Komisijas paziņojums

Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem

I.Ievads

Rietumbalkāni ir neatņemama Eiropas daļa un Eiropas Savienības ģeostratēģiska prioritāte. Kā savā 2020. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā norādīja Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena: “Visa reģiona nākotne ir saistīta ar ES”. Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidri redzamas ciešās attiecības starp ES un Rietumbalkāniem. Lai gan pašu ES ir smagi skārusi pandēmija, tā ir sniegusi būtisku un vēl nepieredzēta mēroga atbalstu, kā izklāstīts Komisijas 29. aprīļa paziņojumā 1 un Zagrebas samita 2020. gada 6. maija deklarācijā.

Covid-19 atstāj graujošu ietekmi uz Rietumbalkānu valstu ekonomiku, kas jau atpaliek no ekonomiskās konverģences ar ES. Reģions ir ilgstoši saskāries ar problēmām, ko rada vāja konkurētspēja, augsts bezdarba līmenis un ievērojama intelektuālā darbaspēka emigrācija. Nepieciešamība pastiprināt konverģences centienus, īstenojot strukturālās reformas, pārvarot strukturālās nepilnības, stiprinot inovāciju potenciālu un paātrinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, ņemot vērā arī to nākotni ES, ir steidzamāka nekā jebkad agrāk.

Tāpēc šā ekonomikas un investīciju plāna mērķis ir veicināt ilgtermiņa atveseļošanos, ko sekmētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, panākot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, īstenojot reformas, kas vajadzīgas, lai virzītos ceļā uz Eiropas Savienību, un tuvinot Rietumbalkānus ES vienotajam tirgum. Tā mērķis ir atraisīt reģiona neizmantoto ekonomisko potenciālu un būtiskās iespējas palielināt reģiona iekšējo ekonomisko sadarbību un tirdzniecību 2 . Reģions, kurā dzīvo gandrīz 18 miljoni cilvēku, ir svarīgs ES tirgus un Eiropas un starptautisko preču tranzīta zona, kurā ir kvalificēts darbaspēks uzņēmumiem, kas ir gatavi veikt ieguldījumus. Tādēļ Rietumbalkāniem ir būtiska nozīme globālajās vērtību ķēdēs, kas apgādā ES, un šo nozīmi varētu vēl vairāk pastiprināt. Ilgtermiņā tas arī veicinās ES stratēģisko autonomiju.

Šajā ekonomikas un investīciju plānā ir izklāstīta būtiska reģionam paredzētu ieguldījumu pakete. Tā pamatā ir uz rezultātiem balstīts un uz reformām vērsts priekšlikums Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam III (IPA III) 3 un pastiprināti instrumenti publiskā un privātā sektora ieguldījumu veicināšanai.

Ar nosacījumu, ka tiks pieņemta nākamā daudzgadu finanšu shēma un ar to saistītie juridiskie pamati, Komisija ierosina laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam mobilizēt IPA III finansējumu līdz 9 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu ekonomisko konverģenci ar ES, galvenokārt ar ieguldījumiem un atbalstu konkurētspējai un iekļaujošai izaugsmei, ilgtspējīgai savienojamībai un divējādai zaļai un digitālai pārkārtošanās. Komisija ierosina lielāko daļu šā atbalsta novirzīt nozīmīgākajām produktīvajām investīcijām un ilgtspējīgai infrastruktūrai Rietumbalkānos. Turklāt reģiona investīciju spējas būtu jāpalielina, mobilizējot jaunu Rietumbalkānu garantiju mehānismu 4 ar mērķi potenciāli palielināt investīcijas līdz 20 miljardiem EUR.

Viena no prioritātēm ir labāk savienot Rietumbalkānu valstu ekonomiku – gan reģionālā līmenī, gan ar Eiropas Savienību. Tam ir vajadzīga stingra Rietumbalkānu apņemšanās īstenot fundamentālas reformas, padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju un attīstīt kopīgu reģionālo tirgu, pamatojoties uz ES acquis, lai reģionu padarītu par pievilcīgāku ieguldījumu zonu. ES centīsies tuvināt reģionu ES vienotajam tirgum. Turklāt Rietumbalkāni daudz iegūs, aktīvāk cenšoties pārvarēt pagātnes mantojumu, jo īpaši attiecībā uz Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanu 5* un sekmīgu ES veicinātā dialoga noslēgšanu.

