Briselē, 4.8.2020

COM(2020) 355 final

2020/0163(CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli

{SWD(2020) 154 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumi, kas ir piemērojami tālākajiem reģioniem, pie kuriem pieder Kanāriju salas, principā nepieļauj nodokļu uzlikšanas atšķirības vietējām precēm un precēm no Spānijas vai citām dalībvalstīm. Saskaņā ar LESD 349. pantu ir atļauti īpaši pasākumi attiecībā uz ES tālākajiem reģioniem, jo, kā tajā ir atzīts, pastāvīgie ierobežojumi, viens otru papildinot, nopietni kavē šo reģionu attīstību un ietekmē to ekonomisko un sociālo stāvokli.

Priekšlikums attiecas uz Padomes lēmumu, ar ko aizstāj pašreizējo Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu Nr. 377/2014/ES 1 . Ar šo lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz LESD 349. pantu, Spānijai līdz 2020. gada 31. decembrim ir atļauts dažām precēm, kuras ražotas Kanāriju salās, piemērot atbrīvojumus no “Arbitrio sobre las Importaciones y Entregas de Mercancías en las Islas Canarias” (turpmāk – AIEM) nodokļa vai tā samazinājumus.

AIEM ir netiešs valsts nodoklis, ko Kanāriju salās piemēro vienā preču piegādes posmā. Konkrētie pasākumi, uz kuriem attiecas Lēmums Nr. 377/2014/ES, ievieš diferencētu nodokļu aprēķināšanu, kas ir izdevīgi dažu preču vietējai ražošanai. Šis nodokļu atvieglojums ir valsts atbalsts, ko Spānijas iestādes pašlaik īsteno saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 2 reģionālā atbalsta iedaļu.

Šā pasākuma mērķis ir kompensēt Kanāriju salu ražotājiem pastāvīgos ierobežojumus, kas saistīti ar nošķirtību, atkarību no izejvielām un energoresursiem, pienākumu veidot krājumus, vietējā tirgus nelielo apjomu un zemo eksporta līmeni. Visi minētie ierobežojumi kopā nozīmē lielākas ražošanas izmaksas un līdz ar to lielāku vietējā ražojuma preču pašizmaksu, tādējādi, neīstenojot īpašus pasākumus, vietējie ražotāji būtu mazāk konkurētspējīgi nekā ražotāji no kontinentālās Eiropas, pat ņemot vērā izmaksas par preču transportēšanu uz Kanāriju salām. Tas nozīmētu, ka būtu grūtāk saglabāt vietējo ražošanu. Īpašie pasākumi ir izstrādāti nolūkā stiprināt vietējo ražošanu, kompensējot tai radušās papildu izmaksas un tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Spānija 2019. gada 24. aprīlī iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt Lēmuma Nr. 377/2014/ES piemērošanas termiņu.

Ņemot vērā lūgumu par Lēmuma Nr. 377/2014/ES piemērošanas termiņa pagarināšanu, Eiropas Komisija sāka ārēju pētījumu, lai novērtētu pašreizējo režīmu, kā arī paredzamo ietekmi, ko rada iespējamie risinājumi, kuri attiecas uz periodu pēc 2020. gada, tai skaitā pašreizējā priekšlikuma pamatā esošais risinājums. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija uzskata, ka ir pamatoti šo lūgumu izpildīt, nosakot dažus grozījumus pašreizējā režīmā.

Tāpēc šis priekšlikums izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz AIEM laikposmam no 2020. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, pārskatot pašreizējo kārtību ar mērķi padarīt režīmu elastīgāku un pārredzamāku.

Ierosinātie grozījumi salīdzinājumā ar pašreizējo režīmu ir šādi.

(a)Kritēriju pārskatīšana atbilstīgo preču identificēšanai.

Pārskatītajā režīmā ierosina jaunu metodi, ko izmanto, lai identificētu preces, kuras atbalsta, piemērojot īpašu nodokļu režīmu. Tā vietā, lai izmantotu pašreizējo pieeju, saskaņā ar kuru katra konkrētā prece lēmumā ir skaidri identificēta (pamatojoties uz kodēšanas sistēmu, sākot no KN4 līdz TARIC10), ierosinātajā lēmumā ir norādītas tikai atbilstīgo preču kategorijas (KN4), savukārt konkrētas preces (KN8 vai augstāks) valsts iestādes ir sīki izklāstījušas savā tiesiskajā un administratīvajā regulējumā.

Spānijas iestādes ir pieprasījušas, lai šis pasākums attiektos uz 99 harmonizētās sistēmas (HS) pozīciju 3 preču kategorijām saskaņā ar kombinētās nomenklatūras četrciparu kodiem. Komisija piekrīt I pielikumā iekļautajam sarakstam, jo šīs preču kategorijas atbilst atbilstības kritērijiem.

