EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.3.2020

COM(2020) 80 final

2020/0036(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” 1 ir izklāstīta jauna ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību, uzlabot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti un veidot mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļais kurss ir vēl viens apliecinājums Komisijas apņēmībai līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.

Klimata pārmaiņu apkarošana ir neatliekams uzdevums. Atmosfēra uzsilst, un sekas iedzīvotāji izjūt jau šobrīd. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma, un vēlas redzēt enerģiskāku rīcību 2 . Klimata pārmaiņas ļoti nelabvēlīgi ietekmē ne tikai mūsu planētas ekosistēmas un biodaudzveidību, bet arī veselības un pārtikas sistēmas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašais ziņojums par ietekmi, kāda ir globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, apstiprina, ka klimata pārmaiņu ietekme strauji aug līdz ar globālās vidējās temperatūras kāpumu, un liecina, ka, ja temperatūras kāpums būtu vien 2 °C, pasaule piedzīvotu klimata pārmaiņu izraisītas ārkārtējas sekas. Ziņojumā lēsts, ka, lai iegrožotu temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C, aptuveni 2050. gadā jāpanāk, ka neto CO2 emisijas ir nulle, bet nedaudz vēlāk — gadsimta otrajā pusē — tas pats jāpanāk arī attiecībā uz pārējām siltumnīcefekta gāzēm. Šis steidzamais uzdevums nozīmē, ka ES jārīkojas vēl enerģiskāk un jārāda priekšzīme pārējai pasaulei — līdz 2050. gadam jākļūst klimatneitrālai, turklāt visos ekonomikas sektoros, t. i., līdz 2050. gadam ir ne tikai jākompensē atlikušais CO2, bet arī citas atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā izklāstīts paziņojumā “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” 3 un kā apstiprināts paziņojumā "Eiropas zaļais kurss”.

Gan Eiropas Parlaments, gan Eiropadome ir pauduši atbalstu ES ilgtermiņa mērķim panākt klimatneitralitāti.

Eiropas Parlaments savā 2019. gada 14. marta rezolūcijā par klimata pārmaiņām 4 ir apstiprinājis ES mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ir nulle. Parlaments savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā uzsvēra, ka Savienībai kā vienai no pasaules līderēm kopā ar pārējām ekonomiski spēcīgākajām valstīm jācenšas panākt, lai SEG neto emisiju nulles līmeni sasniegtu pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā 2050. gadā 5 , un izsludināja ārkārtas situāciju klimata un vides jomā 6 . Eiropas Parlaments arī mudināja Komisiju pilnībā novērtēt visu attiecīgo tiesību aktu un budžeta priekšlikumu ietekmi uz klimatu un vidi un nodrošināt, ka tie ir pilnībā saskanīgi ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu zem 1,5 °C un neveicina biodaudzveidības izzušanu un ka notiek tālejoša lauksaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas un infrastruktūras investīciju rīcībpolitikas reforma. Savā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu 7 .

Eiropadome savā Stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam ir izvirzījusi četras galvenās prioritātes, un viena no tām ir “veidot klimatneitrālu, zaļu, taisnīgu un sociālu Eiropu” 8 . Ņemot vērā jaunākos pieejamos zinātnes datus un to, ka ir jāpastiprina globālā klimatrīcība, Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos apstiprināja, ka atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam ir jāpanāk klimatneitrāla ES 9 . Eiropadome atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome savos secinājumos arī norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.

ES ir ieviesusi visaptverošu politikas satvaru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tā jau ir sākusi ekonomiku modernizēt un pārveidot tā, lai to ievirzītu uz klimatneitralitāti. No 1990. gada līdz 2018. gadam tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājās par 23 % 10 , bet ekonomika pieauga par 61 %. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, un katrai nozarei būs jādod sava artava, jo paredzams, ka ar pašreizējām rīcībpolitikām līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas izdosies samazināt tikai par 60 %, līdz ar to, lai panāktu klimatneitralitāti, vēl daudz jāizdara.

