EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.8.2020
COM(2020) 472 final
2020/0226(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz pielikumu grozījumiem Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) un pievienoto noteikumu grozījumiem Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz pielikumu grozījumiem Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) un pievienoto noteikumu grozījumiem Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN), kas piemērojami no 2021. gada 1. janvāra, saistībā ar paredzētajām nogaidīšanas termiņa beigām, kurā līgumslēdzējas puses, Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupas (WP.15) un ADN Administratīvās komitejas locekļi var iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem 2021. gada redakcijā.
2.Priekšlikuma konteksts
Minētie pielikumi un noteikumi, kas pazīstami kā ADR pielikumi un ADN pievienotie noteikumi, reglamentē attiecīgi bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu un pa iekšējiem ūdensceļiem starp Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) locekļiem, kas ir arī ADR un ADN līgumslēdzējas puses.
Bīstamo kravu pārvadājumu ar autotransportu un pa iekšējiem ūdensceļiem attīstība gan Savienībā, gan starp Savienību un kaimiņvalstīm ir Eiropas kopējās transporta politikas svarīgs elements un nodrošina, lai pareizi darbotos visas rūpniecības nozares, kas ražo vai izmanto preces, kuras klasificētas kā bīstamas saskaņā ar ADR un ADN. Šo nolīgumu pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai ir izšķiroši svarīga, lai varētu turpināt ekonomikas ķēdē iesaistīto transporta un saistīto rūpniecības nozaru attīstību. Grozījumu mērķis ir saskaņot ADR un ADN ar ANO paraugnoteikumiem, tostarp jaunas definīcijas, klasifikācijas kritērijus un ANO numurus, iepakojuma/marķējuma prasības, atjaunināt piemērojamos standartus un tehniskos noteikumus, kā arī veikt redakcionālus labojumus.
Dažādas starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO EEK, Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija (OTIF) un dažādas Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās struktūras, ir izveidojušas starptautiskus bīstamo kravu pārvadājumu noteikumus. Šiem noteikumiem jābūt savstarpēji saderīgiem, tāpēc starp šajā darbā iesaistītajām organizācijām ir izveidota sarežģīta starptautiska koordinēšanas un saskaņošanas sistēma. Šos noteikumus pielāgo, ievērojot divgadu ciklu.
2.1.Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR)
Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) mērķis ir reglamentēt bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu starp ANO EEK dalībvalstīm un citām valstīm, kas piemēro ADR (“ADR līgumslēdzējas valstis”). ADR stājās spēkā 1968. gada 29. janvārī.
Eiropas Savienība nav nolīguma puse, lai gan visas ES dalībvalstis ir nolīguma līgumslēdzējas puses.
2.2.Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN)
Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN) mērķis ir reglamentēt bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem starp ANO EEK dalībvalstīm, kas piemēro ADN (“ADN līgumslēdzējas valstis”). ADN stājās spēkā 2008. gada 28. februārī.
Eiropas Savienība nav nolīguma puse, lai gan trīspadsmit ES dalībvalstis ir šā nolīguma līgumslēdzējas puses.
2.3.Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupa (WP.15) un ADN Administratīvā komiteja
Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupa (WP.15) un ADN Administratīvā komiteja un ADN Drošības komiteja (WP.15/AC.2) ir ANO EEK paspārnē izveidotas struktūras, kuras lemj par ADR un ADN grozījumiem. Minētajās struktūrās ir pārstāvji no ANO EEK dalībvalstīm, kuras piemēro ADR un ADN. Katrai ADR un ADN līgumslēdzējai pusei ir balsstiesības.
Saskaņā ar Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupas (WP.15) Darba uzdevuma un reglamenta VII nodaļu "Balsošana" tikai pilntiesīgiem dalībniekiem ir viena balss WP.15 darba grupā, un minētās struktūras lēmumus galvenokārt pieņem vienprātīgi. WP.15 balso, paceļot roku.
Saskaņā ar ADN 17. panta 7. punktu katrai līgumslēdzējai pusei, kas ir pārstāvēta ADN Administratīvās komitejas sesijā, ir balsstiesības.
Grozījumi, kas pieņemti 2018.-2020. gada divgadu posmā, ietver plašus pielāgojumu tehnikas un zinātnes attīstībai.
Attiecībā uz ADR WP.15 pieņēma lēmumu par šiem ierosinātajiem grozījumiem katrā no 2.4. iedaļā minētajām sesijām. Attiecībā uz ADN Administratīvā komiteja lēma par grozījumiem savā divdesmitceturtajā sesijā 2020. gada 31. janvārī Ženēvā.
