EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.9.2020

SWD(2020) 320 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2020. gada ziņojums par tiesiskumu

Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Polijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2020. gada ziņojums par tiesiskumu

Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2020) 580 final} - {SWD(2020) 300 final} - {SWD(2020) 301 final} - {SWD(2020) 302 final} - {SWD(2020) 303 final} - {SWD(2020) 304 final} - {SWD(2020) 305 final} - {SWD(2020) 306 final} - {SWD(2020) 307 final} - {SWD(2020) 308 final} - {SWD(2020) 309 final} - {SWD(2020) 310 final} - {SWD(2020) 311 final} - {SWD(2020) 312 final} - {SWD(2020) 313 final} - {SWD(2020) 314 final} - {SWD(2020) 315 final} - {SWD(2020) 316 final} - {SWD(2020) 317 final} - {SWD(2020) 318 final} - {SWD(2020) 319 final} - {SWD(2020) 321 final} - {SWD(2020) 322 final} - {SWD(2020) 323 final} - {SWD(2020) 324 final} - {SWD(2020) 325 final} - {SWD(2020) 326 final}

I.Tiesu sistēma

Polijas tiesu sistēmu veido divi galvenie atzari: administratīvo tiesu iestādes un vispārējās jurisdikcijas tiesu iestādes. Augstā administratīvā tiesa un 16 administratīvās tiesas kontrolē civildienestu, tostarp vietējās pašpārvaldes struktūru un valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu veikto pasākumu likumību. Augstākās tiesas 1 pārraudzītās vispārējās jurisdikcijas tiesu iestādes darbojas trīs līmeņos, proti, 11 apelācijas tiesas, 46 apgabaltiesas un vairāk nekā 300 rajonu tiesas. Tiesnešus ieceļ Republikas prezidents pēc Valsts tiesu padomes pieprasījuma. Konstitucionālo tiesu, kas galvenokārt pieņem lēmumus par tiesību aktu atbilstību konstitūcijai, veido 15 tiesneši, kurus uz deviņu gadu pilnvaru termiņu ieceļ Seims (parlamenta apakšpalāta). Konstitūcijā ir noteikts, ka Valsts tiesu padomes uzdevums ir aizsargāt tiesu sistēmas neatkarību. Kriminālvajāšanas sistēma nav daļa no neatkarīgās tiesu sistēmas, un tās īpaša iezīme ir tāda, ka tieslietu ministrs vienlaikus ieņem arī ģenerālprokurora amatu. Konstitūcijā ir noteikts, ka advokāti un juriskonsulti var pašregulēt savu praksi.

Neatkarība

Tiesu sistēmas reformas, kas tika sāktas 2015. gada novembrī, tika turpinātas. Šīs reformas tika īstenotas ar vairāk nekā 30 likumu starpniecību, un tās skāra visu tiesu sistēmas struktūru, tostarp Konstitucionālo tiesu, Valsts tiesu padomi, Augstāko tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesas, administratīvās tiesas un prokuratūru. Dažādi tiesu sistēmas reformas aspekti rada nopietnas bažas saistībā ar tiesiskumu, jo īpaši tiesu sistēmas neatkarību. Tam ir pievērsta galvenā uzmanība Eiropas Komisijas sāktajā LES 7. panta 1. punkta procedūrā 2 , kuru joprojām izskata Padome. Eiropas Parlaments arī ir paudis bažas par tiesiskumu Polijā 3 . Turklāt par atsevišķiem šo reformu aspektiem ir sāktas pārkāpuma procedūras 4 . Viens no 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā Polijai adresētajiem ieteikumiem bija aizsargāt tiesu iestāžu neatkarību 5 .

Plašas sabiedrības un uzņēmumu priekšstatā tiesu sistēmas neatkarības līmenis ir zems, un pēdējo gadu laikā šo novērtējumu raksturo lejupejoša tendence. 34 % plašas sabiedrības tiesu un tiesnešu neatkarību 2019. gadā novērtēja kā “diezgan lielu vai ļoti lielu”, un 27 % uzņēmumu to novērtēja tāpat 6 . Attiecībā uz priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarības trūkumu viens no visbiežāk minētajiem iemesliem ir saistīts ar valdības un politiķu iejaukšanos vai spiedienu 7 . Publiskas debates par tiesu sistēmu raksturo spēcīga spriedze. Polijas plašsaziņas līdzekļi 2019. gadā ziņoja, ka augsta ranga ierēdņi 8 , iespējams, bija saistīti ar nomelnošanas kampaņu, kas tika vērsta pret tiesnešiem, kuri atklāti kritizēja tiesu sistēmas reformas 9 .

Tiesas spriedumi ir apstiprinājuši ES tiesiskā regulējuma prasības attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību. Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) 2019. gadā pieņēma divus nolēmumus, kas apstiprināja, ka tiesību akti, kurus Komisija apstrīdēja pārkāpuma procedūras ietvaros, pārkāpa ES tiesību aktus par tiesu sistēmas neatkarības prasībām 10 . Tiesa noraidīja Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās kārtībā ieviestās izmaiņas, kuru rezultātā pirms termiņa tika pārtrauktas aptuveni vienas trešdaļas šīs tiesas tiesnešu pilnvaras 11 . Turklāt Tiesa konstatēja, ka Polijas tiesību akti par vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu jauno pensionēšanās kārtību ir pretrunā ES tiesību aktiem, jo īpaši tāpēc, ka tajos nav paredzētas pietiekamas tiesu sistēmas neatkarības garantijas 12 . Jau pirms šā sprieduma pieņemšanas Polijas iestādes bija izdarījušas grozījumus valsts tiesību aktos. Polijas tiesas arī vairāk nekā desmit prejudiciālā nolēmuma tiesvedības procedūru ietvaros vērsās Tiesā saistībā ar tiesu sistēmas reformu 13 .

Tās bažas par Konstitucionālās tiesas neatkarību un leģitimitāti, kuras Komisija pauda LES 7. panta 1. punkta procedūras ietvaros, līdz šim nav novērstas 14 . Ombuds un Augstākā tiesa 2019. gadā turpināja paust bažas 15 par tiesas darbību un leģitimitāti. Ar Konstitucionālo tiesu saistītās bažas ir atkārtoti uzsvērusi arī Venēcijas komisija 16 , starptautiskās organizācijas un NVO 17 . Lietas par politiski sensitīviem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmas reformām, ir ierosinājis premjerministrs 18 , Seima maršals 19 , Valsts tiesu padome 20 un jaunizveidotā Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta 21 . Atsevišķās ģenerālprokurora un Disciplinārlietu palātas ierosinātās lietās tiek prasīts novērtēt Līguma par Eiropas Savienību noteikumu saderību ar konstitūciju 22 .

Valsts tiesu padomi veido galvenokārt politiski iecelti locekļi. 2018. gadā īstenotās tiesu sistēmas reformas ietvaros tika mainīta Valsts tiesu padomes (“VTP”) locekļu-tiesnešu iecelšanas procedūra 23 . Locekļus-tiesnešus, kuri veido lielāko daļu VTP, tagad tieši ieceļ Seims, nevis viņu kolēģi, kā tas bija iepriekš. Ieceļot jauno VTP sastāvu, netika ņemti vērā Eiropas Padomes ieteikumi 24 , un šis jaunais sastāvs ir viens no jautājumiem, par kuriem Komisija ir paudusi bažas saskaņā ar LES 7. panta 1. punkta procedūru pieņemtajā pamatotajā priekšlikumā saistībā ar tiesiskumu Polijā 25 . Konstitucionālā tiesa 2019. gada 25. martā pēc VTP pieprasījuma paziņoja, ka jaunā VTP locekļu-tiesnešu iecelšanas procedūra atbilst konstitūcijai 26 . Pēc tam, kad Tiesa bija saņēmusi Augstākās tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par jaunizveidotās Disciplinārlietu palātas neatkarību un objektivitāti, tā 2019. gada 19. novembrī norādīja, ka, lai Valsts tiesu padome varētu piedalīties Republikas prezidenta īstenotā tiesnešu iecelšanas procesa objektivitātes uzlabošanā, šai struktūrai pašai jābūt pietiekami neatkarīgai no likumdošanas varas un izpildvaras, kā arī no iestādes, kurai tā sniedz atzinumu 27 . Augstākā tiesa 2020. gada 23. janvārī, atsaucoties uz šo Tiesas nolēmumu, pieņēma rezolūciju 28 , kurā tā paziņoja, ka jaunā sastāva VTP nav neatkarīga, un apstiprināja, ka tās ieceltie jaunie Augstākās tiesas tiesneši nedrīkst iztiesāt lietas 29 . Vēlāk Konstitucionālā tiesa, iztiesājot šo jautājumu pēc premjerministra un Seima maršala pieprasījuma un ar Republikas prezidenta un ģenerālprokurora atbalstu, konstatēja, ka šī rezolūcija neatbilst konstitūcijai un ES tiesību aktiem 30 . Tomēr Augstākā tiesa turpina piemērot savu rezolūciju 31 . VTP turpina izvirzīt tiesnešu amatu kandidātus Republikas prezidentam 32 .

Divām jaunajām Augstākās tiesas palātām, kas tika izveidotas 2018. gada reformas ietvaros, 2019. gadā tika piešķirtas jaunas pilnvaras. Disciplinārlietu palātu un Ārkārtas kontroles un publisko lietu palātu veido tikai un vienīgi jauni tiesneši, kas ir iecelti pēc nesen ieceltās Valsts tiesu padomes (VTP) locekļu pieprasījuma. Pēc Tiesas 2019. gada 19. novembra nolēmuma 33 pieņemšanas Augstākā tiesa trīs nolēmumos konstatēja, ka Disciplinārlietu palāta nav neatkarīga tiesa ne ES, ne valsts tiesību aktu nozīmē 34 . 2019. gada 20. decembrī pieņemtajā tiesību aktā jaunajai Ārkārtas kontroles un publisko lietu palātai tika piešķirta ekskluzīva kompetence pieņemt lēmumus par jautājumiem saistībā ar tiesu sistēmas neatkarību 35 . Šā iepriekš minētā tiesību akta daļa ir viens no Komisijas 2020. gada 29. aprīlī sāktajā pārkāpuma procedūrā 36 izskatāmajiem jautājumiem. Jaunajai Disciplinārlietu palātai arī ir piešķirta kompetence atcelt tiesnešu imunitāti, ja pret viņiem ir ierosināts kriminālprocess (šo kompetenci iepriekš izmantoja pirmās instances disciplinārlietu tiesas). Šīs jaunās palātām piešķirtās pilnvaras ir kritizējušas vairākas valsts iestādes un Venēcijas komisija 37 .

Augstākajā tiesā ir īstenotas jaunas reformas, jo īpaši saistībā ar tās pirmā priekšsēdētāja iecelšanas procedūru. Dažus mēnešus pirms Augstākās tiesas iepriekšējā pirmā priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām jauns parlamenta apakšpalātas (Seima) pieņemts tiesību akts 38 mainīja jaunā pirmā priekšsēdētāja iecelšanas procedūru 39 . Tiesību akts, kas stājās spēkā 2020. gada februārī, paredz, ka Republikas priekšsēdētājs var iecelt pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāju, kas atbildēs par kandidātu atlases procedūras organizēšanu un izmaiņu veikšanu saistībā ar kvorumu, kas vajadzīgs, lai balsotu par amata kandidātu sarakstu 40 . Republikas prezidents 2020. gada 1. maijā iecēla pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāju, izvēloties to starp tiesnešiem, kuri saskaņā ar iepriekš minēto Augstākās tiesas rezolūciju 41 vairs nav tiesīgi iztiesāt lietas. Atlases procedūra tika vērtēta pretrunīgi 42 , jo īpaši tāpēc, ka pirmā priekšsēdētāja amata izpildītājs atteicās no šīs procedūras izslēgt Disciplinārlietu palātas locekļus, neraugoties uz to, ka nebija garantiju to neatkarībai 43 . Republikas prezidents 2020. gada 26. maijā iecēla jaunu pirmo priekšsēdētāju, kurš ir arī viens no tiesnešiem, kuri saskaņā ar iepriekš minēto Augstākās tiesas rezolūciju vairs nav tiesīgi iztiesāt lietas.

