EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.9.2020

SWD(2020) 303 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2020. gada ziņojums par tiesiskumu


Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Dānijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2020. gada ziņojums par tiesiskumu
Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2020) 580 final} - {SWD(2020) 300 final} - {SWD(2020) 301 final} - {SWD(2020) 302 final} - {SWD(2020) 304 final} - {SWD(2020) 305 final} - {SWD(2020) 306 final} - {SWD(2020) 307 final} - {SWD(2020) 308 final} - {SWD(2020) 309 final} - {SWD(2020) 310 final} - {SWD(2020) 311 final} - {SWD(2020) 312 final} - {SWD(2020) 313 final} - {SWD(2020) 314 final} - {SWD(2020) 315 final} - {SWD(2020) 316 final} - {SWD(2020) 317 final} - {SWD(2020) 318 final} - {SWD(2020) 319 final} - {SWD(2020) 320 final} - {SWD(2020) 321 final} - {SWD(2020) 322 final} - {SWD(2020) 323 final} - {SWD(2020) 324 final} - {SWD(2020) 325 final} - {SWD(2020) 326 final}

I.Tiesu sistēma 

Dānijas tiesu sistēmu veido 24 rajona tiesas, divas augstās tiesas (apelācijas tiesas) un Augstākā tiesa, kā arī divas specializētās tiesas 1 . Neatkarīgā Valsts tiesu administrācija ir atbildīga par tiesu administrēšanu un attīstību, kas ietver tiesu budžetu sadali un ēku un IKT sistēmu pārvaldību. Neatkarīgā Tiesnešu kvalifikācijas padome 2 iesniedz nesaistošus priekšlikumus par tiesnešu iecelšanu Tieslietu ministrijai, kas pēc tam tos ierosina oficiālai iecelšanai, ko veic izpildvara (karaliene) 3 . Tiesnešu kvalifikācijas padome katrai vakancei ierosina tikai vienu tiesnesi. Nav bijuši gadījumi, kad izpildvara neievērotu Tiesnešu kvalifikācijas padomes priekšlikumu. Lai nodrošinātu pārredzamību, Tiesnešu kvalifikācijas padome, iesniedzot priekšlikumu vakancei, publicē paziņojumu presei. Prokuratūra ir autonoma iestāde, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un ko vada ģenerālprokurors 4 . Advokātu biedrība ir neatkarīga struktūra, kas regulē juridiskās profesijas un nodrošina to neatkarību 5 .

Neatkarība

Tiesu iestāžu neatkarības līmenis tiek uztverts kā ļoti augsts. Kopumā 86 % sabiedrības un 80 % uzņēmumu uzskata, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “diezgan laba vai ļoti laba”, un ievērojama daļa sabiedrības (41 %) uzskata, ka neatkarība ir “ļoti laba”. Šie rādītāji kopumā ir bijuši stabili augstā līmenī kopš 2016. gada plašai sabiedrībai, un uzņēmumiem tie ir vienlīdz nemainīgi kopš 2010. gada 6 .

Ir veikti vairāki pasākumi, lai stiprinātu tiesnešu atbildības sistēmu un tās aizsardzības pasākumus. Pastāv divi disciplināro pasākumu veidi tiesnešiem: tiesas priekšsēdētājs var izteikt brīdinājumu tiesnesim par nolaidību vai paviršību viņa darbībā, savukārt Īpašā apsūdzības un revīzijas tiesa 7 var izteikt brīdinājumus, uzlikt naudas sodus un smaga pārkāpuma gadījumā atbrīvot no amata vai atstādināt tiesnesi, ja pret tiesnesi ir ierosināta krimināllieta 8 . Kopš 2019. gada tiesas priekšsēdētāja brīdinājumu var pārsūdzēt arī Īpašajā apsūdzības un revīzijas tiesā 9 , tādējādi iekļaujot sistēmā papildu aizsardzības pasākumu, kas atbilst Eiropas Padomes ieteikumiem 10 . Šo reformu inter alia uzsāka Tiesnešu asociācija, pamatojoties uz konkrētu gadījumu, kad tiesnesis bija saņēmis priekšsēdētāja brīdinājumu, ko tiesnesis uzskatīja par nepamatotu, taču nebija iespējas to pārskatīt. Vēl viens būtisks panākums attiecībā uz tiesnešu atbildības sistēmu ir tas, ka Tiesnešu asociācija (sadarbībā ar Valsts tiesu administrāciju) ir pieņēmusi skaidrojošos komentārus tiesnešu ētikas pamatnostādnēm. Komentāros, kas pieņemti 2019. gadā, ir sīkāk precizētas 2014. gada ētikas pamatnostādnes tiesnešiem, sniedzot konkrētus piemērus to piemērošanai. Tā ir arī atbilde uz Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumu 11 .

Tieslietu ministra pilnvaras izdot norādījumus prokuratūrai atsevišķos gadījumos ir papildinātas ar aizsardzības pasākumiem un praksē netiek izmantotas. Saskaņā ar Likumu par tiesu sistēmas pārvaldi tieslietu ministrs var izdot vispārīgas pamatnostādnes par to, kā prokuratūra veic savus uzdevumus, kā arī atsevišķos gadījumos prokuroriem sniegt norādījumus, kas var ietvert norādījumu nesākt kriminālvajāšanu. 12 Norādījumam jābūt izdotam rakstiski, tam jābūt argumentētam un tas rakstiski jānosūta Parlamenta priekšsēdētājam. 13 Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju praksē ir tikai viens gadījums (1995. gadā), kad tieslietu ministrs izdeva šādu norādījumu un ģenerālprokurors nebija tiesīgs izdot norādījumu interešu konflikta dēļ. Šī prakse kopā ar spēkā esošajām tiesiskajām garantijām, šķiet, mazina risku prokuratūras autonomijai 14 . Ņemot vērā Tiesas neseno judikatūru par Eiropas apcietināšanas orderi 15 , minēto tiesību izdot norādījumu rezultātā Dānijai 2020. gadā nācās mainīt procedūru šādu apcietināšanas orderu izdošanai 16 .

–

Kvalitāte 

Tiek paustas bažas saistībā ar izdevumu samazināšanos tiesu sistēmai. Dānijas izdevumi tiesām kā procentuālā attiecība no IKP ir nelieli un pēdējos gados ir samazinājušies 17 . Arī tiesnešu skaits uz vienu iedzīvotāju ir ļoti mazs 18 . Tiesnešu asociācijas 2020. gada ziņojumā “Tiesnešu darba apstākļi” sniegta detalizēta tiesnešu darba slodzes analīze, uzsverot, ka tiesnešu skaits ir palicis nemainīgs un resursi kopš 2011. gada ir lēnām samazināti, savukārt izskatāmo lietu apjoms ir palielinājies 19 . Jo īpaši bažas tiek paustas saistībā ar tiesu darbinieku skaita samazināšanos, kas rada lielāku darba slodzi tiesnešiem. Valdība 2020. gada jūnijā piešķīra papildu finansējumu tiesām, lai tās tiktu galā ar neizskatīto lietu pieaugumu sakarā ar tiesu slēgšanu Covid-19 pandēmijas laikā, kas paredz papildu amata vietas tiesnešiem 20 .