Preces atlasa, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

–pastāv vietējā ražošana un tās daļa vietējā tirgū ir vismaz 5 %;

–pastāv ievērojama apmēra preču imports (tostarp no kontinentālās Spānijas un citām dalībvalstīm), kas varētu apdraudēt vietējās ražošanas saglabāšanu, un tā daļa vietējā tirgū ir vismaz 10 %, un

–pastāv papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar citur ražotām precēm, tādējādi apdraudot vietējā ražojuma preču konkurētspēju.

No tirgus daļas robežvērtībām var atkāpties pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ietver darbietilpīgu ražošanu; ražošanu, kas citos veidos ir stratēģiski nozīmīga vietējai attīstībai; ražošana, kas pakļauta periodiskām svārstībām; ražošana, kas atrodas apgabalos, kur tai pastāv īpaši nelabvēlīgi apstākļi; veselības krīžu risināšanā nepieciešamu medicīnisko izstrādājumu un individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu.

(b)Mehānismu pārskatīšanu, saskaņā ar kuriem nosaka maksimāli pieļaujamo nodokļu likmes starpību.

Pārskatītā režīma mērķis ir vienkāršot nodokļu likmes starpības noteikšanas kārtību, pašreizējos četrus atsevišķos preču sarakstus aizstājot tikai ar vienu sarakstu un norādot vienu maksimālo atļauto robežvērtību 15 % apmērā kā maksimālo atļauto nodokļu tarifa starpību visām jaunā lēmuma I pielikumā uzskaitītajām precēm.

Spānijas iestādes lems par to, kāda atbilstošā procentuālā daļa tiks piemērota katrai precei, un iesniegs šo informāciju Komisijai pirms jaunā Padomes lēmuma stāšanās spēkā. Tomēr par katru gadu negūtajiem ieņēmumiem būtu jāpiemēro kvantitātes ierobežojums 150 miljonu EUR apmērā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

Ar šo preču sarakstu un maksimāli atļauto nodokļu likmes starpību tiek īstenots LESD 349. panta mērķis — pieņemt īpašus pasākumus, lai ņemtu vērā Kanāriju salu kā ES tālākā reģiona īpatnības, vienlaikus neizkropļojot konkurenci, kas varētu ietekmēt iekšējo tirgu.

(c)Pārskatīta pārraudzības kārtība.

Šā priekšlikuma mērķis ir arī samazināt biežas atkārtotas novērtēšanas radīto slogu un uzlabot pārraudzības un vērtēšanas darbību lietderību un efektivitāti. Tāpēc ar to ierosina standartizētu ziņošanas struktūru, kuras pamatā ir saskaņots rādītāju kopums, kas ir kopīgs visiem ES tālākajiem reģioniem, kuri gūst labumu, ko sniedz īpaša nodokļu režīma piemērošana.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

2017. gada paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” 4 tika norādīts, ka tālākie reģioni joprojām sastopas ar nopietnām problēmām, no kurām daudzas ir pastāvīgas. Minētajā paziņojumā ir izklāstīta Komisijas pieeja šo reģionu atbalstam, izmantojot to unikālos resursus un identificējot jaunas nozares nolūkā veicināt izaugsmi un nodarbinātību.

Šajā saistībā šā priekšlikuma mērķis ir atbalstīt Spānijas tālāko reģionu tā resursu izmantošanā, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību vietējā sektorā. Šis priekšlikums papildina attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) 5 , kuras mērķis ir atbalstīt primāro nozari un izejvielu ražošanu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) 6 un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 7 konkrētā papildu piešķīruma finansējumu.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Priekšlikums atbilst 2015. gada vienotā tirgus stratēģijai 8 , saskaņā ar kuru Komisija plāno izveidot dziļāku un taisnīgāku vienoto tirgu, kas dos labumu visām ieinteresētajām personām. Viens no ierosinātā pasākuma mērķiem ir mazināt papildu izmaksas, kas rodas tālāko reģionu uzņēmumiem un kavē to pilnīgu dalību vienotajā tirgū. Ņemot vērā ierobežoto ražošanas apjomu un ierobežoto AIEM piemērošanas jomu tikai Kanāriju salās, nav sagaidāma negatīva ietekme uz vienotā tirgus netraucētu darbību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir LESD 349. pants. Saskaņā ar minēto noteikumu Padome var pieņemt īpašus noteikumus ar mērķi pielāgot līgumu piemērošanu ES tālākajiem reģioniem.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 349. pantu vienīgi Padomei ir pilnvaras pieņemt īpašus pasākumus, lai, ņemot vērā pastāvīgos ierobežojumus, kas ietekmē tālāko ES reģionu ekonomisko un sociālo situāciju, pielāgotu līgumu piemērošanu, arī kopējo politiku, minētajiem reģioniem. Tas attiecas arī uz atļaujām atkāpties no LESD 110. panta. Tāpēc Padomes lēmuma priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā noteiktajiem proporcionalitātes principiem. Ierosinātie grozījumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu attiecīgās problēmas un tādējādi sasniegtu Līguma mērķus nodrošināt iekšējā tirgus pareizu un efektīvu darbību.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Tiek ierosināts Padomes lēmums, ar ko aizstāj Padomes Lēmumu Nr. 377/2014/ES.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

