Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam”

(2021/C 175/02)

Ziņotājs:

Emil BOC (RO/PPE), Klužas-Napokas mērs

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam

COM(2020) 625 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

vērš uzmanību uz to, ka no izglītības lielā mērā ir atkarīga vietējo un reģionālo pašvaldību harmoniska attīstība, īpaši jaunajā kontekstā, kad tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem stratēģiskajiem faktoriem uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā. Izglītība būtiski ietekmē arī citas jomas, kas interesē vietējās un reģionālās pašvaldības, piemēram, intelektuālā darbaspēka emigrāciju vai pieplūdumu, sociālo kohēziju, pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu, digitālo pārveidi, inovāciju (tehnoloģisko un sociālo), zaļās kopienas, kā arī sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un citiem sektoriem. Izglītība ir svarīgs faktors kopienu noturības veidošanā; tā palīdz tām pārvarēt ekonomikas un citas krīzes, kā arī pielāgoties jaunām vajadzībām un kontekstiem. Vietējā un reģionālā mērogā izglītības un apmācības veicināšana būtu jāuzskata par būtisku ieguldījumu mūsu nākotnes labā;

uzskata, ka Eiropas izglītības telpas veiksmīgā izveidē izšķiroši svarīga ir vietējo un reģionālo pašvaldību loma. Tā iemesls ir tiešā un spēcīgā saikne, ko tās uztur ar kopienām, kurās ir jāīsteno Eiropas līmenī izstrādātā izglītības politika, turklāt šī politika pēc tam šīs pašvaldības ietekmē tiešā veidā. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par 70 % ES tiesību aktu īstenošanu. Plašākā skatījumā izglītība ir vietējā līmeņa jautājums, un no šāda viedokļa, atbilstoši subsidiaritātes principam, plānā līdztekus valsts un Eiropas līmenim ir jāiekļauj vietējais un reģionālais līmenis, lai tie jau no paša sākuma varētu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Ir pašsaprotami, ka starp Komisiju un RK šajā būtiskajā jomā ir jāizveido strukturētas un nepārtrauktas attiecības;

uzsver, ka Eiropas izglītības telpas stratēģiskos mērķus ir jāpapildina ar skaidriem un identificējamiem finanšu resursiem, kas pieejami vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

uzskata, ka starp svarīgākajiem Eiropas izglītības telpas mērķiem jāizvirza ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, vides ilgtspējas nodrošināšana un eiropeiskās, nacionālās un reģionālās identitātes stiprināšana;

uzstāj uz nepieciešamību sagatavot ceļvedi, kā arī gada nostādnes un rādītājus, lai būtu iespējams novērtēt panākumus, kas gūti, pildot Eiropas izglītības telpas izveides mērķus Eiropas, valsts un – vajadzības gadījumā – reģionālā un vietējā līmenī. Ir jāatbalsta pašreizējās vietējās un reģionālās situācijas novērtējums, kā arī attiecīgi jānosaka mērķi, uzdevumi un atbalsta sistēma;

vērš uzmanību uz to, ka Eiropas līmenī ir jānotiek nopietnām sarunām par vietējo un reģionālo pašvaldību pienākumiem Eiropas Izglītības telpas veidošanā, jo vietējo un reģionālo pašvaldību kompetence izglītības jomā dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Ir svarīgi izveidot saikni starp šiem pienākumiem un valstu valdību stratēģijām un pasākumiem. Katrai pilsētai, vietējai pašvaldībai un reģionam savā stratēģijā ir jāiekļauj svarīgākie izglītības mērķi, kas saistīti ar valsts vai Eiropas mērķiem;

konstatē, ka problemātika un potenciālie ieguvumi, kas saistīti ar izglītības jomu, ir vienoti, savukārt atšķiras vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā esošie instrumenti un resursi. Jāņem vērā, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav vienāda administratīvā spēja, un tas tiešā veidā ietekmē viņu spējas gūt panākumus dažādu stratēģiju un politikas izstrādē un īstenošanā izglītības jomā. Ļoti svarīgi ir apzināt reģionālās vajadzības izglītības jomā un atbalstīt konkrētu politiku, kurā ir ņemts vērā vietējais konteksts. No šāda viedokļa ir svarīgi veidot instrumentus, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dotu iespēju smelties iedvesmu no citu Savienības vietējo pašvaldību labas prakses. Tādas Eiropas mēroga sistēmas veidošana, kurā būtu uzskaitīti katrā reģionā pieejamie resursi, lai tos varētu elastīgi un efektīvi izmantot, palīdzēs izveidot Eiropas izglītības telpu. Izglītības pakalpojumu sniegšanā un pārklāšanās novēršanā ļoti svarīga nozīme ir sadarbībai. Komisijai būtu jāatbalsta šāda veida pieeja un jārūpējas par visu to šķēršļu likvidāciju, kas apgrūtina sadarbību, kā arī aktīvi jāizstrādā un jāatbalsta elastīgs, pieejams un vienkārši izmantojams sadarbības satvars;

