PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

“Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā” (“Nolīgums”) 1 tika parakstīts 2002. gada 4. jūlijā Kopenhāgenā un noslēgts uz sākotnējo laikposmu, kas beidzās 2002. gada 31. decembrī. Nolīguma 12. panta b) punktā ir paredzēta iespēja pēc Pušu vienošanās to pagarināt uz piecu gadu laikposmu. Nolīgums pagarināts divreiz: 2011. 2 un 2014. 3 gadā.

Nolīgums notecēja 2019. gada 7. novembrī.

Nolīguma vēlreizēja pagarināšana uz pieciem gadiem ir abu Nolīguma pušu interesēs, jo turpina veicināt ES un Ukrainas sadarbību kopīgajās zinātnes un tehnoloģiju (ZT) prioritārajās jomās, kas rada abpusēju labumu.

Ukrainai ir ilgas zinātnes un tehnoloģiju izcilības tradīcijas, un par spīti pēdējo gadu grūtībām tai joprojām ir augstākā līmeņa zinātne un zinātnieki, un šī Savienības kaimiņvalsts ir svarīgs zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas (ZTI) subjekts. Savienības un Ukrainas sadarbība tradicionāli ir bijusi ļoti aktīva, sevišķi tādās jomās kā progresīvi/jauni materiāli, IT tehnoloģija, fizika un astronomija, inženierzinātnes, lauksaimniecības tehnoloģija, nanotehnoloģija, biotehnoloģija un to lietišķošana tādās nozarēs kā aviācija, enerģētika un biomedicīna, it īpaši vēža imūnterapija.

Ar Nolīgumu izveidotās ES un Ukrainas Apvienotās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības komitejas sanāksmē, kas 2019. gada 29. janvārī notika Kijevā, Puses pauda nodomu Nolīgumu vēlreiz pagarināt uz pieciem gadiem, atzīstot progresu ES un Ukrainas sadarbības paplašināšanā pētniecībā un inovācijā. Ukrainas valdība no savas puses pagarināšanu jau ir sākusi.

Pagarinātā Nolīguma saturs būs identisks pašreizējā Nolīguma saturam. Pagarinātais Nolīgums nevienai no Pusēm neradīs jaunas tiesības un pienākumus, taču paildzinās juridisko režīmu, kas zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomā Pušu starpā jau pastāv.

•Saskanība ar attiecīgajā politikas jomā spēkā esošajiem noteikumiem

Iniciatīva visnotaļ saskan ar ES pētniecības un inovācijas starptautiskās sadarbības stratēģiju 4 , kā arī iepriekšējās un jaunās Komisijas ārējo sakaru darbību, kur Ukraina ES ir stratēģisks partneris pētniecības un inovācijas jomā.

Ar Nolīgumu tiek arī īstenota ES starptautiskās sadarbības stratēģija pētniecībā un inovācijā, kas aicina ES pētniecības un inovācijas vidi padarīt starptautiskāku un atvērtāku.

Šis Nolīgums papildina programmas “Apvārsnis 2020” Asociācijas nolīgumu, kurā īpaša uzmanība pievērsta noteikumiem par Ukrainas dalību “Apvārsnī 2020”. Šā ZT nolīguma pagarināšana ļautu saglabāt vispārējo plašo tiesisko regulējumu divpusējai sadarbībai ZTI jomā un raidītu svarīgu politisku signālu par to, cik lielu nozīmi ES piešķir sadarbībai ar Ukrainu ZTI jomā.

• Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija apstiprina, ka sadarbība pētniecībā ir svarīgs ES ārlietu politikas aspekts, un sadarbību pētniecībā uzskata par sociālekonomisko saišu būtisku stiprinātāju.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Darboties starptautiskajā arēnā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ES pilnvaro LESD 186. pants. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības jomā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir paralēla kompetence. Tāpēc ES rīcību nevar aizstāt ar dalībvalstu rīcību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ir vajadzīgi tikai cilvēkresursi un administratīvie resursi; tie aprakstīti tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

Uz minēto apsvērumu pamata Komisija aicina Padomi:

– Savienības vārdā pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas apstiprināt nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem (t. i., no 09.11.2019. līdz 08.11.2024.); un

– pilnvarot Padomes priekšsēdētāju norīkot personu(-as), kas ir tiesīga(-as) paziņot Ukrainas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras, lai pagarinātais Nolīgums varētu stāties spēkā.

2020/0016 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 5 ,

tā kā:

(1)ar Lēmumu 2003/96/EK 6 Padome apstiprināja Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (“Nolīgums”) 7 noslēgšanu. Nolīgums tika parakstīts 2002. gada 4. jūlijā Kopenhāgenā un stājās spēkā 2003. gada 11. februārī.

