1.Stāvoklis nav stabils

2020. gada izskaņā pasaule turpina piedzīvot vispasaules pandēmijas izplešanos. Lai gan vīruss SARS-CoV-2 ir labāk izprasts un veselības aprūpes sistēmas visā ES ir labāk sagatavotas, lielais saslimušo skaits var ātri pārsteigt pat vislabāk sagatavoto slimnīcu un pārspēt vislabāk izstrādāto stratēģiju.

Covid-19 dēļ pēc katrām 17 sekundēm ES nomirst kāds cilvēks. Ir būtiski savaldīt vīrusa izplatīšanos un nepieļaut jaunus nāves gadījumus un smagu saslimšanu. Gaisa temperatūras pazemināšanās un tās izraisītā cilvēku tuvuma dēļ nākošais brīvdienu laiks šajā trauslajā kontekstā rada īpašas briesmas. Šis būs citāds svētku laiks – individuālā un kolektīvā atbildība šogad glābs cilvēku dzīvību.
Šajā paziņojumā dalībvalstīm doti ieteikumi, kuru mērķis ir neļaut augt Covid-19 pārnēsātāju skaitam un nezaudēt līdz šim ar milzīgām pūlēm panākto. Nākamā gada sākumā būs jauni ieteikumi par to, kā izstrādāt pilnīgu Covid-19 ierobežošanas satvaru, balstoties uz iegūtajām zināšanām un pieredzi un jaunākajām pieejamajām zinātniskajām vadlīnijām.

Stingrie slimības ierobežošanas pasākumi, ko valstis visā ES īsteno no šā gada marta, reaģējot uz pirmo pandēmijas vilni, spēja sekmīgi palēnināt vīrusa izplatīšanos un strauji samazināt ar Covid-19 inficēto un hospitalizēto skaitu, glābjot dzīvību visā Eiropā.

Vasaras periodā skaits stabilizējās. Ierobežojumu atvieglošana, ko daļēji veicināja vasaras temperatūra, nodrošināja tik vajadzīgo stimulu eiropiešu sociālajai labklājībai un pandēmijas smagi skarto valstu ekonomikai. Tomēr pieaugums rudenī rāda, ka straujas pārmaiņas epidemioloģiskajā situācijā var nebūt prognozējamas un ka pasākumu mīkstināšanai ir jānotiek atbilstoši gan pandēmijas attīstībai, gan pietiekamai spējai testēt, izsekot kontaktus un ārstēt slimniekus.
Medicīniskie pakalpojumi un mediķi atkal ir pakļauti milzīgam spiedienam. Rezultātā daudzas Eiropas valstis oktobrī no jauna ieviesa norobežošanos un stingrus sabiedriskus ierobežojumus.

Pēc jaunākajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, Covid-19 dēļ kopš oktobra no jauna ieviestie ierobežojumi sāk mazināt vīrusa pārnešanu. Turklāt Covid-19 vakcīnu ražotāji sāk publicēt vakcīnu efektivitātes ziņā cerīgus rezultātus. Pēdējās nedēļās “Pfizer/BioNTech” 1 un “Moderna” 2 ir presē paziņojuši, ka pirmie rezultāti uzrādot vakcīnas iedarbīgumu ap 95 % un minimālas blaknes, vēlāk uzņēmums “AstraZeneca” 3 paziņojis, ka tā kandidātvakcīna uzrādījusi 70 % vidējo iedarbīgumu. Šīs un citas vakcīnas pakāpeniski tiks rūpīgi pārskatītas Eiropas Zāļu aģentūrā, gādājot par to drošumu un efektivitāti. Tuvākajās nedēļās, ar nosacījumu, ka būs saņemts pozitīvs neatkarīgs zinātnisks novērtējums, mums jāpanāk, ka ES tiek atļauta pirmā drošā un efektīvā Covid-19 vakcīna, tā nodrošinot, ka pateicoties ES pirkuma priekšlīgumiem dalībvalstīm un to pilsoņiem šīs vakcīnas galu galā būs pieejamas.

Lai gan prioritārās grupas varētu sākt saņemt vakcīnas drīz pēc to tirgošanas atļaujas izdošanas, būs vajadzīgs laiks, iekams Covid-19 vakcīnas kļūs plašāk pieejamas. Tāpēc ES un tās dalībvalstīm ir vajadzīga pārejas stratēģija, lai pārvaldītu situāciju tuvākajos mēnešos, līdz vakcīnas būs ieviestas ar pietiekamu kritisko masu un būs jūtama to radītā aizsardzība.

Šis paziņojums seko Komisijas aprīlī 4 , jūlijā 5 un oktobrī 6 publicētajiem norādījumiem un ieteikumiem par Covid-19 pasākumiem. Tajā izklāstīti vairāki pasākumi, kas dalībvalstīm jāapsver, vienlaikus pilnībā ievērojot to kompetenci, sevišķi veselības aprūpē, izstrādājot savu pieeju ilgtspējīgākai pandēmijas pārvaldībai turpmākajos mēnešos, arī svētku laikā. Tas aptver gan sabiedriskās un saimnieciskās dzīves ierobežojumus, gan pasākumus, kas balstīs veselības aprūpes sistēmu pretdarbību pandēmijai. Kopumā, balstoties uz ciešu sadarbību Eiropas līmenī, tie atbalsta koordinētu pieeju izplatības ierobežošanas pasākumiem ziemā un jaunu Covid-19 infekcijas uzliesmojumu ierobežošanu ES.

Tāpat kā agrāk lēmumi jāpieņem koordinēti un mērķtiecīgi. Savrupi pasākumi vājinās vispārējo pretošanos pandēmijai, apstādinās panākto progresu un pagarinās augstas saslimstības periodu ar visām zināmajām negatīvajām sekām. Koordinēšana ES iekšienē un ar kaimiņreģioniem ir būtiska, risinot pārrobežu problēmas, inficēto skaita pastāvīgu kāpumu un ilgstošu negatīvu iespaidu tautsaimniecībā un sabiedrībā. Tādēļ pievienoties šiem pasākumiem tiek aicinātas ES kaimiņvalstis, sevišķi tās, kuras ES Veselības drošības komitejā piedalās novērotāja statusā.

2.Vissvarīgāka joprojām ir distancēšanās un sabiedriskas saskares ierobežošana

Pašreizējie pasākumi, ko īsteno visā ES, paliek galvenais sabiedrības veselības aizsardzības līdzeklis, ar ko tiek ierobežoti un pārzināti Covid-19 uzliesmojumi. To vidū ir fiziska distancēšanās un sabiedriskas saskares ierobežošana, plaša masku valkāšana, risinājumi strādāšanai no tālienes, kad vien iespējams, sabiedrisko vietu slēgšana, kā arī to cilvēku skaita ierobežojums, kuri drīkst pulcēties telpās un ārā, kā arī plašāka testēšana un kontaktu izsekošana. Šie augsti vērtējamie pasākumi ir izrādījušies izšķirīgi un iedarbīgi vīrusa izplatīšanās palēnināšanā un cilvēku dzīvības glābšanā.

