Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļvedis virzībai uz tīra ūdeņraža izmantošanu – vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums centienos panākt Eiropas klimatneitralitāti”

(2020/C 324/07)

Ziņotāja: Birgit HONÉ (PSE/DE), Lejassaksijas federālo un Eiropas lietu un reģionālās attīstības ministre Atsauces dokuments: Pašiniciatīvas atzinums

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Par to, kāda nozīme ir Eiropas Savienības centieniem līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitātes mērķi

1.

īpaši atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir apstiprinājusi mērķi panākt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un ka Eiropas Komisija ar savu Eiropas Klimata akta priekšlikumu (1) cenšas šo mērķi juridiski nostiprināt ES tiesību aktos;

2.

uzsver, ka it īpaši pēc Covid-19 krīzes ir svarīgi sekmēt ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu izaugsmi. Eiropas zaļajam kursam (2) ar energoefektīvām, resursefektīvām un klimatam nekaitīgām tehnoloģiskajām un sociālajām inovācijām jākļūst par galveno ekonomikas atveseļošanās elementu pēc Covid-19 pandēmijas. Nepieciešams aktīvi veicināt tīra ūdeņraža kā vienas no nākotnes tehnoloģijām izmantošanu Eiropas Savienībā;

3.

tāpēc ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija, paredzēdama šajā atzinumā iekļauto ieteikumu izstrādāt ES ūdeņraža jomas stratēģiju, tagad nāks klajā ar šādu stratēģiju (3); turklāt atzinīgi vērtē to, ka pārskatītais ES daudzgadu finanšu shēmas (2021–2027) priekšlikums un tam pievienotais atjaunošanas plāns ļauj veicināt tīra ūdeņraža ekonomikas attīstību, un aicina Padomi un Eiropas Parlamentu likumdošanas procesā saglabāt šīs iespējas;

4.

atgādina, ka mērķis panākt klimatneitralitāti nozīmē pilnīgu elektroenerģijas, aukstumapgādes un siltumapgādes reorganizāciju un jo īpaši nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas rūpniecībā un transporta jomā. Būs vajadzīgi daudzi dažādi tehnoloģiski risinājumi, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi. Tomēr, lai paātrinātu daudzsološu tehnoloģiju ieviešanu, ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts konkrētām tehnoloģijām. Būtiska nozīme šā mērķa sasniegšanā nākotnē būs tīra ūdeņraža un atvasinātas sintētiskās izejvielas, degvielas un kurināmā (4) izmantošanai, tādēļ tiem vajadzīgs īpašs atbalsts. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz zaļo ūdeņradi, kas iegūts no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

5.

uzskata, ka šajā agrīnajā tirgus attīstības posmā ir lietderīgi izmantot atvērtu pieeju attiecībā uz tīra ūdeņraža lietošanas iespējām, jo daudzās nozarēs tīra ūdeņraža izmantošana noteiktā apjomā ir reāli sasniedzams mērķis; uzskata, ka turpmākajā tirgus attīstības gaitā ir jākoncentrējas uz perspektīvām lietošanas iespējām;

6.

šajā saistībā norāda, ka tīra ūdeņraža un e-degvielas izmantošana salīdzinājumā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas tiešu izmantošanu ir mazāk efektīva, ņemot vērā pārveidošanas zudumus, kas ilgtermiņā varētu radīt lielākas izmaksas daudzās jomās, kur to izmanto. Šā iemesla dēļ vidējā termiņā un ilgtermiņā tīra ūdeņraža / e-degvielas prioritārās lietojuma jomas ir tās nozares, kurās ūdeņradi izmanto kā izejvielu vai kurās energoefektivitātes pasākumi un tieša elektrifikācija nav piemēroti risinājumi (piemēram, amonjaka un tērauda ražošana, smagkravas un tālsatiksmes transports, augstas temperatūras apstākļos notiekoši procesi, sezonāla elektrības uzkrāšana), un tās būvētās vides / centralizētās siltumapgādes daļas, kurās siltumsūkņi vai siltumtīkli nav efektīvi;

7.

