EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.9.2020

SWD(2020) 312 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2020. gada ziņojums par tiesiskumu

Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Kiprā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2020. gada ziņojums par tiesiskumu
Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2020) 580 final} - {SWD(2020) 300 final} - {SWD(2020) 301 final} - {SWD(2020) 302 final} - {SWD(2020) 303 final} - {SWD(2020) 304 final} - {SWD(2020) 305 final} - {SWD(2020) 306 final} - {SWD(2020) 307 final} - {SWD(2020) 308 final} - {SWD(2020) 309 final} - {SWD(2020) 310 final} - {SWD(2020) 311 final} - {SWD(2020) 313 final} - {SWD(2020) 314 final} - {SWD(2020) 315 final} - {SWD(2020) 316 final} - {SWD(2020) 317 final} - {SWD(2020) 318 final} - {SWD(2020) 319 final} - {SWD(2020) 320 final} - {SWD(2020) 321 final} - {SWD(2020) 322 final} - {SWD(2020) 323 final} - {SWD(2020) 324 final} - {SWD(2020) 325 final} - {SWD(2020) 326 final}

I.Tiesu sistēma

Tiesu sistēma 1 sastāv no sešām apgabaltiesām, sešām asīzes (Assize) tiesām, kas patlaban darbojas 2 , Administratīvās tiesas 3 , Starptautiskās aizsardzības administratīvās tiesas 4 un Augstākās tiesas 5 . Papildus tām pastāv ģimenes tiesas, nomas pārraudzības tiesas, darba strīdu tiesas un Militārā tiesa. Augstākās tiesas tiesnešus no tiesu sistēmas aprindām un pēc Augstākās tiesas ieteikuma ieceļ Republikas prezidents. Pirmās instances tiesnešus ieceļ, pārceļ un paaugstina Augstākā judikatūras padome (Supreme Council of Judicature — SCJ), kas ietver visus Augstākās tiesas locekļus (priekšsēdētāju un 12 tiesnešus) 6 . Visās pirmās instances tiesās kopā strādā 88 tiesneši, bet Augstākajā tiesā — 13 tiesneši. Prokuratūra ir neatkarīga, un tās darbība tiek organizēta Republikas ģenerālprokurora vadībā. Ģenerālprokuroram ir tiesības pēc saviem ieskatiem sabiedrības interesēs ierosināt, vadīt, pārņemt un turpināt vai pārtraukt jebkuru procesu par nodarījumu pret jebkuru personu (juridisku vai fizisku) Republikā. Ģenerālprokurors vada arī Republikas Tiesiskuma dienestu — neatkarīgu dienestu, kas nav pakļauts nevienai ministrijai 7 . Ģenerālprokurors ir arī Republikas, prezidenta, Ministru padomes un atsevišķu ministru juridiskais padomnieks. Viņš pilda arī visas pārējās funkcijas un pienākumus, kas viņam uzticēti Konstitūcijā vai likumos 8 .

Neatkarība

Šobrīd tiek apspriestas strukturālas izmaiņas attiecībā uz tiesu organizāciju un tiesnešu iecelšanu. Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija 2019. gada 30. maijā iesniedza Pārstāvju palātai 9 likumprojektu par pašreizējās Augstākās tiesas sadalīšanu divās atšķirīgās tiesās: jaunā atsevišķā Augstākajā konstitucionālajā tiesā un Augstajā tiesā. Tajā pašā likumprojektā, ko šobrīd izskata Pārstāvju palāta 10 , paredzēts izveidot Apelācijas tiesu ar 16 tiesnešiem. Vēl kādā likumprojektā, kas šobrīd tiek apspriests Pārstāvju palātā 11 , ir detalizēti aprakstīta jaunās Augstākās konstitucionālās tiesas un Augstās tiesas tiesnešu iecelšana. Likumprojekts ir balstīts uz pašreizējo sistēmu, kurā tiesnešus Augstākajā tiesā ieceļ Republikas prezidents pēc divu augstāko jurisdikciju tiesnešu priekšlikuma. Likumprojekts arī paredz, ka jaunās Apelācijas tiesas tiesnešus ieceļ Augstākā judikatūras padome (SCJ), kuras sastāvā būs arī ģenerālprokurors, Advokātu padomes priekšsēdētājs un advokāts ar ilglaicīgu pieredzi.

Sabiedrības priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību ir vidējā līmenī. Plašā sabiedrībā 55 % cilvēku uzskata, ka tiesu sistēmas neatkarība ir “diezgan labā un ļoti labā līmenī”, bet šī daļa 2020. gadā nedaudz samazinājās. Attiecīgais rādītājs uzņēmumu vidū ir 48 %, bet pēdējos gados arī tas samazinās 12 .

Tiesnešu iecelšana notiek saskaņā ar jauniem detalizētiem kritērijiem. Augstākā tiesa 2019. gada jūlijā 13 ieviesa jaunus detalizētus kritērijus tiesnešu atlasei, iecelšanai, novērtēšanai un paaugstināšanai amatā. Mērķis ir saskaņot šīs procedūras ar esošo ES labāko praksi. Šie jaunie kritēriji tiek izmantoti jaunu tiesnešu pieņemšanai darbā, kā arī tiesnešu paaugstināšanai amatā 14 . Atlase un iecelšana notiek, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt kandidatūras, kas publicēts plašā mērogā, tostarp Kipras Oficiālajā vēstnesī. Augstākā judikatūras padome lemj par veiksmīgajiem kandidātiem pēc procedūras, kuras mērķis ir nodrošināt, ka kandidāti atbilst objektīvajiem kritērijiem, demonstrē attiecīgās zināšanas un personības iezīmes.

Šobrīd tiek īstenota Republikas Tiesiskuma dienesta reforma. Prokuratūras darbība tiek organizēta Republikas ģenerālprokurora vadībā. Tiesību normas aizliedz jebkurai personai dot norādījumus ģenerālprokuroram vai iejaukties viņa pienākumos 15 . Visi prokurori izskata krimināllietas saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem un viņa vārdā 16 . Turklāt ģenerālprokurors ir arī Tiesiskuma dienesta 17 vadītājs un Republikas juridiskais padomnieks. Šie daudzveidīgie pienākumi varētu radīt bažas par atsevišķu tiesu varas amatpersonu un prokuroru spēju autonomi veikt viņu pienākumus 18 . 2019. gadā neatkarīgi eksperti veica Tiesiskuma dienesta funkcionālo pārskatīšanu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Ministru padome 2019. gada 15. oktobrī pabeidza un apstiprināja rīcības plānu. Rīcības plānā ir paredzēta Republikas Tiesiskuma dienesta visaptveroša reforma. Reforma cita starpā ietver pārstrukturēšanu un atsevišķu, autonomu direktorātu izveidi Tiesiskuma dienestā, jaunu amatu izveidi, procedūru racionalizāciju, funkciju nodalīšanu un darbā pieņemšanas procedūras. Ģenerālprokurors un Finanšu ministrija apspriež likumprojektu par Tiesiskuma dienesta budžeta neatkarību 19 .