Ir veikti grozījumi tiesnešu disciplinārajā režīmā, un tie tiek aktīvi izmantoti. Disciplinārais režīms, kas 2018. gadā tika būtiski grozīts 44 , ir radījis bažas par to, ka tas neparedz atbilstīgas tiesu sistēmas neatkarības garantijas, jo pastāv risks, ka tiesnešiem var tikt piemērotas sankcijas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tostarp lēmumu pieprasīt Tiesas prejudiciālos nolēmumus, saturu. Turklāt joprojām pastāv bažas saistībā ar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarību. Tā darbojas kā pēdējās instances tiesa disciplinārlietu izskatīšanai, un tās sastāvā ietilpst tikai jaunā sastāva VTP atlasītie tiesneši 45 . Komisija 2019. gada 10. oktobrī pieņēma lēmumu vērsties pret Poliju Tiesā, apstrīdot šo jauno kārtību 46 . Disciplinārais režīms paredz, ka pret tiesnešiem var ierosināt disciplinārlietu, pamatojoties uz to tiesas lēmumu saturu vai paziņojumiem, kurus tie sniedz par konstitucionālo struktūru darbību Polijā 47 . Tiesa 2020. gada 8. aprīlī pēc pieprasījuma par pagaidu pasākumu piemērošanu saņemšanas sniedza Polijai rīkojumu nekavējoties pārtraukt valsts noteikumu par Disciplinārlietu palātas pilnvarām piemērošanu attiecībā uz disciplinārlietām, kas skar tiesnešus 48 . Pēc šā rīkojuma pieņemšanas Disciplinārlietu palāta vērsās Konstitucionālajā tiesā ar jautājumu par tiesību aktiem, apstrīdot to Līguma noteikumu atbilstību konstitūcijai, ar kuriem bija pamatots rīkojums par pagaidu pasākumu piemērošanu 49 . 2019. gada 20. decembra likums vēl vairāk paplašināja disciplinārpārkāpumu jēdzienu un palielināja tiesu neatkarības apdraudējumu. Šis jautājums ir iekļauts jaunajā pārkāpuma procedūrā, ko Komisija sāka 2020. gada 29. aprīlī 50 . Citu dalībvalstu tiesas, ņemot vērā jauno disciplināro režīmu un 2019. gada 20. decembra likumu, ES robežās īstenotās tiesu iestāžu sadarbības kontekstā ir apšaubījušas Polijas sistēmas tiesiskās garantijas 51 .

Tiesnešiem ir noteiktas vairākas jaunas prasības. 2019. gada 20. decembra likumā visiem tiesnešiem Polijā ir noteikts pienākums atklāt personisku informāciju, piemēram, par to dalību apvienības, darbību bezpeļņas organizācijās vai to politisko partiju biedru statusu vai ieņemtajiem amatiem šādās partijās laikposmā līdz 1989. gada 29. decembrim. Šie noteikumi rada bažas par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz persondatu aizsardzību, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Vispārīgajā datu aizsardzības regulā 52 . Šīs jaunās prasības ir pieņemtas pēc tam, kad 2018. gadā tika paredzētas tādas citas prasības saistībā ar vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu aktīvo pilnvaru termiņu pagarināšanu, kuras pašlaik izskata Valsts tiesu padome (VTP). Lai gan šīs izmaiņas tika veiktas, reaģējot uz pārkāpuma procedūru 53 , tās nav bijušas pietiekamas, lai novērstu problēmu saistībā ar ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību, kas izriet no bažām par VTP.

Ar 2019. gada 20. decembra likumu ir ieviests vispārējs aizliegums Polijas tiesām apstrīdēt tiesu un tribunālu, konstitucionālo struktūru un tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaras. Likumā noteikts, ka Polijas tiesnešiem ir aizliegts pieņemt lēmumus par tiesnešu iecelšanas likumību un par tiesneša pilnvarām veikt tiesvedības funkcijas. Šis aizliegums attiecas arī uz tiesnešiem, kuri novērtē tiesas sastāva likumību. Šīs prasības ir apstrīdētas pārkāpuma procedūrā, kuru Komisija sāka 2020. gada 29. aprīlī 54 . Šajā pašā likumā tika noteikti jauni ierobežojumi attiecībā uz to, kādus paziņojums drīkst sniegt tiesneši, tiesas un citas neatkarīgas struktūras un kādas darbības tās drīkst veikt. Tagad tiesnešiem, tiesām un citām neatkarīgām struktūrām ir aizliegts apstrīdēt tiesu un konstitucionālo struktūru, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaras. Likums paredz, ka šis aizliegums attiecas arī uz tiesnešu pašpārvaldes struktūrām, kuras apstrīd lēmumus par tiesnešu iecelšanu. Šīs izmaiņas ir radījušas bažas valsts iestādēm un Venēcijas komisijai 55 . Saistībā ar tiesu priekšsēdētājiem jānorāda, ka pēc tam, kad tieslietu ministrs atbrīvoja no amata vairāk nekā 70 tiesu priekšsēdētājus, nav ierosināti nekādi pasākumi, lai labotu situāciju, kurā viņi ir nonākuši 56 . Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir ierosināta lieta par šīm atbrīvošanām no amata 57 .

Fakts, ka tieslietu ministrs vienlaikus ieņem arī ģenerālprokurora amatu, rada īpašas bažas saistībā ar pilnvarām sniegt norādījumus konkrētās lietās un pārcelt prokurorus. Pēc 2016. gadā īstenotajām reformām ģenerālprokurora amats tika apvienots ar tieslietu ministra amatu. Tādējādi tieslietu ministrs var nepastarpināti izmantot augstākā prokurora amata pilnvaras, tostarp tiesības sniegt prokuroriem norādījumus konkrētās lietās. Ģenerālprokurora vai augstākas amata pakāpes prokuroru pilnvaras sniegt norādījumus 58 atsevišķās lietās (tostarp neizvirzīt apsūdzību) 2019. gadā tika izmantotas vairākas reizes, tostarp politiski svarīgās lietās 59 . Šīs pilnvaras ir kritizētas, tostarp no Venēcijas komisijas puses 60 . Turklāt ģenerālprokuroram ir pilnvaras pieņemt lēmumus par prokuroru pārcelšanu citā amatā uz laiku līdz sešiem mēnešiem bez šo prokuroru piekrišanas, kā arī nesniedzot nekādu pamatojumu. Ģenerālprokurors pēc saviem ieskatiem var pārdalīt lietas starp prokuroriem, un arī šis apstāklis ir radījis bažas, ka kriminālprocesa norisi varētu ietekmēt politiski apsvērumi 61 .

Kvalitāte

Laikā kopš 2016. gada tiesu finansējums ir pakāpeniski palielinājies. Polija tiesām atvēl aptuveni tikpat līdzekļu kā vidēji ES uz iedzīvotāju. Tajā pašā laikā Polijas vispārējie valdības izdevumi par tiesu sistēmu (ieskaitot kriminālvajāšanu un juridisko palīdzību) procentos no IKP ir vieni no augstākajiem 62 .

Sakarā ar cilvēkresursiem jānorāda, ka vairākas tiesnešu amatu vakances joprojām nav aizpildītas. Jāņem vērā, ka pirms 2018. gadā veiktajām izmaiņām VTP sastāvā tieslietu ministrs aizkavēja informācijas publicēšanu par vakantajām amata vietām tiesās; šādas informācijas publicēšana ir priekšnosacījums, lai personas pieteiktos uz šādiem amatiem. Šo jautājumu kā problēmu izcēla ombuds 63 un tiesnešu apvienību pārstāvji 64 , norādot, ka darbinieku trūkums tiesās joprojām ir galvenais to efektivitātes samazināšanās iemesls.

Tiesu sistēmas digitalizācijas jomā ir iespējami uzlabojumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Polija uzlaboja informācijas par tieslietu sistēmas pieejamību plašai sabiedrībai tiešsaistē 65 .Kaut gan ir sasniegti zināmi panākumi, tiesas procedūru kontekstā joprojām ir jāuzlabo IT rīku ieviešana 66 . Aicinājumu turpināt tiesu digitalizācijas darbu pauda tiesnešu apvienības 67 , ombuds 68 un Valsts Advokātu padome 69 , norādot, ka Covid-19 pandēmijas laikā digitalizācijas trūkums kļuva par pastāvīgu problēmu.

Ar juridisko palīdzību, tiesu nodevām un civilprocesu saistītās reformas ir stājušās spēkā 2019. gadā. Polijā jebkura persona, kura nevar atļauties maksas konsultācijas un kura sniedz par to paziņojumu, var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību un bezmaksas konsultācijas saistībā ar civilprocesu. Tiek plānots arī pakāpeniski darīt pieejamu bezmaksas mediāciju 70 . Valsts Advokātu padome pauda bažas par tādiem 2019. gadā pieņemtajiem grozījumiem civilprocesa kodeksā, kas nesekmēs tiesā veiktās tiesvedības ātrāku norisi 71 .

Efektivitāte

Tiesvedības ilguma ziņā vispārējās jurisdikcijas tiesu vispārējā veiktspēja ir līdzīga ES vidējam rādītājam. Tomēr 2018. gadā pieauga aplēstais laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu strīdīgas civillietas un komerclietas, un bija vērojama šādu lietu pabeigšanas koeficienta pasliktināšanās. Lai gan šādu lietu skaits ir samazinājies, nepabeigto lietu skaits ir palielinājies 72 . Eiropas Padomes Ministru komiteja Polijai joprojām piemēro pastiprinātu uzraudzību saistībā ar civilprocesu un kriminālprocesu ilgumu 73 .

Administratīvo tiesu veiktspēja pārsniedz ES vidējo rādītāju. Vērojama neliela ienākošo administratīvo lietu skaita un to pabeigšanai nepieciešamā aplēstā laika samazināšanās. Šādu lietu pabeigšanas koeficients joprojām pārsniedz 100 % 74 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma ir lielā mērā ieviesti. Centrālais pretkorupcijas birojs (CPB) ir specializētā pretkorupcijas struktūra. CPB veic gan izlūkošanas, gan policijas funkcijas un var ierosināt gan administratīvās, gan kriminālās tiesvedības procesus. Plānotā Likuma par amatpersonu finanšu un interešu pārredzamību mērķis ir veikt pārkārtošanu attiecībā uz būtiskiem preventīvajiem noteikumiem, iekļaujot tos vienā tiesību aktā. Tā ietvaros tiks veikti grozījumi attiecībā uz konkrētiem elementiem, piemēram, apgrozāmo aktīvu deklarēšanas shēmām un lobēšanas noteikumiem.

Jaunākajā Transparency International korupcijas uztveres indeksā Polijas rezultāts ir 58/100, un tā ierindojas 12. vietā Eiropas Savienībā un 41. vietā pasaulē 75 . Eirobarometra aptaujas liecina, ka to Polijas respondentu skaits, kuri uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta (59 %), ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs (71 %), tomēr 37 % iedzīvotāju uzskata, ka korupcija skar viņus personīgi ikdienas dzīvē (ES vidējais rādītājs ir 26 %) 76 . Pievēršoties uzņēmumiem, jānorāda, ka 49 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta (ES vidējais rādītājs ir 63 %), un 27 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir problēma, veicot darījumdarbību (ES vidējais rādītājs ir 37 %). Turklāt 43 % iedzīvotāju uzskata, ka saukšana pie atbildības nenotiek pietiekami sekmīgi, lai atturētu cilvēkus veikt koruptīvas darbības (ES vidējais rādītājs ir 36 %), bet 26 % uzņēmumu uzskata, ka personas un uzņēmumi, kuri ir aizturēti saistībā ar mēģinājumu piekukuļot augstākā līmeņa ierēdni, ir pienācīgi sodīti (ES vidējais rādītājs ir 31 %) 77 .

Tiek plānota iniciatīva, kuras mērķis ir pilnveidot pretkorupcijas tiesisko regulējumu. Polijas krimināltiesības nodrošina stabilu pamatu korupcijas nodarījumu izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un iztiesāšanai 78 . Polijā arī ir spēkā korupcijas novēršanas tiesiskais regulējums, tostarp vairāki tiesību akti, ar ko reglamentē ar ētiku un profesionālo godprātību saistītus jautājumus publiskajā sektorā 79 , kā arī informācijas atklāšanas pienākumus saistībā ar aktīviem un interešu konfliktiem 80 . Tomēr ir paustas bažas par vairākiem aspektiem, jo īpaši saistībā ar interešu konfliktiem un aktīvu atklāšanu 81 . Pašlaik noslēdzošā sagatavošanas posmā ir jauns Likums par amatpersonu finanšu un interešu pārredzamību, un tā mērķis ir stiprināt spēkā esošos pretkorupcijas mehānismus un iekļaut pārredzamības principus vienā tiesību aktā. Vēl viens šā likuma mērķis ir atcelt noteiktus spēkā esošus tiesību aktus, lai standartizētu apgrozāmo aktīvu deklarēšanas shēmu un noteikumus. Priekšlikums arī paredz veikt grozījumus spēkā esošajos noteikumos par lobēšanu un Likumā par piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kā arī stiprināt pasākumus trauksmes cēlēju aizsardzībai 82 .

Tika ierosināti grozījumi Kriminālkodeksā. 2019. gada likumprojektu, ar ko groza Kriminālkodeksu 83 , Konstitucionālā tiesa 2020. gada 14. jūlijā pasludināja par neatbilstošu konstitūcijai 84 . Šajā likumprojektā bija ierosināts veikt izmaiņas personas, kura veic valsts amatpersonas funkcijas, definīcijā, un ar to tiktu pieņemta “personas, kura veic valsts amatpersonas funkcijas” plašāka definīcija, lai cita starpā tajā iekļautu iekšzemes vai ārvalstu struktūrvienību, kas izmanto valsts līdzekļus, valsts īpašumā esošu uzņēmumu valdes locekļus vai pārstāvjus, kā arī uzņēmumus, kuru akcijas vairāk nekā 50 % apmērā pieder centrālajai valdībai vai vietējai valdībai. Citas ierosinātās izmaiņas būtu ietvērušas bargāku sodu noteikšanu par aktīvas un pasīvas kukuļošanas nodarījumiem saistībā ar ļoti vērtīgiem aktīviem. Tomēr būtu palikuši spēkā tādi mehānismi kā “nesodīšanas” klauzula, kas paredz, ka persona, kas dod kukuli, nav sodāma, ja tā brīvprātīgi paziņo par noziegumu tiesībaizsardzības iestādēm. Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) ir paudusi bažas par imunitātes režīmu un tā ietekmi uz tādu nodarījumu kriminālvajāšanu, kas saistīti ar korupciju 85 .

