EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.4.2020

COM(2020) 200 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis lēmums attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (“regula”) 278 993 814 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai pēc katastrofām, kas šajās valstīs notika 2019. gadā. Šai izmantošanai pievienots budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projekts (BGP) 1 , kurā ierosināts 2020. gada vispārējā budžetā iekļaut nepieciešamās apropriācijas gan saistībās, gan maksājumos.

2.1.Portugāle — viesuļvētra “Lorenco” Azoru salās 2019. gada oktobrī

Viesuļvētra “Lorenco” bija Atlantijas okeānā vistālāk uz austrumiem un vistuvāk Eiropai reģistrētais tropiskais ciklons. Septembra beigās tas no tropiskā atmosfēras viļņa pārtapa par 5. kategorijas viesuļvētru. Pārvietojoties ziemeļaustrumu virzienā, viesuļvētra “Lorenco” 2019. gada 2. oktobrī šķērsoja Azoru salas un nodarīja nopietnus postījumus publiskajai un privātajai infrastruktūrai, ietekmējot cilvēku, uzņēmumu un iestāžu ikdienu.

(1)Portugāle pieteikumu ESSF finansiālās palīdzības saņemšanai iesniedza 2019. gada 8. novembrī, t. i., noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2019. gada 2. oktobrī reģistrētajiem postījumiem. Pieteikums attiecas uz vienu NUTS 2. līmeņa reģionu (Região Autónoma dos Açores), un tas tika iesniegts, balstoties uz kritēriju “reģionāla katastrofa” saskaņā ar regulas 2. panta 3. punktu.

(2)Tā ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

(3)Portugāles iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 328,5 miljoni EUR. Pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz “reģionālo katastrofu” kritērijiem, kas izklāstīti regulas 2. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka “reģionāla katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts NUTS 2. līmeņa reģionā rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona IKP. Attālākajiem reģioniem, tostarp Azoru salām, noteiktā robežvērtība ir 1 % no reģiona IKP. Paziņoto tiešo zaudējumu apmērs ir 8,4 % no reģiona IKP (3927 miljoni EUR, pamatojoties uz 2016. gada datiem) un tādējādi pārsniedz 1 % robežvērtību. Tāpēc Portugāles iesniegtais pieteikums ir atbilstīgs, lai saņemtu pabalstu no ESSF.

(4)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats Fonda finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai un vienīgi būtiskiem regulas 3. pantā uzskaitītajiem avārijas un atjaunošanas darbiem.

(5)Portugāle pieteikumā lūdza avansa maksājumu, kā noteikts regulas 4.a pantā. Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu C(2019)9067, piešķirot avansa maksājumu 10 % apmērā (821 270 EUR) no Fonda paredzamā finansiālā pabalsta, un šo summu pilnā apjomā pārskaitīja Portugālei.

(6)Portugāles iestādes savā pieteikumā izklāstīja katastrofas būtību un sekas. Azoru salu Reģionālais civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienests viesuļvētrai gatavojās no 26. septembra. Galvenie postījumi tika nodarīti teritorijās, kuras ir īpaši pakļautas vēja un viļņu iedarbībai, proti, galvenokārt ostās. Tika sagrauti arī ūdens un sakaru tīkli un energotīkli. Tika bojāti ceļi, lidostas, skolas un slimnīcas, kā arī citi publiskās infrastruktūras objekti. Tā rezultātā privātpersonas, uzņēmumi, zivsaimniecības un lauksaimniecības nozare, kā arī tūrisma nozare cieta zaudējumus. Piekrastes aizsardzības infrastruktūrai nodarītā nopietnā kaitējuma dēļ iedzīvotāji tika pakļauti vēl lielākam riskam.

(7)Portugāle lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas regulas 3. panta 2. punktā, ir 279,3 miljoni EUR, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecināmo izmaksu (gandrīz 270 miljoni EUR) attiecas uz transporta infrastruktūras — jo īpaši ostu — atjaunošanas izmaksām.

(8)Portugāles iestādes paziņoja, ka pašlaik nav pieejami dati par attiecināmo izmaksu apdrošināšanas segumu.