Kvalitāte

Tiesu sistēma cieš no gandrīz pilnīga digitalizācijas trūkuma. Plašai sabiedrībai ir pieejama ļoti ierobežota informācija par tiesu sistēmu 20 . Turklāt nav pieejama elektroniska informācija par lietu virzību, kā arī nepastāv elektroniska lietu pārvaldības sistēma 21 . Šis jautājums tiek risināts arī 2020. gada Eiropas pusgada ietvaros, sniedzot ieteikumu uzlabot tiesu sistēmas digitalizāciju 22 . Elektroniskas tiesu administrēšanas sistēmas ieviešana ir viens no notiekošo reformu galvenajiem mērķiem. Tomēr tās ieviešana un attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras kavējas kopš 2017. gada. Tikmēr ir sagatavots neliels elektronisks reģistrs, kas ir uzstādīts visos iedzīvotāju reģistros un Augstākajā tiesā, lai varētu efektīvāk apstrādāt pieteikumus, līdz tiek pilnībā ieviesta e-tiesiskuma sistēma 23 . Šajā kontekstā būtu jāatzīmē, ka Augstākā tiesa paziņoja par tiesvedības procesu apturēšanu, izņemot steidzamas lietas, kas ir daļa no ārkārtas pasākumiem cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Tiesvedības procesi tiek pakāpeniski atsākti kopš 2020. gada 4. maija.

Ir pieņemts likums par tiesnešu (mūžizglītības) skolas izveidi. Likums par tiesnešu apmācības skolas izveidi tika pieņemts 2020. gada 14. augustā 24 . Tiesnešu skola atradīsies Augstākajā tiesā, un tā būs atbildīga par tiesnešu apmācību un izglītošanu 25 , kā arī par zinātnisko pētījumu izstrādi saistībā ar tiesiskiem jautājumiem.

Efektivitāte

Tiesu sistēma saskaras ar nopietnām efektivitātes problēmām. Laiks, kas nepieciešams civillietu, komerclietu un administratīvo lietu izskatīšanai pirmās instances tiesās (737 dienas 2018. gadā, salīdzinot ar 1118 dienām 2017. gadā), joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Administratīvās tiesvedības jomā efektivitātes pieaugums pirmajā instancē izpaužas kā saīsināts procesa ilgums (487 dienas 2018. gadā, salīdzinot ar 2162 dienām 2017. gadā) un augstāki lietu pabeigšanas koeficienti (aptuveni 219 % 2018. gadā, salīdzinot ar aptuveni 74 % 2017. gadā). Tomēr pēdējās instances tiesvedības procesi joprojām ir ļoti ilgstoši (2156 dienas 2018. gadā) 26 . Nepieciešamība uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti ir izvirzīta priekšplānā arī iepriekš minētajā ieteikumā, kas tiek apspriests 2020. gada Eiropas pusgada ietvaros 27 .

Ir pieņemts rīcības plāns minēto efektivitātes problēmu risināšanai, un tas pašlaik tiek īstenots, kaut arī ar zināmu kavēšanos. Svarīgs solis reformu programmā ir bijis Kipras tiesu funkcionālās pārskatīšanas pētījums 28 , kurš noslēdzās 2018. gada martā un kurā tika sniegti vairāki ieteikumi attiecībā uz Augstākās tiesas un pirmās instances tiesu darbību, kā arī tiesu pārvaldību. Pamatojoties uz šiem ieteikumiem, valdība ir sagatavojusi detalizētu rīcības plānu tiesu reformai 29 . Lai atvieglotu un atbalstītu rīcības plāna īstenošanu, ir izveidota Tiesu reformas komiteja, kurā iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas 30 . Kaut arī varas iestādes ir paudušas apņemšanos novērst tiesu sistēmas trūkumus, lielākoties plānoto darbību īstenošana kavējas, un tās joprojām tiek izskatītas Pārstāvju palātā.

Reformas paredz jaunu tiesu izveidi. Ir ierosināts jauns tiesību akts par Komerctiesas izveidi 31 . Tas ietver noteikumus par lietām, kas būs attiecīgās tiesas jurisdikcijā, un tiesnešu kvalifikāciju. Mērķis ir nodrošināt piemērotu forumu augsta līmeņa komerclietu spriešanai. Gaidot šā likuma pieņemšanu, jau ir apstiprināti un valsts budžetā iekļauti pieci tiesnešu amati. Turklāt vēl viens jauns likumprojekts paredz jaunas jurisdikcijas izveidi rajona tiesu ietvaros un arī tiek pašlaik izskatīts Pārstāvju palātā. Saskaņā ar tiesību akta projektu jebkurš rajona tiesas tiesnesis būs kompetents izskatīt un pieņemt lēmumus attiecībā uz visiem pieteikumiem par strīdiem, ko izraisījuši kredīti vai kas radušies saistībā ar tiem, neatkarīgi no strīda apjoma un īpašuma vērtības. 2019. gada jūnijā sāka darboties jauna Starptautiskās aizsardzības administratīvā tiesa 32 . Pamatojoties uz likumu, ar kuru tiek izveidota šī tiesa, Administratīvā tiesa nodos ar starptautisko aizsardzību saistītas lietas šai tiesai, lai paātrinātu šīs kategorijas lietu izskatīšanu un vienlaikus sniegtu Administratīvajai tiesai vairāk laika visu pārējo lietu izskatīšanai. Tiesas darbspēja 1. septembrī tika uzlabota, pieņemot darbā divus jaunus papildu tiesnešus (attiecīgais grozījums tika pieņemts 2020. gada janvārī) un desmit administratīvos darbiniekus, kas sniegs atbalstu tiesnešiem (pieci no viņiem jau ir norīkoti)  33 .

