PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka visu 2014.–2020. gada programmās pieejamo finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) var mobilizēt tam, lai nekavējoties reaģētu uz krīzes tiešajām un netiešajām sekām. Šie grozījumi deva iespēju mobilizēt pieejamo finansējumu, lai apmierinātu vajadzības, kas izriet no pieaugošā spiediena uz veselības aprūpes sistēmām, kā arī lai sniegtu atbalstu darba devējiem un darba ņēmējiem ārkārtas situācijas pārvarēšanā. Dalībvalstīm un reģioniem tika nodrošināta tūlītēja likviditāte un elastība, lai tie varētu novirzīt ESI fondus tur, kur tie bija visvairāk vajadzīgi. Iespēja izmantot 100 % Savienības finansējuma šiem pasākumiem pārskata gadā, kas sākās 2020. gadā, palīdzēs mazināt slogu uz to publiskajām finansēm.

Koronavīrusa izplatīšanās dažādās valstīs ir mudinājusi daudzas valdības pandēmijas iegrožošanai ieviest vēl nepieredzētus pasākumus, piemēram, uz laiku slēgt uzņēmumus vai plaši ierobežot ceļošanu un mobilitāti. Tas savukārt ir izraisījis strauju izlaides kritumu daudzu valstu ekonomikā ar smagām sociālām sekām. Nākamajos gados tas sagādās ievērojamas grūtības publisko finanšu un parāda pārvaldībā, kas savukārt var ierobežot ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo publisko investīciju apjomu. Turklāt valstu un reģionu spējas risināt krīzes sekas dažādās dalībvalstīs un reģionos atšķiras atšķirīgās ekonomikas struktūras un fiskālās situācijas dēļ. Ja šādas atšķirības netiks novērstas, tās var izraisīt asimetrisku atlabšanu un palielināt reģionālās atšķirības, kas savukārt var apdraudēt iekšējo tirgu, eurozonas finanšu stabilitāti un mūsu Savienību kopumā.

Situācija lēnām mainās, un daudzi reģioni un dalībvalstis gatavojas piesardzīgi atvieglot sabiedrībai un uzņēmumiem uzliktos ierobežojumus un atdzīvināt savu ekonomiku. Tomēr krīzes tiešās un netiešās sekas jau ir atstājušas ietekmi uz daudzām nozarēm, atgūšanās process prasīs laiku, turklāt nevar izslēgt vajadzību pēc turpmākiem ārlieguma pasākumiem. Ekonomika sarūk un bezdarbs pieaug; nākotnē gaidāmās situācijas nenoteiktība var palēnināt atgūšanos.

Lai novērstu atšķirību palielināšanos, kā arī atveseļošanas procesa nevienmērīgumu, īstermiņā un vidējā termiņā ir jāsniedz papildu atbalsts dalībvalstīm un reģioniem, jo īpaši tiem, kuru ekonomiku pandēmija skārusi vissmagāk un kuriem ir vismazāk spēju atgūties, ir jāstiprina to reaģēšanas spējas krīzes situācijās, jāpalīdz to ekonomikai un sabiedrībai pārvarēt situāciju un jāsagatavo pamats ātrai to ekonomikas atveseļošanai.

Ārkārtas pasākumiem, kas nodrošina maksimāli iespējamo elastību un finansējumu no ESI fondiem, ir bijusi liela nozīme dalībvalstu un reģionu atbalstīšanā cīņā ar krīzes tūlītējām sekām. Tomēr ir skaidrs, ka pasākumu vērienu ierobežoja nepiešķirtā finansējuma apjoms, kas bija pieejams 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigās. Šajā sakarā ir jādara vairāk, un tas ir iespējams, tikai darot pieejamus papildu resursus.

Komisija ierosina pilnībā izmantot ES budžeta pavērtās iespējas, lai investīcijas mobilizētu un finansiālo atbalstu koncentrētu izšķirošajos pirmajos atveseļošanas gados. Šie priekšlikumi balstās uz diviem pīlāriem. Viens ir pārskatītā daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam un ārkārtas Eiropas Atveseļošanas instruments, kas īslaicīgi palielinās ES budžeta finansiālo jaudu, izmantojot ES budžeta brīvtelpu papildu finansējuma piesaistei finanšu tirgos. Otrs ir pamatīgāka daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam. Komisija ierosina stiprināt galvenās programmas, ar Eiropas Atveseļošanas instrumentu investīcijas ātri novirzot tur, kur tās ir vajadzīgas visvairāk, nostiprināt vienoto tirgu, pastiprināt sadarbību tādās jomās kā veselība un krīžu pārvarēšana un nodrošināt, ka Savienībai ir budžets, kas īpaši izstrādāts, lai ilgtermiņā virzītos uz noturīgāku, zaļāku un digitālāku Eiropu, vienlaikus ievērojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus. Šis priekšlikums ietilpst pirmajā pīlārā.

Šos papildu resursus reālajā ekonomikā var ātri nogādāt tikai tad, ja tie ir pieejami programmās, kas joprojām turpinās 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Tādēļ tiek ierosināts laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam 1 struktūrfondiem darīt pieejamus papildu resursus 58 272 800 000 EUR apmērā pašreizējās cenās. Papildu resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, un tie veido papildu kopējos resursus ERAF un ESF vajadzībām pašreizējā periodā. Papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi, ko nodrošina no Eiropas Atveseļošanas instrumenta.