AIEM režīma piemērošanas joma pietiekami atbilst attiecīgo ekonomikas dalībnieku vajadzībām. AIEM īpašā režīma pamatā ir mērķis atbalstīt vietējās preces, samazinot vietējo preču konkurētspējas atšķirības salīdzinājumā ar precēm, kas ražotas ārpus salām, un kuru iemesls ir ražošanas papildu izmaksas, kas radušās to pastāvīgo ierobežojumu rezultātā, kuri skar Kanāriju salas. AIEM režīms kompensē tikai daļu no aplēstajām papildu izmaksām. Vidēji samazināto likmi piemēro aptuveni vienai ceturtdaļai papildu izmaksu, bet naudas izteiksmē kopējā kompensācija, kas noteikta, ņemot vērā kopējo nodokli, kuru piemēro importam, veido tikai 14 % no kopējām papildu izmaksām. Tādējādi, tā vietā, lai Kanāriju salās pilnībā veicinātu attīstību un izaugsmi, AIEM galvenokārt mazina vietējās rūpniecības lejupslīdi.

Ārējā pētījuma kvantitatīvo datu analīzes rezultāti liecina, ka, nepastāvot AIEM atbalstam, vietējās ražošanas nozaru sniegums būtu bijis ievērojami sliktāks. Aptuveni trešdaļu no AIEM atbalstīto preču vērtības (aptuveni 570 miljoni EUR) teorētiski nodrošināja nodokļu likmes starpības mehānisms, kas pozitīvi ietekmēja nodarbinātību – kopš 2014. gada nozarēs, kurās piemēro AIEM režīmu, reģistrēts pieaugums par gandrīz 2000 vienībām –, un aktīvo uzņēmumu skaitu, proti, tajā pašā periodā tas ir pieaudzis par aptuveni 300 vienībām. Nav pierādījumu par ieguvumiem attiecībā uz ieguldījumu kopējo vērtību un ražošanas dažādošanu. Efektivitātes ziņā īpašā režīma piemērošanas rezultāti kopumā ir pozitīvi, un attiecība starp pasākuma “izmaksām” (negūtajiem nodokļu ieņēmumiem) un papildu vietējo ražošanu, ko tas, iespējams, veicina, ir gandrīz 1:3.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Kopumā ārējā pētījumā, kas papildina pašreizējā režīma analīzi, tika aptaujātas aptuveni 120 ieinteresētās personas. Interviju programmā bija iesaistīti attiecīgie Komisijas dienesti un Spānijas pārstāvji.

Šajā apspriešanā uzmanība tika pievērsta tam, lai nodrošinātu pienācīgu tvērumu un līdzsvaru starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, tai skaitā gan vietējo ražošanas nozaru pārstāvjiem, t. i., īpašo režīmu izmantotājiem, gan tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm, kuras šie režīmi tieši vai netieši ietekmē.

•Ietekmes novērtējums

Šīs iniciatīvas pamatā ir šādi divi secīgi pasākumi: pašreizējā režīma ex post izvērtējums un uzreiz pēc tā veikts perspektīvais novērtējums. Šāds novērtējums par to, kāda ietekme varētu būt pašreizējā režīma turpināšanai un iespējamām izmaiņām tajā, ir izklāstīts analītiskā dokumentā, kurā izvērtējums iekļauts kā pielikums. Minētais dokuments balstās uz ārēju pētījumu un dalībvalsts sniegto informāciju.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Atkāpes īstenošanas un darbības uzraudzība būs Spānijas iestāžu un Komisijas uzdevums, tāpat kā tas bijis līdz šim.