Centrālais pretkorupcijas birojs (CPB) ir specializētā pretkorupcijas struktūra. CPB veic gan izlūkošanas, gan policijas funkcijas un var ierosināt gan administratīvās, gan kriminālās tiesvedības procesus 86 . Korupcijas atklāšana ir daļa no tā pamatuzdevumiem, un gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, CPB var veikt kriminālizmeklēšanu. Tā kompetencē ietilpst aktīvu deklarāciju pārbaude un ar publisko iepirkumu saistītu lēmumu uzraudzība. CPB uzdevums ir arī pārraudzīt noteikumu par nesaderību neievērošanu saistībā ar ierobežojumiem, kas skar amatpersonu veiktu ārēju darījumdarbību, un ierosināt procedūras, ar ko nodrošinātu negodīgi iegūtu pabalstu atgriešanu. CPB ir arī preventīva funkcija, un tas pārrauga Valdības pretkorupcijas programmas 2018.–2020. gadam koordinēšanu. Šīs programmas vispārējie mērķi cita starpā ir pretkorupcijas noteikumu uzlabošana, kā arī sadarbības un koordinācijas stiprināšana starp tiesībaizsardzības iestādēm. Biroja vadītāju amatā uz četru gadu pilnvaru termiņu ieceļ premjerministrs. CPB strādā premjerministra un īpaši pilnvarota īpašo dienestu ministra-koordinatora pakļautībā 87 . Spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros šī amatā iecelšanas procedūra un biroja pakļautība izpildvarai ir radījusi bažas par CPB neatkarību un faktisko neatkarību no izpildvaras 88 .

Ar ētiku un profesionālo godprātību saistītus jautājumus publiskajā sektorā, kā arī interešu konfliktus pašlaik reglamentē vairāki pamatakti. Galvenais profesionālo godprātību veicinošais tiesību akts ir Likums par ierobežojumiem attiecībā uz tādu personu īstenotu darījumdarbību, kuras veic valsts amatpersonu funkcijas. Šajā likumā ir noteikts aizliegums veikt konkrētas darbības, kā arī paredzēti ierobežojumi attiecībā uz uzņēmumu akciju paketēm un dalību dažādās valdēs. Rīkojums par ētikas normām attiecībā uz civildienestu nosaka ētikas standartus valsts pārvaldei, bet neaptver augsta ranga vadītājus, kuru rīcību kopumā regulē konstitūcija. Arī ministrijas dažādā mērā risina profesionālās godprātības jautājumu savu darbinieku vidū. GRECO ir uzsvērusi iespējamos ieguvumus, ko nodrošinātu saskaņotāka politika, un ieteikusi izstrādāt vispārēju profesionālās godprātības plānu, sagatavot rīcības kodeksu ar stingriem pārraudzības un sankciju piemērošanas mehānismiem, kā arī uzlabot informētību par jautājumiem, kas ir saistīti ar profesionālo godprātību 89 . Turklāt vairākos citos juridiskos dokumentos ir noteikts pienākums ziņot par konkrētām interešu konfliktu situācijām, tomēr tie nav skaidri koordinēti vai konsolidēti vienotā satvarā 90 . Lai gan vispārēji saistošos likumos nav sniegta interešu konfliktu juridiskā definīcija, Administratīvo procesu kodeksa darbības jomā ir iekļauti amatpersonu interešu konflikti. Ministru un citu augstākā līmeņa ierēdņu gadījumā par interešu konfliktiem uzskata noteiktas īpašas situācijas, kas ietver ar īpašumtiesībām saistītas intereses 91 . CPB 2019. gadā izskatīja tādus 2477 interešu konflikta jautājumus Veselības ministrijā un Aizsardzības ministrijā (4581 jautājums 2018. gadā), kas skāra 2187 personas (2110 personas 2018. gadā), un trīs lietas tika nosūtītas prokuratūrai 92 .

Attiecībā uz aktīvu deklarācijām nav vienotu tiesību normu vai centralizētas deklarāciju iesniegšanas un pārraudzības sistēmas. Parlamenta deputāti iesniedz aktīvu deklarācijas saskaņā ar 1996. gada maija Likumu par Seima deputātu un senatoru pienākumu veikšanu. Likums par ierobežojumiem attiecībā uz tādu personu īstenotu darījumdarbību, kuras veic valsts amatpersonu funkcijas, paredz, ka vadošo amatu izpildītājiem katru gadu ir jāatklāj informācija par savām finanšu un ekonomiskajām darbībām. Tomēr tiesisko regulējumu praksē piemēro politiķiem visos līmeņos, un pastāv bažas par atšķirīgajām sistēmām un satvariem, kuru mērķis ir garantēt deklarāciju publicēšanu 93 . CPB 2019. gadā īstenoja 90 aktīvu deklarāciju pārbaudes (69 aktīvu deklarāciju pārbaudes 2018. gadā), 364 pirmskontroles analīzes (330 pirmskontroles analīzes 2018. gadā) un 341 kontrollietu (320 kontrollietas 2018. gadā) 94 . Tomēr grozījumu Likumā par deputāta un senatora pilnvaru īstenošanu mērķis bija paplašināt to personu loku, uz kurām attiecas deklarāciju iesniegšanas pienākums, kā arī deklarācijā iekļaujamās informācijas apjomu, un šie grozījumi pašlaik tiek apstrīdēti Konstitucionālajā tiesā. Lai gan GRECO atzinīgi vērtē šo pienākumu spēkā esību, tā ir norādījusi, ka Polijas aktīvu deklarāciju iesniegšanas kārtība ir jāstiprina un jāpapildina ar neatkarīgu un iedarbīgu izvērtējuma mehānismu 95 . Šajā sakarā tiek gatavots likumprojekts, kas ietver jaunu aktīvu deklarācijas veidlapu, un CPB izstrādā vienotu sistēmu, lai risinātu deklarāciju elektroniskas un automatizētas iesniegšanas un pārbaudes metožu trūkumu 96 .

Ir spēkā pasākumi lobēšanas un “virpuļdurvju efekta” regulēšanai, un atsevišķi noteikumi ļauj aizsargāt trauksmes cēlējus. Likumā par lobēšanu likumdošanas procesā ir paredzēta vispārēja lobēšanas definīcija, publiska reģistra izveide, kā arī noteiktas saistības un sankcijas saistībā ar nereģistrētu darbību veikšanu. Tomēr likuma noteikumi attiecina lobēšanas jēdzienu tikai uz likumdošanas procesu. GRECO ir ieteikusi padarīt pārredzamāku informācijas apmaiņu starp parlamenta deputātiem un lobistiem 97 , paredzēt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu ar lobistiem, kā arī nodrošināt pietiekamas informācijas atklāšanu par šīs saskarsmes mērķiem 98 . “Virpuļdurvju efekts” tiek regulēts, paredzot viena gada nogaidīšanas periodu, bet tas attiecas tikai uz uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem ierēdnis pieņēma konkrētus lēmumus. Tiek plānots šo periodu pagarināt, tomēr ir ieteikts arī paplašināt tā piemērošanas jomu 99 . Atsevišķos tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par trauksmes cēlēju aizsardzību, tomēr nav spēkā īpaši šā jautājuma tiesību akti, un ir uzsvērta vajadzība stiprināt ziņotāju aizsardzību 100 .

III.Plašsaziņas līdzekļu plurālisms

Tiesiskā regulējuma par plašsaziņas līdzekļu plurālismu pamatā ir gan konstitucionālās garantijas, gan nozares tiesību akti. Konstitūcija garantē valsts plašsaziņas līdzekļu iestādes — Valsts apraides padomes (KRRiT) — neatkarību, un regulatora pilnvaras ir sīkāk izklāstītas 1992. gada Apraides likumā 101 . Saistībā ar žurnālistu aizsardzības satvaru jānorāda, ka vārda brīvību aizsargā konstitūcija 102 . Tomēr tajā pašā laikā Kriminālkodeksā ir iekļauti valsts simbolu un reliģijas zaimošanas, kā arī augstāko amatpersonu aizskaršanas nodarījumi. Konstitūcijā arī garantētas iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju par publisko iestāžu darbībām 103 . Šīs tiesības ir sīkāk izklāstītas 2001. gada 6. septembra Likumā par piekļuvi sabiedrībai paredzētai informācijai 104 .

Tiesiskajā regulējumā ir paredzētas plašsaziņas līdzekļu regulatora neatkarības garantijas. Konstitūcijā 105 Valsts apraides padomei (KRRiT) ir noteikts pienākums aizsargāt vārda brīvību, tiesības uz informāciju un sabiedrības intereses saistībā ar radio un televīzijas apraidi. Valsts apraides padomes locekļus ieceļ parlaments un Republikas prezidents. Padomes locekļi nedrīkst būt politiskas partijas vai arodbiedrības biedri, un tie nedrīkst veikt publiskas darbības, kas nav savietojamas ar to amata prestižu. Apraides likumā ir iekļauts īpašs KRRiT pilnvaru saraksts. Pārskatītajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD) 106 ir paredzēta virkne konkrētu garantiju valsts plašsaziņas līdzekļu regulatīvo iestāžu neatkarības un rezultativitātes nodrošināšanai. Polija pašlaik transponē pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, un šā transponēšanas procesa gaitā varētu tikt ierosināti un 2020. gada rudens sākumā pieņemti daži papildu pasākumi valsts tiesību aktu saskaņošanai ar ES regulējumu 107 .

Polijas plašsaziņas līdzekļu regulators joprojām var tikt pakļauts politiskai ietekmei. 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā tika ziņots par vidēju risku saistībā ar Polijas plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes neatkarību un lietderību 108 , novērtējot, ka amatā iecelšanas procedūras Valsts apraides padomē (KRRiT) faktiski nav ierobežojušas risku, ka plašsaziņas līdzekļi varētu tikt pakļauti politiskai ietekmei. Piemēram, netika noteikta nekāda vēlēšanu uzraudzības pasākumu veikšana, lai analizētu 2019. gada Eiropas Parlamenta un valsts parlamenta vēlēšanu kampaņu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos. Saskaņā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ziņoto informāciju arī 2020. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas gadījumā KRRiT nenodrošināja neatkarīgu kampaņas pārraudzību 109 . Turklāt 2016. gada reformas rezultātā 110  KRRiT zaudēja atsevišķas pilnvaras, kas tika piešķirtas jaunizveidotajai Valsts plašsaziņas līdzekļu padomei (RMN) 111 , kura tagad atbild par Polijas Televīzijas (TVP), Polijas Radio un Polijas Preses aģentūras pārraudzības padomēm un valžu iecelšanu. Polijas Konstitucionālā tiesa 2016. gada decembrī lēma, ka KRRiT izslēgšana no amatā iecelšanas procesa publisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības jomā neatbilst konstitūcijai 112 . Spriedums vēl ir jāizpilda 113 .

Tiesiskais regulējums par pārredzamību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem Polijā nav vienādi piemērojams visiem plašsaziņas līdzekļu dalībniekiem. Konkrētāk, nav spēkā nozares noteikumi par pārredzamību attiecībā uz ziņu plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem. Šā iemesla dēļ saskaņā ar 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta ietvaros veikto novērtējumu pārredzamība attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem Polijā ir pakļauta vidējam riskam, tomēr ir norādīts, ka apraides nozarē ir spēkā daži konkrēti noteikumi. Tie attiecas uz informācijas atklāšanu valsts iestādei KRRiT.

Nav spēkā regulatīvu aizsardzības pasākumu, kas ierobežotu politisko kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem Polijā. Šādi aizsardzības pasākumi attiecas uz noteikumiem par interešu konfliktiem starp plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem un valdošajām partijām, atbalstītāju grupām vai politiķiem 114 . Saskaņā ar CBOS 2019. gada apsekojumu ir plaši izplatīts uzskats, ka plašsaziņas līdzekļi ir politiski neobjektīvi 115 . Tomēr, kā atzīts 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā, lielāko Polijas plašsaziņas līdzekļu īpašnieki nav atklāti saistīti ar politiskajām partijām un vairums ziņu plašsaziņas līdzekļu, tostarp digitālie kanāli, atbalsta atšķirīgus politiskos uzskatus 116 . Šķiet, ka 2020. gada prezidenta kampaņas laikā valdošā koalīcija minēja iespējamas tiesību aktu izmaiņas attiecībā uz ārvalstniekiem piederošu plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju 117 . Ja šādas izmaiņas tiks ieviestas, tās varētu ietekmēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un ES iekšējo tirgu.

