EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.12.2020

COM(2020) 796 final

2020/0349(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2016/794 attiecībā uz Eiropola sadarbību ar privātām pusēm, personas datu apstrādi, ko Eiropols veic kriminālizmeklēšanas atbalstam, un Eiropola uzdevumiem pētniecības un inovāciju jomā

{SEC(2020) 545 final} - {SWD(2020) 543 final} - {SWD(2020) 544 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropa saskaras ar strauji mainīgu drošības situāciju, kurā drošības apdraudējumi pastāvīgi attīstās un kļūst arvien sarežģītāki. Noziedznieki savā labā izmanto ieguvumus, ko radījusi digitālā pārveide, jaunās tehnoloģijas 1 , globalizācija un mobilitāte, tostarp savstarpējo savienojamību un to, ka saplūst fiziskās un digitālās pasaules robežas 2 . Nesenie notikumi 3 ir vēlreiz parādījuši, ka terorisms joprojām ir būtisks Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju brīvības un dzīvesveida apdraudējums. Covid-19 krīze ir papildu apdraudējuma faktors, jo noziedznieki ir ātri apguvuši iespējas ekspluatēt krīzi, pielāgojot savus darbības veidus vai attīstot jaunas noziedzīgas darbības 4 . Lai gan Covid-19 krīzes ietekme uz drošību pilnā mērā vēl nav skaidra, sagaidāms, ka krīze ietekmēs smagās noziedzības un organizētās noziedzības ainu ES vidējā termiņā un ilgtermiņā 5 .

Šo mainīgo drošības apdraudējumu risināšanai ir nepieciešams efektīvs ES līmeņa atbalsts valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbam. Šie apdraudējumi izplatās pāri robežām, skar dažādas noziedzīgas darbības (kuras tie veicina) un izpaužas tādu organizēto noziedzīgo grupējumu 6 darbībā, kuri iesaistās dažāda veida noziedzīgās darbībās. Tā kā ar rīcību tikai valsts līmenī vien nav pietiekami, lai risinātu šīs pārrobežu drošības problēmas, dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes arvien vairāk ir izmantojušas palīdzību un zinātību, ko piedāvā Eiropols — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai — smagu noziegumu un terorisma apkarošanai. Eiropols ir centrālais elements ES līmeņa atbalsta mehānismā, kas paredzēts dalībvalstīm smagu noziegumu un terorisma apkarošanas nolūkā. Minētā aģentūra piedāvā atbalstu un zinātību valstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai apkarotu un novērstu smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un tādus noziedzīgu darbību veidus, kuri ietekmē vispārējās intereses, uz ko attiecas Savienības politika. Kopš 2016. gada Eiropola regulas 7 stāšanās spēkā aģentūras uzdevumu operatīvā nozīme ir būtiski mainījusies. Piemēram, Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centra sniegtais operatīvais atbalsts pēdējos gados ir palielinājies piecas reizes (2016. gadā tika atbalstītas 127 operatīvās lietas, 2019. gadā — jau 632 lietas). Tagad minētais centrs piedalās gandrīz visās būtiskajās izmeklēšanās saistībā ar terorisma apkarošanu ES.

Terorisma draudu līmenis Eiropā joprojām ir augsts 8 . ES iekšlietu ministru 2020. gada 13. novembra kopīgajā paziņojumā par nesenajiem teroristu uzbrukumiem Eiropā ministri aicināja “Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar ko pārskata Eiropola pilnvaras, paredzot stabilu juridisko pamatu rīcībai ar lielām datu kopām. Eiropolam un jo īpaši tā Eiropas Terorisma apkarošanas centram (ETAC) ir būtiska nozīme, lai efektīvi atbalstītu dalībvalstis teroristu noziegumu novēršanā un izmeklēšanā, un tie ir jāpastiprina” 9 .

Apdraudējumu vide maina arī to, kāds atbalsta veids dalībvalstīm ir nepieciešams un ko tās sagaida no Eiropola iedzīvotāju aizsargāšanas nolūkā, t. i., ir vajadzīgs tāds atbalsts, kāds nebija paredzams laikā, kad abi likumdevēji veda sarunas par pašreizējo Eiropola mandātu. Padome savos 2019. gada decembra secinājumos atzīst “Eiropola steidzamo operatīvo vajadzību pieprasīt un saņemt datus tieši no privātām pusēm”, aicinot Komisiju izskatīt iespēju pielāgot Eiropola regulas pārskatīšanas grafiku, “ņemot vērā Eiropas tiesībaizsardzības vajadzību reaģēt uz pašreizējām norisēm tehnoloģiju attīstībā” 10 . Pastāv steidzama sociāla vajadzība apkarot smagus noziegumus, kas sagatavoti vai veikti, izmantojot privāto pušu piedāvātus pārrobežu pakalpojumus 11 , t. i., kibernoziegumus. Lai gan šī problēma daļēji tiek risināta e-pierādījumu priekšlikumu paketē 12 , ir situācijas, kurās Eiropola atbalsts ir nepieciešams kibernoziedzības un tās veicinātu noziegumu radīto apdraudējumu efektīvai novēršanai, jo īpaši gadījumos, kad privātās puses ziņo par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Eiropas Parlamenta 2020. gada jūlija rezolūcijā ir pausts aicinājums stiprināt Eiropolu, norādot, ka “prioritārā kārtībā būtu jāstiprina Eiropola spēja pieprasīt pārrobežu izmeklēšanas sākšanu, jo īpaši gadījumos, kad notiek nopietni uzbrukumi trauksmes cēlējiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, kuriem ir būtiska nozīme korupcijas, krāpšanas, nepareizas pārvaldības un citu pārkāpumu atklāšanā publiskajā un privātajā sektorā” 13 .

Ņemot vērā mainīgo drošības ainu, Eiropolam ir nepieciešamas spējas un rīki dalībvalstu efektīvai atbalstīšanai saistībā ar smagu noziegumu un terorisma apkarošanu. Reaģējot uz steidzamām operatīvām vajadzībām un abu likumdevēju aicinājumiem pastiprināt atbalstu Eiropolam, Komisijas darba programmā 2020. gadam ir paziņots par likumdošanas iniciatīvu, kas “stiprinās Eiropola pilnvaras, lai veicinātu policijas operatīvo sadarbību”. Tā ir viena no galvenajām darbībām arī 2020. gada jūlija ES Drošības savienības stratēģijā 14 . Saskaņā ar Politikas pamatnostādnēs 15 pausto aicinājumu ir “jādara viss iespējamais, kad runa ir par iedzīvotāju aizsardzību”, tāpēc šajā likumdošanas iniciatīvā ir risinātas tās jomas, kurās ieinteresētās personas ir lūgušas pastiprinātu Eiropola atbalstu, palīdzot dalībvalstīm aizsargāt iedzīvotājus.

Šādā nolūkā ar šo priekšlikumu ir paredzēts stiprināt Eiropola pilnvaras aģentūras misijas un uzdevumu ietvaros saskaņā ar Līgumu 16 , jo īpaši šādos veidos:

·sekmējot Eiropola efektīvu sadarbību ar privātām pusēm un risinot jautājumu par efektīvas sadarbības trūkumu starp privātām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu to, ka pārrobežu pakalpojumus (piem., saziņas, banku vai transporta pakalpojumus) izmanto noziedznieki;

·dodot Eiropolam iespēju efektīvi atbalstīt dalībvalstis un to izmeklēšanas ar apjomīgu un sarežģītu datu kopu analīzi un risinot ar lielajiem datiem saistītās problēmas, ar ko saskaras tiesībaizsardzības iestādes;

·stiprinot Eiropola lomu pētniecībā un inovācijā un novēršot nepilnības, kas būtiski ietekmē tiesībaizsardzības iestāžu darbu;

·stiprinot Eiropola sadarbību ar trešām valstīm konkrētās situācijās un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu Eiropola mērķu kontekstā;

·precizējot, ka konkrētos gadījumos, kad Eiropola skatījumā būtu jāuzsāk kriminālizmeklēšana, tas var dalībvalsts iestādēm lūgt uzsākt, vadīt vai koordinēt šādu kriminālizmeklēšanu saistībā ar noziedzīgu darbību, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, bez nepieciešamības izpildīt nosacījumu par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma pārrobežu dimensiju 17 ;

·stiprinot Eiropola sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO);

·turpinot stiprināt Eiropolam piemērojamo datu aizsardzības sistēmu;

·turpinot stiprināt Eiropola parlamentāro uzraudzību un pārskatatbildību.

Šī likumdošanas iniciatīva ir saistīta ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, lai ļautu Eiropolam ievadīt datus SIS. Šie grozījumi ļautu Eiropolam pēc apspriešanās ar dalībvalstīm ievadīt datus SIS par aizdomām par trešo valstu valstspiederīgo iesaisti noziedzīgā nodarījumā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē.

Šī likumdošanas iniciatīva ir daļa no pasākumu paketes, ar kuru Komisija nāca klajā 2020. gada 9. decembrī, Savienības reakcijas stiprināšanai attiecībā uz terorisma radītu apdraudējumu.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemta vērā virkne ES politiku iekšējās drošības jomā, kas tikušas pieņemtas vai uzsāktas kopš 2016. gada Eiropola regulas stāšanās spēkā.

Attiecībā uz sadarbību ar privātām pusēm šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemtas vērā saistītās iniciatīvas par tiešsaistē publicēta teroristiska satura izņemšanu 18 un pārrobežu piekļuves uzlabošanu elektroniskajiem pierādījumiem 19 . Pēc pieņemšanas, un balstoties uz Komisijas priekšlikumiem, e-pierādījumu tiesību aktu pakete tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm nodrošinātu iespēju izmantot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus digitālo pierādījumu iegūšanai no pakalpojumu sniedzējiem kriminālizmeklēšanu vajadzībām neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir iedibināts pakalpojumu sniedzējs vai tiek glabāta informācija.

Attiecībā uz ierobežojumiem no trešām valstīm iegūtas informācijas apmaiņai par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem šādas informācijas apmaiņas stiprināšanas iespējamo risinājumu novērtējumā ir ņemts vērā notiekošais darbs saistībā ar sadarbspēju 20 starp ES informācijas sistēmām drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai un ES tiesisko regulējumu par lielapjoma IT sistēmām. Tas ietver pastāvošās vai plānotās ES informācijas sistēmas, proti, Šengenas Informācijas sistēmu 21 , ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu 22 , ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu 23 , ierosinātos uzlabojumus vīzu informācijas sistēmā 24 un Eurodac sistēmu 25 .

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemta vērā arī Eiropola sadarbība ar citām Savienības struktūrām un aģentūrām, proti, Eiropas Prokuratūru 26 , Eurojust 27 kā ES aģentūru sadarbībai krimināllietās, ENISA kā Eiropas Kiberdrošības aģentūru 28 , Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) 29 un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) 30 .

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemtas vērā arī citas saistītās ES politikas, kas tikušas pieņemtas vai uzsāktas kopš Eiropola regulas stāšanās spēkā.

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir pilnībā ņemti vērā attiecīgie ES datu aizsardzības tiesību akti (sk. tālāk 3. iedaļu par pamattiesībām).

Attiecībā uz inovāciju šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemts vērā ES ar drošību saistītais finansējums programmas “Apvārsnis 2020” 31 , Iekšējās drošības fonda 32 , ierosinātās programmas “Apvārsnis Eiropa” 33 un ierosinātās programmas “Digitālā Eiropa” 34 ietvaros. Tāpat tajā ir ņemta vērā Eiropas Datu stratēģija 35 un Baltā grāmata par mākslīgo intelektu 36 kā Komisijas jaunās digitālās stratēģijas pirmie pīlāri, kā arī notiekošais darbs, sagatavojot Eiropas kopīgo datu telpu pārvaldību.

Attiecībā uz Eiropola sadarbību ar trešām valstīm šajā likumdošanas iniciatīvā ir ņemtas vērā Savienības ārējās politikas, īpaši ES delegāciju un pretterorisma/drošības ekspertu darbs trešās valstīs un kopīgās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu ES līmeņa rīcība būtu jāpiemēro tikai tad, ja dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt paredzētos mērķus, ko tādēļ, ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, var labāk sasniegt Savienība.

Dalībvalstis ir atbildīgas par likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu 37 . Savienība respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību 38 . Tā kā smagiem noziegumiem un terorismam nereti ir pārrobežu raksturs, ar valsts līmeņa rīcību vien nevar tos efektīvi apkarot. Tāpēc dalībvalstis izvēlas kopīgi rīkoties ES ietvaros, lai risinātu smagu noziegumu un terorisma radītos apdraudējumus. Tās tiecas koordinēt savas tiesībaizsardzības darbības un sadarbojas kopīgu drošības problēmu risināšanā. Tās lemj apkopot resursus ES līmenī un dalīties ar zinātību. Kā ES aģentūra tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai Eiropols ir šo dalībvalstu centienu aizsargāt savus iedzīvotājus, kopīgi rīkojoties, spēcīga izpausme. Eiropols nodrošina sistēmu, kurā dalībvalstis koordinē savas tiesībaizsardzības darbības. Dalībvalstis izmanto savus sadarbības koordinatorus Eiropolā un aģentūras piedāvāto informācijas apmaiņas kanālu, lai apmainītos ar informāciju un sadarbotos to veiktās kriminālizmeklēšanās. Dalībvalstis apkopo resursus, uzdodot Eiropolam apstrādāt dalībvalstu informāciju savās datubāzēs un veikt kopīgu analīzi. Tās izmanto arvien pieaugošo zinātību, ko Eiropols ir apkopojis dažādos policijas darbības aspektos. Tas ir padarījis Eiropolu par redzamāko un efektīvāko komponentu saistībā ar ES līmeņa atbalstu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

Mainīgi drošības apdraudējumi, kurus ietekmē tas, kā noziedznieki ekspluatē digitālās pārveides un jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, arī rada nepieciešamību pēc efektīva ES līmeņa atbalsta valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbam. Protams, pastāv atšķirības tajā, kā atsevišķas dalībvalstis, to reģioni un vietējās kopienas cīnās pret konkrētiem noziedzības veidiem. Tāpēc to tiesībaizsardzības iestādes var izvēlēties, kādos gadījumos izmantot Eiropola sniegto ES līmeņa atbalstu un kādās kopīgajās iniciatīvās piedalīties. Jebkurā gadījumā tiesībaizsardzības iestādes visās dalībvalstīs, reģionos un vietējās kopienās saskaras ar vieniem un tiem pašiem mainīgajiem drošības apdraudējumiem. Līdz ar to ir nepieciešama ES līmeņa rīcība atbalsta stiprināšanai dalībvalstīm smagu noziegumu un terorisma apkarošanā, lai ietu kopsolī ar šiem apdraudējumiem.

Patiešām, dalībvalstis vienatnē nevarētu efektīvi atrisināt visas šajā likumdošanas iniciatīvā aplūkotās problēmas.

·Attiecībā uz efektīvas sadarbības trūkumu starp privātām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu pārrobežu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu no noziedznieku puses, valsts iestādes vienatnē nevar efektīvi analizēt ar vairākām jurisdikcijām saistītas un neattiecināmas datu kopas, jo lielu datu kopu izanalizēšanai ar nolūku identificēt ar attiecīgo jurisdikciju vai jurisdikcijām saistītos datus, īpaši ja attiecīgās dalībvalstis vēl nav identificētas, ir nepieciešami ievērojami resursi. Alternatīvā gadījumā, ja valstu tiesībaizsardzības iestādes iegūst mazākas datu kopas, kas ir vērstas uz to attiecīgajām jurisdikcijām, tām neizdodas gūt informācijas kopainu. Turklāt dalībvalstis nevar efektīvi risināt šīs problēmas ar starpvaldību sadarbību, kuras ietvaros iedibinājuma dalībvalsts saņemtu datus, analizētu tos un tad izplatītu tos iesaistītajām dalībvalstīm. Tas ne tikai nesamērīgi ietekmētu iedibinājuma dalībvalstu resursus, bet radītu arī juridiskas grūtības situācijās, kad noziedzīgajai darbībai nav saiknes ar attiecīgo dalībvalsti vai tā ir ierobežota.

·Attiecībā uz lielo datu problēmām, ar ko saskaras tiesībaizsardzības iestādes, dalībvalstis nevar noteikt šādas pārrobežu saites, veicot lielu datu kopu analīzi valsts līmenī, jo tām trūkst attiecīgu datu par citiem noziedzīgiem nodarījumiem un noziedzniekiem citās dalībvalstīs. Turklāt dažām dalībvalstīm ne vienmēr ir lielu un sarežģītu datu kopu analīzei nepieciešamie IT rīki, zinātība un resursi.

·Attiecībā uz nepilnībām tiesībaizsardzības iestādēm svarīgā pētniecībā un inovācijā ne visas dalībvalstis var pilnībā izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas noziedzības un terorisma apkarošanā un atrisināt problēmas, ko rada noziedznieki, izmantojot šīs tehnoloģijas, ņemot vērā tam nepieciešamās investīcijas, resursus un prasmes.

·Attiecībā uz ierobežojumiem tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai ar trešām valstīm Eiropolam var būt būtiska loma, paplašinot savu sadarbību ar trešām valstīm noziedzības un terorisma apkarošanā, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar citām ES ārējām politikām un instrumentiem.

·Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, dalībvalstīm var būt nepieciešams atbalsts šādu noziedzīgu nodarījumu efektīvai izmeklēšanai.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu ir nepieciešams konkrētā pasākuma raksturu un intensitāti pielāgot identificētajai problēmai. Visu šajā likumdošanas iniciatīvā risināto problēmu gadījumā ir nepieciešams ES līmeņa atbalsts dalībvalstīm, lai šīs problēmas risinātu efektīvi.

