EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.12.2020
COM(2020) 784 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI,
Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē:
Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam
1.Ievads
Eiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālajai nozarei ir bijusi izšķiroša nozīme iedzīvotāju informēšanā un izklaidē Covid-19 pandēmijas laikā. Pārvietošanās ierobežojumu laikā būtiski palielinājies pieprasījums pēc faktoloģiski pārbaudītas informācijas un ziņām, savukārt filmas, seriāli un videospēles ir bijušas galvenais izklaides avots.
Brīvai, daudzveidīgai un dinamiskai plašsaziņas līdzekļu videi ir izšķiroša nozīme atvērtas un demokrātiskas sabiedrības stiprināšanā un Eiropas kultūru daudzveidības kopšanā. Eiropa ir mākslas un kultūras virzītājspēks. Eiropas vienotā tirgus potenciāla izmantošana kultūru daudzveidības kopšanas nolūkā sniegs pienesumu plašsaziņas, audiovizuālajai un plašākai kultūras nozarei kopumā.
Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozare
Plašsaziņas līdzekļu nozare kopumā ietver dažādus uzņēmumus, kuri veido un izplata saturu un kopīgo sinerģijas un kuru vērtība ir balstīta uz intelektuālo īpašumu. Šo nozari galvenokārt veido MVU, lai arī dažiem lielākiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem ir pietiekami liels darbības vēriens, lai iekļautu plašsaziņas līdzekļu darbības visās nozarēs un visā vērtības ķēdē. Plašsaziņas līdzekļu nozare kopumā sniedz ieguldījumu darbvietu radīšanā un izaugsmē ar apgrozījumu, kas pārsniedz 3 % no IKP 1 .
Šis paziņojums ir vēsts uz ziņu plašsaziņas līdzekļu nozari (tostarp drukāto un tiešsaistes presi, radio un audiovizuālajiem pakalpojumiem) un audiovizuālo izklaidi, jo īpaši kino, televīziju, radio un video straumēšanu, kā arī videospēlēm un novatoriskiem formātiem, piemēram virtuālās realitātes pieredzi.
Covid-19 ietekme
Pandēmija ir nopietni ietekmējusi kultūru un radošo ekosistēmu, kuras neatņemamu daļu veido ziņu plašsaziņas līdzekļi un audiovizuālās nozares. Vispārējo pārvietošanās ierobežojumu laikā 2020. gada otrajā ceturksnī ziņu izdevumi piedzīvoja 30–80 % 2 samazinājumu, savukārt televīzija — 20 % 3 samazinājumu no reklāmas ieņēmumu apjoma. Eiropas plašsaziņas līdzekļu MVU sastopas ar smagām likviditātes problēmām, vienlaikus paaugstinoties bezdarba līmenim, un daudzi plašsaziņas līdzekļu profesionāļi un žurnālisti, jo īpaši tie, kuri strādā nestabilos darba apstākļos vai ārštatā, ir zaudējuši iztikas avotu 4 . Kinoteātri piedzīvoja ieņēmumu sabrukumu 5 (aprēķinātie zaudējumi pārvietošanās ierobežojumu laikā ir 100 000 EUR par ekrānu mēnesī), savukārt jaunu filmu, programmu un TV seriālu uzņemšana daudzviet ir apstājusies, turklāt bieži nav iespējams paļauties uz apdrošināšanas polisēm, kas segtu tādus apdrošināšanas gadījumus kā globāla pandēmija 6 .
Vienlaikus krīze ir paātrinājusi jau sen norisošas galvenās tendences digitālo tehnoloģiju jomā. Pārvietošanās ierobežojumu laikā tiešsaistes platformas ir nostiprinājušas savas tirgus pozīcijas, ieviesušas jaunus pakalpojumus un piesaistījušas jaunas auditorijas. Arī jaunas sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, kuras galvenokārt balstās uz audiovizuālu saturu, ir sasniegušas rekordu lejupielāžu ziņā, jo īpaši gados jaunu lietotāju vidū 7 .
Šā paziņojuma mērķis ir paātrināt plašsaziņas līdzekļu nozares atveseļošanu, pārveidi un noturību. Jārisina strukturālās problēmas, ar kurām sastopas audiovizuālā un ziņu plašsaziņas līdzekļu nozare. Ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarē tradicionālie plašsaziņas līdzekļi ir pūlējušies pielāgoties tiešsaistes tirgum, kurā lielākā reklāmas ieņēmumu daļa nonāk globālajās tiešsaistes platformās. Sākoties Covid-19, reklāmdevēji ir samazinājuši savus kopējos reklāmas izdevumus ekonomiskās nenoteiktības kontekstā, vēl jo vairāk radot sarežģījumus nozares ilgtspējai un potenciāli ietekmējot iedzīvotāju piekļuvi plurālistiskiem un neatkarīgiem informācijas avotiem.
Audiovizuālajā nozarē būtiskākais problēmjautājums ir tirgus sadrumstalotība. Kopumā ar dažiem izņēmumiem Eiropas audiovizuālie uzņēmumi koncentrējas uz nacionālajām auditorijām. ES kontekstā Eiropas filmas tiek eksportētas vidēji uz trim valstīm, bet ASV filmas — uz 10 valstīm. Tāpat ASV filmas veido 66 % ES kinoteātru ieņēmumu 8 . Tā rezultātā pat vislielākie Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi ir ievērojami mazāki nekā to galvenie globālie konkurenti. Eiropas grupu ieņēmumi veido 11 % no pasaules 50 ievērojamāko audiovizuālo grupu ieņēmumiem, turpretim ASV grupu ieņēmumi veido vairāk nekā 70 % 9 .
|
Platformu nozīme Eiropas audiovizuālajā tirgū Eiropas tirgū ir ienākušas vairākas spēcīgas starptautiskās pieprasījumvideo platformas, un tās veiksmīgi ražo saturu Eiropā. Tas ir vienlaikus radījis iespējas un sarežģījumus Eiropas neatkarīgajiem audiovizuālā satura producentiem un darbiem. No vienas puses, platformas var sniegt Eiropas producentiem un māksliniekiem piekļuvi plašākai starptautiskai auditorijai, piedāvājot arī pievilcīgu atalgojumu. Dažkārt to papildina stimuli, kuru pamatā ir filmu/seriālu izmantošana un/vai ar viņu darba panākumiem saistītās piemaksas. No otras puses, platformām izmantojot tā saucamo “darba pēc pasūtījuma” modeli (t. i., iegādājoties no producenta un/vai individuālajiem satura veidotājiem visas no radīšanas brīža visā pasaulē bez noilguma spēkā esošās intelektuālā īpašuma tiesības), tās var “ekskluzīvi piesaistīt” producentus/talantus attiecīgajai platformai. |
Audiovizuālajiem uzņēmumiem vajadzētu atrasties tādā pozīcijā, lai tie varētu uzskatīt visu Eiropu — ne tikai savu attiecīgo nacionālo tirgu — par savu vietējo tirgu. Lai tā notiktu, Eiropas dalībniekiem ir nepieciešams sasniegt atbilstīgu vērienu, lai tie spētu darboties pāri nacionālajām robežām un ieguldīt saturā, talantos, popularizēšanā, izplatīšanā, inovācijā un tehnoloģijā visā ES teritorijā. Ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarē uzņēmumiem vajadzētu spēt rast pietiekami dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus finansēšanas modeļus, kas nodrošinātu iedzīvotāju piekļuvi plurālistiskai, daudzveidīgai un neatkarīgai plašsaziņas līdzekļu videi, tostarp reģionālā un vietējā līmenī.
Digitālā pārveide būs noteicošais elements, kas ļaus izmantot šo patieso potenciālu. Tas attiecas uz ekonomiku kopumā, un plašsaziņas līdzekļi nav izņēmums. Eiropai jau ir visi līdzekļi, kas nepieciešami, lai tā varētu uzplaukt digitālajā desmitgadē ar savu vienoto tirgu un 450 miljoniem patērētāju, talantu kopumu, savu producentu, autoru un izpildītāju radošumu un Eiropas satura kvalitāti.
Steidzamības izjūta
Bez spēcīgas politiskas reakcijas šīs pamattendences apvienojumā ar Covid-19 krīzi varētu mazināt Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozares noturību un demokrātisko nozīmi. Tas savukārt varētu vājināt Eiropas kultūru daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.
Eiropas iedzīvotājiem jāturpina gūt labumu no plašsaziņas līdzekļu nozares sniegtās informācijas un izklaides bagātības un jāturpina rēķināties ar atvērtām demokrātiskām diskusijām, kā arī ar plašsaziņas līdzekļu un māksliniecisko brīvību. Vienlaikus viņiem būtu jānodrošina iespēja brīvi izvēlēties šajā iespēju dažādībā, kā arī spēt orientēties mūsdienu ziņu vidē un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Plašsaziņas līdzekļu nozarē liela nozīme ir intelektuālā īpašuma (IĪ) 10 tiesībām. Efektīva IĪ tiesību — un konkrēti autortiesību — īstenošana ir svarīgs elements nozares atbalstīšanā, jo īpaši šajā sarežģītajā laikā.