Tiesās uzkrāto novēloto lietu pabeigšana ir neatliekams uzdevums reformu procesā. Augstākā tiesa ir iecēlusi rajona tiesas priekšsēdētāju, kurš rīkojas kā “lietu pārvaldnieks”, lai pārraudzītu neizskatīto lietu uzkrājuma savlaicīgu apstrādi. Tiesnešu darba grupas veidošana ir uzsākta, pieņemot darbā vairākus papildu tiesnešus (tas jau pašlaik tiek darīts) un pieņemot darbā palīgpersonālu. Pēc tam, kad Augstākā tiesa 2019. gada februārī pieņēma lēmumu piešķirt finanšu strīdu izskatīšanu saistībā ar ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem (non-performing loans — NPL) sešiem jau strādājošajiem rajona tiesu tiesnešiem, 2019. gada decembrī tika organizēta specializēta apmācība 34 .

Civilprocesa likuma pārskatīšana, kuru bija paredzēts pabeigt līdz 2020. gada jūnijam, ir atlikta līdz šā gada oktobrim. Šī ir būtiska reforma, kurai būtu jāveicina tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošana. Civilprocesa likuma grozīšanas mērķis būs atvieglot tiesas nolēmumu izpildi attiecībā uz kustamā īpašuma apķīlāšanu. Turklāt sagaidāms, ka pārskatītie civilprocesa noteikumi uzlabos spriedumu izpildi.

II.Korupcijas apkarošanas regulējums

Kipra grozīja korupcijas apkarošanas tiesisko regulējumu un valsts horizontālo rīcības plānu, īstenojot svarīgus valsts korupcijas apkarošanas stratēģijas elementus, kuru Ministru padome apstiprināja 2019. gada maijā. Ģenerālprokuroram ir vispārēja kompetence saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ieskaitot korupciju. Prokuratūra sniedz juridiskas konsultācijas tiesībaizsardzības iestādēm, kas izmeklē korupcijas pārkāpumus. Šobrīd pieņemšanu gaida vairāki juridiski pasākumi, piemēram, likumprojekts par neatkarīgas korupcijas apkarošanas iestādes izveidi, likumprojekts par lobēšanu un tāds likumprojekts par korupcijas pārkāpumu ziņošanu, kas ietver noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību.

Saskaņā ar Transparency International 2019. gada korupcijas uztveres indeksu Kipra saņēma 58 punktus no 100 un ierindojās 12. vietā Eiropas Savienībā un 41. vietā pasaulē 35 . 95 % respondentu 2020. gada Eirobarometra aptaujā korupciju uzskata par plaši izplatītu problēmu (vidēji ES: 71 %), un 60 % cilvēku jūtas korupcijas personīgi skarti ikdienas dzīvē (vidēji ES: 26 %) 36 . 88 % uzņēmumu uzskata, ka darījumdarbības jomā korupcija ir plaši izplatīta (vidēji ES: 63 %), un 48 % uzskata, ka korupcija ir problēma, veicot darījumdarbību (vidēji ES: 37 %). 24 % cilvēku uzskata, ka kriminālvajāšana ir pietiekoši sekmīga, lai atturētu cilvēkus no korupcijas (vidēji ES: 36 %), savukārt 11 % uzņēmumu uzskata, ka cilvēki un uzņēmumi, kuri pieķerti augstākā līmeņa ierēdņu kukuļošanā, tiek atbilstoši sodīti (vidēji ES: 31 %) 37 .

Korupcijas apkarošanas krimināltiesību akti kopumā ir ieviesti. Krimināltiesību un procesuālo tiesību aspekti ar attiecīgām nodarījumu definīcijām un noilgumu ir ieviesti un kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem 38 . Sankcijas juridiskām personām, kuras notiesātas par korupciju, ietver arī to izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūrām. Likumprojekts paredz palielināt naudas sodus un uz laiku pārtraukt darījumdarbību gadījumā, ja juridiskas personas ir izdarījušas korupcijas pārkāpumus. Likums par cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām, kura mērķis ir apkarot koruptīvas darbības sportā, tika pieņemts 2017. gada 15. decembrī, un tajā ir definēti jauni korupcijas pārkāpumi šajā jomā. Kipras Republikas tiesu ekstrateritoriālā jurisdikcija ir noteikta attiecībā uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju.

Valsts pretkorupcijas rīcības plāna īstenošana turpinās. 2019. gada maijā Ministru padome apstiprināja valsts korupcijas apkarošanas horizontālo rīcības plānu, ar kuru tiek īstenoti galvenie valsts apkarošanas korupcijas stratēģijas elementi 39 . Daži rīcības plāna svarīgi pasākumi vēl nav pieņemti, jo īpaši likumprojekts, ar kuru tiek izveidota neatkarīga korupcijas apkarošanas iestāde. Turklāt likumprojekts “Ziņošana par korupcijas darbībām”, tostarp noteikumi par trauksmes cēlēju aizsardzību un likumprojekts “Publisko lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība un ar to saistītie jautājumi”, tostarp noteikumi par lobēšanas darbībām, gaida pieņemšanu Pārstāvju palātā attiecīgi kopš 2017. gada maija un 2019. gada maija. Gaidot neatkarīgas iestādes izveidi 40 , pagaidām atbildība par valsts horizontālā rīcības plāna īstenošanu ir uzticēta Pārredzamības un korupcijas novēršanas birojam. Publiskajām iestādēm ir izveidoti kontaktpunkti, bet minētajā birojā strādā maz darbinieku 41 .