·Attiecībā uz efektīvas sadarbības trūkumu starp privātām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm, lai risinātu problēmas, kas rodas, noziedzniekiem izmantojot tādus pārrobežu pakalpojumus kā saziņas, banku vai transporta pakalpojumi, ES līmenī tās ir iespējams risināt efektīvāk un lietderīgāk nekā valstu līmenī, ES līmenī analizējot ar vairākām jurisdikcijām saistītas datu kopas vai neattiecināmas datu kopas, lai identificētu datus, kas ir būtiski attiecīgajām dalībvalstīm, un radot ES līmeņa kanālu personas datus saturošiem pieprasījumiem privātām pusēm.

·Attiecībā uz lielo datu problēmām, ar ko saskaras tiesībaizsardzības iestādes, ES līmenī tās ir iespējams risināt efektīvāk un lietderīgāk nekā valstu līmenī, palīdzot dalībvalstīm lielu un sarežģītu datu kopu apstrādē ar nolūku atbalstīt to kriminālizmeklēšanas ar pārrobežu pavedieniem. Tas ietvertu digitālās kriminālistikas paņēmienus nepieciešamās informācijas identificēšanai un saišu noteikšanai ar noziedzīgiem nodarījumiem un noziedzniekiem citās dalībvalstīs.

·Attiecībā uz nepilnībām tiesībaizsardzības iestādēm svarīgā pētniecībā un inovācijā, kā arī ņemot vērā nepieciešamo tehnisko un finanšu investīciju apmēru, ES līmenī šīs problēmas ir iespējams risināt efektīvāk un lietderīgāk nekā valstu līmenī, radot sinerģijas un panākot apjomradītus ietaupījumus. Lai tas radītu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību ES drošības pētniecības finansējuma izteiksmē, tiesībaizsardzības jomā ir jānovērš plaisa, kas rodas, koordinējot pētniecības un inovācijas vajadzības. Turklāt, īstenojot inovāciju un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, nereti ir jāpaļaujas uz liela datu apjoma pieejamību, ko iespējams labāk nodrošināt ES līmenī. Veicinot ES rīku izstrādi smagu noziegumu un terorisma apkarošanai, ES pieejā inovācijai ir ņemta vērā daudzu mūsdienu drošības apdraudējumu pārrobežu dimensija, kā arī nepieciešamība pēc pārrobežu sadarbības starp tiesībaizsardzības iestādēm šo apdraudējumu risināšanas nolūkā.

·Attiecībā uz neskaidrībām saistībā ar mehānismu izmantošanu personas datu apmaiņai starp Eiropolu un trešām valstīm Regulā (ES) 2016/794 noteiktos ierobežojumus, kas var kavēt efektīvu sadarbību ar trešām valstīm, ir iespējams efektīvi risināt ES līmenī.

·Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, ES līmeņa atbalsts var būt nepieciešams šādu noziedzīgu nodarījumu efektīvai izmeklēšanai.

Kā ES aģentūra tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai Eiropols būtu piemērots šāda ES līmeņa atbalsta sniedzējs. Patiešām, ir pierādījies, ka Eiropols var ļoti efektīvi atbalstīt valstu tiesībaizsardzības iestādes smagu noziegumu un terorisma apkarošanā. Ietekmes novērtējuma sagatavošanas laikā veiktā apspriešana ar ieinteresētajām personām apliecināja augstu apmierinātības līmeni ar Eiropola darbību. Ir skaidras sinerģijas un apjomradīti ietaupījumu dalībvalstīm, kas izriet, piemēram, no Eiropola veiktas kopīgas informācijas apstrādes vai zinātības, ko specializētie centri 39 apkopo un piedāvā dalībvalstīm. Dalībvalstis sagaida, un operatīvā ziņā tām ir nepieciešams tāda paša apmēra atbalsts no Eiropola saistībā ar mainīgajiem drošības apdraudējumiem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·sākotnējā ietekmes novērtējuma apspriešana, tiecoties noskaidrot visu ieinteresēto personu viedokļus;

·mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām, izmantojot anketu;

·intervijas ar ekspertiem; un

·mērķtiecīgi, tematiski ieinteresēto personu semināri, kas bija vērsti uz jomas ekspertiem, tostarp praktiķiem valsts līmenī. Ņemot vērā šā temata tehnisko raksturu un specifiku, Komisijas dienesti koncentrējās uz mērķtiecīgu apspriešanu, vēršoties pie dažādām ieinteresētajām personām valstu un ES līmenī.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Tika izskatīti vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi politikas risinājumi. Pēc sākotnējās atlases, kuras laikā daži risinājumi tika atmesti, tika detalizēti novērtēti šādi politikas risinājumi:

(1)Politikas risinājumi saistībā ar I mērķi: efektīva sadarbība starp privātām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm:

·1. politikas risinājums: ļaut Eiropolam apstrādāt nepastarpināti no privātām pusēm saņemtus datus;

·2. politikas risinājums: ļaut Eiropolam veikt personas datu apmaiņu ar privātām pusēm, lai noteiktu jurisdikciju;

·3. politikas risinājums: ļaut Eiropolam veikt tiešus meklējumus privāto pušu pārvaldītās datubāzēs.

(2)Politikas risinājumi saistībā ar II mērķi: analizēt lielas un sarežģītas datu kopas, lai konstatētu pārrobežu saites:

·4. politikas risinājums: sekmēt Eiropola spēju apstrādāt lielas un sarežģītas datu kopas;

·5. politikas risinājums: ieviest jaunu datu subjektu kategoriju (personas, kas nav saistītas ar noziedzīgu nodarījumu), kuru datus Eiropols var apstrādāt.

(3)Politikas risinājumi saistībā ar III mērķi: jauno tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzībā:

·6. politikas risinājums: reglamentēt Eiropola atbalstu ES drošības pētniecības programmai, Eiropola inovācijas laboratorijas darbību un Eiropola atbalstu ES inovācijas centram;

·7. politikas risinājums: ļaut Eiropolam apstrādāt personas datus inovācijas nolūkā jomās, kas ir būtiskas atbalsta sniegšanai tiesībaizsardzības iestādēm.

Turklāt tālāk ir uzskaitīti politikas risinājumi, ar kuriem tiek sniegta atbildes reakcija uz abu likumdevēju aicinājumu pastiprināt Eiropola lomu, taču kuri ir mazāk iespējama politikas izvēle juridisku ierobežojumu dēļ; tie tika analizēti atsevišķos ietekmes novērtējuma pielikumos, ņemot vērā to būtiskumu, kā arī pabeigtības iemeslu dēļ:

·8. politikas risinājums: ļaut Eiropolam izdot “diskrētas pārbaudes” brīdinājumus Šengenas Informācijas sistēmā;

·9. politikas risinājums: ieviest jaunu brīdinājumu kategoriju Šengenas Informācijas sistēmā, kuru izmantotu tikai Eiropols;

·10. politikas risinājums: mērķtiecīgi pārskatīt noteikumus par adekvāta aizsardzības pasākumu līmeņa pašnovērtējumu;

·11. politikas risinājums: mērķtiecīgi pārskatīt noteikumus par personas datu pārsūtīšanu konkrētās situācijās, lai saskaņotu tos ar Direktīvu par personas datu aizsardzību tiesībaizsardzības iestāžu veiktas datu apstrādes gadījumos;

·12. politikas risinājums: noteikt paraugpraksi un pamatnostādnes Eiropola regulas noteikumu piemērošanai;

·13. politikas risinājums: stiprināt mehānismu kriminālizmeklēšanas uzsākšanas lūgšanai;

·14. politikas risinājums: ļaut Eiropolam lūgt uzsākt kriminālizmeklēšanu gadījumos, kas skar tikai vienu dalībvalsti, saistībā ar noziedzīgas darbības veidiem, kas ietekmē vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, bez nepieciešamības izpildīt nosacījumu par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma pārrobežu dimensiju.

Ar vēlamo politikas risinājumu kopumu (2., 4., 7., 9., 11., 12. un 14. politikas risinājums) tiek panākta efektīva reakcija uz identificētajām problēmām, un tas nodrošinātu Eiropolam spēcīgus rīkus un spējas pastiprināt atbalstu dalībvalstīm jaunu apdraudējumu novēršanā, pilnībā ievērojot pamattiesības.

•Pamattiesības

Ņemot vērā personas datu apstrādes nozīmi tiesībaizsardzības darbā kopumā un konkrēti Eiropola veiktajās atbalsta darbībās, šajā likumdošanas iniciatīvā īpaša uzmanība ir pievērsta nepieciešamībai pilnībā ievērot pamattiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk tekstā “Pamattiesību harta”), tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību 43 un privātās dzīves neaizskaramību 44 .

Tā kā gandrīz visas problēmas, mērķi un politikas risinājumi, kas izskatīti ietekmes novērtējumā, kurš papildina šo priekšlikumu, ietver personas datu apstrādi, jebkādiem ierobežojumiem saistībā ar pamattiesību īstenošanu attiecībā uz personas datu apstrādi ir jāaprobežojas ar to, kas ir absolūti nepieciešams un samērīgs. Var tikt skartas arī citas pamattiesības, piemēram, pamattiesības uz nediskrimināciju pētniecības un inovācijas kontekstā. Rūpīga pamattiesību apsvēršana ietekmes novērtējumā, kurš papildina šo priekšlikumu, jo īpaši tiesību uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību apsvēršana, ir balstīta uz politikas risinājumu detalizētu novērtējumu attiecībā uz to ierobežojumiem saistībā ar pamattiesību īstenošanu, kā izklāstīts minētā ietekmes novērtējuma 5. pielikumā.

Ietekmes novērtējuma, kas papildina šo priekšlikumu, 5. pielikumā veiktajā pamattiesību novērtējumā ir izmantotas Komisijas Darbības pamatnostādnes par pamattiesību ņemšanu vērā Komisijas ietekmes novērtējumos 45 , Pamattiesību aģentūras rokasgrāmata par Pamattiesību hartas piemērošanu 46 un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) sniegtās pamatnostādnes 47 par nepieciešamības un proporcionalitātes izvērtēšanu. Balstoties uz šo informāciju, ietekmes novērtējuma, kas papildina šo priekšlikumu, 5. pielikumā par pamattiesībām ir:

·aprakstīti politikas risinājumi, kas tika atmesti agrīnā posmā to būtiskās negatīvās ietekmes uz pamattiesībām dēļ;

·pakāpeniski izklāstīts nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējums;

·norādīti noraidītie politikas risinājumi, kuriem ir pieejamas alternatīvas, kas mazāk skar tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, taču ir tikpat efektīvas; un

·sniegts pilnīgs detalizētu aizsardzības pasākumu saraksts tiem politikas risinājumiem, kuru gadījumā ir jāierobežo pamattiesību īstenošana cita starpā tāpēc, ka trūkst alternatīvu, kas mazāk skar tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, taču ir tikpat efektīvas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī likumdošanas iniciatīva ietekmētu budžetu un Eiropolam nepieciešamo personālu. Ir aplēsts, ka, lai nodrošinātu, ka Eiropolam ir nepieciešamie resursi tā pārskatīto pilnvaru izpildei, visā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmā būtu nepieciešami papildu līdzekļi aptuveni 180 miljonu EUR apmērā un aptuveni 160 papildu amata vietas. Saistībā ar jaunajiem Eiropola uzdevumiem, kas ierosināti šajā likumdošanas iniciatīvā, būtu nepieciešami papildu finanšu resursi un cilvēkresursi salīdzinājumā ar resursiem, kas iezīmēti Komisijas 2020. gada maija priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kurā paredzēts, ka Eiropolam piešķirtais ES finansējums katru gadu pieaug 2 % apmērā. Šīs aplēses, kā arī kopējais budžets un amata vietu skaits ir atkarīgs no tā, kāds būs sarunu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam rezultāts. Šim finansējumam būtu arī jāstabilizē Eiropolam nepieciešamie resursi tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata laikposmā. Šī likumdošanas iniciatīva dod iespēju arī dalībvalstīm veikt tiešas iemaksas Eiropola budžetā, ja tas ir nepieciešams esošu vai jaunu uzdevumu veikšanai.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šajā likumdošanas iniciatīvā Eiropolam ir ierosināti šādi jauni uzdevumi:

·Sekmēt Eiropola efektīvu sadarbību ar privātām pusēm: likumdošanas iniciatīvā ir izklāstīti noteikumi par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un privātām pusēm un šo datu analīzi ar mērķi identificēt skartās dalībvalstis un sniegt tām nepieciešamo informāciju jurisdikcijas noteikšanai, arī attiecībā uz tiešsaistē publicētu teroristisku saturu. Šādā nolūkā Eiropolam būtu jābūt iespējai saņemt personas datus no privātām pusēm, informēt šīs privātās puses par trūkstošu informāciju un lūgt dalībvalstīm pieprasīt citām privātām pusēm dalīties ar turpmāku papildu informāciju. Tāpat ar šiem noteikumiem tiek ieviesta iespēja Eiropolam darboties kā tehniskam kanālam, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un privātām pusēm. Ar šo jauno juridisko pamatojumu tiek risinātas problēmas, ar ko privātās puses un tiesībaizsardzības iestādes saskaras, sadarbojoties tādu noziegumu izmeklēšanā, kuros likumpārkāpējs, cietušie vai attiecīgā IT infrastruktūra ir pakļauta vairākām jurisdikcijām ES un ārpus tās; un tas ļautu Eiropolam atbalstīt tiesībaizsardzības iestādes to saziņā ar privātām pusēm par tiešsaistē publicēta teroristiska satura izņemšanu un citām būtiskām problēmām. [26. pants]

·Ļaut Eiropolam veikt personas datu apmaiņu ar privātām pusēm saistībā ar reaģēšanu krīzes situācijā: likumdošanas iniciatīvā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz Eiropola atbalstu dalībvalstīm, lai novērstu to, ka caur tiešsaistes platformām plašā mērogā tiek izplatīts teroristisks saturs, kas saistīts ar pašreizējiem vai neseniem reāliem notikumiem un atspoguļo kaitējumu dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai vai aicina nodarīt nenovēršamu kaitējumu dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai. Šādā nolūkā Eiropolam būs iespēja veikt personas datu apmaiņu ar privātām pusēm, ieskaitot ar šādu saturu saistītus jaucējkodus (hashes), IP adreses vai vienotos resursu vietrāžus (URL). [26.a pants]

·Sekmēt Eiropola spēju apstrādāt lielas un sarežģītas datu kopas: likumdošanas iniciatīvā ir paredzēti noteikumi par Eiropola pienākumu pārbaudīt, vai personas dati, kas saņemti noziegumu novēršanas vai apkarošanas nolūkā, kurš saskan ar Eiropola mērķiem, atbilst to datu subjektu kategorijām, kuru datus aģentūra var apstrādāt 48 . Šādā nolūkā ar likumdošanas iniciatīvu tiktu ieviesta iespēja veikt saņemto personas datu iepriekšēju analīzi vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai šie dati atbilst attiecīgajām datu subjektu kategorijām. Komisija ir ierosinājusi šos jaunos juridiskos pamatojumus pēc tam, kad bija izanalizējusi EDAU lēmumu par Eiropola problēmām saistībā ar lielajiem datiem 49 . [18. panta 5.a punkts]

·Sekmēt Eiropola spēju efektīvi atbalstīt dalībvalstu vai EPPO veiktas kriminālizmeklēšanas, veicot lielu un sarežģītu datu kopu analīzi: likumdošanas iniciatīvā ir paredzēti jauni noteikumi, kas pamatotos gadījumos, kad tas ir nepieciešams dalībvalsts vai EPPO veiktas konkrētas kriminālizmeklēšanas efektīvam atbalstam, ļauj Eiropolam apstrādāt datus, kurus valsts iestādes vai EPPO ir ieguvuši minētās kriminālizmeklēšanas ietvaros, saskaņā ar valsts krimināltiesību ietvaros piemērojamiem procedūras noteikumiem un aizsardzības pasākumiem. Šādā nolūkā un, ja dalībvalsts vai EPPO lūdz Eiropola analītisko atbalstu konkrētā kriminālizmeklēšanā, ar likumdošanas iniciatīvu tiktu ieviesta iespēja Eiropolam apstrādāt visus datus, kas iekļauti dalībvalsts vai EPPO sniegtajos izmeklēšanas materiālos, kamēr Eiropols sniedz atbalstu konkrētajā kriminālizmeklēšanā. Tas var ietvert informāciju, ko sniegusi uzticama trešā valsts 50 konkrētas kriminālizmeklēšanas ietvaros, ar nosacījumu, ka šī informācija ir nepieciešama Eiropola sniegtajam atbalstam šai konkrētajai kriminālizmeklēšanai dalībvalstī. Turklāt likumdošanas iniciatīvā ir paredzēta iespēja dalībvalstij vai EPPO lūgt Eiropolam glabāt izmeklēšanas materiālus un to operatīvās analīzes rezultātus ar mērķi nodrošināt kriminālizlūkošanas procesa patiesumu, uzticamību un izsekojamību tikai tik ilgi, kamēr ar attiecīgo kriminālizmeklēšanu saistītā tiesvedība dalībvalstī nav pabeigta. Komisija ir ierosinājusi šos jaunos juridiskos pamatojumus pēc tam, kad bija izanalizējusi EDAU lēmumu par Eiropola problēmām saistībā ar lielajiem datiem 51 . [18.a pants]

·Stiprināt Eiropola lomu pētniecībā un inovācijā: a) palīdzēt Komisijai noteikt galvenos pētniecības tematus, izstrādāt un īstenot Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas, kas ir saistītas ar Eiropola mērķiem [4. panta 4.a punkts]; b) atbalstīt dalībvalstis jaunāko tehnoloģiju izmantošanā noziegumu novēršanai un apkarošanai, kas saskan ar Eiropola mērķiem, un inovācijas darbību īstenošanā, ieskaitot personas datu apstrādi, kad nepieciešams [33.a pants]; c) sniegt atbalstu konkrētu gadījumu pārbaudīšanā saistībā ar tiešajām ārvalstu investīcijām Savienībā uzņēmumos, kas nodrošina tehnoloģijas, kuras izmanto vai izstrādā Eiropols vai dalībvalstis tādu noziegumu novēršanai un izmeklēšanai, kas saskan ar Eiropola mērķiem [4. panta 4.b punkts].