ierosina Komisijai izpētīt vidi saudzējoša (zaļā) ūdeņraža ražošanas potenciālu Eiropas Savienībā, tostarp mazāk attīstītajos NUTS 2. līmeņa reģionos, un kaimiņvalstu reģionos (piemēram, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā – MENA valstīs), īpašu uzmanību pievēršot konkurencei par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas tiešu izmantošanu, jo visaptverošas un detalizētas zināšanas par dažādu scenāriju realizējamo potenciālu ir svarīgs pamats zaļā ūdeņraža ekonomikas attīstībai Eiropā; turklāt varētu analizēt, cik lielā mērā kā pārejas risinājumu varētu izmantot zilo ūdeņradi;

8.

iesaka dalībvalstīm nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) atjaunināšanā, kas paredzēta 2023. gadā, iekļaut zaļā ūdeņraža ekonomikas veicināšanu un ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām izstrādāt integrētas valsts stratēģijas ūdeņraža jomā ar īstenošanas pasākumiem. To izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP) un to nacionālajām un reģionālajām apvienībām, kā arī ar zinātnieku aprindām; ir ieteicams katrai dalībvalstij izpētīt, kāds ir tās potenciāls zaļā ūdeņraža ražošanas ziņā;

Ilgtspējas aspekti

9.

uzsver, ka ilgtermiņā par ilgtspējīgu ūdeņraža ražošanas metodi ir uzskatāma tikai tāda ūdeņraža iegūšana, kas balstās uz ūdens elektrolīzi, kuras vajadzībām izmanto no atjaunojamiem energoresursiem (zaļā ūdeņraža) iegūtu elektrību. Tādēļ jāpanāk, ka ūdeņraža ekonomikas izveidē zaļā ūdeņraža izmantošana ir ES un dalībvalstu centienu prioritāte. Kamēr tas nav pieejams pietiekamā apmērā, tehnoloģiski pagaidu risinājumi, piemēram, zilais ūdeņradis, var palīdzēt samazināt pašreizējās ūdeņraža ražošanas radītās CO2 emisijas. Turklāt ir jānodrošina, ka ūdeņraža ekonomikas veidošana nekavē pāreju uz zaļo ūdeņradi. Minētajiem pagaidu risinājumiem ir jānodrošina faktiskas un ievērojamas priekšrocības attiecībā uz zaļā ūdeņraža ieviešanas izmaksām un ieviešanas ātrumu, un tie nedrīkst radīt ilgtermiņa atkarību no iepriekšējiem rezultātiem (path dependence);

10.

uzskata, ka ūdeņraža/e-degvielas visaptveroša un pārredzama ilgtspējas klasifikācija un sertifikācija ir tikpat nepieciešama kā uz tās pamata izdoto sertifikātu visaptveroša un obligāta izmantošana. Zaļā ūdeņraža tirgus var attīstīties tikai tad, ja ir nodrošināti stingri, skaidri un diferencēti izstrādāti sertifikāti, kas arī dod iespēju nošķirt zilo un zaļo ūdeņradi; RK mudina Komisiju turpināt gāzu klasificēšanu Eiropas Gāzes regulēšanas forumā (Madrides forumā) un nekavējoties ierosināt klasifikācijas un sertifikācijas sistēmu, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem par atjaunojamiem energoresursiem; šajā saistībā aicina izskatīt iespēju apvienot izcelsmes apliecinājumu (Atjaunojamo energoresursu direktīva II jeb AED II 19. pants) un ilgtspējības sertifikātu (AED II 25.–31. pants) sistēmas, kas pašlaik pastāv paralēli. Komisijai būtu jāsekmē tas, ka visā pasaulē izmanto Eiropas sertifikātu / izcelsmes apliecinājuma sistēmu, kas tiks izstrādāta;

Reģionu īpašā nozīme

11.

uzsver, ka zaļais ūdeņradis paver decentralizētas ražošanas un izmantošanas iespēju un tādējādi nākotnē var kļūt par daļu no decentralizētākas enerģijas piegādes, kā norādīts Komisijas ilgtermiņa stratēģijā “Tīru planētu – visiem” (5), ko atbalsta RK (6). Zaļais ūdeņradis var veicināt reģionālo un vietējo attīstību, jo reģionos un pašvaldībās var izveidot vērtību ķēdes būtiskas daļas un tādējādi pozitīvi ietekmēt nodarbinātību un MVU; turklāt siltuma pārpalikumus, kas rodas zaļā ūdeņraža ražošanā, var izmantot vietējā un reģionālā siltumapgādē, un ūdeņradi, kurš noteiktos procesos izdalās kā blakusprodukts, var atgūt un izmantot vietējā un reģionālā līmenī;

