P9_TA(2020)0174

Honkongai piemērojamais ĶTR valsts drošības likums un nepieciešamība ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni

Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija par Honkongai piemērojamo ĶTR valsts drošības likumu un nepieciešamību ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni (2020/2665(RSP))

(2021/C 362/09)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā 2019. gada 18. jūlija rezolūciju par stāvokli Honkongā (1), 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Ķīnā ieslodzītā izdevēja Gui Minhai lietu (2), 2016. gada 4. februāra rezolūciju par Honkongā bez vēsts pazudušo grāmatu izdevēju lietu (3) un iepriekšējos ieteikumus par Honkongu, jo īpaši 2017. gada 13. decembra ieteikumu par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai (4),

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2018. gada 12. septembra (5) un 2015. gada 16. decembra (6) rezolūcijas par ES un Ķīnas attiecībām,

—	ņemot vērā 2020. gada 28. maijā pieņemto Ķīnas Nacionālā tautas kongresa rezolūciju par Honkongas valsts drošības likumu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegtās Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2020. gada 22. un 29. maija deklarācijas par Honkongu,

—	ņemot vērā 21. ES un Ķīnas samita kopīgo paziņojumu 2019. gada 9. aprīlī,

—	ņemot vērā Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala (HĪPA) Pamatlikumu, kas pieņemts 1990. gada 4. aprīlī un stājās spēkā 1997. gada 1. jūlijā,

—

ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu “ES jaunās stratēģijas par attiecībām ar Ķīnu elementi” (JOIN(2016)0030), Komisijas un PV/AP 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005) un Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu,

—

ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2019. gada 8. maija kopīgo gada ziņojumu (JOIN(2019)008), 2017. gada 26. aprīļa kopīgo gada ziņojumu (JOIN(2016)0016) un 2016. gada 25. aprīļa kopīgo gada ziņojumu (JOIN(2016)0010) par Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu, kā arī pārējos iepriekšējos 20 līdzīgos ziņojumus,

—	ņemot vērā 13. ikgadējo strukturēto dialogu, kas notika Honkongā 2019. gada 28. novembrī, un 37. ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu, kas notika Briselē 2019. gada 1. un 2. aprīlī,

—	ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības 1984. gada 19. decembra kopīgo deklarāciju par Honkongas jautājumu, kas pazīstama arī kā Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija,

—	ņemot vērā ES “vienas Ķīnas” politiku,

—	ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Ķīnas un Lielbritānijas 1984. gada kopīgā deklarācija garantē un Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala (HĪPA) 1990. gada Pamatlikumā ir noteikts, ka Honkonga 50 gadus pēc suverenitātes nodošanas saglabās izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas autonomiju un neatkarību, kā arī pamattiesības un brīvības, tostarp vārda, pulcēšanās, biedrošanās un preses brīvību; tā kā HĪPA Pamatlikums paredz noteikumus, kas garantē tās autonomiju uzturēt drošību un kārtību un pieņemt tiesību aktus par jebkādu nodevību, atdalīšanos, musināšanu vai kaitniecību pret Centrālo tautas valdību; tā kā gan kopīgajā deklarācijā, gan Pamatlikumā ir ietverts princips “viena valsts, divas sistēmas”, par ko vienojušās Ķīna un Apvienotā Karaliste; tā kā ĶTR ir arī parakstījusi un ratificējusi starptautiskus nolīgumus, kas garantē šīs tiesības, un tādējādi ir atzinusi cilvēktiesību nozīmi un universālumu; tā kā Honkonga ir pievienojusies Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

tā kā ES iestājas par to, lai tiktu veicinātas un ievērotas cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums kā pamatvērtības, kas ir pamatā mūsu ilgstošajām attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, saskaņā ar ES apņemšanos aizstāvēt šīs vērtības savā ārējā darbībā; tā kā ES joprojām stingri atbalsta pastāvīgu Honkongas stabilitāti un labklājību saskaņā ar principu “viena valsts, divas sistēmas” un piešķir lielu nozīmi augsta Honkongas autonomijas līmeņa saglabāšanai saskaņā ar Pamatlikumu un starptautiskajām saistībām, kā arī šā principa ievērošanai; tā kā jo īpaši kopš tā dēvētajiem Occupy protestiem Ķīnas iestāžu iejaukšanās vājina principu “viena valsts, divas sistēmas”, ir tikuši ieslodzīti politiskie līderi, vājināta vārda brīvība, palielinājies piespiedu pazušanas gadījumu skaits un, iegādājoties grāmatnīcas un medijus, par to īpašniekiem kļuvušas Pekinai draudzīgi noskaņotas personas;