Saskaņā ar ADR 14. pantu, ja grozījumu ir pieņēmusi WP.15, tad ADR pielikumu grozījumu uzskata par pieņemtu, izņemot, ja trīs mēnešu laikā no datuma, kad ANO ģenerālsekretārs to izsūta, vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu vai piecas no tām, ja viena trešdaļa pārsniedz šo skaitli, ģenerālsekretāram iesniedz rakstisku paziņojumu par iebildumiem pret ierosinātajiem grozījumiem.
Saskaņā ar ADN 20. pantu, ja grozījumu ir pieņēmusi ADN Administratīvā komiteja, tad grozījumu uzskata par pieņemtu, izņemot, ja trīs mēnešu laikā no datuma, kad ANO ģenerālsekretārs to izsūta, vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu vai piecas no tām, ja viena trešdaļa pārsniedz šo skaitli, ģenerālsekretāram iesniedz rakstisku paziņojumu par iebildumiem pret ierosinātajiem grozījumiem.
Grozījumi, ko pieņēmusi WP.15, kā izklāstīts šā priekšlikuma pielikumā ietvertajos dokumentos, ANO ģenerālsekretāram tika nosūtīti, lai tos 2020. gada 1. jūlijā darītu zināmus ADR līgumslēdzējām pusēm nolūkā apstiprināt tos saskaņā ar ADR 14. pantā noteikto procedūru, un tie ir pieejami tiešsaistē.
Grozījumus, ko pieņēmusi ADN Administratīvā komiteja, kā izklāstīts šā priekšlikuma pielikumā ietvertajos dokumentos, ANO ģenerālsekretārs darīja zināmus ADN līgumslēdzējām pusēm 2020. gada 1. jūlijā nolūkā apstiprināt tos saskaņā ar ADN 20. pantā noteikto procedūru, un tie ir pieejami tiešsaistē.
ANO ģenerālsekretārs, pildot depozitāra funkcijas, līdz 2020. gada 30. septembrim var saņemt iebildumus pret ADR un ADN grozījumiem, kas pieņemti 2.3. punktā minētajās sesijās.
2.4.Paredzētie WP.15 un ADN Administratīvās komitejas akti
Paredzēto aktu mērķis ir tehnikas un zinātnes attīstībai pielāgot ADR pielikumus un ADN pievienotos noteikumus.
Jo īpaši tika precizēts atbrīvojums, kas piemērojams datu reģistrācijas ierīcēm un kravu izsekošanas ierīcēm, kuras darbina baterijas, tika iekļautas jaunas definīcijas, piemēram, “devas intensitāte”, vai grozītas definīcijas – piemēram, “pašpaātrināta sadalīšanās temperatūra (SADT)” un “pašpaātrināta polimerizācijas temperatūra (SAPT)”. Noteikumi, kas piemērojami bīstamo kravu klasifikācijai, tika precizēti abos nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz sprāgstvielām, radioaktīviem materiāliem, kodīgām vielām utt. Bīstamo kravu sarakstā tika ieviesti vairāki jauni ieraksti, piemēram, UN 0511 DETONATORI, ELEKTRONISKI programmējami spridzināšanai, UN 3549 MEDICĪNAS ATKRITUMI, A KATEGORIJA, IETEKMĒ CILVĒKUS, cieti, vai MEDICĪNAS ATKRITUMI, A KATEGORIJA, IETEKMĒ tikai DZĪVNIEKUS, cieti. Tika ieviesti vairāki grozījumi īpašajos iepakošanas noteikumos, un tika paredzēti jauni noteikumi par iepakojumu, ko izmanto, lai kombinētu litija baterijas, kuras ietilpst iekārtās, un litija baterijas, kuras iepakotas ar iekārtām, nitrocelulozi un sprāgstvielu un sprāgstošu priekšmetu jauktu kraušanu.
Šo grozījumu sagatavošanas gaitā notika apspriedes ar plašu publiskā un privātā sektora ekspertu loku. Šo grozījumu izstrādes laikā notika šādas tehniskās sanāksmes:
–
ANO ECOSOC Bīstamo kravu pārvadājumu ekspertu apakškomitejas sanāksmes:
1)
51. sesija 2017. gada 3.–7. jūlijā Ženēvā,
2)
52. sesija 2017. gada 27. novembrī – 6. decembrī Ženēvā,
3)
53. sesija 2018. gada 25. jūnijā – 4. jūlijā Ženēvā,
4)
54. sesija 2018. gada 26. novembrī – 4. decembrī Ženēvā,
–
ANO EEK un OTIF apvienotās RID ekspertu komitejas un WP.15 sanāksmes:
1)
2018. gada rudens sesija 2018. gada 17.–21. septembrī Ženēvā,
2)
2019. gada pavasara sesija 2019. gada 18.–22. martā Bernē,
3)
2019. gada rudens sesijā 2019. gada 17.–26. septembrī Ženēvā,
–
Attiecībā uz ADR WP.15:
1)
105. sesija 2018. gada 6.–9. novembrī Ženēvā,
2)
106. sesija 2019. gada 13.–17. maijā Ženēvā,
3)
107. sesija 2019. gada 11.–15. novembrī Ženēvā,
4)
108. sesija 2020. gada 11.–15. maijā Ženēvā. Šī sesija tika atlikta Covid-19 krīzes dēļ; tomēr WP.15 priekšsēdētājs un ANO EEK Sekretariāts rakstiskā procedūrā apspriedās ar dalībvalstīm par redakcionāliem grozījumiem, kas vēl jāievieš ADR 2021. Ņemot vērā 2020. gada 15. maijā noteikto termiņu komentāru iesniegšanai, Komisija 2020. gada 8. maijā organizēja videokonferenci. Dalībvalstis atzinīgi novērtēja redakcionālo grozījumu priekšlikumus, un tika panākta vienprātīga vienošanās par galīgo priekšlikumu, ko ANO EEK Sekretariāts iesniedza rakstiski.