Šajā kontekstā šā priekšlikuma mērķis ir izveidot satvaru ES klimatneitralitātes sasniegšanai. Tā mērķis ir iezīmēt virzienu ceļā uz klimatneitralitāti, dot uzņēmumiem, darba ņēmējiem, investoriem un patērētājiem skaidrību un pārliecību par to, kādi ir ES nodomi, un nodrošināt caurredzamību un pārskatatbildību, tā gādājot par pārticību un nodarbinātību. Citiem vārdiem sakot, nolūks ir tiesību aktos iestrādāt ES 2050. gadam nosprausto klimatneitralitātes mērķi atbilstīgi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) paziņotajiem zinātniskajiem atzinumiem un palīdzēt īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, tostarp tā ilgtermiņa virsmērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C. Tā nolūks ir arī sekmēt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Priekšlikumā arī paredzēti nosacījumi, kā noteikt trajektoriju, saskaņā ar kuru Savienība līdz 2050. gadam sasniegs klimatneitralitāti, kā regulāri novērtēt progresu virzībā uz klimatneitralitāti, cik vērienīgai šai trajektorijai jābūt un kādi mehānismi izmantojami gadījumos, kad progress ir nepietiekams vai nav saskanības ar ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi.

Neraugoties uz centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē un turpinās ietekmēt ES vidi, iedzīvotājus un ekonomiku. Tāpēc ļoti svarīgi ir turpināt un intensificēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp enerģiskāk rīkoties klimatdrošināšanas, noturības vairošanas, profilakses un sagatavotības ziņā, kā arī gādāt par taisnīgu pārkārtošanos.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikuma nolūks ir papildināt pašreizējo rīcībpolitisko satvaru, proti, nospraust ilgtermiņa kursu un ES tiesību aktos iestrādāt 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, intensificēt pielāgošanās centienus, iedibināt procesu, kura ietvaros nosprauž un pārskata trajektoriju līdz 2050. gadam, veic regulāru novērtējumu un rīkojas nepietiekama progresa vai nesaskanības gadījumā. Tas Komisijai uzdod pārskatīt esošās rīcībpolitikas un Savienības tiesību aktus, tiecoties panākt saskanību ar klimatneitralitātes mērķi un iezīmēto trajektoriju. Atbilstība Regulai (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību ir nodrošināta tādējādi, ka priekšlikums paredz regulā izdarīt attiecīgus labojumus. Ir pieņemtas vairākas citas Eiropas zaļā kursa iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļā kursa investīciju plāns 11 un priekšlikums regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 12 . Tiek gatavotas vēl citas iniciatīvas, kas palīdzēs sasniegt šīs regulas mērķus. Te var minēt jaunu, vērienīgāku ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, Eiropas Klimata paktu, ES rūpniecības stratēģiju nolūkā risināt zaļās un digitālā pārkārtošanās izvirzītos uzdevumus, jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu un ilgtspējīgu finanšu stratēģiju, tostarp centienus ilgtspējas principus ciešāk integrēt korporatīvās pārvaldības sistēmā.

Kas attiecas uz saikni ar esošajiem rīcībpolitikas instrumentiem 2030. gada perspektīvā, Komisija novērtēs, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavos attiecīgus priekšlikumus. Līdz 2020. gada septembrim Komisija nāks klajā ar ietekmes ziņā novērtētu plānu, kā 2030. gadam nosprausto ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju atbildīgi palielināt vismaz līdz 50 % vai pat līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pēc tam Komisija ierosinās attiecīgi grozīt šo regulu un līdz 2021. gada jūnijam izskatīt un vajadzības gadījumā pārstrādāt visus relevantos saistītos rīcībpolitikas instrumentus.

Attiecībā uz 2030.–2050. gada periodu Komisija būs pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt mērķi.

Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kuras risināšana prasa globālu rīcību. ES rada mazāk par 10 % globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju un tāpēc nevar klimata pārmaiņu problēmu atrisināt viena pati, tomēr tā ir pasaules līdere pārejā uz ekonomiku, kuras radītās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ir nulle. Tā kā pasaulei ar Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu nesokas pietiekami labi, ES vadošā loma šobrīd ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk ES ne tikai nosprauž vērienīgus mērķrādītājus sev, tā vienlaikus turpinās vadīt starptautiskās sarunas, lai pirms 2020. gada ANO Klimata pārmaiņu konferences Glāzgovā panāktu, ka arī lielākie emitētāji izvirza sev augstākus mērķus. ES turpinās veicināt un īstenot vērienīgu klimata politiku visā pasaulē, tostarp piekopt pārliecinošu klimata diplomātiju, un intensīvi sadarbosies ar visiem partneriem, lai intensificētu kopīgos centienus, tajā pašā laikā gādājot par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Visi ES pasākumi un rīcībpolitikas būtu jāorientē uz to, lai palīdzētu ES panākt sekmīgu un taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un ilgtspējīgu nākotni, kā Komisija norādījusi paziņojumā par Eiropas zaļo kursu. Tāpēc šī iniciatīva ir saistīta ar daudzām citām rīcībpolitikām, tostarp Savienības ārpolitiku. Komisija ir paziņojusi, ka pilnveidos ilgtspējas un inovācijas aspektus labāka regulējuma pamatnostādnēs un atbalsta rīkos, paturot prātā, ka, sagatavojot jebkādas ES iniciatīvas, ir jāievēro zaļais zvērests — nekaitēt.