Pašlaik tiek īstenotas dažas iniciatīvas, lai risinātu neatrisinātās problēmas saistībā ar tiesu iestāžu digitalizāciju. Elektroniskie līdzekļi lietas un pavēstes iesniegšanai tiešsaistē, kā arī sekošanai tiesvedības posmiem, tiesās ir pieejami tikai ierobežotā apmērā 21 . Lai gan tiek publicēti visi trešo instanču spriedumi, tas tikai daļēji attiecas uz pirmās un otrās instances spriedumiem, un pasākumi spriedumu mašīnlasāmībai ir ierobežoti 22 . Saskaņā ar Valsts tiesu administrācijas sniegto informāciju visaptveroša spriedumu tiešsaistes datubāze, tostarp spriedumu anonimizācija, tiek veidota 2021. gadam. Valsts tiesu administrācija īsteno arī projektu, kura mērķis ir izmantot digitālos rīkus, lai uzraudzītu nepabeigto lietu vidējo ilgumu ar mērķi palīdzēt plānot turpmāko lietu izskatīšanas laiku 23 .

Efektivitāte

Tiesu sistēma ar izskatāmo lietu apjomu tiek galā efektīvi, bet lietu pabeigšanas koeficients ir nedaudz samazinājies. Aprēķinātais laiks civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu izskatīšanai ir ļoti mazs un joprojām ir mazāks par vidējo rādītāju strīdīgās civillietās un komerclietās visās instancēs, lai gan pēdējos gados tas ir nedaudz palielinājies 24 . Vienlaikus lietu pabeigšanas koeficients strīdīgās civillietās un komerclietās pēdējo gadu laikā ir nedaudz samazinājies — no 102 % 2017. gadā līdz 95 % 2018. gadā un 94 % 2019. gadā. Nepabeigto lietu skaits joprojām ir mazs, jo īpaši attiecībā uz strīdīgām civillietām un komerclietām 25 .

II.Pretkorupcijas regulējums 

Pretkorupcijas sistēmas pamatā lielā mērā ir neformāli ētikas un profesionālās godprātības noteikumi, kā arī sociālās normas un publiskā kontrole. Vairākas iestādes ir iesaistītas korupcijas novēršanā, labas administratīvās prakses veicināšanā un atbilstības tiesiskajam regulējumam nodrošināšanā. To vidū cita starpā ir Finanšu uzraudzības iestāde, parlamentārais ombuds un valsts kontrolieris. Personāla un kompetenču aģentūra un premjerministra birojs ir atbildīgi par valsts ierēdņu un ministru profesionālās godprātības veicināšanu. Specializētai vienībai, kas nodarbojas ar korupcijas un ārvalstu kukuļošanas lietām smagu ekonomisko noziegumu un starptautisko noziegumu valsts prokurora birojā, ir īpašas pilnvaras izmeklēt smagas korupcijas lietas. Korupcijas novēršana ir plaši reglamentēta attiecībā uz valsts ierēdņiem, bet Dānijā pašlaik nav īpaša likuma, kas aizsargātu trauksmes cēlējus.

Dānija ierindojas 1. vietā gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē Transparency International korupcijas uztveres indeksā 26 . Tikai 35 % no Eirobarometra aptaujas respondentiem uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta (ES vidējais rādītājs: 72 %) un tikai 7 % apgalvo, ka korupcija skar viņu ikdienas dzīvi (ES vidējais rādītājs: 26%). Attiecībā uz uzņēmumiem — 16 % no tiem uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta (ES vidējais rādītājs: 63 %) un tikai 5 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir problēma, veicot uzņēmējdarbību (ES vidējais rādītājs: 37 %). 25% cilvēku uzskata, ka kriminālvajāšana ir pietiekoši sekmīga, lai atturētu cilvēkus no korupcijas (vidēji ES: 36 %), savukārt 51% uzņēmumu uzskata, ka cilvēki un uzņēmumi, kuri pieķerti augstākā līmeņa ierēdņu kukuļošanā, tiek atbilstoši sodīti (vidēji ES: 31 %) 27 .

Dānijas Kriminālkodeksā korupcija un ar to saistīti noziedzīgi nodarījumi ir noteikti par krimināli sodāmiem. Kriminālsods par aktīvo kukuļošanu un pasīvo kukuļošanu 28 publiskajā sektorā ir naudas sods vai cietumsods līdz sešiem gadiem, bet par kukuļošanu privātajā sektorā 29 paredzēts naudas sods vai cietumsods līdz četriem gadiem. Attiecībā uz juridiskām personām — tām var uzlikt naudas sodu par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Kriminālkodeksa noteikumiem 30 . Dānija 2018. gadā pieņēma grozījumus Kriminālkodeksā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, palielinot piemērojamos sodus (maksimālais sods — no 6 līdz 8 gadiem) 31 .

Dānija pārskatīja savu vispārējo pieeju izpildei un 2014. gadā Īpašajā ekonomisko noziegumu prokuratūrā (SØIK) izveidoja specializētu vienību korupcijas un ārvalstu kukuļošanas lietu izmeklēšanai. Policija, prokuratūra un specializētā vienība Īpašajā ekonomisko noziegumu prokuratūrā (SØIK) ir attiecīgās iestādes korupcijas izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par to. SØIK ir specializēta prokuratūras nodaļa, kas darbojas arī kā koordinācijas struktūra. SØIK ietilpst arī Valsts finanšu ziņu vākšanas vienība, un kopš 2015. gada tajā ir vienība starptautiskām lietām, tostarp lietām par ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošanu 32 . Policijā nesen ir notikusi iepirkuma procedūru pastiprināšana un īstenoti centieni informēt un apmācīt policijas darbiniekus par 2015. gadā pieņemto Ētikas kodeksu 33 . Trauksmes cēlēju sistēma, kas izveidota 2019. gadā, ļauj ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem un administratīvo tiesību pārkāpumiem, tai skaitā par interešu konfliktiem. Iedzīvotāji var vērsties ar sūdzībām Neatkarīgajā policijas sūdzību iestādē, kas veic policijas un prokuratūras ārējo pārraudzību un kontroli 34 . GRECO tomēr ir ieteikusi iestādēm analizēt nepieciešamību ieviest prasību policijas amatpersonām regulāri deklarēt finanšu intereses, kā arī veikt pasākumus, lai veicinātu policijas darbinieku izpratni par viņu pienākumu ziņot par pārkāpumiem saistībā ar korupciju policijas dienestā 35 .