Lai gan pasākumi ir efektīvi, daži no tiem visai negatīvi ietekmē cilvēku vispārējo labklājību, sabiedrības funkcionēšanu un ekonomiku. Vīrusa ātru pārnešanu un tās radītās briesmas var pastiprināt ieražas, piemēram, gada nogales svinēšana un saiešanas. Parastā pulcēšanās sabiedriskās vietās draud kļūt par “superaplaišanas” pasākumu, kas ietekmēs tiklab tās dalībniekus, kā plašāku sabiedrību. Aukstums nozīmē arī to, ka pulcēšanās bieži notiek telpās, kur inficēšanās risks ir daudz augstāks.

Tādēļ Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) uzsver, ka “nefarmaceitiskā iejaukšanās”, kur ietilpst pašreizējie pasākumi, izdarāma, vadoties no vietējās epidemioloģiskās situācijas datiem un rēķinoties ar slimības pārnešanas apmēru vietējo iedzīvotāju vidū 7 . Papildus epidemioloģiskajai situācijai visos lēmumos par optimālo stratēģiju nefarmaceitisko pasākumu īstenošanā jāņem vērā mērķpopulācijas īpatnības. Mērķim jābūt efektīvāk un mērķtiecīgāk īstenot nefarmaceitiskos pasākumus, vienlaikus minimalizējot to ietekmi uz cilvēku, sabiedrību un saimniecību. Jāpastiprina līdz šim sekmējusies pieeja: izvairīties no slēgtām telpām, blīvi apmeklētām vietām un ciešas saskares.

Neviena darbība nevar izdoties bez iedzīvotāju un kopienu līdzdalības. Šo līdzdalību var sekmīgāk panākt, ja pasākumi ir skaidri, samērīgi, pārredzami paziņoti un nemainās pārāk bieži. Tāpēc dalībvalstīm būtu lietderīgi kvantitatīvos mērķus un epidemioloģiskos mērķrādītājus noteikt (un paziņot), ņemot vērā sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmu vietējo un nacionālo kapacitāti. Vislabāk būtu, ja šādi mērķorientēti pasākumi balstītos uz informāciju par mobilitātes modeļiem un tās nozīmi slimības izplatīšanā un ierobežošanā. Pamatojoties uz anonimizētiem un agregētiem mobilo sakaru tīklu operatoru datiem, Komisija ir izstrādājusi mobilitātes vizualizācijas platformu, ko var izmantot, lai iegūtu informāciju par mobilitāti 8 , un rīkus labāk mērķorientētu pasākumu veidošanai. Informācija par mobilitāti noder arī, lai uzraudzītu pasākumu efektivitāti pēc to ieviešanas.

ECDC ir uzsvēris: politikas veidotājiem jāatceras, ka no pasākumu ieviešanas brīža līdz brīdim, kad tiek novērota ietekme uz epidēmijas trajektoriju, var paiet līdz pat 40 dienām; šis laiks ir ievērojami ilgāks nekā infekcijas inkubācijas periods. Minētais ilgums var būt saistīts ar laiku, kas vajadzīgs, lai uzvedības maiņa dotu vēlamo rezultātu un pārneses ķēdes samazinātos, kā arī ar ziņošanas aizkavēšanos 9 . Tāpēc pirms ikviena pasākuma pakāpeniskas atcelšanas svarīgi ir rūpīgi novērtēt ietekmi.

Lai gan dažās ES valstīs Covid-19 inficēšanās rādītāji lēnām sāk stabilizēties (kaut arī absolūtā izteiksmē tie ir augsti), pašreizējo ierobežojumu iespējama atvieglošana ir jāveic ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu, ka turpmāki slimības uzliesmojumi tiek samazināti līdz minimumam un tiek kontrolēti. Nesena ECDC publikācija 10 rāda, ka, pamatojoties uz matemātisko modelēšanu un pašreizējo epidemioloģisko situāciju, ja valstis visus savus pasākumus atceltu 7. decembrī, hospitalizācijas rādītāji varētu palielināties ap 24. decembri. Taču, ja valstis visus savus pasākumus atceltu 21. decembrī, hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits šajās valstīs palielinātos jau 2021. gada pirmajā nedēļā. Šīs simulācijas rāda, ka, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju ES, ir grūti pamatot kontroles pasākumu atcelšanu. Dalībvalstis tiek mudinātas lēmumu veidošanā izmantot uz scenārijiem balstītu modelēšanu 11 .

1. attēls. Gadījumu skaita iespējamā atkalpalielināšanās, ko varētu izraisīt ieviesto pasākumu atcelšana uz gada nogales svētkiem (avots: ECDC)

Turpmāk ir izklāstīti politikas norādījumi par nefarmaceitiskiem intervences pasākumiem, kuri ir īpaši svarīgi gaidāmajā gada nogales svētku periodā un kuru īstenošanu dažas dalībvalstis jau ir sākušas apsvērt. Komisija stingri mudina dalībvalstis ņemt vērā šos norādījumus.

DALĪBVALSTĪM IETEIKTĀS DARBĪBAS

·Turpināt pasākumus, kas ietver fizisku distancēšanos, masku izmantošanu, roku mazgāšanu un citus higiēnas pasākumus, jo tie joprojām ir būtiski vīrusa izplatības ierobežošanai sabiedriskās pulcēšanās vietās (gan iekštelpās, gan ārtelpās) un ģimenēs, kurās ir personas, kas pieder pie paaugstināta riska grupām.

·Ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu aprūpi neaizsargātām personām, jo īpaši ierobežojumu un slēgšanas gadījumā; piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas dzīvo vieni paši vai aprūpes iestādē (abos gadījumos ir nepieciešams nodrošināt pastāvīgu piekļuvi veselības un sociālajai aprūpei un vientulības un izolētības novēršanas pasākumus), cilvēkiem ar garīgām saslimšanām un bezpajumtniekiem. Nodrošināt arī to, ka personām ar invaliditāti tiek sniegta pienācīga aprūpe un informācija tām piekļūstamos formātos.

·Apsvērt iespēju neatļaut masu pulcēšanos un noteikt skaidrus kritērijus pasākumiem, kuri izņēmuma kārtā drīkst norisināties, piemēram, to cilvēku maksimālo skaitu, kuri drīkst pulcēties sabiedriskās vietās iekštelpās un ārtelpās, un īpašus kontroles pasākumus.

·Noteikt skaidrus kritērijus maziem sabiedriskiem sarīkojumiem un maziem pasākumiem (piemēram, atļauto maksimālo cilvēku skaitu), lai nodrošinātu atbilstību fiziskas distancēšanās un masku izmantošanas noteikumiem.

·Turpināt noteikt skaidrus kritērijus attiecībā uz pulcēšanos vienas mājsaimniecības ietvaros (t. i., maksimālo cilvēku skaitu vienā šādā pulcēšanās reizē).

·Jebkāda sabiedriskas pulcēšanās un pasākumu noteikumu pagaidu atvieglošana (ja tāda tiek apsvērta) būtu jāpapildina ar stingru prasību vairākas (vēlams, vismaz septiņas) dienas pirms un pēc [sabiedriskas pulcēšanās vai pasākuma] ievērot paškarantīnu.