tā kā Ķīnas Nacionālais tautas kongress (NTK) 2020. gada 28. maijā pieņēma rezolūciju, ar kuru NTK pastāvīgā komiteja pilnvarota pieņemt tiesību aktus, kas vērsti pret separātismu, valsts varas gāšanu, terorismu un ārvalstu iejaukšanos Honkongā, un kurā minēti citi veicamie pasākumi, tostarp izglītošana valsts drošības jomā, Centrālās tautas valdības (CTV) valsts drošības struktūru izveide Honkongā, kā arī galvenā vadītāja pienākums regulāri ziņot CTV par to, kā Honkonga pilda savu pienākumu sargāt valsts drošību;

tā kā starptautiskā sabiedrība uzskata, ka šis lēmums apdraud principu “viena valsts, divas sistēmas” un ka tas ignorē Pamatlikuma un Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas noteikumus, ir pretrunā Honkongas saistībām cilvēktiesību jomā, pilnībā apiet Honkongas likumdošanas procesu un ir jaunākais un klajākais no Pekinas pastāvīgajiem mēģinājumiem gadiem ierobežot Honkongas brīvību un autonomiju un tās iedzīvotāju pilsoniskās brīvības;

tā kā pēdējos gados nepieredzēti daudz Honkongas iedzīvotāju ir devušies ielās, izmantojot savas pamattiesības pulcēties un protestēt; tā kā šis likums nevis samazina pašreizējo spriedzi Honkongas politikā un sabiedrībā, bet vēl vairāk pastiprina pastāvošo saspīlējumu; tā kā 2019. gada februārī HĪPA administrācija nāca klajā ar priekšlikumu 2019. gada Likumam (grozījumiem) par bēguļojošiem likumpārkāpējiem un savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās, lai grozītu Dekrētu par bēguļojošiem likumpārkāpējiem, bet pret to masveidā iebilda Honkongas iedzīvotāji un tas izraisīja milzīgos 2019. un 2020. gada Honkongas protestus, līdz pēc 20 nedēļas ilgušiem protestiem tas tika atsaukts;

tā kā 2020. gada aprīlī un maijā Pekina pastiprināja centienus uzspiest Honkongai savu varu, vienlaikus apklusinot, apcietinot un kriminālvajājot simtiem prodemokrātisko aktīvistu un opozīcijas grupas; tā kā Honkongas policijas brutālā vēršanās pret demonstrantiem 2019. un 2020. gadā ir palikusi nesodīta; tā kā 2020. gada 27. maijā demonstrācijās pret Ķīnas pretmusināšanas likumu tika apcietināti vairāk nekā 360 Honkongas prodemokrātisko aktīvistu; tā kā ar Covid-19 saistītos sociālās distancēšanās pasākumus Honkongas policija ir izmantojusi par ieganstu nevajadzīgam un pārmērīgam spēkam pret miermīlīgo vairākumu, izmantojot asaru gāzi, gumijas lodes, skrošu maisiņus un piparu gāzi;

tā kā 2020. gada 20. aprīlī Eiropas Parlamenta deputāti mudināja galveno vadītāju nodrošināt, ka tiek atceltas apsūdzības pret 15 prodemokrātiskajiem aktīvistiem, kuri 2019. gadā Honkongā piedalījās miermīlīgos protestos; tā kā 2020. gada 13. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību eksperti mudināja Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala iestādes nekavējoties izbeigt 15 prodemokrātisko aktīvistu kriminālvajāšanu;

tā kā saskaņā ar ierosināto valsts drošības plānu aktīvistu grupas varētu tikt aizliegtas un kriminālvajātas, tiesas varētu piespriest ilgus cietumsodus par valsts drošības pārkāpumiem, Ķīnas drošības aģentūras varētu atklāti darboties pilsētā un jauns terorisma aizliegums Ķīnas iestādēm, drošības un bruņotajiem spēkiem dotu plašu un nekontrolētu rīcības brīvību darboties Honkongā; tā kā tiek ziņots, ka Honkongā jau nelikumīgi darbojas kontinentālās Ķīnas tiesībaizsardzības iestādes; tā kā jebkāda ĶTR tiesībaizsardzības iestāžu darbība Honkongā ir smags principa “viena valsts, divas sistēmas” pārkāpums;