·Ļaut Eiropolam pēc apspriešanās ar dalībvalstīm ievadīt datus Šengenas Informācijas sistēmā par aizdomām par trešo valstu valstspiederīgo iesaisti noziedzīgā nodarījumā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē. [4. panta 1. punkta r) apakšpunkts]

·Stiprināt Eiropola sadarbību ar trešām valstīm tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā, kas ir saskaņā ar Eiropola mērķiem. Ar šo likumdošanas iniciatīvu tiek nodrošināta iespēja Eiropola izpilddirektoram atļaut noteiktu kategoriju personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm konkrētās situācijās un atsevišķos gadījumos, kad šādas pārsūtīšanas kategorijas ir nepieciešamas. [25. panta 5. punkts]

·Stiprināt Eiropola sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) saskaņā ar Eiropolam piemērojamiem noteikumiem par personas datu nosūtīšanu Savienības struktūrām. [20.a pants]

·Stiprināt Eiropola sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai atklātu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saskaņā ar Eiropolam piemērojamiem noteikumiem par personas datu nosūtīšanu Savienības struktūrām. [21. panta 8. punkts]

·Nodrošināt Eiropola un dalībvalstu kopīgu operatīvo analīzi konkrētās kriminālizmeklēšanās. [20. panta 2.a punkts]

·Turpināt stiprināt Eiropola parlamentāro uzraudzību un pārskatatbildību, ieviešot jaunus Eiropola pienākumus ziņot Kopīgajai parlamentārās uzraudzības grupai. [51. pants]

Lai turpinātu stiprināt datu aizsardzības sistēmu, kas ir jāpiemēro Eiropolam, ar šo likumdošanas iniciatīvu:

·tiek ierosināts Regulas (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās 3. panta definīcijas un IX nodaļu attiecināt uz Eiropolu, savukārt attiecībā uz administratīvajiem personas datiem Eiropolam tiktu piemērotas Regulas (ES) Nr. 2018/1725 citas nodaļas [27.a pants];

·tiek saskaņoti formulējumi par īpašu kategoriju personas datu (sensitīvu datu) apstrādi, pievienojot īpašajām datu kategorijām biometriskos datus [30. pants];

·tiek ieviesti jauni noteikumi par personas datu apstrādi pētniecības un inovācijas nolūkos, lai pienācīgi ņemtu vērā Eiropola pastiprināto lomu šajās jomās un tās ietekmi uz personas datu apstrādi un nodrošinātu papildu aizsardzības pasākumus [33.a pants];

·tiek ieviesti jauni noteikumi par datu apstrādes darbību kategoriju uzskaiti, lai atspoguļoto esošo praksi [39.a pants];

·tiek detalizētāk aprakstīta Eiropola datu aizsardzības inspektora iecelšana, amats un uzdevumi, lai uzsvērtu šīs funkcijas nozīmi, saskaņā ar ES datu aizsardzības acquis modernizēšanas laikā īstenoto pieeju, ar kuru tika ieviesta datu aizsardzības inspektora funkcija kā viens no ES datu aizsardzības arhitektūras pamatelementiem [41.a–41.c pants].

Šajā likumdošanas iniciatīvā ir arī sniegti šādi juridiski precizējumi un Eiropola pašreizējo uzdevumu kodifikācija:

·atbalstīt dalībvalstu īpašās intervences vienības, izmantojot tīklu “Atlas” kā 38 dalībvalstu un asociēto valstu īpašo intervences vienību sadarbības platformu [4. panta 1. punkta h) apakšpunkts];

·atbalstīt dalībvalstis, koordinējot tiesībaizsardzības iestāžu reakciju uz kibernoziegumiem [4. panta 1. punkta m) apakšpunkts];

·atbalstīt dalībvalstis kriminālizmeklēšanās saistībā ar augsta riska noziedzniekiem [4. panta 1. punkta q) apakšpunkts];

·atbalstīt novērtēšanas un uzraudzības mehānismu ar zinātību, analīzi, ziņojumiem un citu būtisku informāciju, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013 [4. panta 1. punkta s) apakšpunkts];

·veicināt un atbalstīt koordinētu, konsekventu daudznozaru un starpaģentūru reakciju uz smagu noziegumu radītajiem apdraudējumiem, izmantojot Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem [4. panta 2. punkts];

·atbalstīt Komisiju un dalībvalstis efektīvas riska novērtēšanas veikšanā, nodrošinot apdraudējumu novērtējuma analīzi, kas balstīta uz Eiropola rīcībā esošo informāciju par noziedzības izpausmēm un tendencēm [4. panta 3. punkts];

·precizēt, ka Eiropola personāls dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm var sniegt operatīvo atbalstu operācijās un kriminālizmeklēšanās uz vietas [4. panta 5. punkts];

·precizēt, ka konkrētos gadījumos, kad Eiropols uzskata, ka būtu jāuzsāk kriminālizmeklēšana, tas var lūgt dalībvalsts kompetentajām iestādēm uzsākt, vadīt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu par noziedzīgu nodarījumu, kurš ietekmē vispārējās intereses, uz ko attiecas Savienības politika, bez nepieciešamības izpildīt nosacījumu par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma pārrobežu dimensiju [6. panta 1. punkts];

·atbalstīt dalībvalstis sabiedrības informēšanā par personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek meklētas saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eiropola kompetencē, izmantojot Eiropola tīmekļa vietni par Eiropā meklētākajiem noziedzniekiem (Europe’s most wanted fugitives) [18. panta f) punkts];

·precizēt, ka dalībvalstis Eiropola sniegtos operatīvās un zinātniskās analīzes rezultātus var darīt pieejamus attiecīgajām iestādēm valstī, tostarp prokuratūrām un krimināltiesām, visā kriminālprocesa gaitā saskaņā ar piemērojamiem izmantošanas ierobežojumiem un valsts kriminālprocesa tiesību aktiem [20. panta 3. punkts];

·precizēt, ka Eiropola darbinieki var liecināt dalībvalstu kriminālprocesos par informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, veicot savus pienākumus vai uzdevumus [20. panta 5. punkts].

2020/0349 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2016/794 attiecībā uz Eiropola sadarbību ar privātām pusēm, personas datu apstrādi, ko Eiropols veic kriminālizmeklēšanas atbalstam, un Eiropola uzdevumiem pētniecības un inovāciju jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 88. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 52 , lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un tos noziedzības veidus, kas ietekmē kopīgās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

(2)Eiropa saskaras ar strauji mainīgu drošības situāciju, kurā drošības apdraudējumi pastāvīgi attīstās un kļūst arvien sarežģītāki. Noziedznieki un teroristi savā labā izmanto digitālās pārveides un jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, tostarp savstarpējo savienojamību un to, ka saplūst fiziskās un digitālās pasaules robežas. Covid-19 krīze ir to pastiprinājusi, jo noziedznieki ir ātri apguvuši iespējas šo krīzi izmantot, pielāgojot savus darbības veidus vai izstrādājot jaunas noziedzīgas darbības. Terorisms joprojām ir būtisks drauds Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju brīvībai un dzīvesveidam.

(3)Šie draudi izplatās pāri robežām, aptverot un atvieglojot dažādus noziegumus, un tos īsteno polikrimināli organizētie noziedzīgie grupējumi, kas iesaistās plašā noziedzīgu darbību klāstā. Tā kā ar rīcību tikai valsts līmenī vien nepietiek, lai atrisinātu šīs transnacionālās drošības problēmas, dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes arvien plašāk izmanto Eiropola piedāvāto atbalstu un zināšanas, lai apkarotu smagus noziegumus un terorismu. No brīža, kad Regula (ES) 2016/794 kļuva piemērojama, Eiropola uzdevumu operatīvā nozīme ir būtiski mainījusies. Jaunā apdraudējumu vide izmaina arī dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu un prasa, lai Eiropols nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

(4)Tā kā arvien palielinās Eiropas apdraudējums, ko rada organizētie noziedzīgie grupējumi un teroristu uzbrukumi, efektīvai tiesībaizsardzības iestāžu reakcijai ir vajadzīgas īpašas, labi apmācītas un savietojamas intervences vienības, kas specializējas krīzes situāciju kontrolē. Savienībā dalībvalstu tiesībaizsardzības vienības sadarbojas, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2008/617 53 . Eiropolam būtu jāspēj atbalstīt šīs īpašās intervences vienības, tostarp sniedzot operatīvo, tehnisko un finansiālo atbalstu.

(5)Pēdējos gados plaša mēroga kiberuzbrukumi ir vērsti gan pret publiskām, gan privātām struktūrām daudzās Savienības jurisdikcijās un ārpus tām, ietekmējot dažādas nozares, tostarp pakalpojumus transporta, veselības un finanšu jomā. Savstarpēji savienotā vidē kibernoziegumi nav nodalāmi no kiberdrošības. Šādu darbību novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tām atvieglo koordinācija un sadarbība starp attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (“ENISA”), Tīkla un informācijas sistēmu drošības kompetentajām iestādēm (“TID iestādes”), kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/1148 54 , tiesībaizsardzības iestādēm un privātām pusēm. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem Savienības un valstu līmenī kiberuzbrukumu un drošības apdraudējumu jomā, Eiropolam būtu jāsadarbojas ar ENISA, apmainoties ar informāciju un sniedzot analītisku atbalstu.

(6)Augsta riska noziedzniekiem ir galvenā loma noziedzīgajos tīklos, un viņi rada lielu risku Savienības iekšējai drošībai saistībā ar smagiem noziegumiem. Lai apkarotu augsta riska organizētos noziedzīgos grupējumus un vērstos pret to vadītājiem, Eiropolam būtu vajadzīga iespēja atbalstīt dalībvalstis, lai to izmeklēšanas darbības koncentrētos uz šo personu, viņu noziedzīgās darbības un noziedzīgo tīklu dalībnieku identificēšanu.

(7)Smagu noziegumu radītais apdraudējums prasa koordinētu, saskaņotu un daudzdisciplināru atbildi, ko sniedz vairākas aģentūras. Eiropolam būtu jāspēj veicināt un atbalstīt šādas uz izlūkošanas datiem balstītas drošības iniciatīvas, kuras dalībvalstis izvirza, lai identificētu, noteiktu kā prioritārus un novērstu nopietnus noziedzības apdraudējumus, piemēram, Eiropas daudznozaru platformu cīņai pret noziedzības apdraudējumiem. Eiropolam būtu jāspēj sniegt administratīvu, loģistikas, finansiālu un operatīvu atbalstu šādām darbībām, sekmējot transversālu prioritāšu noteikšanu un horizontālu stratēģisko mērķu īstenošanu smagu noziegumu apkarošanā.

(8)Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas tādā jomā kā policijas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1862 55 56 , ir būtisks instruments augsta līmeņa drošības uzturēšanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Eiropols kā informācijas apmaiņas centrs Savienībā saņem un glabā vērtīgu informāciju no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām par personām, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos noziegumos, uz kuriem attiecas Eiropola pilnvaras. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Eiropolam būtu jābūt iespējai ievadīt datus par šīm personām SIS, lai tie būtu tiešā veidā un reāllaikā pieejami SIS galalietotājiem.

(9)Eiropolam ir būtiska nozīme, atbalstot novērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013. Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt Savienības iekšējo drošību, Eiropolam ar savu pieredzi, analīzi, ziņojumiem un citu būtisku informāciju būtu jāsniedz ieguldījums visā novērtēšanas un uzraudzības procesā, sākot no plānošanas un beidzot ar apmeklējumiem uz vietas un turpmākajiem pasākumiem. Eiropolam arī būtu jāpalīdz izstrādāt un atjaunināt novērtēšanas un uzraudzības rīkus.

(10)Riska novērtējumi ir būtisks prognozēšanas elements, lai paredzētu jaunas tendences un novērstu jaunus apdraudējumus, ko rada smagi noziegumi un terorisms. Lai atbalstītu Komisiju un dalībvalstis, kad tās veic efektīvus riska novērtējumus, Eiropolam būtu jānodrošina apdraudējuma novērtējuma analīze, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par noziedzīgām parādībām un tendencēm, neskarot ES tiesību aktu noteikumus par muitas riska pārvaldību.

(11)Lai palīdzētu pilnvērtīgi izmantot potenciālu, kas piemīt ES drošības pētījumu finansējumam, un apmierināt tiesībaizsardzības vajadzības, Eiropolam būtu jāpalīdz Komisijai noteikt galvenās pētniecības tēmas, kā arī izstrādāt un īstenot Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas, kas attiecas uz Eiropola darbības mērķiem. Kad Eiropols palīdz Komisijai noteikt galvenās pētniecības tēmas un izstrādāt un īstenot kādu Savienības pamatprogrammu, tam nevajadzētu saņemt finansējumu no minētās programmas saskaņā ar interešu konflikta principu.

(12)Drošības vai sabiedriskās kārtības labad Savienība un dalībvalstis var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem. Šajā nolūkā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 57 ir izveidota sistēma ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai Savienībā, un dalībvalstīm un Komisijai tā nodrošina iespējas visaptverošā veidā novērst drošības vai sabiedriskās kārtības riskus. Gaidāmās ietekmes uz drošību vai sabiedrisko kārtību novērtējuma ietvaros Eiropolam būtu jāatbalsta tādu īpašu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana Savienībā, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri nodrošina Eiropola vai dalībvalstu izmantotas vai izstrādātas tehnoloģijas, lai novērstu un izmeklētu noziegumus.

(13)Eiropols nodrošina specializētu ekspertīzi smagu noziegumu un terorisma apkarošanā. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Eiropola darbiniekiem būtu jāspēj operatīvi atbalstīt šīs dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes operācijās un izmeklēšanā uz vietām, jo īpaši veicinot pārrobežu informācijas apmaiņu un sniedzot kriminālistikas un tehnisko atbalstu operācijās un izmeklēšanā, tostarp veidojot kopīgas izmeklēšanas grupas. Eiropola darbiniekiem būtu jābūt tiesīgiem pēc dalībvalsts pieprasījuma būt klāt, kad attiecīgajā dalībvalstī tiek veikti izmeklēšanas pasākumi, un palīdzēt veikt šos izmeklēšanas pasākumus. Eiropola darbiniekiem nevajadzētu būt pilnvarām veikt izmeklēšanas pasākumus.

(14)Viens no Eiropola mērķiem ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un savstarpējo sadarbību tādu noziedzības veidu novēršanā un apkarošanā, kuri ietekmē kopīgās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika. Lai stiprinātu minēto atbalstu, Eiropolam būtu jābūt iespējai pieprasīt dalībvalsts kompetentajām iestādēm ierosināt, veikt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu par noziegumu, kas skar kopīgās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, pat ja attiecīgajam noziegumam nav pārrobežu rakstura. Eiropolam par šādiem pieprasījumiem būtu jāinformē Eurojust.

(15)Publicējot identitātes un noteiktus personas datus par aizdomās turamajiem vai notiesātajiem, kuri tiek meklēti, pamatojoties uz dalībvalsts tiesas lēmumu, palielinās iespējas šādas personas atrast un arestēt. Lai varētu atbalstīt dalībvalstis šajā jomā, Eiropolam būtu jābūt iespējai savā vietnē publicēt informāciju par Eiropas visvairāk meklētajiem bēgļiem, kuri pastrādājuši noziedzīgus nodarījumus Eiropola kompetences ietvaros, un atvieglot sabiedrībai informācijas iesniegšanu par šādām personām.

(16)Lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde, ko veic Eiropols, attiecas tikai uz tām datu subjektu kategorijām, kuru datus var apstrādāt saskaņā ar šo regulu, Eiropolam būtu jābūt iespējai pārbaudīt, vai personas dati, kas saņemti saistībā ar Eiropola darbības mērķu jomā ietilpstošu noziegumu novēršanu un apkarošanu, atbilst kādai no šīm datu subjektu kategorijām. Šādā nolūkā Eiropolam būtu jābūt iespējai veikt saņemto personas datu iepriekšēju analīzi ar vienīgo mērķi noteikt, vai attiecīgie dati ietilpst minētajās datu subjektu kategorijās. Šādā nolūkā Eiropolam būtu jābūt iespējai filtrēt datus, salīdzinot tos ar datiem, kas jau ir Eiropola rīcībā. Šāda iepriekšēja analīze būtu jāveic pirms Eiropola datu apstrādes, lai veiktu salīdzinošo pārbaudi, stratēģisko analīzi, operatīvo analīzi vai informācijas apmaiņu. Ja iepriekšējā analīze liecina, ka personas dati neatbilst to datu subjektu kategorijām, kuru datus var apstrādāt saskaņā ar šo regulu, Eiropolam minētie dati būtu jāizdzēš.