·Mudināt darba devējus ļaut cilvēkiem dažas dienas (vēlams, aptuveni septiņas, ja vien iespējams) pirms un pēc gada nogales svētkiem strādāt no mājām vai no citas vietas, kur viņi plāno pavadīt gada nogales svētkus. Tas darbiniekiem dos iespēju pirms piedalīšanās sabiedriskos vai ģimenes sarīkojumos vai pasākumos un/vai pirms atgriešanās darbavietā ievērot paškarantīnu. Ja tāldarbs nav iespējams, darba devējiem ir jāievieš pasākumi, kas nodrošinātu drošu atgriešanos darbā 12 .

·Ierobežojumu mīkstināšanas gadījumā piemērot “mājsaimniecību burbuļu” veidošanas pieeju, kuras ietvaros cilvēki tiek mudināti svētku dienas pavadīt kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un samazināt citus sociālos kontaktus.

·Atgādināt iedzīvotājiem, ka viņiem jābūt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz kontaktiem ar vecākiem ģimenes locekļiem vai personām, kas pieder pie īpašām grupām, kuras ir pakļautas smagas Covid-19 slimības riskam, piemēram, cilvēkiem ar hroniskām slimībām 13 .

·Ieviest vai saglabāt nakts komandantstundas režīmu.

·Sniegt norādījumus un ieteikumus, kas attiecas uz nakšņotājiem un mājsaimniecību apmeklējumiem (jo īpaši nakts komandantstundas gadījumā).

·Mudināt sabiedrisko pulcēšanos un pasākumus, piemēram, gada nogales svinības darbā, rīkot tiešsaistē.

·Lai samazinātu vīrusa pārnešanas risku pēc svētku perioda beigām, apsvērt iespēju pagarināt skolas brīvdienas vai noteikt attālinātās mācīšanās periodu; tas ir veids, kā nodrošināt “rezerves laiku” un novērst inficēšanos skolās. Šādos gadījumos būs svarīgi vairākas dienas pirms atgriešanās skolā paziņot precīzu datumu, līdz kuram ģimenēm ar bērniem, kā arī pedagogiem jāatgriežas mājās, ja viņi ceļo.

·Attiecībā uz ceremonijām – apsvērt iespēju izvairīties no lieliem dievkalpojumiem vai izmantot tiešsaistes, televīzijas vai radio pārraides, atvēlēt speciālas vietas tuviem ģimenes locekļiem (tā saucamajam “mājsaimniecības burbulim”), kur tie var sēdēt kopā, un aizliegt kopdziedāšanu. Šādas pulcēšanās laikā ir īpaši svarīgi izmantot sejas maskas.

3.Pastiprināta testēšana un kontaktu izsekošana

Testēšana un kontaktu izsekošana joprojām ir būtiski elementi Covid-19 pandēmijas uzraudzībā, ierobežošanā un mazināšanā. Augšupējo un pakārtoto kontaktu izsekošana ir būtisks instruments, kas ļaus atklāt infekciju perēkļus un izvairīties no infekcijas turpmākas pārneses.

Turklāt rezultatīvai testēšanai ir būtiska nozīme vienotā tirgus netraucētā darbībā, jo tā ļauj veikt mērķtiecīgus izolācijas vai karantīnas pasākumus. Testēšana un kontaktu izsekošana būs svarīga stratēģiju kontrolei, jo īpaši pasākumu mīkstināšanas ietekmes pārraudzībai. Kā uzsvērts arī Komisijas 28. oktobra paziņojumā par Covid-19 papildpasākumiem 14 , ir nepieciešama ātra ES valstu rīcība, ko Komisija atbalstīs, lai novērstu pašreizējos trūkumus attiecībā uz piekļuvi testēšanai, testēšanas kapacitāti un testēšanas materiālu trūkumu un samazinātu laiku no testa pieprasīšanas līdz rezultāta iegūšanas brīdim (testa rezultāta iegūšanas laiks), kas patlaban apgrūtina pandēmijas mazināšanas pasākumu efektīvu īstenošanu un ātru kontaktu izsekošanu.

Šajā sakarā dalībvalstis arvien vairāk pēta iespējas izmantot ātros antigēna testus, kas ir ātrāku un lētāku Covid-19 testu paaudze un testa rezultātu ļauj iegūt nepilnās 30 minūtēs. Īpašā Komisijas ieteikumā 15 , kurā aplūkota šāda veida testu izmantošana, sniegti norādījumi valstīm par šādu testu izmantošanu. Konkrēti, arvien nozīmīgāki kļūst šādi divi aspekti: neatkarīga klīniska testu validēšana un ātro antigēna testu rezultātu savstarpēja atzīšana starp valstīm. Veselības drošības komitejā tiek kopīgota un pastāvīgi apspriesta pieredze, kas gūta saistībā ar ātro antigēna testu rezultātu savstarpēju atzīšanu, kā arī dati, jauni pierādījumi un publikācijas par klīniskās validācijas pētījumiem, ko veikušas ES valstis.

Īpašos ECDC norādījumos par ātrajiem antigēna testiem 16 atzīmēts, ka šo testu izmantošana ir labākā iespēja, kā ātri atklāt ļoti infekciozus gadījumus un kā veicināt ātru pašizolēšanos, lai nepieļautu infekcijas turpmāku izplatīšanos.

Lielākā daļa dalībvalstu tagad ir ieviesušas savu kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotni, kura papildina manuālos kontaktu izsekošanas pasākumus, kas tika pieņemti, balstoties uz ieteikumu 17 un pasākumu kopumu, un tagad šādas lietotnes tiek savienotas ar Eiropas apvienoto vārtejas serveri (EFGS). Jo vairāk cilvēku izmanto lietotni, jo tas pozitīvāk ietekmē vīrusa apkarošanu. Tādējādi jo lielāks skaits dalībvalstu ievieš lietotni un pievienojas EFGS, jo lielāka būs šo tehnoloģiju rezultativitāte. Efektīvas rezerves sistēmas dalībvalstīs ir būtiskas digitālās kontaktu izsekošanas ieviešanas atbalstam. Turklāt ir svarīgi, lai būtu izveidoti mehānismi, kas ļauj iedzīvotājiem ātri saņemt skaidru informāciju par to, kā rīkoties. Iedzīvotāji tiek mudināti lejupielādēt savas valsts lietotni un dot savu artavu pandēmijas izbeigšanā.

DALĪBVALSTĪM IETEIKTĀS DARBĪBAS

·Nodrošināt pietiekamas testēšanas spējas un materiālus un noteikt mērķi attiecībā uz testēšanas rādītājiem uz 100 000 iedzīvotāju.

·Nodrošināt iespēju iedzīvotājiem viegli un bezmaksas piekļūt tādiem testiem, kas ļauj ātri iegūt rezultātu.