tā kā Honkongas vadītāja Carrie Lam ir aizstāvējusi Pekinas ierosināto tiesību aktu, atzīstot, ka drošības plāna sabiedriskā apspriešana Honkongā nenotiks, un apgalvojot, ka tiesības un brīvības nav absolūtas; tā kā 2020. gada 29. maijā laikrakstos publicētā vēstulē galvenā vadītāja aicināja Honkongas iedzīvotājus uz pilnīgu sapratni un stingru atbalstu NTK pieņemtajam lēmumam;

tā kā ĶTR Valsts padome 2014. gada 10. jūnijā nāca klajā ar balto grāmatu par politikas “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu Honkongā, uzsverot, ka HĪPA autonomija galu galā ir atkarīga no ĶTR centrālās valdības atļaujas; tā kā Ķīnas valdība, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem un nonākot pretrunā Pamatlikumam, ir mudinājusi HĪPA valdību pieņemt jaunu absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz pašnoteikšanās vai neatkarības pieminēšanu;

tā kā kontinentālās Ķīnas tiesu sistēma nav neatkarīga no valdības un Ķīnas Komunistiskās partijas un ar to ir saistāma patvaļīga apcietināšana, spīdzināšana un citāda slikta izturēšanās, smagi tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, piespiedu pazušanas gadījumi un dažādas sistēmas, kā turēt cilvēkus apcietinājumā bez saziņas iespējām un bez tiesas;

tā kā starptautiska daudzpusīga koalīcija, ko vada bijušais Honkongas gubernators lords Patten un kam līdz šim pievienojušies aptuveni 900 parlamentārieši un politikas veidotāji no vairāk nekā 40 valstīm, ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā nosodīta Pekinas “vienpusējā valsts drošības likuma ieviešana Honkongā” un kurā labvēlīgi noskaņotās valdības aicinātas apvienoties pret šo “klajo Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas pārkāpumu”;

M.	tā kā Honkongas apgabala vēlēšanās 2019. gada 24. novembrī pārliecinošu uzvaru guva Pandemokrātiskā nometne; tā kā 2020. gada septembrī plānotas Honkongas Likumdošanas padomes vēlēšanas;

tā kā Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Dominic Raab Pārstāvju palātā 2020. gada 2. jūnijā paziņoja, ka, ja Ķīna patiešām pieņemts ierosināto likumu, valdība ieviesīs jaunu kārtību, lai ļautu Honkongā esošiem Lielbritānijas aizjūras teritoriju pasu turētājiem iebraukt Apvienotajā Karalistē bez pašreizējā sešu mēnešu termiņa, ļaujot viņiem dzīvot, pieteikties studijām un strādāt uz pagarināmiem 12 mēnešu periodiem, tādējādi nodrošinot arī ceļu uz pilsonību;

O.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu “Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē”,

nosoda to, ka Pekina ir Honkongā vienpusēji ieviesusi valsts drošības likumu, jo tas ir vispusīgs uzbrukums pilsētas autonomijai, tiesiskumam un pamatbrīvībām; uzsver, ka ir nopietni apdraudēta principa “viena valsts, divas sistēmas” integritāte; uzsver, ka plānotā valsts drošības likuma ieviešana tiktu uzskatīta par starptautiskajās tiesībās, it sevišķi Ķīnas un Lielbritānijas kopīgajā deklarācijā, noteikto Ķīnas Tautas Republikas saistību un pienākumu pārkāpumu, var smagi kaitēt Ķīnas un ES uzticības pilnajām attiecībām un skartu turpmāko sadarbību, kā arī uzņēmumu paļāvību uz Honkongu kā lielu globālo finanšu centru;