(9)Skartais reģions ir “mazāk attīstīts reģions” saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. gads). Portugāles iestādes ziņoja Komisijai par savu nodomu nepārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(10)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra. Portugāles pieteikumā īsumā aprakstīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2002/413/EK, ar ko nosaka vispārējos principus un iespējas integrētai piekrastes zonas apsaimniekošanas stratēģijai Eiropā, kalpo par pamatu piekrastes pārvaldībai un piekrastes aizsardzības pasākumu definēšanai Azoru salās. Notiek darbs pie Direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska un piekrastes degradācijas novērtējumu un pārvaldību īstenošanas.

2.2.Spānija — plūdi Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionā 2019. gada septembrī

No 2019. gada 9. septembra Ibērijas pussalas dienvidaustrumus skāra reta meteoroloģiska parādība, kas raksturojama kā “izolēta depresija lielā augstumā” (Depresión Aislada en Niveles Altos, DANA). Šī parādība, kurai raksturīgs ārkārtējs nokrišņu daudzums, izraisīja plūdus, kulminējot laikā no 12.–16. septembrim, un ļoti smagi skāra lielas teritorijas Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionā.

(1)Spānija pieteikumu ESSF finansiālās palīdzības saņemšanai iesniedza 2019. gada 28. novembrī, t. i., noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2019. gada 9. septembrī reģistrētajiem postījumiem. Pieteikums attiecas uz četriem Spānijas NUTS 2. līmeņa reģioniem (Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionu), un tas tika iesniegts, balstoties uz kritēriju “reģionālā katastrofa” saskaņā ar regulas 2. panta 3. punktu. Lai pieteikums būtu pilnīgs, pēc Komisijas pieprasījuma papildu informācija tika iesniegta 2019. gada 18. decembrī un 2020. gada 29. janvārī.

(2)Tā ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

(3)Spānijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 2269,7 miljoni EUR. Pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz “reģionālo katastrofu” kritērijiem, kas izklāstīti regulas 2. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka “reģionāla katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts NUTS 2. līmeņa reģionā rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona IKP. Tā kā katastrofa skar vairākus reģionus, piemēro vidējo IKP, kas svērts ar zaudējumu daļu katrā reģionā. Tādējādi Spānijas paziņotās zaudējumu summas apmērs ir 2,65 % no svērtā reģionālā IKP.

(5)Spānija pieteikumā lūdza avansa maksājumu, kā noteikts regulas 4.a pantā. Komisija 2020. gada 13. februārī pieņēma Īstenošanas lēmumu C(2020)905, piešķirot avansa maksājumu 10 % apmērā (5 674 336 EUR) no Fonda paredzamā finansiālā pabalsta, un šo summu pilnā apjomā pārskaitīja Spānijai.

(6)Spānijas iestādes savā pieteikumā izklāstīja katastrofas būtību un sekas. Ārkārtīgi lielais nokrišņu daudzums pārsniedza iepriekšējos 140 gados reģistrētos rekordus un izraisīja smagus plūdus, kuros dzīvību zaudēja astoņi cilvēki. Tūkstošiem cilvēku bija jāevakuē no mājām un jāizvieto ārkārtas izmitināšanas vietās. Izolēta depresija lielā augstumā smagi ietekmēja iedzīvotāju dzīves apstākļus skartajās teritorijās un nodarīja ievērojamus fiziskus bojājumus privātajā un publiskajā sektorā. Tika bojāti ceļi, dzelzceļš un lidostu infrastruktūra, un pakalpojumi bija jāpārtrauc. Erozija nodarīja kaitējumu ūdens tīkliem, aizsardzības infrastruktūrai un videi. Tāpat tika izpostītas pludmales un bojāta piekrastes infrastruktūra.

(7)Spānija lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas regulas 3. panta 2. punktā, ir 650,6 miljoni EUR, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecināmo izmaksu (vairāk nekā 385 miljoni EUR) ir saistīta ar tīrīšanas darbu izmaksām. Otra lielākā izmaksu daļa vairāk nekā 247 miljonu EUR apmērā ir saistīta ar infrastruktūras remontu.

(8)Pēc Spānijas pieprasījuma Copernicus nodrošināja satelītattēlus reaģēšanas pasākumu atbalstam.