Ierosinātā regula paredz, ka Komisija izdos ieteikumus dalībvalstīm, kas papildinās ieteikumus, kurus izdod Eiropas pusgada sakarā. Eiropas pusgada sakarā uzmanība tiek pievērsta makroekonomisko un strukturālo reformu jautājumiem (kas ietver arī klimata jautājumus), savukārt šī iniciatīva ir veltīta specifiskiem rīcībpolitikas pasākumiem, kas izrādās nesaskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai klimatneitralitātes trajektoriju.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES kompetences klimata pārmaiņu jomā ir apstiprinātas un precizētas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191.–193. pantā. Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts. Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu Eiropas Savienība palīdz sasniegt šos un citus šādus mērķus: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Klimata pārmaiņas pēc būtības ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties nacionālā vai vietējā līmenī vien. Koordinēta ES rīcība var efektīvi papildināt un pastiprināt nacionālā un vietējā līmeņa pasākumus un spēcināt klimatrīcību. Klimatrīcība ir jākoordinē Eiropas un, ja iespējams, pasaules līmenī, tāpēc ES rīcība ir pamatota no subsidiaritātes viedokļa. ES kopš 1992. gada strādā pie kopīgu risinājumu izstrādes un cenšas panākt globālu rīcību klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Konkrētāk, ES līmeņa rīcības mērķis ir nodrošināt, ka izmaksefektīvi tiek sasniegti ilgtermiņa klimata mērķi, tajā pašā laikā gādājot par taisnīgumu un vidisko integritāti. Kārtīga pārvaldības sistēma, kuras ietvaros notiks virzība uz ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, nodrošinās, ka ES šo mērķi patiešām arī sasniegs. Savukārt ES līmeņa pasākumi klimatadaptācijas sfērā ļauj adaptācijas rīcībpolitikas un pasākumus integrēt visos nozīmīgākajos sektoros, pārvaldības līmeņos un ES politikā.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tajā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu klimatneitralitātes panākšanas satvaru. Priekšlikuma nolūks ir iezīmēt tālāko virzību, proti, nospraust klimatneitralitātes mērķi, dot skaidrību par ES nodomiem un nodrošināt caurredzamību un pārskatatbildību, pateicoties novērtēšanas un ziņošanas procesam. Tajā paredzēts, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, taču nav noteiktas konkrētas rīcībpolitikas vai pasākumi, t. i., dalībvalstīm ir atvēlēta rīcības brīvība, lai gan tām ir jāievēro regulējums, kas attiecas uz 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu. Tajā ir paredzēts mehānisms, kā pārskatīt spēkā esošās rīcībpolitikas un Savienības tiesību aktus vai pieņemt papildu pasākumus, taču tajā vēl nav iekļauti sīki izstrādāti priekšlikumi. Tāpat priekšlikumā ir iestrādāta elastības iespēja, lai nodrošinātu, ka ES uzlabo savu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķus vislabāk var sasniegt ar regulu. Tas nodrošinās, ka noteikumus piemēro tieši. Dalībvalstīm ir izvirzītas prasības dot savu ieguldījumu ilgtermiņa mērķa sasniegšanā. Tomēr daudzi noteikumi attiecas uz Komisiju (novērtēšana, ziņošana, ieteikumi, papildu pasākumi, pārskatīšana) un Eiropas Vides aģentūru, tāpēc tie nav īstenojami ar transponēšanu valsts tiesību aktos. Lai ilgtermiņa mērķi nostiprinātu ES tiesību aktos, ir vajadzīga leģislatīva, nevis neleģislatīva pieeja.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Gatavojot paziņojumu “Tīru planētu – visiem”, Komisija no 2018. gada 17. jūlija līdz 9. oktobrim rīkoja sabiedrisko apspriešanu, kurā saņēma vairāk nekā 2800 atbildes no plaša ieinteresēto personu loka. Komisija 2018. gada 10. un 11. jūlijā organizēja arī ieinteresētajām personām domātu pasākumu. Sabiedriskajā apspriešanā, ko Komisija rīkoja, gatavojot paziņojumu “Tīru planētu – visiem”, tika konstatēts, ka gan atsevišķi cilvēki, gan organizācijas pilnībā atbalsta ieceri ES līdz 2050. gadam sabalansēt siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus. Kopsavilkuma ziņojums par apspriešanās pasākumiem, kas veikti sakarā ar paziņojumu “Tīru planētu – visiem!”, ir pievienots padziļinātajai analīzei, kas papildina Komisijas paziņojumu COM(2018) 773 13 . Paziņojuma “Tīru planētu – visiem” pieņemšana gada garumā raisīja plašas debates starp dalībvalstīm, iestādēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, rūpniecības pārstāvjiem, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem. Šī plašā sociālā iesaiste ļāva debatēs panākt plašu vienprātību par ES mērķi 2050. gadam 14 . Turklāt 2020. gada 28. janvārī Komisija organizēja sabiedrisku pasākumu, kas plašu ieinteresēto personu loku pulcēja diskusijai par Eiropas zaļā kursa iedzīvināšanu ar Eiropas Klimata aktu. Diskusijas dalībnieki pauda viedokli par Klimata akta saturu, pievērsās Eiropas zaļā kursa sociālajiem un finansiālajiem aspektiem un iesaistījās jautājumu un atbilžu sesijā ar apmeklētājiem. Komisija par iniciatīvu publicēja ceļvedi, par ko komentārus varēja iesniegt 4 nedēļas – no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 6. februārim. Daudzas ieinteresētās personas, kas piedalījās pasākumā, sniedza savas atsauksmes. Pavisam tika saņemtas 926 atbildes. Respondentu vidū bija daudzas Eiropas un nacionālās apvienības, kas pārstāv industriālās nozares, piemēram, enerģētikas, autobūves un tērauda nozari, kā arī privāti uzņēmumi, NVO un daudzi ES iedzīvotāji. Apspriešanā piedalījās publiskās iestādes no septiņām dalībvalstīm (Dānijas, Francijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas, Zviedrijas un Nīderlandes) un Norvēģijas.