Pēc plašām diskusijām par to, kā vislabāk nodrošināt vārda brīvību visās tās izpausmēs, ES nesen ir modernizējusi savu tiesisko regulējumu, pārskatot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD) 11 un īstenojot autortiesību reformu 12 . Šis paziņojums ir balstīts uz mūsdienīgu noteikumu kopumu, un tajā ir piedāvāti turpmāki pasākumi, kas apvieno ieguldījumus ar citām politikas darbībām ar mērķi palīdzēt plašsaziņas līdzekļu nozarei pārvarēt krīzi un pēc tās kļūt konkurētspējīgākai. Attiecīgi šā paziņojuma pamatā ir trīs temati:
a) atveseļošana — rīcība, kuru Komisija plāno, lai palīdzētu audiovizuālajiem un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem pārvarēt pašreizējās grūtības un nodrošinātu likviditāti un finansiālu atbalstu;
b) pārveide — strukturālu problēmu risināšana, palīdzot nozarei īstenot divējādo pārkārtošanos klimata pārmaiņu un digitalizācijas jomā sīvas globālās konkurences kontekstā;
c) iespēju sniegšana — tādu apstākļu ieviešana, kas veicina lielāku inovāciju šajā nozarē, vienlaikus nodrošinot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un iespēju sniegšana iedzīvotājiem vienkāršāk piekļūt saturam un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Plašsaziņas līdzekļu nozares ekonomikas atveseļošana un konkurētspēja ir veselīgas, neatkarīgas un plurālistiskas plašsaziņas līdzekļu vides priekšnoteikums, savukārt šāda vide ir mūsu demokrātijas pamats. Šis paziņojums papildina Eiropas Demokrātijas rīcības plānu. Tas aplūko Eiropas demokrātisko sistēmu riskus dezinformācijas, vēlēšanu integritātes un plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā. Tas ietver vairākas iniciatīvas nolūkā radīt drošāku un labāku vidi, kurā žurnālisti var strādāt, kā arī veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.
Šis paziņojums ir arī pilnībā saskaņots ar gaidāmajiem Komisijas priekšlikumiem par digitālo pakalpojumu tiesību aktu un digitālo tirgu tiesību aktu, kuru mērķis būs modernizēt digitālajiem pakalpojumiem ES piemērojamo tiesisko regulējumu. Tajos kopīgi būs izklāstīti skaidri noteikumi un pienākumi attiecībā uz tiešsaistes platformām, jo īpaši spēcīgākajām platformām, ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tiešsaistē.
Stabila plašsaziņas līdzekļu vide ir izšķiroša arī demokrātiskam un stabilam ES paplašināšanās procesam un kaimiņreģiona valstīm. Ja iespējams, attiecīgos gadījumos šajā paziņojumā izklāstītās iniciatīvas, tostarp tās, kuras vērstas uz ziņu plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, būs atvērtas neatkarīgiem profesionālajiem plašsaziņas līdzekļiem valstīs, uz kurām attiecas ES paplašināšanās un kaimiņattiecību politika. Tās papildinās un stiprinās darbības, kas noteiktas ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 13 . Attiecīgos gadījumos darbības arī veicinās Eiropas plašsaziņas līdzekļu satura popularizēšanu trešās valstīs.
Šajā paziņojumā izklāstītās darbības ņems vērā nepieciešamību pēc iekļaujošas Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozares, kura atspoguļo Eiropas daudzveidību. Tās tiks īstenotas, sekmējot vienlīdzīgu piekļuvi iespējām un resursiem tādu cilvēku vidū, kuri citādi varētu tikt atstumti vai marginalizēti, piemēram, ietverot cilvēkiem ar invaliditāti paredzētu piekļuvi saturam 14 .
Pašreizējos valsts atbalsta noteikumos ir precizēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis drīkst piešķirt publisko atbalstu. Lai veicinātu valstu iestāžu sniegtu atbalstu, Padome ir uzaicinājusi Komisiju novērtēt valsts atbalsta noteikumu piemērošanu preses nozarei. Komisija vērtē atbilstīgas rīcības nepieciešamību. Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem attiecas arī uz konkrētās nozarēs īstenojamiem pasākumiem, piemēram, atbalstu preses, mūzikas un audiovizuālajai nozarei 15 .
2.Atveseļošana
Plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi ir izšķiroši Eiropas konkurētspējas aktīvi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt atbilstīgo finansiālo atbalstu un likviditāti, kas ļaus tiem pārvarēt pašreizējās grūtības. Šajā kontekstā izšķiroša nozīme ir programmai “Radošā Eiropa”, jo īpaši tās apakšprogrammai “MEDIA”. Šī programma ir bijusi galvenais ES atbalsta instruments kultūras un radošajā nozarē, tostarp audiovizuālajā nozarē, pēdējo 30 gadu laikā.
Pamatojoties uz 2020. gada 10. novembrī panākto politisko vienošanos par nākamo ilgtermiņa budžetu un instrumentu Next Generation EU, programmas “Radošā Eiropa” budžets 2021.–2027. gadam palielināsies par aptuveni 58 %, sasniedzot kopējo finansējumu 2,2 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās (salīdzinājumā ar 1,4 miljardiem 2014.–2020. gadā 2018. gada cenās — ES27 līmenī). Tāpat, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kā arī atkarībā no sarunu noslēguma programma pirmoreiz ietvers darbības, kas vērstas uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, žurnālistiku un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.
Komisija 2020. gadā jau ir uzsākusi īstenot vairākas darbības. Tikuši ieviesti Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma 16 elastības pasākumi, jo īpaši palielinot garantiju segumu atsevišķiem MVU līdz 90 % un garantijas maksimālo robežu finanšu starpniekiem līdz 25 %, kā arī kredīta brīvdienas. 2021. gada pirmajā ceturksnī par 5 miljoniem EUR tiks palielināta atbalsta summa Eiropas kinoteātru tīklam.
Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 17 ir potenciāls būt nozīmīgiem plašsaziņas līdzekļu nozares atbalstīšanā. Tai jau ir tiesības arī saņemt atbalstu divās “Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu” pakotnēs; ar šo iniciatīvu esošais kohēzijas finansējums tiek pārvirzīts pasākumiem, kas paredzēti reaģēšanai uz krīzi, piemēram, nodrošinot MVU ar apgrozāmo kapitālu 18 .
Papildu finansējums ir pieejams arī ar iniciatīvu REACT-EU 19 , kurā kultūras nozare ir atzīta par prioritāru, un atbalsts būs koncentrēts uz saīsināta darbalaika shēmām un pašnodarbinātajām personām, kā arī MVU.
Arī pagaidu atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir nozīmīgs instruments, kas pieejams dalībvalstīm, kurām ir jāmobilizē ievērojami finanšu līdzekļi, lai cīnītos pret koronavīrusa uzliesmojuma negatīvajām ekonomiskajām un sociālajām sekām to teritorijā 20 .
Atveseļošanas un noturības mehānisms ir nozīmīga iespēja dalībvalstīm ieguldīt divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un stiprināt mūsu nozares noturību. Katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā iezīmēs vismaz 20 % finansējuma digitālajai jomai. Pasākumi, kuri paredzēti, lai veicinātu digitālā satura ražošanu un izplatīšanu, piemēram, digitālie plašsaziņas līdzekļi, būs iekļauti šajā mērķrādītājā.
Saskaņā ar atveseļošanas un noturības plāniem un atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem veiktās nacionālās reformas un ieguldījumi var veicināt arī Eiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālo digitālo spēju stiprināšanu, tostarp īstenojot daudzvalstu projektus, piemēram, Eiropas satura kopražojumu, ES plašsaziņas līdzekļu datu telpas infrastruktūras vai kapitālieguldījumu veidā ar mērķi veicināt Eiropas audiovizuālā satura ražošanu vai izplatīšanu (sk. 2. darbību turpmāk).
Šajā kontekstā, kā norādīts Komisijas 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš atbalstam nozarēs, kurām ir būtiska nozīme mūsu demokrātijās, “jo īpaši plašsaziņas līdzekļu nozarē, kur atbalsts būtu jāsniedz tā, lai tiktu ievērota un veicināta plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms”, dalībvalstu vidū arī uzsākot apmaiņu ar publiskā atbalsta mehānismu paraugpraksi 21 .
|
1. DARBĪBA — vienkāršāka piekļuve ES atbalstam ØJauns interaktīvs rīks, kurš sniedz plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem norādes par dažādajiem atbalsta instrumentiem Mērķauditorija: visi ES plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi neatkarīgi no to darbības jomas (audiovizuālie, ziņu plašsaziņas līdzekļi utt.) un lieluma |
Komisija strādās pie tā, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem piekļuvi visos pieejamajos instrumentos un programmās sniegtajām ES atbalsta iespējām. Tādēļ tā ciešā koordinācijā ar vienoto ES piekļuvi ES finansējuma iespējām 22 izstrādās jaunu plašsaziņas līdzekļu nozarei pielāgotu interaktīvu rīku. Tas piedāvās norādes par to, kā pieteikties attiecīgajam ES atbalstam daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam kontekstā, kā arī nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietvaros.