Dānijai nav īpašas struktūras profesionālās godprātības veicināšanai un korupcijas novēršanai, bet gan vairākas iestādes ar atšķirīgiem uzdevumiem. Lai gan Dānijā nav īpašas korupcijas apkarošanas aģentūras vai stratēģijas, tā ir izveidojusi korupcijas apkarošanas forumu 36 , kas rīko ad hoc sanāksmes, lai iestādes varētu uzlabot koordinēšanu un dalīties ar informāciju. Ministrijas sadarbojas un izstrādā korupcijas apkarošanas tiesību aktus. Finanšu uzraudzības iestāde ir izdevusi norādījumus, rokasgrāmatas un norādes par ētisku rīcību un cīņas pret korupciju finanšu aspektiem. Valsts kontroliera birojs veic revīzijas valsts iestādēs un pārbauda izdevumus, ko pilnvarojis parlaments un valsts uzņēmumi. Turklāt citas iestādes, piemēram, Nodokļu ministrijas Personāla un kompetenču aģentūra un premjerministra birojs, veic uzdevumus, kas saistīti ar profesionālās godprātības veicināšanu un korupcijas novēršanu saistībā ar valsts pārvaldes vadību 37 . Dānijas augstu ētikas standartu un pārredzamības tradīcijas publiskās procedūrās ir radījušas dažus formālus noteikumus vai kontroles pasākumus korupcijas novēršanai, jo īpaši attiecībā uz personām, kurām uzticētas augstākās izpildvaras funkcijas, un GRECO ir ieteikusi izstrādāt noteikumus, kas būtu saistošāki 38 .

Personāla un kompetenču aģentūra ir izdevusi rīcības kodeksus valsts ierēdņiem, savukārt ministriem norādījumi par profesionālās godprātības jautājumiem tiek sniegti pēc iecelšanas amatā. Rīcības kodeksa publiskajā sektorā pārskatītajā versijā, kas publicēta 2017. gada decembrī, ir iekļauti noteikumi par sekundāro nodarbinātību un etiķetes prasības publiskā sektora darbiniekiem. Personāla un kompetenču aģentūra 2017. gadā publicēja pārskatīto “Rīcības kodeksu publiskajā sektorā” un 2015. gadā “VII kodeksu — 7 galvenie pienākumi”, kuros noteikti ētikas standarti un ētikas normas publiskā sektora darbiniekiem. Lai tos papildinātu, tika izstrādāti e-mācību kursi visiem centrālās administrācijas darbiniekiem. Tomēr šie kodeksi neattiecas uz ministriem, kuriem pēc iecelšanas amatā tiek izsniegta rokasgrāmata ar norādījumiem par profesionālās godprātības jautājumiem. Dānijai nav arī ētikas kodeksa parlamenta deputātiem vai personām augstākajos izpildvaras amatos 39 , lai gan uz viņiem attiecas publiska vēstule parlamenta deputātiem, informējot viņus par viņu pienākumiem saistībā ar ētisku rīcību un sabiedrības uzticības saglabāšanu. GRECO ir ieteikusi izstrādāt rīcības kodeksu gan parlamenta deputātiem, gan valdības locekļiem, jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktiem, un izstrādāt vispārēju stratēģiju attiecībā uz to personu profesionālo godprātību, kuras ieņem augstākos izpildvaras amatus 40 .

Valsts pārvaldei ir saistoši noteikumi par objektivitāti, kas paredz pienākumu ziņot par jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem. Saskaņā ar Likumu par valsts pārvaldi visām personām, kas ir nodarbinātas valsts pārvaldes struktūrā vai rīkojas tās vārdā, ir liegts iesaistīties konkrētā lietā, kas var radīt šaubas par objektivitāti. Lai novērstu interešu konfliktus, ministriem, stājoties amatā, ir jāpārtrauc jebkāda (apmaksāta vai neapmaksāta) profesionālā darbība privātā vai valsts uzņēmumā 41 . Tomēr tas neattiecas uz pašnodarbinātību, finanšu interesēm, goda amatiem vai profesionālo darbību, kas saistīta ar ministra politisko partiju. Kaut arī Likuma par valsts pārvaldi noteikumi ir piemērojami ministriem, tiem ir ievērojama rīcības brīvība ziņot par iespējamu vai acīmredzamu interešu konfliktu, nesniedzot daudz norādījumu. Turklāt tas neietver nekādus izpildes pasākumus 42 . Attiecībā uz parlamenta deputātiem nav vispārējas interešu konflikta definīcijas, un pašreizējais regulējums neparedz ziņošanas mehānismu. GRECO ir ieteikusi ieviest prasību par ad hoc informācijas atklāšanu, ja saistībā ar parlamenta procedūrās izskatāmo jautājumu var rasties konflikts 43 .

Lai gan pastāv līdzekļu deklarēšanas sistēmas, tās netiek sistemātiski kontrolētas vai izpildītas. Parlamenta deputātu profesionālā darbība un finanšu intereses pastāvīgi tiek publiski reģistrētas, un tās ir pakļautas publiskai kontrolei parlamenta tīmekļa vietnē. Tomēr GRECO ir ieteikusi nodrošināt, ka vajadzības gadījumā deputātiem piemēro rīcības standartus 44 . Lai gan parlamenta deputātu atbilstība ekonomisko interešu reģistram kopumā ir augsta, tā nav pilnīga 45 . Tāpat nav vispārīgu noteikumu par augsta līmeņa valsts ierēdņu pienākumu deklarēt finanšu intereses, kaut gan visiem ministriem ir jādeklarē savas finanšu intereses, izmantojot standarta veidlapu, kas jāiesniedz, stājoties amatā, un kas katru gadu jāatjaunina. Šī shēma nav balstīta tiesību aktos, bet secīgas valdības ir ievērojušas režīmu tā, it kā tas būtu obligāts 46 . Ministri, kas ir arī parlamenta deputāti, neietilpst parlamenta deklarēšanas shēmā. Atšķirībā no parlamenta deputātu režīma šī shēma skaidri ietver noteiktas laulāto un/vai partneru finanšu intereses. Tomēr GRECO ir ieteikusi iestrādāt šīs pamatnostādnes tiesību aktos, paplašinot deklarāciju tvērumu un ieviešot būtisku kontroli 47 .

Dānijas sistēmā nav skaidru noteikumu un norādījumu par to, kā personas, kam uzticēti augstākie izpildvaras amati, dibina kontaktus ar lobistiem. Nav arī prasību par ziņošanu vai informācijas atklāšanu, kas piemērojamas tiem, kuri cenšas ietekmēt valdības rīcību un politiku. Tomēr, lai gan visās 27 ES dalībvalstīs vairākums respondentu uzskata, ka pārāk cieša saikne starp uzņēmējdarbību un politiku viņu valstī noved pie korupcijas, viszemākie rādītāji tika reģistrēti Dānijā (47 %) (ES vidējais rādītājs: 76%) 48 . Lobēšana tā vai citādi (jo īpaši tā, ko veic interešu grupas) ir atzīta daļa no lēmumu pieņemšanas procesa, un tās nolūks ir sniegt plašu atbalstu lēmumu pieņemšanai. Tomēr iesaka ieviest noteikumus un norādījumus par kontaktiem ar lobistiem un trešām personām, kas cenšas ietekmēt valdības procesus un lēmumus, kā arī uzlabot šādu kontaktu pārredzamību 49 .