•Ietekmes novērtējums

Gatavojot paziņojumu “Tīru planētu – visiem”, Komisijas dienesti veica padziļinātu analīzi 15 . Tajā pētīts, kā panākt klimatneitralitāti, un aplūkoti visas galvenie ekonomikas sektori, tostarp enerģētika, transports, rūpniecība un lauksaimniecība. Pašreizējo rīcībpolitiku ietekme turpināsies arī pēc 2030. gada, un paredzams, ka līdz 2050. gadam emisijas samazināsies par aptuveni 60 %. Tomēr ar to vien nepietiek, lai ES varētu dot pienācīgu ieguldījumu Parīzes nolīgumā noteikto temperatūras mērķu sasniegšanā. Tika analizēta virkne scenāriju, kā ES līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas, izmantojot esošos un dažos gadījumos arī jaunus tehnoloģiskos risinājumus, iespēcinot iedzīvotājus un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības rīcībpolitika, aprites ekonomika, finanses vai pētniecība un inovācija, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu, lai pārkārtošanās noritētu taisnīgi. Novērtējuma pamatā ir zinātniskā literatūra un plaša ieinteresēto personu loka komentāri, kā arī integrēta modelēšana, kas ļauj labāk izprast enerģētikas, rūpniecības, ēku, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu sektoru pārveidošanos un sarežģīto mijiedarbību starp tiem. Tā kā pavisam nesen (2018. gada novembrī) ir sagatavota šāda pilnīga analīze par to, kāda ietekme būs 2050. gada klimatneitralitātes mērķa izvirzīšanai, un ES pielāgošanās stratēģijas novērtējums, ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā tiek ievērotas pamattiesības, un tas atbilst principiem, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši tas veicina mērķi sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Netiešā ietekme uz dalībvalstu budžetiem būs atkarīga no dalībvalstu izvēlētajām nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un citiem mitigācijas vai adaptācijas pasākumiem, un tā galvenokārt izrietēs no iespējamiem papildu priekšlikumiem pārskatīt saistītos instrumentus vai ierosināt jaunus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju papildsamazinājumus, kā būs izklāstīts ietekmes ziņā novērtētajā plānā, kā palielināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam.