Šajā rīkā būs apkopotas visas audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem un ziņu plašsaziņas līdzekļiem atbilstīgās ES finansējuma iespējas. Veicot vien pāris datorpeles klikšķus, jebkurš Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma vai specializācijas jomas tiks novirzīts uz atbilstīgāko ES atbalsta avotu, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma iezīmēm un vajadzībām. Tāpat uzņēmumi varēs piekļūt informācijai par dažādajiem uzaicinājumiem, kā arī atbalsta iespējām pieteikšanās procesā.
Tas papildinās pastāvošos rīkus un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla 23 pieredzi; šis tīkls sniedz atbalstu un konsultācijas uzņēmumiem, tostarp plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares uzņēmumiem.
|
2. DARBĪBA — “MEDIA INVEST”, kas vērsta uz ieguldījumu veicināšanu audiovizuālajā nozarē ØĪpaša kapitālieguldījumu platforma, kuras mērķis ir veicināt Eiropas audiovizuālo ražošanu un izplatīšanas stratēģijas ØIeguldījumu projektu izveide, veidojot ieguldītāju spējas un uzņēmumu gatavību ieguldījumiem Mērķauditorija: ES audiovizuālās ražošanas un izplatīšanas uzņēmumi |
Eiropas audiovizuālo nozari raksturo liels skaits ļoti inovatīvu un radošu neatkarīgu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumu, kuriem piemīt augsts izaugsmes potenciāls. Taču bieži vien tiem pietrūkst finansiālo līdzekļu konkurēšanai Eiropas un globālajā līmenī. Vienlaikus Eiropas ieguldītāji lielā mērā neapzinās šo uzņēmumu potenciālu. Bieži vien tie saista ieguldījumus šādos uzņēmumos ar augstu riska līmeni, jo pietrūkst veiksmīgu ražojumu pieredzes un to aktīviem galvenokārt piemīt nemateriāls raksturs.
Būtisku ieguldījumu aizdevumu pieejamības veicināšanā ir sniedzis Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisms 24 . Šāda veida atbalsta sniegšana tiks turpināta programmā InvestEU.
Vienlaikus pastāv arī kapitāla finansējuma trūkums audiovizuālajā un citās radošajās nozarēs; tā aplēstais apjoms ir 399–648 miljoni EUR gadā 25 . Šā iemesla dēļ ir nepieciešama jauna iniciatīva pašu kapitāla finansējuma atbalstam ar mērķi Eiropā veicināt tādu neatkarīgu audiovizuālās ražošanas jaudu, kura spēj radīt kvalitatīvus darbus starptautiskajam tirgum visās Eiropas daļās. Eiropas uzņēmumiem jābūt piekļuvei finanšu līdzekļiem; tādējādi tie kļūtu autonomāki un izmantotu sevis radītā satura intelektuālo īpašumu.
Komisija atbalstīs tādas īpašas ieguldījumu platformas izveidi, kuras darbība tiks uzsākta ar līdzekļiem, kas cita starpā tiks piešķirti programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammā “MEDIA” un programmā InvestEU. Tās mērķis būs mobilizēt privātos ieguldītājus, un tā būs atvērta sadarbībai ar valsts attīstību veicinošām iestādēm un nozaru asociācijām. Tā atbalstīs audiovizuālos komercuzņēmumus, kuri varētu radīt augstas klases darbus Eiropas un starptautiskajiem tirgiem, koordinējot tiesību izmantošanu un izplatīšanu dažādās teritorijās.
Ieguldījumu platforma palīdzēs audiovizuālajiem uzņēmumiem paplašināties līdz starptautiskajam līmenim, lai tie varētu uzņemties augstāku risku, attīstīt strukturētu sadarbību ar izplatītājiem vai citiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī pārvaldīt un izmantot savus katalogus. Savukārt, nostiprinoties pašu uzņēmumu finansiālajam stāvoklim, tie var ieguldīt lielāka apjoma ražojumos, kuriem ir lielākas izredzes sasniegt plašāku auditoriju un biļešu tirdzniecības ieņēmumus.
Mērķis ir septiņu gadu periodā piesaistīt ieguldījumus 400 miljonu EUR apmērā, tādējādi radot būtisku devumu pašu kapitāla finansējuma trūkuma novēršanā 26 . Noteiktos apstākļos to varētu arī apvienot ar instrumenta Next Generation EU finansētajiem dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem 27 .
Ieguldījumu platforma papildinās ieguldītājiem paredzētas spēju veidošanas darbības, kuru mērķis ir palielināt to zināšanas par globālajiem ražošanas un izplatīšanas tirgiem un ar tiem saistītajiem riskiem, kā arī sniegt tiem tirgus informāciju. 2021. gadā ieguldītāju kopienas pulcēšanas un mobilizācijas nolūkā tiks organizēta Ieguldītāju konference.
Turklāt, izmantojot Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma pieredzi, šāda veida ieguldījumos ieinteresētajiem audiovizuālajiem uzņēmumiem tiks piedāvātas darbības, kas veicina gatavību veikt ieguldījumus. Tiem tiks sniegtas to komercstratēģijai pielāgotas konsultācijas ar mērķi piesaistīt ieguldītājus un identificēt visdaudzsološākos projektus.
|
3. DARBĪBA — “ZIŅAS”: iniciatīva ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarei paredzēto darbību un atbalsta apvienošanai ØLabāka piekļuve finansējumam aizdevumu un izmēģinājuma pašu kapitāla iniciatīvas veidā ØSpēju veidošana ieguldītāju un plašsaziņas līdzekļu vidū ØAtbalsts ziņu plašsaziņas līdzekļiem nolūkā strādāt pie sadarbībā balstītas pārveides ØEiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu forums Mērķauditorija: Eiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi, žurnālisti un saistītās organizācijas |
Ziņu plašsaziņas līdzekļi veido tautsaimniecības nozari un rada sabiedrisku labumu. Neatkarīga un uzticama satura ražošanai ziņu plašsaziņas līdzekļiem ir nepieciešams laiks, stabilitāte un resursi. Tas ietver nepieciešamību veicināt plašsaziņas līdzekļu spēju analizēt un atspoguļot zinātnisku informāciju par nozīmīgiem sabiedrības jautājumiem, piemēram, veselību un klimata pārmaiņām. Taču pēdējo gadu laikā ziņu plašsaziņas līdzekļu nozare ir pastāvīgi sastapusies ar pārmaiņām ieņēmumu modeļu attīstības un digitālās pārkārtošanās dēļ. Sastopoties ar monetizācijas sarežģījumiem, plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī strādājošajiem, dažkārt ir nācies izbeigt savu darbību, potenciāli pakļaujot mazos tirgus “ziņu tuksnesim”. Tāpat samazinājies to plašsaziņas līdzekļu skaits, kuri nosūta savus štata korespondentus uz ārzemēm; tas var nelabvēlīgi ietekmēt padziļinātu analīzi un profesionālu ziņu veidošanu. Covid-19 krīze var paātrināt šīs tendences; vienlaikus Eiropas iedzīvotāji paļaujas uz ziņu plašsaziņas līdzekļiem vairāk nekā jebkad iepriekš, kā to atspoguļo pieaugošie lasītāju un auditorijas apjoma rādītāji 28 .
Komisija uzsāks iniciatīvu “ZIŅAS” ar mērķi apvienot ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarei paredzētās darbības un atbalstu. Šīs iniciatīvas mērķis būs visaptveroši aplūkot sarežģījumus, ar kuriem sastopas ziņu plašsaziņas līdzekļu nozare, un sniegt saskaņotu atbildi, apvienojot dažādus finansēšanas instrumentus vienotā kopumā. Tas palielinās dažādās finansēšanas plūsmās atbalstīto darbību saskaņotību, pamanāmību un ietekmi, vienlaikus pilnībā ievērojot plašsaziņas līdzekļu neatkarību.
Komisija veicinās labāku piekļuvi finansējumam, stimulējot aizdevumus un pašu kapitāla finansējumu:
-tiem ziņu plašsaziņas līdzekļiem, kuri meklē likviditātes risinājumus, tiks veicināta piekļuve aizdevumiem, izmantojot programmas InvestEU garantijas atbalstu, pamatojoties uz pieredzi ar Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu,
-tiem ziņu plašsaziņas līdzekļiem, kuriem nepieciešami ieguldījumi, Komisijas mērķis būs izveidot pašu kapitālā balstītu izmēģinājuma projektu, izmantojot programmu InvestEU, kas cita starpā var atbalstīt plašsaziņas līdzekļu nozari dažādos inovatīvos veidos, veicot līdzieguldījumus kopīgi ar filantropu, fondu un citu privāto partneru līdzekļiem.
Šīs darbības papildinās spēju veidošanas pakalpojumi, kuru mērķis ir palielināt ieguldītāju, kā arī plašsaziņas līdzekļu zināšanas par Eiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu tirgu un veicināt Eiropas plašsaziņas līdzekļu, joīpaši vietējo plašsaziņas līdzekļu, gatavību ieguldījumiem. Tas radīs dialogu un sasaisti ar potenciālajiem ieguldītājiem, tādējādi veicinot ieguldījumus.
