Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam”

(2021/C 300/05)

Ziņotāja:

Yoomi RENSTRÖM (SE/PSE), vietējās asamblejas locekle: Ovanokeres komūna

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.-2025. gadam”

COM(2020) 565 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam”. Komiteja uzsver, ka vienlīdzība ir viena no ES dibināšanas pamatvērtībām un ka tas ir atspoguļots Līgumos un Pamattiesību hartā, kas piešķir Eiropas Savienībai pilnvaras un atbildību apkarot diskrimināciju;

pauž bažas par secinājumiem, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2019. gada ziņojuma par pamattiesībām; tajā konstatēts, ka, neraugoties uz ilgstoši spēkā esošajiem ES tiesību aktiem par rasisma apkarošanu, etniskās minoritātes un migranti visā Eiropas Savienībā joprojām tiek vajāti un diskriminēti. Saskaņā ar minēto ziņojumu tikai 15 no 27 ES dalībvalstīm ir izstrādājušas konkrētus rīcības plānus un stratēģijas cīņai pret rasismu un etnisko diskrimināciju, un joprojām ir vērojamas nepilnības tajos valstu tiesību aktos, kuru mērķis ir noteikt kriminālatbildību par rasismu;

pauž bažas arī par rezultātiem, kas gūti Eirobarometra speciālaptaujā par diskrimināciju Eiropas Savienībā (1). Tajā norādīts, ka gandrīz 59 % respondentu uzskata, ka diskriminācija etniskās izcelsmes dēļ viņu valstī ir plaši izplatīta, it īpaši diskriminācija ādas krāsas dēļ. Tomēr priekšstati, viedokļi un attieksme dažādās diskriminētajās grupās un dažādās valstīs joprojām ļoti atšķiras;

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos visaptveroši izvērtēt spēkā esošo ES tiesisko regulējumu diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas apkarošanai, uzraudzīt Rasu vienlīdzības direktīvas piemērošanu (2) un gādāt, ka pareizi tiek īstenots Pamatlēmums par cīņu pret rasismu un ksenofobiju (3);

uzsver, ka diskriminācijas apkarošanai visās jomās ir jābūt ES prioritātei, taču norāda, ka pašlaik ES diskriminācijas novēršanas tiesību aktos ir nepilnības, jo daži diskriminācijas iemesli tiek attiecināti tikai uz nodarbinātību un profesionālo jomu. Komiteja aicina dalībvalstu pārstāvjus Padomē pabeigt sarunas par horizontālo Vienlīdzīgas attieksmes direktīvu (4), kas ir bloķēta kopš 2008. gada, kad Komisija to ierosināja;

atzinīgi vērtē to, ka Komisija pirmo reizi ir atzinusi strukturāla rasisma esamību mūsu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā sistēmā un paudusi uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina ar visaptverošas politikas palīdzību. Tādējādi ES pieeja rasismam ir jāmaina;

ir gandarīta, ka rīcības plānā ir ierosināti vairāki pasākumi, kas apvieno visus sabiedrības lēmumu pieņemšanas līmeņus, kā arī pilsonisko sabiedrību un līdztiesības iestādes, lai Eiropā efektīvāk apkarotu rasismu, piemēram, izmantojot valstu rīcības plānus rasisma novēršanai;

norāda, ka rīcības plāns ir solis ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas noteikti programmā 2030. gadam, it īpaši 10. mērķi par nevienlīdzības samazināšanu;

sagaida, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, kas tiks publicēts 2021. gadā, vēl vairāk palīdzēs uzlabot līdztiesību darba tirgū, tostarp cilvēkiem, kuri savas rases piederības (5) vai etniskās izcelsmes ziņā pieder minoritātēm;

Strukturālais rasisms – pamatproblēmas risināšana

10.

norāda, ka ir svarīgi apzināties rasisma vēsturiskās saknes. Svarīgs iekļaušanas un izpratnes veicināšanas elements ir atmiņu saglabāšana par koloniālismu, verdzību un holokaustu. Komiteja aicina reaģēt ar tādiem vēstījumiem, kuros tiek nosodīts rasisms, veicināta sociālā iekļaušana un gādāts par iespējām jebkuras rases vai etniskās piederības cilvēkiem;

11.

uzsver, ka viens no būtiskiem soļiem efektīvā strukturāla rasisma apkarošanā ir to jomu apzināšana, kurās rasisms joprojām saglabājas; tā ir, piemēram, izglītība, mājokļu joma, veselības aprūpe, darbavietas, sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, tiesību sistēma, tiesībaizsardzība un migrācijas kontrole, kā arī politiskā līdzdalība un pārstāvība;

12.