Krimināltiesību noteikumi var ietekmēt atsevišķus žurnālistu aizsardzības un darbības satvara aspektus. Kriminālkodeksā ir iekļauti valsts simbolu un reliģijas zaimošanas, kā arī augstāko amatpersonu aizskaršanas nodarījumi. Brīvības atņemšana (uz ne vairāk kā vienu gadu) ir viena no iespējamajām sankcijām par neslavas celšanu 118 , kas tiek īstenota ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību 119 . Kā norādījuši daži žurnālistu pārstāvji, šis režīms jau sen tiek kritizēts, jo neslavas celšanas problēmu varētu apmierinoši risināt, pamatojoties uz civiltiesiskās atbildības regulējumu 120 . Šajā kontekstā 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā arī norādīts, ka Polijā nav rezultatīvi īstenoti pašregulācijas pasākumi, kas varētu sekmēt žurnālistu stāvokļa nostiprināšanu. Kā pozitīvs elements jāatzīmē grozījumu veikšana Likumā par presi; tādējādi tas vairs nenosaka, ka žurnālistiem ir jāievēro konkrētas ievirzes redakcijas nostāja. Tagad likums paredz, ka žurnālistam ir iespēja noraidīt saistošu norādījumu, ja tas ir pretrunā taisnīguma, objektivitātes un profesionālās rūpības principiem. Saistībā ar žurnālistu drošību jānorāda, ka Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma 2019. gadā publicēja divus, bet 2020. gadā sešus brīdinājumus par Poliju. Brīdinājumi ir iekļauti kategorijā “žurnālistu vajāšana” un kategorijā “darbības, kurām ir negatīva ietekme uz plašsaziņas līdzekļu brīvību” 121 . Saistībā ar žurnālistu digitālo drošību 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā ir ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad žurnālistus slepeni novēroja policija un izlūkdienesti, kā arī par gadījumiem, kad bez iepriekšēja brīdinājuma tika izmantoti žurnālistu telekomunikāciju un interneta dati 122 .

Spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā ir atzītas tiesības piekļūt sabiedrībai paredzētai informācijai. Tomēr vairākos gadījumos šāda piekļuve ir tikusi liegta. 2001. gada 6. septembra Likumā par piekļuvi sabiedrībai paredzētai informācijai ir noteikts, ka valsts iestādēm (un citām struktūrām) ir jādara pieejama visa ar publiskiem jautājumiem saistīta informācija. Saskaņā ar likumu tiesības uz sabiedrībai paredzētu informāciju ietver tiesības bez kavēšanās iegūt šādu atjauninātu informāciju par publiskiem jautājumiem. Šis noteikums neattiecas uz klasificētu informāciju. Saistībā ar šo tiesību praktisku izmantošanu jānorāda, ka 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā ir ziņots par gadījumiem, kad piekļuve informācijai vietējā līmenī tika liegta, jo īpaši saistībā ar informāciju par reģionālo un vietējo varas iestāžu darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem. Citi noraidīšanas gadījumi bija saistīti ar liegumu žurnālistiem piekļūt debatēm par izglītības sistēmas un tiesu reformām.

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Polija ir pārstāvības demokrātijas principos pamatota republika ar tieši ievēlētu prezidentu, divpalātu parlamentu 123 un Konstitucionālo tiesu, kas atbild par tādu lietu izskatīšanu, kuras attiecas uz likumu atbilstību konstitūcijai. Likumu pieņemšanas procesā galīgo lēmumu pieņem Seims. Tiesības ierosināt jaunus tiesību aktus ir Republikas prezidentam, Senātam, 15 deputātu grupai, Ministru padomei un vismaz 100 000 pilsoņu grupai. Neatkarīgā ombuda pienākums ir aizsargāt personu un pilsoņu tiesības un brīvības, kā norādīts Konstitūcijā un citos normatīvajos aktos.

Laikā no 2015. līdz 2019. gadam tika plaši izmantota tiesību aktu paātrinātā pieņemšana; kā spilgti piemēri šajā sakarā cita starpā jānorāda tiesu sistēmas būtiskas strukturālās reformas. Tiesu sistēmas reformu kontekstā parlaments katram tiesību aktam veltīja vidēji 18 dienas 124 . Bažas jo īpaši ir paustas par paātrināto procedūru, ko likumdevējs piemēroja 2019. gada decembrī, lai pieņemtu pretrunīgi vērtētas izmaiņas tiesību aktos par tiesu sistēmu, un bažas ir paustas arī par to, kā likumdošanas procesā tika ierosinātas izmaiņas sākotnējā projektā. Augstākā tiesa ir lēmusi, ka tādējādi tika pārkāpti noteikumi par labu likumdošanu 125 . Venēcijas komisija un EDSO ir vairākas reizes uzsvērusi to, ka ir būtiski nodrošināt tiesību aktu priekšlikumu un grozījumu izsmeļošu apspriešanu, tostarp organizējot jēgpilnas apspriedes ar ieinteresētajām personām, ekspertiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī iesaistoties dialogā ar politisko opozīciju 126 . Jānorāda, ka sabiedriskās apspriešanas ir obligātas tikai tad, ja tiesību akta priekšlikumu iesniedz Ministru padome, bet tiesu reformas ierosināja parlamenta deputāti, un tādā gadījumā apspriešana netiek prasīta 127 .

Valdība 2020. gada 20. martā pasludināja epidēmijas stāvokli, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju 128 . Ieinteresētās personas ir paudušas bažas par šajā sakarā īstenotajiem pasākumiem, ņemot vērā to ietekmi uz pamattiesībām un prezidenta vēlēšanām 129 . Pandēmijas stāvoklis joprojām ir spēkā, lai gan ierobežojumi tiek pakāpeniski atcelti. Atsevišķi pasākumi, kas tika pieņemti, lai novērstu epidēmiju, negatīvi ietekmēja konkrētu valsts iestāžu 130 , tostarp Elektronisko sakaru biroja, pilnvaru termiņu, un Eiropas Komisija šajā sakarā ierosināja pārkāpuma procedūru 131 .

Augstākās tiesas tiesneši, kuri tika iecelti amatā 2017. gada reformas ietvaros, ir pilnvaroti pārskatīt tādus vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumus dažās lietās, kas pieņemti pēdējo 20 gadu laikā. Saskaņā ar jauno ārkārtas pārsūdzības procedūru jaunā Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta ir pilnvarota pilnībā vai daļēji atcelt jebkuru (ar dažiem izņēmumiem) vispārējās jurisdikcijas tiesu galīgo spriedumu, kas pieņemts pēdējo 20 gadu laikā. Šādas pilnvaras iesniegt pārsūdzību ir inter alia ģenerālprokuroram un ombudam. Saskaņā ar pieejamo informāciju lielāko daļu procedūru līdz šim ir ierosinājis ģenerālprokurors 132 . Ir paustas bažas, ka šo procedūru var izmantot arī iespējamu politisko motīvu vārdā 133 . Raugoties plašāk, šī jaunā ārkārtas pārsūdzības procedūra, kuras pamatā ir plaši kritēriji, rada jautājumus saistībā ar juridiskās noteiktības principu 134 , un tas ir viens no jautājumiem, par kuriem Komisija ir paudusi bažas saskaņā ar LES 7. panta 1. punkta procedūru pieņemtajā pamatotajā priekšlikumā 135 .

Jaunas tendences negatīvi ietekmē pilsoniskās sabiedrības telpu 136 . Polijā ir plaša un aktīva pilsoniskā sabiedrība, kuru veido vairāk nekā 120 000 dažādu NVO. Tomēr norises liecina, ka publisko iestāžu pārstāvji pret NVO, kuras kritizē kādu no valdības politikas programmām, vērš kritiskus izteikumus 137 . Valsts brīvības institūts — Pilsoniskās sabiedrības attīstības centrs atbild par valdības finansējuma, kā arī valsts līmenī piešķirtu ES līdzekļu sadalījumu starp NVO. Organizāciju pārstāvji lēmumu pieņemšanas procesā šajā valdības pārstāvja vadītajā institūtā veido mazākumu. ESAO konstatēja, ka valdībai Valsts brīvības institūta pārvaldībā un darbībā, domājams, ir noteicoša ietekme, un sniedza ieteikumus šajā sakarā 138 . CIVICUS ziņojuma 2020. gada atjauninājumā ir pausts uzskats, ka NVO darbības pilsoniskā telpa ir sašaurinājusies 139 . Ieinteresētās personas ir paudušas bažas par to, ka valdības locekļi nesen ierosināja tiesību aktus, kas NVO noteiks prasību atklāt informāciju par subsīdijām, kuras saņemtas no ārvalstīm, un saskaņā ar zināmiem nosacījumiem NVO tiktu uzskatītas par tādām, kuras ir izveidojuši ārvalstnieki 140 . Atsevišķu reģionu lēmums pasludināt sevi par “zonām, kurās nav LGBTI”, ir radījis nopietnas šaubas par vietējo iestāžu spēju veikt taisnīgu ES līdzekļu sadalījumu starp NVO 141 . Bažas ir radījušas valdības darbības, kas ir vērstas pret LGBTI grupām, tostarp dažu grupu pārstāvju apcietināšana un aizturēšana, kā arī pret šādām grupām vērstas nomelnošanas kampaņas 142 .

Ombudam ir svarīga nozīme tiesiskuma aizsardzībā. Ombuds 2017. gada novembrī tika atkārtoti akreditēts ar “A” kategorijas akreditācijas statusu, ko piešķir ANO Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālā alianse (GANHRI) 143 . GANHRI uzsvēra vajadzību nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai ombuds varētu produktīvi īstenot savas pilnvaras. Ombuds ir publicējis vairākus atzinumus par jaunajiem tiesību aktiem, tostarp par reformām, kas ietekme tiesu darbu, un tas arī ir vērsies Polijas tiesās un Eiropas Savienības Tiesā. Ombuds regulāri iesaistās, lai atbalstītu personas iespējamu pamattiesību pārkāpumu gadījumos 144 . Citas ombuda darbības ir vērstas uz tiesu sistēmas neatkarības standartu, tiesiskuma un pamattiesību atbalstīšanu. Laikā kopš 2016. gada ombuds ir saskāries ar problemātiskākiem apstākļiem, kurus raksturo nepietiekams budžets (par to lemj Seims 145 ), valdošā politiskā vairākuma kritika un personiski uzbrukumi atsevišķos plašsaziņas līdzekļos 146 .

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* Saraksts ar informāciju, kas saņemta saistībā ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanu, ir pieejams (COM tīmekļa vietnē).

Amnesty International (2019), 2019. gada ziņojums par Poliju. https://www.amnesty.org/en/countries/europe-and-central-asia/poland/report-poland/ .

Batory Foundation (2018a), “Eksperci krytycznie oceniają funkcjonowanie TK”. https://www.batory.org.pl/informacje_prasowe/eksperci-krytycznie-oceniaja-funkcjonowanie-tk/ .

Batory Foundation (2019), “Pogłębiający się kryzys w Polsce. Kiedy w Europie umiera praworządność”. https://www.batory.org.pl/upload/files/Programy%20operacyjne/Forum%20Idei/Poglebiajacy%20sie%20kryzys%20w%20Polsce.pdf . 

Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centrs (2020), “2020 Media pluralism monitor”: https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2020 .

CIVICUS, Poland Country Profile. https://monitor.civicus.org/country/poland/ .

Civil Space Watch (2019), The 2019 Civic Space Watch. http://civicspacewatch.eu/civic-space-watch-report-2019-%E2%80%A2-success-stories-of-resistance-is-out/ .

Konstitucionālā tiesa (2018), Atklāta vēstule tiesnesim, kas ieņem amatu Konstitucionālajā tiesā. https://tvn24.pl/polska/list-sedziow-trybunalu-konstytucyjnego-do-julii-przylebskiej-ra851319-2389711 .

Konstitucionālā tiesa (2018), Atklāta vēstule tiesnesim, kas ieņem amatu Konstitucionālajā tiesā. https://oko.press/images/2018/12/List-Se%CC%A8dzio%CC%81w-TK_5.12.2018-r..pdf .

Konstitucionālā tiesa (2018), Atklāta vēstule, ko parakstījuši pieci Konstitucionālās tiesas tiesneši. https://archiwumosiatynskiego.pl/wpis-w-debacie/list-pieciorga-sedziow-tk-w-sprawie-istotnych-problemow-wynikajacych-z-dzialalnosci-orzecznictwa-trybunalu-konstytucyjnego-w-2017-roku/ .

Konstitucionālā tiesa (2019), Personas, kura ir iecelta jau aizņemtā KT tiesneša amatā, atklāta vēstule tiesnesim, kas ieņem amatu Konstitucionālajā tiesā. https://tvn24.pl/polska/sedzia-tk-jaroslaw-wyrembak-stawia-zarzuty-prezes-julii-przylebskiej-apeluje-o-dymisje-ra986349-2299314 .

Konstitucionālā tiesa (2019), Atklāta vēstule, ko parakstījuši divi pensionēti KT tiesneši.      http://monitorkonstytucyjny.eu/archiwa/11447 . 

Konstitucionālā tiesa (2020), Bijušo KT tiesnešu grupas atklāts paziņojums.      https://wiadomosci.onet.pl/kraj/oswiadczenie-sedziow-trybunalu-konstytucyjnego-w-stanie-spoczynku/0w4enjq . 

Konstitucionālās tiesas 2016. gada 13. decembra spriedums lietā K 13/16.

Konstitucionālās tiesas 2020. gada 4. marta nolēmums lietā P 22/19.

Konstitucionālās tiesas 2019. gada 25. marta nolēmums lietā K 12/18.

Konstitucionālās tiesas 2020. gada 20. aprīļa nolēmums lietā U 2/20.

Konstitucionālās tiesas 2020. gada 21. aprīļa nolēmums lietā Kpt 1/20.

Eiropas Padome: Ministru padome, CM/Del/Dec(2018)1331/H46-19: H46-19 Bąk (pieteikums Nr. 7870/04), Majewski (pieteikums Nr. 52690/99), Rutkowski un citi (pieteikums Nr. 72287/10) un Jan Załuska, Marianna Rogalska un 398 citi pieteikumi (pieteikums Nr. 53491/10) / Polija. https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016808fde36 .

Eiropas Padome: Ministru komiteja (2010), “Recommendation CM/Rec(2010)12 of the Committee of Ministers to member states on judges: independence, efficiency and responsibilities”.

Eiropas Padome: Ministru komiteja (2016), “Recommendation CM/Rec(2016)4 on the protection of journalism and safety of journalists and other media actors”.

Eiropas Padome: Venēcijas komisija (2016), “Poland. Opinion on the Act on the Constitutional Tribunal”, CDL AD(2016)026-e.

Eiropas Padome: Venēcijas komisija (2017), “Opinion on the Act on the Public Prosecutor's office, as amended”, CDL-AD(2017)028.

Eiropas Padome: Venēcijas komisija (2017), “Parameters on the Relationship between the Parliamentary Majority and the Opposition in a Democracy: a checklist”, CDL-AD(2017)031.

Eiropas Padome: Venēcijas komisija (2019), 2019. gada 24. jūnija kontrolsaraksts, CDL-AD(2019)015.

Eiropas Padome: Venēcijas komisija (2020), “Poland. Joint Urgent Opinion of the Venice Commission and the Directorate General of Human Rights and Rule of Law (DGI) of the Council of Europe on amendments to the Law on the Common courts, the Law on the Supreme court and some other Laws”, CDL-AD(2020)017.

Eiropas Padome: cilvēktiesību komisārs (2020), 2020. gada 8. augusta paziņojums. https://twitter.com/CommissionerHR/status/1292007235447656448?s=20 . 

Eiropas Savienības Padome (2020), Padomes 2020. gada 20. jūlija Ieteikums par Polijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas 2020. gada konverģences programmu.    
https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8440-2020-INIT/lv/pdf . 

Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā Komisija/Polija C-619/18.

Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā Komisija/Polija C-192/18.

Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedums lietās A. K. C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18.

Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 26. marta spriedums lietās Miasto Łowicz un citi C‑558/18 un C‑563/18.

DoRzeczy (2019), “Sejmowa awantura o Bodnara. “Antypolski rzecznik”, “to jest kryminał””.      https://pinkosz.dorzeczy.pl/kraj/113540/sejmowa-awantura-o-bodnara-antypolski-rzecznik-to-jest-kryminal.html .

Eiropas Komisija (2017), informācija par LES 7. panta 1. punkta procedūras uzsākšanu pret Poliju. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_17_5367 .

Eiropas Komisija (2019), informācija par pārkāpuma procedūru, kas sākta pret Poliju un nosūtīta Tiesai 2020. gada 10. oktobrī. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_19_6033 .

Eiropas Komisija (2020), “Country Report Poland”, SWD(2020) 520 final. 
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020SC0520&from=EN . 

Eiropas Komisija (2020), informācija par pārkāpuma procedūru, kas sākta pret Poliju 2020. gada 29. aprīlī. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_772 .

Eiropas Komisija (2020), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/eu-justice-scoreboard_en .

Eiropas Komisija (2020), 2020. gada jūlija pārkāpuma procedūru dokumentu pakete: galvenie lēmumi. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/INF_20_1212 .

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (2020), ar konkrētu valsti saistīta informācija: Polija (atjaunināts 2019. gada novembrī). https://eige.europa.eu/gender-mainstreaming/countries/poland . 

Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (2018), “The position paper of the Board of the ENCJ on the membership of the National Council for the Judiciary of Poland”. https://pgwrk-websitemedia.s3.eu-west-1.amazonaws.com/production/pwk-web-encj2017-p/News/ENCJ%20Board%20position%20paper%20on%20KRS%20Poland.pdf .

Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (2020), “The Position Paper on the Membership of the KRS of the ENCJ setting out the reasons for its proposal to the General Assembly to expel the KRS from the Association”. https://www.encj.eu/node/556 .

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūcija par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūcija par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā.

Gazeta Prawna (2018), “21 osobistych instrukcji Zbigniewa Ziobry. Nie oznacza to, że nieformalnych nacisków w ogóle nie ma”.      https://prawo.gazetaprawna.pl/artykuly/1099148,naciski-zbigniewa-ziobro-na-prokuratorow.html .

Gazeta Wyborcza (2019), “Minister kontroli, nacisków i ręcznego sterowania. Minister Ziobro dzieli i rządzi w resorcie sprawiedliwości”. https://wyborcza.pl/7,75968,24473135,minister-kontroli-naciskow-i-recznego-sterowania-zbigniew.html . 

Valdība (2018), Valdības pretkorupcijas programma 2018.–2020. gadam. https://cba.gov.pl/pl/antykorupc/rzadowy-program-przeciw/3409,Rzadowy-Program-Przeciwdzialania-Korupcji-na-lata-2018-2020.html .

GRECO (2014), 2014. gada ES pretkorupcijas ziņojums.

GRECO (2012), trešā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Poliju “Incriminations”, “Transparency of Party Funding”.

GRECO (2013), ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Poliju “Corruption prevention in respect of members of parliament, judges and prosecutors”.

GRECO (2019), ceturtā novērtēšanas kārta. Otrā atbilstības ziņojuma otrais papildinājums, tostarp Novērtēšanas ziņojuma par Poliju papildinājuma atjauninājums (34. noteikums).

GRECO (2019), piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Poliju “Corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”.

Helsinku Cilvēktiesību fonds (2017), “Smear campaign against courts continues”. https://www.hfhr.pl/en/smear-campaign-against-courts-continues-hfhr-issues-statement/ .

Helsinku Cilvēktiesību fonds (2018), Ziņojums par Konstitucionālās tiesas darbībām 2017. gadā. https://www.hfhr.pl/trybunal2017 .

Helsinku Cilvēktiesību fonds (2020), ziņojums “The Time of Trial. How do changes in justice system affect Polish judges?”. https://www.hfhr.pl/en/hfhrs-report-the-time-of-trial-how-do-changes-in-justice-system-affect-polish-judges/ . 

Iustitia (2020), 2020. gada 9. maija paziņojums. https://www.iustitia.pl/83-komunikaty-i-oswiadczenia/3830-rekomendacje-ssp-iustitia-dotyczace-funkcjonowania-sadow-podczas-pandemii-koronawirusa . 

Lex Super Omnia (2020), 2020. gada 3. jūnija atklāta vēstule premjerministram. http://lexso.org.pl/2020/06/10/list-otwarty-do-pana-mateusza-morawieckiego-prezesa-rady-ministrow/ .

Lex Super Omnia (2020), 2020. gada 26. aprīļa rezolūcija. http://lexso.org.pl/2020/04/26/uchwala-zarzadu-stowarzyszenia-prokuratorow-lex-super-omnia-z-dnia-26-kwietnia-2020-roku-w-sprawie-obrony-niezaleznosci-prokuratorskiej/ . 

Vides ministrijas un Tieslietu ministrijas 2020. gada 7. augusta paziņojums presei. https://www.gov.pl/web/srodowisko/nowe-prawo-wzmocni--przejrzystosc-finansowania-organizacji-pozarzadowych .

ESAO (2015) “Poland: Follow-up to the Phase 3 Report and Recommendations”. https://www.oecd.org/daf/anti-bribery/Poland-Phase-3-Written-Follow-Up-Report-ENG.pdf . 

Ombuds (2018), Tieslietu ministrijā iesniegtais 2018. gada 9. oktobra paziņojums. https://www.rpo.gov.pl/pl/content/ms-%E2%80%9Ezamrozilo%E2%80%9D-etaty-s%C4%99dziowskie-procesy-przed%C5%82uzaja-sie-kolejne-wyst%C4%85pienie-rpo-do-zbigniewa-ziobry .

Ombuds (2019), Paziņojums par prokurora Krasoń lietu un viņa pārcelšanu, kas tika veikta bez viņa piekrišanas. https://www.rpo.gov.pl/pl/content/rpo-pyta-o-uzasadnienie-naglego-przeniesienia-prokuratora-krasonia . 

Ombuds (2019), Paziņojums par Augstās administratīvās tiesas sprieduma neizpildi saistībā ar tiesnešu, kuri atbalstīja kandidātus-tiesnešus, saraksta atklāšanu VTP. https://www.rpo.gov.pl/pl/content/rpo-dlaczego-kancelaria-sejmu-nie-wykonuje-wyroku-nsa-ws-list-poparcia-do-krs .

Ombuds (2019), Prasība atsaukt Konstitucionālās tiesas tiesnesi.      https://www.rpo.gov.pl/pl/content/rpo-mozna-wnosic-o-wylaczenie-sedziego-z-powodu-jego-wadliwego-powolania . 

Ombuds (2020), Paziņojums par Konstitucionālās tiesas 2016. gada 13. decembra sprieduma neizpildi. https://www.rpo.gov.pl/pl/content/rpo-krrit-nie-upomina-sie-o-wykonanie-wyroku-tk-z-2016-ws-malej-ustawy-medialnej .

Ombuds (2020), informācija par Ombuda darbībām 2019. gadā.      https://www.rpo.gov.pl/pl/content/informacja-roczna-rpo-2019 . 

Ombuds (2020), 2020. gada 9. jūnija vēstule Tieslietu ministrijai.      https://www.rpo.gov.pl/pl/content/koronawirus-rpo-elektronizacja-wymiaru-sprawiedliwosci-niezbedna . 

Ombuds (2020), Atklāta vēstule Republikas prezidentam un Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam. https://www.rpo.gov.pl/pl/content/rpo-do-premiera-i-sn-ws-kontyunowania-dzialan-izby-dysycyplinarnej-mimo-decyzji-tsue .

Ombuds (2020), 2020. gada 7. janvāra atzinums par 2019. gada 20. decembra Likumu, ar ko groza Likumu par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju un dažus citus likumus.

Ombuds (2020), 2020. gada 8. janvāra paziņojums par NVO situāciju Polijā. https://www.rpo.gov.pl/pl/content/rpo-o-wyzwaniach-dla-ngos .

Onet.pl (2019), “Śledztwo Onetu. Farma trolli w Ministerstwie Sprawiedliwości, czyli “za czynienie dobra nie wsadzamy”” [“Onet izmeklēšana. Troļļu ferma Tieslietu ministrijā, proti, “mēs jūs nepazemosim par labiem darbiem””].    
https://wiadomosci.onet.pl/tylko-w-onecie/sledztwo-onetu-farma-trolli-w-ministerstwie-sprawiedliwosci-czyli-za-czynienie-dobra/j6hwp7f . 

EDSO ODIHR (2020) steidzams starpposma atzinums JUD-POL/365/2019 [AlC].

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (2020), 2020. gada 6. janvāra ziņojums “The Functioning of Democratic Institutions in Poland”. http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-DocDetails-EN.asp?FileID=28330&lang=EN .

Prawo.pl (2019), “Wakaty uderzają w sądy…szczególnie w okręgowe”. https://www.prawo.pl/prawnicy-sady/wakaty-w-sadach-dane-ms-za-2016-2018-r,494093.html . 

Prawo.pl (2019), “Finansowe zachęty mają motywować do korzystania z mediacji”. https://www.prawo.pl/prawnicy-sady/mediacja-ministerstwo-sprawiedliwosci-pracuje-nad-zmianami,496489.html . 

Republikas prezidents (2018), oficiāls paziņojums. https://www.prezydent.pl/kancelaria/aktywnosc-ministrow/art,1410,mucha-nsa-nie-jest-wlasciwy-doingerowania- .. 

Press.pl (2019), “CBOS: dla większości badanych media nie są bezstronne, najgorzej wypada TVP”. https://www.press.pl/tresc/57412,cbos_-dla-wiekszosci-badanych-media-nie-sa-bezstronne_-najgorzej-wypada-tvp .

Organizācija “Reportieri bez robežām”, preses brīvības indekss. https://rsf.org/en/ranking .

Reuters (2019), “Poland to propose limits on foreign media soon, Kaczynski says”. https://www.reuters.com/article/us-poland-media/poland-to-propose-limits-on-foreign-media-soon-kaczynski-says-idUSKCN24K0O1 .