Spānijas iestādes tiks aicinātas līdz 2025. gada 30. septembrim iesniegt ziņojumu par laikposmu no 2019. līdz 2024. gadam. Šajā ziņojumā jāiekļauj: informācija par papildu izmaksām saistībā ar ražošanu; informācija par ekonomikas izkropļojumiem un ietekmi uz tirgu; informācija, pamatojoties uz kuru var novērtēt efektivitāti, lietderību un saskaņu ar citām ES rīcībpolitikām; kā arī informācija par tiesību aktu aktualitāti un to ES pievienoto vērtību.

Sagatavojot ziņojumu, būtu arī jācenšas no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ievākt informāciju par tām radušos papildu ražošanas izmaksu un atbilstības nodrošināšanas izmaksu apmēru un attīstību, kā arī par jebkādiem tirgus izkropļojumu gadījumiem.

Lai nodrošinātu, ka Spānijas iestāžu ievāktā informācija satur datus, kas Komisijai vajadzīgi nolūkā pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par shēmas derīgumu un eksistētspēju nākotnē, Komisija izstrādās īpašas norādes par iesniedzamo informāciju. Šādas norādes, ciktāl iespējams, būs tādas pašas, kā citām līdzīgām shēmām, kas attiecas uz ES tālākajiem reģioniem un ko reglamentē līdzīgi tiesību akti.

Tādējādi Komisija varēs novērtēt, vai atkāpi pamatojošie iemesli joprojām pastāv, vai Spānijas piešķirtā fiskālā priekšrocība joprojām ir samērīga un vai ir iespējami atkāpes no nodokļu noteikumiem sistēmai alternatīvi pasākumi, ņemot vērā to starptautisko dimensiju.

Uzraudzības ziņojuma struktūra un tajā iekļaujamie dati ir iekļauti priekšlikuma II pielikumā. Kad Spānijas iestādes iesniegs uzraudzības ziņojumu, Komisija izvērtēs diferencēto likmju radīto ietekmi un novērtēs vajadzību pēc izmaiņām.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šī daļa nav piemērojama, jo pantiem nav nepieciešams skaidrojums.

2020/0163 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 9 ,

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ņemot vērā tālāko reģionu struktūras sociālos un ekonomiskos ierobežojumus, tai skaitā to nošķirtību, atrašanos uz salām, mazo teritoriju, sarežģīto reljefu un ekonomisko atkarību no dažām precēm, Padome atbilstoši LESD 349. pantam pieņem īpašus pasākumus, kuru mērķis it īpaši ir izstrādāt nosacījumus Līgumu, tostarp kopējās politikas, piemērošanai minētajiem reģioniem.

(2)Tāpēc būtu jāpieņem īpaši pasākumi, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajos reģionos. Šādiem nosacījumiem ir jāņem vērā minēto reģionu īpatnības un grūtības, neietekmējot Kopienas tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.

(3)Kanāriju salu ekonomiskā atkarība no pakalpojumu nozares un it īpaši tūrisma, ko atspoguļo ar šo nozari saistītā reģiona IKP daļa, rada ievērojamus ierobežojumus. Šai nozarei Kanāriju salu ekonomikā ir ievērojami lielāka nozīme nekā ražošanas nozarei.

(4)Arhipelāgam raksturīgā nošķirtība un atrašanās uz salām kavē personu brīvu pārvietošanos, preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tas ir otrais lielākais ierobežojums, ar ko Kanāriju salas saskaras. Salu ģeogrāfiskais izvietojums palielina to atkarību no gaisa transporta un jūras transporta. Transports uz šīm tālajām un nošķirtajām salām, no tām un to iekšienē vēl vairāk palielina vietējo ražošanas nozaru ražošanas izmaksas. Ražošanas izmaksas ir augstākas, jo minētie transporta veidi ir mazāk efektīvi un dārgāki nekā autotransports vai dzelzceļš.

(5)Šādas nošķirtības papildu sekas ir lielākas ražošanas izmaksas, kas rodas saistībā ar salu atkarību no importētajām izejvielām un enerģijas, nepieciešamība veidot krājumus un grūtībām, kuras ietekmē ražošanas iekārtu piegādi.

(6)Mazais tirgus, zemais eksporta līmenis, arhipelāga ģeogrāfiskā sadrumstalotība un nepieciešamība nodrošināt daudzveidīgas, mazas ražošanas līnijas, lai apmierinātu maza tirgus vajadzības, ierobežo iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus.

(7)Daudzos gadījumos Kanāriju salās ir sarežģītāk vai dārgāk saņemt specializētus pakalpojumus un tehniska rakstura pakalpojumus, organizēt vadītāju un tehniskā personāla apmācību vai noslēgt apakšlīgumus vai veicināt uzņēmumu paplašināšanos ārpus reģiona tirgus. Ierobežotie izplatīšanas veidi turklāt izraisa pārmērīgu preču uzkrāšanos.