asi nosoda Ķīnas nemitīgo un pieaugošo iejaukšanos Honkongas iekšējās lietās, kā arī Ķīnas neseno apgalvojumu, ka Ķīnas un Lielbritānijas 1984. gada kopīgā deklarācija ir vēsturisks dokuments un līdz ar to vairs nav spēkā; uzsver, ka kopīgā deklarācija, kas reģistrēta ANO kā juridiski saistošs līgums, Ķīnas valdībai uzliek pienākumu ievērot augstu Honkongas autonomijas līmeni un tās tiesības un brīvības; pauž dziļas bažas par to, ka pastāvīgi Honkongas pārvaldes autonomijas pārkāpumi smagi skars tās ekonomiku; aicina ĶTR centrālo valdību atturēties no mēģinājumiem ar spiedienu panākt, ka darījumu aprindas atbalsta valsts drošības likumu, un no starptautiskā atbalsta Honkongas autonomijai un brīvībām dēvēšanas par “iejaukšanos iekšlietās” un valsts varas graušanas un separātisma aktiem, jo šīs bažas attiecas uz ĶTR saistošajām starptautiskajām saistībām;

aicina Ķīnas iestādes ievērot Ķīnas starptautiskās saistības, ko tai uzliek Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija; uzsver, ka Ķīnai būtu pilnībā jāievēro Pamatlikums un princips “viena valsts, divas sistēmas”, piemēram, beidzot nodrošinot vispārējas vēlēšanu tiesības; uzsver, ka Ķīnai nevajadzētu apdraudēt Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala augsto autonomijas līmeni;

atbalsta Komisijas PV/AP vērtējumu, ka ir vajadzīga jauna un pamatīgāka stratēģija, kā veidot attiecības ar aizvien uzstājīgāko Ķīnu, kā arī atklāts un godīgs dialogs; mudina Padomi un EĀDD ieņemt stingrāku nostāju, atbalstot pastāvīgu Honkongas juridisko autonomiju; uzsver, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai demokrātijas atbalstītāji Honkongā un starptautiskā sabiedrība zinātu, ka ES iestāsies par savām pamatvērtībām — brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu;

stingri mudina Padomi un PV/AP nodrošināt, ka ES attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku visos aspektos balstās uz LES 21. pantā noteiktajiem principiem un vērtībām, un Honkongas valsts drošības likuma jautājumu, kā arī citus cilvēktiesību jautājumus, piemēram, uiguru situāciju, kā būtisku prioritāti iekļaut gaidāmā ES un Ķīnas samita darba kārtībā un plānotajā ES un Ķīnas vadītāju sanāksmē;

uzsver, ka ES ir lielākais Ķīnas eksporta galamērķis; uzskata, ka ES būtu jāizmanto savs ekonomiskais spēks, lai ar ekonomiskiem līdzekļiem vērstos pret Ķīnas īstenoto cilvēktiesību apspiešanu; uzsver, ka pašreizējā situācija pastiprina Parlamenta pārliecību, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai jābūt svarīgam elementam sarunās par ES un Ķīnas investīciju nolīgumu; aicina Komisiju papildus notiekošajām sarunām par divpusēju investīciju nolīgumu izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus un izdarīt spiedienu uz Ķīnas iestādēm, lai tās saglabātu Honkongas augsto autonomijas līmeni, kā arī Honkongas iedzīvotāju un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pamattiesības un brīvības un uzlabotu cilvēktiesību situāciju gan kontinentālajā daļā, gan Honkongā; vēlreiz aicina nolīgumā iekļaut saistošu ilgtspējīgas attīstības sadaļu, kuras izpilde būtu panākama; mudina ES saskaņā ar LES 21. pantu visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos ar Ķīnas Tautas Republiku iekļaut cilvēktiesību klauzulu; uzdod Komisijai informēt Ķīnas pusi, ka Parlaments ņems vērā cilvēktiesību situāciju Ķīnā, tostarp Honkongā, kad tam tiks lūgts apstiprināt visaptverošu investīciju nolīgumu vai turpmākus tirdzniecības nolīgumus ar ĶTR;

uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir cieši jāsadarbojas, lai izdarītu spiedienu uz Pekinu nolūkā nodrošināt, ka tās darbības atbilst valsts starptautiskajām saistībām, ko tai uzliek Ķīnas un Lielbritānijas 1984. gada deklarācija;

konstatē, ka ĶTR rīcībpolitika, kam raksturīga atteikšanās no pieejas “viena valsts, divas sistēmas”, ir lielā mērā atsvešinājusi Taivānas iedzīvotājus, un uzsver savu vēlmi sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai Taivānā palīdzētu stiprināt demokrātiju;

aicina ES un tās dalībvalstis jaunā drošības likuma piemērošanas gadījumā apsvērt iespēju iesniegt lietu Starptautiskajā Tiesā, prasībā norādot, ka Ķīnas lēmums uzspiest Honkongai valsts drošības likumu pārkāpj Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju un ICCPR;