Priekšlikuma īstenošana prasīs pārdalīt cilvēkresursus Komisijā, kā arī nedaudz palielināt Eiropas Vides aģentūras (EVA) personālu, kā izklāstīts pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai nodrošinātu, ka ES turpina virzību uz 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, būtiska nozīme ir pārredzamiem un regulāriem dalībvalstu ziņojumiem apvienojumā ar pamatīgiem Komisijas novērtējumiem un mehānismiem, kas nodrošina progresa novērtēšanu. Iniciatīvas balstās uz procesu, kura pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un pārredzamības satvars attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un citu klimata informāciju, ko paredz Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Progresa novērtēšanā Komisija cita starpā izmantos informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas un paziņojušas saskaņā ar Pārvaldības regulu. Te ietilpst informācija par siltumnīcefekta gāzu emisijām, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm un pielāgošanos. Komisija šo informāciju izmantos arī vides politikas īstenošanas pārskatos un vides rīcības programmu uzraudzībā. No dalībvalstīm iegūto informāciju var papildināt ar sistemātiskiem atmosfēras novērojumiem in situ, kā arī tālizpētes novērojumiem, piemēram, tādiem, ko nodrošina Copernicus. Komisija arī regulāri izvērtēs, vai trajektorijas ievērošanas labad ir vajadzīgs atjaunināt un pārskatīt rīcībpolitiku un tiesību aktus, un veiks pasākumus nepietiekama progresa gadījumā.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2. pantā ir nosprausts Savienībā sasniedzamais ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķis, kas attiecas uz visiem sektoriem un visām siltumnīcefekta gāzēm, ne tikai CO2. Tas atspoguļo to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. panta 4. punktu pusēm, kas ir attīstītās valstis, ir jārāda priekšzīme un jāizvirza visas tautsaimniecības mēroga emisijas samazināšanas mērķrādītāji absolūtā izteiksmē. Tajā atzīts, ka, lai gan siltumnīcefekta gāzu emisijas pirmām kārtām būtu jānovērš to rašanās vietā, būs nepieciešama siltumnīcefekta gāzu piesaiste, lai kompensētu atlikušās siltumnīcefekta gāzes sektoros, ko dekarbonizēt ir visgrūtāk. Dabiskie piesaistītāji — meži, augsnes, lauksaimniecības zemes un mitrāji — būtu ne tikai jāuztur, bet jāpaplašina, un oglekļa piesaistes tehnoloģijas, piemēram, oglekļa uztveršana un uzglabāšana un oglekļa uztveršana un izmantošana, būtu jāpadara rentablas un jāievieš plašāk. Šajā pantā ir arī noteikts, ka Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm gan Savienības, gan nacionālā līmenī ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai varētu kopīgi sasniegt šo mērķi. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas trajektorijas noteikšana Savienības līmenī palīdzēs nodrošināt, ka tiek sasniegts ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķis (3. pants). Reizi piecos gados Komisija ES trajektoriju pārskatīs, šo pārskatīšanu salāgojot ar Parīzes nolīgumā noteiktajiem termiņiem. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu puses periodiski izvērtē Parīzes nolīguma īstenošanu un kolektīvo progresu virzībā uz tā mērķa un ilgtermiņa virsmērķu sasniegšanu; to sauc par “globālo izsvēršanu”. Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskatīs.

4. pants attiecas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Neraugoties uz mitigācijas centieniem, tās jau tagad Eiropā rada un arī turpmāk radīs ievērojamu slodzi, tāpēc ir būtiski pastiprināt centienus, uzlabot pielāgotiesspēju, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, kuros jau ir paredzēti konkrēti klimatadaptācijas mērķi. Šajā sakarā ir būtiski izstrādāt un īstenot pielāgošanās stratēģijas un plānus. Jaunā ES pielāgošanās stratēģija tieši palīdzēs izpildīt šo uzdevumu. 

