EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.2.2020
COM(2020) 73 final
2020/0032(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Serbijas Republikas pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Savienības vārdā jāieņem sakarā ar Serbijas Republikas pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.1995. gada Graudu tirdzniecības konvencija
1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas (“konvencija”) mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību visos graudu tirdzniecības aspektos, veicināt starptautiskās graudu tirdzniecības paplašināšanos un nodrošināt pēc iespējas brīvāku šīs tirdzniecības plūsmu. Turklāt konvencijas nolūks ir visu dalībnieku interesēs dot pēc iespējas plašāku ieguldījumu starptautiskā graudu tirgus stabilitātē, uzlabot pasaules pārtikas nodrošinājumu un izveidot forumu, kur apmainīties ar informāciju un apspriest dalībnieku bažas, kas saistītas ar graudu tirdzniecību.
Konvencija stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā.
Savienība ir konvencijas puse 1 .
2.2.Starptautiskā Graudu padome
Starptautiskā Graudu padome (IGC) ir starpvaldību organizācija, kas tiecas īstenot konvencijas 1. pantā noteiktos mērķus. Konkrētāk, IGC mērķi ir:
(a)veicināt starptautisko sadarbību visos graudu tirdzniecības aspektos;
(b)veicināt graudu nozares starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos, atvērtību un taisnīgumu;
(c)veicināt starptautiskā graudu tirgus stabilitāti, uzlabot pasaules pārtikas nodrošinājumu un veicināt to valstu attīstību, kuru ekonomika ir atkarīga no graudu tirdzniecības.
Šie mērķi tiek īstenoti ar tirgus pārredzamības uzlabojumiem, ko panāk, izmantojot informācijas apmaiņu, analīzi un konsultācijas par tirgus un politikas attīstības tendencēm.
Patlaban IGC ir 28 locekļi, kuru vidū ir daudzi pasaules lielākie graudaugu ražotāji, kā arī importētāji. Līdztekus Savienībai citu locekļu vidū ir Argentīna, ASV, Austrālija, Ēģipte, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija un Ukraina. Tomēr Ķīna un Brazīlija nav tās locekles.
28 IGC locekļiem kopā ir 2000 balsu.
Budžeta procedūru vajadzībām (sk. konvencijas 11. pantu), t. i., lai noteiktu locekļu ikgadējās finansiālās iemaksas, Savienībai 2019./20. gadā 2 ir 372 balsis.
Lēmumu pieņemšanā, proti, kad tiek balsots (sk. konvencijas 12. pantu), 1000 balsu tiek sadalīts 10 eksportētājiem locekļiem (tai skaitā 245 balsis Savienībai) un 1000 balsu – 18 importētājiem locekļiem. Jāuzsver, ka principā IGC darbojas pēc vienprātības principa un gadījumi, kad tiek faktiski balsots, ir ļoti reti.
Starptautiskās Graudu padomes sanāksmēs Savienību pārstāv Komisija. IGC sanāksmēs, jo īpaši padomes sesijās, var piedalīties dalībvalstis.
2.3.Paredzētais Starptautiskās Graudu padomes akts
2020. gada 23. janvārī Serbijas Republika 3 oficiāli pieteicās uz pievienošanos konvencijai. Par Serbijas Republikas pieteikumu IGC sekretariāts tās locekļus informēja 2020. gada 27. janvārī.
Saskaņā ar konvencijas 27. panta 2. punktu visu valstu valdības tai var pievienoties ar nosacījumiem, kādus padome uzskata par piemērotiem. Saskaņā ar Graudu tirdzniecības konvencijas reglamenta (“reglaments”) 33. noteikuma d) punktu administratīvā komiteja izskata un iesaka padomei pievienošanās pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar konvencijas 27. panta 2. punktu.