Pilnvaras novērst, izmeklēt korupciju un saukt pie atbildības par to ir sadalītas starp vairākām iestādēm. Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija atbild par korupcijas apkarošanas politikas koordinēšanu. Ģenerālprokuroram ir vispārēja atbildība par kriminālvajāšanu, ieskaitot tiesības pārtraukt kriminālvajāšanu. Prokuratūra (Republikas Ģenerālprokuratūras prokuratūra) sniedz policijas izmeklētājiem tiešas juridiskas konsultācijas. Tā konsultē viņus jautājumos par korupciju, krimināltiesībām, kriminālprocesu un pierādījumiem. Tas ir kontaktpunkts starp policiju un Republikas prokuratūru (Ģenerālprokuratūru). Valsts pārvaldes iestādes ziņoja, ka laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam kopumā ir izmeklētas vai tiek izmeklētas 120 korupcijas lietas, no kurām 98 ir pabeigtas un 22 lietas joprojām tiek izmeklētas. 47 lietas gaida izskatīšanu tiesā vai pašlaik tiek izskatītas. Par korupciju tika notiesātas 37 personas 26 lietās, no tām 12 bija tādas augsta līmeņa notiesāšanas par korupciju, kas ietvēra ģenerālprokurora vietnieku, Pārstāvju palātas locekļus un bijušos ministrus. Policijai ir īpaša komanda izmeklēšanai finanšu jomā. Šī komanda ietver piecus finanšu analītiķu sertificētus grāmatvežus vai revidentus un divus pieredzējušus policijas izmeklētājus. Tās mērķis ir sniegt atbalstu un īpašas zināšanas policijas izmeklētājiem, kuri izmeklē smagas krimināllietas, kas saistītas ar finanšu noziegumiem, tostarp korupcijas lietas. Pastāv arī Iekšlietu dienests, kas ir atbildīgs par korupcijas apsūdzību izmeklēšanu policijā. Šis dienests izskata visus apgalvojumus un sūdzības, ieskaitot anonīmi iesniegtas sūdzības, par policijas locekļu korupciju vai bezdarbību. Iekšējais dienests darbojas un ir izmeklējis 12 korupcijas lietas, no kuriem vienā gadījumā notikusi notiesāšana 42 .

Trauksmes cēlēju aizsardzība likumā vēl nav paredzēta. Par trauksmes cēlēju aizsardzību atbild darba devējs, pamatojoties uz iekšējo politiku. Pārstāvju palātā vēl nav pieņemts likumprojekts “Ziņošana par korupcijas darbībām”. Projekta mērķis ir paredzēt papildu noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību 43 .

Lobēšana netiek reglamentēta. Likumprojekts lobēšanas darbību reglamentēšanai gaida pieņemšanu parlamentā kopš 2019. gada maija 44 . Likumprojektā tiek pieprasīts reģistrēt visas lobēšanas grupas un dokumentēt to sanāksmes. Šo likumu paredzēts pieņemt līdz ar tādas neatkarīgās pretkorupcijas iestādes izveidi, kura būs atbildīga par lobistu reģistra uzturēšanu. Pašlaik lobistu darbībai nav pašregulējuma, un Kiprā nav profesionālas lobistu apvienības.  

Jāpievērš uzmanība interešu konfliktiem. Attiecībā uz interešu konfliktiem lobēšanas likumprojektā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē augstākā līmeņa ierēdņu interešu konflikta jautājumus. Tiek ieviests arī nogaidīšanas periods, kad augstākā līmeņa ierēdņi nevar reģistrēties reģistrā, ja vien nav pagājuši divi gadi kopš dienas, kad viņu dienests ir beidzies. Kaut arī valdības locekļiem, amatpersonām un prokuroriem ir rīcības kodeksi, Pārstāvju palātas locekļiem nav līdzīgu noteikumu. Procedūra, kuras mērķis ir izstrādāt un pieņemt parlamenta deputātu rīcības kodeksu, tika uzsākta 2019. gada beigās. Kodeksa mērķis būtu piedāvāt norādījumus par to, kā novērst un pārvaldīt interešu konfliktus, kas skar parlamenta deputātus.

Ir ieviesti aktīvu atklāšanas noteikumi, kā arī ir paredzētas sankcijas par noteikumu neievērošanu. Priekšsēdētājam, ministriem, Pārstāvju palātas locekļiem, dažām Republikas amatpersonām, augsta ranga amatpersonām un citām publiski zināmām personām jāiesniedz detalizētas deklarācijas par viņu, kā arī viņu laulāto un nepilngadīgo bērnu īpašumiem un aktīviem. Šādas deklarācijas jāsagatavo/jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc stāšanās amatā, ik pēc trim gadiem, kamēr attiecīgās personas ieņem amatu, un trīs mēnešu laikā pēc aiziešanas no amata. Republikas prezidenta, ministru un Pārstāvju palātas locekļu aktīvu deklarācijas tika iesniegtas īpašā parlamentārajā komitejā un publicētas 2019. gadā. Struktūra, kurai uzticēts pārbaudīt pārējo amatpersonu un politiski redzamu personu deklarācijas, ir īpaša padome, un tā sastāv no trim locekļiem, kurus Ministru padome iecēla 2017. gadā. Abas struktūras, kurām uzticēta deklarāciju pārbaude (t. i., Īpašā parlamentārā komiteja un padome), var uzdot izmeklēšanas veikšanu sertificētiem grāmatvežiem 45 . Lai gan 2020. gada Eiropas pusgada ziņojumā ir konstatēts, ka noteikumi ir ieviesti, tika izvirzīti jautājumi par aktīvu pārbaudi. Padome, kurai uzticēta pārbaude, ir piemērojusi vairākus naudas sodus par deklarāciju neiesniegšanu. Turklāt pastāv bažas par deklarāciju precizitāti 46 .

III.Plašsaziņas līdzekļu plurālisms

Kiprā vārda brīvības un tiesību piekļūt informācijai juridisku un formālu aizsardzību nodrošina Kipras Republikas Konstitūcijas 19. pants. Sekundārie tiesību akti skaidri aizstāv žurnālistu tiesības aizsargāt viņu avotus 47 un veicina plašsaziņas līdzekļu plurālismu radio un televīzijas nozarē 48 . Ir paredzēts pārskatīt Preses likumu, lai transponētu pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Paziņoto izmaiņu rezultātā elektroniskie informācijas nesēji pirmo reizi tiktu skaidri reglamentēti, kā arī tiktu ieviesti papildu noteikumi attiecībā uz žurnālistu tiesībām. Tiek paredzēts, ka Likums par tiesībām piekļūt publiskā sektora informācijai (2017) stāsies spēkā 2020. gada decembrī. Kipra atcēla kriminālatbildību par neslavas celšanu 2003. gadā 49 .

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus regulējošās iestādes, proti, Kipras Radio un televīzijas pārvaldes, neatkarība ir garantēta juridiski. Tās kompetence un pienākumi ir noteikti Radio un televīzijas raidorganizāciju likuma 7(I)/1998 (ar grozījumiem) 3. pantā. Šie pienākumi cita starpā ietver plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju faktiskā īpašumtiesību statusa kontroli ar mērķi nodrošināt to neatkarību, kā arī koncentrācijas, oligopola vai monopola novēršanu; nodrošināt plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju darbinieku žurnālistisko un radošo neatkarību un reizi trijos gados sagatavot ziņojumu par plurālisma attīstību un akciju koncentrāciju plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju jomā.