12.

skaidri uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme ūdeņraža ekonomikas īstenošanā. Daudzas VRP pašlaik izstrādā ūdeņraža izmantošanas stratēģijas, zaļā ūdeņraža atbalsta programmas un konkrētus projektus, piemēram, īstenojot partnerību European Hydrogen Valleys Partnership (7). VRP ir neatņemami tirgus attīstības dalībnieki, ņemot vērā vietējo apstākļu precīzu pārzināšanu, saikni ar vietējiem dalībniekiem, plānošanas un apstiprināšanas procesu un dažādu reģionālās un vietējās stimulēšanas un finansēšanas iespēju uzraudzība, publisko iepirkumu, kā arī kompetences profesionālajā un akadēmiskajā izglītībā un apmācībā;

13.

šajā sakarā uzsver, ka reģionālo stratēģiju un zaļā ūdeņraža programmu izstrādē reģioni var uzņemties nozīmīgu tīklu veidošanas lomu, lai nodrošinātu, ka zaļā ūdeņraža reģionālā vērtības ķēde attīstās integrēti. Ražošanas un izmantošanas ģeogrāfiskais tuvums tiem ļauj vispirms izveidot reģionālus ūdeņraža tīklus, kurus laika gaitā var paplašināt. Centralizētu plaša mēroga ūdeņraža piegādi ražošanas kopās var pavadīt decentralizēts pieprasījums ražošanā, mobilitātē, ēku jomā un slodzes balansēšanā rūpniecības kopas apkārtnē reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī (nozaru sasaiste). Turklāt atrašanās vietas ostu tuvumā varētu būt īpaši pievilcīgas, jo tās ilgtermiņā ir izdevīgas arī ūdeņraža/e-degvielas importēšanas vajadzībām. RK mudina Eiropas Komisiju atbalstīt šādu reģionālu stratēģiju un zaļā ūdeņraža vērtības ķēžu un kopu programmu attīstīšanu un īstenošanu;

Tirgus attīstības koordinēšana

14.

atgādina, ka zaļā ūdeņraža izmantošanas tirgu nevar attīstīt bez būtiskiem ieguldījumiem, tostarp privātajā sektorā. Tos var sekmēt tikai tad, ja ir pārliecība par tirgus attīstību ilgtermiņā. Šo pārliecību var sekmēt vērienīgi un saistoši mērķi, skaidrs tiesiskais regulējums, precīzi formulēta stratēģija un konkrēts ceļvedis virzībai uz zaļā ūdeņraža izmantošanu;

15.

aicina Komisiju gaidāmajā ES ūdeņraža stratēģijā formulēt ES mēroga redzējumu, jo īpaši attiecībā uz zaļā ūdeņraža izmantošanu laikposmā līdz 2030. gadam un 2050. gadam, un sniegt ieskatu par zaļā ūdeņraža izmantojuma jomām, tā ieviešanu tirgū un turpmāku inovāciju veicināšanu, ņemot vērā šajā atzinumā paustos ieteikumus;

16.

aicina Komisiju izstrādāt ES ūdeņraža jomas stratēģiju kopā ar neleģislatīvu un leģislatīvu pasākumu integrētu ceļvedi tīra ūdeņraža ekonomikas un uz zaļā ūdeņraža izmantošanu vērsta iekšējā tirgus izveidei Eiropas Savienībā, pamatojoties uz šajā atzinumā ierosinātajiem ieteikumiem un tiem, kas izskanējuši “Stratēģiskajā forumā par svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs”. ES ūdeņraža jomas stratēģijā jāietver vērienīgi mērķi attiecībā uz zaļā ūdeņraža ražošanas iespējām, pamatojoties uz reģionālo ražošanas potenciālu analīzi, un jāveicina ūdeņraža ražošanas un izmantošanas sistemātiska paplašināšana, izveidojot atbilstošas vērtību ķēdes. Minētā stratēģija sekmētu piegādes, pieprasījuma un infrastruktūras attīstības koordināciju ES mērogā, kā arī regulatīvo darbību un finansēšanas koordināciju ES, dalībvalstu un VRP līmenī, īpašu uzmanību pievēršot reģionu lomai minēto sadarbības tīklu veidošanā saistībā ar zaļā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas pilnveidošanu, īstenojot enerģētikas un rūpniecības pāreju izejvielu jomā;