10.

mudina ES dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes locekles, sasaukt D. Arria iedibinātā formāta sanāksmi, lai apspriestu situāciju Honkongā ar aktīvistiem, NVO pārstāvjiem un ANO īpašajiem referentiem; šajā sakarā aicina ES mudināt ANO ģenerālsekretāru vai ANO augsto cilvēktiesību komisāri iecelt ANO īpašo sūtni vai īpašo referentu attiecībā uz stāvokli Honkongā, pievienojoties Apvienotās Karalistes, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes ārlietu komiteju priekšsēdētāju iniciatīvai;

11.

aicina Padomi un PV/AP sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai izveidotu starptautisku kontaktgrupu Honkongas jautājumos, un koordinēt rīcību ar starptautiskajiem partneriem, it sevišķi Apvienoto Karalisti;

12.

aicina Padomi un jo īpaši nākamo Padomes prezidentūru 2020. gadā pabeigt darbu pie ES globālā cilvēktiesību sankciju mehānisma, ko Eiropas Parlaments atbalstīja 2019. gada 14. marta rezolūcijā (7), un aicina Padomi pieņemt mērķorientētas sankcijas un aktīvu iesaldēšanu pret Ķīnas amatpersonām, kuras atbildīgas par tādas rīcībpolitikas izstrādi un īstenošanu, kas pārkāpj cilvēktiesības; uzskata, ka šo cilvēktiesību satvaru varētu izmantot, lai noteiktu Magņitska likuma paredzētajām sankcijām līdzīgas sankcijas pret līderiem, kuri veic šīs represijas pret Honkongu un tās iedzīvotājiem un ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka šādas sankcijas būtu jāapspriež un pēc iespējas jākoordinē ar tādiem demokrātiskajiem partneriem kā Austrālija, Kanāda, ASV, Japāna un Dienvidkoreja;

13.

aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību strādāt pie piemērotu eksporta kontroles mehānismu ieviešanas, arī attiecībā uz kibernovērošanas precēm, lai Ķīnai un jo īpaši Honkongai liegtu piekļuvi tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas pamattiesību pārkāpšanai; šajā sakarā aicina abus likumdevējus panākt kopēju nostāju attiecībā uz Divējāda lietojuma preču regulas reformu; uzsver, ka Parlaments ir pilnveidojis un nostiprinājis Komisijas priekšlikumu par sarakstā iekļauto un neiekļauto kibernovērošanas tehnoloģiju eksporta stingras kontroles ieviešanu;

14.

aicina ES dalībvalstis rūpīgi apsvērt, kā izvairīties no ekonomiskas un jo īpaši tehnoloģiskas atkarības no ĶTR, tostarp ES dalībvalstu lēmumos par 5G tīklu izvēršanu;

15.

aicina Padomi un Komisiju apsvērt iespēju izveidot Honkongas iedzīvotājiem paredzētu “glābšanas laivas” sistēmu gadījumā, ja cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvoklis turpinātu pasliktināties;

16.

stingri nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus Honkongā, jo īpaši patvaļīgas aizturēšanas gadījumus, nodošanu, piespiedu atzīšanās panākšanu, turēšanu apcietinājumā bez tiesībām sazināties un publicēšanās un vārda brīvības pārkāpumus; prasa nekavējoties izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un politisko iebiedēšanu; pauž nopietnas bažas par to, ka tiek ziņots par slepenas aizturēšanas, spīdzināšanas, sliktas izturēšanās un piespiedu atzīšanās panākšanas praksi; aicina ES dalībvalstis pilnībā piemērot attiecīgās ES cilvēktiesību vadlīnijas, mobilizējot visu diplomātisko personālu, lai apņēmīgi reaģētu uz aktīvistu aizturēšanu un notiesāšanu, tostarp nodrošinot tiesas procesu novērošanu, pieprasot cietumu apmeklējumus un vēršoties pie attiecīgajām iestādēm, lai mudinātu atbrīvot cilvēkus, kas apcietināti un notiesāti par miermīlīgu vārda brīvības izmantošanu;