Ar šo regulatīvo sistēmu tiek izveidota juridiski neatkarīga iestāde ar skaidri definētām pilnvarām, un tai tiek piešķirti atbilstoši finanšu resursi. MPM norāda, ka pārvaldes lēmumi tiek regulāri publicēti, tiek izskatīti tiesā, un valdība tos nevar grozīt. Līdz ar to MPM novērtē kopējo neatkarības risku attiecībā uz pārvaldes funkcionālo neatkarību, izpildes pilnvarām un resursu pietiekamību kā zemu. Tomēr pārvaldes patiesās neatkarības risks tiek novērtēts kā vidējs. Tas izskaidrojams ar bažām par atlases kritērijiem, ko valdība izmantojusi iestādes locekļu iecelšanai, par neatkarības nodrošināšanu praksē, kā arī par pārredzamības un pārskatatbildības jautājumiem 50 .

Kiprai ir neatkarīga preses padome — Plašsaziņas līdzekļu sūdzību komisija 51 . Tā sastāv no 13 locekļiem un atbild gan par drukāto, gan par elektronisko ziņu plašsaziņas līdzekļu pašregulāciju, un tās darbs notiek bez jebkādas valdības iejaukšanās un tiesiskās uzraudzības. Komisiju finansē tikai tās dibinātāji, un tā darbojas saskaņā ar Prakses kodeksu 52 , kurā noteikti žurnālistu pienākumi un tiesības. Sūdzību komisija pieņem sabiedrības sūdzības par plašu jautājumu klāstu, tostarp informācijas precizitāti, atspēkošanas tiesībām, tiesībām uz privātumu, autortiesībām, nevainīguma prezumpciju, diskrimināciju, profesionālajām privilēģijām un sabiedrības interesēm. Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments iesaka, ka, lai risinātu jaunākās problēmas, ar kurām saskaras Kipras plašsaziņas līdzekļi, arodbiedrībā iekļautajiem un neiekļautajiem žurnālistiem, kā arī visām ieinteresētajām personām plašsaziņas līdzekļu jomā būtu atkal jānostiprina viņu loma un statuss, lai atgūtu sabiedrības uzticību 53 .

Kipras tiesiskais regulējums nodrošina zināmu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu nozarē. Pārredzamību garantē Radio un televīzijas pārvalde, un tā galvenokārt tiek nodrošināta, veicot detalizētas licencēšanas un reģistrācijas procedūras, kas noteiktas iepriekš minētajā likumā 54 . 2020. gada MPM ziņojums rada bažas par pārvaldes sistemātiskās pārbaudes īstenošanas efektivitāti praksē. Turklāt nav regulējuma, kas garantētu īpašumtiesību pārredzamību drukātās preses un digitālo plašsaziņas līdzekļu nozarē, un tas apgrūtina faktisko īpašnieku vai savstarpējo īpašumtiesību identificēšanu un pārbaudi šajās nozarēs. Tādējādi MPM novērtē, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamība ir pakļauta augstam riskam (81 %). Šis faktors kopā ar citiem faktoriem, piemēram, ievērojamu ziņu plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un nereglamentētu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu tirgu, ir novedis pie tā, ka MPM riska vērtējums tirgus plurālisma jomā no zema vidēja riska (34 %) 2017. gadā ir pieaudzis līdz augstam riskam 2020. gadā (74 %). Neskatoties uz to, MPM norāda, ka televīzijas nozarē pastāv ievērojams plurālisms, ņemot vērā, ka četri no septiņiem komerciālajiem TV kanāliem un valsts apraides sabiedrība piesaista gandrīz vienādas auditorijas daļas.

Ir ieviesti mehānismi politiskās neatkarības aizsardzībai un interešu konfliktu novēršanai. Attiecībā uz politisko neatkarību atbilstošās regulējošās iestādes efektīvi piemēro akciju pakešu lieluma robežvērtības un īpašumtiesību ierobežojumus, kas noteikti Likumā par tādu personu neatbilstību, kuras ieņem valsts amatus 55 , tādējādi veicinot plurālismu. Tomēr MPM norāda, ka korporatīvais spiediens, šķiet, veicina pašcenzūru redakciju darbinieku vidū. Pašlaik nepastāv regulējums, kas reglamentētu valsts reklāmas izplatīšanu, taču MPM norāda, ka sistēma praksē šķietami darbojas godīgi. Pārvaldes iestādes informēja Komisiju, ka ir paredzēts, ka līdz 2020. gada beigām būs ieviests jauns mehānisms politisko kampaņu reklāmas vienlīdzīgam sadalījumam.

Draudi žurnālistu drošībai novērojami ļoti reti. 2019. gadā Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma nepublicēja nevienu brīdinājumu par Kipru. Viens brīdinājums tika publicēts 2020. gadā saistībā ar paštaisītu bumbu, kas 2020. gada 4. martā uzsprāga pie ziņu aģentūras MC Digital Media biroja (kurā atrodas vietējā tiešsaistes ziņu aģentūra Cyprustimes.com un citi tiešsaistes sporta, finanšu un izklaides nozares plašsaziņas līdzekļi) ieejas, nodarot ēkai lielus postījumus. Valdība nekavējoties nosodīja uzbrukumu un paziņoja, ka valsts veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu vainīgos 56 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Kipras Republika ir prezidentāla republika. Kipras prezidents ir gan valsts, gan valdības vadītājs. Pārstāvju palāta ir parlaments, kam ir likumdošanas pilnvaras. Gan pārstāvjiem, gan ministriem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Augstākās tiesas kompetencē ir apliecināt tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai 57 . Pastāv vairākas neatkarīgas valsts varas iestādes, organizācijas un iestādes, kuru mērķis ir nodrošināt un aizsargāt cilvēktiesības.