Šīs summas tiks sadalītas starp dalībvalstīm, ņemot vērā to relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Atkāpjoties no Finanšu regulā izklāstītajiem noteikumiem, kas piemērojami ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, šiem papildu resursiem pēc to piešķiršanas darbības programmām piemēro noteikumus, kas izklāstīti KNR, arī KNR noteikumus par saistībām un saistību atcelšanu.

Dalībvalstis var izmantot šīs summas saskaņā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vai Eiropas Sociālā fonda (ESF), lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu reģionos, kuru ekonomika un darbvietas ir cietušas vissmagāk, un sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu, vai lai palielinātu piešķīrumu programmām, ko atbalsta Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP).

Lai šos resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir vajadzīgi visvairāk, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus, papildu summas nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā atšķirīgās reģionālās vajadzības un attīstības līmeņus, lai atbilstoši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem turpinātu koncentrēties uz mazāk attīstītiem reģioniem. Saskaņā ar partnerības principu dalībvalstīm būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

Turklāt resursu īstenošanai būs pieejams jauns transversāls tematiskais mērķis “Veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, lai nodrošinātu vienkāršu plānošanas procesu un iespējami plašāku darbības jomu. Šis tematiskais mērķis būs pieejams tikai papildu resursu plānošanai un īstenošanai. To nevar apvienot ne ar vienu citu tematisko mērķi, un nav iespējams pārvietot resursus no “parastā” piešķīruma uz šo jauno īpašo tematisko mērķi. Tā kā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kas sniegti saistībā ar Eiropas pusgadu 2020. gadā, ir noteiktas konkrētas prioritārās jomas publisko investīciju straujai piešķiršanai, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā šīs prioritārās jomas, plānojot papildu resursus.

Lai nodrošinātu ātru atlīdzināšanu un vienkāršotu piekļuvi papildu resursiem, tiek ierosināts uzreiz pēc attiecīgās(-o) programmas(-u) vai programmas grozījuma(-u) apstiprināšanas 50 % no papildu resursiem 2020. gadam darīt pieejamus kā sākotnējo priekšfinansējumu, kura grāmatojumi būs jānoskaidro tikai programmu slēgšanas brīdī. Dalībvalstis un reģioni tiek mudināti izmantot šo priekšfinansējumu, lai nodrošinātu avansa maksājumus saņēmējiem nolūkā stiprināt saņēmēju finansiālo likviditāti. Ikgadējo priekšfinansējumu 2021., 2022. un 2023. gadā tiek ierosināts izmaksāt arī attiecībā uz papildu resursiem, kas piešķirti programmām. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka šie papildu resursi tiek ātri izmantoti investīcijām uz vietas un nonāk reālajā ekonomikā, netiek ierosināts pagarināt attiecināmības galīgo termiņu, kam jāpaliek 2023. gada 31. decembrim arī attiecībā uz papildu resursiem (attiecībā uz izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmēju līmenī). Tomēr ir precizēts, ka saistības, kas saistītas ar papildu resursiem, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro programmu slēgšanā (t. i., 2025. gadā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas saskaņā ar KNR 141. pantu).

Turklāt elektronisko apmaiņas sistēmu, ko izmanto oficiālai informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm saskaņā ar KNR 74. panta 4. punktu, ir paredzēts pielāgot, lai dotu dalībvalstīm iespēju nekavējoties iesniegt darbības programmu vai darbības programmu grozījumu pieprasījumus papildu resursu piešķiršanai 2020., 2021. un 2022. gadam. 0,35 % no kopējiem resursiem atvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

Turklāt tiek ierosināts atļaut izmantot papildu resursus tam, lai attiecināmos izdevumus līdzfinansētu līdz pat 100 % apmērā no ES budžeta. Lai šādu iespēju nodrošinātu, šie resursi ir jāplāno saskaņā ar vienu vai vairākiem jauniem īpašiem prioritārajiem virzieniem vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar jaunu īpaši izveidotu darbības programmu.

Ir precizēts, ka šiem papildu resursiem nepiemēro tematiskās koncentrācijas prasības, arī prasības piešķirt noteiktu ERAF daļu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, ex ante nosacījumus vai noteikumus par izpildes [snieguma] rezervi, darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu un komunikācijas stratēģiju izstrādi. Tomēr, ņemot vērā papildu atbalstu, ko var pilnībā finansēt no ES budžeta bez jebkāda valsts līdzfinansējuma, ir pamatoti prasīt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm informēt plašu sabiedrību, finanšu instrumentu potenciālos saņēmējus, saņēmējus, dalībniekus un galasaņēmējus par šā papildu atbalsta esību un izcelsmi.

Lai izvairītos no papildu administratīvā sloga, bet nodrošinātu, ka papildu resursu izmantošanā gūtā pieredze tiek pienācīgi analizēta, tiek ierosināts, ka katra dalībvalsts, kas gūst labumu no papildu resursiem, sagatavo vienu izvērtējumu, kurā novērtēta šo resursu lietderība, efektivitāte un ietekme. Lai gan nav ierosināts ES līmenī noteikt kopīgus rādītājus, būtu jānodrošina salīdzināmība un iespēja ES līmenī apkopot atbalstītus iznākumus, tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas programmām specifiskos rādītājus, ko Komisija darījusi pieejamus, izmantot tam, lai identificētu ar Covid-19 saistītos reaģēšanas pasākumus, ko finansē no fondiem.

