju: “zeme, kas dod šo vīnu, ir dižena zeme, jo nav dižas zemes bez savas vēstures un bez varenas civilizācijas”.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Ģeogrāfiskais nosaukums “Val de Loire”

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam var pievienot ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar specifikācijā paredzētajiem noteikumiem. Ģeogrāfiskā nosaukuma “Val de Loire” rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz divas trešdaļas no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveido šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Mazāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

to vīnu marķējumā, uz kuriem attiecas kontrolētais cilmes vietas nosaukums, var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar nosacījumu, ka:

—	tā ir kadastrā reģistrēta vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīnu gatavošanu, pamatojoties uz 2018. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību reģistru, sastāv no šādu komūnu teritorijām:

—	Deux-Sèvres departamentā: Saint-Martin-de-Mâcon un Tourtenay;

—	Indre-et-Loire departamentā: Chinon;

—

Maine-et-Loire departamentā: Artannes-sur-Thouet, Brézé, Brossay, Cizay-laMadeleine, Le Coudray-Macouard, Courchamps, Distré, Doué-en-Anjou (agrākā deleģēto pašvaldību Concourson-sur-Layon, Doué-la-Fontaine, Forges, Meigné un Les Verchers-sur-Layon deleģēto teritorija), Épieds, Fontevraud-l’Abbaye, Montreuil-Bellay, Le Puy-Notre-Dame, Rou-Marson, Saint-Just-sur-Dive, Saumur, Terranjou (agrākā deleģētās pašvaldības Chavagnes teritorija), Les Ulmes un Vaudelnay;

—	Vienne departamentā: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay un Les Trois-Moutiers.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-0e0411ee-1698-4400-9eda-5fc7e90883b0

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.