Tiek turpināti centieni uzlabot apspriešanos ar ieinteresētajām personām tiesību aktu sagatavošanas laikā. Labāka regulējuma projekta 58 ietvaros un saskaņā ar attiecīgajiem Finanšu ministrijas un Juridiskā dienesta apkārtrakstiem pastāv pienākums pirms valdības likumprojekta sagatavošanas veikt sabiedrisko apspriešanu ar visām ieinteresētajām personām. Katram likumprojektam, kas iesniegts apstiprināšanai Ministru padomē un pēc tam iesniegts Pārstāvju palātai pieņemšanai, tiek pievienota pilnībā aizpildīta anketa, izskaidrojot visus ierosinātā tiesību akta aspektus un notikušās apspriešanas 59 . Pastāv vairākas problēmas saistībā ar tādu regulatīvo ietekmes novērtēšanas sistēmu gan primārajiem tiesību aktiem, gan pakārtotajiem noteikumiem, ko Kipra ieviesa 2017. gadā. Šīs problēmas varētu risināt, apsverot plašāku izmaksu un ieguvumu diapazonu un izveidojot pārraudzības iestādi ietekmes novērtēšanas kvalitātes kontrolei 60 .

Valdība ir pilnvarota pieņemt pasākumus cīņai pret Covid-19 pandēmiju. Konstitūcijā nostiprinātais ārkārtas stāvoklis nav izsludināts 61 , bet valdība pamatojas uz Likumu par epidēmiju kontroli (Karantīnas likums), kas pilnvaro Ministru padomi, veselības ministru un citus ministrus izdot dekrētus ārkārtas situācijas risināšanai 62 .

Likumprojekti paredz izveidot Konstitucionālo tiesu, kas pārņemtu pārbaudi par tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai no Augstākās tiesas. Augstākajai tiesai ir jurisdikcija lemt par tiesību akta atbilstību Konstitūcijai vai par jebkādu kompetences konfliktu starp jebkurām Republikas struktūrām vai iestādēm. Turklāt tā var uzklausīt Republikas prezidenta regresa prasījumu par to, vai Pārstāvju palātas pieņemtais tiesību akts atbilst Konstitūcijai. Saskaņā ar Konstitūciju jebkura puse tiesvedības procesā var izvirzīt jautājumu par jebkura tiesību akta vai lēmuma dokumenta atbilstību Konstitūcijai un tādējādi piemērotību procesā izskatāmajam jautājumam. Šādā gadījumā tiesa, kurai tiek izvirzīts šāds jautājums, aptur turpmāko tiesvedību, līdz Augstākā tiesa pieņem noteiktu lēmumu.

Reformas mērķis ir uzlabot tiesas lēmumu izpildi valsts pārvaldē. Saskaņā ar Konstitūciju Administratīvā tiesa un Augstākā tiesa ir pilnvarotas novērtēt, vai to nolēmumi ir izpildīti, un, ja nav, attiecīgi piemērot sankcijas, kā to paredz tiesību akti. Tomēr nepieciešamais juridiskais pamats vēl nav ieviests. Pārstāvju palātā tiek izskatīts likumprojekts, kas paredz sankcijas gadījumā, ja struktūra, iestāde vai persona pārkāpj pienākumu izpildīt tiesas nolēmumus.

Administrācijas komisārs, kurš palīdz nodrošināt pamattiesību aizsardzību, ir saskāries ar zināmām problēmām. Administrācijas un cilvēktiesību komisārs (Ombuds) ir valsts cilvēktiesību iestāde, kuru GANHRI 63 2015. gadā akreditēja ar B statusu. GANHRI akreditācijas apakškomiteja savā akreditācijas ziņojumā sniedza ieteikumus par Ombuda iecelšanu, resursu piešķiršanu un budžeta pārvaldību 64 . Nesen tika nostiprinātas ombuda iespējas, un ir pieprasīts nodrošināt papildu personālu līdz 2020. gadam 65 . Tomēr saistībā ar šo jautājumu ir arī radušās grūtības, ņemot vērā ģenerālrevidenta mēģinājumu izpētīt, kā ombuds īsteno savas pilnvaras, ko komisārs uzskatīja par iejaukšanos viņa neatkarībā. Šo nostāju atbalstīja Starptautiskais ombuda institūts (International Ombudsman Institute — IOI) 66 , līdz ar to ģenerālprokurors procedūru pārtrauca. Komisāra ierosinājumi vai ieteikumi nav saistoši. Viņam ir iespējas apspriesties ar attiecīgo iestādi, cenšoties atrast veidu, kā iestāde varētu pieņemt komisāra nostāju un ievērot to praksē 67 .

Pilsoniskās sabiedrības telpa Kiprā tiek uzskatīta par atvērtu 68 . Brīvprātīgā darba un nevalstisko organizāciju (NVO) komisāra birojs tika izveidots 2013. gadā. Tā mērķis ir veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību vietējā līmenī un veicināt organizētas pilsoniskās sabiedrības nozīmi visos līmeņos valdības politikas izstrādes nolūkos. Turklāt Kipras Republikas Ministru padome apstiprināja trīs komisāra sagatavotos politiskos dokumentus “Aktīvo pilsoņu harta”, “Kipras organizētā pilsoniskā sabiedrība” un “Brīvprātīgo tiesību un pienākumu harta”. Brīvprātīgo nams nodrošina bezmaksas birojus nevalstiskajām organizācijām. Tomēr šķiet, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģistrācija rada zināmas bažas. Kaut arī 2017. gadā pieņemtajā jaunajā likumā 69 ir izskaidroti reģistrācijas procesa noteikumi un ieinteresētās personas 70 to kopumā ir novērtējušas atzinīgi, prasība, ka organizācijām jābūt vismaz 20 dibinātājiem, joprojām tiek uzskatīta par īpaši apgrūtinošu 71 .

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* Saraksts ar informāciju, kas saņemta saistībā ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanu, ir pieejams (COM tīmekļa vietnē).

Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centrs (2020), 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments. https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2020/ .

CEPEJ (2018). “Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States”.

CIVICUS. “Monitor tracking civic space: Cyprus”. https://monitor.civicus.org/country/cyprus/ .

Padomes Ieteikums par Kipras 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras 2020. gada stabilitātes programmu.

Kipras valdība (2020), Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Kipras Plašsaziņas līdzekļu sūdzību komisijas (CMCC) tīmekļa vietne: http://www.cmcc.org.cy/about_us.html .

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2019), “Flash Eurobarometer 482: Businesses’ attitudes towards corruption in the EU”.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), “Special Eurobarometer 502: Corruption”.

Eiropas programmu, koordinācijas un attīstības ģenerāldirektorāts, “Europe 2020 Cyprus National Reform Programme”.

Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs, “A more progressive NGO Law adopted in Cyprus”.  https://ecnl.org/republic-cyprus-adopted-progressive-ngo-law/ .