Šīs ārkārtas izmaiņas neskar noteikumus, kas būtu jāpiemēro parastos apstākļos, un nekādā gadījumā nerada precedentu noteikumiem, kas piemērojami 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Priekšlikums paredz tikai selektīvus grozījumus, kas vajadzīgi, lai iedibinātu noteikumus, ar kuriem dara pieejamus papildu resursus un reglamentē to īstenošanu. Priekšlikums ir saskanīgs ar vispārējo tiesisko regulējumu, kas noteikts ESI fondiem, un aprobežojas tikai ar mērķorientētu grozījumu Regulā (ES) Nr. 1303/2013. Priekšlikums papildina nesenos grozījumus 2 , ar kuriem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ieviesa īpašus pasākumus investīciju mobilizēšanai dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citās to ekonomikas nozarēs un īpašus pasākumus, kuri nodrošina ārkārtas elastību ESI fondu izmantošanā Covid-19 uzliesmojuma kontekstā (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu), kā arī visus pārējos pasākumus, kuru mērķis ir risināt pašreizējo bezprecedenta situāciju. Pasākumi ir saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par Eiropas Atveseļošanas instrumentu un priekšlikumu par DFS pārskatīšanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 177. un 322. pants.

•Subsidiaritāte

Priekšlikums nemaina struktūrfondu programmu īstenošanas kārtību, uz kuru joprojām attiecas dalītā pārvaldība.

Dalītās pārvaldības pamatā ir subsidiaritātes princips, jo Komisija deleģē stratēģiskās plānošanas un īstenošanas uzdevumus dalībvalstīm un reģioniem. Tas arī ierobežo ES rīcību tikai tiktāl, ciktāl tā ir nepieciešama Līgumos noteikto mērķu sasniegšanai.

Priekšlikuma mērķis ir ļaut darīt pieejamus papildu resursus un precizēt noteikumus, kas reglamentē minēto resursu izmantošanu pašreizējā plānošanas perioda programmu kontekstā.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kā noteikts Līguma 177. pantā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ārējām ieinteresētajām personām nenotika. Tomēr priekšlikums ir sagatavots pēc pēdējo nedēļu laikā notikušām plašām apspriedēm ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, un tajā ņemti vērā vairāk nekā 400 jautājumi, ko valstu iestādes ar Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu uzdevumgrupas starpniecību bija uzdevušas par to, kā rīkoties reaģēšanai uz krīzi veikto pasākumu sakarā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Lai sagatavotu priekšlikumus par Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ir veikts ietekmes novērtējums. Šīm ierobežotajām un mērķtiecīgajām izmaiņām nav vajadzīgs atsevišķs ietekmes novērtējums, jo tās attiecas tikai uz noteikumiem, kas piemērojami papildu resursiem, kuri darīti pieejami Covid-19 pandēmijas kontekstā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums radīs papildu saistības 2020. gadā, ko finansēs no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas. Tas radīs papildu saistības arī 2021. un 2022. gadam, ko finansēs no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Tas izraisīs papildu maksājumus laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam.

5.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm no struktūrfondiem tiek darīti pieejami ārkārtas papildu resursi, kuri palīdz veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu tajos Eiropas ģeogrāfiskajos apgabalos, kuru ekonomika un darbvietas ir cietušas smagāk, un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, tiek ierosināts grozīt Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula).

Tiek ierosināts papildu resursus darīt pieejamus budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam. Papildu resursi 2020. gadam izriet no resursu palielināšanas ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam un veido papildu kopējos resursus ERAF un ESF vajadzībām pašreizējā periodā. Papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi, ko nodrošina no [Eiropas Atveseļošanas instrumenta]. Komisija būs pilnvarota īstenošanas lēmumā noteikt kopējo papildu resursu sadalījumu katrai dalībvalstij 2020. un 2021. gadam, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kuru pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Ņemot vērā tālāko reģionu ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību, līdzekļu piešķiršanas metodē šiem reģioniem būtu jāparedz īpaša papildu summa. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, tiek ierosināts 2021. gadā šo Komisijas īstenošanas lēmumu pārskatīt, lai, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi un izmantojot jaunākos statistikas datus, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, katrai dalībvalstij noteiktu papildu resursu apjomu 2022. gadam.

Papildu resursi ir jāsadala starp ERAF un ESF, plānojot resursus bez jebkādiem ierobežojumiem. Dalībvalstīm ir arī iespēja daļu no šiem papildu resursiem izmantot EAFVP vajadzībām. Papildu resursus piešķirs vienam vai vairākiem īpašiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošas programmas vai programmu ietvaros, prasot iesniegt grozījumus attiecīgajā programmā vai programmās, vai jaunai īpaši izveidotai programmai, prasot sagatavot un iesniegt jaunu darbības programmu.

Papildu resursus var izmantot tikai, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu, veicot investīcijas darbībās, kuras sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku saskaņā ar jaunu tematisko mērķi, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus, un tehnisko palīdzību. Izdevumu attiecināmības sākuma datumam un to darbību atlasei, kas saņem atbalstu no šiem papildu resursiem, piemēros parastos KNR noteikumus.