(8)Kas attiecas uz vidi, rūpniecisko atkritumu apglabāšana un toksisko atkritumu apstrāde sadārdzina vides aizsardzības izmaksas. Minētās izmaksas ir augstākas, jo pārstrādes rūpnīcas ir tikai konkrētām precēm, un atkritumi jātransportē un jāapstrādā ārpus Kanāriju salām.

(9)Rūpīga situācijas izpēte liecina, ka nepieciešams apmierināt Spānijas lūgumu atjaunot atļauju piemērot nodokli attiecībā uz to preču sarakstu, kurām var atļaut piešķirt vietējām precēm paredzētus atbrīvojumus no nodokļa.

(10)AIEM ir nodoklis, kas paredzēts Kanāriju salu rūpnieciskās ražošanas nozaru neatkarīgai attīstībai un salu ekonomikas dažādošanai.

(11)Ar Padomes 2002. gada 20. jūnija Lēmumu 2002/546/EK, kas pieņemts, pamatojoties uz EK Līguma 299. pantu, Spānijai sākotnēji atļāva līdz 2011. gada 31. decembrim dažām precēm, kuras ražo Kanāriju salās, piemērot atbrīvojumus no nodokļa, kas pazīstams kā “Arbitrio sobre las Importaciones y Entregas de Mercancías en las Islas Canarias” (turpmāk – AIEM), vai tā samazinājumus. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts saraksts ar precēm, kurām drīkst piemērot atbrīvojumus no nodokļa vai tā samazinājumus. Vietējā ražojuma un pārējām precēm piemērojamā nodokļa likmes starpība atkarībā no preču veida nedrīkst pārsniegt attiecīgi 5, 15 vai 25 procentpunktus.

(12)Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmums Nr. 895/2011/ES grozīja Lēmumu 2002/546/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(13)Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1413/2013/ES grozīja Lēmumu 2002/546/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(14)Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmums Nr. 377/2014/ES atļāva Spānijai līdz 2020. gada 31. decembrim piemērot atbrīvojumus no AIEM nodokļa vai tā samazinājumus dažām precēm, kuras ražo Kanāriju salās. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts to preču saraksts, kurām var piemērot nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus.

(15)Maksimālā diferencētā likme, ko var piemērot attiecīgajām rūpniecības precēm, ir 15 %. Ievērojot subsidiaritātes principu, Spānijas iestādes lems par atbilstošiem katrai precei piemērojamajiem procentpunktiem. Atļautā nodokļu likmes starpība nedrīkstētu pārsniegt pamatotās papildu izmaksas. Tomēr šī fiskālā priekšrocība, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, būtu jāpiemēro, nepārsniedzot 150 miljonus EUR gadā.

(16)Ievērojot subsidiaritātes principu un lai nodrošinātu elastību, Spānijas iestādes var noteikt citas preces un grozīt tām atļauto nodokļa likmes starpību, lai atspoguļotu to papildu izmaksu faktisko līmeni, kas rodas, ražojot šādas preces Kanāriju salās. Šajā sakarībā Spānijas iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot zemākas diferencētās likmes un vajadzības gadījumā noteikt minimālu nodokli konkrētām precēm, ja vien visi grozījumi atbilst LESD 349. pantā noteiktajiem mērķiem. Visu preču saraksta grozījumu pamatā jābūt šādiem atbilstības kritērijiem: pastāv vietējā ražošana un tās daļa vietējā tirgū ir vismaz 5 %; pastāv ievērojama apmēra preču imports (tostarp no kontinentālās Spānijas un citām dalībvalstīm), kas varētu apdraudēt vietējās ražošanas saglabāšanu, un tā daļa vietējā tirgū ir vismaz 10 %, pastāv papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar citur ražotām precēm, tādējādi apdraudot vietējā ražojuma preču konkurētspēju.

(17)No tirgus daļas robežvērtībām var atkāpties pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ietver: darbietilpīgu ražošanu; ražošanu, kas citos veidos ir stratēģiski nozīmīga vietējai attīstībai; ražošanu, kas pakļauta periodiskām svārstībām; ražošanu, kas atrodas apgabalos, kur tai pastāv īpaši nelabvēlīgi apstākļi; veselības krīžu risināšanā nepieciešamu medicīnisko izstrādājumu un individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu. Spānijas iestādēm vajadzētu būt iespējai grozīt preču sarakstu un tām atļauto nodokļu likmes starpību, ja grozījumi atbilst LESD 349. pantā noteiktajiem mērķiem.