–
attiecībā uz ADN — ADN Drošības komitejas (WP.15/AC.2):
(1)33. sesija 2018. gada 27.–31. augustā Ženēvā,
(2)34. sesija 2019. gada 21.–25. janvārī Ženēvā,
(3)35. sesija 2019. gada 26.–30. augustā Ženēvā,
(4)36. sesija 2020. gada 27.–31. janvārī Ženēvā,
un ADN Administratīvās komitejas divdesmitceturtā sesija 2020. gada 31. janvārī Ženēvā.
Šajās sanāksmēs ekspertu komitejas analizēja un izskatīja atsevišķus grozījumu priekšlikumus. Lēmumu par ieteicamo rīcību lielākoties pieņēma vienprātīgi. Dažus priekšlikumus ieteica ekspertu vairākums.
Ja vien ierosinātos ADR pielikumu grozījumus, par kuriem paziņojis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs, neuzskata par noraidītiem saskaņā ar 14. panta 3. punktu trīs mēnešu laikā no paziņojuma dienas, t. i., 2020. gada 1. oktobra, attiecīgie grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Ja vien ierosinātos ADN pievienoto noteikumu grozījumus neuzskata par noraidītiem saskaņā ar 20. panta 5. punktu trīs mēnešu laikā no paziņojuma dienas, t. i., 2020. gada 1. oktobra, attiecīgie grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Eiropas Savienība nav ADR un ADN līgumslēdzēja puse. Tomēr Eiropas Savienības nepiedalīšanās starptautiskā nolīgumā tai neliedz īstenot savu kompetenci, ar savu iestāžu starpniecību nosakot nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem struktūrā, kas izveidota ar minēto nolīgumu, jo īpaši ar to dalībvalstu starpniecību, kuras ir pievienojušās minētajam nolīgumam, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs (sk. spriedumu lietā Vācija/Padome, C-399/12 ("OIV"), 52. punkts, un minēto judikatūru).
Pašlaik ADR ir 52 līgumslēdzējas puses, un visas ES dalībvalstis ir šā nolīguma līgumslēdzējas puses. ADN ir 18 līgumslēdzējas puses, un 13 ES dalībvalstis ir šā nolīguma līgumslēdzējas puses.
Kopš 1997. gada 1. janvāra Eiropas Savienība bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu ES teritorijā piemēro ADR noteikumus, un sākotnēji tos piemēroja saskaņā ar Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīvu 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem. Direktīvu 94/55/EK 2008. gadā aizstāja ar Direktīvu 2008/68/EK, ar kuru turpina īstenot iepriekšējās direktīvas principus. Kopš 2009. gada 1. janvāra Eiropas Savienība bīstamo kravu pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem piemēro ADN noteikumus.
Direktīvas 2008/68/EK 4. pants par trešām valstīm nosaka: "Bīstamo kravu pārvadājumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm atļauj, ja ir ievērotas ADR, RID vai ADN prasības, ja vien pielikumos nav norādīts citādi."
Turklāt minētie grozījumi ietekmēs Direktīvas 2008/68/EK darbību saistībā ar tās 8. pantu. Saskaņā ar minēto noteikumu Komisija ir pilnvarota pielāgot Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu un III pielikuma III.1. iedaļu zinātnes un tehnikas attīstībai, “lai jo īpaši ņemtu vērā ADR, (…) un ADN grozījumus”.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras locekle, vai nolīguma puse.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
WP.15 ir ar nolīgumu, proti, ar Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), izveidota struktūra.
ADN Administratīvā komiteja ir ar nolīgumu, proti, ar Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN), izveidota struktūra.