Nav skaidru noteikumu par “virpuļdurvju efektu”. Tā kā nav konkrētas politikas par nogaidīšanas periodu, ir vairāki ziņojumi par to, ka ministri ir tieši pārgājuši uz augstākā līmeņa politiskās lobēšanas amatiem. Neraugoties uz GRECO ieteikumu ieviest noteikumus, lai risinātu jautājumu par personu, kurām uzticēti augstākie izpildvaras amati, nodarbinātību pēc tam, kad beigušās viņu dienesta attiecības publiskajā sektorā, pašlaik nav konkrētu plānu ieviest šādus noteikumus 50 .

Ir īpaši mehānismi trauksmes cēlēju aizsardzībai, bet nav visaptverošu tiesību aktu. Dānijā pašlaik nav īpaša likuma, kas aizsargātu trauksmes cēlējus. Taču finanšu nozarē ir tiesību akti, kas ir daļa no Kapitāla prasību direktīvas IV 51 transponēšanas. Dānijas Uzņēmumu asociācija iesaka uzņēmumiem brīvprātīgi ieviest pasākumus, ja tie to vēlas. Turklāt publiskajā sektorā vai atsevišķās nozarei specifiskās jomās ir ieviestas citas spēkā esošas sistēmas, tostarp Finanšu uzraudzības iestādes ārējās un iekšējās procedūras, Dānijas Uzņēmumu iestādes ārējā trauksmes cēlēju shēma par jautājumiem, kas saistīti ar iespējamiem revīzijas tiesību aktu pārkāpumiem, un shēma Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda jomā 52 .

Starptautiskajos novērtējumos ir uzsvērtas politisko partiju finansēšanas problēmas, un lielākā daļa ieteikumu vēl nav īstenoti. Šie ieteikumi ietver konstatēto trūkumu (piemēram, pienākuma ziņot par ziedojumiem, kas pārsniedz noteiktas robežvērtības, neesība) novēršanu un neatkarīgas uzraudzības nodrošināšanu attiecībā uz politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu 53 . Eirobarometra dati liecina, ka Dānija ir vienīgā valsts, kurā to respondentu īpatsvars, kuri piekrīt, ka politisko partiju finansēšanas pārredzamība un uzraudzība ir pietiekama, kopš 2013. gada ir samazinājies (no 41 % 2013. gadā līdz 34 % 2019. gadā (ES vidējais rādītājs: 32 %)) 54 .

Kaut arī šķiet, ka represīvi pasākumi tiek piemēroti pienācīgi, trūkst plaši pieejamu statistikas datu par korupciju. Lai gan nesen ir pieņemti notiesājoši spriedumi krimināllietās par noziegumiem, kas saistīti ar korupciju 55 , un svarīgi tiesu nolēmumi ir publicēti oficiālajā maksas piekļuves tiesu žurnālā, Dānija nepublicē statistiku par ārvalstu kukuļošanas izmeklēšanu un lietām, kas ir sāktas vai pabeigtas 56 .

III.Plašsaziņas līdzekļu plurālisms

Konstitūcijā ir paredzēts vispārējs regulējums vārda brīvības aizsardzībai. Valsts plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes — Dānijas radio un televīzijas padomes — uzdevumi, organizatoriskā struktūra un reglaments ir noteikti tiesību aktos. Nav īpašu tiesību aktu, kas attiektos uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību vai valsts reklāmas piešķiršanu. Piekļuve dokumentiem ir reglamentēta 2014. gada Likumā par piekļuvi valsts pārvaldes dokumentiem 57 .

Dānijas radio un televīzijas padome darbojas neatkarīgi. Neatkarīgās iestādes uzdevumi un organizatoriskā struktūra ir noteikta Likumā par Dānijas Radio un televīzijas apraidi. Mediju struktūrvienība Kultūras un piļu aģentūrā ir Radio un televīzijas padomes sekretariāts. Padome uzskata, ka tās organizatoriskā struktūra ir spēcīga, pat ja daži lēmumi ir izraisījuši lielu politisko interesi 58 . Ļoti zems risks plašsaziņas līdzekļu iestādes neatkarībai un efektivitātei reģistrēts arī plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta (MPM 2020) jaunākajā izdevumā. Padomes reglaments ir izklāstīts izpildrīkojumā, kas atjaunināts pēc Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMSD) pārskatīšanas. Ministrs uz četriem gadiem ieceļ astoņus padomes locekļus, tostarp priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Ir iespējama atkārtota iecelšana. Vienu locekli ieceļ Klausītāju un skatītāju organizāciju sadarbības forums, un vienu locekli ieceļ Tiesnešu asociācija. Koleģiālās struktūras vadītāja/locekļu atlaišanai ir jānotiek saskaņā ar Likuma par pārvaldi noteikumiem. Pirms lēmuma par atlaišanu attiecīgais loceklis ir jāuzklausa. Lēmumam jābūt rakstiskam un jāietver paskaidrojums. Turklāt loceklim jābūt iespējai iesniegt sūdzību par lēmumu un to pārsūdzēt tiesā. Radio un televīzijas padomes lēmumus nevar pārsūdzēt ministrijā — tos var pārsūdzēt tikai tiesā. Tāpat kā visu administratīvo lēmumu gadījumā parlamentārais ombuds var izskatīt sūdzības par lietu pārvaldību.

Dānijas Preses padome (Presse Nævnet) ir neatkarīga pašregulējoša struktūra, kas pakļauta Tieslietu ministrijai un izveidota ar likumu 59 . Tā izskata sūdzības par Dānijas plašsaziņas līdzekļiem, un to veido astoņi tieslietu ministra iecelti locekļi, kuri pārstāv žurnālistus, sabiedrību un drukātās preses un radio un televīzijas redakciju vadību. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ pēc Dānijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja ieteikuma. Preses padome var izteikt kritiku lietās, kas saistītas ar pareizu preses ētiku, un uzdot attiecīgā plašsaziņas līdzekļa redaktoram publicēt atbildi un/vai padomes lēmumu. Taču tā nevar piemērot sankcijas vai piešķirt sūdzības iesniedzējam finansiālu kompensāciju 60 .