(18)Mērķi — veicināt Kanāriju salu sociālekonomisko attīstību — valsts līmenī atspoguļo nodokļa mērķis un tā radīto ieņēmumu sadale. Ir juridiski saistoši iekļaut šā nodokļa radītos ieņēmumus Kanāriju salu ekonomikas un nodokļu sistēmas resursos un to izmantot ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijai, kas ietver vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanu.

(19)Atbrīvojumi no AIEM nodokļa vai tā samazinājumi būtu jāpiemēro septiņus gadus. Lai Komisija varētu novērtēt, vai joprojām tiek izpildīti nosacījumi, kas pamato atļaujas piešķiršanu, Spānijai līdz 2025. gada 30. septembrim būtu jāiesniedz Komisijai uzraudzības ziņojums.

(20)Šis lēmums neskar iespējamo LESD 107. un 108. panta piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienības darbību 28., 30. un 110. panta, Spānijas iestādēm ir atļauts līdz 2027. gada 31. decembrim attiecībā uz precēm, kas ietilpst I pielikumā uzskaitītajām kategorijām un kas ir ražotas Kanāriju salās, noteikt pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa, kurš pazīstams kā “Arbitrio sobre las Importaciones y Entregas de Mercancías en las Islas Canarias” (AIEM), vai šāda nodokļa daļēju samazinājumu. Šādiem atbrīvojumiem jābūt daļai no ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijas Kanāriju salām un jāpalīdz veicināt vietējā saimnieciskā darbība.

2. Šā panta 1. punktā minēto kopējo atbrīvojumu vai samazinājumu piemērošana nerada atšķirības, kas pārsniedz 15 % precēm, kuras ietilpst I pielikumā uzskaitītajās kategorijās.

Spānija nodrošina, ka precēm piemērotie atbrīvojumi vai samazinājumi nepārsniedz procentpunktus, kas strikti nepieciešami, lai saglabātu, veicinātu un attīstītu vietējo saimniecisko darbību. Atļautā nodokļu likmes starpība nepārsniedz pamatotās papildu izmaksas.

3. Šo fiskālo priekšrocību, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, piemēro, nepārsniedzot 150 miljonus EUR gadā.

2. pants

Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minētās preces atlasa, ņemot vērā šādus kritērijus:

a) pastāv vietējā ražošana un tās daļa vietējā tirgū ir vismaz 5 %;

b) pastāv ievērojama apmēra preču imports (tostarp no kontinentālās Spānijas un citām dalībvalstīm), kas varētu apdraudēt vietējās ražošanas saglabāšanu, un tā daļa vietējā tirgū ir vismaz 10 %;

c) pastāv papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējās ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar citur ražotām precēm, tādējādi apdraudot vietējā ražojuma preču konkurētspēju.

No a) un b) punktā minētajiem tirgus daļas robežvērtībām var atkāpties pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ietver:

i) darbietilpīgu ražošanu;

ii) vietējai attīstībai stratēģiski nozīmīgu ražošanu;

iii) ražošanu, kas pakļauta periodiskām svārstībām;

iv) ražošanu, kas atrodas apgabalos, kur tai pastāv īpaši nelabvēlīgi apstākļi;

v) veselības krīžu risināšanā nepieciešamu medicīnisko izstrādājumu un individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu.

3. pants

Spānijas iestādes līdz 2021. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to preču sākotnējo sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumus vai samazinājumus. Minētās preces ietilpst šā lēmuma I pielikumā noteiktajās preču kategorijās. Spānijas iestādes var veikt grozījumus šajā preču sarakstā ar nosacījumu, ka Komisijai tiek paziņota visa attiecīgā informācija.

4. pants

Spānija vēlākais līdz 2025. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu, lai tā varētu novērtēt, vai joprojām tiek izpildīti nosacījumi, kas pamato šā lēmuma 1. pantā noteiktās atļaujas piešķiršanu. Ziņojumā iekļauj II pielikumā prasīto informāciju.

5. pants

Šo lēmumu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Padomes Lēmums Nr. 377/2014/ES (2014. gada 12. jūnijs) par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli (OV L 182, 21.6.2014., 4. lpp.).
(2)    VGAR (Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu) ir ES juridiskais pamats, pamatojoties uz kuru ir atļauta AIEM valsts atbalsta shēmas izmantošana saskaņā ar ES noteikumiem.
(3)    Kombinētā nomenklatūra (KN) ir preču klasifikācijas rīks, ko izmanto kopējā muitas tarifa sistēmā un ko reglamentē Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Tās pamatā ir harmonizētās sistēmas (HS) nomenklatūra, ko uztur Pasaules Muitas organizācija (PMO). Tajā esošās klasifikācijas pozīcijas sastāv no četriem cipariem.
(4)    COM(2017) 623 final.
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts).
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu
(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas    Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas    iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015) 550 final), 4. lpp.
(9)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