Eiropas zaļais kurss 6 piedāvā plānu kopīgai rīcībai, lai risinātu problēmas, ko rada zaļā pārkārtošanās, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, resursu pārmērīga izmantošana un piesārņojums, ekonomikas izaugsmes atsaiste no resursu izmantošanas un vides degradācija. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ES saistībām līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Ņemot vērā šo mērķi un to nākotni Eiropas Savienībā, Rietumbalkānu valstīm ar ES atbalstu būs jāpastiprina centieni šajā jomā.

Rietumbalkāniem būs jāturpina īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes klimata nolīgumu un starptautiski pieņemtos bioloģiskās daudzveidības mērķus. Rīkojoties vērienīgi un apvienojot spēkus, lai īstenotu šo programmu, ES un Rietumbalkāni gūs iniciatora priekšrocību starptautiskajā ekonomikas arēnā, palielinot to konkurētspēju ilgtspējīgu un videi nekaitīgu tehnoloģiju augošajos globālos tirgos. Mūsu pašreizējās sadarbības platformas sniedz iespējas stiprināt savstarpēji izdevīgas partnerības un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz jaunām ilgtspējīgām tehnoloģijām, piemēram, atjaunojamo ūdeņradi, progresīvu saules un vēja enerģiju, akumulatoriem un oglekļa uztveršanu, kā arī attiecībā uz šo tehnoloģiju kritiski svarīgām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem.

Pamatojoties uz Eiropas zaļā kursa pieeju, šim paziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā izklāstīta zaļā programma Rietumbalkāniem. Tajā izklāstītas attiecīgās darbības un ieteikumi, tostarp saskaņošana ar ES standartiem un acquis.

Tāpat Rietumbalkāniem būtu jāizmanto ES digitālā stratēģija 7 kā pamatprincips uz cilvēku vērstai ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei. Tas ļaus tiem labāk iekļauties ES piegādes ķēdēs ar augstāku pievienoto vērtību un nākotnē pievienoties strauji mainīgajam ES digitālajam vienotajam tirgum. Pamatojoties uz 2018. gada digitālo programmu Rietumbalkāniem, šis investīciju plāns sniedz iespēju paātrināt valdību, sabiedrisko pakalpojumu un uzņēmumu digitalizāciju atbilstīgi ES vērtībām un tiesiskajam regulējumam.

Ilgtspējīga konkurētspēja ir neizbēgami atkarīga no reģiona spējas veidot cilvēkresursu un uzņēmējdarbības spējas ieviest jauninājumus un attīstīt ekonomikas nišu. Tādējādi ieguldījumi nākotnē nozīmē arī ieguldījumus pētniecībā, inovācijā, veselības aprūpē, izglītībā, kultūrā, jaunatnē un sportā. Tie ir spēcīgi instrumenti, ar kuriem veicināt ne vien reģiona ekonomikas attīstību, noturību un konkurētspēju, bet arī tā sociālo kohēziju, kas nozīmē visu tā iedzīvotāju, tostarp romu, pilnīgu ekonomisko līdzdalību. Romu integrācija sabiedrībā, atbalstot viņu pilnīgu līdzdalību izglītībā un darba tirgū, ir īpaši svarīga, un tā būs nozīmīga ES integrācijas procesa prioritāte 8 .

Tādēļ, lai atbalstītu šā ekonomikas un investīciju plāna mērķu sasniegšanu un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju reģionā, Komisija drīzumā ierosinās specializētu programmu Rietumbalkāniem inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā (“Inovācijas programma Rietumbalkāniem”). Šī visaptverošā ilgtermiņa stratēģija sadarbībai ar Rietumbalkāniem šajās jomās būs būtiska, lai veicinātu cilvēkkapitāla attīstību, apturētu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un veicinātu intelektuālā darbaspēka apriti, kā arī sekmētu ilgtermiņa ilgtspējīgas inovāciju ekosistēmas attīstību un pāreju uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Tas liks pamatus uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai un veicinās iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas, tādējādi sniedzot labākas perspektīvas reģiona jauniešiem.

Šis plāns ir neatņemama daļa no atbalsta Rietumbalkānu valstīm ceļā uz ES. Ekonomikas attīstībai un fundamentālo reformu īstenošanai vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošai un veicināt to, ka partnervalstis izpilda vispāratzītās pievienošanās procesa prasības. Tas ietver tiesiskuma reformu un strukturālu ekonomikas reformu īstenošanu, jo īpaši to reformu īstenošanu, kas noteiktas ekonomikas reformu programmās 9 un kas maksimāli palielinās šīs ieguldījumu paketes iespējamo ietekmi.

Būtisks pašreizējo strukturālo trūkumu faktors ir slikta pārvaldība un jo īpaši ierobežots progress trūkumu novēršanā tiesiskuma jomā un korupcijas apkarošanā. Tiesiskums un pamattiesību ievērošana, demokrātisku iestāžu un valsts pārvaldes darbība ir ne tikai pievienošanās procesa pamatā, bet arī galvenie virzītājspēki reģiona ekonomikas atveseļošanai un noturības uzlabošanai pret iespējamām turpmākām krīzēm un ekonomikas satricinājumiem. Tiesiskuma ievērošana ir nepieciešama arī, lai aizsargātu ES līdzekļus un nodrošinātu, ka tos izmanto Rietumbalkānu attīstības atbalstam.

II.Laba pārvaldība kā ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamats

Tādēļ investīciju un ekonomikas izaugsmes veicināšana būs iespējama tikai tad, ja Rietumbalkāni stingri apņemsies ievērot un īstenot fundamentālas reformas saskaņā ar Eiropas vērtībām. Neatkarīgi no tā, vai tās ir strukturālas sociālekonomiskas reformas, jo īpaši tās, kas noteiktas ekonomikas reformu programmās un kopīgajās politikas norādēs, tiesiskuma stiprināšanas, cilvēktiesību ievērošanas vai valsts pārvaldes uzlabošanas reformas, šīm reformām ir būtiska nozīme videi, kas ir labvēlīga uzņēmējdarbībai, darbvietu radīšanai un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Rietumbalkānu valstu vadītājiem ir ticamāk jāpilda apņemšanās īstenot nepieciešamās fundamentālās reformas un jāapliecina skaidrāka politiskā apņemšanās, ievērojot pārskatīto paplašināšanās metodiku 10 .

Tiesiskums ir ļoti nozīmīgs demokrātiskās pārveides aspekts un galvenais kritērijs, pēc kura ES vērtē virzību uz dalību tajā. Šajā ziņā Rietumbalkānu valstu progress ir bijis ļoti atšķirīgs. Rietumbalkānu operatīvā sadarbība ar ES dalībvalstīm un ES aģentūrām ir turpinājusi uzlaboties. Tomēr ticams progress tiesiskuma jomā joprojām ir būtiska problēma, kas bieži vien ir saistīta ar politiskās gribas trūkumu, valsts nozagšanas skaidru elementu turpmāku pastāvēšanu un ierobežotu progresu tiesu iestāžu neatkarības jomā.

2020. gada paplašināšanās paketē 11 , kas pieņemta līdztekus šim paziņojumam, sniegts detalizēts pārskats par fundamentālo reformu pašreizējo stāvokli un norādes par šīm reformu prioritātēm, kas joprojām ir ES pievienošanās procesa pamatā.

Pilsoņi ir būtiski ieinteresēti funkcionējošā kontroles un līdzsvara sistēmā, kurā skaidri pilnvarotas, neatkarīgas, objektīvas un efektīvas tiesu iestādes nodrošina, ka visas valsts iestādes ievēro likumus un saglabā integritāti un ka pilsoņi ir aizsargāti pret patvaļīgiem lēmumiem un var pilnībā izmantot savas tiesības. Uzņēmumiem ir nepieciešama juridiskā noteiktība, korupcijas neesamība un pārvaldes iestāžu efektīva darbība, lai tie varētu uzsākt savu darbību un paļauties uz efektīvām un neatkarīgām iestādēm to ekonomisko tiesību īstenošanā. Ārvalstu ieguldītājiem ir vajadzīgi apliecinājumi par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas aizsargās viņu ieguldījumus. Liela nozīme ir saskaņošanai ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem un uzlabotai pārredzamībai un pārraudzībai, jo īpaši, lai finansiāli pareizi pārvaldītu būtiskākos publiskos ieguldījumus, tostarp tos, kas ierosināti šajā plānā, un lai novērstu korupciju šajā jomā. Ir jāizveido stratēģiska pieeja, lai efektīvi likvidētu noziedzīgas organizācijas un to ekonomisko pamatu, tostarp rezultatīvāk veiktu finanšu izmeklēšanas un līdzekļu konfiskāciju. Sadarbība starp partneriem reģionā, kā arī ar ES ir būtiska, lai risinātu konkrētas drošības problēmas, piemēram, terorisma un ekstrēmisma apkarošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ieroču nelikumīgu tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu.

Lai novērstu jebkādas nepilnības ES līdzekļu aizsardzībā, Rietumbalkānu partneriem ir obligāti jānodrošina, ka krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un nelikumīga piesavināšanās tiek novērsta ar efektīvām, preventīvām un samērīgām kriminālsankcijām. Rietumbalkānu partneriem, kas ir puses starptautiskos nolīgumos par savstarpēju tiesisko palīdzību, būtu jāpieņem Eiropas Prokuratūra (EPPO) kā to dalībvalstu kompetentā iestāde, kuras piedalās EPPO, lai īstenotu minētos nolīgumus 12 . Sadarbība starp EPPO un Rietumbalkānu partneriem būtu jāveicina, noslēdzot darba vienošanās 13 .

Kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide ir labi funkcionējošas valsts pamats. Tā ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu civildienestu, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz kvalitatīvus pakalpojumus. Attiecībā uz investīciju pārvaldību valstij ir vajadzīgas ievērojamas spējas, lai ciešā saziņā ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām apzinātu uz nākotni orientētu infrastruktūru un citus stratēģiskus investīciju projektus, noteiktu prioritātes attiecībā uz tiem un tos attīstītu un pārvaldītu. Profesionālam civildienestam ir arī būtiska nozīme korupcijas novēršanā, tostarp palielinot pārredzamību un izmantojot e-pārvaldību. Publiskais iepirkums ir jāsaskaņo ar ES noteikumiem un pilnībā jāīsteno; izņēmumi publiskā iepirkuma procedūrās būtu jāpiemēro šauri, tostarp ierobežojot starpvalstu nolīgumu izmantošanu. Tas palīdzēs nodrošināt, ka korupcija iepirkuma jomā nekavē ekonomikas attīstību, nekropļo tirgu un nerada neefektivitāti, kas mazina konkurētspēju, tirdzniecību un ieguldījumus. Šīs reformas arī stiprinās aizsardzības pasākumus pret ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

ES turpinās vismaz pašreizējā līmenī sniegt ievērojamu finansējumu un atbalstu reformām, kuru mērķis laba pārvaldība un pamatjautājumi. Saskaņā ar nosacītības principu, kas atspoguļots pārskatītajā paplašināšanās metodikā, ja valstis virzās uz reformu prioritātēm, tā rezultātā būtu jāpalielinās finansējumam un ieguldījumiem, tostarp izmantojot uz rezultātiem balstītu un uz reformām orientētu Pirmspievienošanās instrumentu. Tomēr vienlīdz ir nepieciešami arī izlēmīgi pasākumi, lai noteiktu sankcijas par nopietnu vai ilgstošu stagnāciju vai regresu. Šie pasākumi ietver to, ka, pamatojoties uz Komisijas veikto progresa novērtējumu tās gada pārskatos, ES finansējuma apjomu un intensitāti varētu koriģēt uz leju.

III.Ievērojams ieguldījumu kopums

Komisijas priekšlikumā par Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) 14 2021.–2027. gadā ir paredzēti vairāk nekā 14 miljardi EUR 15 , no kuriem lielākā daļa ir paredzēta Rietumbalkāniem.