mudina Komisiju apsvērt ES rasisma- apkarošanas rīcības plānu plašākā perspektīvā un saistībā ar ES imigrācijas politiku un kopējo Eiropas patvēruma politiku;

13.

uzsver, ka ir vajadzīgi visaptveroši Eiropas dati par diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ. Ja mēs nemērīsim un nekvantificēsim diskriminācijas un nevienlīdzības apmēru, novērst šīs problēmas būs ļoti grūti. Dati par līdztiesību var dot spēcīgus instrumentus, ar ko cīnīties pret diskrimināciju un atstumtību, un parādīt diskriminācijas apdraudēto grupu stāvokli, tādējādi palīdzot plānot iekļaujošu politiku un nodrošināt tās īstenošanu;

14.

uzskata, ka dati par vienlīdzību ļauj spriest par strukturālā rasisma apmēru un to, kā šo rasismu apkarot, taču ir vajadzīgas jaunas metodes, kā vākt datus par diskrimināciju un līdztiesību. Lai mazinātu nepareizas vai ļaunprātīgas izmantošanas risku, priekšnoteikums ir pilnīga atbilstība konstitucionālajiem standartiem, ES datu aizsardzības tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartai;

15.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu vākt datus par savu darbinieku rasu un etnisko daudzveidību, izmantojot īpašu brīvprātīgu un anonīmu aptauju, tādējādi pilnībā ievērojot datu vākšanas noteikumus. Šajā saistībā uzsver, ka līdzīgs izvērtējums jāveic visām ES struktūrām, jo rasu un etniskā pārstāvība visos ES publiskās pārvaldes līmeņos ir būtiska, lai panāktu līdztiesību;

16.

atkārtoti uzsver, ka “ir svarīgi īstenot starpnozaru perspektīvu, kas vajadzīga, lai stratēģijas īstenošanā iesaistītu neaizsargātas personas, kuras var saskarties ar daudzkārtēju diskrimināciju” (6), un norāda uz tādām neaizsargātām grupām kā, piemēram, migrantes, nepavadīti bērni migranti un nepavadīti pusaudži un LGTBI personas. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm attīstīt tālāk šo starpnozaru pieeju un izstrādāt norādījumus, kā sekmēt šādas pieejas ieviešanu valsts rīcībpolitiku plānošanā, pārvaldībā un novērtēšanā;

17.

norāda, ka nepavadīti nepilngadīgie no ārvalstīm ir grupa, kas ir ļoti neaizsargāta pret rasismu un kam jāpievērš īpaša uzmanība saskaņā ar ES stratēģiju par bērna tiesībām 2021.–2024. gadam;

18.

aicina rasisma apkarošanas politiku integrēt visās ES politikas jomās. Eiropas Reģionu komiteja uzsver: lai efektīvi cīnītos pret multiplo diskrimināciju, ikvienā diskriminācijas novēršanas politikas virzienā jāpiemēro arī intersekcionāla pieeja;

19.

uzskata, ka bieži tiek ignorēta strukturālā rasisma ekonomiskā dimensija. Tas rada lielas ekonomiskas izmaksas, jo cilvēki nevar izmantot visu savu potenciālu. Ja sabiedrība būs mazāk rasistiska, tā būs ekonomiski spēcīgāka;

20.

uzsver, ka Covid-19 krīze ir parādījusi un saasinājusi Eiropā pastāvošo nevienlīdzību, marginalizāciju un diskrimināciju, kā arī pastiprinājusi strukturālo rasismu. Personas, kas jau tā ir neaizsargātas, ir saņēmušas vēl smagāku triecienu. Līdzās miljoniem darba ņēmēju, kas zaudējuši darbu un ienākumus, vissmagāk skartie ir migranti pie robežām, nestabilu darbu strādājošie, personas bez dokumentiem, ģimenes ar zemiem ienākumiem, bezpajumtnieki, vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes, kā arī cilvēki ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, tostarp daudzas rasu un etniskās minoritātes. Tāpēc jebkurā pasākumā reaģēšanai uz pandēmiju ir vajadzīga nediskriminējoša pieeja, un gan tiešā, gan netiešā veidā ir jāietekmē rasisms dažādās sabiedrības jomās;

21.

atkārtoti aicina “īstenot stingrus pasākumus, lai aizstāvētu pilsonisko brīvību un demokrātiju arvien digitalizētākā laikmetā, tostarp samazināt visaptverošas digitālās uzraudzības risku un apkarot nepatiesus ziņojumus, dezinformācijas kampaņas, naida runu un diskrimināciju, īpaši rasismu, digitālajā jomā neatkarīgi no tā, vai šīs nevēlamās norises ir izcēlušās Eiropas Savienībā vai ārpus tās” (7);

22.

vēlreiz uzsver arī to, ka “būtisks elements jebkurā turpmākajā tiesiskajā regulējumā, kas tiks piemērots mākslīgā intelekta jomā, ir aizsardzības pasākumu ieviešana, lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts ir brīvs no aizspriedumiem un nevairo diskrimināciju dzimuma, etniskās piederības, vecuma, invaliditātes vai dzimumorientācijas dēļ” (8);

23.

uzsver nepieciešamību novērst diskriminējošu attieksmi tiesībaizsardzības iestādēs, policijas brutalitāti un atsevišķu rasu vai etnisko grupu profilēšanu pēc rases, un uzskata, ka policijai un tiesībaizsardzības iestādēm ir jārāda piemērs rasisma un diskriminācijas novēršanā;

24.

uzskata, ka tajās dalībvalstīs, kurās par policijas darbu atbild vietējās un reģionālās pašvaldības, ir svarīgi veikt pasākumus, lai apkarotu un novērstu rasismu tiesībaizsardzības jomā, kontrolētu policijas darbības, ieguldītu šo iestāžu personāla apmācībā un attīstībā un pārredzami apstrādātu datus, kas saistīti ar profilēšanu pēc rases. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāizstrādā arī visaptverošas programmas vardarbības novēršanai kopienās, kuru pamatā būtu sabiedrības drošība un ES noteikto nediskriminēšanas standartu pilnīga ievērošana policijas darbā;

25.

atkārtoti norāda, ka “būtisks faktors šajā ziņā ir tāda sabiedrība, kurā pilnībā tiek ievērotas visu iedzīvotāju grupu cilvēktiesības, starptautiskie standarti un tiesību normas, tostarp diskriminācijas, rasisma un citu neiecietības veidu apkarošanas jomā saistībā ar vardarbīgas radikalizācijas novēršanu un apkarošanu” (9);

Vietējās un reģionālās pašvaldības – pirmajās līnijās

26.

atzinīgi vērtē to, ka ES Rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ierādīta svarīga loma cīņā pret rasismu. Komiteja norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā to tuvumu plašai sabiedrībai, ir būtiska nozīme Eiropas vērtību popularizēšanā un ievērošanā, kā arī galvenā loma rasisma un naida noziegumu apkarošanā, neaizsargātu grupu un minoritāšu aizsardzībā un sociālās kohēzijas veicināšanā;

27.

ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību pienākumus un svarīgo rasisma apkarošanas darbu, ko tās jau veic savas kompetences jomās, aicina atzīt pašvaldības par stratēģiskiem partneriem valsts rīcības plāna izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;

28.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu izpratnes veidošanā un apmācības un izglītības nodrošināšanā ar mērķi apkarot rasismu, jo īpaši jauniešu vidū;

29.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā no ES fondiem un no Next Generation EU piešķirt finanšu resursus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu rasismu un diskrimināciju tādās jomās kā piekļuve darba tirgum, izglītība, sociālā aprūpe, veselības aprūpe un mājokļi. Tas ietver īpašas uzmanības pievēršanu neaizsargātākajām grupām un līdzekļu piešķiršanu no ārvalstīm ieceļojušu nepavadītu nepilngadīgo aizsardzībai, jo daudzos gadījumos par to ir atbildīgas vietējās un reģionālās pašvaldības;

30.

uzskata, ka līdzās rasisma apkarošanas rīcības plānu pieņemšanai valstu līmenī var būt lietderīgi izstrādāt arī vietējos un reģionālos rīcības plānus. Tie ar konkrētiem pasākumiem varētu palīdzēt risināt strukturālā rasisma problēmu. Šāda nostādne atspoguļo arī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2019. gada ziņojumā pausto nostāju, proti, ka cīņā pret rasismu nepieciešams izstrādāt rīcības plānus visos līmeņos. Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu pienācīgi jāatbalsta vietējo rīcības plānu izstrādē, tostarp izmantojot ad hoc iniciatīvas spēju veidošanai;

31.

Komiteja varētu iesaistīties šajā procesā un kalpot par platformu rasisma apkarošanas pasākumu pilnveidošanai vietējā un reģionālajā līmenī, piemēram, atbalstot sociālo integrāciju, apkarojot enerģētisko nabadzību un veicinot pienācīgu mājokļu pieejamību;

32.

uzsver, ka ir jāiesaista gan valsts līmeņa, reģionālās un vietējās iestādes, gan arī pilsoniskā sabiedrība, lai nodrošinātu nacionālo rasisma apkarošanas rīcības plānu leģitimitāti un lai rasismu Eiropā apkarotu efektīvāk. Ir svarīgi arī apmainīties ar labas prakses piemēriem starp dažādām valstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, daloties ar informāciju par mērķiem un pasākumiem, kas noteikti rasisma apkarošanas plānos, kurus izstrādājuši dažādi pārvaldības līmeņi;