Seims (2016), Seima oficiāls paziņojums, publicēts 2016. gada 7. jūlijā      http://www.sejm.gov.pl/Sejm8.nsf/komunikat.xsp?documentId=D49AF4B1166B6550C1257FE100489A92 .

Augstākā tiesa (2019), Augstākās tiesas 2019. gada 16. decembra atzinums un 2019. gada 23. decembra atzinums par 2019. gada 20. decembra Likumu, ar ko groza Likumu par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju un dažus citus likumus.

Augstākā tiesa (2020), Augstākās tiesas trīs palātu 2020. gada 23. janvāra kopīga rezolūcija. http://www.sn.pl/aktualnosci/SitePages/Wydarzenia.aspx?ItemSID=602-0dc69815-3ade-42fa-bbb8-549c3c6969c5&ListName=Wydarzenia .

Augstākā tiesa (2020), Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāja vēstule, kurā Republikas prezidents tiek iepazīstināts ar pieciem kandidātiem.      http://www.sn.pl/aktualnosci/SiteAssets/Lists/Wydarzenia/AllItems/Pismo%20do%20Prezydenta%20RP%20-%20lista%20kandydat%C3%B3w%20na%20stanowisko%20Pierwszego%20Prezesa%20SN.pdf .

Augstākā tiesa (2020), paziņojums no 50 Augstākās tiesas tiesnešiem, kuri tika iecelti amatos pirms tiesu sistēmas reformas. http://www.sn.pl/aktualnosci/SitePages/Wydarzenia.aspx?ItemSID=666-0dc69815-3ade-42fa-bbb8-549c3c6969c5&ListName=Wydarzenia .

Augstākā tiesa (2020), Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja paziņojums, kas iesniegts saistībā ar lietu, kurā tiek apstrīdēta 2020. gada 23. janvāra rezolūcijas, ar ko izpilda Tiesas 2019. gada 19. novembra prejudiciālo nolēmumu lietā AK C-585/18, atbilstība konstitūcijai. https://ipo.trybunal.gov.pl/ipo/dok?dok=F880008732%2FKpt_1_20_SN_2020_02_28_ADO.pdf .

Augstākā tiesa (2020), Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas priekšsēdētāja paziņojums pēc rīkojuma pieņemšanas par pagaidu pasākumu piemērošanu. http://www.sn.pl/aktualnosci/SitePages/Wydarzenia.aspx?ItemSID=625-0dc69815-3ade-42fa-bbb8-549c3c6969c5&ListName=Wydarzenia .

Augstākās tiesas 2019. gada 5. decembra spriedums lietā III PO 7/18,

Augstākās tiesas 2020. gada 15. janvāra spriedums lietā III PO 8/18.

Augstākās tiesas 2020. gada 15. janvāra spriedums lietā III PO 9/18.

Augstākās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums lietā I KZP 1/20.

Valsts Advokātu padomes 2019. gada 15. jūnija rezolūcija (Nr. 61/2019).

Valsts Advokātu padomes priekšsēdētāja 2020. gada 12. marta rezolūcija (Nr. 155/20) ar pielikumu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (2017), īpašā referenta ziņojums “Independence of judges and lawyers on his mission to Poland”.  https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/084/27/PDF/G1808427.pdf?OpenElement .

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija (2015), īstenošanas pārskata grupa (1. cikls).

Virtuāls Polijas apmeklējums 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas kontekstā.

Wirtualne Media (2020), “Lichocka: jesienią Sejm zajmie się dekoncentracją mediów. Czarnecki: trzeba będzie odkupywać je od Niemców”.  https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/lichocka-jesienia-sejm-zajmie-sie-dekoncentracja-mediow-czarnecki-trzeba-bedzie-odkupywac-je-od-niemcow . 

Wprost (2019), “Krytyka TVP po materiale o synu Bodnara. “14-latek groził nożem rówieśnikom””. https://www.wprost.pl/kraj/10227621/krytyka-tvp-po-materiale-o-synu-bodnara-14-latek-grozil-nozem-rowiesnikom.html .

II pielikums. Valsts (Polijas) apmeklējums

2020. gada jūnijā un jūlijā notika Komisijas dienestu virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:

·Žurnālistu apvienība (Towarzystwa Dziennikarskiego)

·Polijas žurnālistu apvienība (Stowarzyszenie Dziennikarzy Polskich)

·Tiesnešu apvienības Iustitia un Themis

·Vietējo un reģionālo Polijas TV staciju apvienība

·Prokuroru apvienība Lex Super Omnia

·Batory Foundation

·Preses redaktoru palāta

·Civilās attīstības forums

·Konstitucionālā tiesa

·Brīvās tiesas

·Helsinku Cilvēktiesību fonds

·Jagiellonian Club

·Vietējo laikrakstu apvienība

·Tieslietu ministrija

·Valsts tiesu padome

·Valsts televīzijas un radio apraides padome

·Valsts plašsaziņas līdzekļu padome

·Ombuda birojs

·Polijas plašsaziņas līdzekļu apvienība

·Augstākā administratīvā tiesa

·Augstākā tiesa

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Free Press Unlimited

·Front Line Defenders

·Starptautiskās Lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālā nodaļa (ILGA-Europe)

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskais preses institūts

·Mūžizglītības platforma

·Atvērtās sabiedrības iniciatīva Justice / Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU 

(1)    Augstākā tiesa arī pārrauga militārās tiesas.

(2)    Komisija, IP/17/5367.

(3)    Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūcija par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju; Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā; Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūcija par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā.

(4)    Divās lietās (C-192/18 un C-619/18) Tiesa konstatēja pārkāpumu. Lieta C-719/19 vēl nav pabeigta, un 2020. gada 29. aprīlī tika sākta ceturtā procedūra.

(5)    Padomes 2020. gada 20. jūlija Ieteikums par Polijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas 2020. gada konverģences programmu, 15. lpp. (OV C 282/21); sk. arī: Eiropas Komisija, “Country Report Poland 2020”, SWD(2020) 520 final, 6. un 36. lpp.

(6)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 44.–47. attēls. Priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarības līmeni raksturo, izmantojot šādus neatkarības līmeņa novērtējumus: ļoti zems (mazāk nekā 30 % respondentu uzskata, ka tiesu sistēmas neatkarība ir diezgan liela vai ļoti liela), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(7)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 45. un 47. attēls.

(8)    To vidū bija Tieslietu ministrijas ierēdņi. Tika ziņots, ka bija iesaistīti arī daži nesen ieceltās Valsts tiesu padomes locekļi. Sk. Onet.pl (2019) “Śledztwo Onetu. Farma trolli w Ministerstwie Sprawiedliwości, czyli “za czynienie dobra nie wsadzamy”” [“Onet izmeklēšana. Troļļu ferma Tieslietu ministrijā, proti, “mēs jūs nepazemosim par labiem darbiem””]. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas paziņojumi (2020), 11. punkts; saskaņā ar NVO pausto informāciju pret tiesnešiem vērstas nomelnošanas kampaņas sākās jau 2017. gadā (Helsinku Cilvēktiesību fonda 2017. gada ziņojums; Amnesty International 2019. gada ziņojums).

(9)    Lai gan tieslietu ministra vietnieks, kas, iespējams, bija iesaistīts nomelnošanas kampaņā, atkāpās no amata, pārējās personas attiecīgos apgalvojumus noliedza. Sk. tiesnešu apvienības Iustitia 2019. gada 4. novembra ziņojumu (“Iustitia Quarterly” 3(37)2019). Helsinku Cilvēktiesību fonda 2019. gada 20. augusta paziņojums.

(10)    Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā Komisija/Polija C-619/18 un Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā Komisija/Polija C-192/18.

(11)    Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā Komisija/Polija C-619/18. Polijas iestādes jau bija izdarījušas grozījumus tiesību aktos ar mērķi svītrot attiecīgos noteikumus.

(12)    Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā Komisija/Polija C-192/18. Polijas iestādes jau bija izdarījušas grozījumus tiesību aktos ar mērķi atcelt atšķirīgu obligātās pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm, kas ir tiesneši, un mainīt vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu aktīvo pilnvaru termiņu pagarināšanas režīmu (sk. turpmāk tekstā).

(13)    Sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumu lietās A. K. C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18. Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 26. marta spriedumu lietās Miasto Łowicz and othersC‑558/18 un C‑563/18, kurā Tiesa atzina šos divus lūgumus par nepieņemamiem.

(14)    Sk. Pamatota priekšlikuma Padomes Lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017) 835 final — 2017/0360 (NLE)) 92.–113. punktu. Jautājumi par tiesas sastāvu ir iesniegti arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā; lieta Xero Flor / Polija (Nr. 4907/18), par kuru paziņots 2019. gada 2. septembrī.

(15)    Ombuda informācija par tā biroja darbībām 2019. gadā; Ombuda 2019. gada 22. novembra prasība atstatīt Konstitucionālās tiesas tiesnesi; Augstākās tiesas 2020. gada 28. februāra paziņojums.

(16)    Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2020)017; CDL-AD(2017)031; CDL AD(2016)026.

(17)    Konstitucionālās tiesas tiesneši atklātā vēstulē pauda bažas par tiesas darbību, jo īpaši apgalvojot, ka tiesas priekšsēdētājs ir nepareizi apstrādājis lietas un nelikumīgi veicis izmaiņas jau ieceltos tiesas sastāvos (sk. atsauču sarakstu); īpašā referenta 2017. gada ziņojums par tiesnešu un juristu neatkarību, pamatojoties uz viņa Polijas apmeklējumu; Stefan Batory Foundation 2018. gada paziņojums; Helsinku Cilvēktiesību fonda 2018. gada ziņojums.

(18)    Lieta attiecas uz Augstākās tiesas 2020. gada 23. janvāra rezolūcijas par tiesnešu iecelšanu atbilstību konstitūcijai; šajā rezolūcijā Augstākā tiesa norādīja, ka tā ir izpildījusi Tiesas 2019. gada 19. novembra prejudiciālo nolēmumu lietā C-585/18. Premjerministrs 2020. gada 24. februārī iesniedza prasību, un 2020. gada 20. aprīlī tika pieņemts nolēmums (lieta U 2/20).

(19)    Lieta attiecās uz Augstākās tiesas iespēju pieņemt 2020. gada 23. janvāra rezolūciju. Seima maršals 2020. gada 22. janvārī preventīvi iesniedza prasību, un 2020. gada 21. aprīlī tika pieņemts nolēmums (lieta Kpt 1/20).

(20)    Lieta par Valsts tiesu padomes jaunā sastāva atbilstību konstitūcijai tika iesniegta 2018. gada 27. novembrī, un Konstitucionālā tiesa pieņēma nolēmumu 2019. gada 25. martā (lieta K 12/18).

(21)    Disciplinārlietu palāta 2019. gada 13. decembrī nosūtīja Konstitucionālajai tiesai jautājumu par iespēju noraidīt tās jaunajā sastāvā iekļautu tiesnesi, kas tika iecelts pēc Valsts tiesu padomes pieprasījuma, un 2020. gada 4. martā tika pieņemts nolēmums (lieta P 22/19).

(22)      Sk. lietu K 7/18 un I DO 16/19, kas vēl nav pabeigta.

(23)    Saskaņā ar konstitūciju VTP sastāvā ir locekļi ex officio (Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Augstās administratīvās tiesas priekšsēdētājs un Republikas prezidenta pārstāvis), kā arī izraudzīti locekļi (četri locekļi, kurus no savu deputātu vidus ir izraudzījies Seims, divi locekļi, kurus no savu senatoru vidus ir izraudzījies Senāts, kā arī 15 tiesneši, kas izraudzīti no tiesnešu vidus). Izraudzīto locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi.

(24)    Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada ieteikumā ierosināts, ka, ja ir izveidota tiesu padome, ne mazāk kā pusei tiesu padomju locekļu vajadzētu būt tiesnešiem, kurus izvēlējušies viņu līdzgaitnieki no visiem tiesu sistēmas līmeņiem, ievērojot plurālismu tiesu sistēmā (Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12, 27. punkts).

(25)    Sk. pamatotā priekšlikuma 137.–145. punktu. Līdzīgas bažas ir paudusi arī Venēcijas komisija (atzinums (CDL-AD(2017)031) un GRECO (2019. gada Otrā atbilstības ziņojuma Otrā papildinājuma 65. punkts). Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās lietas saistībā ar VTP iepriekšējo locekļu-tiesnešu priekšlaicīgu atlaišanu un tās jauno sastāvu: pieteikums Nr. 39650/18 Żurek/Polija (paziņots 2020. gada 14. maijā), Nr. 43572/18 Grzęda/Polija (paziņots 2019. gada 9. jūlijā), Nr. 43447/19, 49868/19 un 57511/19 Reczkowicz un divi citi pieteikumu iesniedzēji / Polija (paziņoti 2020. gada 5. jūnijā).

(26)    2019. gada 25. marta nolēmums lietā K 12/18.