Briselē, 4.8.2020

COM(2020) 355 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli

{SWD(2020) 154 final}


I PIELIKUMS

Saraksts ar precēm, kas minētas 1. panta 1. punktā saskaņā ar harmonizētās sistēmas pozīcijās norādīto preču kategorijām

Lauksaimniecība, lopkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

0203     0204    0207    0407    0603    0701    0703    0706    0708    0810

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2516     6801    6802    6810

Būvmateriāli

2523     3816    3824    6809    7006    7007    7008    7009    7010    

Ķīmiskas vielas

2804    2807     2811    2828    2853    3102    3105    3208    3209    3212    3213    3214    3304    

3401    3402    3406    3814     3917    3920    3923    3925    4012

Metālapstrādes rūpniecība

7308     7309     7604    7608    7610    8415    8424    8907    9403    9404    9406

Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare

0210     0305    0403    0406    0901    1101    1102    1601    1602    1702    1704    1806    1901 1902    1904    1905    2002    2005    2006    2007    2008    2009    2103    2105    2106    2201

2202    2203    2204    2208    2309

Tabaka

2402

Tekstilizstrādājumi, ādas izstrādājumi un apavi

6109    6112    

Papīrs

4808    4811    4818    4819    4821    4823

Poligrāfija

4909    4910    4911

II PIELIKUMS

Informācija, kas iekļaujama 4. pantā minētajā uzraudzības ziņojumā

1. Aplēstās papildu izmaksas. Spānijas iestādes nosūta kopsavilkuma ziņojumu, tajā iekļaujot pietiekamus datus, lai novērtētu, vai pastāv papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar citur ražotajām precēm. Kopsavilkuma ziņojumā sniegtā informācija ietver vismaz šādu informāciju, ja šāda informācija ir pieejama, proti: resursu izmaksas, pārmērīgu preču krājumu izmaksas, iekārtu izmaksas, papildu darbaspēka izmaksas un finanšu izmaksas. Šie dati jāiesniedz, sniedzot norādi vismaz uz harmonizētās sistēmas pozīciju preču kategoriju saskaņā ar kombinētās nomenklatūras četrciparu kodiem.

Šajā ziņojumā iekļauj sīki izstrādātu ad hoc pētījumu rezultātu kopsavilkumu par papildu izmaksām, un šādus pētījumus Spānija periodiski veic arī turpmāk.

 

2. Citas subsīdijas. Spānijas iestādes nosūta sarakstu, tajā norādot visus pārējos palīdzības un atbalsta pasākumus, kas paredzēti ar Kanāriju salu attālākā reģiona statusu saistīto ekonomikas dalībnieku darbības papildu izmaksu segšanai.

3. Ietekme uz valsts budžetu. Spānijas iestādes aizpilda 1. tabulu, norādot aplēsto kopējo nodokļa summu (EUR), kas ir iekasēta vai nav iekasēta saskaņā ar AIEM režīmu.

1. tabula.

Gads*

2019

2020

2021

2022

2023

2024

Piezīmes**

Negūtie nodokļu ieņēmumi

Nodokļu ieņēmumi – imports

Nodokļu ieņēmumi – vietējā ražošana

Piezīmes par tabulu.

(1)“Negūtie nodokļu ieņēmumi”: kopējā nodokļa summa (EUR), kas nav iekasēta vietējām precēm piemēroto atšķirīgo nodokļa likmju dēļ (samazinājumi/atbrīvojumi). Preču līmenī to aprēķina, reizinot vietējā tirgū pārdoto preču vērtību (t. i., atskaitot eksportu) ar piemēroto nodokļa starpību. Pēc tam rādītāju aprēķina, summējot preču līmenī iegūtās aplēses.

(2)“Nodokļu ieņēmumi – imports”: kopējā nodokļu ieņēmumu summa (EUR) no importētām precēm, kurām uzliek nodokli.

(3)“Nodokļu ieņēmumi – vietējā ražošana”: kopējā nodokļu ieņēmumu summa (EUR) no vietējām precēm, kurām uzliek nodokli.

(4)(*) Informācija var nebūt pieejama par visiem norādītajiem gadiem.

(5)(**) Sniedziet, jūsuprāt, būtiskus komentārus un skaidrojumus.