17.

uzskata, ka zaļā ūdeņraža ekonomikas attīstība ir ļoti nozīmīga ilgtspējīgas rūpniecības politikā, kas ir viens no Eiropas zaļā kursa mērķiem; norāda: lai zaļā ūdeņraža tehnoloģija kļūtu konkurētspējīga, elektrolīzes tehnoloģija ir jāpilnveido līdz gigavatu mērogam. Ražošana, kurā tiek izmantota elektrolīze, paver ES dalībvalstīm jaunas izredzes (nodarbinātības ziņā) un eksporta iespējas visā pasaulē. RK rosina Eiropas Komisiju sniegt atbalstu šajā ziņā. Komiteja uzsver, ka Eiropas reģioni kopā ar ūdeņraža jomas uzņēmumiem jāiesaista tādu starpnozaru vērtības ķēžu veidošanā, kas savienotu piedāvājumu, infrastruktūru un pieprasījumu; aicina Komisiju, īstenojot Eiropas jauno industriālo stratēģiju (8), veicināt gan zaļā ūdeņraža tehnoloģiju un sistēmu pirmtirgus, gan arī to izmantošanu klimatneitrālā ražošanā, jo īpaši tērauda, cementa un ķīmiskajā rūpniecībā; aicina Komisiju ātri pieņemt paziņoto ES Tīra tērauda stratēģiju un pienācīgi koncentrēties uz zaļā ūdeņraža izmantošanu;

18.

īpaši atzinīgi vērtē jaunajā industriālajā stratēģijā pausto ierosinājumu izveidot Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansi. RK aicina nekavējoties to izveidot, un vēlas, lai tā koncentrējas uz zaļā ūdeņraža izmantošanu un, sekmējot koordinēšanu un veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, palīdz Eiropas Savienībai saglabāt savu vadošo pozīciju šajā pamattehnoloģiju jomā; aicina aliansē konsekventi iesaistīt reģionus un MVU, kā to paziņojusi Komisija;

19.

norāda, ka ir vajadzīgs sistemātiskāks nozaru skatījums, ņemot vērā to, ka aizvien pieaug nozaru integrācija, ko sekmē vienu un to pašu enerģijas avotu izmantošana; uzsver, ka Eiropas Komisijas stratēģijā integrētas enerģijas sistēmas veicināšanai un ES ūdeņraža stratēģijā (9) jāuzsver, ka nākotnes enerģētikas un ekonomikas sistēmā zaļajam ūdeņradim ir sistēmiska nozīme, runājot par nozares integrēšanu ar citiem enerģijas veidiem (piemēram, elektrību, atjaunojamajām gāzēm un e-degvielām), un jāizklāsta īstenošanas metodes, kas ir lietderīgas sistēmai. Minētajā stratēģijā un paziņojumā ir jāizklāsta metodes, kā to ieviest sistēmai lietderīgā veidā, lai ar pielāgotiem un jauniem tirgus noteikumiem varētu ātri izveidot funkcionējošu ūdeņraža tirgu, kas, no vienas puses, ļautu dinamiski attīstīt ūdeņraža ražošanu un izmantošanu un, no otras puses, būtu labi integrēts elektrības un gāzes tirgū;

Veicinošais tiesiskais regulējums un infrastruktūras attīstība saskaņā ar Eiropas zaļo kursu

20.

uzsver, ka atjaunojamo energoresursu dinamiska izvēršana elektroenerģijas ražošanā ir zaļā ūdeņraža tirgus attīstības pamats Eiropā; aicina pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu (AED II), jo ir izvirzīti stingrāki ES klimata mērķi 2030. gadam, un tādējādi attiecīgi paaugstināt ES mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā bruto enerģijas patēriņā; rosina dalībvalstis un VRP tiekties uz vērienīgiem valstu, reģionāliem un vietējiem mērķiem atjaunojamo energoresursu, piemēram, vēja un saules enerģijas, jomā; sagaida, ka Komisijas paziņotā Atkrastes atjaunojamo energoresursu stratēģija, kā arī finansējums inovatīviem projektiem zaļā ūdeņraža ražošanai atkrastē, dos impulsu šīs nozares attīstībai;