(9)Spānijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(10)Valensija ir “vairāk attīstīts reģions” saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. gadam), bet pārējie trīs reģioni ir tā sauktie “pārejas reģioni”. Spānijas iestādes ziņoja Komisijai par savu nodomu nepārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(11)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību īstenošanu Spānija informēja, ka tā ES Plūdu direktīvu ir transponējusi Spānijas tiesību aktos un ka tā ir tikko pabeigusi pirmo posmu ar riska novērtējumu un riska karšu izveidi. Rezultāti tika pārskatīti otrajā posmā. Šīs pārskatīšanas rezultātus apstiprināja Valsts civilās aizsardzības padome. Jaunie plāni ir jāiesniedz 2022. gada decembrī. Turklāt gan valsts, gan autonomo apgabalu līmenī ir izstrādāti civilās aizsardzības plāni pret plūdu risku.

2.3.Itālija — ekstrēmi laikapstākļu notikumi 2019. gada rudenī

2019. gada oktobra beigās un novembrī vairāki savstarpēji saistīti ekstrēmi laikapstākļu notikumi skāra lielāko daļu Itālijas teritorijas no ziemeļiem līdz dienvidiem, izraisot nopietnus plūdu un zemes nogruvumu radītus postījumus un kulminējot ar plūdiem Venēcijā.

1. Itālija pieteikumu finansiāla pabalsta saņemšanai no ESSF iesniedza 2020. gada 10. janvārī, t. i., noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2019. gada 20. oktobrī reģistrētajiem postījumiem.

2. Tā ir dabas katastrofa un ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

3. Pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem “lielas dabas katastrofas” kritērijiem. Itālijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 5619,878 miljoni EUR (atjauninātā summa). Šī summa veido vairāk nekā 157 % no Itālijai piemērojamās robežvērtības ESSF izmantošanai (kaitējums vairāk nekā 3 miljardu EUR apmērā 2011. gada cenās). Tāpēc Itālija ir tiesīga saņemt pabalstu no ESSF.

4. Itālija nepieprasīja izmaksāt avansu.

5. Itālijas iestādes savā pieteikumā izklāstīja ekstrēmo laikapstākļu notikumu izraisīto postījumu būtību un mērogu. Katastrofa ar atšķirīgu intensitāti skāra Itālijas teritoriju, atkarībā no atrašanās vietas atšķirīgi ietekmējot iedzīvotājus, ekonomiku un vidi. Kaitējums kopumā tika nodarīts 17 reģioniem, visvairāk ietekmējot Veneto, Pjemontas, Ligūrijas, Sicīlijas un Emīlijas Romanjas reģionu. Gandrīz viena trešdaļa (1,8 miljardi EUR) no kopējiem postījumiem radās Veneto reģionā vien un jo īpaši smagajos plūdos Venēcijā. Abruco, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Friuli-Venēcija-Džūlija, Lacio, Apūlija, Toskāna un Bolcāno autonomā province cieta mazākā mērā. Vismazāk tika skarta Marke, Valle d’Aosta un Trento autonomā province.

Zemes nogruvumu un kritušo koku dēļ šī katastrofa izraisīja būtiskus satiksmes traucējumus ceļu tīklā valsts, reģiona, provinces un pašvaldību līmenī; tika izolētas vairākas kalnu un piekrastes pašvaldības. Lielākajā daļā reģionu bija iekšzemes ūdensceļu traucējumi, zemes lejupslīde pa nogāzi, zemes nogruvumi un plūdi. Tika pārtraukta skolu un citu sabiedrisko pakalpojumu darbība. Mežos nopietnus zaudējumus izraisīja vēja brāzmas līdz 200 km/h (aptuveni 8,5 miljoni kubikmetru kokmateriālu), nopietni ietekmējot ar mežsaimniecību saistītās tautsaimniecības nozares un tūrismu. Jo īpaši Veneto aptuveni 130 Natura 2000 aizsargājamās teritorijās tika nodarīti postījumi vairāk nekā 414 000 hektāros zemes. Gandrīz visos reģionos ziņoja par valsts un privāto ēku applūšanu. Lieli zaudējumi radās lauksaimniecības nozarei, tieši kaitējot lauksaimniecības struktūrām (siltumnīcām, mašīnām). Tika bloķētas kanalizācijas sistēmas attīrīšanas iekārtas. Tika pārtraukta elektroenerģijas un gāzes tīklu darbība.