uzskata, ka ir svarīgi mazināt gan atšķirības, kas izglītības jomā pastāv starp attālām, lauku un pilsētu teritorijām, gan reģionālās atšķirības, gan arī atšķirības starp dažādiem izglītības līmeņiem (pamata, vidējo un augstākās izglītības līmeni) un starp dažādām izglītības iestādēm. Šīs atšķirības veicina nevienlīdzības saglabāšanos, piemēram, izglītības pieejamības un turpināšanas iespēju ziņā, un atspoguļojas ilgtermiņa rezultātos, konkrēti, integrācijā darba tirgū un labi apmaksāta darba atrašanas iespējamībā;

piezīmē, ka dažādām Eiropas Savienības piedāvātām izglītības un apmācības programmām ir jāpiemēro konsekventa pieeja un finansējums. Jaunajā pieejā līdztekus Erasmus+ ir jāiekļauj tādi papildinstrumenti kā programma “Apvārsnis Eiropa” un struktūrfondi. Šai pieejai ir jābūt iekļaujošai, un visiem ES instrumentiem ir jāpalīdz reģionālajām un vietējām pašvaldībām īstenot elastīgu un raitu pārveides procesu, kas būtu pielāgots pastāvošajai daudzveidībai, nodrošinātu sinerģiju un novērstu pārklāšanos izglītības un apmācības jomā (gan izglītojamo, gan izglītības darbinieku labā);

10.

uzsver: ir jāievēro princips, kas paredz nevienu neatstāt novārtā. Zemas kvalitātes izglītība bieži ir saistīta ar nabadzību un ar individuālo resursu trūkumu. Turpinādami izglītībai nesniegt vajadzīgo atbalstu, mēs veidojam apburto loku, kurā nepietiekamas veiktspējas un prasmju trūkuma dēļ apstājas vietējā ekonomikas izaugsme un veidojas vēl lielāks resursu trūkums. Ir svarīgi, lai stratēģijā un darbības programmās tiktu ņemti vērā arī tie cilvēki, kuriem nav resursu, un citi nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki, kuriem izglītība ir viena no retajām iespējām atbrīvoties no nabadzības;

11.

turklāt uzsver, ka slikta izglītība ir saistīta arī ar šķēršļiem, kas traucē piekļūt izglītībai dažādu diskriminācijas iemeslu dēļ, tostarp dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ ir būtiski visiem nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu izglītību un veikt atbilstīgus pasākumus, lai izglītības iestādēs apkarotu rasismu un diskrimināciju;

12.

uzskata, ka pēc Covid-19 krīzes ir jāizdara vairāki būtiski secinājumi izglītības jomā vietējo un reģionālo kopienu līmenī. Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi izglītību vietējās un reģionālajās pašvaldībās, jo tām nākas risināt tādas lielas problēmas kā krīžu pārvarēšana, ekonomikas un sociālā izturētspēja, tehnoloģiju izmantošana izglītībā, cilvēkresursu pielāgošana jaunajai realitātei, nepieciešamība sadarboties un nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību. Izglītības procesā ir vairāki izaicinājumi: digitālā pārkārtošanās un pārveide, jaunas pedagoģiskās metodes, drošas vides veidošana, lai audzēkņi un mācībspēki justos komfortabli, mobilitātes uzturēšana un pārveide (attiecībā gan uz studentiem, gan pasniedzējiem). Ir svarīgi apzināt, kādas problēmas skar sistēmu, kā arī to, kādas izmaiņas ir jāveic, lai turpmāk izglītības sistēmas līdzīgā situācijā būtu noturīgas. Īstenojot sadarbību izglītības un apmācības jomā, izglītības sistēmu noturībai ir jābūt prioritātei, un, lai to nodrošinātu, citu līdzekļu vidū ir jāizmanto arī izglītības inovācija un jaunās tehnoloģijas (piemēram, mākslīgais intelekts, superdatori/superdatošana un kiberdrošība). Ņemot vērā arī sociālās, etniskās un reģionālās atšķirības un problēmas, ir svarīgi nodrošināt, lai visām kopienām būtu vienlīdzīga piekļuve digitālajai izglītībai, tostarp aprīkojumam, resursiem un digitālajam izglītības saturam;

13.