21.

iesaka Komisijai pārbaudīt, vai AED II un deleģētie akti nodrošina pietiekamus stimulus, lai pārejas posmā izmantotu e-degvielas, kuru pamatā ir rūpnieciskās CO2 emisijas, proti, oglekļa uztveršana un izmantošana. Tomēr ir jānodrošina, ka tiek novērsta SEG samazinājumu dubulta uzskaite, kā arī e-degvielu kā pilnībā atjaunojamu energoresursu norādīšana uzskaitē;

22.

aicina arī saskaņā ar AED II nekavējoties izstrādāt deleģētos tiesību aktus, kuros būtu precizēta elektrotīklu klasifikācija ūdeņraža ražošanai (AED II 27. pants) un minimālās prasības SEG emisiju samazināšanai attiecībā uz sintētiskajām degvielām (AED II 25. pants);

23.

uzsver, ka, ūdeņraža ražošanā izmantojot elektrotīklus, jānodrošina tīklam un sistēmai draudzīga elektrolīzes metode (pieprasījuma puses pārvaldība); aicina ES ūdeņraža stratēģijā, kā arī valsts un reģionālā līmeņa ūdeņraža stratēģijās iekļaut papildu “zaļās” elektroenerģijas ražošanas jaudas radīšanu elektrolīzes vajadzībām.

24.

norāda, ka ārējo izmaksu internalizācija rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem enerģijas avotiem un palielina zaļā ūdeņraža ekonomisko izdevīgumu; tāpēc atbalsta Enerģijas nodokļu direktīvas visaptverošu pārskatīšanu, lai enerģijas nodokļus saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, un direktīvas darbības jomā iekļaut ūdeņradi un e-degvielas; mudina dalībvalstis izmantot pašreizējo iespēju piemērot videi draudzīgu nodokļu režīmu un izmantot papildu ienākumus, lai samazinātu mazoglekļa elektroenerģijas nodokļu slogu;

25.

uzsver, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) nodrošina ievērojamus stimulus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai energoietilpīgās rūpniecības nozarēs (piemēram, ķīmiskajā un tērauda rūpniecībā), kur zaļā ūdeņraža izmantošana ir galvenā dekarbonizācijas iespēja. Pārskatot Emisiju tirdzniecības direktīvu, jāņem vērā jaunie klimata mērķi 2030. gadam, piemēram, paaugstinot lineāro samazināšanas koeficientu. Investīciju drošību varētu palielināt, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu papildinot ar minimālo cenu;

26.

atbalsta PTO prasībām atbilstošas ievedkorekciju sistēmas izveidi attiecībā uz CO2 emisijām (10) no trešām valstīm importētiem produktiem, kuru ražošana ir saistīta ar lielu CO2 emisiju daudzumu un kuri piedalās spēcīgā starptautiskajā konkurencē. Šāda sistēma apvienojumā ar pielāgotu ES ETS varētu radīt stimulus zaļā ūdeņraža izmantošanai energoietilpīgās rūpniecības nozarēs;

27.

aicina Komisiju pārskatīt Regulu par Eiropas enerģētikas infrastruktūru (TEN-E) (11) un ES noteikumus par Eiropas gāzes tirgu, pirmām kārtām ES Gāzes direktīvu 2009/73/EK (12), lai būtu iespējama zaļā ūdeņraža ekonomikas dinamiska attīstība ar ES mēroga ūdeņraža transportu. Tas ietver, piemēram, vienotu un skaidru standartu noteikšanu (piemēram, par pieļaujamo ūdeņraža īpatsvaru dabasgāzes tīklā), atbilstošu prasību pielāgošanu kopīgu interešu projektiem (KIP) kas balstīti TEN-E, koordinētu elektrības un gāzes infrastruktūras plānošanu, esošās gāzes infrastruktūras pārveidi, kā arī skaidru noteikumu formulēšanu attiecībā uz sertificēta un no atjaunojamiem energoresursiem iegūta ūdeņraža ievadīšanu dabasgāzes tīklā. Tāpat ir jānodrošina normatīvā pamata izstrāde attiecībā uz publiskiem ūdeņraža tīkliem ar nediskriminējošu piekļuvi tīklam. RK norāda, ka īpašu ūdeņraža tīklu izveide un paplašināšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka ūdeņradis tīrā veidā ir pieejams prioritāriem lietojumiem, kuriem nav paredzamas ūdeņraža alternatīvas;