Turklāt īpašs atbalsts dotāciju veidā tiks sniegts ziņu plašsaziņas līdzekļu sadarbības partnerībām programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru sadaļā. Dotāciju mērķis būs atbalstīt jaunu darījumdarbības modeļu testēšanu, jo īpaši vietējo plašsaziņas līdzekļu jomā, palīdzot plašsaziņas līdzekļiem veidot savus darījumdarbības un redakcijas standartus, veicinot sadarbībā balstītu pārrobežu žurnālistiku, nodrošinot profesionāļu apmācību un mobilitāti un apmainoties ar paraugpraksi. Ietekmes maksimizēšanas nolūkā tiks veicināta tīklošana šo atlasīto projektu vidū.
Komisija iesaistīsies regulārā viedokļu apmaiņā ar nozari nolūkā izstrādāt ziņu plašsaziņas līdzekļu inovācijas programmu, kura var palīdzēt nozarei uzplaukt digitālajā ekonomikā un sabiedrībā. Šajā sakarā Komisija izveidos Eiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu forumu ar mērķi sadarboties ar ieinteresētajām personām, tostarp plašsaziņas līdzekļu regulatīvajām iestādēm, žurnālistu pārstāvjiem, pašregulējuma struktūrām (plašsaziņas līdzekļu / preses padomēm), pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām.
3.Pārveide
Šīs iedaļas mērķis ir veicināt Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozares ilgtermiņa noturību un konkurētspēju, jo īpaši papildinot divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos. Svarīgi arī atbalstīt nozares izšķirošo nozīmi sabiedrības vajadzību apmierināšanas un Eiropas vērtību veicināšanas kontekstā.
Tāpat kā daudzās rūpniecības nozarēs, plašsaziņas līdzekļu nozares pārveides centrā ir datu tehnoloģija 29 . Konkrētāk, auditoriju dati tādās jomās, kurās Eiropas globālie konkurenti bauda spēcīgas pozīcijas, piemēram, personalizēta satura izstrādes un popularizēšanas jomā, dod iespēju ieviest jaunus darījumdarbības modeļus, kuru pamatā ir tiešākas attiecības ar klientiem 30 . Galvenais piemērs ir reklāmas joma, kur 2015. gadā internets apsteidza televīziju kā galveno tās kanālu un kopš tā laika ir stabili nostiprinājis savas līderpozīcijas. 2018. gadā interneta reklāmas kopējā vērtība pārsniedza 50 miljardus EUR, savukārt televīzijas reklāmu vērtības apjoms sasniedza nepilnus 40 miljardus EUR 31 .
Vienlaikus līdz ar viedtālruņu lietojumu turpina palielināties patērētāju datu pieejamība. To lasītāju īpatsvars, kuri piekļūst ziņām no viedtālruņa, ir palielinājies no 39 % 2014. gadā līdz 48 % 2020. gadā. Tas piedāvā jaunas iespējas radīt, popularizēt un izplatīt saturu lasītāju vajadzībām piemērotā formātā.
Šajā kontekstā ir būtiski ievērot datu aizsardzību 32 ; tādējādi tiek stiprinātas personu pamattiesības digitālajā laikmetā un veicināta darījumdarbība, paredzot skaidrākus noteikumus uzņēmumiem un publiskajām iestādēm digitālajā vienotajā tirgū.
Tāpat jaunā iekļaujošā satura joma ir nozare, kuras potenciāls lielākoties nav izpētīts un kurā varētu veidot sinerģijas starp plašsaziņas līdzekļu nozari un citām svarīgām Eiropas rūpniecības nozarēm.
Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozare nedrīkst atpalikt no zaļās pārkārtošanās. Šā iemesla dēļ saskaņā ar Eiropas zaļā kursa 33 mērķiem — sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas, atjaunot bioloģisko daudzveidību un samazināt piesārņojumu — tiks izstrādātas darbības, kas vērstas uz nozares radītās ietekmes uz vidi samazināšanu.
|
4. DARBĪBA — inovācijas attīstīšana, izmantojot Eiropas plašsaziņas līdzekļu datu telpu un veicinot jaunus darījumdarbības modeļus ØPlašsaziņas līdzekļu datu telpas izveide ar mērķi atbalstīt plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu savstarpēju datu apmaiņu un inovatīvu risinājumu izstrādi ØEiropas plašsaziņas līdzekļu perspektīva — plašsaziņas līdzekļu tendenču analīzes pārskats Mērķauditorija: Eiropas izdevēji, raidorganizācijas, radio, reklāmas uzņēmumi, plašsaziņas līdzekļu MVU, tehnoloģiju nodrošinātāji, satura un tehnoloģiju jaunuzņēmumi, satura veidotāji, producenti, izplatītāji |
Lai Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem vajadzētu būt labākām iespējām pieņemt veiksmīgākus lēmumus un izvērst modernākus risinājumus, pamatojoties uz datos balstītajiem secinājumiem. Komisija ierosina to panākt, veicinot Eiropas “plašsaziņas līdzekļu datu telpas” izveidi. Šī iniciatīva ir balstīta uz Eiropas Datu stratēģiju 34 , un tā tiks īstenota, pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus.
Datu telpas var mainīt satura veidotāju, producentu un izplatītāju sadarbības veidu. Tās mitina atbilstīgus plašsaziņas līdzekļu datus, piemēram, saturu, auditoriju datus un satura metadatus, kā arī tādus citu veidu datus par lietotāju rīcību, kuri var būt noderīgi patērētāju vajadzībām piemērotāka satura radīšanai un efektīvākai izplatīšanai.
Plašsaziņas līdzekļu datu telpas iniciatīva, kura tiks finansēta programmā “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”, atbalstīs preses izdevējus, raidorganizācijas, citus plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus un tehnoloģiju nodrošinātājus nolūkā izveidot plašsaziņas līdzekļu lietojumam veltītu datu telpu. Programma “Digitālā Eiropa” palīdzēs izvērst datu infrastruktūru un definēt datu sadarbspējas stratēģiju. Tāpat saskaņā ar Eiropas Datu stratēģiju un jauno horizontālo datu pārvaldības iniciatīvu 35 tā integrēs modernākos datu pārvaldībai un apstrādei nepieciešamos rīkus un pakalpojumus, definēs datu koplietošanas un izmantošanas nosacījumus, tostarp IĪ nosacījumus, datu aizsardzības privātuma un konkurences noteikumus. Iniciatīva tiks izstrādāta, ņemot vērā plašās ieinteresēto personu kopienas ieguldījumu.
Datu infrastruktūrai vajadzētu būt pieejamai gan sabiedrisko pakalpojumu, gan komerciālo plašsaziņas līdzekļu operatoriem neatkarīgi no tā, vai tie ir lieli vai mazi, jaunuzņēmumi vai stabili nozares dalībnieki. Piemēram, vairāki ES ziņu izdevēji, atbalstot konkurenci un ievērojot datu aizsardzības noteikumus, varētu apvienot savu saturu un klientu datus, lai veidotu ziņas, kas paredzētas viņu pašu nacionālajai auditorijai, attiecīgo saturu automātiski tulkojot savā valodā. Tāpat datu telpa varētu sniegt vērtīgu informāciju par pakalpojumiem, kuru mērķis ir palielināt plašsaziņas līdzekļu satura (ziņu un izklaides satura) pārrobežu atrodamību un veicināt radošo MVU piekļuvi skaitļošanas resursiem. Turklāt tā varētu sniegt iespēju izmantot sinerģijas ar citu radošo nozaru (piemēram, kultūras mantojuma datu telpas) un rūpniecības nozaru (piemēram, mazumtirdzniecība, autobūve) veidotajām datu kopām.
Programma “Apvārsnis Eiropa” arī atbalstīs inovatīvu lietojumu un tehnoloģijas plašsaziņas līdzekļu jomā. Ieguldījumi modulārajos un atklātā pirmkoda infrastruktūras nesēju komponentos varētu veicināt jaunu darījumdarbības modeļu parādīšanos un to izmantošanu tradicionālajos un jaunajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju piekļuvi plaši pieejamai informācijai.
Lai uzlabotu zināšanu bāzi un informētu par turpmākajām politikas iniciatīvām, Eiropas Komisija ik pēc diviem gadiem izstrādās ziņojumu “Plašsaziņas līdzekļu nozares perspektīva”. Tajā tiks aplūkotas plašsaziņas līdzekļu tendences — no tehnoloģiju attīstības līdz jauniem ražošanas un patēriņa modeļiem — un analizēta to iespējamā ietekme uz Eiropas plašsaziņas līdzekļu tirgu un darījumdarbības modeļiem.
|
5. DARBĪBA — Eiropas virtuālās un paplašinātās realitātes (VR/PR) rūpniecības koalīcijas veicināšana ØVR/PR rūpniecības koalīcija nolūkā stimulēt sadarbību starp rūpniecības nozarēm un nodrošināt Eiropas līderību ØVR plašsaziņas līdzekļu laboratorijas izveide projektiem, kas paredzēti jaunu stāstniecības un mijiedarbības veidu izstrādei Mērķauditorija: Eiropas virtuālās un paplašinātās realitātes uzņēmumi un profesionāļi un VR/PR lietojumu izmantojošās nozares |
Iekļaujošās tehnoloģijas un augstas kvalitātes saturs ļauj radīt jaunu lietojumu un pielietojuma gadījumus, kā arī jaunus veidus mijiedarbībai ar auditorijām. Iekļaujošās tehnoloģijas rada pievilcīgāku un iekļaujošāku pieredzi dažādās jomās, piemēram, plašsaziņas līdzekļu, izklaides, kultūras, veselības aprūpes, dizaina, arhitektūras, ražošanas, izglītības, tūrisma, modes, apmācības un mazumtirdzniecības jomā.