Eiropas Komisija (2018), “Functional review of the courts system of Cyprus”. http://www.supremecourt.gov.cy/judicial/sc.nsf/All/4F4B016078A6DA93C22583BD003D9CDB?OpenDocument .

Eiropas Komisija (2019), “Cyprus: Creation of Objective Criteria for the recruitment and promotion of Judges”.

Eiropas Komisija (2020), “Country Report Cyprus 2020”, SWD(2020) 512 final.

Eiropas Komisija (2019, 2020), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls / Eiropas Advokātu un juristu biedrību padome (European Network of Councils for the Judiciary / Council of Bars and Law Societies of Europe — ENCJ/CCBE), “Independence and Accountability of the Judiciary. ENCJ/CCBE Survey among lawyers on the independence of Judges, 2018–2019”.

Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkls (2020), Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla dati apspriedei ar ieinteresētajām personām saistībā ar 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu.

Pamattiesību aģentūra (2020), Pamattiesību aģentūras sniegtā informācija apspriedei ar ieinteresētajām personām saistībā ar 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu.

GRECO (2016), ceturtā novērtēšanas kārta. “Corruption prevention in respect of members of Parliament, judges and prosecutors”. Novērtēšanas ziņojums par Kipru.

GRECO (2018), ceturtā novērtēšanas kārta. “Corruption prevention in respect of members of Parliament, judges and prosecutors”. Atbilstības ziņojums par Kipru.

Žurnālistu prakses kodekss: www.cmcc.org.cy/code_practice.html .

ESAO (2019), “Indicators of Regulatory Policy and Governance. Cyprus”. http://www.oecd.org/gov/regulatory-policy/indicators-of-regulatory-policy-and-governance-2019-cyprus.pdf . 

Organizācija “Reportieri bez robežām” (2020), preses brīvības indekss.

Kipras Republika (2020), “Reply of the authorities of the Republic of Cyprus regarding the alert with title “Pipe bomb attack on Cyprus MC Digital News Media Agency Offices””.

Transparency International (2019), korupcijas uztveres indekss.

Virtuāls Kipras apmeklējums 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas kontekstā.

II pielikums. Valsts (Kipras) apmeklējums

Komisijas dienesti 2020. gada jūnijā organizēja virtuālas sanāksmes ar šādām iestādēm:

·Ģenerālprokuratūra

·Iekšlietu ministrija

·Tieslietu ministrija

·Valsts policija

·Preses un informācijas birojs

·Radio un televīzijas pārvalde

·Augstākā tiesa

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Free Press Unlimited

·Front Line Defenders

·ILGA-Europe

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskais preses institūts

·Mūžizglītības platforma

·Iniciatīva Open Society Justice / Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU 

(1)    Tiesu struktūras aprakstu skatiet ikgadējā pētījumā Eiropas Komisijai, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (Council of Europe European Commission for the efficiency of justice — CEPEJ).

(2)    Asīzes tiesai ir neierobežota jurisdikcija izskatīt un izlemt pirmās instances krimināllietas.

(3)    Likums 131 (I)/2015 par Administratīvās tiesas izveidi un darbību.

(4)    Likums 73 (I)/2018 par Starptautiskās aizsardzības administratīvās tiesas izveidi un darbību.

(5)    Augstākā tiesa darbojas kā apelācijas iestāde. Tā darbojas arī kā Konstitucionālā tiesa.

(6)    Kipras Konstitūcijas 157. panta 2. punkts paredz, ka tiesu varas amatpersonu iecelšana amatā, paaugstināšana amatā, pārcelšana citā amatā, amata pienākumu izbeigšana, atlaišana un disciplinārlietu izskatīšana ir tikai un vienīgi Augstākās judikatūras padomes kompetencē. Iepriekš minētais konstitucionālais noteikums ir detalizētāk izklāstīts Tiesvedības pārvaldības likuma Nr. 33/64 10. pantā.

(7)    Abas funkcijas ir nodalītas, un abi pakalpojumi darbojas ar diviem atšķirīgiem personāliem.

(8)    Kipras Konstitūcijas 112. pants.

(9)    Pārstāvju palāta ir Kipras Republikas parlaments.

(10)    Likumprojekts par Kipras Republikas Konstitūcijas 11. pārskatīšanu.

(11)    Likumprojekts par tiesību aktu pārskatīšanu saistībā ar tiesvedības pārvaldību, 1215. lpp.

(12)    44. un 46. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarības līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (mazāk nekā 30 % respondentu uzskata tiesu sistēmas neatkarības līmeni par diezgan labu un ļoti labu); zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (virs 75 %). Turklāt saskaņā ar nesen veiktu aptauju, kas aptvēra 19 ES dalībvalstis, Kipras juristu vērtējums attiecībā uz tiesnešu neatkarību ir ļoti zems (5,5 punkti no 10). Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls / Eiropas Advokātu un juristu biedrību padome (European Network of Councils for the Judiciary / Council of Bars and Law Societies of Europe — ENCJ/CCBE), “Independence and Accountability of the Judiciary. ENCJ/CCBE Survey among lawyers on the independence of Judges, 2018–2019” (7. attēls).

(13)    Eiropas Komisija (2019), “Cyprus: Creation of Objective Criteria for the recruitment and promotion of Judges”.

(14)    Augstākā tiesa, pamatojoties uz jaunajiem kritērijiem, 2019. gada 1. novembrī publicēja uzaicinājumu iesniegt kandidatūras.

(15)    Kipras Konstitūcijas 45. pantā ir noteikts, ka papildu elements saistībā ar ģenerālprokurora neatkarību ir fakts, ka Republikas prezidentu var saukt pie atbildības par pārkāpumu, kas ietver negodīgumu vai neētisku rīcību, saskaņā ar apsūdzību pēc ģenerālprokurora ieskatiem.

(16)    Konstitūcijas 112. pants. Ģenerālprokuroram ir tiesības pēc saviem ieskatiem sabiedrības interesēs ierosināt, vadīt, pārņemt un turpināt vai pārtraukt jebkuru procesu par jebkādu nodarījumu.

(17)    Republikas Tiesiskuma dienests atbild par juridisku atzinumu un konsultāciju sniegšanu ministrijām par jebkādiem juridiskiem jautājumiem, kas tām var rasties. Tas atbild arī par valdības likumprojektu juridisko izvērtēšanu, pirms tie tiek iesniegti Pārstāvju palātai debatēm un pieņemšanai. Tiesiskuma dienests arī pārstāv Republiku tiesās visās administratīvajās un civiltiesiskajās lietās, kurās viena no pusēm ir Republika.