(17)Kriminālizmeklēšanā savākto datu apjoms ir palielinājies, un tie ir kļuvuši daudz sarežģītāki. Dalībvalstis iesniedz Eiropolam lielas un sarežģītas datu kopas, pieprasot Eiropola operatīvo analīzi, lai atklātu saiknes ar citiem noziegumiem un noziedzniekiem citās dalībvalstīs un ārpus Savienības. Dalībvalstis nevar atklāt šādas pārrobežu saiknes, analizējot datus saviem spēkiem. Eiropolam būtu jāspēj atbalstīt dalībvalstīs veikto kriminālizmeklēšanu, apstrādājot lielas un sarežģītas datu kopas, lai atklātu šādas pārrobežu saiknes, ja ir izpildītas šajā regulā noteiktās stingrās prasības. Ja ir nepieciešams efektīvi atbalstīt konkrētu kriminālizmeklēšanu kādā dalībvalstī, Eiropolam būtu jābūt iespējai apstrādāt tās datu kopas, kuras valsts iestādes ir ieguvušas saistībā ar minēto kriminālizmeklēšanu, ievērojot procesuālās prasības un veicot drošības pasākumus, kas piemērojami saskaņā ar valstu krimināltiesībām, un kuras vēlāk ir iesniegtas Eiropolam. Ja kāda dalībvalsts iesniedz Eiropolam izmeklēšanas lietas materiālus, pieprasot Eiropola atbalstu konkrētai kriminālizmeklēšanai, Eiropolam būtu jābūt iespējai apstrādāt visus šajos materiālos esošos datus, ja tie attiecas uz konkrēto kriminālizmeklēšanu. Eiropolam būtu jābūt arī iespējai apstrādāt personas datus, kas nepieciešami konkrētas kriminālizmeklēšanas atbalstīšanai dalībvalstī, ja šie dati ir iegūti no trešās valsts, ar nosacījumu, ka uz minēto trešo valsti attiecas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka tā nodrošina atbilstošu datu aizsardzības līmeni (“lēmums par atbilstību”), vai, ja nav lēmuma par atbilstību, starptautisks nolīgums, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu, vai sadarbības nolīgums, kas ļauj apmainīties ar personas datiem un kas noslēgts starp Eiropolu un šo trešo valsti pirms Regulas (ES) 2016/794 stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka trešā valsts ir ieguvusi attiecīgos datus saistībā ar kriminālizmeklēšanu un saskaņā ar procesuālajām prasībām un drošības pasākumiem, kas piemērojami atbilstoši tās nacionālajām krimināltiesībām.

(18)Lai nodrošinātu, ka datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga, dalībvalstīm, iesniedzot izmeklēšanas lietas materiālus Eiropolam, būtu jānodrošina atbilstība savas valsts un Savienības tiesību aktiem. Eiropolam būtu jāpārbauda, vai konkrētas kriminālizmeklēšanas atbalstīšanas nolūkā ir nepieciešami un samērīgi apstrādāt personas datus, kas var neatbilst to datu subjektu kategorijām, kuru datus parasti var apstrādāt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 II pielikumu. Minētais novērtējums Eiropolam būtu jādokumentē. Eiropolam šādi dati būtu jāuzglabā, funkcionāli nošķirot tos no citiem datiem, un tie būtu jāapstrādā tikai tad, kad tas ir nepieciešams, lai atbalstītu konkrētu kriminālizmeklēšanu, piemēram, jauna noziedznieku vadoņa gadījumā.

(19)Lai nodrošinātu, ka dalībvalsts var izmantot Eiropola analītiskos ziņojumus tiesas procesā pēc kriminālizmeklēšanas, Eiropolam būtu jābūt iespējai pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma saglabāt saistītās izmeklēšanas lietas materiālus, lai nodrošinātu kriminālizlūkošanas procesa pareizību, ticamību un izsekojamību. Eiropolam šādi dati būtu jāuzglabā atsevišķi un tikai tik ilgi, kamēr dalībvalstī turpinās tiesvedība, kas saistīta ar konkrēto kriminālizmeklēšanu. Tiem ir jānodrošina kompetento tiesu iestāžu piekļuve, kā arī tiesības uz aizstāvību, jo īpaši aizdomās turamo vai apsūdzēto personu vai viņu advokātu tiesības piekļūt lietas materiāliem.

(20)Smagu noziegumu vai terorisma pārrobežu lietās ir nepieciešama cieša sadarbība starp attiecīgo dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Eiropols nodrošina rīkus, kas atbalsta šādu sadarbību izmeklēšanā, jo īpaši nodrošinot informācijas apmaiņu. Lai vēl vairāk veicinātu šādu sadarbību konkrētās izmeklēšanas lietās, veicot kopīgu operatīvo analīzi, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai ļaut citām dalībvalstīm tieši piekļūt Eiropolam iesniegtajai informācijai, neskarot nekādus ierobežojumus, ko tās noteikušas attiecībā uz piekļuvi minētajai informācijai. Jebkura personas datu apstrāde dalībvalstīs, veicot kopīgu operatīvo analīzi, būtu jāveic saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un drošības pasākumiem.

(21)Eiropols sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstu kompetento iestāžu kriminālizmeklēšanā, jo īpaši nodrošinot operatīvo un kriminālistikas analīzi. Dalībvalstīm būtu jāspēj visa kriminālprocesa cikla laikā darīt pieejamus šo darbību rezultātus attiecīgajām citām iestādēm, tostarp prokuroriem un krimināltiesām. Šādā nolūkā Eiropola darbiniekiem būtu jādod tiesības kriminālprocesa ietvaros sniegt liecības par to, ko viņi uzzinājuši, pildot savus pienākumus vai veicot savas darbības, neskarot spēkā esošos izmantošanas ierobežojumus un valstu kriminālprocesa tiesības.

(22)Eiropolam un Eiropas Prokuratūrai (“EPPO”), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 58 , būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai optimizētu savu operatīvo sadarbību, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos uzdevumus un pilnvaras. Eiropolam būtu cieši jāsadarbojas ar EPPO un pēc tās pieprasījuma būtu aktīvi jāatbalsta EPPO izmeklēšana un kriminālvajāšana, tostarp sniedzot analītisku atbalstu un apmainoties ar attiecīgo informāciju, kā arī sadarbojoties ar EPPO no brīža, kad EPPO tiek ziņots par aizdomīgu nodarījumu, līdz brīdim, kad tā izlemj, vai sākt kriminālvajāšanu vai kā citādi izbeigt attiecīgo lietu. Eiropolam bez liekas kavēšanās būtu jāziņo EPPO par visām noziedzīgajām darbībām, attiecībā uz kurām EPPO var izmantot savu kompetenci. Lai uzlabotu operatīvo sadarbību starp Eiropolu un EPPO, Eiropolam būtu jāļauj EPPO, izmantojot trāpījumu/netrāpījumu sistēmu, piekļūt Eiropolā pieejamajiem datiem saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem drošības pasākumiem un datu aizsardzības garantijām. Šajā regulā izklāstītie noteikumi par datu pārsūtīšanu Savienības struktūrām būtu jāpiemēro Eiropola sadarbībai ar EPPO. Eiropolam arī būtu jāspēj sniegt atbalstu EPPO veiktai kriminālizmeklēšanai, analizējot lielas un sarežģītas datu kopas.

(23)Eiropolam būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai atklātu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šādā nolūkā Eiropolam nekavējoties būtu jānosūta OLAF visa informācija, attiecībā uz kuru OLAF var izmantot savu kompetenci. Šajā regulā izklāstītie noteikumi par datu pārsūtīšanu Savienības struktūrām būtu jāpiemēro Eiropola sadarbībai ar OLAF.

(24)Smagiem noziegumiem un terorismam bieži ir saiknes ārpus Savienības teritorijas. Eiropols var apmainīties ar personas datiem ar trešām valstīm, vienlaikus nodrošinot datu subjektu privātuma, pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Lai pastiprinātu sadarbību ar trešām valstīm tādu noziegumu novēršanā un apkarošanā, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, Eiropola izpilddirektoram būtu jādod tiesības atļaut pārsūtīt noteiktas personas datu kategorijas uz trešām valstīm īpašās situācijās un izskatot katru gadījumu atsevišķi, ja šāda pārsūtīšana, kas saistīta ar konkrētu situāciju, ir nepieciešama un atbilst visām šīs regulas prasībām.

(25)Lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību ar privātām pusēm, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, ja to rīcībā ir informācija, kas palīdz novērst un apkarot noziegumus, Eiropolam būtu jābūt iespējai saņemt personas datus un īpašos apstākļos arī apmainīties ar tiem ar privātām pusēm.

(26)Noziedznieki savai saziņai un nelikumīgu darbību veikšanai arvien plašāk izmanto privāto pušu sniegtus pārrobežu pakalpojumus. Dzimumnoziedznieki ļaunprātīgi izmanto bērnus un visā pasaulē koplieto attēlus un videomateriālus ar interneta tiešsaistes platformu starpniecību. Teroristi ļaunprātīgi izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju pārrobežu pakalpojumus, lai vervētu brīvprātīgos, plānotu un koordinētu uzbrukumus un izplatītu propagandu. Kibernoziedznieki gūst labumu no mūsu sabiedrības digitalizācijas, izmantojot pikšķerēšanu un sociālo inženieriju, lai izdarītu cita veida kibernoziegumus, piemēram, tiešsaistes izkrāpšanu, izspiešanas uzbrukumus vai krāpšanos ar maksājumiem. Tā kā noziedznieki arvien plašāk izmanto tiešsaistes pakalpojumus, privātās puses uzglabā arvien vairāk personas datu, kas var būt svarīgi kriminālizmeklēšanai.

(27)Tā kā internetam nav robežu, šos pakalpojumus bieži vien var sniegt no jebkuras vietas pasaulē. Rezultātā cietušajiem, vainīgajiem un digitālajai infrastruktūrai, kurā tiek uzglabāti personas dati, kā arī pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz šo pakalpojumu, var piemērot dažādas nacionālās jurisdikcijas gan Savienībā, gan ārpus tās. Tādēļ privātās puses var uzglabāt tiesībaizsardzībai būtiskas datu kopas, kas satur personas datus ar saitēm uz vairākām jurisdikcijām, kā arī personas datus, kurus nevar viegli piesaistīt konkrētai jurisdikcijai. Valstu iestādēm ir grūti efektīvi analizēt šādas vairāku jurisdikciju vai nepiesaistāmas datu kopas, izmantojot nacionālos risinājumus. Pat ja privātās puses nolemj likumīgi un brīvprātīgi kopīgot datus ar tiesībaizsardzības iestādēm, pašlaik tām nav vienota kontaktpunkta, ar kuru tās varētu kopīgot šādas datu kopas Savienības līmenī. Turklāt privātām pusēm rodas grūtības, ja tās saņem daudzus pieprasījumus no dažādu valstu tiesībaizsardzības iestādēm.

(28)Lai privātām pusēm nodrošinātu tādu kontaktpunktu Savienības līmenī, kur likumīgi kopīgot vairāku jurisdikciju datu kopas vai tās datu kopas, kuras līdz šim nevarēja viegli piesaistīt vienai vai vairākām konkrētām jurisdikcijām, Eiropolam būtu jābūt iespējai saņemt personas datus tieši no privātām pusēm.

(29)Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ātri saņem būtisku informāciju, kas vajadzīga, lai ierosinātu izmeklēšanu smagu noziegumu un terorisma novēršanai un apkarošanai, Eiropolam būtu jābūt iespējai apstrādāt un analizēt šādas datu kopas, identificējot attiecīgās dalībvalstis, un nosūtīt attiecīgām valstu tiesībaizsardzības iestādēm informāciju un analīzi, kas nepieciešama šo noziegumu izmeklēšanai attiecīgajās jurisdikcijās.

(30)Lai Eiropols varētu identificēt visas attiecīgās valstu tiesībaizsardzības iestādes, tam būtu jābūt iespējai informēt privātās puses, ja no tām saņemtā informācija ir nepietiekama un tādēļ Eiropols nevar identificēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes. Tas ļautu privātām pusēm, kuras ir kopīgojušas informāciju ar Eiropolu, izlemt, vai to interesēs ir kopīgot papildu informāciju ar Eiropolu un vai to var likumīgi izdarīt. Šādā nolūkā Eiropols var informēt privātās puses par trūkstošo informāciju, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu identificēšanai. Šādai datu pārsūtīšanai būtu jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, jo īpaši gadījumos, kad attiecīgā privātā puse nav iedibināta Savienībā vai trešā valstī, ar kuru Eiropolam ir sadarbības līgums, kas ļauj veikt personas datu apmaiņu, vai ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu, kas paredz piemērotus drošības pasākumus, vai uz kuru attiecas Komisijas lēmums par atbilstību, konstatējot, ka attiecīgā trešā valsts nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni.

(31)Dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskas organizācijas, tostarp Starptautiskā kriminālpolicijas organizācija (Interpols), vai privātās puses var kopīgot ar Eiropolu vairāku jurisdikciju datu kopas vai tās datu kopas, kuras nevar piesaistīt vienai vai vairākām konkrētām jurisdikcijām, ja šīs datu kopas satur saites uz privāto pušu rīcībā esošiem personas datiem. Ja no šādām privātām pusēm ir nepieciešams iegūt papildu informāciju, lai identificētu visas attiecīgās dalībvalstis, Eiropolam būtu jābūt iespējai lūgt dalībvalstis ar savu valsts vienību starpniecību pieprasīt privātām pusēm, kuras ir iedibinātas vai kurām ir likumīgs pārstāvis to teritorijā, kopīgot personas datus ar Eiropolu saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Daudzos gadījumos šīs dalībvalstis var nebūt spējīgas konstatēt saikni ar savu jurisdikciju, izņemot to, ka privātā puse, kurai ir attiecīgie dati, ir iedibināta to jurisdikcijā. Tādēļ neatkarīgi no dalībvalstu jurisdikcijas attiecībā uz konkrēto noziedzīgo darbību, uz kuru attiecas pieprasījums, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to kompetentās valsts iestādes varētu iegūt personas datus no privātām pusēm nolūkā sniegt Eiropolam informāciju, kas vajadzīga tā mērķu sasniegšanai, pilnībā ievērojot procesuālās garantijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos.

(32)Lai nodrošinātu, ka Eiropols neuzglabā datus ilgāk, kā ir nepieciešams attiecīgo dalībvalstu identificēšanai, Eiropolam būtu jāpiemēro personas datu uzglabāšanas laika ierobežojumi. Kad Eiropols ir izmantojis visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai identificētu visas attiecīgās dalībvalstis, un pamatoti nav gaidāms, ka būs iespējams identificēt vēl kādas citas attiecīgās dalībvalstis, šo personas datu uzglabāšana vairs nav nepieciešama un samērīga, lai identificētu attiecīgās dalībvalstis. Eiropolam būtu jāizdzēš personas dati četros mēnešos pēc pēdējā sūtījuma, ja vien attiecīgā valsts vienība, kontaktpunkts vai iestāde šajā laika posmā neiesniedz Eiropolam šos personas datus atkārtoti jau kā savus datus. Ja atkārtoti iesniegtie personas dati ir daļa no kāda lielāka personas datu kopuma, Eiropolam šie personas dati būtu jāsaglabā tikai tad un tādā mērā, kādā tos ir atkārtoti iesniegusi attiecīgā valsts vienība, kontaktpunkts vai iestāde.

(33)Jebkādai Eiropola sadarbībai ar privātām pusēm nevajadzētu ne dublēt, ne traucēt Finanšu izlūkošanas vienību (“FIU”) darbību, un tai būtu attiecas tikai uz informāciju, kas vēl nav iesniegta FIU saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/849 59 . Eiropolam būtu jāturpina sadarboties ar FIU, jo īpaši ar valsts vienību starpniecību.

(34)Eiropolam būtu jāspēj sniegt nepieciešamo atbalstu valstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās mijiedarbotos ar privātām pusēm, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru šādai mijiedarbībai, piemēram, kad valsts iestādes tiešsaistē publicētu teroristisku saturu sasaista ar tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem vai apmainās ar informāciju ar privātām pusēm saistībā ar kiberuzbrukumiem. Ja dalībvalstis izmanto Eiropola infrastruktūru personas datu apmaiņai par noziegumiem, uz kuriem neattiecas Eiropola mērķi, Eiropolam nevajadzētu būt piekļuvei šiem datiem.

(35)Teroristu uzbrukumi izraisa plašu tāda teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistes platformās, kurā atveidots kaitējums dzīvībai vai fiziskajai integritātei vai pausts aicinājums nodarīt tūlītēju kaitējumu dzīvībai vai fiziskajai integritātei. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var efektīvi novērst tāda satura izplatīšanu krīzes situācijās, kas izriet no notiekošiem vai neseniem reālās situācijas notikumiem, Eiropolam būtu jābūt iespējai apmainīties ar personas datiem ar privātām pusēm, tostarp ar atsauces tagiem, IP adresēm vai vietrāžiem URL, kas saistīti ar šādu saturu, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu dalībvalstis šāda satura izplatīšanas novēršanā, jo īpaši gadījumos, kad satura mērķis vai sekas ir nopietna sabiedrības iebiedēšana un kad ir paredzama tā eksponenciāla un vīrusveida pavairošana starp daudziem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem.

(36)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 60 ,  61 ir izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību pret personas datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, taču tie neattiecas uz Eiropolu. Lai nodrošinātu vienotu un konsekventu fizisko personu aizsardzību pret personas datu apstrādi, Regula (ES) 2018/1725 būtu jāattiecina uz Eiropolu saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktu, un tā būtu jāpapildina ar īpašiem noteikumiem par konkrētām apstrādes darbībām, kas Eiropolam būtu jāveic, lai izpildītu savus uzdevumus.