Virtuālajai realitātei (VR) un paplašinātajai realitātei (PR) ir potenciāls līdz 2030. gadam radīt pienesumu globālajai ekonomikai 1,3 triljonu EUR apmērā, kas ir palielinājums salīdzinājumā ar 39 miljardiem EUR 2019. gadā 36 .
Lai arī lielākā daļa nozīmīgāko jomas dalībnieku pašlaik atrodas Āzijā un ASV, arī Eiropai ir lielisks potenciāls kļūt par tirgus līderi šīs tehnoloģijas jomā 37 . Kopš 1990. gada ES pētniecības fondi ir atbalstījuši vairāk nekā 450 VR un PR veltītus projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1 miljardu EUR.
Eiropai ir izteiktas konkurences priekšrocības satura ziņā, pateicoties tās lielajai kultūru daudzveidībai: vadošie kultūras jomas dalībnieki, piemēram, ARTE, Venēcijas kinofestivāls un Nacionālais kino centrs (Centre National du Cinema), aktīvi izpēta un atbalsta VR potenciālu. Tāpat Eiropā ir augsti kvalificēti darbinieki, kas spēj modelēt 3D vidē un radīt datorizētu (CG) saturu spēļu nozarei un VR animācijai.
Izmantojot Eiropas radošumu un spēcīgu pētniecisko bāzi, VR/PR saturam, tehniskajiem risinājumiem un lietojumam ir potenciāls radīt inovāciju citās rūpniecības nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā, uzlabojot produktu izstrādi un procesus. Turklāt tām ir būtiska nozīme tūrisma nozares pārveides virzīšanā un atbalsta sniegšanā radošajām nozarēm, piemēram, modes vai arhitektūras nozarei, saistībā ar jaunu darījumdarbības modeļu izstrādi, efektīvākas ražošanas nodrošināšanu, samazinot atkritumu daudzumu, un klientu pieredzes uzlabošanu.
Taču Eiropas VR/PR nozare ir sadrumstalota sektoru, dalībnieku un lietojuma ziņā. Šā iemesla dēļ Komisija ierosina izveidot VR/PR koalīciju ar mērķi stimulēt sadarbību un savstarpēju papildināšanu dažādu nozaru vidū, kā arī nodrošināt Eiropas līderību šajā nozīmīgajā, augošajā tirgū. VR/PR koalīcija nodrošinātu platformu sinerģijām, veicinot kopējas darbības un apņemšanās.
Koalīcijas pamatā būs plaša starpnozaru pieeja, kas ietvers nozares, tehnoloģiju nodrošinātājus un radošos spēkus. Koalīcija atspoguļotu šo prasmju daudzveidību, un to veidotu ievērojami dažādu nozaru dalībnieki — sākot ar satura ražošanas un izplatīšanas jomu un beidzot ar tehnoloģiju pieejamības, kā arī inovāciju un darījumdarbības attīstības jomu. Tā ietvertu nacionālās vai reģionālās VR/PR asociācijas pārstāvošus darbiniekus, dažādus nozares pārstāvjus, kuri gūtu labumu no plašāka VR/PR tehnoloģiju pielietojuma satura radīšanai un izmantošanai.
Koalīcija līdz 2021. gada beigām sagatavotu stratēģisku dokumentu, nosakot: a) to, kādā mērā VR/PR tiek izvērsta plašsaziņas līdzekļu nozarē; b) līdz 2026. gadam sasniedzamos VR/PR optimālas izvēršanas mērķus plašsaziņas līdzekļu nozarē; c) konkrētas apņemšanās par to, kā nozare sniegs ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.
Tiks uzsākta arī VR plašsaziņas līdzekļu laboratorija nolūkā atbalstīt sadarbību projektos, kas paredzēti jaunu stāstniecības un mijiedarbības veidu izstrādei, izmantojot virtuālo un paplašināto realitāti. Tā iespējos kopēju darbu un savstarpēju mācīšanos dažādu profesionālo grupu (žurnālistu, filmu veidotāju, spēļu izstrādātāju, programmētāju, pētnieku) starpā. Finansētie projekti būs koncentrēti uz izklaides, kultūras un ziņu saturu, kā arī virtuālās realitātes lietojumu tādās citās nozarēs kā tūrisms un tādās jomās kā izglītība.
|
6. DARBĪBA — ceļā uz klimatneitrālu audiovizuālo nozari ØStrukturēta apmaiņa ar paraugpraksi ar nozari un valsts vai reģionāla līmeņa kino un audiovizuālā satura fondiem Mērķauditorija: Eiropas audiovizuālie uzņēmumi un profesionāļi |
Plašsaziņas līdzekļu nozare rada ievērojamu ietekmi uz vidi. Pretēji citām Eiropas nozarēm šīs nozares radītās CO2 emisijas Eiropā nepārtraukti pieaug arī tādēļ, ka pastāvīgi palielinās plašsaziņas līdzekļu patēriņš, jo īpaši izmantojot straumēšanas platformas.
Audiovizuālajā nozarē aplēses svārstās no 35 MtCO2e (oglekļa dioksīda ekvivalenta metriskajām tonnām) par televīzijas seriāla sēriju līdz 1000 MtCO2e par pilnmetrāžas filmu 38 . Viena Eiropas pilnmetrāžas filma vidēji rada 192 tonnas CO2. Liela mēroga starptautiski ražojumi vai kopražojumi radītu daudz lielāku ietekmi līdz pat vairāku tūkstošu tonnu CO2 apjomā.
Saskaņā ar ES mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam Komisija cieši sadarbosies ar nozari un valsts vai reģionāla līmeņa kino un audiovizuālā satura fondiem nolūkā apmainīties ar paraugpraksi 39 un panākt vienošanos par kopīgiem rīkiem un zaļiem standartiem. Tiešsaistes straumēšanas platformas, kuru oglekļa pēda palielinās, ņemot vērā to patēriņa pieaugumu, arī tiks aicinātas izvirzīt savas idejas un iniciatīvas.
Komisija strādās pie zaļās ražošanas un pakalpojumu sniegšanas paraugprakses ceļveža. Pieeja būs pakāpeniska, ar mērķi veicināt izpratni un mudināt nozari sākt īstenot ilgtspējīgākus risinājumus. Tā papildinās Komisijas Digitālajā stratēģijā 40 īstenotos pasākumus, kas vērsti uz to, lai padarītu infrastruktūras, piemēram, datu centrus un telesakaru tīklus, klimatneitrālas, energoefektīvas un ilgtspējīgas.
4.Iespēju sniegšana
.
Eiropiešiem vajadzētu būt digitālās desmitgades galvenajiem varoņiem. Jaunākie Eiropas tiesību akti, piemēram, pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) un autortiesību reforma, palīdz nodrošināt visu plašsaziņas līdzekļu dalībnieku, tostarp tiešsaistes platformu, lielāku atbildību par neaizsargāto plašsaziņas līdzekļu lietotāju grupu, jo īpaši nepilngadīgo personu, aizsardzību. Tāpat tā nostiprina Eiropas satura veidotāju tiesības.
Pamatojoties uz šo stingro normatīvo vidi, šajā iedaļā ir izklāstītas iniciatīvas, kas sniedz iespēju Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem un talantiem uzplaukt Eiropas un globālajos tirgos. Šajās iniciatīvās tiek ņemta vērā iedzīvotāju vajadzība spēt atrast un izvēlēties daudzveidīgu kvalitatīvu saturu tiešsaistē, kā arī spēt vienmērīgi un lietderīgi pārvietoties mūsdienu plašsaziņas līdzekļu vidē.
Lai arī īpaša uzmanība tiks pievērsta Eiropas jaunatnei, visām eiropiešu grupām un paaudzēm, tostarp vecākajai paaudzei, tiks sniegta iespēja būt aktīviem un nozīmīgiem plašsaziņas līdzekļu satura lietotājiem.
|
7. DARBĪBA — ceļā uz plašāku audiovizuālā satura pieejamību visā ES ØDialoga uzsākšana ar audiovizuālo nozari ar mērķi panākt vienošanos par konkrētiem soļiem, kas uzlabotu piekļuvi audiovizuālajam saturam un tā pieejamību ES pāri dalībvalstu robežām. Mērķauditorija: audiovizuālā nozare (producenti, raidorganizācijas, pieprasījumvideo pakalpojumi, izplatītāji, u. c.), patērētāju organizācijas un tādas citas ieinteresētās personas kā valsts līmeņa kino fondi |
Covid-19 krīzes laikā strauji palielinājusies audiovizuālo pakalpojumu lietošana tiešsaistē no mājām, attiecīgi palielinoties arī mājsaimniecību vēlmei ieguldīt mājas izklaides tehnoloģijās 41 . Šī krīze rada iespēju nozarei sasniegt plašāku auditoriju tiešsaistē. Nesen pieņemtā Satura pārnesamības regula 42 ļauj Eiropas iedzīvotājiem ceļot kopā ar sevis iegādāto vai abonēto saturu visā ES, un šī iespēja jau ir sniegusi praktisku labumu 43 .