Ir atļauts, ka līdz 4 % no atlikušajiem papildu resursiem, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros (neieskaitot attiecīgā gadījumā EAFVP atbalstam izmantotās summas), var piešķirt tehniskajai palīdzībai atbilstoši vai nu esošajiem tehniskās palīdzības prioritārajiem virzieniem, vai programmām, kas saņem finansējumu no ERAF vai ESF, vai arī vienam vai vairākiem jaunizveidotiem tehniskās palīdzības prioritārajiem virzieniem.

Papildu resursi, kas nav piešķirti tehniskajai palīdzībai un EAFVP, atbalsta darbības tikai no ERAF un ESF saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”. Plānošanas un īstenošanas nolūkā šis tematiskais mērķis turklāt veido vienīgo investīciju prioritāti.

Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos un sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, ieskaitot atbalstu darbības un personāla izmaksu un veselības un drošības pasākumu izmaksu segšanai.

Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, prasmju attīstīšanai, un lai uzlabotu piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.

50 % no 2020. gada papildu resursiem attiecīgajām programmām izmaksās kā sākotnējo priekšfinansējumu. Par visu summu, kas izmaksāta kā minētais sākotnējais priekšfinansējums, grāmatojumus Komisijas pārskatos noskaidro ne vēlāk kā darbības programmas slēgšanas brīdī. Papildu resursus ņems vērā arī, aprēķinot ikgadējā priekšfinansējuma summu, kas 2021., 2022. un 2023. gadā izmaksājama saskaņā ar standarta noteikumiem.

Atkāpjoties no parastajām līdzfinansējuma prasībām, būtu jāatļauj prioritāros virzienus, kas saņem atbalstu no papildu resursiem, kuri plānoti saskaņā ar jaunizveidoto tematisko mērķi, līdzfinansēt no fondiem līdz pat 100 % apmērā.

Dalībvalsts iesniegts pieprasījums grozīt spēkā esošu darbības programmu, lai ņemtu vērā papildu resursus, pienācīgi jāpamato, un tajā jo īpaši jāizklāsta, kā programmas izmaiņas palīdzēs veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai.

Ja tiek izveidota īpaša darbības programma, pamatojumā jāpaskaidro, kā programmas izmaiņas palīdzēs veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai. Ja tiek izveidota īpaša darbības programma, dalībvalstis var norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās.

Ir jānosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums, kurā novērtē papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie ir palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Turklāt ir arī jānodrošina, ka dalībvalstis un vadošās iestādes, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, izmanto visus saprātīgos līdzekļus, kuri nodrošinātu, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un sabiedrība kopumā ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu. Minēto prasību nolūkā ir jānosaka, ka atsauci uz fondiem papildina vai aizstāj ar atsauci uz [“REACT-EU”].

Visbeidzot, ir jāprecizē, ka uz papildu resursiem neattiecas noteikumi par tematiskās koncentrācijas prasībām, par ex ante nosacījumiem, par izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, kā arī par vajadzību izstrādāt komunikācijas stratēģiju.

2020/0101 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 3 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 4 ,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.

(2)Lai reaģētu uz krīzes ietekmi un dotu lielāku elastību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (turpmāk “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto darbības programmu īstenošanā, 2020. gada 30. martā tika grozīta Regula (ES) Nr. 1303/2013 un Regula (ES) Nr. 1301/2013. Tomēr, tā kā nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības ekonomiku un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas 2020. gada 23. aprīlī tika grozītas vēlreiz, lai nodrošinātu ārkārtēju papildu elastību un tādējādi dalībvalstīm dotu iespēju koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt fondu neizmantoto atbalstu un vienkāršojot procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām.

(3)Lai pārvarētu milzīgos ekonomikas satricinājumus, ko izraisījuši ārkārtas ierobežojumi, kurus dalībvalstis ieviesa Covid-19 izplatības iegrožošanai, un novērstu asimetriskas atlabšanas risku, ko rada fakts, ka nacionālā līmenī dažādām dalībvalstīm ir pieejami atšķirīgi līdzekļi, kā rezultātā tiktu nopietni ietekmēta iekšējā tirgus darbība, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu investīciju komponentu, aicināja izveidot Eiropas Atveseļošanas fondu un uzdeva Komisijai analizēt vajadzības, lai resursi tiktu novirzīti uz visvairāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, un vienlaikus precizēt saikni ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.

(4)Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar [Eiropas Atveseļošanas instrumenta] regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstību [EAI] regulā noteiktajiem termiņiem. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

(5)Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu.

(6)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un arī finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji tiesiskuma trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma rezultativitātei.

(7)Lai dalībvalstis varētu maksimāli elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Būtu jāprecizē, ka attiecībā uz papildu resursiem nav nepieciešams ievērot ESF minimālo daļu. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.

(8)Attiecībā uz papildu resursiem būtu jāievieš arī finanšu pārvietojumu iespējas starp ERAF un ESF atbilstoši mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, kā tas jau darīts attiecībā uz to kopējo resursu daļu, kas 2020. gadā plānošanai pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 25.a pantu. Šādiem pārvietojumiem nebūtu jāietekmē ne resursi, kas pieejami saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”, ne īpašais piešķīrums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai.