(37)Ņemot vērā problēmas, ko Savienības drošībai rada tas, ka noziedznieki izmanto jaunās tehnoloģijas, tiesībaizsardzības iestādēm ir jānostiprina savas tehnoloģiskās spējas. Tādēļ Eiropolam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm jauno tehnoloģiju izmantošanā, lai novērstu un apkarotu noziegumus, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi. Lai izpētītu jaunas pieejas un izstrādātu kopīgus tehnoloģiskos risinājumus dalībvalstīm, novēršot un apkarojot noziegumus, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, Eiropolam būtu jābūt iespējai veikt pētniecības un inovācijas darbības jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tostarp vajadzības gadījumā apstrādājot personas datus un vienlaikus nodrošinot pilnīgu pamattiesību ievērošanu. Noteikumiem par jaunu rīku izstrādi Eiropolam nevajadzētu būt juridiskajam pamatam to ieviešanai Savienības vai valstu līmenī.

(38)Eiropolam būtu jābūt galvenajam dalībniekam, palīdzot dalībvalstīm izstrādāt jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts un kuri būtu noderīgi valstu tiesībaizsardzības iestādēm visā Savienībā. Eiropolam būtu jābūt galvenajam dalībniekam, veicinot ētisku, uzticamu un uz cilvēku orientētu mākslīgo intelektu, ievērojot stingrus drošības, drošuma un pamattiesību aizsardzības pasākumus.

(39)Eiropolam būtu jāinformē EDAU, pirms tas uzsāk pētniecības un inovāciju projektus, kas ietver personas datu apstrādi. Par katru projektu Eiropolam pirms datu apstrādes būtu jāveic novērtējums par paredzēto apstrādes darbību ietekmi uz personas datu un visu citu pamattiesību aizsardzību, tostarp par jebkuru novirzi rezultātos. Tostarp būtu jāveic novērtējums par to personas datu piemērotību, kuri ir jāapstrādā konkrētajam projekta mērķim. Šāds novērtējums atvieglotu EDAU darbu, tostarp viņa koriģējošo pilnvaru īstenošanu saskaņā ar šo regulu, kas arī var izraisīt apstrādes aizliegumu. Eiropola izstrādātajiem jaunajiem rīkiem nevajadzētu skart juridisko pamatu, tostarp pamatojumu attiecīgo personas datu apstrādei, kas vēlāk var būt vajadzīgs to ieviešanai Savienības vai valstu līmenī.

(40)Lai Eiropolam nodrošinātu papildu rīkus un spējas, ir jāpastiprina Eiropola demokrātiskā uzraudzība un pārskatatbildība. Apvienota parlamentārā kontrole ir svarīgs elements Eiropola darbību politiskajā uzraudzībā. Lai varētu veikt efektīvu politisko uzraudzību pār veidu, kā Eiropols izmanto papildu rīkus un spējas, Eiropolam būtu jāsniedz Apvienotajai parlamentārās kontroles grupai ikgadēja informācija par šo rīku un spēju izmantošanu un tās rezultātiem.

(41)Eiropola pakalpojumi nodrošina pievienoto vērtību dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas attiecas arī uz dalībvalstīm, kas nepiedalās pasākumos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu. Dalībvalstis un trešās valstis var veikt iemaksas Eiropola budžetā, pamatojoties uz atsevišķiem nolīgumiem. Tādējādi Eiropolam būtu jābūt iespējai saņemt iemaksas no dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz finanšu nolīgumiem, kas aptver tā mērķus un uzdevumus.

(42)Tā kā šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt un stiprināt dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestu darbību un savstarpējo sadarbību, lai novērstu un apkarotu smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un tos noziedzības veidus, kas ietekmē kopīgās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, dalībvalstis katra atsevišķi nevar pietiekami sasniegt, bet toties to var labi sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā smagu noziegumu un terorisma pārrobežu raksturu un nepieciešamību sniegt koordinētu atbildi uz saistītajiem drošības apdraudējumiem, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā tiek paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(43)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.] VAI [Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(44)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. 

(45)Notika apspriešanās ar EDAU saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 41. panta 2. punktu, un EDAU ir sniedzis atzinumu [..].

(46)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ir respektēti principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, konkrēti, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, kas tiek aizsargātas ar minētās hartas 8. un 7. pantu, kā arī ar LESD 16. pantu, Ņemot vērā personas datu apstrādes nozīmību tiesībaizsardzības darbā kopumā un jo īpaši attiecībā uz Eiropola sniegto atbalstu, šajā regulā ir paredzēti efektīvi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu pamattiesību pilnīgu ievērošanu, kā noteikts Pamattiesību hartā. Jebkura personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu aprobežojas tikai ar to, kas ir absolūti nepieciešams un samērīgs, un uz to attiecas skaidri nosacījumi, stingras prasības un efektīva EDAU uzraudzība.

(47)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/794,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2016/794 groza šādi:

1)    regulas 2. pantu groza šādi:

a) šā panta h)–k) punktu un m), n) un o) punktu svītro;

b) šā panta p) punktu aizstāj ar šādu:

“p)    “administratīvie personas dati” ir visi personas dati, ko Eiropols apstrādā papildus operatīvajiem datiem;”;

c) pievieno šādu q) punktu:

“q)    “izmeklēšanas lietas materiāli” ir datu kopa vai vairākas datu kopas, ko dalībvalsts, EPPO vai trešā valsts ieguvusi saistībā ar notiekošu kriminālizmeklēšanu un saskaņā ar procesuālajām prasībām un drošības pasākumiem, kas paredzēti piemērojamajos valsts krimināltiesību aktos, un iesniegusi Eiropolam, lai atbalstītu šo kriminālizmeklēšanu.”;

2)    regulas 4. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)    sniedz atbalstu dalībvalstu pārrobežu informācijas apmaiņas darbībām, operācijām un izmeklēšanām, kā arī kopējām izmeklēšanas grupām un īpašajām intervences vienībām, tostarp nodrošinot operatīvo, tehnisko un finansiālo atbalstu;”;

ii) punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)    sadarbojas ar Savienības struktūrām, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD V sadaļu, un ar OLAF un ENISA, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu un sniedzot tām analītisko atbalstu to kompetences jomās;”;

iii) punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)    atbalsta dalībvalstu darbības tādu I pielikumā uzskaitīto noziedzības veidu novēršanai un apkarošanai, kas tiek veicināti, sekmēti vai izdarīti, izmantojot internetu, ietverot sadarbībā ar dalībvalstīm tiesībaizsardzības iestāžu reakcijas uz kiberuzbrukumiem koordinēšanu, tiešsaistē publicēta teroristiska satura izņemšanu un ziņošanu attiecīgajiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem par tādu interneta saturu, ar kuru šādi noziedzības veidi tiek veicināti, sekmēti vai izdarīti, lai tie varētu brīvprātīgi apsvērt, vai minētais interneta saturs atbilst viņu noteikumiem un nosacījumiem;”;

iv) punktam pievieno šādu q)–r) apakšpunktu:

“q)    atbalsta dalībvalstis tādu personu identificēšanā, kuru līdzdalība noziegumos, uz kuriem attiecas I pielikumā uzskaitītās Eiropola pilnvaras, rada lielu drošības risku, un atvieglo kopīgas, koordinētas un prioritāras izmeklēšanas;

r)    iekļauj datus Šengenas Informācijas sistēmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1862* pēc apspriešanās ar dalībvalstīm atbilstīgi šīs regulas 7. pantam un ar Eiropola izpilddirektora atļauju, ja rodas aizdomas par trešās valsts valstspiederīgā iesaistīšanos nodarījumā, kas ir Eiropola kompetencē un par kuru tas ir informēts, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

s)    atbalsta izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 saskaņā ar Eiropola mērķiem, kas noteikti 3. pantā;

t)    proaktīvi uzrauga un veicina pētniecības un inovāciju darbības, kas ir būtiskas, lai sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus, atbalsta saistītās dalībvalstu darbības un īsteno savas pētniecības un inovāciju darbības jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tostarp izstrādā, apmāca, testē un apstiprina algoritmus rīku izstrādei;

u)    atbalsta dalībvalstu darbības, novēršot tāda ar terorismu vai vardarbīgu ekstrēmismu saistīta tiešsaistes satura izplatīšanu krīzes situācijās, kas izriet no notiekoša vai nesen notikuša reāla notikuma, atveido kaitējumu dzīvībai vai fiziskai integritātei vai aicina nodarīt tūlītēju kaitējumu dzīvībai vai fiziskai integritātei, ja tā mērķis vai sekas ir nopietna iedzīvotāju iebiedēšana un ja ir paredzama tā eksponenciāla un virāla pavairošana starp vairākiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem.

_____________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).”;

b) panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Eiropols palīdz arī minēto prioritāšu operatīvajā īstenošanā, it īpaši Eiropas daudznozaru platformā cīņai pret noziedzīgiem apdraudējumiem, tostarp atvieglojot un sniedzot administratīvu, loģistikas, finansiālu un operatīvu atbalstu dalībvalstu vadītām operatīvajām un stratēģiskajām darbībām.”;

c) panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:

“Eiropols sniedz arī apdraudējuma novērtējuma analīzi, atbalstot Komisiju un dalībvalstis riska novērtējumu veikšanā.”;

d)  pantā iekļauj šādu 4.a un 4.b punktu:

“4.a    Eiropols palīdz Komisijai noteikt galvenās pētniecības tēmas, izstrādāt un īstenot Savienības pētniecības un inovāciju darbību pamatprogrammas, kas ir būtiskas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai. Kad Eiropols palīdz Komisijai noteikt galvenās pētniecības tēmas un izstrādāt un īstenot kādu Savienības pamatprogrammu, šī aģentūra nesaņem finansējumu no minētās programmas.

4.b    Eiropols atbalsta ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā konkrētu gadījumu izvērtēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452* attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodrošina Eiropola vai dalībvalstu izmantotas vai izstrādātas tehnoloģijas tādu noziegumu novēršanai un izmeklēšanai, uz kuriem attiecas 3. pants par paredzamo ietekmi uz drošību.

____________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I, 21.3.2019., 1. lpp.).”;

e) panta 5. punktā pievieno šādu teikumu:

“Eiropola darbinieki var palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt izmeklēšanas pasākumus pēc to pieprasījuma un saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.”;

3)    regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.      Konkrētos gadījumos, kad Eiropols uzskata, ka būtu jāuzsāk kriminālizmeklēšana par noziegumu, kura apkarošana ietilpst tā mērķu darbības jomā, tas ar valstu vienību starpniecību lūdz attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzsākt, vadīt vai koordinēt šādu kriminālizmeklēšanu.”;

4)    regulas 7. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.    Dalībvalstis nodrošina, ka to finanšu ziņu vākšanas vienībām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849*, ir ļauts saskaņā ar 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1153** to pilnvaru un kompetences robežās un jo īpaši ar savas valsts vienības starpniecību sadarboties ar Eiropolu saistībā ar finanšu informāciju un analīzi.

__________________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI (OV L 186, 11.7.2019., 122. lpp.).”;

5)    regulas 18. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu groza šādi:

i) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)    atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātām pusēm;”;

ii) punktam pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

“e)    īstenotu pētniecību un inovāciju darbības jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, lai izstrādātu, apmācītu, testētu un apstiprinātu algoritmus rīku izstrādei;

f)    sniegtu atbalstu dalībvalstīm sabiedrības informēšanā par aizdomās turamajiem vai notiesātajiem, kuri tiek meklēti, pamatojoties uz valsts tiesas lēmumu par noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eiropola kompetencē, un atvieglotu informācijas sniegšanu sabiedrībai par šīm personām.”;

   b) pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a    Personas datu apstrādi pētniecības un inovāciju nolūkā, kā minēts 2. punkta e) apakšpunktā, veic ar Eiropola pētniecības un inovāciju projektu starpniecību, paredzot skaidri noteiktus attiecīgās personas datu apstrādes mērķus, ilgumu un darbības jomu, un šiem projektiem piemēro īpašus papildu aizsardzības pasākumus, kas noteikti 33.a pantā.”;

c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.    Neskarot 8. panta 4. punktu un 18.a pantu, personas datu kategorijas un to datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt un apstrādāt jebkuram nolūkam, kas minēts 2. punktā, ir uzskaitītas II pielikumā.”;

d) pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a    Pirms datu apstrādes saskaņā ar šā panta 2. punktu Eiropols var veikt pagaidu apstrādi personas datiem, kas saņemti saskaņā ar 17. panta 1. un 2. punktu, lai noteiktu, vai minētie dati atbilst šā panta 5. punkta prasībām, tostarp salīdzinot šos datus ar visiem datiem, kurus Eiropols jau apstrādā saskaņā ar 5. punktu.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc apspriešanās ar EDAU sīkāk precizē nosacījumus attiecībā uz šādu datu apstrādi.

Personas datus saskaņā ar šo punktu Eiropols var apstrādāt tikai laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu, vai pamatotos gadījumos — ilgāku laiku, saņemot iepriekšēju EDAU atļauju, ja tas ir nepieciešams šā panta mērķim. Ja apstrādes rezultāts liecina, ka personas dati neatbilst šā panta 5. punkta prasībām, Eiropols minētos datus izdzēš un attiecīgi informē par to datu iesniedzēju.”;

6)    regulā iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants

Informācijas apstrāde kriminālizmeklēšanas atbalstam

1.    Ja tas ir nepieciešams konkrētas kriminālizmeklēšanas atbalstam, Eiropols var apstrādāt personas datus, kas neietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu subjektu kategorijās, ja:

a) dalībvalsts vai EPPO saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu iesniedz Eiropolam izmeklēšanas lietas materiālus operatīvās analīzes nolūkā, lai atbalstītu šo konkrēto kriminālizmeklēšanu Eiropola pilnvaru ietvaros saskaņā ar 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu; un

b) Eiropols konstatē, ka nav iespējams veikt izmeklēšanas lietas materiālu operatīvo analīzi, neapstrādājot tādus personas datus, kuri neatbilst 18. panta 5. punkta prasībām. Šo konstatējumu reģistrē.

2.    Eiropols var apstrādāt personas datus, kas iekļauti izmeklēšanas lietā, ciktāl tas palīdz konkrētai notiekošai kriminālizmeklēšanai, attiecībā uz kuru izmeklēšanas lietas materiālus saskaņā ar 1. punktu ir iesniegusi dalībvalsts vai EPPO, un tikai nolūkā atbalstīt minēto izmeklēšanu.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc apspriešanās ar EDAU sīkāk precizē nosacījumus attiecībā uz šādu datu apstrādi.

Neskarot personas datu apstrādi saskaņā ar 18. panta 5.a punktu, personas datus, kas neietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu subjektu kategorijās, funkcionāli nodala no citiem datiem, un tiem var piekļūt tikai tad, ja tas nepieciešams konkrētas kriminālizmeklēšanas atbalstam, attiecībā uz kuru tie ir iesniegti.

3.    Pēc tās dalībvalsts vai EPPO pieprasījuma, kas saskaņā ar 1. punktu iesniegusi Eiropolam izmeklēšanas lietas materiālus, Eiropols var uzglabāt šos izmeklēšanas lietas materiālus un operatīvās analīzes rezultātus pēc 2. punktā noteiktā uzglabāšanas perioda, tikai lai nodrošinātu kriminālizlūkošanas procesa pareizību, uzticamību un izsekojamību un tikai tik ilgi, kamēr attiecīgajā dalībvalstī notiek tiesvedība, kas saistīta ar šo kriminālizmeklēšanu.

Dalībvalsts var arī lūgt Eiropolu uzglabāt izmeklēšanas lietas materiālus un operatīvās analīzes rezultātus pēc 2. punktā noteiktā uzglabāšanas perioda, lai nodrošinātu kriminālizlūkošanas procesa pareizību, uzticamību un izsekojamību un tikai tik ilgi, kamēr citā dalībvalstī notiek tiesvedība, kas izriet no attiecīgās kriminālizmeklēšanas.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc apspriešanās ar EDAU sīkāk precizē nosacījumus attiecībā uz šādu datu apstrādi. Šādus personas datus funkcionāli nodala no citiem datiem, un tiem var piekļūt tikai tad, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu kriminālizlūkošanas procesa pareizību, uzticamību un izsekojamību.

4.    Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad Eiropols saņem personas datus no trešās valsts, ar kuru ir noslēgts nolīgums vai nu, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai pamatojoties uz LESD 218. pantu saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai uz kuru attiecas lēmums par atbilstību, kā minēts šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un šāda trešā valsts iesniedz Eiropolam operatīvajai analīzei izmeklēšanas lietas materiālus, kas pamato konkrēto kriminālizmeklēšanu dalībvalstī vai dalībvalstīs, kuras atbalsta Eiropols. Ja trešā valsts iesniedz Eiropolam izmeklēšanas lietas materiālus, par to informē EDAU. Eiropols pārbauda, vai personas datu apjoms nav acīmredzami nesamērīgs, salīdzinājumā ar konkrēto izmeklēšanu dalībvalstī, kuru atbalsta Eiropols, un vai nav objektīvu elementu, kas liecina, ka trešā valsts ir ieguvusi lietas materiālus, acīmredzami pārkāpjot pamattiesības. Ja Eiropols vai EDAU secina, ka ir provizoriskas norādes par to, ka šie dati ir nesamērīgi vai ir savākti, pārkāpjot pamattiesības, Eiropols tos neapstrādā. Saskaņā ar šo punktu apstrādātiem datiem Eiropols var piekļūt tikai tad, ja tas nepieciešams konkrētas kriminālizmeklēšanas atbalstam dalībvalstī vai dalībvalstīs. Tos kopīgo tikai Savienības ietvaros.”;

7)    regulas 20. pantu groza šādi:

a) pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Īstenojot īpašus operatīvās analīzes projektus, kā minēts 18. panta 3. punktā, dalībvalstis var noteikt, kura informācija Eiropolam ir jāpadara tieši pieejama atsevišķām citām dalībvalstīm, lai uzlabotu sadarbību konkrētās izmeklēšanās, neskarot nevienu 19. panta 2. punktā noteikto ierobežojumu.”;

b) panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.    Saskaņā ar valsts tiesību aktiem informācija, kas minēta 1., 2. un 2.a punktā, dalībvalstīm ir pieejama, un tās to turpmāk apstrādā vienīgi nolūkā novērst un apkarot (kā arī izmantot saistītajos tiesas procesos):”;

c) pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.    Ja valsts tiesību akti ļauj Eiropola darbiniekiem iesniegt pierādījumus, kas viņiem kļuvuši zināmi, veicot darba pienākumus vai darbības, tikai tie Eiropola darbinieki, kurus attiecīgi pilnvarojis izpilddirektors, var iesniegt šādus pierādījumus tiesvedībās, kas notiek dalībvalstīs.”;

8)    regulā iekļauj šādu 20.a pantu:

“20.a pants

Attiecības ar Eiropas Prokuratūru

1.    Eiropols nodibina un uztur ciešas attiecības ar Eiropas Prokuratūru (EPPO). Šo attiecību ietvaros Eiropols un EPPO rīkojas atbilstoši savam pilnvarojumam un kompetencei. Šādā nolūkā tie noslēdz darba vienošanos, kurā izklāstīta sadarbības kārtība.