17.

aicina veikt neatkarīgu, neitrālu, efektīvu un tūlītēju izmeklēšanu par to, kā Honkongas policija izmantojusi spēku pret protestētājiem; aicina Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala iestādes nodrošināt, ka 15 prodemokrātiskajiem aktīvistiem un politiķiem, kā arī miermīlīgiem demonstrantiem, tostarp, piemēram, Martin Lee, Margaret Ng, Lee Cheuk-yan, Benny Tai, Jimmy Lai, Albert Ho un Leung Kwok-hung, izvirzītās apsūdzības tiek atceltas un kriminālvajāšana tiek izbeigta;

18.

pauž dziļas bažas par pilsonisko tiesību, politisko tiesību un preses brīvības pastāvīgo vājināšanos; ir ļoti nobažījies par žurnālistu tiesību atcelšanu, nepieredzēto spiedienu uz žurnālistiem un viņu pieaugošo pašcenzūru, it sevišķi attiecībā uz to, kā tiek atspoguļoti sensitīvi jautājumi, kas skar kontinentālo Ķīnu, un jautājumi, kas attiecas uz HĪPA valdību;

19.

pauž arvien lielākas bažas par paaugstināto risku, kam valsts drošības likuma stāšanās spēkā pakļautu desmitiem tūkstošu ES pilsoņu Honkongā;

20.

mudina PV/AP un dalībvalstu delegācijas cieši uzraudzīt gatavošanos pašlaik septembrī paredzētajām Likumdošanas padomes vēlēšanām un regulāri ziņot par to, īpaši raugoties, vai kandidātiem netiek nepamatoti liegts kandidēt vai nu ar procesuāliem šķēršļiem, vai nepamatotu tiesvedību, kā arī raugoties, vai visiem ir pieejama pulcēšanās iespēja kampaņas vajadzībām un vai vēlētājiem ir iespējams brīvi balsot; aicina HĪPA valdību nodrošināt brīvas un godīgas 2020. gada septembra Likumdošanas padomes vēlēšanas; mudina Ķīnu atturēties no iejaukšanās HĪPA vēlēšanu procesos; vēlreiz aicina veikt sistemātisku reformu, lai ieviestu tiešas galvenā vadītāja un Likumdošanas padomes vēlēšanas, kā noteikts Pamatlikumā, un aicina vienoties par vēlēšanu sistēmu, kas būtu kopumā demokrātiska, taisnīga, atklāta un pārredzama un kas HĪPA iedzīvotājiem dotu tiesības ievēlēt kandidātus un kandidēt uz ievēlēšanu visos vadošajos amatos;

21.

aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ĶTR ieslodzīto zviedru grāmatu tirgotāju Gui Minhai;

22.

aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis pievērst uzmanību visām šīm problēmām un nodrošināt dialogu ar HĪPA un Ķīnas valdībām; atgādina, ka ir svarīgi, lai ES arī turpmāk visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas iestādēm vērstu uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, jo īpaši Tibetas un Siņdzjanas minoritāšu lietu, saskaņā ar ES apņemšanos paust nepārprotamu, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz šo valsti; turklāt atgādina, ka, ņemot vērā Ķīnas pašreizējo reformu procesu un aizvien lielāko aktivitāti globālajā mērogā, tā ir izdarījusi izvēli iekļauties starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā, parakstot vairākus starptautiskus cilvēktiesību līgumus; aicina turpināt dialogu ar Ķīnu, lai nodrošinātu, ka tā izpilda šīs saistības;

23.

pauž cieņu drosmīgajiem Ķīnas iedzīvotājiem, kas 1989. gada jūnijā pulcējās Pekinas Tjaņaņmeņa laukumā, lai aicinātu izskaust korupciju, īstenot politiskas reformas un ieviest pilsoniskās brīvības; mudina Ķīnas iestādes dot iespēju pieminēt Tjaņaņmeņa slaktiņu ne tikai Honkongā, bet arī visā ĶTR teritorijā;

24.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam un Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala galvenajai vadītājai un asamblejai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0004.

(2) OV C 244, 27.6.2018., 78. lpp.

(3) OV C 35, 31.1.2018., 46. lpp.

(4) OV C 369, 11.10.2018., 156. lpp.

(5) OV C 433, 23.12.2019., 103. lpp.

(6) OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0215.