·Īpaši strādāt pie tā, lai nodrošinātu īsāku testa rezultāta iegūšanas laiku, kas atvieglotu pozitīvo Covid-19 gadījumu ātru identificēšanu; RT-PĶR gadījumā testa rezultāta iegūšanas laikam vajadzētu būt mazākam par 24 stundām un tad, ja attiecīgā gadījumā RT-PĶR testēšanas kapacitāte ir ierobežota un testa rezultāta iegūšanas laiks palielinās, varētu pētīt iespējas izmantot ātros antigēna testus.

·Pētīt iespējas līdztekus RT-PĶR attiecīgā gadījumā izmantot ātros testus un koncentrēt centienus uz agrīnu lielākās daļas infekcijas gadījumu atklāšanu un slimnieku ātru pašizolēšanos.

·Ātrie antigēna testi ir vislietderīgākie plašas vīrusa izplatības apstākļos un tad, ja tos izmanto līdz piecām dienām pēc simptomu parādīšanās.

·Ātrie antigēna testi būtu jāpakļauj neatkarīgai klīniskai validācijai un būtu jānodrošina rezultātu savstarpēja atzīšana starp valstīm, kā izklāstīts 28. oktobrī publicētajā Komisijas ieteikumā.

·Pastiprināt digitālo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu vai – tad, ja tas ir lietderīgāk – manuālas kontaktu izsekošanas pasākumu ieviešanu.

4.Drošas ceļošanas nodrošināšana Eiropas Savienībā un pāri tās robežām

Patlaban vairums dalībvalstu iesaka atteikties no ceļošanas, izņemot ceļošanu būtisku iemeslu dēļ, un lielākajā daļā no tām ir spēkā kontaktu izsekošanas un/vai karantīnas prasības, kas jāievēro cilvēkiem, kuri šķērso valsts robežu. Padome 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju 18 ar mērķi izvairīties no sadrumstalotības un traucējumiem un palielināt skaidrību un prognozējamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Saskaņā ar ieteikumā visiem pasākumiem, kas ierobežo brīvu pārvietošanos un ir vērsti uz sabiedrības veselības aizsardzību, jābūt samērīgiem un nediskriminējošiem, un, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to atļaus, tie jāatceļ. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, pamatojoties uz šo ieteikumu, katru nedēļu publicē krāsu karti, kas sagatavota, izmantojot saskaņotus kritērijus un robežvērtības 19 .

Dalībvalstīm, kuras sagaida ceļošanas intensitātes pieaugumu gan valsts robežās, gan pāri tām, īpaši svētku laikā gada nogalē būs jāveic rūpīga iepriekšēja plānošana. Lidostas, autoostas, dzelzceļa stacijas, sabiedriskais transports, degvielas uzpildes stacijas un atpūtas vietas – tās visas ir vietas, kur ceļotāji gaisā un uz zemes var tikt pakļauti vīrusa iedarbībai. Būtu jānodrošina, ka ceļotājiem tiek sniegti attiecīgi ieteikumi un reāllaika informācija gan par piemērojamajiem ierobežojumiem, gan sabiedrības veselības norādījumi 20 , un šādās vietās būtu stingri jāievēro distancēšanās un higiēnas noteikumi, kā arī jāvalkā maskas.

Ziemas mēnešos Eiropa Savienībā populārs ir ziemas tūrisms. Ņemot vērā tā pārrobežu aspektus, dalībvalstīm būtu rūpīgi jāapsver vienota pieeja, kuras pamatā būtu pasākumu koordinācija, saskaņotība un zinātniskie pierādījumi. To varētu apspriest Integrētajā krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismā, pamatojoties uz ECDC zinātniskajiem norādījumiem.

Lai gan ceļošana pati par sevi ir riska faktors, vispārēja plaša Covid-19 pārnese starp dalībvalstīm nozīmē, ka pašlaik pārrobežu ceļošana ES teritorijā nerada būtisku papildu risku. Saistībā ar ceļošanu ar lidmašīnu, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā un Apvienotajā Karalistē un pamatojoties uz esošajiem pierādījumiem, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) neiesaka piemērot karantīnu un/vai testēt aviopasažierus uz SARS-CoV-2, ja viņi ceļo uz zonām ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju vai no tām, kā izklāstīts 2. decembrī publicētajās pamatnostādnēs par testēšanu uz Covid-19 un karantīnas piemērošanu aviopasažieriem Ir svarīgi uzlabot informācijas plūsmu šādos gadījumos: izstrādājot vienkāršas procedūras, kas paredz pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapu, ja iespējams, digitalizētu veidlapu, izmantošanu; veidojot efektīvu saikni starp pārrobežu informāciju un kontaktu izsekošanas kapacitāti sabiedrībā, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, un koordinējot saziņu starp aviācijas nozares ieinteresētajām personām un sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm, kā arī tūristu izmitināšanas uzņēmumiem.

Lai uzlabotu kontaktu izsekošanas spējas pāri robežām, dalībvalstis tiek mudinātas atbalstīt pašreizējos centienus izstrādāt kopīgu ES pasažieru atrašanās vietas noteikšanas digitālo veidlapu un 2020. gada nogales ceļojumu sezonā savlaicīgi pievienoties EASA izstrādātajai informācijas apmaiņas platformai gaisa transporta jomā. Jo vairāk valstu šādā platformā iesaistās, jo ātrāk iespējams panākt ar ceļošanu saistīto kontaktu izsekošanu un vienkāršot to.

Ja dalībvalstis izvēlas saglabāt vai ieviest ar ceļošanu saistītu karantīnu, tas būtu jādara atbilstoši principiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju, un jāvienojas par kopīgu pieeju, kas izmantojama, lai koordinētu savus pasākumus un iepriekš informētu iedzīvotājus par to stāšanos spēkā. Tas būtu jāapspriež Integrētajā krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismā.

DALĪBVALSTĪM IETEIKTĀS DARBĪBAS

·Ja iespējams, mudināt personas, kuras plāno ceļot, vakcinēties pret sezonālo gripu.

·Pastiprināt informatīvās kampaņas, kas mudinātu personas ar Covid-19 simptomiem atturēties no ceļošanas.

·Ja iespējams, būtu jāpalielina sabiedriskā transporta iespējas un jauda, lai samazinātu drūzmēšanos īpaši dienās vai laikā, kad paredzams, ka būs grūti ievērot distancēšanos. Sabiedriskajā transportā būtu obligāti jālieto maskas un visiem transportlīdzekļiem vajadzētu būt labi vēdinātiem.

·Nodrošināt, ka transporta, tūrisma nozarē un citās apdraudētajās nozarēs strādājošajiem tiek sniegta nepieciešamā informācija un ir ieviesti aizsargpasākumi ar mērķi sargāt viņu veselību un drošību.

·Nodrošināt, ka tad, ja tiek piemērota prasība ievērot karantīnu un veikt testu (proti, ja valstij vīrusa pārneses līmeni izdevies samazināt gandrīz līdz nullei), šīs prasības ir samērīgas, nediskriminējošas, skaidri izklāstītas un viegli izpildāmas, un novērtēt, vai testu veikšanas rezultātā karantīnu vai citus ceļotājiem piemērojamos ierobežojumus nevarētu atcelt.