28.

uzskata, ka, pārstrādājot Eiropas transporta tīklu (TEN-T) regulu, daudz vairāk jāpievēršas kravas automašīnu, tālsatiksmes autobusu un iekšzemes kuģniecības mazoglekļa piedziņas tehnoloģijām, piemēram, elektromotoriem, kurus darbina ar ūdeņraža degvielas elementiem vai ar gaisvadu kontakttīklu un citiem enerģijas avotiem, kas atbilst ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu samazināšanas prasībām. Šo tehnoloģiju izplatīšanas priekšnoteikums ir piemērotas infrastruktūras izveidošana sākotnēji pamattīkla koridoros. Šajā nolūkā ir jānodrošina pietiekams finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). Pārskatot Direktīvu par alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, jāizmanto iespēja noteikt īpašas prasības attiecībā uz ūdeņraža uzpildes staciju tīkla blīvumu dalībvalstīs;

29.

aicina Komisiju ļaut atbalstīt cauruļvadu infrastruktūras izveidi ūdeņraža transportam (jaunu cauruļvadu būvi un gāzes esošās infrastruktūras modernizāciju) un uzglabāšanas infrastruktūras izveidi; uzsver, ka pārrobežu ūdeņraža infrastruktūras attīstīšana un finansēšana starp rūpniecības kopām ir iespēja stiprināt mūsu ekonomiku. Telpiskās plānošanas un izmaksu efektivitātes labad ir vēlama sadarbība ar citām nozarēm, kurām ir vajadzīga jauna energoinfrastruktūra;

30.

aicina Komisiju par prioritāti izvirzīt zaļā ūdeņraža un e-degvielas izmantošanu, lai papildinātu elektrisko mobilitāti smago kravu transporta, sabiedriskā transporta, kuģniecības un gaisa transporta jomā, kā daļu no tās izsludinātās ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas. Šim nolūkam nepieciešams skaidrs un uzticams ceļvedis un Eiropas tiesiskais regulējums, kas ļautu veicināt mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu pašreizējās ceļu nodevu sistēmās;

Finansējums, izmantojot finanšu un reglamentējošus pasākumus, kā arī valsts atbalstu

31.

uzsver, ka zaļā ūdeņraža ekonomikas attīstība, it īpaši ražošanas paplašināšana, ir jāatbalsta ar valsts līdzekļiem, jo zaļā ūdeņraža izmantošana pašlaik ir ekonomiski neizdevīga. RK norāda, ka, pārskatot Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, jāsaglabā vai jāpaplašina finansēšanas instrumentu darbības joma, lai stimulētu tirgus agrīnu attīstību;

32.

atgādina, ka gan investīcijas, gan elektrības izmaksas veido ievērojamu daļu no zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksām. Lai veicinātu zaļā ūdeņraža ražošanu, ir pieejami gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses mehānismi, kuriem atkarībā no to konstrukcijas var būt līdzīga ietekme. Ieguldījumu dotācijas un regulētās piemaksas ir iespējamie ar piedāvājumu saistītie instrumenti. RK uzsver: pieredze elektroenerģijas nozarē liecina, ka garantēti ienākumi noteiktā laika posmā var sekmēt ražošanas jaudas izvēršanu. Tomēr konkurences spiediena palielināšanas nolūkā jau sākotnēji var izsludināt konkursu gan attiecībā uz regulētajām piemaksām, gan ieguldījumu dotācijām;

33.