Nav īpašu noteikumu par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību vai valsts reklāmas piešķiršanu. Valsts reklāmai jāatbilst vispārīgajiem noteikumiem Likumā par radio un televīzijas apraidi un ar Likumu saistītajiem sekundārajiem tiesību aktiem, pamatojoties uz AVMSD. MPM 2020 atzīmē, ka īpašumtiesības, kas pārsniedz 20 % akciju, jāiekļauj gada pārskatos visos uzņēmumos, tostarp plašsaziņas līdzekļu uzņēmumos, bet plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem nav noteiktas īpašas prasības. Dānijas plašsaziņas līdzekļu ieinteresētās personas ir norādījušas, ka, neraugoties uz īpašu noteikumu neesību, tās tomēr uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību valsts pārredzamības līmenis praksē ir diezgan apmierinošs, jo īpaši izmantojot Centrālo uzņēmumu reģistru un attiecībā uz galveno plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem 61 .

Tiesības uz informāciju ir pakļautas noteiktiem ierobežojumiem. Likums par piekļuvi valsts pārvaldes dokumentiem, kurā ir paredzēti noteikumi visām valsts pārvaldes struktūrām un ministrijām par publisku piekļuvi informācijai un dokumentiem, tika grozīts 2014. gadā, līdz ar to ierobežojot publisko piekļuvi un piekļuvi žurnālistikas vajadzībām noteiktām valdības lietām 62 . Likuma 7. iedaļā ir noteikts, ka ikviens var pieprasīt, lai tiktu publiskoti dokumenti, ko valsts pārvaldes struktūra ir ievadījusi vai izveidojusi kā daļu no tās administratīvajām procedūrām saistībā ar tās kā iestādes darbību. Tomēr šī piekļuve ir ierobežota attiecībā uz dažiem lietu veidiem, dokumentiem vai informāciju, jo īpaši iestāžu iekšējiem darba dokumentiem vai dokumentiem, ar kuriem notiek apmaiņa laikā, kad ministram ir vajadzīgi personāla ieteikumi un konsultācijas 63 . Ieinteresētās personas norāda, ka atbrīvojumi gadījumos, kas saistīti ar palīdzību un konsultācijām ministram un saziņu ar parlamenta deputātiem likumdošanas procesā, var radīt situāciju, ka dažu politisko vienošanos pamats paliek konfidenciāls 64 . Parlamentārais ombuds ir arī konstatējis, ka izņēmums par ministra dienestu ierobežoti ietekmē tiesības uz piekļuvi praksē 65 .

Dānijā ir stipras vārda brīvības tradīcijas. Vispārējais regulējums vārda brīvības aizsardzībai atrodams Konstitūcijā 66 . Saskaņā ar organizācijas “Reportieri bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksu Dānija joprojām ierindojas starp valstīm ar vislabākajiem rādītājiem — pašlaik tā ieņem trešo vietu pasaulē 67 . Tomēr Dānijā viena no iespējamām sankcijām par neslavas celšanu ir ieslodzījums 68 . MPM 2020 uzskata, ka, pateicoties Dānijas demokrātisko tradīciju un iestāžu vispārējai stabilitātei, vārda brīvības aizsardzības riski ir ļoti nelieli. 2019. un 2020. gadā Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma nepublicēja nevienu brīdinājumu par Dāniju 69 . Lai novērtētu vārda brīvības regulējumu un vispārējos nosacījumus, 2017./2018. gadā tika izveidota īpaša Vārda brīvības komisija 70 . Tā sniedza ziņojumu 2020. gada aprīlī, veicinot plašas politiskās diskusijas par vārda brīvības situāciju Dānijas sabiedrībā 71 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Dānijā pastāv vienpalātas, parlamentāra valdības sistēma, kurā gan valdība, gan parlamenta deputāti var ierosināt tiesību aktus, lai gan likumprojektus parasti iesniedz valdība. Tā kā nav konstitucionālās tiesas, konkrētos gadījumos ex-post konstitucionalitātes pārskatīšanu var veikt jebkura tiesa 72 . Parlamentārais ombuds nodrošina valsts iestāžu pieņemto lēmumu pārraudzību un Dānijas Cilvēktiesību institūts uzrauga pamattiesību ievērošanu.

Tiesību aktu ieviešanas process ietver vispusīgu sagatavošanās procesu. Tieslietu ministrijas juridiskās kvalitātes pamatnostādnēs 73 ir sniegti detalizēti norādījumi par tiesību aktu sagatavošanas procesu, tostarp par likumdošanas plānošanu un sagatavošanas posmiem, piemēram, potenciālajām sagatavošanas komisijām un obligātajiem ietekmes novērtējumiem (inter alia par ekonomisko un vides ietekmi un administratīvajām sekām iedzīvotājiem). Valdības likumprojektus parasti publicē atklātai apspriešanai valdības portālā (uz ieteicamo minimālo četru nedēļu laikposmu), un tos tieši nosūta ārējai apspriešanai attiecīgajām iestādēm un organizācijām 74 . Likumprojektiem tiek veikta arī tehniskā leģislatīvā pārskatīšana — to veic Tieslietu ministrijas, tostarp, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību saistībām 75 .

Parlamentārajam ombudam ir būtiska nozīme administratīvo lēmumu pārraudzībā. Parlamentārais ombuds, kuru parlaments ievēl pēc katrām vispārējām vēlēšanām 76 , darbojas kā administratīvo lēmumu pārsūdzības iestāde, sniedzot novērtējumu par valsts iestāžu aktu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem vai labai administratīvajai praksei. Ombuds var rīkoties, pamatojoties uz sūdzībām, vai veikt patstāvīgu izmeklēšanu. Ombuds 2019. gadā izskatīja 5368 sūdzības, no kurām daudzas bija saistītas ar jautājumiem par piekļuvi publiskiem dokumentiem, un veica 163 patstāvīgas izmeklēšanas, koncentrējoties uz vispārīgākiem jautājumiem, kas skar lielāku iedzīvotāju skaitu 77 . Ombuda atzinumi, kas var ietvert ieteikumus iestādēm atsākt lietu vai mainīt lēmumu, nav saistoši. Saskaņā ar iestāžu un ombuda sniegto informāciju valsts iestādes praksē parasti ievēro sniegtos ieteikumus. Papildus ombudam Dānijas Cilvēktiesību institūts darbojas kā valsts cilvēktiesību iestāde, un 2018. gadā Valsts cilvēktiesību iestāžu globālā alianse to atkārtoti akreditēja ar A statusu. Tā darbojas arī kā valsts līdztiesības struktūra.

Pilsoniskās sabiedrības telpa Dānijā tiek uzskatīta par atvērtu 78 , un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir cieši iesaistītas Cilvēktiesību padomē. Dānijas Cilvēktiesību institūts ar Cilvēktiesību padomes starpniecību iesaista lielu skaitu pilsoniskās sabiedrības organizāciju no dažādām tematiskajām jomām, kas novērtē valsts cilvēktiesību iestādes darbību izstrādi un īstenošanu, un var ieteikt jaunas darbības un iecelt sešus no 14 direktoru padomes locekļiem 79 .