(9)Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/558 5 , arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, infrastruktūrai, ar ko sniedz pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, vai ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.

(10)Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, un lai uzlabotu piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā.

(11)Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, kas ļautu ātri īstenot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Izmaksājamā sākotnējā priekšfinansējuma apmēram būtu jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi, no kuriem vajadzības gadījumā saņēmējiem tiktu veikti avansa maksājumi un ātra izmaksu atlīdzināšana pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.

(12)Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai papildu resursus piešķirt jaunām īpaši izveidotām darbības programmām vai jauniem prioritārajiem virzieniem esošo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu ātru īstenošanu, jauno īpaši izveidoto darbības programmu vajadzībām ir atļauts norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda. Nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt ex ante izvērtējumu, un būtu jāierobežo elementi, kas vajadzīgi, lai darbības programmu iesniegtu Komisijas apstiprināšanai.

(13)Lai mazinātu slogu valstu budžetiem saistībā ar krīzes novēršanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un lai sagatavotos zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, izņēmuma kārtā būtu jādod dalībvalstīm iespēja pieprasīt līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, kas tiktu piemērota to darbības programmu atsevišķajiem prioritārajiem virzieniem, kuros sniedz atbalstu no papildu resursiem.

(14)Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

(15)Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā atšķirīgās reģionālās vajadzības un attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem joprojām tiek pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principiem būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

(16)Lai atvieglotu pārvietojumus, ko atļauj ar šo regulu ieviestās izmaiņas, Finanšu regulas 30. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktais nosacījums par apropriāciju izmantošanu vienam un tam pašam mērķim, šiem pārvietojumiem nebūtu jāpiemēro.

(17)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, reaģēt uz sabiedrības veselības krīzes ietekmi, ieviešot elastības pasākumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta sniegšanā, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami labi vienas pašas, un to, ka tādējādi ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(18)Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(19)Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un vajadzību steidzami risināt ar to saistīto sabiedrības veselības krīzi, būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(20)Tādēļ Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(21)Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 6 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 7 vai Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom 8 , kuri pieņemti minētā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ciktāl minētie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Atbalstu saskaņā ar šo regulu 2020. gadam finansē no daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas un 2021. un 2022. gadam – no Savienības pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanas, kas ietekmētu Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:

1)regulas 91. pantā iekļauj šādu jaunu 1.a punktu:

“1.a Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 5 000 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.”;

2)iekļauj šādu 92.a un 92.b pantu:

“92.a pants

Resursi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta

[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 53 272 800 000 EUR pašreizējās cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.

Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

92.b pants

Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

1. Papildu resursus, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 10. punktā minēto tematisko mērķi.

2. Papildus kopējiem 91. pantā noteiktajiem resursiem papildu resursus dara pieejamus budžeta saistībām 2020.–2022. gadam šādi:

–2020. gads: 5 000 000 000 EUR;

–2021. gads: 42 434 400 000 EUR;

–2022. gads: 10 820 400 000 EUR.

Papildu resursus 2020. gadam dara pieejamus no 91. panta 1.a punktā noteiktajiem papildu resursiem.

Papildu resursus 2021. un 2022. gadam dara pieejamus no 92.a pantā noteiktajiem papildu resursiem. No papildu resursiem, kas noteikti 92.a pantā, atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000 EUR pašreizējās cenās.

3. 0,35 % no papildu resursiem piešķir tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto lēmumu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam.

5. Atkāpjoties no 76. panta pirmās daļas, budžeta saistības papildu resursiem attiecībā uz katru attiecīgo darbības programmu uzņemas par katru fondu 2020., 2021. un 2022. gadam.

Regulas 76. panta otrajā daļā minētās juridiskās saistības attiecībā uz 2021. un 2022. gadu stājas spēkā dienā, kas minēta [EAI regulas] 4. panta 3. punktā.

76. panta trešo un ceturto daļu papildu resursiem nepiemēro.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 14. panta 3. punkta, II daļas IX sadaļas IV nodaļā un 136. pantā izklāstītos noteikumus par saistību atcelšanu piemēro budžeta saistībām, kuru pamatā ir 92.a pantā minētie papildu resursi. Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta, papildu resursus neizmanto pēctecīgai programmai vai darbībai.

Atkāpjoties no 86. panta 2. punkta un 136. panta 1. punkta, saistības attiecībā uz papildu resursiem atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.

Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī ierosināt izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).

Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām.

Papildu resursiem nepiemēro 30. panta 5. punktu. Šos resursus izslēdz no minētajā punktā noteikto maksimālo apjomu aprēķina bāzes.

Piemērojot Finanšu regulas 30. panta 1. punkta f) apakšpunktu, šiem pārvietojumiem nepiemēro nosacījumu, ka apropriācijas ir paredzētas tam pašam mērķim. Pārvietojumi var attiekties tikai uz finanšu plāna kārtējo gadu vai nākamajiem gadiem.

Sākotnējam piešķīrumam vai turpmākiem pārvietojumiem nepiemēro prasības, kas noteiktas 92. panta 4. punktā.

Netiek skartas summas, kas saskaņā ar 92. panta 5. punktu piešķirtas JNI atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”.

Papildu resursus īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, kuram tie ir piešķirti vai uz kuru tie ir pārvietoti.