uzsver, ka reglamentējoši pasākumi var radīt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža dažās nozarēs vai pielietojuma jomās, kas savukārt stimulētu ražošanas paplašināšanos. Ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem attiecīgajās nozarēs var nodrošināt uzticamu pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un e-degvielas, izmantojot tādus instrumentus kā saistošas piejaukuma kvotas (piemēram, gaisa un jūras transporta nozarē), SEG samazināšanas kvotas degvielas piegādātājiem vai CO2 autoparka robežvērtības (piemēram, kravas automašīnām, tālsatiksmes autobusiem vai iekšzemes ūdensceļu kuģiem). Šajā saistībā RK aicina, lai dalībvalstis, ieviešot AED II, izmantotu spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi veicināt zaļā ūdeņraža/e-degvielas izmantošanu. Alternatīva lietojumiem, kuriem jau tagad ir vajadzīgs liels daudzums ūdeņraža, varētu būt tā dēvētie oglekļa cenu starpības līgumi (carbon contracts for difference), ar kuriem tiek kompensēta starpība starp lietotāju faktiskajām SEG novēršanas izmaksām un pašreizējo CO2 cenu;

34.

norāda, ka arī ar publisko iepirkumu var nodrošināt reālu un paredzamu pieprasījumu. Šajā ziņā būtiska loma var būt vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo pašvaldību un pašvaldību uzņēmumu transportlīdzekļu autoparkos (piemēram, ielu tīrīšanas, atkritumu izvešanas, sabiedriskā transporta un taksometru nodrošināšanai) arvien biežāk tiek izmantots zaļais ūdeņradis un citas klimatneitrālas piedziņas tehnoloģijas;

35.

atzinīgi vērtē iniciatīvas veicināt svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) īstenošanu zaļā ūdeņraža jomā; mudina Komisiju izstrādāt tiesisko regulējumu IPCEI projektiem attiecībā uz zaļo ūdeņradi un aicina dalībvalstis to izmantot, lai pavērtu ceļu liela mēroga demonstrējumu projektiem. Īpaša uzmanība būtu jāvelta sinerģijas veidošanai starp dažādiem ūdeņraža IPCEI, lai zaļā ūdeņraža vērtības ķēdes attīstīšanā izvairītos no “vistas un olas” dilemmas;

36.

aicina paplašināt zaļā ūdeņraža demonstrējumu projektus, izmantojot ES ETS finansēto Inovācijas fondu un Modernizācijas fondu, un mērķtiecīgi popularizēt zaļo ūdeņradi, izmantojot programmu InvestEU; mudina dalībvalstis un reģionus nākamajā finansēšanas periodā izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus), tostarp Interreg, lai izveidotu un stiprinātu reģionālās, vietējās un starpreģionālās ūdeņraža kopas; uzsver nepieciešamību visos līmeņos panākt minēto fondu, IPCEI, EISI un pētniecības finansējuma sinerģiju;

37.

atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) pieņemto jauno enerģētikas nozares finansēšanas politiku, tostarp jaunu finansēšanas pieeju izstrādi saskaņā ar konsultatīvo programmu InnovFin. Šajā sakarā RK aicina EIB nodrošināt ievērojamu atbalstu zaļā ūdeņraža izmantošanai, pamatojoties uz tādām finansēšanas koncepcijām, kas būtu izdevīgas arī MVU un VRP vai to attīstības bankām;

38.

uzskata, ka vienas pieturas aģentūra ES līmenī varētu ievērojami sekmēt projektu finansējuma pieejamību uzņēmumiem, tostarp MVU, kā arī reģioniem un pilsētām;

39.

iesaka dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar VRP vai to nacionālajām un reģionālajām apvienībām papildināt ES finansējumu ar valsts programmām, kas būtu paredzētas lielāka mēroga demonstrējumu projektiem un reālām laboratorijām, kā arī valstu tīklošanai un ūdeņraža jomā aktīvo reģionu pieredzes apmaiņai;

40.

uzsver, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa signāli, lai privātā sektora finanšu un kapitāla plūsmas novirzītu ieguldījumiem zaļajā pārkārtošanā ar zaļā ūdeņraža ekonomiku, tostarp novatorisku MVU labā; sagaida, ka Komisija to atbalstīs izsludinātajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā;

Pētniecība un inovācija

41.

uzsver, ka pētniecībai un inovācijai ir izšķiroša nozīme arī attiecībā uz zaļā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu plašā mērogā. Tām jābūt vērstām uz izmaksu samazināšanu visos pievienotās vērtības ķēdes posmos, kā arī uz sistēmu kontrolējamības, efektivitātes un kalpošanas laika uzlabošanu. Tāpēc RK iesaka pievērst īpašu uzmanību zaļā ūdeņraža izmantošanai, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp tā zaļā kursa misijai, energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam jeb SET plānam un Eiropas Inovāciju padomei (EIC).