Veneto plūdi nodarīja milzīgu kaitējumu valsts un privātajiem īpašumiem, komerciālajām un saimnieciskajām darbībām, kā arī terciārajiem pakalpojumiem. Plūdmaiņu maksimums, kas pārsniedza 187 cm virs jūras līmeņa, izraisīja plūdus vairāk nekā 85 % Venēcijas pilsētas. Aqua alta viļņi radīja ievērojamu kaitējumu Venēcijas vēsturiskā centra mākslinieciskajam un kultūras mantojumam un neskaitāmām vērtībām lagūnas galvenajās salās, tostarp postījumus artefaktiem, ievērojamus postījumus papīra aktīviem, piemēram, grāmatām, manuskriptiem un arhīviem. Tika appludinātas aptuveni 75 vēsturiskas baznīcas, radot strukturālus postījumus un kaitējumu mēbelēm un plašam arhīvu mantojumam. Turklāt kaitējums tika nodarīts Venēcijas ūdens transporta sistēmai — daudzām izkraušanas struktūrām, prāmjiem un ātrgaitas laivām. Turklāt tika bojātas elektriskās un elektroniskās iekārtas.

Pjemontā katastrofa skāra vairāk nekā 800 pašvaldības. Ligūrijā tā izraisīja plūdus, zemes iegrimšanas procesus un zemes nogruvumus, īpaši kaitējot ceļu tīklam. Sicīlijā katastrofas rezultāta tika ietekmēta pakalpojumu sniegšana pārtraukta lauksaimniecība un ražošana, tādējādi radot ekonomiskus zaudējumus. Emīlijā-Romanjā, pārplūstot upju tīklam, tika izraisīta krasta erozija, plūdi un grāvju un kanālu pārplūšana, kā rezultātā dzīvojamiem rajoniem, ražošanas nozarei, upju krastu aizsardzībai un hidrauliskajām iekārtām tika nodarīts kaitējums. Vētras arī nodarīja ievērojamu kaitējumu piekrastes aizsardzības darbiem, gandrīz pilnībā iznīcinot mākslīgo kāpu, kas aizsargāja piekrasti. Pakalnu un kalnu apgabalos notika zemes erozija un zemes nogruvumi, kas smagi ietekmēja ceļu tīklu.

6. Saskaņā ar Komisijas analīzi laika apstākļi laikposmā, uz kuru attiecas pieteikums, no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa var tikt uzskatīti par vienu un to pašu notikumu. Turklāt Itālijas iestāžu apgalvotā kaitējuma ģeogrāfiskais apjoms un secība šķiet ticama.

7. Itālija lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu pārsniedz 1110,1 miljonu EUR, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecināmo izmaksu (vairāk nekā 479 miljoni EUR) ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras atjaunošanas un kultūras mantojuma aizsardzības izdevumiem. Otra lielākā izmaksu daļa 465 miljonu EUR apmērā ir saistīta ar būtiskas infrastruktūras atjaunošanu.

8. Itālijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

9. Saskaņā ar ESI fondiem (2014.–2020. g.) pieci no 17 skartajiem reģioniem ir kvalificējami kā “mazāk attīstīti reģioni” (Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Apūlija un Sicīlija), Abruco ir kvalificējams kā “pārejas reģions”, savukārt pārējie reģioni ir “vairāk attīstīti reģioni”. Itālijas iestādes neziņoja Komisijai par nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

10. Itālija nelūdza iedarbināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Tomēr ar Kopīgo ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas (CECIS) starpniecību tika nosūtīta informatīva piezīme Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centram (ERCC).

11. Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

2.4.Austrija — ekstrēmi laikapstākļu notikumi 2019. gada novembrī

Laikā no 2019. gada 11.–23. novembrim Austrijas dienvidrietumu daļas, jo īpaši Karintija un Austrumtirole, cieta no spēcīgiem plūdiem. Notikumus izraisīja tie paši meteoroloģiskie apstākļi, kas izraisīja lielu katastrofu Itālijā. Ekstrēmie laikapstākļi nodarīja ievērojamu kaitējumu būtiskai publiskajai infrastruktūrai, privātiem mājokļiem, uzņēmumiem un mežiem. Notikumi bija ļoti līdzīgi iepriekšējā gada notikumiem, lai gan tie radīja mazākus zaudējumus.

1.Austrija pieteikumu pabalsta saņemšanai no ESSF iesniedza 2020. gada 29. janvārī, t. i., noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2019. gada 11.novembrī reģistrētajiem postījumiem. Austrija 2020. gada 9. martā pēc savas iniciatīvas iesniedza atjauninātu informāciju ar nedaudz augstākām zaudējumu aplēsēm skartajiem reģioniem.