(18)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 39. lpp., un 2018. gada atbilstības ziņojums, 11. lpp. (GrecoRC4(2018)9).

(19)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(20)    Jāmin arī tas, ka pašreizējie statistikas dati par tiesu sistēmu neļauj Eiropas Savienības rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā iekļaut datus par strīdīgu civillietu un komerclietu nolēmuma pieņemšanas laiku.

(21)    27. attēls, 2019. un 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(22)    Padomes Ieteikums par Kipras 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras 2020. gada stabilitātes programmu.

(23)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(24)    Likums par tiesnešu skolas izveidi un darbību: Νr. 101(Ι)/2020.

(25)    Likums, ar kuru groza tiesību aktus par tiesām: Νr. 102(Ι)/2020.

(26)    5., 9., 10. un 12. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(27)    Padomes Ieteikums par Kipras 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras 2020. gada stabilitātes programmu.

(28)    Eiropas Komisija (2018), “Functional review of the courts system of Cyprus”.

(29)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(30)    Augstākās tiesas priekšsēdētājs (kā priekšsēdētājs) un divi Augstākās tiesas tiesneši, Tiesnešu asociācijas priekšsēdētājs, reformas un apmācības direktors, galvenais sekretārs, Finanšu ministrijas un Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas pārstāvji un Kipras Advokātu asociācijas prezidents.

(31)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(32)    Likums Nr. 73 (I)/2018 par Starptautiskās aizsardzības administratīvās tiesas izveidi un darbību.

(33)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(34)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(35)    Transparency International (2019), korupcijas uztveres indekss.

(36)    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 502 (2020).

(37)    Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(38)    GRECO trešā novērtēšanas kārta.

(39)    Ministru padome apstiprināja valsts korupcijas apkarošanas stratēģiju 2017. gada novembrī.

(40)      Likumprojekts tika iesniegts pieņemšanai parlamentā 2019. gada martā.

(41)    Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija pārvalda ikgadējo valsts budžetu aptuveni 200 000 EUR apmērā valsts horizontālā korupcijas apkarošanas plāna īstenošanai papildus Eiropas Komisijas finansētajam projektam, kura vērtība ir 300 000 EUR.

(42)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu; informācija, kas saņemta valsts apmeklējuma kontekstā.

(43)    Eiropas programmu, koordinācijas un attīstības ģenerāldirektorāts, “Europe 2020 Cyprus National Reform Programme”.

(44)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(45)    Gadījumā, ja amatpersonas saskaņā ar grozīto Likumu 50(I)/2004 neiesniedz aktīvu deklarāciju, Padome piemēro naudas sodu, kas kopā nepārsniedz 5000 EUR un 100 EUR par katru dienu, kad deklarācija vēl nav iesniegta.

(46)    Eiropas Komisija, “Country Report Cyprus 2020”, SWD(2020) 512 final.

(47)    Preses likuma 8. pants.

(48)    Radio un televīzijas raidorganizāciju likums.

(49)    Laika posmā no 2019. līdz 2020. gadam Kipra pakāpās par vienu pozīciju organizācijas “Reportieri bez robežām” preses brīvības indeksā un tagad ir reģistrēta 27. pozīcijā visā pasaulē: https://rsf.org/en/ranking.

(50)    2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, ziņojums par Kipru, 10. lpp.

(51)    Kipras Plašsaziņas līdzekļu sūdzību komisijas tīmekļa vietne: http://www.cmcc.org.cy/about_us.html.

(52)    Žurnālistu prakses kodekss: www.cmcc.org.cy/code_practice.html.

(53)    2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, ziņojums par Kipru, 17. lpp.

(54)    Likuma 16., 18., 19., 20. un 23. pants.

(55)    2014. gada Likums Nr. 12(I), ar ko groza 2008. gada Likumu Nr. 7(I) par atsevišķu amatpersonu profesionālo neatbilstību noteiktām profesionālām un citām darbībām.

(56)    Kipras Republika (2020), “Reply of the authorities of the Republic of Cyprus regarding the alert with title “Pipe bomb attack on Cyprus MC Digital News Media Agency Offices”” https://rm.coe.int/cyprus-reply-en-pipe-bomb-attack-on-mc-digital-media-agency-offices-12/16809ce95e.

(57)    Tiek plānots izveidot Konstitucionālo tiesu, kas pārņems pārbaudi par tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai no Augstākās tiesas (sk. I sadaļu). Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(58)    ESAO (2019) , “Indicators of Regulatory Policy and Governance. Cyprus”. 

(59)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(60)    ESAO (2019) , “Indicators of Regulatory Policy and Governance. Cyprus”.

(61)    Republikas prezidenta paziņojums pēc Ministru padomes ārkārtas sanāksmes 2020. gada 15. martā. Konstitūcijas 183. pantā paredzētais “ārkārtas stāvoklis” netika izsludināts. Konstitūcijā paredzētais “ārkārtas stāvoklis” būtu jāizsludina Ministru padomei (kuras priekšsēdētājs ir prezidents) un jāiesniedz parlamentam, kas to var pieņemt vai noraidīt.

(62)    Šie dekrēti paliek spēkā līdz to atcelšanai. Ierobežojumus sāka atcelt 21. maijā.

(63)    Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālā alianse.

(64)

     Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējais regulārais pārskats (VRP) (2019) — Kipra pieņēma septiņus no saņemtajiem ieteikumiem par Parīzes principiem atbilstīgas valsts cilvēktiesību iestādes (National Human Rights Institution — NHRI) nodrošināšanu.

(65)    Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 58. lpp.

(66)    IOI uzskatīja, ka ģenerālrevidentu nostāja nav saderīga ar Venēcijas Komisijas principiem par Ombuda iestādes aizsardzību un atbalstu.

(67)    Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 42. lpp.

(68)    CIVICUS novērtējums. Novērtējumi atbilst šādu piecu kategoriju skalai: atvērta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta.

(69)    Likums par biedrībām, nodibinājumiem un citiem saistītiem jautājumiem. Kipras sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 47. lpp.

(70)    Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs. “A more progressive NGO Law adopted in Cyprus”.

(71)    Pamattiesību aģentūra. “Standing and operational space of non-governmental organisations (NGOs) in contributing to respecting and promoting fundamental rights in EU Member States, Cyprus 2017”, 4. lpp.