Saskaņā ar reglamenta 33. noteikuma b) punktu konvencijas 11. panta piemērošanas (t. i., locekļu ikgadējās finansiālās iemaksas noteikšanas) vajadzībām balsu skaitu valstij, kas pievienojas, nosaka, ņemot vērā šīs valsts graudu tirdzniecības kopapjoma attiecību pret visu IGC locekļu graudu tirdzniecības kopapjomu.
Saskaņā ar konvencijas 12. panta 1. punktu locekļi, kas būs eksportētāji locekļi, un locekļi, kas būs importētāji locekļi, konvencijas īstenošanas vajadzībām padomei jānosaka, ņemot vērā minēto locekļu graudu tirdzniecības modeļus un izteikto viedokli. Saskaņā ar tā paša noteikuma 2. un 3. punktu padome noteiks arī to balsstiesības.
Tā kā nākamā IGC sanāksme notiks tikai 2020. gada 8. jūnijā, IGC sekretariāts ir ierosinājis padomei Serbijas Republikas pievienošanos apstiprināt balsošanā pa pastu, lai būtu iespējama drīzāka pievienošanās. Ja līdz 2020. gada 31. martam no pašreizējiem IGC locekļiem nebūs saņemti iebildumi, Serbijas Republikas pievienošanās stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī.
Lai gan īpaši noteikumi par balsošanu pa pastu (vai rakstisko procedūru) konvencijā nav paredzēti, konvencijas 14. pantā par padomes lēmumiem nav prasīts šādus lēmumus pieņemt padomes sesijā.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK 4 ar termiņu līdz 1998. gada 30. jūnijam; kopš tā laika šis termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Saskaņā ar konvencijas 33. pantu konvencija katru reizi tiek pagarināta uz laikposmu, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Iepriekšējoreiz to ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja 2019. gada jūnijā, un tā ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam 5 .
Savienība vienmēr ir bijusi aktīva IGC locekle un atbalstījusi organizācijas paplašināšanos.
Serbijas Republika ir liels lauksaimniecības produktu ražotājs; jo īpaši tas attiecas uz kukurūzu, kas ir viena no galvenajām kultūrām, kura ietilpst IGC darbības jomā.
Pieteikumu uz dalību ES Serbijas Republika iesniedza 2009. gada 19. decembrī, un 2012. gada 1. martā Eiropadome Serbijai piešķīra kandidātvalsts statusu.
Šā priekšlikuma mērķis ir ierosināt, lai Padome pilnvarotu Komisiju apstiprināt Serbijas Republikas pievienošanos konvencijai.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 6 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Ar paredzēto IGC aktu tiek paplašināts IGC locekļu sastāvs. Paredzētajam aktam ir juridiskas sekas, jo īpaši tāpēc, ka tas ietekmēs lēmumu pieņemšanas līdzsvaru IGC, kuras lēmumiem ir vajadzīgs eksportētāju un importētāju locekļu balsu vairākums un kuras lēmumi tās locekļiem ir saistoši, kā noteikts konvencijas 14. pantā.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta pirmā daļa.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2020/0032 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Serbijas Republikas pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju (“konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK 7 , un tā stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā. Konvencija tika noslēgta uz trim gadiem, un tās termiņš kopš tā laika ticis regulāri pagarināts uz turpmākiem divu gadu periodiem. Iepriekšējoreiz konvencijas termiņu ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja tās 49. sesijā 2019. gada jūnijā 8 , un konvencija būs spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(2)Uz konvencijas 27. panta 2. punkta pamata visu valstu valdības tai var pievienoties ar nosacījumiem, kādus Starptautiskā Graudu padome uzskata par piemērotiem.
(3)2020. gada 23. janvārī Serbijas Republika oficiāli pieteicās uz pievienošanos konvencijai.
(4)2012. gada 1. martā Eiropadome piešķīra Serbijai kandidātvalsts statusu.
(5)Serbijas Republika ir liels graudaugu, jo īpaši kukurūzas, ražotājs.
(6)Serbijas pievienošanās ir Savienības interesēs, tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Graudu padomē,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Graudu padomē, ir atbalstīt Serbijas Republikas pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs