EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.11.2020
COM(2020) 758 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam
{SWD(2020) 290 final}
Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam
“Mēs gādāsim par to, lai cilvēki, kuriem ir tiesības palikt, būtu integrēti un lai viņi justos laipni gaidīti. Viņiem ir jāveido nākotne, un viņiem ir prasmes, enerģija un talants.”
Priekšsēdētāja fon der Leiena, runa par stāvokli Savienībā 2020. gadā
1.Sociālās kohēzijas veicināšana un iekļaujošas sabiedrības veidošana visiem
Eiropeiskā dzīvesziņa ir iekļaujoša. Integrācija un iekļaušana ir svarīga cilvēkiem, kuri ierodas Eiropā, vietējām kopienām un mūsu sabiedrības ilgtermiņa labklājībai un ekonomikas stabilitātei. Ja vēlamies palīdzēt mūsu sabiedrībai un ekonomikai zelt, mums ir jāatbalsta ikviens, kurš ir sabiedrības daļa, nodrošinot, ka integrācija ir gan visu tiesības, gan pienākums.
Tas nozīmē dot iespēju tiem, kuri ir neizdevīgā situācijā, vienlaikus nodrošinot, ka mūsu kopienas ir vienotas un saliedētas. Tas nozīmē nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas īstenot savas tiesības un iesaistīties kopienas un sociālajā dzīvē neatkarīgi no izcelsmes un ievērojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tas nozīmē arī ievērot kopējas Eiropas vērtības, kas noteiktas ES Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, t. sk. demokrātiju, tiesiskumu, vārda un reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju. Šīs pamatvērtības ir svarīga daļa no dzīvošanas un līdzdalības Eiropas sabiedrībā. Tās ir arī iemesls, kāpēc Komisijā tika izveidots portfelis “Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa” – lai aizsargātu vienkāršo, bet būtisko pieņēmumu, ka ikvienam cilvēkam ir nozīme, ka neviens nebūtu jāatstāj novārtā un ka visiem vajadzētu būt iespējai efektīvi īstenot savas tiesības un piekļūt iespējām un drošībai.
Sarežģītais integrācijas un iekļaušanas jautājums ir īpaši būtisks migrantiem — ne tikai jaunpienācējiem, bet dažreiz arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri, iespējams, ir naturalizējušies un ir ES pilsoņi 1 . Tāpēc šā rīcības plāna darbības joma attiecas gan uz migrantiem, gan migrantu izcelsmes ES pilsoņiem 2 . Tādējādi tā ir plašāka nekā Komisijas 2016. gada rīcības plānam par integrāciju 3 , kas attiecās tikai uz trešo valstu valstspiederīgajiem.
Migrantu efektīvas integrācijas un iekļaušanas ES nodrošināšana ir sociāls un ekonomisks ieguldījums, kas Eiropas sabiedrību padara saliedētāku, noturīgāku un pārtikušāku. Integrācija un iekļaušana var būt visām pusēm izdevīgs process (un tam vajadzētu tādam būt), kas dod labumu visai sabiedrībai. Tomēr, lai integrācija un iekļaušana būtu veiksmīga, tam ir jābūt arī divpusējam procesam, kur migrantiem un migrantu izcelsmes ES pilsoņiem tiek piedāvāta palīdzība, lai integrētos, un viņi, savukārt, aktīvi pieliek pūles, lai integrētos. Integrācijas procesā tiek iesaistīta uzņēmējvalsts sabiedrība, kam būtu jārada iespējas imigrantu pilnīgai ekonomiskajai, sociālajai, kultūras un politiskajai līdzdalībai. Tas ietver arī migrantu — kuriem visiem ir tiesības un pienākumi attiecībā pret viņu jauno dzīvesvietas valsti — adaptēšanos.
Šobrīd aptuveni 34 miljoni iedzīvotāju ir dzimuši ārpus ES (aptuveni 8 % no ES iedzīvotājiem) 4 , un 10 % jauniešu (vecumā no 15 līdz 34 gadiem), kuri dzimuši ES, vismaz viens no vecākiem ir dzimis ārvalstīs 5 . Lai gan ārpus ES dzimušo iedzīvotāju īpatsvars pēdējos gados ir kopumā palielinājies 6 , tas dalībvalstīs joprojām būtiski atšķiras. Tas ir aptuveni 10 % vai lielāks Zviedrijā, Igaunijā, Luksemburgā, Horvātijā, Latvijā, Austrijā, Maltā un Vācijā, bet mazāks par 3 % Čehijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Polijā un Slovākijā.
Vairāk nekā ceturtā daļa migrantu ir augsti izglītoti 7 . Viņi piedāvā resursus, ambīcijas un motivāciju, bet bieži vien nevar izmantot savas spējas praksē. Gandrīz 40 % migrantu ir augstāka kvalifikācija, nekā nepieciešams darbam, ko viņi veic (pārkvalificētība) 8 . Mēs nevaram atļauties izniekot šo potenciālu. Tajā pašā laikā gandrīz piektajai daļai migrantu ir tikai pamatskolas izglītība un nepieciešams turpmāks atbalsts.
Migrantiem un migrantu izcelsmes ES pilsoņiem ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikā un sabiedrībā. Covid-19 krīze viņu ieguldījumu ir padarījusi vēl redzamāku 9 . Daudzi migranti, piemēram, darbinieki pamatpakalpojumu jomā, ārsti un medmāsas, palīdzēja krīzes laikā. Tajā pašā laikā viņi ir vieni no tiem, kuri ir vairāk pakļauti pandēmijai 10 . ES būs vajadzīgs ikviena ieguldījums mūsu ekonomikas atveseļošanā un noturības nodrošināšanā pēc Covid-19 krīzes 11 . Tāpēc aktīvāka rīcība integrācijas un iekļaušanas veicināšanā ir ne tikai morāls pienākums saskaņā ar ES pamatvērtībām, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Kā liecina jaunākie pētījumi, migrantu pilnīga integrācija darba tirgū varētu radīt lielus ekonomiskos ieguvumus, tostarp fiskālus ienākumus, iemaksas valstu pensiju shēmās un ieguldījumu valstu labklājībā kopumā 12 .
Šis rīcības plāns ir daļa no visaptverošās pieejas ar migrāciju saistīto problēmu risināšanai, kura ierosināta jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā 13 . Veiksmīga integrācijas politika ir arī labi funkcionējošas patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmas stūrakmens. Tā balsta un papildina dalībvalstu patvēruma un migrācijas politiku, nodrošinot, ka visi cilvēki, kuriem ir tiesības uzturēties ES, var pilnībā iekļauties mūsu sabiedrībā. Tā var arī atbalstīt dialogu ar trešām valstīm un programmas ES migrācijas un attīstības politikas ārējās dimensijas ietvaros. Migranti bieži iesaistās dažādu veidu socializācijā diasporas kopienās ES dalībvalstīs. Diasporai var būt svarīga nozīme, atbalstot iekļautību uzņēmējvalsts sabiedrībā, sniedzot ieguldījumu inovācijā un attīstībā, vienlaikus arī saglabājot attiecības ar izcelsmes valstīm.
Šis rīcības plāns aptver visus integrācijas procesa dažādos posmus — pirmsizbraukšanas pasākumus, uzņemšanu un agrīnu integrāciju, ilgtermiņa integrāciju un iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanu. Tajā ir ņemtas vērā dažādās migrantu situācijas dalībvalstīs, un tas atbalsta dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai tās varētu noteikt pienācīgus reaģēšanas pasākumus savā integrācijas un iekļaušanas politikā.
2.Pieredze, kas gūta no 2016. gada rīcības plāna integrācijas jomā, un galvenie fakti un skaitļi par integrāciju un iekļaušanu
Šis rīcības plāns cita starpā ir balstīts uz panākumiem, kas gūti saistībā ar Komisijas 2016. gada rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai. Pēc tā pieņemšanas Komisija ieviesa vairāk nekā 50 konkrētas darbības, lai atbalstītu dalībvalstis un citas galvenās ieinteresētās personas vairākās politikas jomās, tādās kā pirmsizbraukšanas/pirmsiebraukšanas pasākumi, izglītība, nodarbinātība un arodmācības, piekļuve pamatpakalpojumiem, aktīva līdzdalība un sociālā iekļaušana. Komisija arī pilnveidoja savus koordinācijas, finansēšanas un uzraudzības rīkus. Daudzās dalībvalstīs rīcības plāns veicināja valsts integrācijas stratēģiju izstrādi vai pārskatīšanu un sniedza informāciju par finansējuma izmantošanu integrācijai. Vairākos gadījumos valsts iestādēm tika sniegts pielāgots tehniskais atbalsts integrācijas politikas reformu izstrādē un īstenošanā 14 .
Tomēr pastāvīgās problēmas saistībā ar migrantu nodarbinātību, izglītību, piekļuvi pamatpakalpojumiem un sociālo iekļaušanu apliecina, ka ir vajadzīga papildu rīcība, kā aprakstīts turpmāk.
|
Galvenie skaitļi un fakti par integrāciju un iekļaušanu (ES-27 valstis, 2019. gads) 15
Papildus atšķirībām, ar kurām migranti saskaras tādās pamatjomās kā izglītība, nodarbinātība, nabadzība, sociālā atstumtība un mājokļi (sk. diagrammas iepriekš), migrantiem ir arī nelabvēlīga situācija turpmāk aprakstītajās jomās. §Gados jauni migranti (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kuri dzimuši ārpus ES, daudz biežāk (21 %) nekā vietējie iedzīvotāji (12,5 %) “nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu”; sevišķi meitenes un jaunas sievietes (25,9 %). §Migrantiem biežāk ir neapmierinātas medicīniskās vajadzības 16 , kas saistīts ar šādiem faktoriem: nav veselības apdrošināšanas vai tā ierobežota (dažās valstīs) atkarībā no uzturēšanās statusa, neziņa par to, kā piekļūt pakalpojumiem, finanšu līdzekļi, migrantu koncentrācija dažos nelabvēlīgos reģionos, kur ir mazāka piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, valodas barjeras un valsts sistēmu nepielāgotība migrantu īpašajām vajadzībām. §Lai gan migrantu īpatsvars lauku reģionu iedzīvotāju vidū ir samērā zems (2,9 %) 17 , viņiem parasti ir sliktāki integrācijas rādītāji, salīdzinot ne tikai ar vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ar migrantiem, kuri dzīvo lielās un mazās pilsētās 18 . Tā kā daudzos lauku reģionos parasti trūkst pamatpakalpojumu, migrantiem, iespējams, nav arī īpašā atbalsta, kas viņiem ir vajadzīgs. |
Turklāt 2016. gada rīcības plāna īstenošanas gaitā pierādījās, ka, lai gan jomas, kas iekļautas rīcības plānā, joprojām ir būtiskas, ir vajadzīga stingrāka rīcība, lai veicinātu migranšu integrāciju, sekmētu migrantu izcelsmes ES pilsoņu iekļaušanu, efektīvāk iesaistītu uzņēmējvalsts sabiedrību integrācijas un iekļaušanas politikā un nostiprinātu šīs politikas uzraudzību un izvērtēšanu. Covid-19 pandēmijas ietekme uz migrantiem un migrantu izcelsmes ES pilsoņiem ir arī uzsvērusi vajadzību aktīvāk rīkoties, lai veicinātu viņu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
3.Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu galvenie principi un vērtības
ES darbs integrācijas un iekļaušanas jomā balstās uz kopēju principu un vērtību kopumu, kam vajadzētu būt par pamatu arī dalībvalstu darbā, izstrādājot, īstenojot vai pārskatot savas stratēģijas. Tas attiecas uz pilnu ES iekļaušanas politikas virzienu klāstu, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā.
Iekļautība visiem
Iekļautība visiem nozīmē nodrošināt, ka visi politikas virzieni ir pieejami un darbojas ikvienam, t. sk. migrantiem un migrantu izcelsmes ES pilsoņiem. Tas savukārt nozīmē pielāgot un pārveidot vispārējās politikas programmas, lai tās atbilstu daudzveidīgas sabiedrības vajadzībām, ņemot vērā dažādu grupu īpašās problēmas un vajadzības. Darbības, ko veic, lai palīdzētu migrantiem, nav un nebūtu jāīsteno uz to pasākumu rēķina, kuru mērķis ir sniegt labumu citām neaizsargātām vai nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām vai minoritātēm. Gluži pretēji — tās palīdz panākt, ka politika kopumā ir iekļaujošāka.
Šis rīcības plāns veicina integrētu pieeju attiecībā uz migrantu iekļaušanu, un tā mērķis ir radīt ciešu sinerģiju ar esošajām un gaidāmajām ES stratēģijām vienlīdzības un sociālās kohēzijas sekmēšanai, lai nodrošinātu, ka ikviens ir pilnībā iekļauts un iesaistās Eiropas sabiedrībā. Proti, tas tiks īstenots ciešā mijiedarbībā ar gaidāmo rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai un ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 19 . Tas arī veidos sinerģiju ar ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru 20 , LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam 21 , gaidāmo stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ziņojumu par ES pilsonību. Tas tieksies uz to, lai izveidotu un nostiprinātu saziņu un uzticēšanos starp dažādām kopienām sabiedrībā un apkarotu nošķirtību un segregāciju.
Saliedētāka un iekļaujošāka sabiedrība visiem var arī palīdzēt novērst visu veidu ekstrēmistisku ideoloģiju izplatīšanos, kas var novest pie terorisma un vardarbīga ekstrēmisma. Uzlabotas preventīvās darbības savukārt var mazināt sociālo spriedzi un vājināt ekstrēmistiskas ideoloģijas, tādējādi veicinot kopienu un indivīdu integrāciju un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Ar Radikalizācijas izpratnes tīkla 22 starpniecību Komisija atbalsta priekšplāna darbiniekus visā Eiropā paraugprakses izstrādē un to prasmju apguvē, kuras vajadzīgas, lai vērstos pret vardarbīgu ekstrēmismu, atbalstītu noturības veidošanu un distancēšanos, kā arī rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā. Iekļaušanas veicināšana un iespēju sniegšana riskam pakļautiem jauniešiem ar izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta pasākumu palīdzību var vēl vairāk veicināt radikalizācijas novēršanu un saliedētību ES. Radikalizācijas novēršanā īpaši efektīva var būt cieša sadarbība ar praktizējošiem speciālistiem un vietējiem dalībniekiem. Iekļaušana nozīmē arī neapzinātu aizspriedumu kliedēšanu un izmaiņu panākšanu attiecībā uz mentalitāti un to, kā cilvēki uztver cits citu un izturas pret nezināmo.
Mērķtiecīgs atbalsts tur, kur tas ir vajadzīgs
Vispārējiem sociālās politikas virzieniem vajadzētu būt visus iekļaujošiem un tādiem, kas ņem vērā daudzveidīgas sabiedrības vajadzības, savukārt konkrētām grupām un konkrētām teritorijām uzņēmējvalstīs būs vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, lai pārvarētu specifiskas problēmas. Nesen ieradušies migranti, integrējoties Eiropas sabiedrībā, bieži saskaras ar zināmām problēmām atkarībā no tā, kā viņi ieradušies, no viņu prasmju līmeņa, valodu zināšanām un izcelsmes. Katrā politikas jomā politikas veidotājiem būtu jāizstrādā mērķtiecīgi un pielāgoti atbalsta mehānismi, kas palīdzētu jaunpienācējiem ātri integrēties. Piemērs ir papildu kursi, kas izveidoti augsti kvalificētiem migrantiem, lai palīdzētu viņiem pilnvērtīgi izmantot savas prasmes jaunajā darbā 23 . Dalībvalstīm, kas pakļautas migrācijas spiedienam, ir sevišķi sarežģīti izstrādāt vai papildināt šādus mērķtiecīgus pasākumus, un tās būtu īpaši jāatbalsta. Bērniem vajadzīgs papildu aizsardzības atbalsts, vienmēr nodrošinot bērna interešu ievērošanu, sevišķi tad, ja viņi ir bez pavadības 24 .
Dzimumu un diskriminācijas novēršanas prioritāšu integrēšana
Šajā rīcības plānā tiks ņemts vērā tādu personīgo iezīmju apvienojums kā dzimums, rases vai etniskā piederība, reliģiskā piederība vai pārliecība, seksuālā orientācija un invaliditāte, kuras var radīt migrantiem īpašas problēmas. Tas turpinās un papildinās Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru, LGBTIK līdztiesības stratēģiju un gaidāmo stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām 25 .
Īpaši migrantes — sievietes un meitenes — sastopas ar papildu šķēršļiem integrācijai salīdzinājumā ar migrantiem vīriešiem un zēniem, un viņām bieži ir jāpārvar strukturāli šķēršļi, kas saistīti ar to, ka viņas ir gan migrantes, gan sievietes, t. sk. viņas saskaras ar stereotipiem. Viņas biežāk ierodas ES, lai pievienotos ģimenes loceklim un uzņemtos mājsaimniecības pienākumus, kas var liegt viņām pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un integrācijas programmās, prasmju novērtējumos, pārkvalifikācijā un citos pasākumos, ja tie neņem vērā šādus aprūpes pienākumus. Ja migrantes strādā, viņas biežāk ir pārāk kvalificētas savam darbam, salīdzinot ar vietējām sievietēm 26 .
Turklāt migrantu izcelsmes ES pilsoņi arī bieži tiek tieši vai netieši diskriminēti un pakļauti rasismam, kad viņi meklē mājokli vai darbu, vai viņu ikdienas dzīvē skolā, vietējā apkaimē un darbā. Šāda diskriminācija var būt balstīta tikai uz viņu migrantu izcelsmi, taču to var pastiprināt arī tādi faktori kā viņu etniskā vai rases piederība, kā arī reliģiskā piederība vai pārliecība. Arī LGBTIK 27 migranti un migranti ar invaliditāti var sastapties ar vairākām diskriminācijas formām.
Atbalsts visos integrācijas procesa posmos
Veiksmīga migrantu integrācija ir atkarīga gan no laicīgas rīcības, gan ilgtermiņa ieguldījumiem. Svarīgi ir sniegt atbalstu migrantiem un viņus uzņemošajām kopienām, cik vien drīz migrācijas procesā tas ir iespējams. Integrācija var sākties pat pirms ierašanās ES. Tāpēc dalībvalstīm, ja iespējams, būtu jāievieš un jāizvērš pirmsizbraukšanas integrācijas pasākumi (piemēram, apmācība, ievirzes kursi) un tie efektīvi jāsasaista ar pēciebraukšanas pasākumiem, lai veicinātu un paātrinātu integrācijas procesu, arī pārmitināšanas un sabiedriskās sponsorēšanas kontekstā 28 .
Tajā pašā laikā integrācija nebeidzas pēc noteikta laika perioda. Tāpēc vispārējām politikas programmām ir svarīga nozīme, atbalstot pastāvīgu iekļaušanu un jēgpilnu līdzdalību. Ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ir ņemta vērā vajadzība veikt ieguldījumus visā integrācijas procesā, izmantojot speciālu patvēruma un migrācijas fondu, un sniegt finansiālu atbalstu nodarbinātības, izglītības, sociālās un veselības aprūpes un mājokļu jomā, izmantojot kohēzijas politikas fondus — Eiropas Sociālo fondu Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un citus, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un “Erasmus+”.
ES pievienotās vērtības palielināšana, īstenojot daudzpusējas ieinteresēto personu partnerības
Lai gan valstu valdībām ir galvenā atbildība par integrācijas un sociālās politikas vispārējo izstrādi, piemēram, izglītības, nodarbinātības, mājokļu un veselības aprūpes jomā, ES ir svarīga loma valdību un visu citu integrācijas dalībnieku atbalstīšanā, nodrošinot finansējumu, izstrādājot praktiskus rīkus, koordinējot darbības un izveidojot attiecīgas partnerības.
Integrācija notiek ikvienā ciematā, pilsētā un reģionā, kur migranti dzīvo, strādā un dodas uz skolu vai sporta klubu. Vietējam līmenim ir svarīga nozīme jaunpienācēju sagaidīšanā un ievirzīšanā, kad viņi pirmo reizi ierodas savā jaunajā valstī. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izglītības iestādēm, darba devējiem un sociālekonomiskajiem partneriem, sociālās ekonomikas organizācijām, baznīcām, reliģiskajām un citām filozofiskām kopienām, jauniešu un studentu organizācijām, diasporu organizācijām, kā arī pašiem migrantiem ir svarīga loma patiesi efektīvas un visaptverošas integrācijas politikas sasniegšanā.
4.Darbības galvenajās nozaru jomās
Šajā rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi ar mērķi aktīvāk rīkoties un apvienot dalībniekus visos līmeņos, lai kopīgi censtos panākt integrāciju un iekļaušanu un galu galā veidotu saliedētāku un iekļaujošāku sabiedrību visiem. Šajā rīcības plānā, pamatojoties uz sekmēm, kas gūtas saistībā ar 2016. gada rīcības plānu par trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, ir ierosināti jauni un plašāki pasākumi, ar kuriem ES un dalībvalstis var radīt maksimālu pievienoto vērtību un panākt lielāku ietekmi. Šīs darbības papildina tās, kas ietvertas nesenajās līdztiesības stratēģijās 29 . Ierosinātās darbības ir balstītas uz plašām apspriedēm, ko Komisija rīkoja ar plašu dalībnieku loku no 2020. gada jūnija līdz oktobrim. Tās ietver sabiedrisku apspriešanu, kā arī mērķtiecīgas konsultācijas ar dalībvalstīm, vietējām un reģionālām pašvaldībām, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, darba devējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, fondiem, starptautiskām organizācijām un migrantiem, tostarp bēgļiem 30 .
I.Izglītība un apmācība
Izglītība un apmācība, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi (ECEC) un beidzot ar augstāko un pieaugušo izglītību un apmācību, ir pamats veiksmīgai līdzdalībai sabiedrībā un viens no spēcīgākajiem instrumentiem iekļaujošākas sabiedrības veidošanai. Covid-19 pandēmija vēl uzskatāmāk parādīja, cik liela nozīme ir iekļaušanai un iespēju vienlīdzībai izglītībā. Iekļaušana un dzimumu līdztiesība ir viena no sešām Eiropas izglītības telpas dimensijām 31 , kas jāsasniedz līdz 2025. gadam, izvēršot vairākas konkrētas iniciatīvas. Iekļaujošāku mūsu izglītības sistēmu nodrošināšana ir arī viens no Digitālās izglītības rīcības plāna 32 galvenajiem mērķiem. Eiropas Prasmju programma veicina prasmju pilnveidošanu visas dzīves garumā 33 .
Skolām ir potenciāls būt par reāliem bērnu un viņu ģimeņu integrācijas mezgliem. Palielinot bērnu migrantu un migrantu izcelsmes bērnu līdzdalību ECEC, vienlaikus nodrošinot, ka šādas programmas ir aprīkotas tā, lai tās kalpotu bērniem, kuri nāk no dažādām kultūrām un runā dažādās valodās, var panākt ievērojamu pozitīvu ietekmi uz viņu sekmēm nākotnē, t. sk. uzņēmējvalsts valodas apguvi un viņu vecāku un ģimeņu integrāciju kopumā. Skolu vide, kas iesaista kopienas, atbalsta dienestus un vecākus, var būt īpaši noderīga migrantu izcelsmes bērniem. Lai to panāktu, pedagogiem jāpiemīt nepieciešamajām prasmēm un jābūt resursiem, lai mācītu skolēnus no dažādām kultūrām, kuri runā dažādās valodās, un lai atbalstītu migrantu izcelsmes bērnus visā viņu izglītības apguves gaitā. Arī segregācijas apkarošana skolās un mijiedarbības veicināšana starp bērniem migrantiem un vietējiem bērniem ir būtiska, veidojot mūsu izglītības sistēmu iekļaujošāku. Mācot demokrātijas, pilsonības un kritiskas domāšanas prasmes, skolām ir svarīga loma jauniešu intereses novēršanā par vardarbīga ekstrēmisma ideoloģijām, organizācijām un kustībām 34 .
Bērniem migrantiem ar invaliditāti ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai viņi varētu piedalīties izglītībā tāpat kā citi bērni. Iekļaušana būs vadmotīvs gaidāmajā ES Visaptverošajā stratēģijā par bērnu tiesībām, kuras mērķis būs nodrošināt, ka visiem bērniem neatkarīgi no izcelsmes, spējām, sociāli ekonomiskās izcelsmes, juridiskā un uzturēšanās statusa ir vienāda piekļuve vienam un tam pašam tiesību un aizsardzības kopumam. Jauniešu joma un jo īpaši darbs ar jaunatni var palīdzēt gados jauniem migrantiem apgūt prasmes un kompetences ar neformālu mācīšanos.
Ieiešana pieaugušo pasaulē un pāreja no skolas uz darba dzīvi var būt īpaši sarežģīta bērniem migrantiem, kuri ieradušies nesen, sevišķi nepavadītiem jauniešiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka atbalsta pasākumi bieži izbeidzas, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Īpaši efektīva var būt sagatavošana šādai pārejai jau iepriekš, atbalstot viņu sasniegumus izglītībā, iekļaujot viņus profesionālajā izglītībā un apmācībā un Garantijā jauniešiem 35 , kā arī nodrošinot konsultācijas un mentoringu.
Trešās valstīs iegūtu kvalifikāciju atzīšanas veicināšanai, to pamanāmības sekmēšanai un salīdzināmības ar Eiropas/ES kvalifikācijām palielināšanai, vienlaikus piedāvājot pārejas kursus, lai palīdzētu migrantiem papildināt ārvalstīs iegūtu izglītību, ir svarīga nozīme migrantu ātrākā un taisnīgākā iekļaušanā darba tirgū, un tā ļauj viņiem pilnvērtīgi izmantot savas kompetences un prasmes. Tas var arī palīdzēt migrantiem turpināt studijas uzņēmējvalstī, tādējādi palielinot viņu iesaisti augstākajā izglītībā un mūžizglītībā.
Lai veiksmīgi integrētos, svarīgi ir iemācīties uzņēmējvalsts valodu. Tomēr valodas apguvei nebūtu jābeidzas dažus mēnešus pēc ierašanās. Valodu apguve būtu jāatbalsta arī vidējā un augstākā līmeņa kursos un jāpielāgo dažādu grupu vajadzībām. Ir pierādījies, ka valodu apguves apvienošana ar citu prasmju attīstīšanu vai darba pieredzi un ar papildu pasākumiem, piemēram, bērnu aprūpi, ir īpaši efektīva, uzlabojot piekļuvi valodu apguvei un tās rezultātu. Visbeidzot, lai migranti pilnvērtīgi iesaistītos uzņemošajā sabiedrībā, svarīgi ir gūt izpratni par uzņemošās sabiedrības likumiem, kultūru un vērtībām, cik drīz vien iespējams, piemēram, pilsoniskās ievirzes kursos.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Lielāks skaits bērnu migrantu un migrantu izcelsmes bērnu iesaistās augstas kvalitātes un iekļaujošā pirmsskolas izglītībā un aprūpē.
§Pedagogi ir labāk apguvuši nepieciešamās prasmes, un viņiem ir nodrošināti resursi un atbalsts, lai izglītotu skolēnus, kuri nāk no dažādām kultūrām un runā dažādās valodās, sniedzot labumu gan bērniem migrantiem, gan vietējiem bērniem.
§Iesaistot skolas, veselības aprūpes un sociālos dienestus un vecākus, ir izveidotas daudzpusējas mācību kopienas.
§Trešās valstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšana notiek ātrāk un vienkāršāk.
§Vairāk migrantu iesaistās visaptverošā valodu apguvē un pilsoniskās ievirzes programmās, kas tiek sāktas jau līdz ar viņu ierašanos un tiek turpinātas visā viņu integrācijas procesā.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Uzlabos iesaisti un sasniegumus izglītībā, ⁃izveidojot jaunu rīkkopu ar praktiskiem norādījumiem par iekļaušanu ECEC, kas tiks publicēti 2021. gada sākumā; ⁃sniedzot mērķtiecīgu atbalstu pedagogiem, lai attīstītu kompetences kultūras, reliģijas un valodu daudzveidības pārvaldībai klasēs “Erasmus” skolotāju akadēmijās; ⁃nodrošinot savstarpējas mācīšanās un konsultēšanas pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstis efektīvas un iekļaujošas izglītības politikas izstrādē un īstenošanā Eiropas izglītības telpā; ⁃nodrošinot mērķtiecīgu apmācību jaunatnes darbiniekiem, lai viņi apgūtu prasmes, kas īpaši vajadzīgas gados jaunu migrantu integrācijas atbalstam. §Uzlabos kvalifikāciju atzīšanu, ⁃sekmējot sadarbību starp valsts iestādēm, kas atbild par integrāciju, un valsts kvalifikāciju atzīšanas centriem (ENIC-NARIC tīkliem); ⁃atbalstot pārredzamas bēgļu kvalifikācijas atzīšanas prakses programmā “Erasmus”; ⁃veicinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm papildu/pārejas kursu nodrošināšanā migrantiem; ⁃sniedzot migrantiem informāciju par atzīšanas praksi un par prasmēm un kvalifikācijām, izmantojot Europass portāla pilnu potenciālu; ⁃sekmējot kvalifikācijas sistēmu pārredzamību, arī ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras starpniecību. §Sadarbosies ar dalībvalstīm, lai tālāk attīstītu visaptverošas un pieejamas valodu apguves programmas, tostarp vidējā un augstākā līmeņa kursus, nodrošinot finansējumu un apmainoties ar pieredzi. §Veicinās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par veiksmīgām pieejām attiecībā uz pilsoniskās ievirzes kursiem. Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §palielināt to bērnu migrantu un migrantu izcelsmes bērnu skaitu, kuri iesaistās ECEC, vienlaikus nodrošinot, ka vispārējās ECEC programmas ir aprīkotas tā, lai atbalstītu bērnus, kuri nāk no dažādām kultūrām un runā dažādās valodās; §nodrošināt, ka ārvalstu kvalifikāciju atzīšanas procedūras ir ātras, taisnīgas, pārredzamas un cenas ziņā pieejamas; §mācību programmās iekļaut no dažādām kultūrām nākušu un dažādās valodās runājošu skolēnu pārvaldību un mācību apguvēju individuālās lingvistiskās izcelsmes novērtēšanu un mobilizēšanu, kā arī nodrošināt pedagogiem nepieciešamos resursus šo jautājumu risināšanai; §izstrādāt atbalsta programmas, kas īpaši paredzētas nepavadītiem nepilngadīgajiem, kuri ierodas pēc obligātā izglītības vecuma sasniegšanas, un programmas nepavadītiem nepilngadīgajiem par pāreju uz pieaugušo dzīvi; §nodrošināt pēcskolas un sporta aktivitāšu pieejamību un pieejamību cenas ziņā; §nodrošināt atbalstu valodu apguvei pēc sākotnējā integrācijas perioda, lai veicinātu tās turpināšanu pēc sākotnējās vai padziļinātas apguves līmeņa; §pilnvērtīgi izmantot ES finansējumu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu Plus, Patvēruma un migrācijas fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, lai atbalstītu programmas un pasākumus, kas saistīti ar izglītību, prasmēm un valodu apmācību, saskaņā ar apzinātajām vajadzībām valsts un reģionālā līmenī. |
II.Nodarbinātība un prasmes
Migranti veido ievērojamu daļu no ES darbaspēka. Covid-19 krīze viņu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un darba tirgos ir padarījusi vēl redzamāku 36 . Daudzi migranti ierodas ar prasmēm, kas ir ļoti vajadzīgas mūsu darba tirgos, taču viņiem bieži ir grūtības panākt to novērtēšanu un atrast darbu, kas atspoguļo viņu prasmju līmeni. Migrantes ir īpaši pakļautas riskam strādāt darbu, kas neatbilst viņu kvalifikācijai, kā rezultātā viņu prasmes var pasliktināties. Viņas mēdz saskarties ar lielākiem šķēršļiem un ierobežojumiem atbalsta pieejamībā 37 . Jāpievēršas arī problēmām, ar kurām saskaras migranti ar invaliditāti, lai viņi varētu iesaistīties darba tirgū.
Eiropas Prasmju programmas 38 mērķis ir atbalstīt ikvienu, t. sk. migrantus, plašāku un labāku prasmju attīstīšanā un to izmantošanā. Turklāt vairākās dalībvalstīs nesen ir izstrādāti inovatīvi rīki migrantu prasmju ātrai novērtēšanai. Prasmju novērtējumi, ko veic jau pirmsizbraukšanas posmā, var palīdzēt migrantiem ātrāk integrēties darba tirgū, jo īpaši pārmitināšanas un papildu kanālu programmās.
Uzņēmēji migranti veicina ekonomikas izaugsmi, rada darbvietas un var atbalstīt atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes. Tomēr viņi saskaras ar vairākām problēmām, piemēram, kontaktu trūkumu, grūtībām piekļūt kredītiem, kā arī viņiem ir nepietiekamas zināšanas par tiesisko un finansiālo regulējumu. Šo problēmu pārvarēšanā svarīga nozīme var būt finanšu informācijas pieejamībai un palielinātai finanšpratībai. Finanšu pakalpojumu pieejamība un piekļuve tiem ir svarīga visiem migrantiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi iesaistīties valsts ekonomikā vai veidot stabilu dzīvi sev un savām ģimenēm, arī attiecībā uz naudas pārvedumu veikšanu. Digitālās finanses var palīdzēt uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību.
Lai migrantus un migrantu izcelsmes ES pilsoņus efektīvi iekļautu darba tirgū, ir vajadzīga dažādu dalībnieku, tostarp publisko iestāžu, aktīva sadarbība vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, ekonomikas un sociālo partneru un darba devēju aktīva sadarbība.
Labas kvalitātes profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ar spēcīgu darbā balstītu mācību dimensiju var būt īpaši iedarbīgs instruments, lai palīdzētu migrantiem iesaistīties darba tirgū. Tomēr joprojām pastāv šķēršļi viņu dalībai PIA.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Ciešāka sadarbība ES, valsts un vietējā līmenī starp galvenajiem darba tirgus dalībniekiem un migrantiem.
§Uzņēmēji migranti, tostarp sociālie uzņēmēji, saņem vairāk atbalsta, jo tiek nodrošināta vieglāka piekļuve finansējumam, apmācībām un konsultācijām.
§Vairāk migranšu iesaistās darba tirgū.
§Migrantu prasmju novērtēšana ir efektīvāka un ātrāka. Pastāvīgi tiek atbalstīta profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija, arī izmantojot neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas procedūras.
§Vairāk migrantu iesaistās augstas kvalitātes PIA.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Sadarbosies ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, lai veicinātu daudzpusēju pieeju attiecībā uz integrāciju darba tirgū, izmantojot Eiropas integrācijas partnerību 39 ; §atbalstīs darba devējus ar informācijas apmaiņu un savstarpējo mācīšanos, pamatojoties uz iniciatīvu “Darba devēji par integrāciju” 40 ; §sniegs atbalstu iekļaujošai uzņēmējdarbībai InvestEU ietvaros gan sievietēm, gan vīriešiem, tostarp uzņēmējiem migrantiem, un veicinās iekļaujošas mentoringa shēmas; §veicinās prasmju novērtēšanu un validēšanu, ⁃kopīgojot un intensificējot praksi attiecībā uz prasmju novērtēšanu, izmantojot Eiropas Integrācijas tīklu, Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu un atjaunināto Europass platformu; ⁃tālāk attīstot ES prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem, un veicinot tā izmantošanu publiskajās iestādēs un citās organizācijās, t. sk. pirms ierašanās, jo īpaši pārmitināšanas un papildu kanālu gadījumā; §atbalstot migrantu izcelsmes cilvēkus atbilstoši gaidāmajai programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” 41 . Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §agrīnā posmā izmantot ES prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem, jo īpaši attiecībā uz patvēruma meklētājiem, bēgļiem un migrantiem, un nostiprināt neformālās mācīšanās validēšanas programmas; §veicināt informētību par diskrimināciju darbā pieņemšanas procesā un darbavietā un pastiprināt diskriminācijas apkarošanas pasākumus; §veicināt uzņēmējdarbību migrantu vidū, nodrošinot pielāgotas apmācības un mentoringa programmas, paverot migrantiem iespēju izmantot galvenās uzņēmējdarbības atbalsta struktūras un iekļaujot uzņēmējdarbību integrācijas programmās; §pilnvērtīgi izmantot ES finansējumu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu Plus un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, lai atbalstītu programmas un pasākumus, kas saistīti ar integrāciju darba tirgū, saskaņā ar apzinātajām vajadzībām valsts un reģionālā līmenī. |
III.Veselība
Nepietiekama piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var būt būtisks šķērslis integrācijai un iekļaušanai, kurš ietekmē praktiski visas dzīves jomas, tostarp nodarbinātību un izglītību. Migrantiem jāsaskaras ar īpašiem pastāvīgiem šķēršļiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, tostarp administratīviem traucēkļiem, bailēm, kas saistītas ar neskaidrību par izturēšanās ilgumu, diskrimināciju, informācijas trūkumu un veselības aprūpes sistēmas nepārzināšanu, kā arī valodas barjerām un starpkultūru šķēršļiem. Migrantēm jāpārvar papildu problēmas, jo viņas parasti sliktāk zina uzņēmējvalsts valodu, viņām ir mazāk sociālo kontaktu un lielāka atbildība par bērnu aprūpi un ģimeni.
Covid-19 pandēmija viesa skaidrību par iesakņojušos nevienlīdzību veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā. Tā ir arī parādījusi, ka šī nevienlīdzība var radīt riskus visai sabiedrībai. Migranti biežāk strādā darbu, kurā vajadzīga cieša saskarsme ar citiem, pakļaujot viņus un viņu ģimenes lielākam Covid-19 saslimšanas 42 un citu infekcijas slimību riskam.
Garīgajai veselībai ir izšķiroša nozīme migrantu integrācijā. Lai gan migranti, jo īpaši bēgļi, var būt pakļauti lielākam garīgās veselības traucējumu rašanās riskam viņu izcelsmes valstī piedzīvoto traumu, migrācijas laikā radušos grūtību vai pēc ierašanās gūtās pieredzes, piemēram, sociālās izolācijas vai diskriminācijas dēļ, viņi bieži sastopas ar šķēršļiem garīgās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Migranti un migrantu izcelsmes ES pilsoņi ir informēti par savām tiesībām, un viņiem ir līdzvērtīga piekļuve regulāriem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem, saskaņā ar kārtību, kādu paredz valsts tiesību akti un prakse.
§Veicinot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek pilnībā ņemtas vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras migrantes, t. sk. māšu pirmsdzemdību un pēcdzemdību veselības aprūpē.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Veicinās migrantu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, ⁃finansējot speciālus projektus saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu 43 un iekļaušanas darbībām, kas vērstas uz migrantu izcelsmes personām, atbilstoši gaidāmajai programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”; ⁃sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai sekmētu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izmantojot ES fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu Plus un Eiropas Reģionālās attīstības fondu; §atbalstīs un veicinās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm šādos jautājumos: ⁃profilakses un veselības veicināšanas programmas, kas īpaši paredzētas migrantiem, izmantojot piemērotus atbalsta instrumentus; ⁃piekļuve garīgās veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem 44 . Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §nodrošināt apmācību veselības aprūpes darbiniekiem par daudzveidības pārvaldību un īpašu migrantu grupu (traumas piedzīvojušu migrantu, cilvēku tirdzniecības vai ar dzimumu saistītas vardarbības upuru, nepavadītu nepilngadīgo, vecāku cilvēku, personu ar invaliditāti u. c.) vajadzībām, izmantojot dažādos projektus un apmācības materiālus, kas izstrādāti ES veselības programmās; §veicināt migrantu piekļuvi vispārējiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot pakalpojumus, kas pielāgoti viņu vajadzībām, un vēršoties pret diskrimināciju; §pilnvērtīgi izmantot ES fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu Plus, Patvēruma un migrācijas fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, lai atbalstītu programmas un pasākumus, kas saistīti ar piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, saskaņā ar apzinātajām vajadzībām valsts un reģionālā līmenī. |
IV.Mājokļi
Piekļuve pienācīgam un cenas ziņā pieejamam mājoklim ir viens no veiksmīgas integrācijas noteicošajiem aspektiem. Sadzīves apstākļiem ir liela ietekme uz darba un izglītības iespējām un uz migrantu un uzņēmējkopienu mijiedarbību 45 . Slikti sadzīves apstākļi un segregācija var pastiprināt nošķiršanu, kas savukārt kaitē sociālajai kohēzijai. Mājokļu cenu pieaugums, cenas ziņā pieejamu sociālo mājokļu trūkums un diskriminācija mājokļu tirgū sarežģī migrantu iespējas rast pienācīgus ilgtermiņa mājokļu risinājumus.
Lai gan atbildība par mājokļu politiku ir valstu kompetencē, Komisijai var būt svarīga loma gan dalībvalstu, gan vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstīšanā, tām risinot šīs problēmas un veicinot iekļaujošus mājokļu risinājumus.
Pēdējos gados vairākās ES valstīs ir izstrādāti daudzi inovatīvi mājokļu risinājumi, t. sk. izmantojot ES finansējumu 46 . Ir pierādījies, ka uz partnerībām balstītas pieejas, kopīgi mājokļi un mājokļu politikas papildināšana ar nodarbinātības un sociālajiem pakalpojumiem ir īpaši daudzsološi modeļi, kas veicina iekļaušanu un kopienu veidošanu. Kā paziņots renovācijas viļņa ietvaros 47 , Komisija izveidos cenas ziņā pieejamu mājokļu iniciatīvu, lai atbalstītu šādu veiksmīgu iniciatīvu turpmāku īstenošanu un atkārtošanu.
Atsevišķi mājokļi patvēruma pieteikuma iesniedzējiem, attiecībā uz kuriem ir liela varbūtība, ka viņiem piešķirs patvērumu, var paātrināt integrācijas procesu, sevišķi ja tas ir saistīts ar agrīnu integrācijas atbalsta sniegšanu.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Migrantiem un migrantu izcelsmes ES pilsoņiem ir pieejami pienācīgi un cenas ziņā pieejami mājokļi, t. sk. sociālie mājokļi.
§Dalībvalstīm un vietējām un reģionālām pašvaldībām ir pieejams plašs instrumentu un labas prakses piemēru klāsts, lai cīnītos pret diskrimināciju mājokļu tirgū.
§Visā ES plaši tiek izmantoti inovatīvi mājokļu risinājumi, kas veicina iekļaušanu un ir vērsti pret segregāciju.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu nenošķirtus pienācīgus un cenas ziņā pieejamus mājokļus, tostarp sociālos mājokļus, un lai sniegtu saistītos integrācijas pakalpojumus, izmantojot ES fondus, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Patvēruma un migrācijas fondu un InvestEU; §veicinās savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm, pilsētām, ciematiem un reģioniem cīņā pret diskrimināciju mājokļu tirgū un mājokļu segregācijas mazināšanā, izmantojot Eiropas Integrācijas tīklu, projektu “Pilsētu integrācijas akadēmija” un speciālu finansējumu Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros; §veicinās atsevišķu (nevis kopīgu) mājokļu modeļus patvēruma pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši ģimenēm, un izplatīs un paplašinās veiksmīgus un inovatīvus iekļaujošu un cenas ziņā pieejamu mājokļu modeļus starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §nodrošināt integrētu pieeju un saskaņot mājokļu politiku ar citiem politikas virzieniem, kas saistīti ar piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem; §cik drīz vien iespējams, nodrošināt pielāgotus un atsevišķus mājokļu risinājumus bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuriem varētu tikt piešķirta starptautiskā aizsardzība, un nodrošināt patvēruma meklētājiem netraucētu pāreju uz neatkarīgu dzīvi, tiklīdz viņiem tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība; §pilnvērtīgi izmantot ES fondus, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu un InvestEU, lai veicinātu pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu, tostarp sociālo mājokļu, piešķiršanu saskaņā ar apzinātajām vajadzībām valsts un reģionālā līmenī, kā arī Eiropas Sociālo fondu Plus, lai atbalstītu piekļuvi mājokļiem. |
5.Darbības, kas atbalsta efektīvu integrāciju un iekļaušanu visās nozaru jomās
I.Spēcīgu partnerību veidošana efektīvākam integrācijas procesam
Integrācija ir sociāls process, kurā atbildība gulstas nevis uz vienu konkrētu grupu, bet uz daudzām grupām — migrantiem, uzņēmējkopienām, publiskām iestādēm, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, baznīcām, reliģiskām un citām filozofiskām kopienām, kā arī privāto sektoru. Lai panāktu ilgtspējīgu un veiksmīgu integrāciju, svarīgi ir nodrošināt gan migrantiem, gan uzņēmējkopienām iespējas aktīvi iesaistīties integrācijas procesā. Komisija centīsies nodrošināt iespējas visiem dalībniekiem sniegt ieguldījumu šajā procesā, veidojot spēcīgas ilgtermiņa daudzpusējas partnerības dažādos pārvaldības līmeņos. Šajā darbā Komisija par pamatu izmantos veiksmīgus sadarbības piemērus, piemēram, Partnerību migrantu un bēgļu iekļaušanai saskaņā ar ES pilsētprogrammu 48 , Eiropas integrācijas partnerību ar sociālajiem un ekonomikas partneriem 49 un partnerību ar lauku reģioniem atbilstoši gaidāmajam ilgtermiņa redzējumam attiecībā uz lauku apvidiem.
Svarīgi ir arī nodrošināt, ka visi pārvaldības līmeņi — Eiropas, valsts, makroreģionālais, pārrobežu, reģionālais un vietējais — tiek pilnībā iesaistīti integrācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā, lai maksimāli palielinātu darbību efektivitāti.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Visas attiecīgās ieinteresētās personas ir tiesīgas un spējīgas sniegt ieguldījumu integrācijas procesā.
§ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī tiek veidotas daudzpusējas partnerības.
§Starp Komisiju un galvenajām integrācijā ieinteresētajām personām norisinās strukturēts un atklāts dialogs.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Atbalstīs dalībvalstis, ⁃nostiprinot Eiropas Integrācijas tīklu un to izmantojot, lai atbalstītu dalībvalstis valsts integrācijas stratēģiju un rīcības plānu izstrādē, atjaunināšanā un īstenošanā; ⁃nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu un spēju veidošanu dalībvalstīm, lai veicinātu koordināciju starp galvenajām integrācijā ieinteresētajām personām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī; ⁃nododot un izvēršot inovatīvus risinājumus nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļaušanas jomā visā Eiropā, izmantojot starpvalstu sadarbību un partnerību Eiropas Sociālā fonda Plus ietvaros; §atbalstīs vietējās un reģionālās pašvaldības, ⁃izveidojot partnerību ar Reģionu komiteju, lai sāktu politisko dialogu un veicinātu mācīšanos un informācijas apmaiņu par integrāciju vietējām un reģionālajām pašvaldībām; ⁃izvēršot projektu “Pilsētu integrācijas akadēmija” 50 par visaptverošu spēju veidošanas programmu politikas veidotājiem un praktiskajiem speciālistiem no vietējā, reģionālā un valsts līmeņa integrācijas jomā; ⁃nostiprinot starpreliģiju dialogu kopienās, atbalstot pilsētas radikalizācijas novēršanā, šim nolūkam nodrošinot finansējumu, norādījumus un apmācību praktiskajiem speciālistiem un vietējiem dalībniekiem, arī Radikalizācijas izpratnes tīklā un iniciatīvā “ES pilsētas pret radikalizāciju” 51 un tās turpmākajās norisēs; ⁃izpētot lauku partnerības, lai nodrošinātu migrantu iekļaušanu un integrāciju lauku apvidos; §nodrošinās iespējas uzņēmējkopienām, -veidojot vietējo un reģionālo pašvaldību spēju iesaistīt vietējās kopienas integrācijas pasākumu un programmu izstrādē un īstenošanā; -finansējot projektus, lai veicinātu brīvprātīgās darbības, ko kopīgi izstrādā migranti un uzņēmējkopienas; -veicinot mentoringa un sadraudzības programmas starp vietējām kopienām un nesen iebraukušajiem migrantiem; §atbalstīs pilsonisko sabiedrību, -iesaistoties regulārās apspriedēs un dialogā ar pilsoniskās sabiedrības un diasporas organizācijām, arī ar Eiropas Migrācijas foruma starpniecību; §atbalstīs sociālos un ekonomiskos partnerus un darba devējus, -īstenojot Eiropas integrācijas partnerību ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem un sniedzot atbalstu darba devējiem (sk. darbības sadaļā “Nodarbinātība”); §atbalstīs fondus un citas sociālās ekonomikas organizācijas, - izveidojot strukturālu dialogu par migrantu integrāciju un izpētot iespējamos rīkus sadarbībai ar fondiem un tīklu organizācijām, kas sadarbojas ar fondiem. |
II.Lielākas iespējas ES finansējuma saņemšanai daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam
Atbalsts dalībvalstu darbībām integrācijā un iekļaušanā, nodrošinot ES finansējumu, arī turpmāk būs viena no Komisijas prioritātēm. To īstenos tieši Komisija vai ar dalībvalstu programmu starpniecību dalītā pārvaldībā. Tā kā integrācija ir ilgtermiņa process, un ņemot vērā tās transversālo raksturu, tā tiek atbalstīta ar dažādiem ES fondiem to attiecīgajās jomās.
Galvenie ES fondi, kas snieguši ieguldījumu integrācijā un iekļaušanā 2014.–2020. gada periodā
Attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Komisija ir ierosinājusi koncentrēt nākotnes Patvēruma un migrācijas fondu (PMF) uz to pielāgoto pasākumu atbalstīšanu, kuri tiek īstenoti integrācijas agrīnajos posmos, un horizontālu pasākumu atbalstīšanu. Tajā pašā laikā migrantu integrāciju darba tirgū un sociālo iekļaušanu varētu finansēt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) atbalsta iekļaušanu, nodrošinot infrastruktūru, aprīkojumu un piekļuvi pakalpojumiem izglītības, nodarbinātības, mājokļu, sociālajā, veselības aprūpes un bērnu aprūpes jomā. Turklāt integrācijai būtiskajās jomās ESF+, PMF un ERAF ieguldījumiem vajadzētu būt papildinošiem un darboties sinerģijā ar citiem ES fondiem un programmām, tostarp jo īpaši “Erasmus+”, Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un InvestEU, lai integrēti atbalstītu sociālo iekļaušanu. Tāpat arī tehniskā atbalsta instruments 52 varēs pēc pieprasījuma sniegt dalībvalstīm tehnisku atbalstu integrācijas un iekļaušanas politikas izstrādē vai uzlabošanā. Konkrētas darbības, kas vērstas uz migrantu izcelsmes ES pilsoņu iekļaušanu, var tikt finansētas arī gaidāmās programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ietvaros.
Vietējām un reģionālām pašvaldībām ir būtiska loma integrācijas procesā, bet tām bieži nav resursu, lai ieviestu integrācijas pasākumus, vai arī tām ir grūtības piekļūt ES finansējumam. Saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Komisija ierosināja atvieglot to piekļuvi ES finansējumam, labāk informējot šīs iestādes un palielinot to iesaisti attiecīgo dalītā pārvaldībā esošo valsts programmu sagatavošanā, īstenošanā un pārskatīšanā.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Dalībvalstis par prioritāru nosaka finansējumu integrācijai no ES fondiem, kas veicina integrāciju, atbilstoši apzinātajām vajadzībām valsts un reģionālā līmenī.
§Dalībvalstīm un galvenajām integrācijā ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ir atvieglināta piekļuve ES finansējumam, lai to ieguldītu integrācijā un iekļaušanā.
§Iespējamie finansējuma saņēmēji ir labāk informēti par finansēšanas iespējām integrācijai ES līmenī.
§Iestādes, kas pārvalda ES fondus, kuri ir būtiski integrācijai, koordinē savas darbības makroreģionālā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
§ES fondu plānošanā un īstenošanā tiek nostiprinātas partnerības ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši vietējām un reģionālām pašvaldībām.
§Plašāk tiek izmantoti inovatīvi instrumenti integrācijas darbību finansēšanai.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Organizēs regulāru informācijas apmaiņu ar Patvēruma un migrācijas fonda 53 , Eiropas Sociālā fonda Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un citu ES fondu, piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, vadošajām iestādēm; §ierosinās Eiropas Garantiju bērniem, lai cīnītos pret ES visnelabvēlīgākajā situācijā esošo bērnu, tostarp migrantu izcelsmes bērnu, nabadzību un sociālo atstumtību; §sagatavos vairākus tīmekļseminārus, kas vērsti uz publiskajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un rīkkopu par ES fondu izmantošanu integrācijai 2021.–2027. gada plānošanas periodā 54 ; §stimulēs ieguldījumus tādās jomās kā izglītība un apmācība, sociālā infrastruktūra (skolas, universitātes, slimnīcas, ilgtermiņa aprūpe, pieejami un cenas ziņā pieejami mājokļi), mikrofinansējums, sociālie uzņēmumi un sociālā inovācija, kas dod labumu migrantiem, InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļas ietvaros; §attīstīs publiskā un privātā sektora partnerības (piemēram, ar fondiem un privātajiem līdzekļu devējiem). Izmantojot ES finansējumu integrācijai, dalībvalstis tiek mudinātas: §pilnvērtīgi izmantot ES fondus integrācijas veicināšanai atbilstoši apzinātajām vajadzībām valsts un reģionālā līmenī. Tas var ietvert ieguldījumus izglītībā, nodarbinātībā, mājokļos, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumos, apvienojumā ar spēju veidošanas darbībām un pasākumiem, kas vērsti pret segregāciju un diskrimināciju; §nodrošināt koordinētu pieeju valsts, makroreģionālā, reģionālā un vietējā līmenī to ES fondu plānošanā un īstenošanā, kuri sniedz ieguldījumu integrācijā un iekļaušanā; §palielināt privāto ieinteresēto personu iesaisti integrācijas pasākumos, izmantojot inovatīvus instrumentus, partnerības un stimulus; §veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību piekļuvi ES finansējumam, izsludinot īpašus vietējām un reģionālajām pašvaldībām adresētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus; §veikt atbilstošus pasākumus, lai informētu iespējamos finansējuma saņēmējus par ES finansējuma iespējām integrācijai un iekļaušanai; §iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp organizācijas, kas pārstāv migrantus un diasporas, un sociālos un ekonomiskos partnerus programmu sagatavošanā, pārskatīšanā, īstenošanā un uzraudzībā attiecībā uz 2021.–2027. gada ES fondiem (PMF, ESF+ un ERAF); §ņemt vērā migrantu un viņu bērnu situāciju (piemēram, veselības, nodarbinātības un izglītības jomā) savos valsts atveseļošanas un noturības plānos; §izmantot tehniskā atbalsta instrumentu, lai atbalstītu pielāgotu reformu plānošanu, izstrādi un izvēršanu saistībā ar integrācijas un iekļaušanas politiku dažādās jomās. |
III.Līdzdalības un saskarsmes veicināšana uzņēmējvalsts sabiedrībā
Labvēlīgas, daudzveidīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošana ir process, kurā jāiesaistās gan migrantiem, gan uzņēmējvalsts sabiedrībai. Migrantu un migrantu izcelsmes ES pilsoņu iekļaušana, kā arī viņu aktīvas līdzdalības konsultatīvajā un lēmumu pieņemšanas procesā veicināšana var palīdzēt radīt viņiem iespējas un nodrošināt, ka integrācijas un iekļaušanas politika ir efektīvāka un atspoguļo patiesās vajadzības. Tāpēc Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu migrantu viedokļu izskatīšanai, kuras sastāvā ir migranti un viņu intereses pārstāvošas organizācijas un ar kuru tā apspriedīsies nākotnes ES politikas virzienu izstrādē un īstenošanā migrācijas, patvēruma un integrācijas jomā 55 .
Vietu un iespēju nodrošināšana migrantiem un vietējām kopienām, lai tās varētu tikties un mijiedarboties, neatkarīgi no tā, vai tas notiek skolā, birojā, sporta klubā vai vietējā apkaimē, ir iedarbīgs līdzeklis, ar ko panākt iekļaušanu un saliedētāku sabiedrību. Turklāt svarīgi ir veicināt starpkultūru dialogu, arī dialogu starp kopienām, kas pārstāv dažādas reliģijas. Lai atbalstītu migrantu līdzdalību un mijiedarbību ar uzņēmējvalsts sabiedrību, ir arī jānodrošina iespējas vietējām kopienām iegūt vairāk informācijas par cilvēkiem, kuri ierodas viņu kopienās, un viņu izcelsmi. Sabiedriskās sponsorēšanas shēmas palīdz dalībvalstīm ne tikai palielināt vietu skaitu cilvēkiem, kuriem vajadzīga aizsardzība (izmantojot pārmitināšanas, humanitārās uzņemšanas un citus papildu kanālus), bet arī veiksmīgi integrēt viņus labvēlīgās uzņēmējkopienās, kas ir informētas par viņu ierašanos un sagatavojušās tai 56 .
Piedalīšanās vietējos izglītības, kultūras un sporta pasākumos satuvina cilvēkus. Tā palīdz apkarot ksenofobiju, atstumtību, radikalizāciju un nostāju “mēs pret viņiem”, vienlaikus veidojot savstarpēju cieņu un sekmējot migrantu piederības sajūtu. Jaunatnes programmas, piemēram, Eiropas Solidaritātes korpuss, sniedz iespēju brīvprātīgajiem jauniešiem strādāt projektos, kas saistīti ar identitāti, kultūru un kultūras daudzveidību, kliedējot aizspriedumus un konfliktus un sekmējot savstarpēju cieņu un sapratni.
Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un migrantu iesaistīšana attiecīgu ES programmu izstrādē un īstenošanā var veicināt migrantu efektīvāku iesaistīšanos mūsu sabiedrībā un labāku izpratni tādās jomās kā dzimumu līdztiesība, LGBTIK līdztiesība un rasisma, ksenofobijas un antisemītisma apkarošana.
Laba informētība par migrāciju un integrāciju var arī palīdzēt kliedēt aizspriedumus un novērst polarizāciju. Tomēr liela daļa eiropiešu (61 %) atzīst, ka nav pietiekami informēti vai vispār nav informēti par migrāciju un integrāciju 57 . Sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, izglītības iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme ES pilsoņu labākā informēšanā par migrācijas un integrācijas situāciju.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Vairāk migrantu un migrantu izcelsmes ES pilsoņu piedalās konsultatīvajos un lēmumu pieņemšanas procesos vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.
§Ir nodrošinātas lielākas iespējas saskarsmei un informācijas apmaiņai starp migrantiem, migrantu izcelsmes ES pilsoņiem un vietējām kopienām, arī mākslā, kultūrā, sportā un sociālajā dzīvē kopumā.
§Migrantēm ir vienlīdzīgas iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
§Vairāk eiropiešu ir labāk informēti par integrāciju un migrāciju.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Finansēs projektus, lai palielinātu valsts, reģionālo un vietējo iestāžu spēju iesaistīt migrantus un migrantu organizācijas lēmumu pieņemšanas procesos; §cieši iesaistīs jaunizveidoto ekspertu grupu migrantu viedokļu izskatīšanai ES politikas izstrādē un īstenošanā migrācijas, patvēruma un integrācijas jomā; §atbalstīs sabiedriskās sponsorēšanas programmu izstrādi starptautiskās aizsardzības saņēmējiem visā ES, nodrošinot finansējumu, veicinot paraugprakses apmaiņu un nostiprinot sadarbību starp visām attiecīgajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām; §ieviesīs integrācijas balvu skolām, vietējām kopienām, mākslas un kultūras organizācijām, un sporta un jaunatnes klubiem, lai atzītu to ieguldījumu integrācijā un iekļaušanā; §sadarbojoties ar UEFA fondu, organizēs futbola festivālus, kas vērsti uz gados jauniem migrantiem nākamā Eiropas futbola čempionāta rīkotājpilsētās; §turpinās uzlabot sociālajai ekonomikai un sociālajai inovācijai labvēlīgu vidi, lai veicinātu iekļaušanu un līdzdalību ar gaidāmā sociālās ekonomikas rīcības plāna starpniecību; §finansēs projektus, lai uzlabotu žurnālistu un žurnālistikas skolu izpratni par faktiem un skaitļiem un par integrācijas un migrācijas galvenajām tendencēm. Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §saskaņot valstu integrācijas stratēģijas un valstu rīcības plānus cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju 58 ; §iesaistīt migrantus un migrantu organizācijas integrācijas un iekļaušanas politikas un programmu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā, arī ja tās finansē no ES līdzekļiem; §veicināt informācijas apmaiņu ar uzņēmējvalsts sabiedrību ar brīvprātīgā darba, sporta pasākumu, neformālās izglītības, jaunatnes un kultūras pasākumu starpniecību. |
IV. Uzlabota jaunu tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošana integrācijai un iekļaušanai
Tehnoloģiju inovācija paver jaunas iespējas modernizēt un atvieglot piekļuvi integrācijai un citiem pakalpojumiem. Valdību digitalizācija visos līmeņos var veicināt piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Tomēr, ja pakalpojumu digitalizāciju neizmanto iekļaujoši un tā nav pieejama, tā var nevis samazināt, bet palielināt nevienlīdzību. Covid-19 krīze ir parādījusi pakalpojumu, piemēram, izglītības, valodas un integrācijas kursu, digitalizācijas potenciālu. Daudzām dalībvalstīm bija jāpielāgo savi integrācijas pakalpojumi pēc sociālās distancēšanās pasākumu ieviešanas, un tās pārcēla integrācijas un valodu kursus uz tiešsaisti. Tomēr šī pārmaiņa arī skaidri parādīja, ka migranti un migrantu izcelsmes ES pilsoņi bieži saskaras ar šķēršļiem piekļuvē digitālajiem kursiem un pakalpojumiem tādu iemeslu dēļ kā infrastruktūras trūkums 59 , valodas barjeras, elektroniskās identifikācijas līdzekļu un digitālo uzticamības pakalpojumu (piemēram, elektroniskā paraksta) neesamība vai digitālo prasmju trūkums šo pakalpojumu izmantošanā 60 . Tiešsaistes pakalpojumi var būt īpaši efektīvi pirmsizbraukšanas posmā, lai palīdzētu migrantiem iemācīties valodu un apgūt prasmes, kas var paātrināt viņu integrēšanos pēc ierašanās, un lai izveidotu viņu saikni ar kopienām, kas viņus sagaidīs.
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Jaunizstrādātie digitālie integrācijas pakalpojumi tiek novērtēti attiecībā uz to pieejamību, iekļautību un kvalitāti, un veiksmīgākie piemēri tiek iekļauti integrācijas programmās.
§Migrantiem un migrantu izcelsmes ES pilsoņiem ir digitālās prasmes, lai pilnvērtīgi izmantotu tiešsaistes pakalpojumus.
§Digitālie publiskie pakalpojumi tiek izstrādāti kopradē ar pilsoņiem, tostarp migrantiem, lai tie būtu vērsti uz cilvēku, viegli pieejami un pielāgoti daudzveidīgai sabiedrībai.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Atbalstīs dalībvalstis digitālo integrācijas pakalpojumu novērtēšanā, tostarp pirmsizbraukšanas posmā, un labas prakses apzināšanā un apmaiņā, izmantojot savstarpējās mācīšanās pasākumus Eiropas Integrācijas tīklā; §veicinās un finansēs projektus migrantu un migrantu izcelsmes ES pilsoņu digitālo prasmju uzlabošanai; §Digitālās izglītības rīcības plāna ietvaros Komisija maksimāli izmantos ES atbalstu attiecībā uz piekļuvi internetam, digitālo ierīču un e-mācību lietotņu un platformu iegādi skolām un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem un studentiem un pedagogiem ar invaliditāti; §izstrādās iekļaujošu ES e-pārvaldes rīcības plānu, kas veicina uz cilvēku vērstus digitālos publiskos pakalpojumus pilsoņiem, tostarp migrantiem, un migrantu iesaisti digitālo publisko pakalpojumu radīšanā un sniegšanā 61 . Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §izstrādāt digitālās pratības kursus migrantiem un iekļaut tos integrācijas programmās, arī izmantojot pieejamos ES fondus; §nodrošināt, ka digitālie publiskie pakalpojumi ir iekļaujoši pēc noklusējuma, viegli pieejami un pielāgoti daudzveidīgai sabiedrībai un ka to radīšanā un turpmākajā attīstīšanā apspriežas ar migrantiem. |
V.Progresa uzraudzība — ceļā uz pierādījumos balstītu integrācijas un iekļaušanas politiku
Efektīvai integrācijas politikai vajadzētu būt balstītai uz ticamiem pierādījumiem par integrācijas rezultātiem un integrācijas politikas ietekmi. Kopš 2010. gadā tika pieņemti ES rādītāji par migrantu integrāciju, Eurostat portālā tiek publicēta statistika par integrācijas rādītājiem 62 . Komisija ir sadarbojusies ar ESAO, lai publicētu unikālu starptautisku salīdzinājumu par migrantu un viņu bērnu integrācijas rezultātiem 63 , un ir strādājusi pie integrācijas datu pieejamības uzlabošanas vietējā un reģionālā līmenī 64 . Turklāt ir izpētītas integrācijas jomas, kas saistītas ar “divvirzienu procesa” pieeju, piemēram, diskriminācija 65 , līdzdalība 66 un uzņēmējvalsts attieksme.
Lai uzraudzītu politikas efektivitāti ilgtermiņā, svarīga nozīme ir precīziem un salīdzināmiem datiem par migrantu diskriminācijas mērogu un raksturu. Šajā ziņā būtiska nozīme būs ES Pamattiesību aģentūrai, ņemot vērā gaidāmo apsekojumu par imigrantiem un viņu pēctečiem (2022. gadā). Šajā nolūkā ir arī vajadzīgs datu sadalījums pēc etniskās vai rases izcelsmes, kā ierosināts nesenajā ES rasisma apkarošanas rīcības plānā. Papildus datiem inovatīva pētniecība tika atbalstīta ar “Apvārsnis 2020” programmām par iekļaujošu, novatorisku un domājošu sabiedrību, kā arī Kopīgajā pētniecības centrā izveidojot Zināšanu centru migrācijas un demogrāfijas jautājumos, kas palīdz politikas veidotājiem labāk saprast integrāciju daudzās jomās. Komisija ir arī ieguldījusi vairākos izmēģinājuma projektos 67 , lai izmēģinātu jaunu praksi, kā arī ES dalībvalstu integrācijas politikas kartēšanā konkrētās jomās, tādās kā integrācija darba tirgū un bēgļu izglītība vai integrācija.
Neraugoties uz šiem plašajiem centieniem, joprojām ir vērojams zināšanu trūkums, kas liedz izstrādāt efektīvu pierādījumos balstītu integrācijas politiku. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu regulāri uzrauga integrāciju, tās reti paļaujas uz ES saskaņotiem rādītājiem 68 , un starptautiskās salīdzināšanas potenciāls tiek izmantots nepietiekami. Turklāt lielākā daļa reģionu un pilsētu joprojām saskaras ar ierobežojumiem datu pieejamībā. Tāpat pastāv vajadzība turpināt salīdzināt integrācijas politiku ES dalībvalstīs, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos un novērstu to, ka nav pierādījumu par pasākumu ietekmi 69 .
Ko mēs vēlamies sasniegt šajā jomā?
§Integrācijas politika un tās ietekme uz rezultātiem tiek labāk saprasta laika un teritoriju griezumā.
§Valsts iestādes un citas ieinteresētās personas tiek atbalstītas integrācijas rezultātu uzraudzībā.
§Plašāk notiek pierādījumos balstītas diskusijas integrācijas jomā.
§Tiek uzlabota datu un zināšanu par integrāciju pieejamība ES, valsts un reģionālā līmenī.
|
Ko Komisija darīs, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus? §Ieviesīs Eirobarometru par integrāciju; §publicēs regulārus ziņojumus, kuros tiks analizēts progress un izceltas kopējas problēmjomas, pamatojoties uz kopējiem statistikas rādītājiem, kā arī nesenajām iedvesmojošajām politikas norisēm dalībvalstīs; §kopā ar dalībvalstīm izvērtēs iespējas izstrādāt kopīgu integrācijas politikas “rezultātu pārskatu”, lai atbalstītu salīdzināšanu starp valstīm, to jomu apzināšanu, kurās ir vajadzīgs progress, un labas prakses apmaiņu; §regulāri novērtēs pētniecības iznākumus un rezultātus par integrācijas dinamiku un ierosinās risinājumus politikas veidošanai. Šajā jomā dalībvalstis tiek mudinātas: §izstrādāt vai atjaunināt sistēmas integrācijas uzraudzībai, lai apzinātu galvenās problēmas un sekotu līdzi progresam laika gaitā; §uzlabot datu par integrācijas rezultātiem pieejamību, arī reģionālā un vietējā līmenī. |
6.Secinājums
Nākotnes labklājībai, pārticībai un Eiropas sabiedrības saliedētībai ir svarīgi nodrošināt, ka migranti un migrantu izcelsmes ES pilsoņi var pilnvērtīgi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu. Veiksmīga integrācija var palīdzēt risināt daudzas no problēmām, ar kurām sabiedrība saskaras mūsdienās, — ekonomiskās atstumtības izmaksas cilvēkiem un sabiedrībai, visu veidu ekstrēmisma ideoloģiju izplatīšanās un neuzticēšanās mājokļu vai veselības aprūpes sistēmu taisnīgumam. Ar šo rīcības plānu Komisija nosaka stingru satvaru integrācijas un iekļaušanas politikas nostiprināšanai un intensificēšanai visā ES, tādējādi veicinot plašāku sociālās iekļaušanas programmu, par pamatu izmantojot arī citas attiecīgas stratēģijas un darbības izglītības, kultūras nodarbinātības, nediskriminācijas un līdztiesības jomā. Īstenojot šo rīcības plānu, Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, privāto sektoru, uzņēmējkopienām, diasporas organizācijām un migrantiem.
Rīcības plānā izklāstīto darbību īstenošana tiks uzraudzīta, tiks ziņots par gūtajām sekmēm, un vajadzības gadījumā darbības tiks pielāgotas. Rīcības plāna vidusposma pārskatīšana tiks veikta 2024. gada beigās. Komisija regulāri ziņos par rīcības plāna īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai nodrošinātu rīcības plāna īstenošanas pilnīgu pārredzamību, Komisija izveidos interaktīvu tiešsaistes platformu, kas tiks mitināta Eiropas tīmekļa vietnē par integrāciju, lai uzraudzītu progresu un lai varētu saņemt ieguldījumu no plašāka partneru loka.
Jēdziens “migrantu izcelsmes ES pilsoņi” attiecas uz ES dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir bijusi trešās valsts valstspiederība un kuri kļuvuši par ES pilsoņiem, naturalizējoties kādā no ES dalībvalstīm, kā arī ES pilsoņiem, kuriem ir trešās valsts migrantu izcelsme, jo viņu vecāki dzimuši ārvalstīs. Migrantu izcelsmes ES pilsoņiem ir ES pilsoņa statuss un tiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. un 21. pantā.
Migrantu izcelsmes ES pilsoņus nedrīkst pakļaut prasībai par integrācijas nosacījumu izpildi, lai viņi varētu izmantot savas tiesības, kas saistītas ar ES pilsonību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.). Turklāt uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir mobilu ES pilsoņu ģimenes locekļi, attiecas Brīvas pārvietošanās direktīva 2004/38/EK. Šiem ģimenes locekļiem ir īpašas ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, ko var izmantot bez papildu nosacījumiem, izņemot tos, kas noteikti minētajā direktīvā.
Pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0377 .
Eurostat, iedzīvotāju dati par 2019. gadu (jāņem vērā, ka visi turpmāk sniegtie rādītāji attiecas uz ES-27 valstu zonu).
Aplēses par 2017. gadu (pēdējo gadu, par kuru pieejami dati), pamatojoties uz ESAO/ES (2018. gads), Settling In, Indicators of Immigrant Integration, 7. sadaļu.
2019. gada beigās lielākā daļa uzturēšanās atļauju ES bija izdotas šādu iemeslu dēļ: ģimene (38 %), darbs (17 %), patvērums (9 %), izglītība (1 %) un citi (32 %). Avots: Eurostat, uzturēšanās atļauju dati. Sk. arī: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/statistics-migration-europe_lv .
26,8 % ārpus ES dzimušo pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) 2019. gadā bija augsts izglītības līmenis (Eurostat, EU-LFS).
38,6 % 2019. gadā, pamatojoties uz Eurostat, EU-LFS (vecuma grupa no 20 līdz 64 gadiem). Pārkvalificētība nozīmē, ka darbinieks strādā mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu (ISCO 4.–9. līmenis), lai gan viņam ir augsts izglītības līmenis (ISCED 5.–8. līmenis).
Sk.: JRC (2020. gads), Immigrant Key Workers: Their Contribution to Europe’s COVID-19 Response, https://ec.europa.eu/knowledge4policy/sites/know4pol/files/key_workers_covid_0423.pdf .
Sk.: ESAO (2020. gads), What is the impact of the COVID-19 pandemic on immigrants and their children?, http://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/what-is-the-impact-of-the-covid-19-pandemic-on-immigrants-and-their-children-e7cbb7de . 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, COM(2020) 575 final.
Sk.: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, COM(2020) 575 final.
Piemēram, pilnībā integrējot migrantus darba tirgū, līdz 2035. gadam katra migranta vidējais neto fiskālais ieguldījums varētu palielināties par līdz pat 3500 EUR. Sk.: JRC (2020. gads), Projecting the net fiscal impact of immigration in the EU, https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC121937 .
Pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/new-pact-migration-and-asylum_lv .
Plašāku informāciju par 2016. gada rīcības plāna īstenošanu sk. Komisijas dienestu darba dokumentā, kurā novērtēta 2016. gada rīcības plāna trešo valstu valstspiederīgo integrācijai īstenošana, SWD(2020) 290.
Eurostat 2019. gada dati. Izglītības un nodarbinātības rādītāji ir balstīti uz EU-LFS. Nabadzības un mājokļu rādītāji ir balstīti uz EU-SILC. Migrantus definē kā personas, kuras dzimušas ārpus ES-28 valstīm (tā kā atsauces gads ir 2019., Apvienotās Karalistes valstspiederīgie netika ieskaitīti kā “trešo valstu migranti” — ņemot vērā viņu mazo īpatsvaru no visiem migrantiem ES, tam nav nozīmes attiecībā uz kopējām atšķirībām integrācijas rezultātos).
Pamatojoties uz EU-SILC datiem; sk. EASO/ES (2018. gads), Settling In, Indicators of Immigrant Integration, 4.11. attēls “Neapmierinātas medicīniskās vajadzības”.
Eurostat, EU-LFS (2019. gads).
Sk.: JRC (2020. gads), Migration in EU Rural Areas: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC116919/migration_in_eu_rural_areas.pdf .
Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, COM(2020) 565 final.
Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars, COM(2020) 620 final.
Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, COM(2020) 698 final.
Radikalizācijas izpratnes tīklā (RAN) ir apvienojušies vairāk nekā 6000 priekšplāna darbinieku no visas Eiropas, lai izstrādātu paraugpraksi un apgūtu prasmes, kas vajadzīgas, lai vērstos pret vardarbīgu ekstrēmismu. Plašākas darbības radikalizācijas novēršanai tiks iestrādātas gaidāmajā ES terorisma apkarošanas programmā.
Šie kursi ir īpaši izstrādāti, lai palīdzētu migrantiem papildināt ārvalstīs iegūto izglītību.
Konkrētajām problēmām, ar kurām saskaras bērni migranti saistībā ar piekļuvi integrācijas pasākumiem, pievērsīsies arī gaidāmā ES stratēģija par bērnu tiesībām.
Cilvēktiesību standartu ievērošanu un dzimumperspektīvas iekļaušanu partnerībās un nolīgumos par migrāciju starp ES un trešām valstīm atbalsta arī ES Rīcības plāns attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (2019.–2024. gadam), EEAS(2019) 747.
40,7 % no migrantēm 2019. gadā salīdzinājumā ar 21,1 % vietējo sieviešu (vecuma grupa: 20–64 gadi), pamatojoties uz Eurostat, EU-LFS. Sk. arī JRC (2020. gads), Gaps in the EU Labour Market Participation Rates: an intersectional assessment of the role of gender and migrant status.
LGBTIK ir tādi cilvēki: kurus piesaista viņu dzimuma pārstāvji (lesbietes, geji) vai jebkura dzimuma pārstāvji (biseksuāļi); kuru dzimumidentitāte un/vai dzimuma izpausme neatbilst dzimumam, kas viņiem piešķirts dzimšanas brīdī (transpersona, nebināra persona); kuri dzimuši ar tādām dzimumpazīmēm, kas neatbilst ierastajai vīrišķā vai sievišķā dzimuma definīcijai (interseksuāļi), vai kuru identitāte neietilpst binārajā seksualitātes un/vai dzimuma klasifikācijā (kvīri).
Kā uzsvērts Komisijas Ieteikumā par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES (C(2020) 6467 final), sabiedriskās sponsorēšanas modeļi var nodrošināt bēgļiem ātrāku un efektīvāku integrāciju.
Piemēram, Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam, COM(2020) 152 final, un ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam, COM(2020) 565 final.
Apspriežu rezultāti ir atrodami šeit: https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/summary/summary_of_consultations_in_view_of_the_action_plan_on_integration_and_inclusion.pdf .
Paziņojums par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, COM(2020) 625 final.
Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam, COM(2020) 624 final.
Paziņojums “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai”, COM(2020) 274 final.
Radikalizācijas izpratnes tīkls ir izdevis vairākus atbalsta dokumentus, lai labāk iemācītu pedagogus atpazīt agrīnas radikalizācijas pazīmes un pievērsties to pamatā esošajiem faktoriem:
Garantija jauniešiem ir visu dalībvalstu apņemšanās nodrošināt, ka visi jaunieši līdz 25 gadu vecumam saņem labas kvalitātes darba, tālākizglītības, stažēšanās vai māceklības piedāvājumus. Atjauninātā Garantija jauniešiem pastiprināti koncentrējas uz neaizsargātu grupu, piemēram, gados jaunu migrantu vai migrantu izcelsmes jauniešu, specifiskajām vajadzībām. Sk.: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1079&langId=lv .
Sk.: JRC (2020. gads), Immigrant Key Workers: Their Contribution to Europe’s COVID-19 Response, https://ec.europa.eu/knowledge4policy/sites/know4pol/files/key_workers_covid_0423.pdf .
Sk.: JRC (2020. gads), Gaps in the EU Labour Market Participation Rates: an intersectional assessment of the role of gender and migrant status, https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC121425 .
Iniciatīvu aizsāka Komisija 2017. gadā, lai izceltu to, ko darba devēji dara, lai atbalstītu bēgļu un citu migrantu integrāciju darba tirgū: https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/legal-migration/european-dialogue-skills-and-migration/integration-pact_en .
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”, COM/2018/383 final/2 – 2018/0207 (COD).
Sk.: ESAO, What is the impact of the COVID-19 pandemic on immigrants and their children?, http://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/what-is-the-impact-of-the-covid-19-pandemic-on-immigrants-and-their-children-e7cbb7de .
Jāfinansē tiešā pārvaldībā vēl 2014.–2020. gada finansējuma periodā.
Atbilstoši 26. pantam ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
Sk., piemēram, ES rasisma apkarošanas rīcības plānu, kurā uzsvērts, ka diskriminācija mājokļu tirgū pastiprina segregāciju, un tai ir pakārtota ietekme uz izglītības un nodarbinātības iespējām un — attiecībā uz ģimenēm ar bērniem — būtiska kaitējoša ietekme uz bērnu attīstību.
Sk., piemēram, projektus, kas finansēti iniciatīvas “Inovatīvas pilsētvides darbības” ietvaros, https://www.uia-initiative.eu/en .
Eiropas Renovācijas vilnis — Par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi, COM(2020) 662 final.
Sk.: https://www.inclusionpartnership.com un https://ec.europa.eu/futurium/en/inclusion-of-migrants-and-refugees .
Eiropas Komisija šo iniciatīvu aizsāka 2019. gadā. Tā ir vērsta galvenokārt uz pilsētu mēriem un viņu padomniekiem un papildina Radikalizācijas izpratnes tīkla centienus, jo īpaši ar politikas apmaiņu starp pilsētām radikalizācijas novēršanas jomā.
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (2020. gada 28. maijs), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (COM(2020) 409 final), kurš vēl jāpieņem Eiropas Parlamentā un Padomē.
Patvēruma un Migrācija fonds sekmē migrācijas plūsmu efektīvo pārvaldību un vienotas Savienības pieejas īstenošanu, stiprināšanu un attīstīšanu patvēruma un imigrācijas jomā. No tā nefinansē migrantu izcelsmes ES pilsoņu iekļaušanas darbības.
Tādējādi tiks atjaunināta 2018. gada Rīkkopa par fondu izmantošanu migrantu izcelsmes personu integrācijai:
https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2018/toolkit-on-the-use-of-eu-funds-for-the-integration-of-people-with-a-migrant-background .
Grupas pirmā sanāksme, kas bija veltīta integrācijai un iekļaušanai, notika 2020. gada 12. novembrī.
Komisijas Ieteikums par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES (C(2020) 6467 final). https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/commission_recommendation_on_legal_pathways_to_protection_in_the_eu_promoting_resettlement_humanitarian_admission_and_other_complementary_pathways.pdf .
Sk. 2018. gada Eirobarometra par integrāciju rezultātus, https://ec.europa.eu/home-affairs/news/results-special-eurobarometer-integration-immigrants-european-union_en .
ES rasisma apkarošanas rīcības plāns mudina visas dalībvalstis izstrādāt un pieņemt valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju.
Piemēram, 40 % lauku apvidu vēl joprojām nav pieejama ātrdarbīga platjosla.
8,1 % cilvēku, kuri dzimuši ārpus ES, norāda, ka viņi nevar atļauties datoru, salīdzinājumā ar 3,1 % to iedzīvotāju, kuri dzimuši pārskata iesniedzējā valstī, Eurostat, EU-SILC (2018. gada dati). Vecākiem no migrantu mājsaimniecībām var būt vairāk grūtību atbalstīt savus bērnus attālinātās mācīšanās procesā, ja viņi nepārzina valodu, kurā runā skolā.
Atbildot uz Padomes secinājumiem “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2020/06/09/shaping-europe-s-digital-future-council-adopts-conclusions/ .
Sk.: https://ec.europa.eu/eurostat/web/migrant-integration/data/database .
ESAO/ES (2018. gads), Settling In 2018: Indicators of Immigrant Integration.
Sk. darbu, kas veikts Partnerībā migrantu un bēgļu iekļaušanai saskaņā ar ES pilsētprogrammu: https://ec.europa.eu/futurium/en/system/files/ged/evidence-based20integration20policies20in20cities_options20report.pdf ; reģionālās sērijas Eurostat portālā par integrāciju un Kopīgā pētniecības centra projektu “Dati integrācijai”: https://ec.europa.eu/knowledge4policy/migration-demography/data-integration-d4i_en .
FRA (2017. gads), EU-MIDIS II Main results ; FRA (2017. gads), EU-MIDIS II Muslims – Selected findings ; FRA (2018. gads), EU-MIDIS II Being Black in the EU ; FRA (2019. gads) EU-MIDIS II Migrant women – Selected findings.
FRA (2017. gads), FRA (2017. gads), Together in the EU – Promoting the participation of migrants and their descendants.
Atbilstoši “Inovatīvām pilsētvides darbībām”, EaSi, AMIF, COSME, “Apvārsnis 2020” un Strukturālo reformu atbalsta programmai.
EMN ad hoc aptauja par integrācijas uzraudzību (2018. gada decembris), https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/com_ad-hoc_query_integration_wider_dissemination.pdf .
https://reliefweb.int/sites/reliefweb.int/files/resources/RefugeeIntegrationCostBenefitAnalysis_Final.pdf .