Saistībā ar audiovizuālā satura pieejamību tiešsaistē pastāv ievērojams pieauguma potenciāls: ziņojums par Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regulas pārskatīšanu 44 norāda uz būtiskām atšķirībām audiovizuālajā katalogā dalībvalstu starpā. Visu dalībvalstu pieprasījumvideo pakalpojumos vidēji ir pieejami tikai 14 % filmu 45 .
Nesens Eirobarometra pētījums norāda, ka vairāk nekā trešdaļa interneta lietotāju ir ieinteresēti piekļūt pārrobežu audiovizuālajam saturam 46 . Šos secinājumus apstiprina jaunākie Eiropas Audiovizuālās observatorijas dati, saskaņā ar kuriem ES filmas ir vidēji pieejamas ne vairāk kā triju ES27 valstu pieprasījumvideo platformās 47 . Tas norāda uz to, ka pastāv neizmantota potenciāla un daudzveidības krātuve, kuru varētu izmantot eiropieši.
Audiovizuālajai nozarei vajadzētu gūt labumu no Eiropas kā sava vietējā tirgus, kā arī izmantot jaunās patēriņa tendences, dažādās dalībvalstīs darot pieejamu lielāku darbu skaitu tiešsaistē.
Lai atbalstītu audiovizuālo nozari tās pārveidē, Komisija ir iecerējusi uzsākt dialogu ar nozari. Šis dialogs palīdzēs vienoties par konkrētiem soļiem, kas uzlabotu piekļuvi audiovizuālajam saturam un tā pieejamību pārrobežu mērogā, kā Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regulas pārskatīšanas papildu pasākumu. Tas ļautu nozarei paplašināties un sasniegt jaunas auditorijas, kā arī gūt labumu Eiropas iedzīvotājiem, sniedzot viņiem plašāku izvēli.
Dialogs pulcēs audiovizuālās nozares pārstāvjus (producentus, raidorganizācijas, pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējus, izplatītājus, u. c.), patērētāju organizācijas un tādas citas ieinteresētās personas kā valsts līmeņa kino fondi, un tas norisināsies 2021. gada gaitā. Dialogā varētu tikt noteikti iespējamie konkrētie mērķi audiovizuālo darbu aprites palielināšanai visā ES un to sasniegšanas veidi.
Komisija sadarbībā ar audiovizuālo nozari uzraudzīs konkrēto mērķu sasniegšanas progresu un lems par papildu pasākumiem, novērtējot dažādas iespējas, tostarp tiesību aktu pieņemšanu.
Vienlaikus kinoteātriem būtu jāturpina kalpot par kultūrtelpām, kuras piedāvā uzlabotas sociālās mijiedarbības iespējas. Šajā sakarā, īstenojot programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammu “MEDIA”, Komisija izpētīs veidus, kā mudināt kinoteātrus vēl vairāk uzlabot kino skatītāju pieredzi.
|
8. DARBĪBA — Eiropas plašsaziņas līdzekļu talantu veicināšana ØJaunas mentorības programmas Eiropas plašsaziņas līdzekļu talantiem Ø“MEDIA” sāknometnes, kuras piedāvā praktisku intensīvo apmācību jaunajiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem ØDaudzveidībai kadrā un aizkadrā veltīta kampaņa Ø“MEDIA” piekļuve tirgum nolūkā izpētīt Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozarē aktīvi strādājošos daudzsološākos jaunuzņēmumus un palīdzēt tiem gūt panākumus ØRadošās inovācijas laboratorijas, kuras ir atvērtas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem Mērķauditorija: Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļi, inovatīvi Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi (no audiovizuālās nozares un ne tikai) |
Plašsaziņas līdzekļu nozares talanti veido konkurētspējas pamatu neatkarīgi no nozares un atrašanās vietas Eiropā.
Taču daži profesionāļi sabiedrībā joprojām tiek uzskatīti par nepieejamām grupām. Par to liecina, piemēram, nepietiekama sieviešu pārstāvība ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos audiovizuālajā nozarē 48 .
Komisija integrēs savu augsto efektivitātes līmeni pierādījušas mentorēšanas metodes apmācības projektos, kuri pēdējo gadu laikā ir tikuši atbalstīti audiovizuālajā nozarē, īstenojot programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammu “MEDIA” 49 . Šādas mentorības programmas palīdz dažādos veidos, izmantojot visas digitālo tehnoloģiju piedāvātās radošās un darījumdarbības iespējas.
Turklāt tiks uzsākta komunikācijas kampaņa nolūkā veicināt daudzveidību gan kadrā, gan aizkadrā un uzlabot daudzveidīgu pārstāvību, kā arī nākt klajā ar jaunām idejām, stāstiem un balsīm. Kampaņas pamatā būs Komisijas paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” 50 , kā arī ES LGBTIK līdztiesības stratēģija 51 un ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 52 .
Iedvesmojošu paraugu izcelšana ir nozīmīgs solis piekļuves veicināšanā šīm profesijām, izmantojot lielāku profilu daudzveidību. Tādējādi kampaņas mērķis būs izcelt Eiropas profesionāļus ar mērķi popularizēt plašu profesiju loku un rosināt sievietēm un nelabvēlīgā stāvoklī esošām sabiedrības grupām, piemēram, personām ar invaliditāti vai ar minoritāras rases vai etnisko izcelsmi, apsvērt šādu karjeru.
Turklāt programmā “Radošā Eiropa” īstenotās prasmju attīstīšanas iniciatīvas tiks pastiprinātas, organizējot intensīvus apmācības kursus (“MEDIA” sāknometnes), kur jaunie plašsaziņas līdzekļu talanti no visas Eiropas varēs gūt praktisku pieredzi tādās jomās kā inovatīva stāstniecība, jauni darījumdarbības modeļi, jaunas uzfilmētā materiāla apstrādes tehnoloģijas, kā arī pieejama satura nodrošināšanas prasmes.
Tāpat programmas “Radošā Eiropa” apakšprogramma “MEDIA” apvienos spēkus ar tādām citām iniciatīvām kā “Inovāciju radars” 53 , “Startup Europe” 54 un “Media Motor Europe 55 CSA” ar mērķi izpētīt Eiropas plašsaziņas līdzekļu vidē aktīvi strādājošos daudzsološākos jaunuzņēmumus. Šajā sakarā iniciatīvā “Startup Europe” tiks izsludināts uzaicinājums izteikt ieinteresētību par radošo un plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiju kopienām; šā uzaicinājuma mērķis būs izcelt daudzsološus pasākumus.
Programmas “Radošā Eiropa” apakšprogramma “MEDIA” arī nodrošinās šiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi un palīdzēs tiem gūt panākumus strauji mainīgajā audiovizuālajā nozarē. Šie uzņēmumi varētu gūt labumu no labākas piekļuves programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “MEDIA” sniegtajam tirgus atbalstam, izmantojot tā saucamo “MEDIA piekļuvi tirgum”. Tas ietvers aktīvu sagatavošanos, tostarp izaugsmes vadību un mentorību tirgus tendenču un pozicionēšanas, darījumdarbības plānu un komercializācijas stratēģiju jomā ar mērķi maksimāli izmantot kombinētu fizisko/virtuālo klātbūtni svarīgākajos pasaules plašsaziņas līdzekļu tirgos (Berlinālē, Kannās, Venēcijā, “GamesCom”, VR dienās utt.), pielietojot Eiropas marķējumu.
Jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem būs iespēja piedalīties Radošās inovācijas laboratorijās, kas ir jauna programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru sadaļas iniciatīva. Tas pulcēs kopā plašsaziņas līdzekļus un citas radošās nozares (piemēram, mūzikas, izdevniecības nozari) nolūkā eksperimentēt ar datiem, virtuālo un paplašināto realitāti un citām tehnoloģijām un veidot jaunu saturu, jaunus darījumdarbības modeļus un prasmes, veicināt daudzveidību, iekļaušanu un ilgtspēju, kā arī sekmēt auditorijas piesaisti.
Svarīgi atzīmēt, ka inovatīvi plašsaziņas līdzekļu jaunuzņēmumi un MVU arī varēs pieteikties programmas “Apvārsnis Eiropa” atbalstam Eiropas Inovācijas padomes 56 un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 57 ietvaros.
|
9. DARBĪBA — iespēju sniegšana iedzīvotājiem ØAVMPD jauno plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pienākumu praktiskais pielietojums (plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes instrumentu kopums un pamatnostādnes dalībvalstīm) ØAtbalsts alternatīvu plašsaziņas līdzekļu satura apvienošanas pakalpojumu izveidei Mērķauditorija: Eiropas iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši; video koplietošanas platformas |
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir izšķiroša nozīme iespēju nodrošināšanā iedzīvotājiem mūsdienu plašsaziņas līdzekļu vidē, un tā būtu jāatbalsta dažādās programmās un iniciatīvās, kā norādīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā. Tādējādi uzsver plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes nozīmi dezinformācijas izskaušanā un veicina sadarbību šajā jomā.