6. Līdz 4 % no kopējiem ERAF un ESF papildu resursiem var piešķirt tehniskajai palīdzībai jebkurā esošā darbības programmā, ko atbalsta no ERAF vai ESF, vai 11. punktā minētajai jaunajai darbības programmai.

7. Atkāpjoties no 81. panta 1. punkta un 134. panta 1. punkta, sākotnējais priekšfinansējums, kas izmaksājams pēc Komisijas lēmuma par darbības programmas pieņemšanu vai darbības programmas grozījumu apstiprināšanu papildu resursu piešķiršanai, ir 50 % no papildu resursiem, kas piešķirti programmām 2020. gadam saskaņā ar šā panta 10. punktā minēto jauno tematisko mērķi.

Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022. un 2023. gadā, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.

Par visu summu, kas izmaksāta kā pirmajā daļā minētais papildu sākotnējais priekšfinansējums, grāmatojumus Komisijas pārskatos noskaidro ne vēlāk kā darbības programmas slēgšanas brīdī.

8. Papildu resursus, kas nav piešķirti tehniskajai palīdzībai, izmanto saskaņā ar 10. punktā minēto tematisko mērķi, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu.

Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 11. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot 4. punktu.

Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.

Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.

9. Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP, no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.

Pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir pieejams vienīgi papildu resursu plānošanai. Atkāpjoties no 96. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta, to nekombinē ar citām investīciju prioritātēm.

Pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir arī vienīgā investīciju prioritāte, plānojot un īstenojot papildu resursus no ERAF un ESF.

Ja spēkā esošā darbības programmā atbilstoši pirmajā daļā minētajam tematiskajam mērķim nosaka vienu vai vairākus atsevišķus prioritāros virzienus, 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta v) un vii) punktā uzskaitītie elementi pārskatītās darbības programmas prioritārā virziena aprakstā nav jānorāda.

Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes [snieguma] rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.

Atkāpjoties no 30. panta 1. punkta, dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus grozīt programmu pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu. Pieprasījumiem pievieno pārskatīto programmu.

10. Atkāpjoties no 26. panta 4. punkta, dalībvalstis var izstrādāt jaunu darbības programmu, kas īpaši veltīta 10. punktā minētajam jaunajam tematiskajam mērķim. 55. pantā noteiktais ex ante izvērtējums netiek prasīts.

Atkāpjoties no 96. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ja šāda jauna darbības programma tiek izstrādāta, pamatojumā izklāsta darbības programmas paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu.

Ja tiek izveidota šāda jauna darbības programma, dalībvalstis 96. panta 5. punkta a) apakšpunkta vajadzībām drīkst norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda.

Šādai jaunai darbības programmai netiek prasīti elementi, kas izklāstīti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta v) un vii) punktā, 4. punktā, 6. punkta b) un c) apakšpunktā un 7. punktā. Elementi, kas izklāstīti 96. panta 3. punktā, ir vajadzīgi tikai tad, ja tiek sniegts attiecīgais atbalsts.

11. Atkāpjoties no 120. panta 3. punkta pirmās un otrās daļas, prioritārajam virzienam vai virzieniem, ko atbalsta no papildu resursiem, kuri plānoti atbilstoši šā panta 10. punktā minētajam tematiskajam mērķim, var piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 %.

Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.

12. Uz papildu resursiem neattiecas šādi noteikumi:

a)atkāpjoties no 18. panta, – prasības par tematisko koncentrāciju, kā arī ilgtspējīgai pilsētu attīstībai noteiktās robežvērtības, kas izklāstītas šajā regulā vai fondiem specifiskajos noteikumos;

b)atkāpjoties no 19. panta un fondiem specifiskajiem noteikumiem, – ex ante nosacījumi;

c)atkāpjoties no 20. un 22. panta, – attiecīgi prasības par izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu;

d)65. panta 10. punkta otrajā daļā paredzētā atkāpe, ar ko nosaka, ka darbības, ar kurām stiprina spējas reaģēt uz krīzi Covid-19 uzliesmojuma kontekstā, ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra;

e)25.a panta 7. punktā paredzētā atkāpe, kas attiecas uz tādu darbību atlasi, ar kurām stiprina spējas reaģēt uz krīzi Covid-19 uzliesmojuma kontekstā un kuras minētas 65. panta 10. punkta otrajā daļā;

f)atkāpjoties no 116. panta un 115. panta 1. punkta a) apakšpunkta, – prasības izstrādāt komunikācijas stratēģiju.

13. Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti atbilstīgi 115. panta 1. un 3. punktam un XII pielikumam, dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Atsauci uz “fondu”, “fondiem” vai “ESI fondiem” XII pielikuma 2.2. iedaļā aizstāj vai papildina ar atsauci uz [REACT EU], ja darbībām tiek sniegts finansiāls atbalsts no papildu resursiem.”;

3)regulas 154. pantam pievieno šādu daļu:

“91. panta 1.a punktu, 92.a pantu un 92.b pantu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā. Minētajos noteikumos atsauces uz dalībvalstīm neietver Apvienoto Karalisti.”;

4) pievieno jaunu VIIa pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas (programmu kopums)

4 Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība (2020. gads) – 7 Ieguldījumi cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās (2021.–2027. gads)

13 Reģionālā politika un pilsētpolitika (2020. gads) – 5 Reģionālā attīstība un kohēzija (2021.–2027. gads)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projekta/sagatavošanas darbību 9

X esošas darbības pagarināšanu

◻ Vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Tiek ierosināts Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula) grozīt, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm no struktūrfondiem tiek darīti pieejami ārkārtēji papildu resursi, ar kuriem palīdz veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu tajos Eiropas ģeogrāfiskajos apgabalos, kuru ekonomika un darbvietas ir cietušas smagāk, un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai. Tiek ierosināts papildu resursus darīt pieejamus budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam 10 .