(27)    Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedums lietās A. K. C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, 137.–145. punkts. Tiesa arī norādīja, ka “iesniedzējtiesai — vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos iemeslus vai mērķus, kas tiesvedībā minētajā tiesā ir tikuši apgalvoti, lai pamatotu dažus no attiecīgajiem pasākumiem, — būs jāizvērtē, vai šī sprieduma 143.–151. punktā minēto elementu kombinācija ar visiem citiem pienācīgi konstatētajiem atbilstošajiem apstākļiem, ko tā uzzinātu, ir tāda, kas indivīdiem varētu radīt pamatotas šaubas par Disciplinārlietu palātas ārēju neietekmējamību, it īpaši saistībā ar likumdošanas varas un izpildvaras tiešu vai netiešu ietekmi, un par tās neitralitāti attiecībā uz izvērtējamajām interesēm, un tādējādi var izraisīt to, ka minētā struktūra netiek uztverta kā neatkarīga vai objektīva, līdz ar to apdraudot minēto personu paļāvību, kāda tiesai ir jārada indivīdos demokrātiskā sabiedrībā” (153. punkts).

(28)    Trīs Augstākās tiesas apvienoto palātu 2020. gada 23. janvāra rezolūcija; šī rezolūcija Augstākajai tiesai ir saistoša.

(29)    Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls jau 2018. gadā pārtrauca VTP dalību, pamatojoties uz bažām par tās neatkarību, un tīkla valde 2020. gada 27. maijā ierosināja VTP izslēgt.

(30)    2020. gada 20. aprīļa nolēmums lietā U 2/20 un 2020. gada 21. aprīļa nolēmums lietā Kpt 1/20.

(31)    Piem., Krimināllietu palātas 2020. gada 25. jūnija lēmums lietā I KZP 1/20.

(32)    Republikas prezidents 2020. gada 4. maijā iecēla sešus Augstākās tiesas tiesnešus (tostarp trīs Disciplinārlietu palātas locekļus). Republikas prezidents 2020. gada 27. maijā iecēla 77 jaunus tiesnešus visos administratīvo tiesu iestāžu un vispārējās jurisdikcijas tiesu iestāžu līmeņos.

(33)    Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedums lietās A. K. C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18.

(34)    Jo īpaši Augstākās tiesas 2019. gada 5. decembra spriedums lietā III PO 7/18, kā arī divi 2020. gada 15. janvāra nolēmumi lietās III PO 8/18 un III PO 9/18.

(35)    Šīs pilnvaras ietver tiesības izskatīt priekšlikumus atstatīt tiesnešus no lietām, ņemot vērā šaubas par to neatkarību vai objektivitāti. Citas Augstākās tiesas palātas šādus lēmumus de facto nevar mainīt. Šo apstākli ir nepārprotami kritizējusi Venēcijas komisija (atzinums CDL-AD(2020)017, 40. punkts), kas atgādināja, ka, ņemot vērā jaunā sastāva VTP līdzdalību tiesnešu iecelšanas procedūrā, lēmumus par šādiem priekšlikumiem pieņems tiesneši, kas ir iecelti amatā tādā pašā veidā.

(36)      Šajā pārkāpuma procedūrā Komisija uzskata, ka šis tiesību akts liedz Polijas tiesām izpildīt savu pienākumu piemērot ES tiesību aktus vai pieprasīt prejudiciālos nolēmumus no Eiropas Savienības Tiesas.

(37)    Sk.: Venēcijas Komisija (atzinums CDL-AD(2020)17); EDSO ODIHR (steidzams starpposma atzinums JUD-POL/365/2019[AlC]); Ombuda 2020. gada 7. janvāra atzinums; Augstākās tiesas 2019. gada 16. decembra un 23. decembra atzinumi. Būtu jāņem vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtas lietas par abu jauno palātu neatkarību. Sk. pieteikumus Nr. 43447/19, 49868/19 un 57511/19 Reczkowicz un divi citi / Polija (paziņoti 2020. gada 5. jūnijā).

(38)    2019. gada 20. decembra Likums, ar ko groza Likumu par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju un dažus citus likumus. Šīs izmaiņas kritizēja arī Venēcijas komisija 2020. gada 16. janvāra atzinuma (CDL-AD(2020)017) 51.–55. punktā.

(39)    2019. gada 20. decembra likums paredz triju līmeņu atlases procedūru un piešķir Republikas prezidentam tiesības atzīt atlases procedūru par nederīgu, ja uzskatāms, ka ar to pārkāpj tiesību aktus (šajā saistībā nav noteikti nekādi kritēriji). Ja pēc esošā pirmā priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām Augstākās tiesa Ģenerālā asambleja nav izraudzījusies kandidātus, Republikas prezidents par pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāju var iecelt kādu no Augstākās tiesas tiesnešiem, kura pienākums ir atkārtoti sasaukt Ģenerālo asambleju ar mērķi nodrošināt, ka Republikas prezidents izvirza pirmā priekšsēdētāja amata kandidātu.

(40)    Likums paredzēja, ka tiek palielināts Augstākās tiesas Ģenerālās asamblejas kvorums, kas nepieciešams piecu Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja amata kandidātu atlasei: pirmajā posmā asamblejā ir jāpiedalās 84 Augstākās tiesas tiesnešiem. Ja šis skaits nav nodrošināts, jābūt klātesošiem 75 tiesnešiem. Ja arī šis tiesnešu skaits nav nodrošināts, nākamajā asamblejā jāpiedalās vismaz 32 Augstākās tiesas tiesnešiem, lai tā drīkstētu atlasīt piecus kandidātus.

(41)    Šo rezolūciju ir apstrīdējusi Konstitucionālā tiesa (skatīt rindkopu par VTP iepriekš tekstā).

(42)    2020. gada 23. maija paziņojumā lielākā daļa (50) Augstākās tiesas tiesnešu, kas bija iecelti amatos pirms tiesu sistēmas reformas, kritizēja procedūru kā neatbilstošu konstitūcijai.

(43)    Skatīt rindkopu par VTP iepriekš tekstā.

(44)    2017. gada 8. decembra Likums par Augstāko tiesu, kas stājās spēkā 2018. gada 3. aprīlī. Lai iepazītos ar pārskatu par jauno disciplināro režīmu, skatīt Komisijas 2019. gada 10. oktobra paziņojumu presei, IP/19/6033.

(45)    Skatīt rindkopu par VTP iepriekš tekstā.

(46)    Lieta C-791/19 (nepabeigta). Disciplināro režīmu var izmantot kā tiesas lēmumu satura politiskās kontroles sistēmu, pārkāpjot Tiesas noteiktās prasības par tiesu sistēmas neatkarību (sk. 2018. gada 25. jūlija sprieduma lietā LM C-216/18 PPU 67. punktu).

(47)    2019. gadā tika vērsti pasākumi pret tiesnešiem, kuri pēc Tiesas 2019. gada 19. novembra nolēmuma publiski apšaubīja VTP leģitimitāti un pēc VTP pieprasījuma pieņemto lēmumu par tiesnešu iecelšanu amatā spēkā esību. Lai iepazītos ar pārskatu par nepabeigtām disciplinārajām izmeklēšanām un disciplinārlietām, skatīt, piemēram, Helsinku Cilvēktiesību fonda 2019. gada 24. jūlija ziņojumu “The Time of Trial. How do changes in justice system affect Polish judges?”; Batory Foundation 2019. gada paziņojumu “Pogłębiający się kryzys w Polsce. Kiedy w Europie umiera praworządność”.

(48)    Virspalātas 2020. gada 8. aprīļa rīkojums lietā C-791/19 R. Lai īstenotu rīkojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata izpildītājs 2020. gada 5. maijā pieņēma Rīkojumu Nr. 55/2020 un Disciplinārlietu palātas priekšsēdētājs pieņēma Rīkojumu Nr. 21/2020.

(49)    Jautājums ir vērsts uz novērtējumu par Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu atbilstību Polijas Republikas Konstitūcijai saistībā ar tāda dalībvalsts pienākuma darbības jomu, kas attiecas uz Tiesas noteikto pagaidu pasākumu īstenošanu jautājumos par konstitucionālo tiesu iestāžu sistēmu un darbību (datne Nr. P7/20).

(50)    Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojums presei, IP/20/772.

(51)    Piemēram, 2020. gada 17. februārī Karlsrūes Augstākā apgabaltiesa apturēja Eiropas apcietināšanas ordera izpildi attiecībā uz Polijas valstspiederīgo, paužot bažas par iespēju nodrošināt šā valstspiederīgā tiesības uz taisnīgu tiesu. Sk. OLG Karlsruhe, 2020. gada 17. februāra rīkojums — Aktenzeichen Ausl 301 AR 156/19. Amsterdamas tiesa 2020. gada 31. jūlijā iesniedza pieprasījumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kas izdots attiecībā uz Polijas valstspiederīgo, ar mērķi iegūt skaidrojumus par tās pienākumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem, ņemot vērā nesenās izmaiņas Polijas tiesu sistēmā. Sk. Rechtbank Amsterdam, 2020. gada 31. jūlija rīkojums ECLI:NL:RBAMS:2020:3776 un lieta C-354/20 PPU.

(52)    Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojums presei, IP/20/772.

(53)    Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā Komisija/Polija C-192/18.

(54)    Sk. Komisijas paziņojumu presei IP/20/772.

(55)    Sk.: Venēcijas komisija (atzinums CDL-AD(2020)017); EDSO ODIHR (steidzams starpposma atzinums JUD-POL/365/2019[AlC]); Ombuda 2020. gada 7. janvāra atzinums; Augstākās tiesas 2019. gada 16. decembra un 23. decembra atzinumi.

(56)    Laikā no 2017. gada augusta līdz 2018. gada februārim tieslietu ministram bija rīcības brīvība atbrīvot no amata un iecelt visu vispārējās jurisdikcijas tiesu priekšsēdētājus; sk. pamatotā priekšlikuma 151.–162. punktu.

(57) Pieteikums Nr. 26691/18 Broda/Polija un pieteikums Nr. 27367/18 Bojara/Polija (paziņoti 2019. gada 2. septembrī).

(58)    Norādījumi tiek izmantoti politiski sensitīvās lietās, kurās pret prokuroriem tiek ierosinātas disciplinārlietas; sk. apvienības Lex Super Omnia 2020. gada 26. aprīļa rezolūciju. Turklāt plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, ka sensitīvās lietās netiek ziņots par atsevišķu norādījumu skaitu un ka tie netiek noformēti rakstveidā (sk. Gazeta Prawna “21 osobistych instrukcji Zbigniewa Ziobry dla prokuratorów. Nie oznacza to, że nieformalnych nacisków w ogóle nie ma.”, 2018; Gazeta Wyborcza, “Minister kontroli, nacisków i ręcznego sterowania. Zbigniew Ziobro dzieli i rządzi w resorcie sprawiedliwości”, 2019).

(59)    Piemēram, izmeklēšana par Finanšu uzraudzības komisiju. Sk. arī zemsvītras piezīmi iepriekš.

(60)    Venēcijas komisija (atzinums CDL-AD(2017)028); sk. arī prokuroru apvienības Lex Super Omnia 2020. gada 26. aprīļa un 3. jūnija paziņojumus.

(61)    Polijas ombuda 2019. gada paziņojums par prokurora Krasoń lietu.

(62)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 33. attēls.

(63)    Polijas ombuda Tieslietu ministrijā iesniegtais 2018. gada 9. oktobra paziņojums.

(64)    Prawo.pl “Wakaty uderzają w sądy…najbardziej okręgowe”, 2019.

(65)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 22. attēls.

(66)    Pašreiz pastāv šādas iespējas: pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskas ierīces, kas šo darbību ļauj veikt attālināti; ierakstītā videomateriāla un skaņas atskaņošana uzklausīšanā; uzklausīšanas vai tiesas sēdes protokola sagatavošana, izmantojot audioieraksta vai videoieraksta ierīci; protokolu un vēstuļu satura kopīgošana elektroniskā formātā, izmantojot IKT sistēmu, kas paredzēta tiesvedības atbalstam, vai citu teleinformācijas sistēmu, kura izmantota to pieejamības nodrošināšanai, kā arī iespēja tiesvedības pusēm un dalībniekiem iegūt skaņas ierakstu vai attēlus un skaņas ierakstu no lietas dokumentācijas; elektronisku pierādījumu pieņemšana; elektronisks maksājumu rīkojumu process; piegādes ar IKT sistēmas starpniecību.

(67)    Tiesnešu apvienības Iustitia 2020. gada 9. maija paziņojums.

(68)    Tieslietu ministrijā iesniegtā ombuda 2020. gada 9. jūnija vēstule.

(69)    2020. gada 12. marta advokātu rezolūcija (2020) (Nr. 155/20) ar pielikumu.

(70)    Prawo.pl (2019) “Finansowe zachęty mają motywować do korzystania z mediacji”. Polija arī organizē plašu klāstu pasākumu, kuru mērķis ir veicināt mediācijas izmantošanu (2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 20. attēls).

(71)    Valsts Advokātu padomes rezolūcija Nr. 61/2019. Valsts Advokātu padome jo īpaši uzsver, ka grozījumi rada pārmērīgu procedūras formālismu.

(72)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 3., 7., 11. un 14. attēls. Ienākošo strīdīgo civillietu un komerclietu skaits pēdējos gados saglabājies liels (2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 3. attēls). Neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu pirmajā instancē neizskatīto civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits pieaudzis, lietu pabeigšanas koeficients 2018. gadā būtiski nesamazinājās (2020. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 10. un 13. attēls).