·Ja ceļotājiem no augsta riska apgabaliem tiek piemērota prasība ievērot karantīnu, apsvērt iespēju saīsināt patlaban noteikto karantīnas laiku, ja pēc 7 dienām pēc atgriešanās veiktais PĶR tests ir negatīvs.

·Nodrošināt, ka ceļošanas infrastruktūra, tostarp kontrolpunkti, ir sagatavota, aprīkota un tai ir nodrošināts nepieciešamais personāls, ievērojot spēkā esošos higiēnas protokolus, lai pēc iespējas mazinātu risku ceļotājiem, līdz minimumam samazinot gaidīšanas laiku, drūzmēšanos un pārblīvētību.

·Nodrošināt, ka valstu pasākumi atbilst principiem un mehānismiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju.

·Pievienoties EASA izveidotajai informācijas apmaiņas platformai, lai, izmantojot pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapas, uzlabotu kontaktu izsekošanas spējas, un atbalstīt centienus ieviest kopīgu ES pasažieru atrašanās vietas noteikšanas digitālo veidlapu.

5.Veselības aprūpes sistēmu kapacitātes un personāla noteikšana par prioritāti

Slimnīcu un intensīvās terapijas nodaļu noslogotības līmenis un slimnīcās jaunuzņemto pacientu skaits joprojām ir augsts un vairumā ES valstu tas turpina pieaugt, tāpēc ārkārtīgi svarīgi arī turpmāk pievērst īpašu uzmanību veselības aprūpes sistēmu kapacitātei un personālam un noteikt tos par prioritāti. Ņemot vērā Covid-19 gadījumu skaita pieauguma lielo iespējamību, ja pasākumi tiktu atviegloti un tas sakristu ar svētku laiku, ES dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to veselības aprūpes sistēmas ir gatavas iespējamam jaunu pacientu skaita pieaugumam. Tām būtu jāizvairās no riska, ka varētu rasties būtiskā aprīkojuma un materiālu trūkums, kā arī jārūpējas par savu veselības aprūpes darbinieku labbūtību, kuri saskaras ar milzīgu spiedienu un no kuriem ir atkarīga veselības aprūpes sistēmu darbība.

Līdztekus slimnīcām arī primārās aprūpes sniedzēji daudzējādā ziņā ir iesaistīti infekcijas apkarošanā un slimības seku novēršanā, koordinēti un pārredzami īstenojot atlases sistēmu, veicot testēšanu, atbalstot karantīnu un sniedzot psihosociālo palīdzību. Dažas publiskās iestādes Eiropā izveidoja “Covid-19 klīnikas”, kas bija primārās aprūpes struktūras. Arvien palielinās ģimenes ārstu loma Covid-19 izplatības kontrolēšanā sabiedrībā, jo viņiem ir svarīga nozīme testēšanā, kontaktu izsekošanā, pacientu aprūpes vajadzību apmierināšanā pēc izslimota Covid-19 un iedzīvotāju aprūpes vajadzību risināšanā. Lai ievērojami palielinātu kapacitāti, daudzas valstis izveidoja alternatīvas aprūpes vietas pārveidotās telpās vai mobilas lauka slimnīcas, izmantoja sociālās aprūpes struktūras un jaunus publiskā un privātā sektora partnerības veidus, lai sociāli atbildīgi reaģētu uz valsts mēroga pieprasījumu 21 .

Visu veselības aprūpes darbinieku labbūtības nodrošināšana joprojām ir absolūta prioritāte. ES dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka visiem veselības aprūpes darbiniekiem ir pieejami atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi, kā arī būtu jāatbalsta pakalpojumi, kas mazina ietekmi uz garīgo veselību, ko rada ārkārtējais spriedzes līmenis, ar kādu krīzes laikā saskārušies veselības aprūpes speciālisti. Ir svarīgi, lai viņiem savlaicīgi būtu pieejams atbalsts garīgās veselības jomā, jo īpaši ņemot vērā jaunus pierādījumus, kas liecina, ka psiholoģiskā izdegšana veselības krīzes dēļ var ilgtermiņā ietekmēt viņu labbūtību. Piemēram, Itālijā 2020. gada martā veiktajā veselības aprūpes darbinieku aptaujā tika konstatēts, ka šādiem darbiniekiem, jo īpaši pirmās līnijas darbiniekiem un jaunām sievietēm, biežāk ir stresa, trauksmes, depresijas un bezmiega simptomi. Spānijā pētījumos tika konstatēts, ka 2020. gada aprīlī 57 % no visiem veselības aprūpes darbiniekiem bija posttraumatiskā stresa sindroma simptomi 22 .

Līdztekus tam ir ļoti svarīgi turpināt sniegt tādus veselības aprūpes pakalpojumus, kuri nav saistīti ar Covid-19. Pašreizējai pandēmijai ir bijusi un joprojām ir būtiska ietekme uz citu slimību un medicīnisku problēmu, tostarp vēža, diagnosticēšanu un ārstēšanu. Regulāras, plānotas medicīniskās aprūpes pieejamības un nodrošināšanas īslaicīga pārtrauce tika novērota laikposmos, kad vīruss plaši izplatījās starp iedzīvotājiem. Vairākas valstis, piemēram, Itālija, ziņoja, ka Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami samazinājās jaunuzņemto miokarda infarkta slimnieku skaits, bet vienlaikus pieauga nāves gadījumu un slimnieku ar komplikācijām skaits 23 . Savukārt Francijā 2020. gada aprīlī jaunu vēža slimnieku skaits samazinājās par 35-50 % salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli 24 , bet Nīderlandes Vēža reģistrā ik nedēļu no jauna reģistrēto vēža gadījumu skaits saruka par 40 % 25 . Šāds samazinājums vērojams, neraugoties uz to, ka daudzas valstis par prioritāti ir noteikušas vēža, sirds un asinsvadu un diabēta slimnieku ārstēšanu.

Turklāt pētījumi asins pārliešanai paredzēto asiņu piegādes un izmantošanas jomā liecina, ka valstīm vajadzētu paredzēt ziedoto asiņu daudzuma samazinājumu un būtisko darbinieku zaudēšanu slimību un sabiedrības veselības ierobežojumu dēļ 26 . Ārkārtas rīcības plānu izstrādē jāņem vērā pacientu atlases politika prognozēta medicīniskā aprīkojuma vai zāļu trūkuma gadījumā.

Īpašas bažas rada arī medicīniskās aprūpes kavēta sniegšana vai šādas aprūpes trūkums Covid-19 dēļ, jo tas varētu palielināt saslimstības un mirstības risku, kuru pamatā ir slimību neārstēšana un novēršamu veselības stāvokļu profilakses trūkums, un varētu veicināt pārmērīgu ziņoto nāves gadījumu skaita pieaugumu, kas tieši vai netieši saistīti ar Covid-19. Lai gan pandēmijas kontrole ir ārkārtīgi svarīga, ilgtermiņā būtiska ir arī pandēmijas ietekme uz personām ar nepārnēsājamām slimībām. Izrādās, nepārnēsājamās slimības palielina Covid-19 smagumu un mirstības risku, un SARS-CoV-2 infekcija var ietekmēt šādu izdzīvojušo personu iepriekšējo klīnisko slimību dinamiku. Turklāt distancēšanās un karantīnas ierobežojumi samazinās fizisko aktivitāti un palielinās neveselīgo dzīvesveidu, tādējādi pastiprinot nepārnēsājamu slimību riska faktorus un pasliktinot klīniskos simptomus. Daudzas valstis ir mainījušas pacientu ierasto medicīnisko apkalpošanu, piemēram, ir atcēlušas ambulatoros apmeklējumus, kuri nav neatliekami, un tas būtiski ietekmēs nepārnēsājamu slimību pārvaldību, jaunu slimību diagnosticēšanu, zāļu lietošanas ievērošanu un slimību progresēšanu 27 .