Par lēmumu pieņemšanas procesu, kura rezultātā tika apturēta tiesu darbība Covid-19 pandēmijas laikā, ir sākušās debates. Ārkārtas pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, tika veikti saskaņā ar grozījumu Likumā par epidēmijām, nododot veselības ministram pilnvaras pieņemt dekrētus pandēmijas apkarošanai. Minēto likumu parlaments vienprātīgi pieņēma 2020. gada 12. martā. 80  Tajā pašā dienā Valsts tiesu administrācija paziņoja, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, tiks saglabātas tikai vissvarīgākās tiesu funkcijas un par prioritāti tiks izvirzītas steidzamas un kritiskas lietas 81 . Kopš tā laika ir sākušās debates par to, vai šis lēmums tika pieņemts atbilstīgi konstitucionālajiem noteikumiem par tiesu neatkarību. Ideju laboratorijas Justitia pētījumā 82 apgalvots, ka Valsts tiesu administrācija savos norādījumos, iespējams, ir aizgājusi pārāk tālu, ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Konstitūciju un Likumu par tiesu sistēmas pārvaldi, tiesas, nevis Valsts tiesu administrācija, ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par lietu prioritāti. Publiskajos paziņojumos bažas pauda arī akadēmisko aprindu pārstāvji un Tiesnešu asociācija, vienlaikus atzīstot ārkārtējos apstākļus, kas prasīja ātru rīcību. Tieslietu ministrija un Valsts tiesu administrācija ir apstrīdējusi šos viedokļus 83 . Parlaments ir iecēlis neatkarīgu ekspertu grupu, kas izskatīs valdības vispārējo rīcību saistībā ar pandēmiju, un ir paredzams, ka tā iesniegs rezultātus līdz 2020. gada beigām.

Valsts tiesu administrācija aktīvi veicina tiesiskumu. Pēdējos gados Valsts tiesu administrācija veica virkni centienu, lai veicinātu tiesiskumu, labāku izpratni par tiesu sistēmu dažādās mērķgrupās un uzlabotu tiesu sistēmas koncentrēšanos uz lietotājiem. Tas ietver iniciatīvas, kas adresētas plašai sabiedrībai, izmantojot izglītojošus video, skolēniem, izmantojot skolotāju modeļu mācību programmas, žurnālistiem, izmantojot īpašu tīmekļa vietni, un tiesu piesēdētājiem, sniedzot vispusīgus informatīvus materiālus, pirms viņi stājas amatā 84 .

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* Saraksts ar informāciju, kas saņemta saistībā ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanu, ir pieejams vietnē (COM tīmekļa vietne).

Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs (2020), 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments. https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2020 .

CEPEJ (2020), Pētījums par tiesu sistēmu darbību ES dalībvalstīs.

CIVICUS, “Monitor tracking civic space: Denmark”. https://monitor.civicus.org/country/denmark/ .

Eiropas Padome, Ministru komiteja (2000), “Recommendation Rec(2000)19 of the Committee of Ministers to Member States on the Role of Public Prosecution in the Criminal Justice System”.

Eiropas Padome, Ministru komiteja (2010), “Recommendation CM/Rec(2010)12 of the Committee of Ministers to member states on judges: independence, efficiency and responsibilities”.

Eiropas Padome, Ministru komiteja (2016), “Recommendation CM/REC(2016)4 of the Committee of Ministers to member States on the protection of journalism and safety of journalists and other media actors”.

Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma — Dānija. https://www.coe.int/en/web/media-freedom .

Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums lietā LM, C-216/18 PPU.

Tiesas 2019. gada 27. maija spriedums apvienotajās lietās OG, C-508/18 un PI, C-82/19 PPU.

Dānijas Tiesnešu asociācija (2020), “The judges’ working conditions”.

Dānijas tiesas (2020), “Civil Cases”, https://domstol.dk/om-os/tal-og-fakta/civile-sager/ .

Dānijas valdība (2020), Dānijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Dānijas valdība (2019), “Strengthening action against financial crime”. https://www.regeringen.dk/media/6607/aftale-om-styrkelse-af-indsatsen-mod-finansiel-kriminalitet-270319_endelig.pdf .

Danske Medier (2020. gada 1. maijs), “Danske Medier welcomes the publication of the Freedom of Expression Commission's report on Thursday”. https://danskemedier.dk/aktuelt/journalistik-og-redaktion/danske-medier-glaeder-sig-over-offentliggoerelsen-af-ytringsfrihedskommissionens-betaenkning/ .

Dānijas Žurnālistu savienība, “Open Administration”. https://journalistforbundet.dk/offentlighedslov .

Eiropas Komisija (2020), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Eiropas Komisija (2020), Ziņojums par to, kā ir īstenots Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, 2013. gada 9. janvāra spriedums, Oleksandr Volokov pret Ukrainu, pieteikums Nr. 21722/11.

GRECO (2014), ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtējuma ziņojums par Dāniju. “Preventing corruption in respect of members of parliament, judges and prosecutors”.

GRECO (2019), trešā novērtēšanas kārta. Otrais atbilstības ziņojums par Dāniju. “Transparency of party funding”.

GRECO (2019), piektā novērtēšanas kārta. Novērtējuma ziņojums par Dāniju. “Corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”.

GRECO (2020), ceturtā novērtēšanas kārta. Starpposma atbilstības ziņojums par Dāniju. “Preventing corruption in respect of members of parliament, judges and prosecutors”.

“Information” (2020. gada 6. jūlijs), “Mails cast doubt on whether the closure of the courts was in accordance with the Constitution”. https://www.information.dk/indland/2020/07/mails-saar-tvivl-hvorvidt-nedlukningen-domstolene-overensstemmelse-grundloven?lst_mst .

Justitia (2020), “Rule of Law and COVID-19”. http://justitia-int.org/retsstaten-og-covid-19 .

Tieslietu ministrija, Juridiskās kvalitātes pamatnostādnes. https://lovkvalitet.dk/ .

Tieslietu ministrija (2020. gada 24. jūnijs), “New judges must relieve the pressure on courts”. https://www.justitsministeriet.dk/nyt-og-presse/pressemeddelelser/2020/nye-dommere-skal-lette-presset-paa-domstolene .

Valsts tiesu administrācija, “Emergency preparedness at the Courts of Denmark: Further information”. https://www.domstol.dk/aktuelt/2020/3/noedberedskab-ved-danmarks-domstole-yderligere-information/ .

Parlamentārais ombuds (2020), 2019. gada ziņojums.

Parlamentārais ombuds (2017), 2016. gada ziņojums.

“Reportieri bez robežām”, 2020. gada pasaules preses brīvības indekss.

Transparency International (2018), “Exporting corruption. Progress report 2018: assessing enforcement of the OECD anti-bribery convention”. https://images.transparencycdn.org/images/2018_Report_ExportingCorruption_English_200402_075046.pdf .