(73)    Eiropas Padome CM/Del/Dec(2018)1331/H46-19: H46-19 Bąk (pieteikums Nr. 7870/04), Majewski (pieteikums Nr. 52690/99), Rutkowski un citi (pieteikums Nr. 72287/10) un Jan Załuska, Marianna Rogalska un 398 citi pieteikumi (pieteikums Nr. 53491/10) / Polija.

(74)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 8., 9. un 12. attēls.

(75)    Transparency International (2020), 2019. gada korupcijas uztveres indekss.

(76)    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 502 (2020).

(77)    Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(78)    GRECO 2014. gada ES pretkorupcijas ziņojums; GRECO trešā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, iii) ieteikums.

(79)    Attiecīgie likumi ir: 1997. gada 21. augusta Likums par ierobežojumiem attiecībā uz tādu personu īstenotu darījumdarbību, kuras veic valsts amatpersonu funkcijas; 2001. gada 6. septembra Likums par piekļuvi sabiedrībai paredzētai informācijai; 2005. gada 7. jūlija Likums par lobēšanu likumdošanas procesā; 1997. gada 21. augusta Likums par ierobežojumiem attiecībā uz tādu personu īstenotu darījumdarbību, kuras veic valsts amatpersonu funkcijas.

(80)    Tie ietver 2008. gada 21. novembra Likumu par civildienestu, 1982. gada 16. septembra Likumu par valdības iestāžu darbiniekiem un 2004. gada 29. janvāra Likumu par publisko iepirkumu.

(81)    GRECO piektās novērtēšanas kārtas novērtējuma ziņojums.

(82)    GRECO Otrā atbilstības ziņojuma Otrā papildinājuma 27. punkts.

(83)    2019. gada 13. jūnija Likumu, ar ko groza Kriminālkodeksu un atsevišķus citus likumus, preventīvas konstitucionālās kontroles ietvaros prezidents 2019. gada 28. jūnijā nosūtīja Konstitucionālajai tiesai.

(84)    Konstitucionālā tiesa lēma, ka grozījumi Kriminālkodeksā tika pieņemti pēc tādas procedūras veikšanas, kas neatbilda Seima iekšējiem noteikumiem par likumdošanas darbu.

(85)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, xii) ieteikums, 87. punkts.

(86)    Izveidots ar 2006. gada 9. jūnija Likumu par Centrālo pretkorupcijas biroju.

(87)    CPB ir valsts pārvaldes birojs, kura vadītājs ir šīs pārvaldes centrālā iestāde. Vadītāju uz vienreiz pagarināmu četru gadu pilnvaru termiņu ieceļ premjerministrs, kurš to uzrauga ar tāda ministra starpniecību, kas īpaši iecelts kā īpašo dienestu koordinators. GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 34. punkts.

(88)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 78. punkts.

(89)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, i), ii), iii) un ix) ieteikums.

(90)    Sk. 77. zemsvītras piezīmi.

(91)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 53. punkts.

(92)    Centrālā pretkorupcijas biroja 2019. gada pārskats.

(93)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 66.–72. punkts.

(94)    Centrālā pretkorupcijas biroja 2019. gada pārskats, 23., 25. un 28. lpp.

(95)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, x) un xi) ieteikums, 72. un 78. punkts.

(96)    Valdības pretkorupcijas programma 2018.–2020. gadam.

(97)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, i) ieteikums. Otrā atbilstības ziņojuma Otrā papildinājuma 11. punktā ir norādīts, ka šis ieteikums joprojām nav izpildīts.

(98)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, vi) ieteikums, 44. punkts.

(99)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, viii) ieteikums un 65. punkts.

(100)    Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija (2015), īstenošanas pārskata grupa (1. cikls); ESAO “Poland: Follow-up to the Phase 3 Report and Recommendations”.

(101)    1992. gada 29. decembra Apraides likums.

(102)    Konstitūcijas 54. pants.

(103)    Konstitūcijas 61. pants.

(104)    Laikā no 2019. līdz 2020. gadam organizācijas “Reportieri bez robežām” preses brīvības indeksā Polijas pozīcija pazeminājās par trim vietām, un tagad pasaules mērogā tā ierindojas 62. vietā.

(105)    Konstitūcijas 213.–215. pants.

(106)    Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris).

(107)    Informācija saņemta Polijas apmeklējuma kontekstā.

(108)    Informāciju par Elektronisko sakaru biroja neatkarību skatīt IV iedaļā.

(109)    ODIHR Special Election Assessment Mission, “Statement of preliminary findings and conclusions”.

(110)    Seima 2016. gada 7. jūlija oficiālais paziņojums.

(111)    Turpat. Likumā par Valsts plašsaziņas līdzekļu padomi ir noteikts, ka padomi veido pieci locekļi: trīs no tiem ieceļ Seims, bet divus — prezidents. Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi. Polijas prezidents ieceļ padomes locekļus, izraugoties tos no lielāko parlamenta opozīcijas grupu izvirzītajiem kandidātiem.

(112)      Konstitucionālās tiesas 2016. gada 13. decembra spriedums lietā K 13/16.

(113)    Ombuda 2020. gada 3. februāra paziņojums.

(114)    2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments.

(115)    Press.pl, “CBOS: dla większości badanych media nie są bezstronne, najgorzej wypada TVP” (kā norādīts 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentā).

(116)    Informācija iegūta valsts apmeklējuma kontekstā; 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, 12. lpp.

(117)    Reuters.com, “Poland to propose limits on foreign media soon, Kaczynski says”. Nesen valdošās partijas pārstāvis, kas strādā ar plašsaziņas līdzekļu jautājumiem, apstiprināja, ka rudenī tiks iesniegts likumprojekts (WirtualneMedia “Lichocka: jesienią Sejm zajmie się dekoncentracją mediów. Czarnecki: trzeba będzie odkupywać je od Niemców”).

(118)    Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centra veikta neslavas celšanas dekriminalizācijas kartēšana.

(119)    Saskaņā ar Polijas iestāžu apgalvojumu. Polijas iestādes arī norādīja, ka gadījumā, ja apgalvojumi par personām, kas ieņem valsts amatu, ir patiesi, nepiemēro kriminālatbildību, turklāt vairumā gadījumu piemēro finansiālas sankcijas, bet brīvības atņemšanu — tikai nelielā daļā gadījumu.

(120)    Informācija saņemta Polijas apmeklējuma kontekstā.

(121)    Saistībā ar žurnālistu drošību 2020. gada brīdinājumi attiecas uz šādiem gadījumiem: 1) ar personas tiesību aizsardzību saistīta prasība pret izdevēju un žurnālistiem par pētnieciskās žurnālistikas raksta saturu; 2) apsūdzības pret fotožurnālistu saistībā ar sociālās distancēšanās noteikumu pārkāpšanu, fotografējot pret valdošās partijas līderi vērstu protestu; 3) kriminālizmeklēšanas uzsākšana pret žurnālisti, pamatojoties uz apsūdzību, ka viņa “neatļauti izplatīja atklātā procesā izmantotu informāciju, pirms tā tika atklāta tiesvedībā”; 4) vandāļu uzbrukums izdevniecības redakcijas birojam Varšavā; 5) valsts radio vadības piemērotas sankcijas žurnālistam, kurš atteicās pārraidīt diskriminējošu informāciju.

(122)    Atbilstīgi Eiropas Padomes ieteikumiem, visaptverošs tiesiskais regulējums, kas žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu dalībniekiem ļauj produktīvi un bez bailēm piedalīties publiskās diskusijās (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2016)4).

(123)    Parlamentu veidu Seims (apakšpalāta) un Senāts (augšpalāta).

(124)    Skaitot no tiesību akta projekta iesniegšanas parlamentā līdz brīdim, kad to pieņem Seims un tas stājas spēkā; pamatojoties uz Seima tīmekļa vietnē sniegtajiem datiem par likumdošanas procesiem.

(125)    Kā norādīts Augstākās tiesas atzinumos (piemēram, 2019. gada 16. decembra un 23. decembra atzinumos).

(126)    Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2020)017, 18. punkts; atzinums CDL Ad(2016)026-e, 21.–22. punkts; EDSO ODIHR (steidzams starpposma atzinums JUD-POL/365/2019[AlC]), 30. punkts.

(127)    Tādas struktūras kā Venēcijas komisija parasti iesaka atturēties no paātrinātās procedūras izmantošanas tādu likumu pieņemšanai, kuri reglamentē būtiskus tiesiskās vai politiskās kārtības aspektus (sk. kontrolsaraksta (CDL-AD(2019)015) 75. punktu).

(128)    Veselības ministra 2020. gada 20. marta Noteikumi par epidēmijas stāvokļa izsludināšanu Polijas Republikas robežās. Epidēmijas stāvokļa ilgums nav iepriekš noteikts, un valdība to var pagarināt.

(129)    Saskaņā ar Konstitūciju pamattiesības drīkst ierobežot tikai gadījumā, ja tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, un šajā gadījumā tas netika izsludināts. Prezidenta vēlēšanas nenotika saskaņā ar sākotnējiem plāniem. Sk. ombuda paziņojumus par cīņu ar Covid-19 pandēmiju: https://www.rpo.gov.pl/pl/kategoria-tematyczna/koronawirus-i-epidemia-w-polsce.

(130)    Viens no pasākumiem deva tiesības premjerministram patvaļīgi un pāragri pārtraukt Sociālā dialoga padomes locekļa pilnvaru termiņu. Republikas prezidents 2020. gada 26. maijā iesniedza Konstitucionālajā tiesā prasību pasludināt attiecīgos tiesību aktus par neatbilstošiem konstitūcijai (lieta K 9/20; nepabeigta).

(131)    Komisija 2020. gada 2. jūlijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, jo tiek īstenotas tiesību normas, kas varētu ietekmēt Polijas valsts regulatīvās iestādes — Elektronisko sakaru biroja — neatkarību, un rezultātā tās priekšsēdētājs ticis priekšlaicīgi atlaists no amata.

(132)    Saskaņā ar ombuda un Augstākās tiesas sniegto informāciju. Jānorāda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas sniegtajiem datiem aprīlī bija 45 šādas nepabeigtas ārkārtas pārsūdzības.

(133)    Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2017)031. Ģenerālprokurors 2020. gada 11. jūnijā ierosināja ārkārtas pārsūdzību lietā, kas attiecas uz tiesnesi un bijušo Valsts tiesu padomes runaspersonu, kura publiski kritizēja tiesu reformu.

(134)    Venēcijas komisijas 2017. gada 11. decembra atzinums (CDL-AD(2017)031), 53.–63. punkts.

(135)    Pamatotais priekšlikums, 128.–131. punkts.

(136)    Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (2020).

(137)    Ombuda 2020. gada 8. janvāra paziņojums. Sk. arī EDSO ODHIR “Guidelines on the Protection of Human Rights Defenders”, 70.–73. punkts.

(138)    EDSO ODIHR (2017), “Opinion on the Draft Act of Poland on the National Freedom Institute”, 12. punkts. Ir paustas bažas arī par Tieslietu ministrijas pārvaldītā Tieslietu fonda dotāciju piešķiršanu atbalsta sniegšanai bijušajiem ieslodzītajiem, Civil Space Watch (2019).

(139)    CIVICUS Monitor “Tracking Civic Space”; ir izmantotas piecas novērtējuma kategorijas: atvērta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta.

(140)    Vides ministrijas un Tieslietu ministrijas 2020. gada 7. augusta paziņojums presei.

(141)    2020. gada 2. jūnijā Eiropas Komisijas dienesti šajā sakarā nosūtīja Polijas iestādēm vēstuli.

(142)    Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2020. gada 8. augusta paziņojums.

(143)    Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālā alianse (GANHRI), Akreditācijas apakškomiteja, akreditācijas ziņojums — 2017. gada novembris.

(144)    Ombuds 2019. gadā saņēma 59 524 lietas, tostarp 27 113 jaunas lietas. Turklāt 4385 cilvēki personīgi apmeklēja ombuda biroju, un 32 395 personas saņēma individuālas konsultācijas un paskaidrojumus saistībā ar viņu situāciju. Sk. ombuda paziņojumu par darbībām 2019. gadā.

(145)    EIGE (2020), ziņojums par Poliju. Prasība par atbilstoša finansējuma nodrošināšanu ir paredzēta starptautiskajos standartos. Sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes principus: “2. Valsts iestādei ir infrastruktūra, kas ir piemērota tās darbību netraucētai veikšanai, un pietiekams finansējums. Šā finansējuma nolūkam jābūt nodrošināt, lai iestādei ir pašai savs personāls un telpas un tādējādi tā varētu būt neatkarīga no valdības un nebūt pakļauta finanšu kontrolei, kas varētu mazināt tās neatkarīgumu.”

(146)    DoRzeczy “Sejmowa awantura o Bodnara. “Antypolski rzecznik”, “to jest kryminał””, 2019; Wprost “Krytyka TVP po materiale o synu Bodnara. “14-latek groził nożem rówieśnikom””, 2019.