Komisija progresu novērtēs reizi piecos gados, šo novērtēšanu salāgojot ar Parīzes nolīgumā noteiktajiem termiņiem. (5.–7. pants). Pirms katras globālās izsvēršanas Komisija novērtēs un ziņos par to, kāds ir dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos vai klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, un par to, vai Savienības pasākumi ir saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai piemēroti, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Ja novērtēšanā tiks konstatēts, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi vai pietiekami efektīvi vai ka progress ir nepietiekams, tā veiks vajadzīgos pasākumus. Komisija arī regulāri izvērtēs attiecīgos nacionālos pasākumus un izdos ieteikumus, ja tā konstatēs, ka trūkst saskanības vai pasākumi nav pietiekami efektīvi.

2020/0036 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 17 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 18 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” 19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.

(2)Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem 20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums 21 , ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis 22 .

(3)Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

(4)Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni 23 , un uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei 24 un finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību 25 .

(5)Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.

(6)Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.

(7)Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK 26 , ar kuru izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/842 27 , ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 28 , kas nosaka, ka dalībvalstīm jāsabalansē zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi.

(8)Tāpat Komisija savā 2018. gada 28. novembra paziņojumā “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” iepazīstināja ar savu redzējumu, kā Savienībā sociāli taisnīgas un izmaksefektīvas pārkārtošanās ceļā līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas sasniedz nulli.

(9)Vērienīgu dekarbonizācijas politiku Savienība aizsāka jau ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” 29 ; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES 30 un (ES) 2018/2001 31 ) un padarīti stingrāki relevantie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES 32 .

(10)Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.

(11)Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu 33 , un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā 34 . Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos 35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

(12)Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.

(13)Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.

(14)Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.

(15)Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.

(16)Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.

(17)Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 36 , Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(18)Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

(19)Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

(20)Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.

(21)Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 37 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(22)Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēmai, ar kuru vērtē progresu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un to, cik saskanīgi ir šā mērķa sasniegšanai domātie pasākumi, būtu jābalstās uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības satvaru un jābūt saskanīgai ar to. Konkrētāk, sistēma, kas paredz, ka regulāri jāsniedz ziņojumi un ka Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāsalāgo ar Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, lai dalībvalstis sniegtu informāciju un ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.

(23)Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido satvaru, kā Savienībā neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.

Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.

Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.

2. pants

Klimatneitralitātes mērķis

1.Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.

2.Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.

3.Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.

3. pants

Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija

1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.

2.Trajektorijas sākumpunkts ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.

3.Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:

a)izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;

b)Savienības ekonomikas konkurētspēja;

c)labākās pieejamās tehnoloģijas;

d)energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;

e)taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;

f)nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;

g)investīciju vajadzības un izdevības;

h)nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;

i)starptautiskās norises un centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;

j)labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.

4. pants

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.

2.Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.

5. pants

Savienības progresa un pasākumu novērtējums

1.Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:

a)visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

b)visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

2.Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē:

a)cik saskanīgi Savienības pasākumi ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

b)cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

3.Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.

4.Komisija visus iecerētos pasākumus vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.

6. pants

Nacionālo pasākumu novērtējums

1.Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē:

a)vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

b)vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

2.Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.

3.Ja saskaņā ar 2. punktu tiek izdots ieteikums, piemēro šādus principus:

a)attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;

b)attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;

c)ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas izdoti Eiropas pusgada kontekstā.

7. pants

Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu

1.Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne tikai 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:

a)informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1999;

b)Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;

c)Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un

d)labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un

e)jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.

2.Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.

8. pants

Sabiedrības līdzdalība

Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.

9. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1999

Regulu (ES) 2018/1999 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā – no 2021. līdz 2030. gadam – it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;”;

(2)regulas 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7) “prognozes” ir prognozētās antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un prognozētā piesaiste piesaistītājos vai prognozētās energosistēmas izmaiņas, kas iever vismaz kvantitatīvus aprēķinus par sešiem secīgiem turpmākiem gadiem, kuru pēdējais cipars ir “0” vai “5”, tūlīt pēc pārskata gada;”;

(3)regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;”;

(4)regulas 8. panta 2. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.”;

(5)Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

       Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogs

Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurā vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus.”;

(6)regulas 15. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielāku piesaisti piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi;”;

(7)regulas I pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)A iedaļas 3.1.1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

i. Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisijas radošos sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa perspektīvā”;

b)B iedaļā pievieno šādu 5.5. punktu:

“5.5. “e) Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu”;

(8)VI pielikuma c) punkta viii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“viii) novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un 15. pantā minētās ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā;”.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Satura rādītājs

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS    

1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums    

1.2.    Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.    Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.    Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.    Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.4.3.    Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas    