2.    Eiropols aktīvi atbalsta EPPO veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas un sadarbojas ar to, jo īpaši apmainoties ar informāciju un sniedzot analītisku atbalstu.

3.    Eiropols veic visus atbilstīgos pasākumus, lai EPPO varētu netieši piekļūt informācijai, kas sniegta 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta nolūkā, pamatojoties uz trāpījums/trāpījuma nav sistēmu. Regulas 21. pantu piemēro mutatis mutandis, izņemot tā 2. punktu.

4.    Eiropols bez liekas kavēšanās ziņo EPPO par visām noziedzīgajām darbībām, attiecībā uz kurām EPPO var izmantot savu kompetenci.”;

9)    regulas 21. pantā pievieno šādu 8. punktu:

“8.    Ja informācijas apstrādes darbību laikā attiecībā uz kādu individuālu izmeklēšanu vai konkrētu projektu Eiropols identificē informāciju, kas attiecas uz iespējamām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, Eiropols bez liekas kavēšanās un pēc savas iniciatīvas iesniedz minēto informāciju OLAF.”;

10)    regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Operatīvo personas datu pārsūtīšana Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

1. Ievērojot visus citus šajā regulā, jo īpaši tās 19. panta 2. un 3. punktā, minētos ierobežojumus un neskarot 67. pantu, Eiropols operatīvos personas datus pārsūta citai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai tad, ja šie dati ir nepieciešami citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetencē ietilpstošo uzdevumu likumīgai izpildei.

2. Ja operatīvos personas datus pārsūta pēc citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, gan pārzinis, gan saņēmējs uzņemas atbildību par minētās pārsūtīšanas likumību.

Eiropols pārbauda šīs citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetenci. Ja rodas šaubas par šīs personas datu pārsūtīšanas nepieciešamību, Eiropols pieprasa no saņēmēja papildinformāciju.

Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kas ir datu saņēmējs, nodrošina, ka vēlākā posmā ir iespējams pārbaudīt operatīvo personas datu pārsūtīšanas nepieciešamību.

3. Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kas ir datu saņēmējs, apstrādā operatīvos personas datus tikai tādā nolūkā, kādā tie ir pārsūtīti.”;

11)    regulas 25. pantu groza šādi:

a) panta 5. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no 1. punkta, izpilddirektors katrā gadījumā atsevišķi var atļaut personas datu pārsūtīšanu vai šādas pārsūtīšanas kategorijas uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja šī pārsūtīšana vai attiecīgās pārsūtīšanas ir:”;

   b) panta 8. punktā svītro šādu teikumu:

“Ja pārsūtīšanas pamatā ir 5. punkts, šādu pārsūtīšanu dokumentē, un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu EDAU. Dokumentācijā iekļauj pārsūtīšanas datuma un laika reģistrācijas ierakstu, kā arī informāciju par saņemošo kompetento iestādi, par pārsūtīšanas pamatojumu un par pārsūtītajiem operatīvajiem personas datiem.”;

12)    regulas 26. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Eiropols var saņemt personas datus tieši no privātām pusēm un apstrādāt šos personas datus saskaņā ar 18. pantu, lai identificētu visas attiecīgās valsts vienības, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā. Eiropols nekavējoties nosūta personas datus un visus attiecīgos to apstrādes rezultātus, kas nepieciešami jurisdikcijas noteikšanai, attiecīgajām valsts vienībām. Eiropols var nosūtīt personas datus un attiecīgos šo datu apstrādes rezultātus, kas nepieciešami jurisdikcijas noteikšanai saskaņā ar 25. pantu, attiecīgajiem kontaktpunktiem un iestādēm, kā minēts 1. punkta b) un c) apakšpunktā. Kad Eiropols ir identificējis un nosūtījis attiecīgos personas datus visām attiecīgajām valsts vienībām vai gadījumā, ja nav iespējams identificēt citas attiecīgās valsts vienības, Eiropols datus izdzēš, ja vien attiecīgā valsts vienība, kontaktpunkts vai iestāde šos personas datus atkārtoti neiesniedz Eiropolam saskaņā ar 19. panta 1. punktu četros mēnešos pēc pārsūtīšanas.”;

b) šā panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja Eiropols saņem personas datus no privātas puses trešā valstī, Eiropols var nosūtīt šos datus tikai attiecīgai dalībvalstij vai trešai valstij, ar kuru ir noslēgts nolīgums, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu vai LESD 218. pantu, vai uz kuru attiecas šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais lēmums par atbilstību. Ja ir izpildīti 25. panta 5. un 6. punktā izklāstītie nosacījumi, Eiropols var pārsūtīt šādu datu analīzes un pārbaudes rezultātus attiecīgajai trešai valstij.”;

c) panta 5. un 6. punktu aizstāj šādi:

“5.   Eiropols var pārraidīt vai pārsūtīt personas datus privātām pusēm, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ja tas ir noteikti nepieciešams un ievērojot jebkādus iespējamos ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar 19. panta 2. vai 3. punktu un neskarot 67. pantu, šādos gadījumos:

a) pārraidīšana vai pārsūtīšana neapšaubāmi ir datu subjekta interesēs vai arī datu subjekts ir sniedzis piekrišanu, vai

b) pārraidīšana vai pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu tāda nozieguma, tostarp terorisma, tūlītēju izdarīšanu, kas ir Eiropola kompetencē, vai

c) publiski pieejamu personas datu pārraidīšana vai pārsūtīšana ir noteikti nepieciešama 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstītā uzdevuma veikšanai un ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)    pārraidīšana vai pārsūtīšana attiecas uz individuālu un konkrētu gadījumu;

ii)    nekādas attiecīgo datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas par sabiedriskajām interesēm, kuru dēļ konkrētajā gadījumā ir nepieciešama pārraidīšana vai pārsūtīšana; vai

d) personas datu pārraidīšana vai pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai Eiropols varētu informēt minēto privāto pusi, ka saņemtā informācija ir nepietiekama, lai Eiropols varētu identificēt attiecīgās valsts vienības, un ir izpildīti šādi nosacījumi:

6. Attiecībā uz šā panta 5. punkta a), b) un d) apakšpunktu, ja attiecīgā privātā puse nav iedibināta Savienībā vai valstī, ar kuru Eiropolam ir noslēgts sadarbības nolīgums, kas atļauj personas datu apmaiņu, ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu vai uz kuru attiecas lēmums par atbilstību, kā minēts šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izpilddirektors pārsūtīšanu atļauj tikai gadījumos, kad šī pārsūtīšana ir:

a) nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vai kādas citas personas būtiskas intereses vai

b) nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses, vai

c) būtiska, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus kādas dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai, vai

d) nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai novērstu, izmeklētu, atklātu tādus noziedzīgus nodarījumus, kas ir Eiropola kompetencē, vai sauktu par tiem pie atbildības, vai

e) nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai konstatētu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas tiesības saistībā ar tādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kas ir Eiropola kompetencē, vai saukšanu par tiem pie atbildības.

Personas datus nepārsūta, ja izpilddirektors konstatē, ka attiecīgā datu subjekta pamattiesības un pamatbrīvības ir svarīgākas par sabiedriskajām interesēm attiecībā uz pārsūtīšanu, kas minētas d) un e) apakšpunktā.

Pārsūtīšana nav sistemātiska, masveidīga vai strukturāla.”;

d)  pantā iekļauj šādu 6.a un 6.b punktu:

“6.a   Eiropols var lūgt dalībvalstis ar valsts vienību starpniecību iegūt personas datus no privātām pusēm, kuras saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem ir iedibinātas vai kurām ir likumīgs pārstāvis to teritorijā, lai tos kopīgotu ar Eiropolu, ar nosacījumu, ka pieprasītie personas dati ir stingri ierobežoti tikai ar datiem, kas Eiropolam nepieciešami, lai identificētu attiecīgās valsts vienības.

Neatkarīgi no dalībvalstu jurisdikcijas pār konkrēto noziegumu, attiecībā uz kuru Eiropols vēlas identificēt attiecīgās valsts vienības, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās valsts iestādes var likumīgi apstrādāt šādus pieprasījumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, lai Eiropolam sniegtu informāciju, kas nepieciešama tā mērķu sasniegšanai.

 6.b   Eiropola infrastruktūru var izmantot informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un privātām pusēm saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Ja dalībvalstis izmanto Eiropola infrastruktūru personas datu apmaiņai par noziegumiem, uz kuriem neattiecas Eiropola mērķi, Eiropolam nav piekļuves šiem datiem.”;

e) panta 9. un 10. punktu svītro;

13) regulā iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants

Personas datu apmaiņa ar privātām pusēm krīzes situācijās

1. Eiropols var saņemt personas datus tieši no privātām pusēm un apstrādāt šos personas datus saskaņā ar 18. pantu, lai novērstu ar terorismu vai vardarbīgu ekstrēmismu saistīta tiešsaistes satura izplatīšanu krīzes situācijās, kā noteikts 4. panta 1. punkta u) apakšpunktā.

2. Ja Eiropols saņem personas datus no privātas puses trešā valstī, Eiropols var nosūtīt šos datus tikai attiecīgai dalībvalstij vai trešai valstij, ar kuru ir noslēgts nolīgums, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu vai LESD 218. pantu, vai uz kuru attiecas šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais lēmums par atbilstību. Ja ir izpildīti 25. panta 5. un 6. punktā izklāstītie nosacījumi, Eiropols var pārsūtīt šādu datu analīzes un pārbaudes rezultātus attiecīgajai trešai valstij.

3. Eiropols var pārraidīt vai pārsūtīt personas datus privātām pusēm, izvērtējot tos katrā gadījumā atsevišķi un ievērojot visus iespējamos ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar 19. panta 2. vai 3. punktu, un neskarot 67. pantu, ja šo datu pārraidīšana vai pārsūtīšana ir noteikti nepieciešama, lai novērstu ar terorismu vai vardarbīgu ekstrēmismu saistīta tiešsaistes satura izplatīšanu, kā noteikts 4. panta 1. punkta u) apakšpunktā, un nekādas attiecīgo datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas par sabiedrības interesēm, kas konkrētajā gadījumā prasa veikt pārraidīšanu vai pārsūtīšanu.

4. Ja attiecīgā privātā puse nav iedibināta Savienībā vai valstī, ar kuru Eiropolam ir sadarbības nolīgums, kas atļauj personas datu apmaiņu, ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu, vai uz kuru attiecas lēmums par atbilstību, kā minēts šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pārsūtīšanu atļauj izpilddirektors.

5. Eiropols var lūgt dalībvalstis ar valsts vienību starpniecību iegūt personas datus no privātām pusēm, kuras saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem ir iedibinātas vai kurām ir likumīgs pārstāvis to teritorijā, lai tos kopīgotu ar Eiropolu, ar nosacījumu, ka pieprasītie personas dati stingri aprobežojas tikai ar datiem, kas Eiropolam nepieciešami, lai novērstu ar terorismu vai vardarbīgu ekstrēmismu saistīta tiešsaistes satura izplatīšanu, kā noteikts 4. panta 1. punkta u) apakšpunktā. Neatkarīgi no dalībvalstu jurisdikcijas pār tā satura izplatīšanu, attiecībā uz kuru Eiropols pieprasa personas datus, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās valsts iestādes var likumīgi apstrādāt šādus pieprasījumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, lai Eiropolam sniegtu informāciju, kas nepieciešama tā mērķu sasniegšanai.

6. Eiropols nodrošina, ka tiek veikta detalizēta visu personas datu sūtījumu un šādu sūtījumu pamatojumu uzskaite saskaņā ar šo regulu un ka par tiem pēc pieprasījuma tiek paziņots EDAU saskaņā ar 40. pantu.

7. Ja saņemtie vai pārsūtāmie personas dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts valsts vienību.”;

14)    regulā iekļauj šādu 27.a pantu:

 “27.a pants

Personas datu apstrāde, ko veic Eiropols

1. Eiropola veiktajai operatīvo personas datu apstrādei piemēro šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725* 3. pantu un IX nodaļu.

Regulu (ES) 2018/1725, izņemot tās IX nodaļu, piemēro Eiropola veiktajai administratīvo personas datu apstrādei.

2. Atsauces šajā regulā uz “piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem” ir atsauces uz datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725.

3. Atsauces šajā regulā uz “personas datiem” ir atsauces uz “operatīvajiem personas datiem”, ja vien nav norādīts citādi.

4. Eiropols savā Reglamentā nosaka administratīvo personas datu glabāšanas termiņus.

____________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;

15)    regulas 28. pantu svītro;

16)    regulas 30. pantu groza šādi:

a) panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“2. Apstrādāt tādus personas datus, izmantojot automatizētus vai citus līdzekļus, ar kuriem atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai piederību arodbiedrībām, un apstrādāt ģenētiskos datus un biometriskos datus, lai unikāli identificētu fizisku personu, vai datus, kas attiecas uz personas veselību, seksuālo dzīvi vai seksuālo orientāciju, ir atļauts tikai gadījumā, ja tas ir noteikti nepieciešams un samērīgs pasākums, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi, un ja minētie dati papildina citus personas datus, ko apstrādā Eiropols.”;

b) panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Vienīgi Eiropols var tieši piekļūt personas datiem, kas minēti 1. un 2. punktā, izņemot gadījumus, kas minēti 20. panta 2.a punktā.”;

c) panta 4. punktu svītro;

d) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Personas datus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepārraida dalībvalstīm un Savienības struktūrām un nepārsūta trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja vien atsevišķos gadījumos šāda pārraidīšana vai pārsūtīšana nav noteikti nepieciešama un samērīga attiecībā uz noziegumiem, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, un saskaņā ar V nodaļu.”;

17)    regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pants

Apstrādes drošība

Eiropols un dalībvalstis nosaka mehānismus, lai nodrošinātu, ka visas informācijas sistēmas ietvaros tiek risinātas drošības vajadzības, kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 91. pantā.”;

18)    regulas 33. pantu svītro;

19)    regulā iekļauj šādu 33.a pantu:

“33.a pants

Personas datu apstrāde pētniecības un inovāciju vajadzībām

1.        Personas datu apstrādei, ko veic ar Eiropola pētniecības un inovāciju projektu starpniecību, kā minēts 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā, piemēro šādus papildu drošības pasākumus:

a)visiem projektiem ir nepieciešama izpilddirektora iepriekšēja atļauja, pamatojoties uz paredzētās apstrādes darbības aprakstu, kurā norāda nepieciešamību apstrādāt personas datus, piemēram, novatorisku risinājumu izpētei un testēšanai un projekta rezultātu precizitātes nodrošināšanai, apstrādājamo personas datu aprakstu, aprakstu par uzglabāšanas periodu un personas datu pieejamības nosacījumiem un ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu, norādot riskus, kas skar visas datu subjektu tiesības un brīvības, tostarp jebkuru novirzi rezultātos, un plānotos pasākumus šo risku novēršanai;

b)pirms projekta uzsākšanas informē valdi un EDAU;
visus personas datus, kuri ir jāapstrādā saistībā ar projektu, uz laiku pārkopē atsevišķā, izolētā un aizsargātā datu apstrādes vidē Eiropola ietvaros un tikai šā projekta īstenošanai, un piekļuve šiem datiem ir tikai Eiropola pilnvarotiem darbiniekiem;

c)personas datus, kas apstrādāti saistībā ar projektu, nepārraida, mepārsūta vai kā citādi nedara pieejamus citām personām;

d)personas datu apstrāde saistībā ar projektu neizraisa pasākumus vai lēmumus, kas ietekmē datu subjektus;

e)visus personas datus, kas apstrādāti saistībā ar projektu, dzēš, tiklīdz projekts ir pabeigts vai attiecībā uz personas datiem tiek sasniegtas uzglabāšanas perioda beigas saskaņā ar 31. pantu;

f)saistībā ar projektu veiktās personas datu apstrādes reģistrācijas žurnālus saglabā visu projekta laiku un vienu gadu pēc projekta pabeigšanas, tikai un vienīgi tādēļ un tik ilgi, cik nepieciešams, lai pārbaudītu datu apstrādes rezultātu pareizību.