uzsver, ka skolotāja profesijas vērtības izcelšana (tostarp no finansiālā viedokļa) un motivētu un kompetentu cilvēkresursu pastāvīga attīstīšana šajā nolūkā ir viens no būtiskākajiem faktoriem Eiropas izglītības telpas izveidei. Neizprotot skolotāju fundamentāli svarīgo lomu, nav iespējams izglītības jomā veidot rezultatīvu stratēģiju. Ir svarīgi veikt ieguldījumus tādās jomās kā skolotāju apmācība un pilnveide, kā arī efektīvas skolotāju atlases, darbā pieņemšanas un novērtēšanas procedūras, un palielināt skolotāja profesijas prestižu, īpaši lauku apvidos, ar mērķi saglabāt dalībvalstu izglītības sistēmu kvalitāti un konkurētspēju, kā arī stiprināt Eiropas Savienības vadošās pozīcijas starptautiskā līmenī;

14.

uzsver, ka arvien lielāku nozīmi iegūst stratēģisku partnerattiecību veidošana starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to teritorijā esošajām universitātēm (šīs universitātes ir viens no galvenajiem elementiem “zināšanu četrstūrī”, kuru veido izglītība, pētniecība, inovācija un pakalpojumi sabiedrībai). Universitātēm ir svarīga loma vietējo kopienu un reģionu noturības veidošanā. Akadēmiskā izglītība var stimulēt intelektuālā darbaspēka pieplūdumu un apriti un palīdzēt Eiropai piesaistīt kvalitatīvus starptautiskus cilvēkresursus. Akadēmiskās izglītības jomā ES līmenī ir ierosinātas apjomīgas reformas, piemēram, Eiropas universitāšu iniciatīva, studentu mobilitāte, Eiropas studenta karte, absolventu gaitu apzināšana un augstākās izglītības diplomu savstarpēja atzīšana. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iespējai veidot stratēģiskas partnerības ar universitātēm un sniegt ieguldījumu šajā pārveides procesā;

15.

uzsver ciešo saikni starp Eiropas izglītības telpu un Eiropas Pētniecības telpu un aicina izstrādāt “jaunu pieeju Eiropas izglītības un pētniecības telpai; atgādina, ka šiem jautājumiem ir vajadzīga transversāla pieeja, kas būtu cieši saistīta ar reģionālo politiku” (1);

16.

apzinās, ka ļoti svarīga ir augstākās izglītības diplomu un vidējās izglītības un apmācības sertifikātu savstarpēja atzīšana dalībvalstu starpā. Ja mēs vēlamies progresēt, šī savstarpējā atzīšana ir vajadzīga, turklāt, saskaņā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, tās pamatā vajadzētu būt gaidītajiem mācību rezultātiem;

17.

atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt elastīgas mācību programmas, uzsvaru liekot uz prasmēm un atvērtajiem izglītības resursiem, kas būtu piemēroti uz tehnoloģiju balstītiem mācīšanās procesiem; uzskata arī, ka elastīgas mācību programmas var veicināt vietējo un reģionālo īpatnību integrēšanu, ja problēmu risināšana un prasmju attīstīšana tiek veikta atkarībā no apstākļiem un vajadzībām/problēmām, kas pastāv katrā vietējā vai reģionālajā pašvaldībā;

18.

uzskata, ka ir svarīgi uzskaitīt un popularizēt veiksmīgus piemērus tam, kā vietējā un reģionālajā līmenī ir īstenoti Eiropas izglītības telpas mērķi. Analizējot un izplatot labāko praksi, ir iespējams stiprināt dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pasākumu pievienoto vērtību;

19.

uzskata, ka vietējās izglītības infrastruktūras attīstīšanā ir jāmaina prioritātes, un norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības savās kopienās atbalstīs pāreju uz mūsdienīgu, funkcionālu, digitālu un zaļu izglītības infrastruktūru. Uzsvars būtu jāliek uz atteikšanos no neelastīgām izglītības struktūrām par labu elastīgiem modeļiem, kas dod iespēju pārvarēt formālos šķēršļus gan starp iestādēm, gan izglītības līmeņiem;

20.

konstatē, ka izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas var izmainīt ekonomikas modeli vietējā un reģionālā līmenī (proti, virzīties uz zaļo ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un digitālo pārveidi). Vienlaicīga ekoloģiskā un digitālā pārkārtošanās ir jāintegrē visos izglītības procesos un transversālajos izglītības un apmācības mērķos;

21.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota koalīcija “Izglītība – klimatam”, lai atbalstītu Eiropas Klimata pakta īstenošanu, un pauž gatavību cieši iesaistīties šajā Eiropas izglītības telpas pamatiniciatīvā, lai sabiedrībā panāktu taisnīgu, zaļu un digitālu pāreju visu labā;

22.