UNCAC (2017), UNCAC īstenošanas pārskats. “Country review report of Denmark”. https://www.unodc.org/documents/treaties/UNCAC/CountryVisitFinalReports/2017_10_21_Denmark_Final_Country_Report.pdf .

Virtuālā valsts vizīte uz Dāniju saistībā ar 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu.

II pielikums. Valsts (Dānijas) apmeklējums

Komisijas dienesti 2020. gada jūnijā un jūlijā organizēja virtuālas sanāksmes ar šādām iestādēm:

·Dānijas Žurnālistu asociācija

·Dānijas Tiesnešu asociācija

·Danske Medier

·Dānijas Preses padome

·Tieslietu ministrija

·Valsts tiesu administrācija

·Parlamentārais ombuds

·Prokuratūra

·Specializētā prokuratūra

·Augstākā tiesa

·Transparency International Dānijas nodaļa

Turklāt Kultūras un piļu aģentūra virtuālas sanāksmes rīkošanas vietā sniedza rakstiskus komentārus.

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas tiesību centrs

·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Free Press Unlimited

·Front Line Defenders

·ILGA-Europe

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskais preses institūts

·Mūžizglītības platforma

·Iniciatīva Open Society Justice / Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU 

(1)    Jūras un komerclietu tiesa un Zemes reģistrācijas tiesa. CEPEJ (2020), Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States. 

(2)    Locekļus ieceļ tieslietu ministrs, un sastāvā ir viens Augstākās tiesas tiesnesis un viens augstās tiesas tiesnesis, ko ierosina attiecīgās tiesas, viens rajona tiesas tiesnesis, ko ierosina Tiesnešu asociācija, viens advokāts, ko ierosina Advokātu biedrība, un divi asociācijas Local Government Denmark un Dānijas Pieaugušo izglītības asociācijas ierosināti sabiedrības pārstāvji.

(3)    Izņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kuru saskaņā ar iekšējo procedūru tieši izvēlas un ieceļ Augstākā tiesa. Turklāt attiecībā uz Augstākās tiesas locekļiem tiesību aktos ir noteikta īpaša procedūra, saskaņā ar kuru iecelšanas komisijas izvēlēto kandidātu pārbauda Augstākās tiesas tiesneši, pirms tiek apstiprināta iecelšana amatā.

(4)    Ģenerālprokuroru ieceļ izpildvara (formāli karaliene) pēc tieslietu ministra ieteikuma, kad to ir apstiprinājusi Valdības darbā pieņemšanas padome, un viņu var atlaist pēc tieslietu ministra motivēta ieteikuma (šajā gadījumā ieteikums tiek iesniegts tieši karalienei).

(5)    Likums par tiesu sistēmas pārvaldi, 15. iedaļa.

(6)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 44., 46. un 48. attēls. Tiesu neatkarības līmeņa novērtējums tiek klasificēts šādi: ļoti zems (mazāk nekā 30 % respondentu uzskata, ka tiesu sistēmas neatkarība ir diezgan liela vai ļoti liela), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(7)    Īpašo apsūdzības un revīzijas tiesu veido Augstākās tiesas tiesnesis, augstās tiesas tiesnesis, rajona tiesas tiesnesis, advokāts un tiesību zinātņu profesors; tiesnešus ieceļ par iecelšanu atbildīgā tiesas amatpersona, bet advokātu — Advokātu biedrība.

(8)    Īpašās apsūdzības un revīzijas tiesas lēmumus var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Likums par tiesu sistēmas pārvaldi, 48.–49. iedaļa.

(9)    Likums par tiesu sistēmas pārvaldi, 48.a iedaļa.

(10)    Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12, 69. punkts. Sk. arī Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedumu, LM, C-216/18 PPU, 67. punkts.

(11)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta, v) ieteikums, ko GRECO tagad uzskata par apmierinoši īstenotu. GRECO ceturtā novērtēšanas kārta — Starpposma atbilstības ziņojums, 5. lpp. Sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada 9. janvāra spriedumu, Oleksandr Volokov v. Ukraine, pieteikums Nr. 21722/11, 175.–179. punkts.

(12)    Likums par tiesu sistēmas pārvaldi, 98. iedaļa, 3. punkts. Atsevišķos gadījumos tieslietu ministram saskaņā ar likumu ir jāizlemj, vai lietā ir vai nav jāsāk kriminālvajāšana, tostarp par noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, valsts nodevību un noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, Likums par tiesu sistēmas pārvaldi, 12. nodaļa.

(13)    55. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(14)      Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Rec(2000)19 13. punkta d) apakšpunktu “ja valdībai ir pilnvaras sniegt norādījumus kriminālvajāšanas sākšanai konkrētā lietā, šādiem norādījumiem jābūt papildinātiem ar pienācīgām garantijām, ka pārredzamība un taisnīgums tiek ievēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem”. Attiecībā uz aizsargpasākumiem sk. 13. punktu (d)–e) apakšpunkts).

(15)    Tiesas 2019. gada 27. maija spriedums apvienotajās lietās OG, C-508/18 un PI, C-82/19 PPU.

(16)    Kopš 2020. gada 15. februāra tiesa ir vienīgā iestāde, kas ir kompetenta izdot Eiropas apcietināšanas orderi. Likums par likumpārkāpēju izdošanu, 46. un 47. iedaļa. Sk. arī Eiropas Komisijas ziņojumu par Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm īstenošanu, 5.–6. lpp.

(17)    Izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir vidējā līmenī, bet arī tie kopš 2012. gada ir pastāvīgi samazinājušies. 32. un 33. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(18)    35. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(19)    Dānijas Tiesnešu asociācija, “Tiesnešu darba apstākļi”, 5.–8. lpp.

(20)    Tieslietu ministrijas 2020. gada 24. jūnija paziņojums “Jaunajiem tiesnešiem ir jāatslogo spiediens uz tiesām”.

(21)    27. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(22)    28. un 29. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(23)    Dānijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 10. lpp.

(24)    Atsevišķi dati par administratīvajām lietām nav pieejami.

(25)    2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 5.-15. attēls. 2019. gada dati par lietu pabeigšanas koeficientu pieejami: Dānijas tiesu tīmekļa vietnē “Civil Cases”.

(26)    Transparency International (2020), 2019. gada korupcijas uztveres indekss.

(27)    “Flash Eurobarometer 482: Businesses’ attitudes towards corruption in the EU” (2019).

(28)    Kriminālkodekss. 122. iedaļa un 144. iedaļa.

(29)    Kriminālkodekss. 299. iedaļas 2. punkts.

(30)    306. iedaļa salīdz. ar 2. iedaļu.

(31)    Folketinga (Dānijas parlamenta) 2018. gada Likums Nr. 711.

(32)    UNCAC (2017), UNCAC īstenošanas pārskats — valsts pārskata ziņojums par Dāniju.

(33)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums.

(34)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, 48. lpp.

(35)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, xiii) un xiv) ieteikums.