IPA III piedāvās stabilu politikas virzītu pieeju, stratēģiski un dinamiski izvēršot palīdzību un ES atbalsta centrā izvirzot ES dalības pamatprasības. Vēl vairāk koncentrējot ES finansiālo palīdzību uz nozīmīgākajām prioritātēm, IPA III nodrošinās vēl lielāku ietekmi tādu reformu atbalstīšanā, kas veicina ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību un tuvina partnerus Savienības vērtībām un standartiem.

Šā ekonomikas un investīciju plāna pamatā ir būtisks ieguldījumu kopums reģionam, un lielākā daļa atbalsta tiks novirzīta svarīgākajiem produktīvajiem ieguldījumiem un infrastruktūrai. Tas atspoguļos un atbalstīs divējādu zaļo un digitālo pārkārtošanos un savienotas, konkurētspējīgas, uz zināšanām balstītas, ilgtspējīgas, uz inovāciju orientētas un plaukstošas ekonomikas attīstību Rietumbalkānos, arvien dinamiskāk attīstoties privātajam sektoram. Ieguldījumu pakete būs nozīmīgs virzītājspēks, lai veicinātu lielākus Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un citu starptautisko finanšu iestāžu, ES dalībvalstu attīstības finanšu iestāžu, Rietumbalkānu valstu valdību un privāto ieguldītāju publiskos un privātos ieguldījumus, tostarp ārvalstu tiešos ieguldījumus, reģionā, kā arī tirgu integrēšanu.

Pielikumā ir izklāstīts pirmais projektu kopums, kas vērsts uz desmit investīciju pamatiniciatīvām. Šo projektu ierosinājumu pamatā ir rezultāti, kas gūti no iepriekšējas apspriešanās ar reģiona valdībām, un to politisko un ekonomisko reformu prioritātes. Pirmais solis šā ekonomikas un investīciju plāna īstenošanā varētu būt tādu infrastruktūras projektu kopums, kuriem finansējums paredzēts 2021.–2022. gadā, cerot, ka tie atraisīs ievērojamus ieguldījumus. Tas ļautu pēc attiecīga novērtējuma veikšanas līdz 2024. gadam pabeigt vai būtiski attīstīt rūpīgi izstrādātus projektu priekšlikumus, jo īpaši digitālajā, transporta, enerģētikas pārkārtošanas un vides jomā.

Turpmāks IPA finansējums varētu sniegt atbalstu infrastruktūras projektiem un produktīvām investīcijām, īpašu uzmanību pievēršot reģiona divējādai zaļai un digitālai pārkārtošanās, veicinot aprites ekonomiku un bioloģisko daudzveidību un kopīgi īstenojot gaidāmo zaļo programmu Rietumbalkāniem. Ieguldījumus varētu atbalstīt arī lauku apvidos un lauksaimniecībā, kultūras un radošajās nozarēs, veselības aprūpes un cilvēkkapitāla attīstībā, tostarp izglītībā, un pārrobežu sadarbības veicināšanā, tostarp inovācijas jomā.

Papildus ievērojamajam ES dotāciju finansējumam reģionam ES var sniegt garantijas, lai palīdzētu samazināt finansējuma izmaksas gan publiskām, gan privātām investīcijām un mazinātu risku investoriem: Paredzams, ka atbalsts no ierosinātā Rietumbalkānu garantiju mehānisma nākamajā desmitgadē piesaistīs investīcijas aptuveni 20 miljardu EUR apmērā.

Rietumbalkānu investīciju satvars , tostarp tā privātā sektora platforma, Rietumbalkānu Uzņēmumu attīstības un inovācijas mehānisms un Rietumbalkānu garantiju mehānisms, pulcējot Rietumbalkānu partnerus, divpusējos līdzekļu devējus un starptautiskās finanšu iestādes, būs galvenais instruments, lai nodrošinātu ieguldījumu paketes ātru izvēršanu ar mērķi:

-stiprināt galvenos infrastruktūras savienojumus, jo īpaši galvenos transporta un enerģētikas savienojumus, kam ir būtiska nozīme ekonomikas attīstībā, tirgus integrācijā un pārrobežu tirdzniecībā reģionā un ar Eiropas Savienību 16 ;

-atbalstīt divējādu zaļo un digitālo pārkārtošanos;

-palielināt privātā sektora konkurētspēju, veicināt inovāciju un būtisku sociālo nozaru attīstību;

-savienot ekonomikas, pastiprinot reģionālo ekonomisko integrāciju un integrāciju Eiropas Savienībā.

Lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ilgtermiņa ietekmi, būtiska nozīme būs tam, lai partnervalstis īstenotu strukturālas ekonomikas un pārvaldības reformas, tostarp savienojamības reformas pasākumus un lielāku statistikas kapacitāti. Līdztekus pamatiniciatīvu īstenošanai būtu jāturpina progress ekonomikas pamata jomās. Vajadzības gadījumā ES atbalstīs arī spēju veidošanas pasākumus, lai uzlabotu publiskā iepirkuma un publisko investīciju pārvaldības spējas sagatavot, pārvaldīt un uzraudzīt projektu īstenošanu. ES sadarbosies ar Rietumbalkāniem, lai nodrošinātu, ka investīcijas kopīgu stratēģisku interešu projektos tiek pienācīgi izvērtētas, lai apzinātu, novērtētu un mazinātu iespējamos riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai saskaņā ar attiecīgajiem ES un PTO noteikumiem.

Galīgos lēmumus par indikatīviem projektu un finansējuma priekšlikumiem, kas izklāstīti šajā plānā, pieņems, pilnībā ievērojot lēmumu pieņemšanas procedūras, plānošanas procesu un uz rezultātiem balstītu un uz reformām vērstu pieeju gaidāmajā IPA III regulā, kuru pašlaik apspriež likumdevēji, jo īpaši attiecībā uz gūtajiem panākumiem saistībā ar ES paplašināšanās programmu, atbilstību un gatavības pakāpi un saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem. Būtu jāievēro zaļais zvērests “nekaitēt”. Lai maksimāli palielinātu šī ekonomikas un investīciju plāna ietekmi, ES saskaņā ar Team Europe pieeju vērsīsies arī pie saviem partneriem, kā arī esošajām reģionālajām iniciatīvām, piemēram, Berlīnes procesa, lai radītu maksimālu papildināmību starp ES un citām daudzpusējām un divpusējām darbībām.

IV.Investīcijas ilgtspējīgā transportā

ES piešķirs prioritāti projektiem un programmām par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla indikatīvu paplašināšanu, kas ir stratēģiski nozīmīgi reģionam un Eiropas Savienībai. Tiks veikti pasākumi, lai paātrinātu jaunas transporta infrastruktūras būvniecību un esošās infrastruktūras modernizēšanu ar mērķi panākt transporta pamattīkla atbilstību ES standartiem.

Izšķiroša nozīme ir ātriem un efektīviem transporta savienojumiem gan reģionā, gan ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, kā arī ilgtspējīgam transportam ar turpmākiem ieguldījumiem dzelzceļā un iekšzemes ūdensceļos. Šajā sakarā svarīga prioritāte būs stiprināt reģionālo sadarbību un integrāciju, savienojot reģiona galvaspilsētas un ES, kā arī veicināt multimodāla transporta risinājumus un pāreju uz citiem transporta veidiem un samazināt ar transportu saistīto piesārņojumu.

Šo saišu izveide veicinās ieguldījumus, atvieglos reģionālo tirdzniecību un nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, uzlabojot reģiona iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tiks izmantotas jaunās digitālās tehnoloģijas, uzlabojot informācijas sistēmas, par prioritāti nosakot ceļu satiksmes drošību (un likvidējot augsta riska ceļu posmus un dzelzceļa pārbrauktuves) un palīdzot izstrādāt un īstenot uzturēšanas sistēmas. Tiks turpmāk pastiprināts darbs ar Transporta kopienu, lai atbalstītu pilnībā integrēta reģionālā transporta tirgus izveidi, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un standartiem. Tas ievērojami paātrinās tehnisko standartu un savienojamības reformas pasākumu īstenošanu, tostarp robežšķērsošanas procedūru saskaņošanu un vienkāršošanu, kā arī dzelzceļa reformu (tostarp dzelzceļa atsaistes un trešo personu piekļuves) ieviešanu dzīvē, jo īpaši, lai pārvarētu tīklu sadrumstalotības mantojumu. Tas pavērs ceļu Rietumbalkānu transporta tirgu netraucētai integrācijai ES, kas savukārt radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas reģiona uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