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ietver visas tehniskās, kognitīvās, sociālās, pilsoniskās un radošās spējas, kas ļauj iedzīvotājiem piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, iegūt kritisku izpratni par tiem un mijiedarboties ar tiem. Tāpat plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir izšķiroša nozīme iespēju sniegšanā patērētājiem, tādējādi ļaujot tiem pieņemt pārdomātus lēmumus un sniegt atbalstu ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku patēriņa ieradumu veidošanā. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme būtu jāintegrē skolu mācību programmās, lai bērni varētu atbildīgi izmantot plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus un būtu labāk sagatavoti sastapties ar vardarbības un dezinformācijas draudiem tiešsaistē.
Pārskatītajā AVMPD ir noteikti konkrēti pasākumi, kas palīdzētu uzlabot iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes. Direktīvā norādīts, ka dalībvalstīm vajadzētu popularizēt un veikt pasākumus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmju attīstīšanai (un ziņot par tiem Komisijai, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm, kurās noteikts šādu ziņojumu tvērums) un ka video koplietošanas platformām būtu jāievieš efektīvi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pasākumi un rīki un jāveicina lietotāju informētība par šiem pasākumiem un rīkiem.
Faktiskai šo AVMPD noteikumu īstenošanai ir izšķiroša nozīme plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes turpmākai attīstībai un satura pieejamības uzlabošanai visās dalībvalstīs. Tādēļ, lai nodrošinātu jauno pienākumu praktisku piemērošanu, jo īpaši tiešsaistes jomā, Komisija kopā ar Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un citiem ekspertiem, kā arī dialogā ar video koplietošanas platformām izstrādās instrumentu kopumu, kas veicinātu lietotāju izpratni, uzlabotu viņu kritiskās prasmes un izvēli un palīdzētu viņiem sasniegt plašāku plašsaziņas līdzekļu satura klāstu, kas pieejams video koplietošanas platformās.
Sagaidāms, ka šī iniciatīva būs īpaši noderīga gados jauniem lietotājiem, kuriem vajadzētu būt pilnībā iesaistītiem tās izstrādē. Šā iemesla dēļ Komisija izveidos ad hoc atsauces grupu, kuru veidos studenti un jaunie žurnālisti un kuras mērķis būs testēt un popularizēt instrumentu kopumu. Šī grupa būs līdzsvarota dzimuma ziņā, iekļaujoša un daudzveidīga. Šāda pieeja nodrošinās, ka instrumentu kopums faktiski apmierina jaunāku lietotāju vajadzības un sniedz viņiem vēl vairāk iespēju tiešsaistes vidē, tostarp izskaužot dzimumā, kultūrā, reliģijā vai seksuālajā orientācijā balstītus stereotipus. Instrumentu kopuma īstenošana tiks iekļauta arī AVMPD ziņojumos par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kuru tvērums būs noteikts Komisijas pamatnostādnēs, kas tiks izdotas 2021. gadā.
Šo darbību ietvaros Komisija arī palielinās savus centienus nākamajā Eiropas Medijpratības nedēļā ar mērķi to padarīt vēl ietekmīgāku un iekļaujošāku. Šajā kontekstā Komisija izpētīs potenciālu īstenot turpmāku sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.
Ierosinātās darbības būs pilnībā saskaņotas ar Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.–2027. gadam 58 mērķiem un papildinās tos nolūkā padarīt izglītību vēl reaģējošāku, palīdzot apguvējiem attīstīt spēju kritiski pieiet informācijai, kā arī filtrēt un novērtēt to, jo īpaši identificēt dezinformāciju un pārvaldīt informācijas pārslodzi, kā arī attīstīt finanšpratību 59 .
Programma “Apvārsnis Eiropa” arī sniegs ieguldījumu iedzīvotāju politiskās līdzdalības uzlabošanā, veicinot kritiskas digitālo līdzekļu lietošanas prasmes un piekļuvi plurālistiskam plašsaziņas līdzekļu saturam.
Šo darbību papildināšanas nolūkā Komisija atbalstīs pētniecību un inovāciju progresīvu informācijas meklēšanas, atklāšanas un apkopošanas metožu jomā; tādējādi tiktu veicināta tādu neatkarīgu alternatīvu ziņu apkopošanas pakalpojumu izveide, kuri spēj piedāvāt pieejamu informācijas avotu daudzveidīgu kopumu.
Auditoriju, jo īpaši jauniešu, izpratne par Eiropas saturu tiks veicināta saistībā ar programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “MEDIA” 30 gadu jubileju 2021. gadā. Tiks uzsākta kampaņa nolūkā izplatīt informāciju jaunākajām paaudzēm par Eiropas satura bagātību un daudzveidību, popularizējot programmas atbalstītos veiksmes stāstus, projektus un talantus.
|
10. DARBĪBA — Eiropas plašsaziņas līdzekļu tirgus darbības nodrošināšana ØSadarbības stiprināšana Eiropas plašsaziņas līdzekļu regulatoru starpā Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) Mērķauditorija: Eiropas plašsaziņas līdzekļu regulatori, Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu nozare un tās tirgus dalībnieki |
Pārskatītās AVMPD un modernizētā autortiesību regulējuma galvenais mērķis bija radīt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu nozares dalībniekiem un taisnīgu vidi satura veidotājiem un tiem, kas iegulda saturā.
Piemēram, lai nodrošinātu godīgu konkurenci raidorganizāciju un pieprasījumvideo platformu starpā nolūkā popularizēt Eiropas saturu un ieguldīt tajā, pārskatītajā AVMPD ir noteikta prasība pieprasījumvideo platformām nodrošināt Eiropas darbu pieejamību savos katalogos 30 % apjomā.
Būtiska nozīme būs iedarbīgai un konsekventai pārskatītās AVMPD un autortiesību noteikumu īstenošanai valsts līmenī ar mērķi nodrošināt noteikto prasību ievērošanu. Vienlaikus būs svarīgi nodrošināt plašsaziņas līdzekļu nozares dalībnieku nemateriālo aktīvu aizsardzību, faktiski īstenojot viņu IĪ tiesības.
Attiecībā uz pārskatīto AVMPD dalībvalstīm un jo īpaši to plašsaziņas līdzekļu regulatoriem ir pienācīgi jāuzrauga pareiza jauno noteikumu piemērošana, nepieciešamības gadījumā nodrošinot to izpildi 60 . Tam jo īpaši būs nepieciešams:
·konsekventi īstenot pienākumus attiecībā uz Eiropas satura daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos (arī pamatojoties uz Komisijas nesen izdotajām pamatnostādnēm) 61 ,
·jauno noteikumu par Eiropas darbu pamanāmību saskaņota piemērošana, sniedzot papildu praktiskas norādes un veicinot kopīgas pieejas vispārējas nozīmes satura pamanāmības nodrošināšanai 62 ,
·jauno video koplietošanas platformām piemērojamo pienākumu faktiskā izpilde.
Šajā sakarā Komisija izvērtēs, vai ir jāpastiprina sadarbība Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA), lai nodrošinātu, ka tās formāts un darbības joma veicina jauno plašsaziņas līdzekļu noteikumu faktisku darbību praksē un tā spēj risināt jaunas problēmas plašsaziņas līdzekļu tirgos. Tādēļ Komisija turpinās apkopot pārrobežu sadarbības paraugpraksi, cieši uzraugot līdz gada beigām ieviešamā ERGA saprašanās memoranda (SM) īstenošanu.
SM ir nozares līmeņa brīvprātīgs sadarbības mehānisms, kura pamatā ir Eiropas plašsaziņas līdzekļu regulatoru unikālā pieredze. Tas ietvers konkrētus Eiropas plašsaziņas līdzekļu regulatoriem paredzētus sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismus nolūkā risināt praktiskus jautājumus un pārrobežu gadījumus, kas saistīti ar pārskatītās AVMP direktīvas īstenošanu un ir to kompetencē. Šī iniciatīva, kura būs īpaši vērsta uz iepriekš minētajiem pārskatītās AVMPD regulatīvajiem jaunumiem, papildinās saskaņā ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu izveidojamo tiešsaistes pakalpojumu horizontālo pārvaldības sistēmu. Komisija līdz 2021. gada beigām izvērtēs SM darbību un nepieciešamības gadījumā ierosinās uzlabojumus.
Turklāt Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, to kino fondiem un ERGA, kā arī iesaistot pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu platformas, izpētīs turpmākus veidus, kā veicināt lielāku daudzveidību pieprasījumvideo katalogos. Saskaņā ar AVMPD nolūku mudināt raidorganizācijas iekļaut Eiropas darbu vai nevietējas izcelsmes Eiropas darbu pienācīgu daļu savu pakalpojumu klāstā ir iecerēts panākt vienošanos par brīvprātīgiem mērķiem palielināt šādu darbu klātbūtni arī pieprasījumvideo katalogos. Tas savstarpēji nostiprinās programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “MEDIA” mērķi veicināt šādu darbu klātbūtni visās izplatīšanas platformās.
Tāpat Eiropas plašsaziņas līdzekļu tirgus kvalitatīvas funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešams risināt arī ar autortiesībām aizsargātā satura pirātisma problēmas, kuras, neraugoties uz nelielu samazināšanos, joprojām rada būtiskus sarežģījumus 63 . Jaunu autortiesības pārkāpjošu darījumdarbības modeļu parādīšanās rada nopietnus draudus nozarei 64 .
Komisija ir apņēmusies nodrošināt efektīvāku IĪ tiesību izpildi digitālajā vidē, kā norādīts Rīcības plānā intelektuālā īpašuma jomā 65 . Komisija jo īpaši iesaistīsies diskusijās ar nozari nolūkā noskaidrot, kā padarīt esošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus cīņai pret pirātismu, piemēram, priekšrakstus, efektīvākus un vieglāk iegūstamus, jo īpaši ar mērķi risināt tiešsaistes komerciālā rakstura pārkāpumu dinamiku un pārrobežu raksturu. Šajā kontekstā, izstrādājot Rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā, īpaša uzmanība tiks veltīta nacionālo tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības un pārrobežu tiesību izpildes veicināšanai.
5.Secinājums
Šajā paziņojumā Komisija izklāsta visaptverošu redzējumu par plašsaziņas līdzekļu nozari nolūkā apgūt patiesa Eiropas plašsaziņas līdzekļu tirgus potenciālu un izmantot digitālās desmitgades sniegtās iespējas.
Darbības tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, plašsaziņas līdzekļu nozari un visām ieinteresētajām personām. Šajā sakarā paziņojums veido konkrētu ceļvedi plašsaziņas līdzekļu nozarei kā kultūras un radošās ekosistēmas sastāvdaļai ar mērķi izmantot digitālās pārveides priekšrocības un veicināt tās konkurētspēju.
— PIELIKUMS — ORIENTĒJOŠS GRAFIKS
|
Darbība |
Apakšdarbība |
Orientējošs grafiks |
|
1. DARBĪBA — vienkāršāka piekļuve ES atbalstam |
ØJauns interaktīvs rīks, kurš sniedz plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem norādes par dažādajiem atbalsta instrumentiem |
Ø2021. g. 1. cet. |
|
2. DARBĪBA — “MEDIA INVEST”, kas vērsta uz ieguldījumu veicināšanu audiovizuālajā nozarē
|
ØĪpaša kapitālieguldījumu platforma, kuras mērķis ir veicināt Eiropas audiovizuālo ražošanu un izplatīšanas stratēģijas ØIeguldījumu projektu izveide, veidojot ieguldītāju spējas un uzņēmumu gatavību ieguldījumiem. |
ØNo 2022. g. 1. pusg. ØNo 2021. g. 2. pusg. |
|
3. DARBĪBA — “ZIŅAS”: iniciatīva ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarei paredzēto darbību un atbalsta apvienošanai |
ØLabāka piekļuve finansējumam aizdevumu un izmēģinājuma pašu kapitāla iniciatīvas veidā ØSpēju veidošana ieguldītāju un plašsaziņas līdzekļu vidū ØAtbalsts ziņu plašsaziņas līdzekļiem nolūkā strādāt pie sadarbībā balstītas pārveides ØEiropas ziņu plašsaziņas līdzekļu forums |
ØNo 2022. g. 1. pusg. ØNo 2021. g. 2. pusg. ØNo 2021. g. 2. pusg. ØNo 2021. g. 1. pusg. |
|
4. DARBĪBA — inovācijas attīstīšana, izmantojot Eiropas plašsaziņas līdzekļu datu telpu un veicinot jaunus darījumdarbības modeļus |
ØPlašsaziņas līdzekļu datu telpas izveide ar mērķi atbalstīt plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu savstarpēju datu apmaiņu un inovatīvu risinājumu izstrādi ØEiropas plašsaziņas līdzekļu perspektīva |
ØNo 2022. g. 1. pusg. ØNo 2021. g. 2. pusg. |
|
5. DARBĪBA — Eiropas virtuālās un paplašinātās realitātes (VR/PR) rūpniecības koalīcijas veicināšana |
ØVR/PR rūpniecības koalīcija nolūkā stimulēt sadarbību starp rūpniecības nozarēm un nodrošināt Eiropas līderību ØVR plašsaziņas līdzekļu laboratorijas izveide projektiem, kas paredzēti jaunu stāstniecības un mijiedarbības veidu izstrādei |
Ø2021. g. 2. pusg. ØNo 2022. g. 1. pusg. |
|
6. DARBĪBA — ceļā uz klimatneitrālu plašsaziņas līdzekļu nozari |
ØStrukturēts forums sadarbībai ar nozari un valsts vai reģionāla līmeņa kino un audiovizuālā satura fondiem |
ØNo 2021. g. 1. pusg. |
|
7. DARBĪBA — ceļā uz plašāku audiovizuālā satura pieejamību visā ES |
ØDialoga uzsākšana ar audiovizuālo nozari ar mērķi panākt vienošanos par konkrētiem soļiem, kas uzlabotu piekļuvi audiovizuālajam saturam un tā pieejamību ES pāri dalībvalstu robežām. |
ØNo 2021. g. 1. pusg. |
|
8. DARBĪBA — Eiropas plašsaziņas līdzekļu talantu veicināšana |
ØJaunas mentorības programmas Eiropas plašsaziņas līdzekļu talantiem Ø“MEDIA” sāknometnes, kuras piedāvā praktisku intensīvo apmācību jaunajiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem ØDaudzveidībai kadrā un aizkadrā veltīta kampaņa Ø“MEDIA” piekļuve tirgum nolūkā izpētīt Eiropas plašsaziņas līdzekļu nozarē aktīvi strādājošos daudzsološākos jaunuzņēmumus un palīdzēt tiem gūt panākumus ØRadošās inovācijas laboratorijas, kuras ir atvērtas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem |
ØNo 2021. g. 2. pusg. ØNo 2022. g. 1. pusg. ØNo 2021. g. 2. pusg. ØNo 2021. g. 1. pusg. ØNo 2021. g. 2. pusg. |
|
9. DARBĪBA — iespēju sniegšana iedzīvotājiem |
ØAVMPD jauno plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pienākumu praktiskais pielietojums (plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes instrumentu kopums un pamatnostādnes dalībvalstīm) ØAtbalsts alternatīvu plašsaziņas līdzekļu satura apvienošanas pakalpojumu izveidei |
Ø2021. g. 4. cet. ØNo 2022. g. 2. pusg. |
|
10. DARBĪBA — Eiropas plašsaziņas līdzekļu tirgus darbības nodrošināšana |
ØSadarbības stiprināšana Eiropas plašsaziņas līdzekļu regulatoru starpā Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) |
ØNo 2021. g. 1. cet. |
Turklāt, lai atvieglotu atbalstu presei un uzlabotu valsts atbalsta kontroles pārredzamību un paredzamību šajā nozarē, Komisija ir izveidojusi un regulāri atjauninās tiešsaistes krātuvi ( https://ec.europa.eu/competition/sectors/media/sa_decisions_to_media.pdf ), kurā būs ietverta saistīto gadījumu prakse. Regulāri atjaunināta informācija par dalībvalstu piešķirto atbalstu ir pieejama arī Pārredzamības reģistrā. Svarīgi ir tas, ka, lai dalībvalstis varētu atbalstīt uzņēmumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, 2020. gada 13. oktobrī Eiropas Komisija ir nolēmusi pagarināt un paplašināt 2020. gada 19. martā pieņemto pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem. Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar pagaidu regulējumu, var summēt ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar de minimis regulām (Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013, Nr. 1408/2013, Nr. 717/2014 un Nr. 360/2012) un uz ko attiecas atbrīvojums no informēšanas pienākuma, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šo regulu normas un summēšanas noteikumi. [SA.59106 (2020/N) Dānijas plašsaziņas līdzekļu nozares kompensācijas sistēma saistībā ar Covid-19 — Dānija; SA.57530 (2020/N) — Covid-19 atbalsta sistēma audiovizuālās ražošanas uzņēmumiem — Luksemburga; Valsts atbalsts SA.58801 (2020/N) — Itālija, Covid-19: atbalsts mazajiem grāmatu izdevējiem; Valsts atbalsts SA.58847 (2020/N) — Itālija, Covid-19: atbalsts mūzikai.]
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes nozīme tika uzsvērta arī 2020. gada Prasmju programmā Eiropai, kurā bija paredzēts, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm strādās pie jaunām prioritātēm Eiropas izglītības programmai pieaugušajiem. Mērķis būs papildināt atjaunoto Eiropas sadarbības sistēmu izglītības un apmācības jomā un atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu.
Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 7. punktu par to, kā aprēķināt Eiropas darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.223.01.0010.01.LAV&toc=OJ:C:2020:223:TOC .
Laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam vispārējā piekļuve pirātiskam saturam samazinājās par 32 % mūzikas jomā, par 19 % kino jomā un par 8 % televīzijas satura jomā. Avots: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), “Online copyright infringement in the EU. Music, films and TV (2017-2018), trends and drivers”. 2019. gada novembris.