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus ar mērķi nodrošināt, ka visu 2014.–2020. gada programmās pieejamo finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) var mobilizēt tam, lai nekavējoties reaģētu uz krīzes tiešajām un netiešajām sekām. Šie priekšlikumi deva iespēju mobilizēt pieejamo finansējumu, lai apmierinātu vajadzības, kas izriet no pieaugošā spiediena uz veselības aprūpes sistēmām, kā arī lai sniegtu atbalstu darba devējiem un darba ņēmējiem ārkārtas situācijas pārvarēšanā. Dalībvalstīm un reģioniem tika nodrošināta tūlītēja likviditāte un elastība, lai tie varētu novirzīt fondu atbalstu tur, kur tas bija vajadzīgs visvairāk. Iespēja izmantot 100 % Savienības finansējuma šiem pasākumiem pārskata gadā, kas sākās 2020. gadā, palīdzēs mazināt slogu uz to publiskajām finansēm.

Koronavīrusa izplatīšanās dažādās valstīs ir mudinājusi daudzas valdības pandēmijas iegrožošanai ieviest vēl nepieredzētus pasākumus, piemēram, uz laiku slēgt uzņēmumus vai plaši ierobežot ceļošanu un mobilitāti, un tas ir vairojis nedrošību un radījis satricinājumu finanšu tirgos. Tas savukārt ir izraisījis strauju izlaides kritumu daudzu valstu ekonomikā ar smagām sociālām sekām. Nākamajos gados tas sagādās ievērojamas grūtības publisko finanšu un parāda pārvaldībā, kas savukārt var ierobežot ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo publisko investīciju apjomu. Turklāt valstu un reģionu spējas pārvarēt krīzes sekas dažādās dalībvalstīs un reģionos atšķiras atšķirīgās ekonomikas struktūras un fiskālās situācijas dēļ. Ja šādas atšķirības netiks novērstas, tās var izraisīt asimetrisku atlabšanu un palielināt reģionālās atšķirības, kas savukārt var apdraudēt iekšējo tirgu, eurozonas finanšu stabilitāti un mūsu Savienību kopumā.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums paredz tikai selektīvus grozījumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu noteikumus, ar kuriem dara pieejamus papildu resursus un reglamentē to īstenošanu. Priekšlikums ir saskanīgs ar vispārējo tiesisko regulējumu, kas noteikts ESI fondiem, un aprobežojas tikai ar mērķorientētu grozījumu Regulā (ES) Nr. 1303/2013. Priekšlikums papildina nesenos grozījumus, ar kuriem ievieš īpašus pasākumus, lai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, mobilizētu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citās to ekonomikas nozarēs; un īpašos pasākumus, kas nodrošina ārkārtas elastību ESI fondu izmantošanā Covid-19 uzliesmojuma kontekstā (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu), kā arī visus pārējos pasākumus, kuru mērķis ir risināt pašreizējo bezprecedenta situāciju. Pasākumi ir saderīgi ar Komisijas priekšlikumu par Eiropas Atveseļošanas instrumentu un priekšlikumu par DFS pārskatīšanu.

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežots ilgums

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–X Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2020. līdz 2022. gadam 11 un uz maksājumu apropriācijām no 2020. līdz 2025. gadam.

◻Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2021. gada,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 12

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība (0,35 % no piešķīruma saistīts ar tehnisko palīdzību),

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

Priekšlikuma nolūks ir tikai noteikt vajadzīgos noteikumus, kuri ir jāievēro, lai darītu pieejamus papildu resursus. Minētie noteikumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai darītu pieejamus papildu resursus, un paredz noteikumus, kas piemērojami šo resursu izmantošanai. Ja dalībvalstis nolemj izveidot jaunas darbības programmas, ko finansē no papildu resursiem, var norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas saskaņā ar pašreizējām programmām, ko atbalsta ERAF, ESF vai KF.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Type of Izdevumu veids	Iemaksas
	1b Gudra un iekļaujoša izaugsme – Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (2014–2020. gads)/2 Kohēzija un vērtības (2021.–2027. gads)	Dif./nedif. 13	no EBTA 14 valstīm	no kandidātvalstīm 15	no trešām valstīm	Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē
1b/2	04 01 04 01 Atbalsta izdevumi saistībā ar Eiropas Sociālo fondu un ar darbību nesaistītu tehnisko palīdzību	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	13 01 04 01 Atbalsta izdevumi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF)	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	04.02.XX – ESF, ko finansē no REACT EU (2020)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	13.03.XX – ERAF, ko finansē no REACT EU (2020)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	04 02 63 01 Eiropas Sociālais fonds (ESF) – Operatīvā tehniskā palīdzība	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	13 03 65 01 Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) – Operatīvā tehniskā palīdzība	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	04 01 04 05 – Atbalsta izdevumi Eiropas vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	04 06 02 – Operatīvā tehniskā palīdzība (EAFVP)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1b/2	04 06 XX – EAFVP, ko finansē no REACT EU	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Gudra un iekļaujoša izaugsme (2014–2020) – Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Ir ietekme uz saistību apropriāciju kopējo ikgadējo sadalījumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 2020. gadā, un tā turpināsies arī 2021. un 2022. gadā 16 .