2.Tā ir dabas katastrofa un ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

3.Austrijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 93,2 miljoni EUR. Šī summa ir ievērojami mazāka par Austrijai 2020. gadā piemērojamo, “lielai katastrofai” noteikto robežvērtību, kas ir 2307,9 miljoni EUR (t. i., 0,6 % no Austrijas nacionālā kopienākuma). Tā ir arī zem tā saukto reģionālo katastrofu robežvērtības, t. i., 1,5 % no reģionālā iekšzemes kopprodukta attiecībā pret zaudējumu daļu skartajos reģionos. Tāpēc saskaņā ar regulas noteikumiem katastrofa nav uzskatāma nedz par “lielu dabas katastrofu”, nedz par “reģionālu dabas katastrofu”. Tomēr, tā kā katastrofu izraisīja tie paši meteoroloģiskie apstākļi, kas izraisīja lielu katastrofu Itālijā, Austrijas iestādes iesniedza savu pieteikumu, balstoties uz regulas 2. panta 4. punktā paredzēto, tā dēvēto “kaimiņvalsts noteikumu”, saskaņā ar kuru valsts, kas ir tiesīga saņemt pabalstu un ko skārusi tā pati katastrofa, kura uzskatāma par lielu katastrofu kaimiņos esošā, uz pabalstu tiesīgā valstī, arī var saņemt ESSF atbalstu. Šis nosacījums ir izpildīts.

4.Austrijas iestādes nepieprasīja izmaksāt avansu.

5.Savā pieteikumā Austrijas iestādes sīki izklāstīja katastrofas sekas. Vislielākie postījumi bija vistālāk dienvidos esošajā Austrijas federālajā zemē Karintijā un tai blakus esošajā Austrumtiroles provincē — divos Alpu reģionos, kas robežojas ar Itāliju. Zalcburgas federālā zeme un Štīrijas federālā zeme cieta nelielus zaudējumus. Spēcīgas lietusgāzes izraisīja daudzu ūdensteču applūšanu, kā rezultātā kaitējums tika nodarīts galvenokārt transporta infrastruktūrai un tika slēgti ceļi. Vairāki tilti tika nopietni bojāti. Neraksturīgi sniegputeņi un lavīnas radīja papildu problēmas un nodarīja kaitējumu mežsaimniecībai. Dzelzceļa savienojumi tika pārtraukti, mājokļi un sabiedriskās ēkas tika appludinātas, dažas apdzīvotas vietas uz laiku tika atrautas no pasaules, un tajās tika pārtraukta elektroenerģijas padeve.

6.Austrija lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu ir 61,3 miljoni EUR, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecināmo izmaksu (vairāk nekā 40 miljoni EUR) ir saistīta ar transporta tīklam nodarītā kaitējuma novēršanas izmaksām. Augsnes erozijas novēršanas pasākumi bija aptuveni 13 miljonu EUR apmērā.

7.Austrijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

8.Saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. g.) skartie reģioni ir “vairāk attīstīti reģioni”. Austrijas iestādes savā pieteikumā norādīja, ka tās ir paredzējušas izmantot Austrijas Lauku attīstības programmas līdzekļus, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, aizsargājamo mežu atjaunošanai.

9.Austrija nelūdza iedarbināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

10.Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

2.5.Secinājums

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ katastrofas, kas minētas Portugāles, Spānijas, Itālijas un Austrijas iesniegtajos pieteikumos, atbilst regulā par ESSF izmantošanu izklāstītajiem nosacījumiem.

3.Finansējums no ESSF piešķīrumiem 2020. gadās

Ar Padomes Regulu (ES, EURATOM) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 2 (turpmāk “DFS regula”), un jo īpaši tās 10. pantu ir atļauts izmantot ESSF ar maksimālo apjomu 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās). ESSF izmantošanas kārtība ir izklāstīta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 3 11. punktā.

Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums ESSF izveidei, Komisija uzskata, ka atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei par zaudējumu daļu, kas pārsniedz “lielai dabas katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus EUR 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu), būtu jāsniedz lielāka atbalsta intensitāte nekā par zaudējumiem līdz šai robežvērtībai. Agrāk piemērotā likme, kuru izmantoja, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem robežvērtības, un 6 % tai zaudējumu daļai, kura ir virs minētās robežvērtības. Reģionālu dabas katastrofu gadījumā un attiecībā uz katastrofām, kas atzītas saskaņā ar “kaimiņvalsts” noteikumu, likme ir 2,5 %.