(2)Nolīguma 12. panta b) punktā ir paredzēts, ka Nolīgumu sākumposmā noslēdz līdz 2002. gada 31. decembrim, un tas ir pagarināms, Savienībai un Ukrainai ("Puses") vienojoties par piecu gadu papildlaiku.

(3)Ar Lēmumu 2011/182/ES 8 un Lēmumu (ES) 2015/344 9 Nolīgumu katru reizi pagarināja uz pieciem gadiem ar atpakaļejošu spēku attiecīgi no 2009. gada 8. novembra un 2014. gada 8. novembra. Nolīgums notecēja 2019. gada 7. novembrī.

(4)Ukraina ir svarīgs zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas (ZTI) subjekts Savienības kaimiņos. Nolūkā arī turpmāk veicināt sadarbību kopīgajās zinātnes un tehnoloģijas (ZT) prioritārajās jomās abas Puses uzskata, ka Nolīguma pagarināšana ir abpusējās interesēs.

(5)Abas Puses ir apstiprinājušas nodomu Nolīgumu pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Pagarinātā Nolīguma saturam jābūt identiskam Nolīguma saturam.

(6)Tādēļ Nolīguma pagarināšana ir jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā vēlreizēja pagarināšana uz pieciem gadiem. Nolīguma pagarinājums stājas spēkā 2019. gada 8. novembrī.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu(-as), kas ir tiesīga(-as) Savienības vārdā un saskaņā ar Nolīguma 12. panta a) punktu paziņot Ukrainai, ka Savienība ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras, lai pagarinātais Nolīgums varētu stāties spēkā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums – Padomes Lēmums pagarināt Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā.

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas ABM/ABB struktūrā 10

Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši starp Ģenerālsekretariātu, Juridisko dienestu, EĀDD un ģenerāldirektorātiem AGRI, BUDG, CLIMA, CNECT, EAC, ENER, GROW, JRC, MARE un MOVE.

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ 11 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un padarīt intensīvāku sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās. Ar Nolīgumu izveidotās ES un Ukrainas Apvienotās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības komitejas sanāksmē, kas 2019. gada 29. janvārī notika Kijevā, Puses pauda nodomu Nolīgumu pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

Šis lēmums ļaus abām Pusēm uzlabot sadarbību un attīstīt stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un jomu un globālu problēmu risināšanai, veicinot savstarpēju piekļūšanu programmām un finansējumam.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

Šis lēmums ES un Ukrainai dos abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas panākti ar pastāvīgu sadarbību. Tas ļaus apmainīties ar specifiskām zināšanām un nodot tālāk zinības, radot ieguvumu zinātnes pasaulei, rūpniecībai un abu Pušu pilsoņiem.

1.4.3.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisija regulāri uzraudzīs visas atbilstīgi nolīgumam īstenotās darbības, ieskaitot sadarbības darbības. Pārskatē citu starpā tiks aptverti šādi jautājumi:

a) sadarbības rādītāji – analīze par Ukrainas subjektu dalību ES finansētajās programmās pēc skaita un veida (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas līgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati; radītais iznākums) un otrādi (kad vien dati pieejami);

b) darbības rādītāji – ES pamatprogrammās piedalošos Ukrainas subjektu dalības sekmes, salīdzinot ar citām ārpussavienības valstīm un dalībvalstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā piedalošos augstākā ranga augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu radīto patentu un publikāciju skaits);

c) datu vākšana par sadarbības pasākumiem un saitēm, kas neietilpst attiecīgajās pētniecības finansēšanas programmās, kā arī šādu pasākumu, piemēram, dalības daudzpusējās iniciatīvās un darba grupās, ietekmes novērtēšana.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šis lēmums ļaus abām Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, abām gūstot labumu.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES un Ukrainas sadarbība pētniecībā un inovācijā pēdējos gados nemitīgi pastiprinās. ES iesaistīšanās ļauj darboties plašākā mērogā un lielākā apjomā, visu dalībvalstu labā. Nolīguma pagarināšana ļaus ES labāk piekļūt zinātnes atziņām, kas iegūtas Ukrainā, un iesaistīties plašākā sadarbībā, kuras rezultātā notiktu plašāka zinību un tehnoloģiju apmaiņa.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnes un tehnoloģiju jomā, tiek uzskatīts par abpusēji lietderīgu pētniecībā turpināt sadarbību ar Ukrainu, kas ir stratēģiska ES partnere pētniecībā un inovācijā.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem aktiem

Nolīguma ar Ukrainu pagarināšana uzskatāma par pilnīgi iederīgu pētniecības un inovācijas starptautiskās sadarbības vispārējā politiskajā satvarā (COM(2012) 497).