Priekšlikums radīs papildu saistības 2020. gadā, un tās tiks finansētas no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas. Tas radīs papildu saistības arī 2021. un 2022. gadā, un tās tiks finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Papildu saistības 2021. un 2022. gadā, kā arī maksājumus 2021.–2025. gadā finansēs no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Visas summas būs pieejamas kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē, un tās tiks gūtas no Savienības aizņēmuma operācijām, kā noteikts [EAI regulā]. No ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem līdz 18 000 000 EUR var atvēlēt administratīvajiem izdevumiem, arī ārštata personāla izmaksu segšanai.

Paredzamais papildu izdevumu sadalījums 2020. gadam ir šāds:

			2020	2021	2022	2023	2024	2025	Kopā
REACT-EU papildu darbības izdevumi 2020. gadam	Saistības	(1)	5 000 000						5 000 000
	Maksājumi	(2)	2 500 000	275 000	475 000	1 700 000		50 000	5 000 000

Ārējo piešķirto ieņēmumu izdevumu paredzamais sadalījums ir šāds:

			2021	2022	2023	2024	2025	KOPĀ
Darbības izdevumi, ko finansē no EAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem	Saistības	(1)	42 434 400	10 820 400				53 254 800
	Maksājumi	(2)	2 716 139	10 067 880	15 442 79	22 150 126	2 878 76	53 254 800
Administratīvā atbalsta izdevumi, ko finansē no EAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem	Saistības = maksājumi	(3)	3 600	3 600	3 600	3 600	3 600	18 000
Kopējie izdevumi, ko finansē no EAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem	Saistības	=1+3	42 438 000	10 824 000	3 600	3 600	3 600	53 272 800
	Maksājumi	=2+3	2 719 739	10 071 480	15 445 879	22 153 26	2 881 976	53 272 800

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Cilvēkresursi		0,750	0,750	0,750						2,250
Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	(Saistību summa = maksājumu summa)	0,750	0,750	0,750						2,250

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

2020

2021

2022

2023

2024

2025

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,750

0,750

0,750

2,250

Citi administratīvie izdevumi

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,750

0,750

0,750

2,250

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 17

Cilvēkresursi

2,800

2,800

2,800

3,000

3,200

14,800

Other expenditure Pārējie administratīvie izdevumi

0,800

0,800

0,800

0,400

0,400

3,200

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

3,600

3,600

3,600

3,600

3,600

18,000

KOPĀ

4,350

4,350

4,350

3,600

3,600

20,250

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gads		2020	2021	2022	2023	2024	2025	2026
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības			5	5	5
Delegācijas
Pētniecība
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE) – AC, AL, END, INT un JED 18 7. izdevumu kategorija
Finansē no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Finansē no programmas piešķīruma 19	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Pētniecība
Citi (piešķirtie ieņēmumi)			35	35	35	40	40
KOPĀ			40	40	40	40	40

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu ārštata darbinieki, un tos finansēs tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki	Līgumdarbinieki sarunu atbalstam par jaunajām/pārskatītajām programmām, īstenošanas pārraudzībai, tostarp revīzijai un finanšu pārvaldībai, dalībai programmu slēgšanas procesā

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
.... pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[..]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[..]

(1) Attiecībā uz tādām no administratīviem izdevumiem finansētām darbībām kā pārraudzība, īstenošana, ieskaitot revīziju un finanšu pārvaldību, dalība programmu slēgšanas procesā, saistības varētu uzņemties līdz 2025. gadam.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020, 1. lpp.);
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).

(3) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(4) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).

(6) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(7) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).

(9) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(10) Attiecībā uz tādām no administratīviem izdevumiem finansētām darbībām kā pārraudzība, īstenošana, ieskaitot revīziju un finanšu pārvaldību, dalība programmu slēgšanas procesā, saistības varētu uzņemties līdz 2025. gadam.

(11) Attiecībā uz tādām no administratīviem izdevumiem finansētām darbībām kā pārraudzība, īstenošana, ieskaitot revīziju un finanšu pārvaldību, dalība programmu slēgšanas procesā, saistības varētu uzņemties līdz 2025. gadam.

(12) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx

(13) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(14) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(15) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(16) Attiecībā uz tādām no administratīviem izdevumiem finansētām darbībām kā pārraudzība, īstenošana, ieskaitot revīziju un finanšu pārvaldību, dalība programmu slēgšanas procesā, saistības varētu uzņemties līdz 2025. gadam.

(17) Piešķirtie ieņēmumi

(18) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(19) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 17
Cilvēkresursi	2,800	2,800	2,800	3,000	3,200	14,800
Other expenditure Pārējie administratīvie izdevumi	0,800	0,800	0,800	0,400	0,400	3,200
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	3,600	3,600	3,600	3,600	3,600	18,000