Komisija sadarbojas ar farmācijas uzņēmumiem, lai nodrošinātu piekļuvi jauniem terapijas veidiem (piemēram, antivielām), kuri patlaban atrodas apstiprināšanas procesā, un nodrošinās ātru informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm.

DALĪBVALSTĪM IETEIKTĀS DARBĪBAS

·Nodrošināt, ka sakarā ar slimnīcu un intensīvās terapijas nodaļu pieaugošu noslogotību gaidāmajā svētku periodā veselības aprūpes pakalpojumi tiek pastiprināti, piemēram, ieviešot īpašus Covid-19 darbības nepārtrauktības plānus un palielinot rezerves darbinieku un aprīkojuma kapacitāti, kas savukārt ļaus saglabāt veselības aprūpes darbinieku spējas un vienlaikus ļaus viņiem nedaudz atgūties.

·Veikt pasākumus, lai maksimāli palielinātu primārās aprūpes pakalpojumu pieejamību un mazinātu slogu slimnīcām, tostarp paplašinot medmāsu, farmaceitu un sabiedrības veselības aprūpes darbinieku nozīmi un veicinot no attāluma sniegtu veselības pakalpojumu izmantošanu, lai saglabātu aprūpes nepārtrauktību pacientiem, kuriem nav Covid-19.

·Rūpīgi uzraudzīt nepieciešamā veselības aprūpes aprīkojuma kapacitāti un materiālu daudzumu un izmantot attiecīgu kopīgo iepirkumu un citu finansiālo atbalstu, arī Komisijas piedāvāto Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu 28 .

·Valstīm būtu jāizstrādā integrētas stratēģijas attiecībā uz veselības aprūpes sistēmām un jānodrošina, ka tiek turpināta ar Covid-19 nesaistītu slimību ārstēšana un medicīnisku problēmu risināšana.

·Turpināt ieguldīt jaunu darbinieku apmācībā, tostarp izmantojot Eiropas klīnicistu tiešsaistes tīklu, un izstrādāt veselības aprūpes speciālistiem adresētus mācību moduļus par Covid-19 (arī ar virtuālas akadēmijas starpniecību) partnerībā ar Eiropas federācijām, piemēram, Eiropas Intensīvās terapijas medicīnisko biedrību.

·Mudināt iedzīvotājus veikt visas nepieciešamās regulārās medicīniskās pārbaudes, tostarp pārbaudes slimnīcā.

·Veselības aprūpes iestādēm būtu arī jānodrošina, ka tagad un turpmākajos mēnešos ir pieejami viskvalitatīvākie individuālās aizsardzības līdzekļi un ka tie tiek pienācīgi izmantoti, lai aizsargātu personas, kuras sniedz pacientu aprūpi un aprūpes iestādēs īstenotu aprūpi.

·Atbalstīt veselības aprūpes personālu, lai tas varētu tikt galā ar pieaugošo slogu pandēmijas dēļ (piemēram, izveidojot bezmaksas palīdzības dienestus, līdzbiedru atbalsta dienestus, sniedzot informāciju, kā uzlabot šāda personāla labbūtību un garīgo veselību).

6.Rēķināsimies ar “pandēmisko nogurumu”

Šoruden jaunais Covid-19 uzliesmojums neizbēgami ir eiropiešiem atnesis vilšanos, ka atkal jāievēro ierobežojumi, kas, kā šķita, jau bija aiz muguras. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka tagad aptuveni 60 % Eiropas reģiona valstu ir pārņēmis “pandēmiskais nogurums” 29 . Cilvēki ir noguruši no nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem — fiziskās distancēšanās, ierobežotās sadzīviskās saskarsmes un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tāpēc būtiskos ierobežojumus ir grūtāk ieviest un rodas auglīga augsne dezinformācijai par pandēmiju.

Pandēmiskais nogurums ir paredzama un dabiska reakcija uz ieilgušu Covid-19 mēroga sabiedrības veselības krīzi. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šo problēmu atzītu un risinātu. PVO Eiropas reģionālais birojs ir izstrādājis norādījumus, kas valstīm palīdzēs izstrādāt daudzfaktoru rīcības plānus, kā uzturēt un atdzīvināt sabiedrības atsaucību rīkoties piesardzīgi 30 .

Papildus pandēmiskajam nogurumam par zemu nevar novērtēt arī Covid-19 ietekmi uz iedzīvotāju psihisko veselību. Bažas un destabilizāciju izjūt visi, bet sevišķi saasinātas šīs sajūtas var būt visaugstākā riska grupām, piemēram, vecākiem cilvēkiem vai tiem, kuriem ir kāda pamata saslimšana, tiem, kuri dzīvo vieni, vai arī cilvēkiem ar invaliditāti. Riskam jo īpaši pakļauti ir veselības aprūpes darbinieki, tāpēc jāpopularizē paraugprakse, kas mazina sekas šiem un citiem priekšplāna darbiniekiem.

Pagaidām galvenās psiholoģiskās sekas ir paaugstināts stress vai nemiers 31 . Līdz ar jaunu pasākumu ieviešanu — it sevišķi pašizolēšanos, karantīnu vai ilgstošām komandantstundām — pastiprinās arī vientulības sajūta, depresija, kaitīga alkohola un narkotiku lietošana, miesas bojājumu nodarīšana sev, vardarbība ģimenē vai tieksme uz pašnāvību 32 . Dalībvalstīm šīs problēmas būtu jārisina un jāgādā, lai darbotos piemēroti pasākumi un pakalpojumi tiem, kam tie nepieciešami.

DALĪBVALSTĪM IETEIKTĀS DARBĪBAS

·Skaidri komunicēt ar pilsoņiem un sabiedrību par to, kādi jauni pasākumi jāievēro, kāpēc tie tiek ieviesti un kad un kā tie varētu tikt atcelti. Ja iespējams, sasaistīt tos ar noteiktiem mērķiem, piemēram, reproduktīvo vērtību, lai pasākumi būtu konkrēti un saprotami. Būtiski, lai iedzīvotāji pasākumus pieņemtu un pildītu.

·Nodrošināt psihiskās veselības aprūpes un psihosociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kam tie nepieciešami, arī priekšplāna un kritiski svarīgajiem darba ņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, bezmaksas uzticības tālruņus). Sniegt atbalstu personām ar invaliditāti un augsta riska cilvēkiem.