42.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” īstenot Eiropas partnerību tīrā ūdeņraža jomā kā pēcteci kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (kopuzņēmums FCH) (13). RK iesaka uzlabot finansiālo nodrošinājumu, kā arī partnerības mehānismu un struktūru salīdzinājumā ar kopuzņēmumu FCH, pienācīgi ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību īpašo nozīmi. Tādā veidā varētu atbalstīt lielāku skaitu zaļā ūdeņraža demonstrācijas projektu Eiropas Savienībā, tostarp partnerības European Hydrogen Valleys Partnership ietvaros. RK uzsver, ka par svarīgu partnerības mērķi ir jānosaka zināšanu un pieredzes apmaiņas veicināšana starp reģioniem, ES iestādēm, dalībvalstīm un VRP, kā arī starp uzņēmumiem;

43.

mudina dalībvalstis un VRP savas kompetences robežās augstākās izglītības un apmācības jomā sekmēt kvalificētu speciālistu un zinātnieku apmācību visā zaļā ūdeņraža vērtības ķēdē. Turklāt tām būtu jāizveido un jāuzlabo attiecīgi konsultāciju pakalpojumi, it īpaši MVU vajadzībām. RK aicina Komisiju atbalstīt šādus centienus, it īpaši saistībā ar jauno Eiropas Prasmju pilnveides paktu un Eiropas izglītības telpu, kas izsludināta jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā (14);

Starptautiskā dimensija

44.

norāda, ka ilgtermiņā ievērojama daļu no ūdeņraža / e-degvielas pieprasījuma, iespējams, varēs apmierināt ar importu no reģioniem, kuros ir ļoti labi atjaunojamie resursi. Šajā saistībā Komiteja norāda, ka uz importēto ūdeņradi / e-degvielu ir jāattiecina tikpat stingri ilgtspējas kritēriji. RK iesaka prasītajā zaļā ūdeņraža izmantošanas ceļvedī ņemt vērā zaļā ūdeņraža / e-degvielas ražošanu trešās valstīs un transportēšanu uz Eiropas Savienību. RK arī mudina Komisiju jau agrīnā posmā sākt sadarbību ar potenciālajām eksportētājvalstīm un citām importētājvalstīm (piemēram, Japānu), lai atbalstītu starptautiskas tīra ūdeņraža ekonomikas koordinētu attīstību, koncentrējoties uz zaļā ūdeņraža izmantošanu. Tāpat būtu jāstiprina arī attiecīgās starptautiskās iniciatīvas, piemēram, ūdeņraža iniciatīva tīras enerģijas jautājumu ministru sanāksmēs un iniciatīva Mission Innovation. Tāpat kā partnerības European Hydrogen Valleys Partnership gadījumā, arī šeit būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības.

---

(1)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020) 80 final).

(2)  Komisijas paziņojums – Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final).

(3)  Sk. ceļvedi – Ares(2020)2722353.

(4)  Tālāk tekstā vienkāršošanas nolūkā attiecībā uz sintētiskajām degvielām un kurināmo tiek izmantots termins “e-degvielas”.

(5)  COM(2018) 773 final.

(6)  Reģionu komitejas atzinums “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (OV C 404, 29.11.2019., 58. lpp.).

(7)  Saistībā ar Pārdomātas specializācijas platformu (S3P).

(8)  COM(2020) 102 final.

(9)  Sk. Eiropas Komisijas ceļvedi – Ares(2020)2722353.

(10)  Skatīt sākotnējo ietekmes novērtējumu Ares(2020)1350037.

(11)  Skatīt sākotnējo ietekmes novērtējumu Ares(2020)2487772.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(13)  Skatīt sākotnējo ietekmes novērtējumu Ares(2019)4972390.

(14)  COM(2020) 102 final.