WP.15 un ADN Administratīvās komitejas pieņemtie akti uzskatāmi par aktiem ar juridiskām sekām. Ņemot vērā iepriekš aprakstītos nosacījumus, pieņemtie akti būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstoši ADR 14. pantam un ADN 20. pantam, un tie var ietekmēt ES tiesību akta, proti, Direktīvas 2008/68/EK, saturu. Tas ir tāpēc, ka 1. pantā ir noteikts, ka šo noteikumu izmantošana bīstamo kravu autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem dalībvalstīs un starp tām ir obligāta, un Direktīvas 2008/68/EK 4. pantā attiecībā uz trešām valstīm ir noteikts, ka “bīstamo kravu pārvadājumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm atļauj, ciktāl tie atbilst ADR, RID vai ADN prasībām, ja vien pielikumos nav norādīts citādi”.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Lēmuma galvenais mērķis un saturs saistīts ar bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu un pa iekšējiem ūdensceļiem. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 91. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 91. pantam sasaistē ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Lai saglabātu pārredzamību un pareizu atsauci, Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupas (WP.15) un ADN Drošības komitejas lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot to spēkā stāšanās datumu.
2020/0226 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz pielikumu grozījumiem Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) un pievienoto noteikumu grozījumiem Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu sasaistē ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) stājās spēkā 1968. gada 29. janvārī. Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN) stājās spēkā 2008. gada 28. februārī.
(2)Saskaņā ar ADR 14. pantu jebkura līgumslēdzēja puse var ierosināt vienu vai vairākus grozījumus minētā nolīguma pielikumos, un tādēļ Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupa (“WP.15”) var pieņemt ADR pielikumu grozījumus. Saskaņā ar ADN 20. pantu Drošības komiteja un Administratīvā komiteja var pieņemt ADN pievienoto noteikumu grozījumus.
(3)Ar bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu un pa iekšējiem ūdensceļiem saistītie grozījumi, ko WP.15 un ADN Administratīvā komiteja pieņēma 2018.-2020. gada divgadu posmā, līgumslēdzējām pusēm tika paziņoti 2020. gada 1. jūlijā.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz minētajiem ADR un ADN grozījumiem, jo minētie akti varēs būtiski ietekmēt saturu Savienības tiesību aktā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK. Minētā direktīva nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem dalībvalstu teritorijā vai starp dalībvalstīm, atsaucoties uz ADR un ADN. Minētās direktīvas 4. pantā noteikts, ka bīstamo kravu pārvadājumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm atļauj, ja ir ievērotas ADR, RID un ADN prasības, ja vien pielikumos nav norādīts citādi. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/68/EK 8. pantu Komisija ir pilnvarota pielāgot minētās direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu un III pielikuma III.1. iedaļu zinātnes un tehnikas attīstībai, lai jo īpaši ņemtu vērā ADR, RID un ADN grozījumus.
(5)Eiropas Savienība nav ADR un ADN līgumslēdzēja puse. Tomēr šis apstāklis neliedz tai īstenot savu kompetenci ar savu iestāžu starpniecību, nosakot nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem struktūrā, kura izveidota ar minēto nolīgumu, jo īpaši ar to dalībvalstu starpniecību, kuras ir pievienojušās minētajam nolīgumam, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs.
(6)Visas dalībvalstis ir ADR līgumslēdzējas puses un piemēro ADR, un 13 dalībvalstis ir ADN līgumslēdzējas puses un piemēro ADN.
(7)Pieņemtie grozījumi attiecas uz tehniskajiem standartiem vai vienotām tehniskām prasībām, un to mērķis ir nodrošināt drošus un efektīvus bīstamo kravu pārvadājumus, vienlaicīgi ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību šajā nozarē un tādu jaunu vielu un priekšmetu izstrādi, kas rada apdraudējumu to pārvadāšanas laikā. Bīstamo kravu pārvadājumu ar autotransportu un pa iekšējiem ūdensceļiem attīstība gan Savienībā, gan starp Savienību un kaimiņvalstīm ir kopējās transporta politikas svarīgs elements un nodrošina, lai pareizi darbotos visas rūpniecības nozares, kas ražo vai izmanto preces, kuras klasificētas kā bīstamas saskaņā ar ADR un ADN.
(8)Visi ierosinātie grozījumi ir pamatoti un noderīgi, tādēļ Savienībai tie būtu jāatbalsta.
(9)Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi, jāpauž Savienības dalībvalstīm, kas ir ADR un ADN līgumslēdzējas puses,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz ADR pielikumu un ADN pievienoto noteikumu grozījumiem, kurus attiecīgi pieņēmusi Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupa (WP.15) un ADN Administratīvā komiteja, kā noteikts šā lēmuma pielikumā, ir izklāstīta minētajā pielikumā.
Par nelielām izmaiņām šajā nostājā var vienoties atbilstoši 2. pantam bez Padomes papildu lēmuma.
2. pants
Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir ADR un ADN līgumslēdzējas puses.
3. pants
Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupas (WP.15) un ADN Drošības komitejas lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot to spēkā stāšanās datumu.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs