Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Vietējā līmeņa pārvaldības un pārstāvības demokrātijas stiprināšana, izmantojot jaunus digitālo tehnoloģiju instrumentus”

(2021/C 37/08)

Ziņotājs:

Rait PIHELGAS (EE/Renew Europe), Jervas pagasta padomes priekšsēdētājs

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzīst, ka valdības un visu līmeņu valsts pārvaldes iestādes saskaras ar aizvien sarežģītākām un agrāk nepieredzētām problēmām, kas saistītas ar globalizāciju, ekonomikas attīstību un tehnoloģiju ietekmi, klimata un demogrāfiskajām pārmaiņām, drošību, dezinformāciju, veselības jautājumiem un radikalizāciju;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas politisko prioritāti “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un priekšsēdētājas fon der Leijenas aicinājumu īstenot pāreju uz jaunu digitālo pasauli, kuras pamatā ir Eiropas stiprās puses un vērtības; atbalsta politikas prioritāti “Jauns impulss Eiropas demokrātijai” un Komisijas priekšsēdētājas apņemšanos panākt demokrātiskāku līdzdalību un lielāku pārredzamību ES lēmumu pieņemšanā;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos atbalstīt zaļo un digitālo pārveidi, kā tas atspoguļots tās jaunajā priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, un 8,2 miljardu EUR piešķīrumu programmai “Digitālā Eiropa” (1);

atbalsta priekšlikumu, ko Eiropas Parlaments paudis 2020. gada 15. janvārī pieņemtajā nostājas dokumentā par konferenci par Eiropas nākotni, proti, izvirzīt digitālo pārveidi par vienu no konferences politiskajām prioritātēm; piekrīt EP viedoklim, ka pilsoņu līdzdalība konferences procesā un apspriedēs būtu jāorganizē, izmantojot “visefektīvākās, inovatīvākās un piemērotākās platformas, tostarp tiešsaistes rīkus, […] lai nodrošinātu, ka ikviens iedzīvotājs var paust savu viedokli konferences darbā”; uzsver, ka konferencei vajadzētu būt kā izmēģinājumu vietai, kur izvērst zināma veida strukturētu un pastāvīgu dialogu par ES jautājumiem ar iedzīvotājiem, kuriem lielā mērā nāksies paļauties uz digitāliem līdzekļiem un novatoriskiem procesiem, ņemot vērā arī Covid - 19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus;

atkārtoti norāda uz attiecīgajām un kontekstuālajām nostājām, kas paustas iepriekšējos RK atzinumos:

—

Atzinums “Vietējais un reģionālais skatījums uz publiskā sektora inovācijas veicināšanu ar digitālu risinājumu palīdzību”, pieņemts RK plenārsesijā 2017. gada 30. novembrī (2). RK uzskata, ka pārvaldes iestāžu digitalizācija ir līdzeklis, ar kura palīdzību var sniegt labākus pakalpojumus iedzīvotājiem, un apliecina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām publiskā sektora modernizācijā ir izšķiroša loma. Komiteja mudina publisko sektoru apņemties īstenot inovāciju, kas būtu vērsta uz lietotāju vajadzībām un visu pilsoņu un uzņēmumu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem bez diskriminācijas, un uzsver, ka ir nepieciešama sadarbība un novatoriskas prakses apmaiņa starp pārvaldes iestādēm un pāri robežām.

—

Atzinums “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam”, pieņemts RK plenārsesijā 2016. gada 11. oktobrī (3). RK atzinīgi vērtē principu “digitalitāte pēc noklusējuma”, proti, publiskās pārvaldes iestādēm pakalpojumi būtu jāsniedz pirmām kārtām digitāli, un uzsver, ka vajadzīgi ilgtermiņa pūliņi, lai vairotu digitālās līdzdalības iespējas un panāktu, ka vairāk cilvēku var piekļūt infrastruktūrai un apgūt prasmes izmantot digitalizācijas pavērtās iespējas. RK atzīst, ka pārredzama pārvalde, kas pārredzami un droši pārvalda datus un sniedz pakalpojumus, ir svarīga, lai varētu uzlabot pārredzamību un paaugstināt efektivitāti, bet vienlaikus norāda, ka dažiem informācijas un personas datu veidiem ir vajadzīgs augsts aizsardzības līmenis. Turklāt RK atbalsta principu “pārrobežu pakalpojumi pēc noklusējuma” attiecībā uz publisko pārvaldes iestāžu sniegtajiem e-pārvaldes pakalpojumiem un norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām pierobežas reģionos var būt būtiska nozīme atbilstīgu efektīvu un netraucētu pārrobežu pakalpojumu apzināšanā un izstrādē.

—	Atzinums “Jaunā Prasmju programma Eiropai”, pieņemts RK plenārsesijā 2016. gada 7. decembrī (4). RK aicina veikt ieguldījumus digitālajās prasmēs un apmācībā un uzskata, ka digitalizācija paver iespēju risināt daudzas ar izglītību saistītas problēmas.

norāda, ka digitālā pāreja nav atkarīga no tehnoloģijām vien un ka pārmaiņu pamatā ir jābūt iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, kuras ir jāapmierina, izstrādājot pārredzamākos, iekļaujošākos, lietotājam draudzīgākos, drošākos un rentablākos risinājumus. Tas nozīmē, ka jauno izaicinājumu dēļ arī vietējā un reģionālajā līmenī ir vajadzīgas pārmaiņas, kuru īstenošana lielā mērā ir atkarīga no vadītāju spējas noskaidrot minētās vajadzības un vēlmes veikt atbilstošākās pārmaiņas. Mūsdienu demokrātijā nepietiek tikai ar pārstāvības demokrātijas regulāru īstenošanu, bet pastāvīgi ir jāiesaista kopienas locekļi, interešu grupas un organizācijas. Iekļaušana un iesaistīšana palīdzēs pieņemt labākus lēmumus, stiprināt demokrātiju, piederības sajūtu kopienai un aktivitāti, lai sniegtu individuālu ieguldījumu reģiona attīstībā;

norāda, ka tradicionālā iedzīvotāju un politiķu savstarpējā saikne būtiski mainās un veidojas jauna digitālā politiskā telpa, kur jauni digitālo tehnoloģiju instrumenti var palīdzēt rast jaunus risinājumus un reaģēt uz problēmām, veicināt inovāciju un ekonomikas izaugsmi, uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, palielināt iedzīvotāju līdzdalību jaunos un citādos veidos, uzlabot vietējo pārvaldību, kā arī pilnveidot un stiprināt demokrātiju;

uzskata, ka demokrātiskajiem procesiem būtu jāattīstās un jāpielāgojas pārmaiņām, un jāizmanto iespējas, kas saistītas ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un IKT rīkiem, kuri var uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti, veicināt līdzdalību, saziņu un dialogu, stiprināt aktīvu pilsoniskumu un iesaistīšanos politiskajā dzīvē, uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību un palielināt mūsu demokrātiskās sistēmas leģitimitāti;

uzskata, ka e-risinājumu ieviešana vietējās un reģionālajās pašvaldībās ir lieliska iespēja efektīvi sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Dažādu veidlapu elektroniska aizpildīšana jau vien ļauj ietaupīt iedzīvotāja un ierēdņa laiku un tādējādi veltīt laiku un uzmanību citu pašvaldības pienākumu izpildei. Dažādi e-lietojumi arī ļauj kopienas locekļiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos un reāllaikā pārraudzīt pašvaldības vadības darbu;

10.

uzskata, ka vietējais un reģionālais pārvaldes līmenis ir visnotaļ piemērots “digitālās pārveides” īstenošanai; vēlreiz norāda, ka jauno digitālo tehnoloģiju instrumentu izmantošana paver iespējas veidot jaunu apspriešanās un līdzdalības vidi, sniegt kvalitatīvu informāciju, analizēt sabiedrības reakciju, plašāk pievērsties tālākajiem reģioniem, uzrunāt vismazāk aizsargātos iedzīvotājus, ņemt vērā iedzīvotāju prasmes, zināšanas un pieredzi un kopīgi veidot politikas, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm;

11.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības īstenot digitālo pārveidi un maksimāli izmantot digitālās tehnoloģijas, lai vēl vairāk veicinātu iedzīvotāju līdzdalību politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tāpēc būtu jāizmanto jaunas digitālas tehnoloģijas, kas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību, iekļautību un reaģētspēju, un jāveido labai pārvaldībai vajadzīgais dialogs un uzticēšanās. Ir būtiski šos centienus papildināt ar iespējām apgūt digitālās prasmes;

12.

atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ņemt vērā iedzīvotāju ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošināt uzraudzību; uzsver, ka nepietiekama lēmumu pieņēmēju reaģēšana rada vilšanos un neuzticēšanos, un norāda, ka iedzīvotāju uzticēšanās publiskajām pārvaldes iestādēm ir būtisks faktors vietējās demokrātijas labai darbībai;

13.

uzskata, ka iedzīvotāju līdzdalībai jābūt balstītai uz faktisku un nediskriminējošu piekļuvi informācijai un zināšanām; norāda uz nepieciešamību mazināt digitālo plaisu un šajā nolūkā nodrošināt iedzīvotājiem izglītības un apmācības iespējas, t. sk., digitālo prasmju un medijpratības jomā, par prioritāti izvirzot digitālās apmācības programmas visām demogrāfiskajām grupām, īpašu uzmanību pievēršot vecāka gadagājuma cilvēkiem un citām mazāk aizsargātām vai marginalizētām grupām, kā arī īstenojot izglītošanas un apmācības pasākumus lauku apvidos un tālākajos reģionos;

14.

uzsver nepieciešamību iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē; norāda, ka jaunajai paaudzei ir “iedzimtas” tehnoloģiju lietošanas prasmes un medijpratība; uzskata, ka uz digitālo tehnoloģiju balstītu jaunu pieeju izmantošana politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā var būt efektīvs līdzeklis, kā palielināt jauniešu iesaistīšanos un līdzdalību;

15.

norāda, ka digitālajai pārveidei ir vajadzīgi resursi; aicina visus pārvaldes līmeņus paredzēt šiem mērķiem pienācīgus finanšu resursus, cilvēkresursus un apmācības resursus un nodrošināt cenas ziņā pieejamu ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru, it īpaši nomaļos reģionos, lauku apvidos un ekonomiski mazāk attīstītās teritorijās, kā arī garantēt tās pieejamību visiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti un gados veciem cilvēkiem; šajā saistībā atgādina, ka jēdziens “digitālā kohēzija” ir ES līgumā noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu svarīga papildu dimensija (5);

16.

uzsver, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana ir atkarīga no datu izmantošanas, ko nodrošina datu vākšana un datu ģenerēšana; šajā saistībā aicina ievērot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, panākt, lai tiktu pieprasīts un izmantots personas datu minimums, kas atbilst un ir vajadzīgs konkrētā mērķa sasniegšanai, veicināt drošu interneta vidi un digitālos pakalpojumus un sniegt iedzīvotājiem pienācīgu informāciju par viņu datu izmantošanu un saistītajiem drošības pasākumiem, kā arī efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo tiesību pārkāpumu gadījumā, tostarp spēcīgu Eiropas tiesisko regulējumu, lai novērstu iedzīvotāju neuzticēšanos un neapmierinātību; šajā saistībā uzsver, ka ir mākslīgais intelekts jāizmanto tā, lai tas joprojām būtu vērsts uz cilvēku un veicinātu vieda pilsoniskuma veidošanos un atvērtu pārvaldību, tādējādi stiprinot demokrātiju;

17.

brīdina, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas bieži vien atvieglo dezinformācijas, maldinošas informācijas un naida runas izplatīšanu, kas var apdraudēt demokrātiju un uzticēšanos publiskām iestādēm; aicina apņēmīgāk atbalstīt digitālo prasmju apguvi un mudina vietējos politiķus izmantot pieejamos digitālos rīkus, tiešsaistes forumus un plašsaziņas līdzekļus pozitīvai saziņai ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām;

18.

uzskata, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības pašas izmantotu piemērotus digitālos kanālus, lai interaktīvāk un ātrāk sazinātos ar iedzīvotājiem un tādā veidā nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir ticama un atbilst vietējām un reģionālajām vajadzībām;

19.

uzskata, ka, papildus digitalizācijas lielajai ietekmei uz cilvēku sociālo dzīvi, kā arī uz darba, izglītības vai kultūras vidi (un ne tikai), Covid-19 krīze ir parādījusi, cik svarīga nozīme ir uz faktiem balstītai un aktualizētai informācijai un šādas informācijas sniegšanas kanāliem un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jānodrošina abpusēja operatīva saziņa ar iedzīvotājiem, un ka ir vajadzīgi piemēroti digitālie rīki, kas cita starpā paredzēti dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanai. Šiem instrumentiem vienmēr ir jārespektē cilvēku iespējas pilnībā izmantot savu vārda brīvību;

20.

mudina pievērst uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga un netraucēta piekļuve digitālajiem pakalpojumiem;

21.

norāda, ka jaunā paaudze, kurai digitālās prasmes ir “ieliktas šūpulī”, ir viena no dezinformācijas un naida runas mērķa grupām; uzskata, ka viņu – īpaši to jauniešu, kuriem ir zemāks izglītības līmenis, – īpaši intensīvā sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana, nepietiekami kritiskā attieksme pret sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos pausto viendabīgo viedokļu burbuļi (atbalss kameras) var padarīt gados jaunākus lietotājus vēl neaizsargātākus pret politiskām manipulācijām; uzsver, ka ir jāizmanto digitālās tehnoloģijas instrumenti, kas ir ne tikai lietotājiem draudzīgi, bet arī saprotami un pievilcīgi gan satura, gan dizaina ziņā un pielāgoti jauniešu sociālajām un digitālajām prasmēm, lai uzlabotu viņu kritisko izpratni par jauno mediju un digitālo tehnoloģiju riskiem un iespējām;

22.

uzskata, ka Covid-19 krīze ir parādījusi tāldarba potenciālo vērtību, un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības apsvērt veidus, kā paplašināt tāldarba iespējas saviem darbiniekiem;

23.

atkārtoti aicina visus pārvaldes līmeņus cieši sadarboties un apmainīties ar labas prakses piemēriem, lai efektīvi un pēc iespējas plašākā mērogā īstenotu digitālo pārveidi pilsētās un pašvaldībās; atzīst, ka daudzi valstu, reģionu un vietējie piemēri labi parāda, kā digitālās tehnoloģijas rīkus var izmantot līdzdalības demokrātijas labā;

24.

uzsver, ka jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu kavē arī vajadzīgo zināšanu un prasmju trūkums publiskajās iestādēs, kurām digitālos līdzekļu izmantošana varētu dot labumu. Tāpēc vispirms vajadzētu noskaidrot vietējo un reģionālo pašvaldību digitālās prasmes, apzināt tehnoloģiskās nepilnības konkrētajā pašvaldībā un starp pašvaldībām, noteikt vajadzības, kā arī nošķirt procesu no tehniskā risinājuma. Svarīgi ir arī nodrošināt dažādu datu kopu un datubāzu sadarbspēju (interoperability);

25.

uzsver, ka tiešsaistes rīkiem ir svarīga nozīme ES vietējo un reģionālo pašvaldību savstarpējo partnerattiecību veicināšanā un ar partnervalstīm; uzskata, ka atjaunots Eiropas decentralizētās sadarbības tiešsaistes portāls dotu būtisku pievienoto vērtību, jo tas atbalstītu partneru piemeklēšanu un labas prakses apmaiņu; pauž gatavību sadarboties ar Eiropas Komisiju šāda digitālā rīka izstrādē;

26.

pauž cerību, ka dažādu digitālo risinājumu ieviešana vietējās un reģionālajās pašvaldībās, kurām var nākties veikt vienreizējus apjomīgus ieguldījumus, būs viens no vispārīgajiem jaunā ES budžeta apsvērumiem saistībā ar digitālo pārveidi;

27.

piekrīt Association Civic Tech Europe (ACTE) 2020. gada marta nostājas dokumentā norādītajam, ka uzņēmējdarbības modeļu daudzveidība civilo tehnoloģiju jomā ir galvenais faktors, lai nodrošinātu ātrus un uz iedzīvotājiem orientētus risinājumus pareizajā mērogā, un pauž bažas par to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā Eiropas Savienībā šie rīki ne vienmēr ir viegli pieejami, jo parasti tos izstrādā kā platformas Software as a Service (SaaS) (6), kas pieprasa abonēšanas maksu;

28.

ierosina Eiropas Reģionu komitejā nākt klajā ar vietējo un reģionālo pašvaldību stimulēšanas un apbalvošanas pasākumiem, kas vairotu to apņēmību ievērot atvērtas un iekļaujošas pārvaldības pamatprincipus. Tad varētu nākotnē izstrādāt jaunu kvalitātes kritēriju demokrātijas līmeņa noteikšanai pašvaldībās un paraugprakses apmaiņai;

29.

aicina nodrošināt visā Eiropā līdzekļus iedzīvotāju digitālo prasmju un medijpratības uzlabošanai, izstrādājot mācību un apmācības programmas dažāda līmeņa skolām, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību darbiniekiem un amatpersonām, lai uzlabotu viņu prasmes un zināšanas par iespējām izmantot un ieviest mūsdienīgus digitālos risinājumus;

30.

iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām digitālo rīku izmantošanu izvirzīt par prioritāti visos fondos un programmās;

31.

aicina finansēt digitālus izglītības rīkus un aprīkojumu, lai visā Eiropā nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai digitālai apmācībai un mācīšanai;

32.

iesaka vajadzības gadījumā pārskatīt atbilstības kritērijus, lai vietējās un reģionālās pašvaldības varētu vienkāršāk un ar mazākiem līdzekļiem ieviest jaunus digitālos risinājumus un platformas, tostarp nodrošināt ES līdzekļu pieejamību programmatūras pakalpojumu (SaaS – software as a service) platformām.

Briselē, 2020. gada 10. decembrī.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks (COM(2020) 442 final).

(2) COR-2017-03529-00-00-AC-TRA (OV C 164, 8.5.2018., 34. lpp.).

(3) COR-2016-02882-00-01-AC-TRA (OV C 88, 21.3.2017., 54. lpp.).

(4) COR-2016-04094-00-01-AC-TRA (OV C 185, 9.6.2017., 29. lpp.).

(5) Atzinums “Digitālā Eiropa visiem: nodrošināt viedus un iekļaujošus risinājumus vietējā līmenī” (COR-2019-03332) (OV C 39, 5.2.2020., 83. lpp.).

(6) Nostājas dokuments, Association Civic Tech Europe (ACTE), 2020. gada marts.