1.4.4.    Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem aktiem

1.5.    Ilgums un finansiālā ietekme    

1.6.    Paredzētie pārvaldības veidi    

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI    

2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi    

2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma    

2.2.1.    Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums    

2.2.2.    Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu    

2.2.3.    Kontroles izmaksefektivitātes aplēse un pamatojums

2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi    

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME    

3.1.    Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)    

3.2.    Aplēstā ietekme uz izdevumiem    

3.2.1.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem    

3.2.2.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām    

3.2.3.    Trešo personu iemaksas

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 38  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem aktiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2020. gada uz neierobežotu laiku,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 

☑Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS — AĢENTŪRAS

Eiropas Vides aģentūra

Satura rādītājs

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums    

1.2.    Attiecīgā rīcībpolitikas joma    

1.3.    Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:    

1.4.    Mērķi    

1.4.1.    Vispārīgie mērķi    

1.4.2.    Konkrētie mērķi    

1.4.3.    Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.    Snieguma rādītāji

1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.    Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.    Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.    Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.    Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem    

1.5.5.    Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.    Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme    

1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi    

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI    

2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi    

2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma    

2.2.1.    Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums    

2.2.2.    Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu    

2.2.3.    Kontroles izmaksefektivitātes aplēse un pamatojums

2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi    

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.    Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.    Paredzamā ietekme uz [struktūras] apropriācijām

3.2.3.    Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.4.    Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.    Trešo personu iemaksas

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS — AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 44  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2020. gada uz neierobežotu laiku,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 

☑Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas nav

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* Jāņem vērā, ka EVA papildu vajadzības ir jāapmierina, pārnesot LIFE budžetu uz aģentūras budžeta pozīciju.

3.2.2.Paredzamā ietekme uz EVA apropriācijām

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EVA cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* pamatojoties uz vidējām izmaksām, proti, EUR 55 000 līgumdarbiniekiem, kam piemēro EVA korekcijas koeficientu, t. i., 1,319*55 000=EUR 72 545, neieskaitot 2. sadaļas vispārīgos izdevumus

Personāla vajadzības (FTE):

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi, kā izskaidrots atsevišķā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

34 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa 2020. gadā.

09 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa 2021-27. gadā.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑     Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻        Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–◻    Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

(1)    COM(2019) 640 final.

(2)    Eirobarometra speciālaptaujā par klimata pārmaiņām (Nr. 490, 2019. gada aprīlis) klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu atzina 93 % ES iedzīvotāju, un lielais vairums uzskata, ka klimata pārmaiņu jautājumā ir jārīkojas enerģiskāk.

(3)    COM(2018) 773 final.

(4)    Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu (2019/2582(RSP)).

(5)    Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP25) Madridē, Spānijā (2019/2712(RSP)).

(6)    Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).

(7)    Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).

(8)    https://www.consilium.europa.eu/media/39931/a-new-strategic-agenda-2019-2024-lv.pdf

(9)    ES ratificēja 2016. gada 5. oktobrī, spēkā stājās 2016. gada 4. novembrī.

(10)    Attiecībā uz visiem ekonomikas sektoriem, izņemot starptautisko kuģniecību, SWD(2019)396.

(11)    COM(2020) 21 final, 2020. gada 14. janvāris.

(12)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020) 22 final).

(13)    Padziļinātā analīze, kas papildina Komisijas paziņojumu COM(2018) 773, 7.1. pielikums, https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_analysis_in_support_en_0.pdf.

(14)    Eirobarometra speciālaptaujā par klimata pārmaiņām (Nr. 490, 2019. gada aprīlis) 92 % ES iedzīvotāju — un vairāk nekā astoņi no 10 katrā dalībvalstī — piekrita, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam, vienlaikus kompensējot atlikušās emisijas, lai līdz 2050. gadam ES ekonomiku padarītu klimatneitrālu.

(15)    Padziļinātā analīze, kas papildina Komisijas paziņojumu COM(2018) 773, https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_analysis_in_support_en_0.pdf.

(16)    OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(17)    OV C , , lpp.

(18)    OV C , , lpp.

(19)    Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.

(20)    IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].

(21)    IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.

(22)    Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).

(23)    Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(24)    Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(25)    Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(29)    COM(2016) 860 final, 2016. gada 30. novembris.

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).

(34)    Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).

(35)    Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(37)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(38)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(39)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(40)    EBTA - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(41)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(42)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(43)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(44)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(45)    EBTA - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(46)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(47)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(48)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(49)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).