Pabalsts nedrīkst pārsniegt lēstās attiecināmo darbu kopējās izmaksas. Atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada pārskatā par ESSF, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments.

Ņemot vērā Portugāles, Spānijas, Itālijas un Austrijas pieteikumus, kuru pamatā ir nodarīto kopējo tiešo zaudējumu aplēse, finansiālo pabalstu no ESSF aprēķina šādi:

Dalībvalstis	Katastrofu kvalifikācija	Kopējie tiešie zaudējumi (miljonos EUR)	Piemērotā reģionālajai katastrofai noteiktā robežvērtība [1,5 % no IKP/ 1 % no IKP tālākajiem reģioniem] (miljonos EUR)	Lielai katastrofai noteiktā robežvērtība (miljonos EUR)	2,5 % no tiešiem zaudējumiem līdz robežvērtībai (EUR)	6 % no tiešajiem zaudējumiem virs robežvērtības (EUR)	Ierosinātā atbalsta kopsumma (EUR)	Veiktie avansa maksājumi (EUR)
PORTUGĀLE	Reģionāla (2. panta 3. punkts)	328,508	39,271	-	8 212 697	-	8 212 697	821 270
SPĀNIJA	Reģionāla (2. panta 3. punkts)	2 269,734	1 287,076	-	56 743 358	-	56 743 358	5 674 336
ITĀLIJA	Liela (2. panta 2. punkts)	5 619,878	-	3 585,278	89 631 943	122 076 039	211 707 982	-
AUSTRIJA	Kaimiņvalsts katastrofa (2. panta 4. punkts)	93,191	-	-	2 329 777	-	2 329 777	-
KOPĀ							278 993 814

Saskaņā ar DFS regulas 10. panta 1. punktu kopējā summa, kas 2020. gada sākumā pieejama ESSF izmantošanai, bija 1 150 524 045 EUR, un to veido 2020. gada piešķīrums 597 546 284 EUR apmērā un atlikušais 2019. gada piešķīrums, kas bija palicis neizlietots un pārnests uz 2020. gadu, 552 977 761 EUR apmērā.

Summa, kuru šobrīd var izmantot 2020. gadā, ir 1 001 137 474 EUR. Tā atbilst kopējai summai, kas 2020. gadā pieejama ESSF izmantošanai (1 150 524 045 EUR), atskaitot ieturēto summu 149 386 571 EUR apmērā, lai ievērotu pienākumu saglabāt rezervē 25 % no 2020. gada piešķīruma līdz 2020. gada 1. oktobrim, kā noteikts DFS regulas 10. panta 1. punktā.

ESSF finansējuma kopsavilkuma tabula	Summa EUR
2019. gada piešķīrums, kas pārnests uz 2020. gadu	552 977 761
2020. gada piešķīrums	597 546 284 -----------------
Kopā pieejams 2020. gada sākumā	1 150 524 045
Mīnus 25 % no 2020. gada piešķīruma	-149 386 571 -----------------
Pašlaik pieejamā maksimālā summa (2019.+2020. gada piešķīrumi)	1 001 137 474
Ierosinātā atbalsta kopējā summa, ko izmantos Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai	- 278 993 814 -----------------
Atlikušie pieejamie līdzekļi līdz 2020. gada 1. oktobrim	722 143 660

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu 4 , un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 5 un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas dabas katastrofas.

(2)Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 6 10. pantā.

(3)Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem Azoru salās Portugāle 2019. gada 8. novembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(4)Pēc ārkārtēja nokrišņu daudzuma, kas izraisīja plūdus Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionā, Spānija 2019. gada 28. novembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(5)Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem 17 reģionos Itālija 2020. gada 10. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(6)Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem 2019. gada novembrī Austrija 2020. gada 29. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(7)Portugāles, Spānijas, Itālijas un Austrijas pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā pabalsta sniegšanai no Fonda.

(8)Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu pabalstu Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai.

(9)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:

a) summu 8 212 697 EUR apmērā piešķir Portugālei;

b) summu 56 743 358 EUR apmērā piešķir Spānijai;

c) summu 211 707 982 EUR apmērā piešķir Itālijai;

d) summu 2 329 777 EUR apmērā piešķir Austrijai.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums] 7***.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) COM(2020) 190, 30.4.2020.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(7) ** Datumu ieraksta Parlaments pirms publicēšanas OV.