33.

uzskata: lai varētu pēc iespējas labāk izmantot topošos Komisijas priekšlikumus par valstu rasisma apkarošanas rīcības plāniem, ir vajadzīgas striktas procedūras, kas nodrošinātu, ka tos īsteno noteiktajā termiņā, nosakot skaidrus un izmērāmus mērķus, un ka progress tiek uzraudzīts gan valstu, gan Eiropas līmenī, Komisijai uzņemoties visu atbildību par savu pēckontroles pasākumu daļu;

34.

uzsver, ka divus gadus pēc valstu rasisma apkarošanas rīcības plānu izveides būtu jānovērtē to efektivitāte un novērtēšanā pilnībā jākonsultējas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

Eiropas Reģionu komiteja, ES iestādes un rasisma apkarošanas iniciatīvas

35.

atbalsta UNESCO iniciatīvu “Eiropas pilsētu koalīcija pret rasismu” (ECCAR) un īpaši atzinīgi vērtē Eiropas projektus, kas saistīti ar cīņu pret rasismu – tostarp jauno projektu SUPER (SUPport Everyday Fight Against Racism jeb “Atbalsts ikdienas cīņai pret rasismu”) –, kas tiek īstenoti saistībā ar Eiropas Komisijas programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”;

36.

mudina Komisiju oficiāli iesaistīt Komiteju gadskārtējā procesā, kad Komisija izraugās vienu vai vairākas “Eiropas integrācijas un dažādības galvaspilsētas”, lai atzītu un atalgotu pilsētu centienus ieviest stabilas iekļaušanas stratēģijas vietējā līmenī;

37.

ļoti vēlētos kā oficiāla partnere piedalīties 2021. gada 21. martā plānotā rasisma apkarošanas samita rīkošanā saistībā ar Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu;

38.

uzskata: tā kā Komiteja un vietējās un reģionālās pašvaldības cīņā pret rasismu un diskrimināciju ir pirmajās rindās, tām ir nepieciešama oficiāla loma informācijas apmaiņā, regulārās apspriedēs un dialogā ar ES iestādēm;

39.

atzinīgi vērtē Komisijas plašos centienus stiprināt politiku, balstoties uz pamatvērtībām, un veidot ES Līdztiesības savienību, izmantojot vairākus rīcības plānus un stratēģijas, lai cīnītos pret diskrimināciju konkrētu iemeslu dēļ (saistībā ar rasi, dzimumu līdztiesību, LGBTIK, romiem, bērniem, personām ar invaliditāti, antisemītismu). Tomēr, ņemot vērā minēto stratēģiju visaptverošo raksturu, Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi izstrādāt ne tikai individuālus progresa ziņojumus, bet arī intersekcionālus ziņojumus, kuros būtu novērtēta dažādu stratēģiju mijiedarbība un to kumulatīvā ietekme dažādu diskriminācijas veidu gadījumā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

40.

atbalsta Komisijas centienus izveidot Līdztiesības savienību, kas ar jaunās iekšējās Līdztiesības darba grupas palīdzību aizsargās visu cilvēku intereses neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, integrējot līdztiesību un intersekcionalitāti visās ES politikas jomās, tiesību aktos un finansēšanas programmās;

41.

cer tikt iesaistīta un sadarboties ar rasisma apkarošanas koordinatoru, ko plāno iecelt Komisija;

42.

sekos Komisijas aicinājumam rādīt labu piemēru, ar darbā pieņemšanas un atlases pasākumu palīdzību uzlabojot RK darbinieku reprezentativitāti.

Briselē, 2021. gada 7. maijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) https://data.europa.eu/euodp/en/data/dataset/S2251_91_4_493_ENG/resource/afca8c2e-a0a8-4a22-84ef-29a3a1fb9a1b

(2) Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.

(3) Padomes Pamatlēmums 2008/913/JHA.

(4) Priekšlikums direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principu, COM(2008) 426 final.

(5) Termina “rases piederība” lietošana šajā dokumentā nenozīmē, ka tiek pieņemtas teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt atsevišķu cilvēku rasu pastāvēšanu.

(6) RK atzinums 2016/2020 par tematu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam”.

(7) RK atzinums 2354/2020 par tematu “Stratēģija Eiropas digitālajai nākotnei un stratēģija datu jomā”.

(8) RK atzinums 2014/2020 par tematu “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropeiska pieeja – izcilība un uzticēšanās”.

(9) RK atzinums 6329/2015 par tematu “Vardarbīgas radikalizācijas ekstrēmisma apkarošana: preventīvie mehānismi vietējā un reģionālajā līmenī”.