4. Ietekme uz vispārējo ekonomikas sniegumu. Spānijas iestādes aizpilda 2. tabulu, sniedzot visus datus, kas pierāda nodokļu samazinājuma ietekmi uz reģiona sociālekonomisko attīstību. Tabulā iekļaujamie rādītāji attiecas uz atbalstīto nozaru darbības rezultātiem salīdzinājumā ar vispārējo ekonomikas sniegumu reģionā. Ja daži rādītāji nav pieejami, iekļauj alternatīvus ziņošanas datus par reģiona sociālekonomisko sniegumu.

2. tabula.

Gads*

2019

2020

2021

2022

2023

2024

Piezīmes**

Reģionālā bruto pievienotā vērtība

-Atbalstītajās nozarēs

Vispārējā nodarbinātība reģionā

-Atbalstītajās nozarēs

Aktīvo uzņēmumu skaits

-Atbalstītajās nozarēs

Cenu līmeņa indekss – kontinentālā Spānija

Cenu līmeņa indekss – reģions

Piezīmes par tabulu.

(1) “Atbalstītās nozares”: ekonomikas nozares (saskaņā ar NACE vai tamlīdzīgu definīciju), kurās ražošana lielā mērā (pēc ražošanas apjoma) gūst labumu no nodokļa samazinājuma/atbrīvojumiem.

(2)(*) Informācija var nebūt pieejama par visiem norādītajiem gadiem.

(3)(**) Sniedziet, jūsuprāt, būtiskus komentārus un skaidrojumus.

5. Režīma specifikācijas. Spānijas iestādes aizpilda 3. un 4. tabulu par katru preci (attiecīgi KN4, KN6, KN8 vai TARIC10) un pa gadiem (no 2019. līdz 2024. gadam). Sarakstā ir iekļautas tikai tās preces, kurām piemēro diferencētas nodokļa likmes.

3. tabula. Preču un piemēroto likmju identificēšana

Atbalstītās preces – KN kods (4, 6, 8 vai 10 cipari)

Gads

Apstiprinātā KN4 kategorija

Koda specifikācijas

Ārējā ražojuma preču nodokļa likme

Iekšējā ražojuma preču nodokļa likme

Piemērotā nodokļa starpība

Piezīmes**

2019

 

 

 

 

 

2020

 

 

 

 

 

2021

2022

2023

Piezīmes par tabulu.

(1)“Apstiprinātā KN4 kategorija”: KN4 kategorija, kas apstiprināta ar šo lēmumu.

(2)“Koda specifikācija”: ja atšķirīgu nodokļa režīmu attiecina uz citiem kodiem, kas sastāv no 10 cipariem, vai pamato uz citām KN/TARIC definīcijas ad hoc specifikācijām.

(3)“Ārējā ražojuma preču nodokļa likme”: importam piemērotā nodokļa likme.

(4)“Iekšējā ražojuma preču nodokļa likme”: vietējā ražojuma precēm piemērotā nodokļa likme.

(5)“Piemērotā nodokļa starpība”: starpība starp ārējā un iekšējā ražojuma preču nodokļa likmi.

(6) (**) Sniedziet, jūsuprāt, būtiskus komentārus un skaidrojumus.

4. tabula. Atbalstīto preču tirgus daļa

Atbalstītās preces – KN kods (4, 6, 8 vai 10 cipari)*

Gads

Apjoms

Vērtība (EUR)

Piezīmes**

Vietējā ražojuma preces

Vienība

Imports

Tirgus daļa**

Vietējā ražojuma preces

Imports

Tirgus daļa**

2019

 

 

 

 

 

2020

 

 

 

 

 

2021

2022

2023

Piezīmes par tabulu.

(1)(*) Lai būtu iespējams salīdzināt datus, pirmajai slejai vajadzētu būt identiskai ar iepriekšējo tabulu.

(2)“Apjoms”: slejā “vienība” norādiet mērvienību (tonnas, hl, gabali utt.).

(3)“Vērtība”: attiecībā uz importu tai jāsakrīt ar summu, kurai uzliek nodokli.

(4)(**) “Tirgus daļa”: tirgus daļu aprēķina, atņemot vietējo preču eksportu.

(5)(**) Sniedziet, jūsuprāt, būtiskus komentārus un skaidrojumus.

6. Pārkāpumi. Spānijas iestādes sniedz informāciju par jebkādām ar atļaujas piemērošanu saistītām administratīvo pārkāpumu izmeklēšanām, jo īpaši attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai kontrabandu. Tās sniedz detalizētu informāciju, kas ietver informāciju vismaz par lietas būtību, vērtību un laikposmu.

7. Sūdzības. Spānijas iestādes sniedz informāciju par to, vai vietējās, reģionālās vai valsts iestādes no atbalsta saņēmējiem vai no personām, kas nav atbalsta saņēmēji, ir saņēmušas sūdzības saistībā ar atļaujas piemērošanu.