3.    Eiropols saglabā pilnīgu un detalizētu aprakstu par procesu un loģisko pamatojumu algoritmu apmācībai, testēšanai un apstiprināšanai, lai nodrošinātu pārredzamību un rezultātu precizitātes pārbaudi.”;

20) regulas 34. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā Eiropols bez liekas kavēšanās par minēto pārkāpumu paziņo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajam datu sniedzējam, ja vien personas datu aizsardzības pārkāpums var radīt risku fizisko personu tiesībām un brīvībām.”;

b) panta 3. punktu svītro;

21)    regulas 35. pantu groza šādi:

a) panta 1. un 2. punktu svītro;

b) panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot Regulas 2018/1725 93. pantu, ja Eiropolam nav attiecīgā datu subjekta kontaktinformācijas, tas pieprasa, lai datu sniedzējs attiecīgajam datu subjektam paziņotu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un informētu Eiropolu par pieņemto lēmumu.”;

(a)c) panta 4. un 5. punktu svītro;

22) regulas 36. pantu groza šādi:

a) panta 1. un 2. punktu svītro;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Jebkurš datu subjekts, kas vēlas īstenot Regulas (ES) 2018/1725 80. pantā minētās piekļuves tiesības personas datiem, kas attiecas uz viņu, var minētajā nolūkā iesniegt lūgumu, neradot pārmērīgas izmaksas iestādei, kas šādā nolūkā norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī, vai Eiropolam. Ja šis lūgums tiek iesniegts dalībvalsts iestādei, minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienā mēnesī no lūguma saņemšanas brīža nosūta to Eiropolam.”;

c) panta 6. un 7. punktu svītro;

23) regulas 37. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkurš datu subjekts, kas vēlas izmantot tiesības labot vai dzēst personas datus vai, kā norādīts Regulas (ES) 2018/1725 82. pantā, ierobežot apstrādi personas datiem, kas attiecas uz viņu, var minētajā nolūkā iesniegt lūgumu ar tās iestādes starpniecību, kas šādā nolūkā norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī, vai Eiropolam. Ja šis lūgums tiek iesniegts dalībvalsts iestādei, minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas brīža nosūta to Eiropolam.”;

b) panta 2. punktu svītro;

c) panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot Regulas 2018/1725 82. panta 3. punktu, Eiropols nedzēš, bet ierobežo piekļuvi personas datiem, kā minēts 2. punktā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dzēšana var ietekmēt datu subjekta likumīgās intereses.”;

d) panta 8. un 9. punktu svītro;

24) regulā iekļauj šādu 37.a pantu:

“37.a pants

Tiesības ierobežot apstrādi

Ja personas datu apstrāde ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktu, šādus personas datus apstrādā tikai datu subjekta vai citas fiziskas vai juridiskas personas tiesību aizsardzībai vai minētās regulas 82. panta 3. punktā paredzētajiem mērķiem.”;

25)    regulas 38. pantu groza šādi:

a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Eiropols atbild par Regulas (ES) 2018/1725 ievērošanu attiecībā uz administratīvajiem personas datiem un par šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 3. panta un IX nodaļas ievērošanu attiecībā uz operatīvajiem personas datiem.”;

b) panta 7. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šādu apmaiņu drošību nodrošina saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 91. pantu.”;

26) regulas 39. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 90. pantu, par jebkurām īstenojamām jauna tipa apstrādes darbībām iepriekš apspriežas ar EDAU, ja ir jāapstrādā īpašas datu kategorijas, kā minēts šīs regulas 30. panta 2. punktā.”;

b) panta 2. un 3. punktu svītro;

27) regulā iekļauj šādu 39.a pantu:

“39.a pants

Apstrādes darbību kategoriju uzskaite

1. Eiropols veic uzskaiti par visu kategoriju apstrādes darbībām, par kurām tas ir atbildīgs. Minētā uzskaite ietver šādu informāciju:

a) Eiropola kontaktinformācija un tā datu aizsardzības inspektora vārds, uzvārds un kontaktinformācija;

b) apstrādes nolūki;

c) datu subjektu kategoriju un operatīvo personas datu kategoriju apraksts;

d) to saņēmēju kategorijas, kuriem operatīvie personas dati izpausti vai kuriem tie tiks izpausti, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās;

e) attiecīgā gadījumā operatīvo personas datu sūtījumi trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai pusei, tostarp šīs trešās valsts, starptautiskās organizācijas vai privātās puses identitātes dati;

f) ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g) ja iespējams, Regulas (ES) 2018/1725 91. pantā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārīgs apraksts.

2. Panta 1. punktā minēto uzskaiti veic rakstiski, tostarp elektroniski.

3. Pēc pieprasījuma Eiropols 1. punktā minēto uzskaiti dara pieejamu EDAU.”;

28)    regulas 40. pantu groza šādi:

a) panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Reģistrēšana”

b) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 88. pantu Eiropols uztur savu apstrādes darbību reģistrus. Nav iespējas veikt izmaiņas reģistros.”;

c) panta 2. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 88. pantu, reģistrus, kas sagatavoti, ievērojot 1. punktu, iesniedz attiecīgajai valsts vienībai, ja tie vajadzīgi konkrētai izmeklēšanai par atbilstību datu aizsardzības noteikumiem.”;

29)    regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Datu aizsardzības inspektora norīkošana

1.    Valde ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir šim amatam īpaši izraudzīts Eiropola darbinieks. Pildot savus pienākumus, datu aizsardzības inspektors darbojas neatkarīgi un nesaņem nekādus norādījumus.

2.    Datu aizsardzības inspektoru izraugās, pamatojoties uz viņa personīgajām un profesionālajām īpašībām un jo īpaši uz viņa eksperta zināšanām par datu aizsardzību un praksi, kā arī spēju pildīt šajā regulā minētos uzdevumus.

3. Izraugoties datu aizsardzības inspektoru, nodrošina, ka nevar rasties nekāds interešu konflikts, viņam pildot pienākumus minētajā amatā un jebkurus citus iespējamos oficiālos pienākumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu.

4.    Datu aizsardzības inspektoru ieceļ amatā uz četriem gadiem, un viņu var iecelt atkārtoti. Valde var viņu atbrīvot no datu aizsardzības inspektora pienākumiem vienīgi ar EDAU piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai.

5.    Pēc datu aizsardzības inspektora iecelšanas amatā valde reģistrē viņu pie EDAU.

6. Eiropols publicē datu aizsardzības inspektora kontaktinformāciju un paziņo to EDAU.”;

30) regulā iekļauj šādus 41.a un 41.b pantu:

“41.a pants

Datu aizsardzības inspektora statuss

1. Eiropols nodrošina, ka datu aizsardzības inspektors tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos, kas ir saistīti ar personas datu aizsardzību.

2. Eiropols atbalsta datu aizsardzības inspektoru 41.c pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus un personālu, kas nepieciešams, lai pildītu minētos uzdevumus, un nodrošinot piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām, un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas. Saistīto personālu var papildināt DAI palīgs personas datu operatīvās un administratīvās apstrādes jomā.

3. Eiropols nodrošina, ka datu aizsardzības inspektors nesaņem nekādus norādījumus attiecībā uz minēto uzdevumu izpildi. Datu aizsardzības inspektors ir pakļauts tieši valdei. Valde datu aizsardzības inspektoru neatbrīvo no amata un nepiemēro viņam sankcijas par viņa uzdevumu pildīšanu.

4. Datu subjekti var vērsties pie datu aizsardzības inspektora visos jautājumos, kas ir saistīti ar viņu personas datu apstrādi un savu tiesību īstenošanu atbilstīgi šai regulai un Regulai (ES) 2018/1725. Neviena intereses netiek skartas tādēļ, ka datu aizsardzības inspektoram ir darīta zināma lieta, kurā ir aizdomas par šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 pārkāpumu.

5. Papildu īstenošanas noteikumus par datu aizsardzības inspektora darbu pieņem valde. Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz kandidātu atlases procedūru datu aizsardzības inspektora amatam, viņa atbrīvošanu no amata, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un uz datu aizsardzības inspektora neatkarības garantijām.

6. Datu aizsardzības inspektoram un viņa darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 67. panta 1. punktu.

41.b pants

Datu aizsardzības inspektora uzdevumi

1.    Datu aizsardzības inspektoram ir jo īpaši šādi uzdevumi attiecībā uz personas datu apstrādi:

a)    neatkarīgā veidā nodrošināt Eiropola atbilstību šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 datu aizsardzības noteikumiem un attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem Eiropola Reglamentā; tostarp uzraudzīt atbilstību šai regulai, Regulai (ES) 2018/1725, citiem Savienības vai valstu noteikumiem par datu aizsardzību un Eiropola politikai saistībā ar personas datu aizsardzību, tostarp pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku informēšanu un apmācību, un ar to saistītajām revīzijām;

b) informēt un konsultēt Eiropolu un darbiniekus, kas veic personas datu apstrādi, par viņu pienākumiem atbilstīgi šai regulai, Regulai (ES) 2018/1725 un ar citiem Savienības vai dalībvalstu datu aizsardzības noteikumiem;

c) pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz datu aizsardzības ietekmes novērtējumu un pārraudzīt tā īstenošanu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 89. pantu;

d) uzturēt personas datu aizsardzības pārkāpumu reģistru un pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz nepieciešamību paziņot vai ziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 92. un 93. pantu;

e) nodrošināt, ka personas datu pārsūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta saskaņā ar šo regulu;

f) nodrošināt, ka datu subjekti pēc pieprasījuma tiek informēti par viņu tiesībām atbilstīgi šai regulai un Regulai (ES) 2018/1725;

g) sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas ir atbildīgi par procedūrām, apmācību un konsultācijām datu apstrādes jomā;

h) sadarboties ar EDAU;

i) sadarboties ar valstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši ar dalībvalstu kompetento iestāžu un valsts uzraudzības iestāžu ieceltiem datu aizsardzības inspektoriem datu aizsardzības jautājumos tiesībaizsardzības jomā;

j) darboties kā EDAU kontaktpunktam jautājumos, kas saistīti ar apstrādi, tostarp saistībā ar Regulas (ES) 2018/1725 39. un 90. pantā minēto iepriekšējo apspriešanos, un attiecīgā gadījumā konsultēt par jebkuru citu jautājumu;

k) sagatavot gada ziņojumu un nosūtīt to valdei un EDAU.

2.    Datu aizsardzības inspektors veic funkcijas, kas Regulā (ES) 2018/1725 paredzētas attiecībā uz administratīvajiem personas datiem.

3.    Pildot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram un Eiropola darbiniekiem, kas palīdz datu aizsardzības inspektoram pildīt viņa pienākumus, ir piekļuve visiem Eiropola apstrādātajiem datiem un visām Eiropola telpām.

4.    Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka nav nodrošināta atbilstība šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 noteikumiem attiecībā uz administratīvo personas datu apstrādi vai šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 3. panta un IX nodaļas noteikumiem attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, viņš par to informē izpilddirektoru, pieprasot tam noteiktā termiņā novērst neatbilstību.

Ja izpilddirektors noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu apstrādes jomā, datu aizsardzības inspektors par to informē valdi. Valde sniedz atbildi noteiktā termiņā, par kuru vienojas ar datu aizsardzības inspektoru. Ja valde noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē EDAU.”;

31)    regulas 42. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Lai varētu pildīt uzraudzības pienākumus, valsts uzraudzības iestādei valsts vienības vai sadarbības koordinatora telpās ir piekļuve datiem, kurus tā dalībvalsts ir iesniegusi Eiropolam saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām, un reģistriem, kā minēts 40. pantā.

 2.   Valstu uzraudzības iestādēm ir piekļuve Eiropolā strādājošo attiecīgo sadarbības koordinatoru birojiem un dokumentiem.”;

32)    regulas 43. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“EDAU ir atbildīgs par šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic Eiropols, un par Eiropola un datu subjektu konsultēšanu visos jautājumos, kas attiecas uz personas datu apstrādi.”;

b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. EDAU izstrādā gada ziņojumu par savām uzraudzības darbībām attiecībā uz Eiropolu. Šis ziņojums veido daļu no EDAU gada ziņojuma, kas minēts Regulas (ES) 2018/1725 60. pantā. Valstu uzraudzības iestādes tiek aicinātas iesniegt apsvērumus par šo ziņojumu, pirms tas tiek iekļauts gada ziņojumā. EDAU rūpīgi ņem vērā valstu uzraudzības iestāžu iesniegtos apsvērumus un jebkurā gadījumā gada ziņojumā atsaucas uz tiem.

Ziņojumā iekļauj statistikas datus par sūdzībām, pārbaudēm un izmeklēšanām, kā arī par personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, iepriekšējas apspriešanās gadījumiem un 3. punktā noteikto pilnvaru izmantošanu.”;

33)    regulas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu. EDAU, pildot savus pienākumus, kas noteikti 43. panta 2. punktā, izmanto valstu uzraudzības iestāžu zināšanas un pieredzi. Veicot kopīgas inspekcijas ar EDAU, valstu uzraudzības iestāžu locekļiem un darbiniekiem, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ir pilnvaras, kas līdzvērtīgas tām, kas noteiktas 43. panta 4. punktā, un viņus saista tāds pats pienākums kā tas, kas paredzēts 43. panta 6. punktā.”;

34)    regulas 45. un 46. pantu svītro;

35)    regulas 47. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Jebkuram datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību EDAU, ja viņš uzskata, ka ar viņu saistītu personas datu apstrāde, ko veic Eiropols, neatbilst šai regulai vai Regulai (ES) 2018/1725;” [mums ir jāaizstāj viss punkts][“1. vai Regulai (ES) 2018/1725.”;

b) panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja sūdzība ir saistīta ar lēmumu, kas minēts šīs regulas 36., 37. vai 37.a pantā vai Regulas (ES) 2018/1725 80., 81. vai 82. pantā, EDAU apspriežas ar valstu uzraudzības iestādēm dalībvalstī, kas ir sniegusi datus, vai tieši iesaistītajā dalībvalstī.”;

c) pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. EDAU informē datu subjektu par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu, kā arī par tiesību aizsardzības iespēju, vēršoties tiesā, saskaņā ar 48. pantu.”;

36)    regulas 50. pantu groza šādi:

a) panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Tiesības uz kompensāciju”;

b) panta 1. punktu svītro;

c) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Visas domstarpības starp Eiropolu un dalībvalstīm par to, kas ir galīgi atbildīgs par kompensāciju personai, kura cietusi materiālu vai nemateriālu kaitējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 65. pantu un valstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2016/680 56. pantu, izskata valdē, kura lemj ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, neskarot tiesības apstrīdēt minēto lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu.”;

37)    regulas 51. pantu groza šādi:

   a) panta 3. punktam pievieno šādu f)–i) apakšpunktu:

“f)    ikgadēju informāciju par to gadījumu skaitu, kuros Eiropols saskaņā ar 26. pantu ir izdevis papildu pieprasījumus privātām pusēm vai pašiniciatīvas pieprasījumus iedibinājuma vietas dalībvalstīm personas datu pārsūtīšanai, tostarp konkrētus piemērus ar gadījumiem, kas parāda, kāpēc šie pieprasījumi ir nepieciešami, lai Eiropols varētu sasniegt savus mērķus un izpildīt savus uzdevumus;

g)    ikgadēju informāciju par to gadījumu skaitu, kad Eiropolam bija nepieciešams apstrādāt personas datus, kas neietilpst II pielikumā uzskaitītajām datu subjektu kategorijām, lai atbalstītu dalībvalstis konkrētā kriminālizmeklēšanā saskaņā ar 18.a pantu, tostarp gadījumu piemērus, kas parāda, kāpēc minētā datu apstrāde bija nepieciešama;

h)    ikgadēju informāciju par to gadījumu skaitu, kuros Eiropols saskaņā ar 4. panta 1. punkta r) apakšpunktu ievadīja brīdinājumus Šengenas Informācijas sistēmā, un par šo brīdinājumu radīto “informācijas atbilsmju jeb trāpījumu” skaitu, tostarp piemērus par konkrētiem gadījumiem, kas parāda, kāpēc šie brīdinājumi bija nepieciešami, lai Eiropols varētu sasniegt savus mērķus un izpildīt savus uzdevumus;

i)    ikgadēju informāciju par to izmēģinājuma projektu skaitu, kuros Eiropols apstrādājis personas datus, lai apmācītu, testētu un apstiprinātu algoritmus rīku, tostarp uz MI balstītu rīku, izstrādei tiesībaizsardzības vajadzībām saskaņā ar 33.a pantu, tostarp informāciju par šo projektu mērķiem un tiesībaizsardzības vajadzībām, kuras tie cenšas risināt.”;

38)    regulas 57. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Eiropols var izmantot Savienības finansējumu iemaksas nolīgumu vai dotāciju nolīgumu veidā saskaņā ar tā finanšu noteikumiem, kas minēti 61. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas. Iemaksas var saņemt no valstīm, ar kurām Eiropolam vai Savienībai ir noslēgts nolīgums, kas paredz finansiālas iemaksas Eiropola budžetā Eiropola mērķu un uzdevumu ietvaros. Katras iemaksas apmēru nosaka attiecīgajā nolīgumā.”;

39)    regulas 61. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tie nenovirzās no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/715, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eiropola darbībai, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.”;

b) panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Eiropols var piešķirt dotācijas, kas saistītas ar tā mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi, kā minēts 3. un 4. pantā.