·Ieinteresētās personas tiekas Veselības politikas platformā, kur ir apzinājušas neskaitāmus paraugprakses piemērus no pandēmijas pirmā viļņa, kas pēc dalībvalstu lūguma ar Komisijas atbalstu varētu tikt popularizēti.

7.Covid-19 vakcinācijas stratēģiju nozīme

Laikā, kad Eiropa mācās ar šo pandēmiju sadzīvot, drošu un iedarbīgu Covid-19 vakcīnu izstrāde un ātra ieviešana visā pasaulē vēl aizvien ir priekšnoteikums tam, lai šo sabiedrības veselības krīzi varētu atrisināt. Kā teikts 17. jūnijā izdotajā ES stratēģijā “Covid-19 vakcīnas” 33 , Eiropas Komisija un dalībvalstis nodrošina Covid-19 vakcīnu ražošanu, ar vakcīnu ražotājiem slēdzot cerības pirkuma līgumus. Vakcīnas vispirms būs Komisijai jāapstiprina pēc tam, kad Eiropas Zāļu aģentūras būs tās rūpīgi izanalizējušas, ievērojot tradicionālos drošuma un iedarbīguma standartus.

Komisija ir arī norādījusi, ka Eiropā piekļuve drošām un iedarbīgām vakcīnām ir vajadzīga reizē ar koordinētām vakcinācijas stratēģijām, ar kurām šīs vakcīnas ieviest. Dalībvalstīm jānodrošina, lai attiecīgi tiktu plānoti transporta pakalpojumi un loģistika vakcīnu drošai piegādei. Vajadzības gadījumā Komisija ir gatava dalībvalstīm vakcīnu ieviešanā sniegt atbalstu no Savienības civilās aizsardzības mehānisma un citām attiecīgām shēmām. Komisija 15. oktobrī 34 paziņoja, kādi svarīgākie elementi dalībvalstīm jāņem vērā, izstrādājot Covid-19 vakcinācijas stratēģijas, lai nodrošinātu to kārtīgu un laicīgu ieviešanu. Tie ir saistīti ar vakcinācijas pakalpojumu sniegšanai vajadzīgo jaudu, iedzīvotājiem ērtu, finansiāli pieejamu un, ja iespējams, bezmaksas piekļuvi, transporta un uzglabāšanas jaudu un iedzīvotāju informēšanu par Covid-19 vakcīnu ieguvumiem, riskiem un nozīmi. Tā kā ieviešanas sākuma posmos un līdz ražošanas apjoma palielināšanai kopējais vakcīnu devu skaits būs ierobežots, paziņojumā ir minēts, kuras varētu būt prioritārās grupas, kas vakcinējamas pirmās.

Dalībvalstis dalījās zināšanās un pieredzē un ziņoja par nacionālo vakcinācijas stratēģiju izstrādi, arī par tām iedzīvotāju grupām un sabiedrības daļām, kas vakcinācijā pret Covid-19 noteiktas par prioritārām. Prioritārās mērķgrupas, ko noteikušas ziņotājas dalībvalstis, ir vecāka gadagājuma cilvēki, veselības aprūpes darbinieki, kritiski svarīgo sabiedrisko dienestu darbinieki (kas nav veselības aprūpes un transporta nozares darbinieki), personas ar hroniskām saslimšanām, personas ar invaliditāti un sociālās aprūpes darbinieki. Lielākā daļa dalībvalstu, kas ir ziņojušas par pašreizējo situāciju attiecībā uz nacionālajām vakcinācijas stratēģijām, plāno Covid-19 vakcināciju piedāvāt bez maksas, un dažas izmantos vakcinācijas centrus visur valstī, lai sasniegtu arī lauku iedzīvotājus un tās iedzīvotāju grupas, kam ir grūtības vakcinācijas pakalpojumiem vai centriem piekļūt.

Daudzas Eiropas valstis pašlaik pārskata savas vakcinācijas infrastruktūras, jo īpaši, lai nodrošinātu papildu aukstuma ķēdes jaudu, un stiprina esošos vakcinācijas dienestus, pieņemot darbā un apmācot papildu veselības aprūpes darbiniekus. Attiecībā uz vakcinācijas dienestiem nepieciešamajiem medicīniskajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem lielākā daļa ziņotāju dalībvalstu plāno izmantot pašreizējās rezerves, bet daudzas valstis plāno arī veidot uzkrājumus, izmantojot valsts vai ES kopīgas iepirkuma procedūras, jo īpaši attiecībā uz precēm, kas īpaši vajadzīgas vakcinācijai pret Covid-19. Ja valstu spējas ir pārslogotas, dalībvalstis varētu lūgt palīdzību, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, izmantojot gan ES civilās aizsardzības rezervi, gan rescEU neatliekamās medicīniskās palīdzības aprīkojuma krājumu. Kopā ar šo paziņojumu ECDC ir publicējis “Pārskatu par pašreizējo ES/EEZ un Apvienotās Karalistes Covid-19 vakcīnu ieviešanu un vakcinācijas plāniem”. Pamatojoties uz šo dokumentu, diskusijām Veselības drošības komitejā un ECDC apsekojumiem, Komisija apsvērs, vai ir vajadzīgi turpmāki norādījumi par valstu vakcinācijas plāniem attiecībā uz Covid-19.

Tiklīdz būs pieejamas Covid-19 vakcīnas un būs zināms, kādas vakcīnas un ar kādām specifiskām īpašībām un prasībām tās tiks laistas tirgū, Komisija publicēs konkrētus ieteikumus par to, kā šādas vakcīnas vislabāk izmantot un ieviest. Vienlaikus Komisija un EĀDD turpinās sadarboties ar PVO un starptautiskajiem partneriem, lai atbalstītu Covid-19 vakcīnu vispārēju pieejamību un ieviešanu, kā arī lai vadītu globālo reakciju partnervalstu atbalstam un apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz pasākumiem pandēmijas kontrolei un izbeigšanai.

Lielākajā daļā valstu ir izveidoti vai tiek atjaunināti vakcinācijas reģistri papīra vai imunizācijas informācijas sistēmu (IIS) veidā, un tie būs svarīgi, lai nodrošinātu Covid-19 vakcinācijas datu apstrādi. Tie ir svarīgs vakcinācijas programmu instruments. To rīcībā ir dati gan personas, gan iedzīvotāju līmenī, un tie ir vērtīgs resurss gan indivīdiem, gan sabiedrībai. Indivīdiem ir tiesības pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par vakcināciju, vienlaikus uzlabojot spēju atklāt vakcinācijas modeļus kopienā, tiek panāktas mērķtiecīgākas vakcinācijas programmas un līdz ar to labāka sabiedrības veselība.