(36)    Tajā piedalās Tieslietu ministrijas, ģenerālprokurora, SØIK, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas u. c. pārstāvji ar mērķi uzlabot koordināciju un informācijas apmaiņu starp iestādēm korupcijas apkarošanas kontekstā.

(37)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, 17. lpp.

(38)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums.

(39)    Rīcības kodekss “Laba rīcība publiskajā sektorā”, kas ir izplatīts visiem valsts ierēdņiem. Šīs publikācijas mērķis ir precizēt publiskā sektora darbinieku galvenos pienākumus un atbildību.

(40)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, i), ii) un iii) ieteikums.

(41)    Saskaņā ar Likuma par ministru atlīdzību un pensijām 8. pantu.

(42)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, 67.–69. punkts.

(43)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, ii) ieteikums.

(44)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtējuma ziņojums, iv) ieteikums.

(45)    Folketinga tīmekļa vietne: https://www.ft.dk/da/medlemmer/medlemmer-uden-registreringer.

(46)    Deklarācijās jāiekļauj profesionālā darbība (pašlaik un pēdējo 5 gadu laikā), pašnodarbinātība, kuras gada apgrozījums pārsniedz 50 000 DKK (aptuveni 6700 EUR), korporatīvā līdzdalība, kas pārsniedz 50 000 DKK (aptuveni 6700 EUR) (ieskaitot pašreizējās investīcijas), finanšu līgumi ar bijušajiem un/vai nākamajiem darba devējiem, dalība asociācijās.

(47)    GRECO piektā novērtēšanas kārta . Novērtējuma ziņojums, vii), viii) ieteikums.

(48)    Īpašais Eirobarometrs 502 (2020).

(49)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, v) ieteikums.

(50)    GRECO piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums, vi) ieteikums.

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību.

(52)    Dānijas Uzņēmumu iestāde nesen izveidoja īpašu trauksmes cēlēju portālu, lai saņemtu brīdinājumus par krāpšanos ar kompensācijas shēmām, kas saistītas ar koronavīrusu/Covid-19 (LOV Nr. 796 af 9.6.2020.).

(53)    GRECO trešā novērtēšanas kārta — Otrais atbilstības ziņojums.

(54)    Īpašais Eirobarometrs 502 (2020).

(55)    Piemēram, noteikumu par interešu konfliktiem un ļaunprātīgu varas izmantošanu pārkāpumi, kā arī vairāki smagi noziegumi, kas tiek izmeklēti saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

(56)    Transparency International (2018), “Exporting corruption. Progress report 2018: assessig enforcement of the OECD anti-bribery convention”, 43. lpp.

(57)    Saskaņā ar organizācijas “Reportieri bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksu Dānija joprojām ierindojas starp valstīm ar vislabākajiem rādītājiem — pašlaik tā ieņem trešo vietu. Sk. https://rsf.org/en/ranking.

(58)    Radio un televīzijas padomes rakstiski sniegta informācija, 1.–2. lpp.

(59)    Likums par plašsaziņas līdzekļu atbildību — Konsolidētais likums 2018-12-27 Nr. 1719.

(60)    Dānijas Preses padomes (Presse Nævnet) tīmekļa vietne: https://www.pressenaevnet.dk/press-ethical-rules/.

(61)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma kontekstā.

(62)    Šajā saistībā jāatzīmē arī tas, ka saskaņā ar MPM 2020 galvenais risks žurnālistu aizsardzībai ir apstāklis, ka tiesības uz informāciju Konstitūcijā nav skaidri aizsargātas.

(63)    Likuma par piekļuvi valsts pārvaldes dokumentiem 19.–33. un 35. iedaļa.

(64)    Likuma par piekļuvi valsts pārvaldes dokumentiem 24. iedaļa un 27. iedaļas 2. punkts; informācija, kas saņemta saistībā ar valsts apmeklējumu un, piemēram, Dānijas Žurnālistu savienības paziņojumi, “Open Administration”, vai Danske Medier, “Danske Medier welcomes the publication of the Freedom of Expression Commission's report on Thursday”.

(65)    Likuma par piekļuvi valsts pārvaldes dokumentiem 24. iedaļa. Parlamentārā ombuda gada ziņojums (2016), 141.–142. lpp.

(66)    Konstitūcijas 77. iedaļa.

(67)    “Reportieri bez robežām”, 2020. gada pasaules preses brīvības indekss.

(68)    https://cmpf.eui.eu/wp-content/uploads/2019/01/decriminalisation-of-defamation_Infographic.pdf.

(69)    Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma https://www.coe.int/en/web/media-freedom.

(70)    Dānijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 20. lpp.

(71)    Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec (2016)4 par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību, kurā aicināts izveidot visaptverošu tiesisko regulējumu, kas žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ļautu efektīvi un bez bailēm piedalīties publiskās debatēs.

(72)    Tas notiek reti, un ir bijis tikai viens gadījums (1999. gadā), kad Augstākā tiesa nolēma nepiemērot likumu par neatbilstību Konstitūcijai, Tvind lieta, U 1999.841 H.

(73)    Tieslietu ministrija, Juridiskās kvalitātes pamatnostādnes.

(74)    Sk. tiešsaistes platformu Hoeringsportalen.

(75)    Dānijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 24. lpp.

(76)    Parlaments var arī atlaist ombudu, ja tas ir zaudējis Parlamenta uzticību.

(77)    Parlamentārais ombuds, 2019. gada ziņojums, 39. lpp.

(78)    CIVICUS novērtējums; Novērtējumi atbilst šādu piecu kategoriju skalai: atvērta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta.

(79)    Cilvēktiesību padomē ietilpst pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, tās, kas darbojas tieslietu, plašsaziņas līdzekļu vai bēgļu jomā, kā arī (locekļi bez balsstiesībām) ministrijas, valsts iestādes un politiskās partijas. Pārējos direktoru padomes locekļus ieceļ Dānijas universitātes, Grenlandes Cilvēktiesību padome un valsts cilvēktiesību iestādes štata darbinieki.

(80)    Pilnvaras pieņemt šādus dekrētus agrāk bija veselības aprūpes ierēdņu komitejām un politiķiem vietējā līmenī. Grozījuma pieņemšana notika saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, bet ar trim uzklausīšanām 18 stundu laikā — par šādas ātri izskatāmas procedūras izmantošanu var lemt ar ¾ parlamenta balsu vairākumu.

(81)    Valsts tiesu administrācija, “Gatavība ārkārtas gadījumiem Dānijas tiesās: papildu informācija”.

(82)    Justitia, “Rule of Law and COVID-19”, 95.–104. lpp.

(83)    Informācija — saņemtie e-pasti lika šaubīties par to, vai tiesu slēgšana ir saskaņā ar Konstitūciju.

(84)    Plašāku informāciju sk. Valsts tiesu administrācijas tīmekļa vietnē.