3.   Eiropols var piešķirt dotācijas dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus to darbību veikšanai, kas atbilst Eiropola mērķiem un uzdevumiem.”;

c) pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Ja to pienācīgi pamato darbības vajadzības, finansiālais atbalsts var segt visas aprīkojuma, infrastruktūras vai citu aktīvu ieguldījumu izmaksas.”;

40)    regulas 67. pantu aizstāj ar šādu:

“67. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

1. Eiropols pieņem pats savus drošības noteikumus, kuru pamatā ir principi un noteikumi, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumos par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, un šādas informācijas apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443(44) un (ES, Euratom) 2015/444(45). Attiecībā uz jebkuru administratīvu vienošanos par klasificētas informācijas apmaiņu ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja šādas vienošanās nav, par jebkuru ārkārtēju ESKI ad hoc izpaušanu minētajām iestādēm ir nepieciešams Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

2. Valde pieņem Eiropola drošības noteikumus pēc Komisijas apstiprinājuma. Izvērtējot sagatavotos drošības noteikumus, Komisija nodrošina, ka tie ir saderīgi ar Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444.”;

41)    regulas 68. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.    Komisija līdz [trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē darbības ieguvumus, īstenojot 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 5.a punktā, 18.a pantā, 26. pantā un 26.a pantā paredzētās kompetences attiecībā uz Eiropola mērķiem. Ziņojumā ir jāapskata šo kompetenču ietekme uz pamattiesībām un pamatbrīvībām, kā noteikts Pamattiesību hartā.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.LIKUMDOŠANAS INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Likumdošanas iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 62  

⌧ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir likumdošanas iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Likumdošanas iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts likumdošanas iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Likumdošanas iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ ierobežots ilgums

◻    priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻ finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

⌧ beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2022. līdz 2027. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 75  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

◻    ar izpildaģentūru starpniecību

◻ dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ netieša pārvaldība, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

⌧ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir identificētas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par identificētajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.LIKUMDOŠANAS INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

Tā kā nav balsojumā apstiprināta DFS 2021.–2027. gadam un 2021. gada budžeta, likumdošanas iniciatīvas paredzamā finansiālā ietekme ietver tikai resursus, kas vajadzīgi papildus sākotnējam ES ieguldījumam Eiropola budžetā (papildu izmaksas salīdzinājumā ar sākotnējiem resursiem — iedaļa Nr.°68).

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Eiropola apropriācijām

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas.

⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Tā kā nav balsojumā apstiprināta DFS 2021.–2027. gadam un 2021. gada budžeta, likumdošanas iniciatīvas paredzamā finansiālā ietekme ietver tikai resursus, kas vajadzīgi papildus sākotnējam ES ieguldījumam Eiropola budžetā (papildu izmaksas salīdzinājumā ar sākotnējiem resursiem — iedaļa Nr.°68).

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz Eiropola cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas.

⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (PSE):

Darbā pieņemšanas datumi ir plānoti gada vidū. Summas ir attiecīgi pielāgotas: jaunu darbā pieņemtu darbinieku izmaksas aplēstas 50 % apmērā no vidējām izmaksām to darbā pieņemšanas gadā.

Sadarbībā ar Eiropolu ir aplēsti cilvēkresursi, kas nepieciešami jauno pilnvaru ietvaros paredzēto mērķu īstenošanai. Aplēsēs ņemta vērā paredzamā darba slodzes palielināšanās, jo ieinteresētās personas laika gaitā vairāk izmanto Eiropola pakalpojumus, kā arī laiks, kas Eiropolam nepieciešams resursu absorbēšanai nolūkā izvairīties no situācijas, kurā aģentūra nespētu pilnībā izmantot ES sniegto ieguldījumu un laikus uzņemties saistības par apropriācijām.

Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā nav paredzēta līgumdarbinieku skaita palielināšana. Komisija plāno ierosināt palielināt tās ieteikumā minēto līgumdarbinieku skaitu no 191 līdz 235 nolūkā nodrošināt IT un administratīvo atbalstu operatīvajiem pasākumiem. Tiks noteikts, ka maksimālais līgumdarbinieku skaits 2021. gadā būs 235 darbinieki, un tas būtu jāsaglabā šādā līmenī visā DFS 2021.–2027. gadam īstenošanas periodā.

Informācija par darbinieku skaita palielināšanu

3.2.3.2.Paredzamās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

PSE vienību izmaksu aprēķins būtu jāiekļauj 3. iedaļas V pielikumā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, ir jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, ir jāpiemēro elastības instruments vai ir jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 92 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

⌧    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻    pašu resursus

◻    citus ieņēmumus

 ◻    atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Tas ietver tādu tehnoloģiju attīstību kā 5G mobilie tīkli, mākslīgais intelekts, lietu internets, droni, anonimizācija un šifrēšana, 3D drukāšana un biotehnoloģija. Piemēram, 2020. gada jūlijā Francijas un Nīderlandes tiesībaizsardzības un tiesu iestādes kopā ar Eiropolu un Eurojust nāca klajā ar kopīgu izmeklēšanu ar mērķi izjaukt EncroChat — šifrētu telesakaru tīklu, kuru izmanto noziedzīgi tīkli, kas iesaistīti vardarbīgos uzbrukumos, korupcijā, slepkavības mēģinājumos un liela mēroga narkotiku pārvadājumos ( https://www.europol.europa.eu/newsroom/news/dismantling-of-encrypted-network-sends-shockwaves-through-organised-crime-groups-across-europe ).

(2)    Digitālo sistēmu integrēšana daudzās noziedzīgās darbībās un nelikumīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanās tiešsaistē ir faktori, kas pārveido smago un organizēto noziedzību. Sk. Eiropola 2017. gadā veikto smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu.

(3)    Uzbrukums Parīzē 2020. gada 25. septembrī, uzbrukums Konflāna Sentonorīnā (Conflans-Sainte-Honorine) 2020. gada 16. oktobrī, uzbrukums Nicā 2020. gada 29. oktobrī un uzbrukums Vīnē 2020. gada 2. novembrī.

(4)     www.europol.europa.eu/publications-documents/pandemic-profiteering-how-criminals-exploit-covid-19-crisis . Tas jo īpaši attiecas uz kibernoziedzību, krāpšanu, viltošanu un organizēto noziedzību pret īpašumu.

(5)     https://www.europol.europa.eu/publications-documents/beyond-pandemic-how-covid-19-will-shape-serious-and-organised-crime-landscape-in-eu .

(6)    2017. gadā Eiropā tika veikta izmeklēšana par vairāk nekā 5000 organizēto noziedzīgo grupējumu darbību, t. i., par 50 % vairāk nekā 2013. gadā. Turklāt 45 % no organizētajiem noziedzīgajiem grupējumiem bija iesaistīti vairākās noziedzīgās darbībās. Strauji ir pieaugusi to grupējumu procentuālā daļa, kas ir iesaistīti vairāku veidu noziedzīgās darbībās. Organizētie noziedzīgie grupējumi nereti iesaistās vairākās noziedzīgās darbībās. Tie ir ļoti elastīgi un spēj ātri pāriet no vienas noziedzīgas darbības uz citu. Sk. Eiropola 2017. gadā veikto smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu.

(7)    Regula (ES) 2016/794 (11.5.2016.).

(8)    Konkrēti, 13 ES dalībvalstis ziņoja par 119 pabeigtiem, neveiksmīgiem un izjauktiem teroristu uzbrukumiem, kuros gāja bojā 10 cilvēki un 27 cilvēki tika ievainoti (ES ziņojums par terorisma situāciju un tendencēm, Eiropols, 2020).

(9)     https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/11/13/joint-statement-by-the-eu-home-affairs-ministers-on-the-recent-terrorist-attacks-in-europe/ .

(10)     https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14745-2019-INIT/lv/pdf . Regulā (ES) 2016/794 ir paredzēts, ka Eiropola ietekmes, produktivitātes un efektivitātes novērtēšana ir jāveic līdz 2022. gada maijam.

(11)    Jēdziens “privātā puse” attiecas uz organizācijām, kam ir juridiskas personas statuss, bet kas nav valsts iestādes. Tas ietver saskaņā ar civiltiesībām dibinātus uzņēmumus, pat ja tie ir valsts iestādes īpašumā vai kontrolē.

(12)    2018. gada 17. aprīlī Komisija pieņēma tā saukto “e-pierādījumu priekšlikumu paketi”, kuru veido regula (COM(2018) 225 final) un direktīva (COM(2018) 226 final). Šo priekšlikumu pašlaik apspriež abi likumdevēji.

(13)    Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (2020/2686(RSP)).

(14)    COM(2020) 605 final (24.7.2020).

(15)     https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf .

(16)    Sk. Līguma par Eiropas Savienības darbību 88. pantu.

(17)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 3. panta 1. punktu viens no Eiropola mērķiem ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika. Tas atbilst Eiropola uzdevumam, kas noteikts LESD 88. pantā. Regulas (ES) 2016/794 6 .panta 1 .punktā ir noteikts, ka “[k]onkrētos gadījumos, kad Eiropols uzskata, ka būtu jāuzsāk kriminālizmeklēšana par noziegumu, kura apkarošana ietilpst tā mērķu darbības jomā, tas lūdz attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar valstu vienību starpniecību uzsākt, vadīt vai koordinēt šādu kriminālizmeklēšanu”.

(18)    COM(2018) 640 final (12.9.2018.).

(19)    COM(2018) 225 final un COM(2018) 226 final (17.4.2018.) (“e-pierādījumu tiesību aktu pakete”).

(20)    Regula (ES) 2019/818 (20.5.2020.).

(21)    Regula (ES) 2018/1862 (28.11.2018.).

(22)    Regula (ES) 2017/2226 (30.11.2017.).

(23)    Regula (ES) 2018/1240 (12.9.2018.).

(24)    COM(2018) 302 final (16.5.2018.).

(25)    COM(2020) 614 final (23.9.2020.).

(26)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (12.10.2017.).

(27)    Regula (ES) 2018/1727 (14.11.2018.).

(28)    Regula (ES) 2019/881 (17.4.2019.).

(29)    Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11.9.2013.).

(30)    Regula (ES) 2019/1896 (13.11.2019.).

(31)    Regula (ES) Nr. 1291/2013 (11.12.2013.).

(32)    Regula (ES) Nr. 513/2014 (16.4.2014.). Sk. arī Komisijas priekšlikumu Iekšējās drošības fondam nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (COM(2018) 472 final (13.6.2018.)).

(33)    COM(2018) 435 final (7.6.2018.).

(34)    COM(2018) 434 final (6.6.2018.).

(35)    COM(2020) 66 final (19.2.2020.).

(36)    COM(2020) 65 final (19.2.2020.).

(37)    LESD 72. pants.

(38)    LES 4. panta 2. punkts.

(39)    Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs, Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs, Eiropas Terorisma apkarošanas centrs un Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centrs.

(40)    LESD 67. panta 1. punkts.

(41)     https://ec.europa.eu/home-affairs/news/commission-publishes-study-practice-direct-exchanges-personal-data-between-europol-and-private_en .

(42)    [Pievienot saiti uz Regulējuma kontroles padomes atzinumu un kopsavilkumu].

(43)    Pamattiesību hartas 8. pants.

(44)    Pamattiesību hartas 7. pants.

(45)    SEC(2011) 567 final (6.5.2011.).

(46)    Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra: “Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana tiesību aktu izstrādes un politikas veidošanas procesā valstu līmenī” (2018).

(47)    Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs: Pasākumu, kas ierobežo personas datu aizsardzības pamattiesības, nepieciešamības izvērtēšana: rīku kopums (11.4.2017.); Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs: EDAU Pamatnostādnes par pasākumu, kas ierobežo privātuma un personas datu aizsardzības pamattiesības, proporcionalitātes izvērtēšanu (19.12.2019.).

(48)    Regulas (ES) 2016/794 18. panta 5. punktā ir noteikts ierobežojums, ka Eiropols var veikt personas datu apstrādi datu subjektu kategorijām, kas uzskaitītas minētās regulas II pielikumā. Datu subjektu kategorijas ietver: 1) aizdomās turētos; 2) notiesātos; 3) personas, par kurām ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus; 4) personas, kuras var tikt aicinātas liecināt izmeklēšanās vai turpmākos kriminālprocesos; 5) cietušos; 6) personas, kuras ir saskarē ar noziedzniekiem vai ir to līdzzinātājas; un 7) personas, kuras var sniegt informāciju par noziedzīgu nodarījumu.

(49)    Sk. EDAU lēmumu par pašiniciatīvas izmeklēšanu par Eiropola problēmām saistībā ar lielajiem datiem: https://edps.europa.eu/sites/edp/files/publication/20-09-18_edps_decision_on_the_own_initiative_inquiry_on_europols_big_data_challenge_en.pdf .

(50)    Trešā valsts, ar kuru ir noslēgts nolīgums, balstoties vai nu uz Padomes Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai LESD 218. pantu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai par kuru ir pieņemts lēmums par atbilstību, kā norādīts Regulas (ES) 2016/794 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(51)    Sk. EDAU lēmumu par pašiniciatīvas izmeklēšanu par Eiropola problēmām saistībā ar lielajiem datiem: https://edps.europa.eu/sites/edp/files/publication/20-09-18_edps_decision_on_the_own_initiative_inquiry_on_europols_big_data_challenge_en.pdf .

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(53)    Padomes Lēmums 2008/617/TI (2008. gada 23. jūnijs) par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās (OV L 210, 6.8.2008.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp.).

(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56.–106. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56.–106. lpp.).

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I, 21.3.2019., 1.–14. lpp.).

(58)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1.–71. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(62)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(63)    LESD 88. pants.

(64)    LESD 67. pants.

(65)    Kopējā izmeklēšanas grupa (KIG) ir starptautisks sadarbības instruments, kurš balstās uz divu vai vairāku valstu kompetento iestāžu — gan tiesu (tiesnešu, prokuroru, izmeklēšanas tiesnešu), gan tiesībaizsardzības iestāžu vienošanos un ir izveidots uz ierobežotu laiku un īpašam mērķim, lai veiktu kriminālizmeklēšanu vienā vai vairākās iesaistītajās valstīs. Kopējās izmeklēšanas grupas ir efektīvs un rezultatīvs sadarbības instruments, kas atvieglo vairākās valstīs vai pārrobežu dimensijās vienlaikus veicamās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbību koordināciju.

(66)    Operatīvā darba grupa (ODG) ir dalībvalstu, trešo personu un Eiropola pārstāvju pagaidu darba grupa un īpašs daudznacionāls / daudzdisciplinārs projekts, kas ietver izlūkošanas un izmeklēšanas darbības attiecībā pret izvēlētiem augstas vērtības mērķiem. Augstas vērtības mērķis (AVM) ir persona, kuras noziedzīgā darbība atbilst noteiktiem riska kritērijiem, un tādēļ tā divās vai vairākās dalībvalstīs rada augstu smagas un organizētas noziedzības risku.

(67)    COM(2020) 456 (27.5.2020.).

(68)    COM(2020) 440 final — 1. un 2. pielikums (27.5.2020.).

(69)    COM(2020) 605 final (24.7.2020.).

(70)     https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf .

(71)    COM(2018) 640 final (12.9.2018.).

(72)    COM(2020) 66 final (19.2.2020.).

(73)    COM(2020) 65 final (19.2.2020.).

(74)    Eiropola 2019. gada darbības rādītāji liecina, ka: operāciju skaits kopš 2014. gada ir trīskāršojies; mobilo biroju izvietošanas biežums dalībvalstīs ir palielinājies vairāk nekā divas reizes; ar SIENA tīkla starpniecību nosūtīto ziņojumu skaits ir pieaudzis par 300 %; Eiropola informācijas sistēmā iekļauto objektu skaits ir palielinājies par vairāk nekā 500 %.

(75)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(76)    Komisijas dienestu darba dokuments — decentralizētās aģentūras un EPPO.

(77)    Regula (ES) 2016/794.

(78)     https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/documents/decision_of_the_europol_management_board_on_the_adoption_of_the_financial_regulation_applicable_to_europol_.pdf .

(79)     https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_en.pdf .

(80)    Eiropola finanšu regulas 30. pants.

(81)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(82)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(83)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(84)    Ņemot vērā rezultātu īpašo operatīvo raksturu, nav iespējams noteikt precīzas vienības cenas attiecībā uz katru rezultātu, un nav arī iespējams noteikt paredzamo rezultātu apjomu, jo īpaši tāpēc, ka daži rezultāti ir saistīti ar tiesībaizsardzības darbībām, kas tiek veiktas, reaģējot uz neparedzamām noziedzīgām darbībām.

(85)    2021. gada budžeta projektā norādītais darbinieku skaits, kas aprēķināts, pamatojoties uz vidējām personāla vienības izmaksām, kas tiks izmantotas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā un ko indeksē atbilstīgi Nīderlandes korekcijas koeficientam (111,5 %).

(86)    Šajā posmā nav iespējams norādīt detalizētu piešķīrumu pagaidu darbiniekiem AD un pagaidu darbiniekiem AST. Ar darbiniekiem saistīto izmaksu aplēses ir veiktas, pamatojoties uz vidējām izmaksām par pagaidu darbinieku, ko indeksē atbilstīgi Nīderlandes korekcijas koeficientam (111,5 %).

(87)    Līgumdarbinieku atļautais skaits 2021. gada ES ieguldījumā Eiropola budžetā tiks nostiprināts, un tas būtu jāsaglabā šādā līmenī visā DFS 2021.–2027. gadam īstenošanas periodā. Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā nav paredzēta līgumdarbinieku skaita palielināšana.

(88)    2021. gada budžeta projektā norādītais darbinieku skaits, kas aprēķināts, pamatojoties uz vidējām personāla vienības izmaksām, kas tiks izmantotas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā un ko indeksē atbilstīgi Nīderlandes korekcijas koeficientam (111,5 %).

(89)    AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(90)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(91)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(92)    Sk. 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(93)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām ir jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.