Visas ziņotājas dalībvalstis aktīvi iesaistās komunikācijā par vakcināciju pret Covid-19, un daudzas veido īpašus komunikācijas plānus. Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai atbalstītu to centienus informēt iedzīvotājus par Covid-19 vakcīnām, lai iedzīvotāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

Tagad, kad vakcīnas jau ir tik tuvu, tiek veikti starptautiski pasākumi, lai turpinātu izstrādāt elektroniskas vakcinācijas informācijas sistēmas un vakcinācijas sertifikātus, tostarp digitālā formātā, lai nodrošinātu vakcinācijas ciešu uzraudzību un nelabvēlīgās ietekmes uzraudzību un nodrošinātu iedzīvotājiem uzticamus instrumentus vakcinācijas statusa norādīšanai. Vienota pieeja uzticamiem, drošiem un pārbaudāmiem vakcinācijas sertifikātiem visā ES stiprinātu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus dalībvalstīs un iedzīvotāju uzticēšanos vakcinācijas centieniem.

DALĪBVALSTĪM IETEIKTĀS DARBĪBAS

·Turpināt izstrādāt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas, ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. oktobra paziņojumā uzsvērtos elementus un ECDC ieteikumus.

·Dalībvalstīm ziņot ECDC par savām Covid-19 vakcinācijas stratēģijām un dalīties ar zināšanām un pieredzi, arī tādos forumos kā Veselības drošības komiteja un Valstu imunizācijas tehnisko padomdevēju grupu sadarbība (NITAG).

·Dalībvalstīm vajadzētu koordinēt centienus apkarot maldinošu informāciju un dezinformāciju saistībā ar iespējamu Covid-19 vakcīnu, koordinējot un sadarbojoties ar starptautiskām struktūrām un tiešsaistes platformām. Komisija veicinās šos centienus.

8.Citādas gada beigas

Eiropa 2020. gada gaitā ir guvusi ievērojamus panākumus, lai izprastu, kā tikt galā ar Covid-19 pandēmiju. Daudzsološas vakcīnas varētu izbeigt pandēmiju. Taču realitāte ir tāda, ka ES vēl vairākus mēnešus būs jāsaskaras ar grūtībām, pirms plaša mēroga vakcīnu ieviešana ļaus ievērojami uzlabot iedzīvotāju dzīvi. Tikmēr pasākumu atvieglošanai jābūt pakāpeniskai. Būtu jāizvairās no ierobežojošo pasākumu sasteigtas deeskalācijas, pretējā gadījumā nonāktu pie stingrākiem un ierobežojošākiem kontroles pasākumiem pēc gada beigām un ilgākā laikposmā. Lai pārvarētu šo sarežģīto periodu, izšķiroša nozīme būs iedzīvotāju atbalstam un līdzdalībai. Atbalsts tiem, kuru garīgo veselību ir negatīvi ietekmējusi pandēmija, ir būtisks elements, lai palīdzētu ES iedzīvotājiem visiem kopā ilgāk izturēt ikdienas dzīves ierobežojumus. Tāpat ir būtiski atbalstīt tos uzņēmumus un darba ņēmējus, kas saskaras ar grūtībām nepieciešamo ierobežojumu dēļ.

Turpmāko mēnešu laikā vislielākā nozīme būs ieviesto pasākumu proporcionalitātei un skaidrai informēšanai par piemērotajiem pasākumiem un to loģisko pamatojumu. Saskaņotības trūkums starp dalībvalstīm daudziem ES iedzīvotājiem šajā laikposmā ir bijis galvenais neskaidrības avots. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu saskaņot savu pieeju ar Eiropas Komisiju un cita citu skaidri informētu par pasākumiem, ko tās veic, un par lēmumu pieņemšanas sistēmu, kādā tās darbojas.

Lai izstrādātu un īstenotu saskaņotu, uz pierādījumiem balstītu kontroles sistēmu pandēmijas pārvarēšanai ilgtspējīgā un efektīvā veidā, sadarbība un koordinācija ES līmenī joprojām ir būtiska. ES Covid-19 vakcīnu stratēģija, kuras rezultātā tika noslēgti ES iepriekšēji nolīgumi par vakcīnu iegādi, liecina, ka kopīgie centieni sniedz labākus rezultātus. Tai būtu jākalpo par paraugu strukturētai vienotai pieejai, reaģējot uz Covid-19.

Ar šiem pasākumiem ES turpinās centienus pārvarēt pandēmiju. Šīs gada beigas būs citādas. Tādas, kurās ir ierobežojumi, maskas un sociālā distancēšanās. Tomēr tā būs iespēja atpūsties un gūt spēku, lai turpinātu risināt pandēmijas radītās problēmas. Katra centieni ir svarīgi.

(1)

https://www.pfizer.com/news/press-release/press-release-detail/pfizer-and-biontech-announce-vaccine-candidate-against.

(2)

https://investors.modernatx.com/news-releases/news-release-details/modernas-covid-19-vaccine-candidate-meets-its-primary-efficacy.

(3)

https://www.astrazeneca.com/media-centre/press-releases/2020/azd1222hlr.html.

(4)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020JC0011&from=EN.

(5)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0318&from=EN.

(6)

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/communication-additional-covid-19-response-measures.pdf.

(7)

https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/covid-19-guidelines-non-pharmaceutical-interventions-september-2020.pdf . Skatīt infografiku pielikumā.

(8)

https://ec.europa.eu/jrc/en/news/coronavirus-mobility-data-provides-insights-virus-spread-and-containment-help-inform-future.

(9)

https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/covid-19-guidelines-non-pharmaceutical-interventions-september-2020.pdf.

(10)

https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/covid-forecasts-modelling-november-2020.pdf.

(11)

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir publiskojis atklātā pirmkoda matemātiskās modelēšanas rīkkopu, kas paredzēta uz scenārijiem balstītai modelēšanai: https://github.com/ec-jrc/COVID-19.

(12)

https://osha.europa.eu/en/publications/covid-19-back-workplace-adapting-workplaces-and-protecting-workers/view.

(13)

https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/latest-evidence .

(14)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0687&from=EN.

(15)

https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/3/2020/LV/C-2020-8037-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(16)

https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Options-use-of-rapid-antigen-tests-for-COVID-19.pdf.

(17)

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_670.

(18)

https://data.consilium.europa.eu/do/document/ST-11689-2020-REV-1/en/pdf.

(19)

https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/situation-updates/weekly-maps-coordinated-restriction-free-movement .

(20)

Piemēram: https://reopen.europa.eu/.

(21)

https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/expert_panel/docs/026_health_socialcare_covid19_en.pdf.

(22)

https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2020_healthatglance_rep_en.pdf.

(23)

De Rosa, Spaccarotella et al. 2020.

(24)

https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2020_healthatglance_rep_en.pdf.

(25)

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352302620301861.

(26)

https://europepmc.org/article/pmc/pmc7248450.

(27)

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_20_1864.

(28)

https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-emergencies/coronavirus-covid-19/statements/statement-rising-covid-19-fatigue-and-a-pan-regional-response

(29)

https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/335820/WHO-EURO-2020-1160-40906-55390-eng.pdf

(30)

https://ec.europa.eu/jrc/en/news/covid-19-and-counter-measures-both-detrimental-mental-health.

(31)

https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-emergencies/coronavirus-covid-19/publications-and-technical-guidance/noncommunicable-diseases/mental-health-and-covid-19.

(32)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1597339415327&uri=CELEX:52020DC0245.

(33)

https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/vaccination/docs/2020_strategies_deployment_en.pdf.