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☑ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–☑ Finansiālā ietekme: no GGGG. līdz GGGG. gadam.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar sākuma laikposmu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 12

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (specificēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, tādā mērā, kādā tie dod pienācīgas finansiālas garantijas;

–◻ dalībvalsts privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri dod pienācīgas finansiālas garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Ar Nolīguma 6. panta a) punktu izveidotās Apvienotās komitejas sanāksmēs regulāri tiks sekots Ukrainas subjektu dalībai Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un citos Nolīgumā paredzētajos sadarbības pasākumos.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Konstatētie riski

Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos informācijā un tās kontroli. Kontroles sistēmā nav konstatēti riski.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Neattiecas.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Neattiecas.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba veicējus vai piešķirt finansiālus līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīziju, īpaši tad, ja būs pamats apšaubīt paveiktā vai darbības pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.

Savienība veiks finanšu revīziju vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību normām atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta briesmām, uz ko tai var norādīt revidējamais subjekts. Turklāt, veicot pētniecības darbību, Komisija nodrošinās, ka Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar efektīvām pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanas gadījumā – preventīviem un proporcionāliem pasākumiem un sodiem.

Lai panāktu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.

Sevišķi līgumos būs jāparedz šādi aspekti:

- īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;

- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstīgi Regulām Nr. 2185/96, Nr. 1073/1999 un Nr. 1074/1999;

- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi Pamatregulai Nr. 2988/95, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā;

- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem piedzīšanas rīkojumiem jābūt izpildāmiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.

Bez tam atbildīgais Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (R&I ĢD) personāls īstenos sadarbības zinātnisko un budžetāro aspektu kārtējo pārbaužu programmu. R&I ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšējo revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Izdevumu kategorija 1a – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	Dif./nedif. 13 .	no EBTA valstīm 14	no kandidātvalstīm 15	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1a	08.01.05.01.	Nedif.	JĀ	JĀ	NĒ	NĒ
1a	08.01.05.03.	Nedif.	JĀ	JĀ	NĒ	NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.
[Pozīcija ………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otro dokumentu šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”

ĢD – RTD			2019 16	2020	2021	2022	2023	2024	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs:	Saistības	(1)
	Maksājumi	(2)
Budžeta pozīcijas numurs:	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvas apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 17
Budžeta pozīcijas numurs: 08.01.05.01.		(3)	0,010	0,060	0,060	0,060	0,060	0,050	0,300
Budžeta pozīcijas numurs: 08.01.05.03.		(3)	0,002	0,012	0,012	0,012	0,012	0,010	0,060
KOPĀ – RTD ĢD apropriācijas	Saistības	=1+1a +3	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360
	Maksājumi	=2+2a +3	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,010	0,060	0,060	0,060	0,060	0,050	0,300
	Maksājumi	(5)	0,010	0,060	0,060	0,060	0,060	0,050	0,300
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,002	0,012	0,012	0,012	0,012	0,010	0,060
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas <1a> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360
	Maksājumi	=5+ 6	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (atsauces summa)	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2019	2020	2021	2022	2023	2024	KOPĀ
ĢD – RTD
• Cilvēkresursi
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ RTD ĢD	Apropriācijas

KOPĀ –
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2019 18	2020	2021	2022	2023	2024	KOPĀ
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360
	Maksājumi	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

N+1

N+2

N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 19

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 20 …

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvas apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvas apropriācijas šādi:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2019 21

2020

2021

2022

2023

2024

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 22
Cilvēkresursi	0,010	0,060	0,060	0,060	0,060	0,050	0,300
Citi administratīvi izdevumi	0,002	0,012	0,012	0,012	0,012	0,010	0,060
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,012	0,072	0,072	0,072	0,072	0,060	0,360

KOPĀ

0,012

0,072

0,060

0,360

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2019	2020	2021	2022	2023	2024
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
XX 01 01 02 (Delegācijas)
08 01 05 01 (Netiešā pētniecība)		0,1	0,5	0,5	0,5	0,5	0,4
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot pilnslodzes ekvivalentā FTE) 23
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 24	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ		0,1	0,5	0,5	0,5	0,5	0,4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Saskaņā ar Nolīguma 6. panta a) punktu izveidotās Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un rīkošana, kā arī Nolīguma darbības un īstenošanas vēlākā uzraudzīšana.

Aprēķini veikti proporcionāli Nolīguma darbības ilgumam.

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva sader ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma Eiropas Parlamentam un Padomei vēl jāpieņem.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N	N+1	N+2	N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 25
		N	N+1	N+2	N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
[...]. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir „piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgās izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.