aicina Eiropas Komisiju koalīcijā “Izglītība – klimatam” iekļaut reģionus un vietējās kopienas, kā arī tādas iniciatīvas kā Globālais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, lai nodrošinātu saikni starp augšupējām iniciatīvām un ES līmeņa rīcību, tādējādi atbalstot apņemšanās un konkrētus pasākumus virzībai uz ilgtspēju visā Eiropas Savienībā;

23.

uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāvelta ikdienas dzīves prasmēm un caurviju prasmēm, lai palielinātos Eiropas iedzīvotāju spēja pielāgoties dinamiskam, nepārtraukti mainīgam darba tirgum;

24.

uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības kvalitāte vietējā un reģionālā līmenī, jo tādējādi būtu iespējams būtiski samazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, kā arī vērš uzmanību uz to, ka svarīgs ir Komisijas un Eiropas Savienības piešķirtais atbalsts, kura mērķis ir mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu un pāriet uz tā apriti;

25.

par ļoti svarīgu uzskata to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības atbalsta skolēnu/studentu, kā arī sabiedrības un ierēdņu digitālo izglītību un iekļaušanu (saistībā ar jauno Komisijas atbalstīto Digitālās izglītības rīcības plānu);

26.

norāda, ka ir svarīgi uzlabot izglītības kvalitāti tādās jomās kā pamatprasmju attīstīšana, kultūru integrācija un svešvalodu apguve, kā arī kultūras un valodu daudzveidība, un nodrošināt, ka nelabvēlīgā situācijā esoši bērni iegūst prasmes, ko citi bērni apgūst mājās;

27.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības sadarbībā ar formālās un neformālās izglītības un apmācības iestādēm var piedāvāt tik ļoti nepieciešamās mūžizglītības programmas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, kas ļautu cilvēkiem zaļās un digitālās pārkārtošanās laikā saglabāt vai iegūt vietu ne tikai strauji mainīgajā darba tirgū, bet arī citās dzīves jomās. Šādas programmas var arī pielāgot konkrētu grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzībām, lai uzlabotu šo grupu dzīves kvalitāti un vispārējo apmierinātības un integrācijas līmeni. Arī augstākajām izglītības iestādēm ir iespēja – un nepieciešamība – kļūt par vietējo un reģionālo pašvaldību galvenajām partnerēm saistībā ar tādu inovatīvu programmu izstrādi un īstenošanu, kas paredzētas vietējiem dalībniekiem atkarībā no vietējās un reģionālās specifikas;

28.

mudina vietējās pašvaldības un reģionus atbalstīt universitātes, profesionālās izglītības centrus un citas iestādes, kuras īsteno Erasmus+ programmas, lai veicinātu mobilitāti ne tikai studentu, bet arī dalībvalstu jauno uzņēmēju un brīvprātīgo vidū;

29.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīgi veicināt visiem skolēniem drošu vidi, kurā nav vardarbības, aizskaršanas, iebiedēšanas skolā, nievājošu izteikumu, dezinformācijas un jebkādas diskriminācijas;

30.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jārūpējas par to, lai izglītība visos līmeņos būtu iekļaujošāka attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem no neaizsargātām grupām;

31.

piezīmē, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības veicinātu (ar izglītības iestāžu palīdzību) attieksmi un pilsoniskas prasmes saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī skolotāju un skolēnu/studentu mobilitāti valstu un starptautiskā līmenī ar citām kopienām. Šāda mobilitāte var kļūt par pamatu zināšanu pārnesei ar mērķi izstrādāt un īstenot efektīvas izglītības stratēģijas. Atbilstoši ESAO pētījumam par izglītību un apmācību (TALIS, 2018) diezgan liela skolotāju daļa norāda uz nepieciešamību veidot īpašas prasmes, lai varētu strādāt skolās, kurās ir skolēni ar īpašām vajadzībām, lai varētu izmantot digitālās tehnoloģijas un mācīt daudzvalodīgās un daudzkultūru klasēs;

32.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības (izmantojot publiskā, privātā un bezpeļņas sektora partnerības) stiprināt augstākās izglītības iestāžu spējas izglītības programmās, kas specializētas digitālo prasmju padziļināšanā, piemēram, tādu progresīvo tehnoloģiju jomā kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana;

33.

konstatē arī, ka dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāveicina pārvalstisku izglītības centru izveide lielākajās ES universitāšu pilsētās, lai rastos iespēja izstrādāt labu praksi un publisko politiku attiecībā uz studentu un mācībspēku mobilitāti, kā arī izglītības procesu digitālo pārveidi.

Briselē 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) RK atzinums “Eiropas Pētniecības telpa (EPT) – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (OV C 106, 26.3.2021., 31. lpp.).