No Rietumbalkānu puses šīs investīcijas būtu jāatbalsta:

·pieņemot un īstenojot Transporta kopienas sagatavoto reģionālā dzelzceļa, ceļu satiksmes drošības, transporta veicināšanas un autoceļu rīcības plānu;

·gūstot straujus panākumus transporta savienojamības reformas pasākumu īstenošanā, lai paātrinātu integrāciju ar TEN-T, ES acquis un ES digitālajām un tīrajām energotehnoloģijām; un

·pakāpeniski pieņemot un īstenojot visus ES tiesību aktus un tehnisko standartus un pārredzamas konkursa procedūras transporta jomā, tostarp paātrināti panākot atbilstību ES publiskā iepirkuma noteikumiem, lai veicinātu tirgus integrāciju.

Komisija paredz līdz 40 % palielināt līdzfinansējuma likmes autotransporta projektiem. Ilgtspējīga mobilitāte ir būtisks elements tādas transporta infrastruktūras izveidē, kas ir piemērota nākotnei. Katrā ceļu infrastruktūras projektā Komisija veicinās videi nekaitīgu multimodālu transporta risinājumu izstrādi. Mērķim vajadzētu būt nodrošināt saikni starp partneriem reģionā un starp reģionu un ES, integrējot ilgtspējīgus un viedus autotransporta elementus (piemēram, elektrouzlādes stacijas un multimodālus savienojuma punktus ar dzelzceļa un ūdensceļu tīkliem). Šī ievirze stimulē inovāciju, kā arī mērķtiecīgas un pienācīga apjoma investīcijas. Komisija arī veicinās ilgtspējīgas, ar tīklu savienotas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanu reģiona pilsētās.

V.Investīcijas tīrā enerģijā

Tiks pastiprināts atbalsts enerģētikas jomā. Liels uzsvars tiks likts uz enerģijas tirgus integrāciju, dekarbonizāciju un tīru enerģiju, taisnīgu pārkārtošanos, lielāku sistēmas un viedo tīklu digitalizāciju, energoefektivitāti, tostarp centralizētās siltumapgādes modernizāciju, un enerģētisko drošību. Dekarbonizācija ir nozīmīgs šā ekonomikas un investīciju plāna pīlārs saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Sekmīgai pārejai uz tīru enerģiju reģionā liela nozīme būs arī uzlabotai savienojamībai un Enerģētikas savienības paplašināšanai, ietverot tajā Rietumbalkānus.

Būtu jāatbalsta atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana saskaņā ar reģiona potenciālu un plāniem par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas var ietvert videi nekaitīgas investīcijas ūdens, saules, vēja un ģeotermālos avotos. Tīru un modernu energotehnoloģiju ieviešana ir jāpapildina ar labāku investīciju vidi saskaņā ar visaptverošu tiesisko regulējumu, kura pamatā ir konkurētspējīgi iepirkuma noteikumi. Tas mazinās risku, ka Rietumbalkānu valstu ekonomika ieslīgtu ļoti neilgtspējīgā un arvien dārgākā jaunas elektroenerģijas ražošanā, kuras pamatā ir ogles.

Pārkārtošanās no oglēm uz ilgtspējīgu un tīru enerģiju būs ļoti svarīga, lai samazinātu gan oglekļa dioksīda emisijas, gan gaisa piesārņojumu. Tiek veidota iniciatīva Rietumbalkānu un Ukrainas ogļu ieguves reģionu pārkārtošanās platforma, kas atspoguļo iniciatīvu Eiropas Savienībā. Tā atbalstīs pārkārtošanās stratēģijas, kas ir iekļaujošas un nevienu neatstāj novārtā, vienlaikus piedāvājot tīrākas alternatīvas oglēm un atbalstot īpaši izstrādātus projektus šiem no oglēm atkarīgajiem reģioniem.

Lai valstis, kuras ir lielā mērā atkarīgas no oglēm, varētu īstermiņā un vidējā termiņā atteikties no ogļu izmantošanas, būtiska varētu būt pārkārtošanās uz modernu zema emisiju līmeņa gāzes infrastruktūru. Tas var piedāvāt reģionam plaši pieejamu, drošu enerģijas avotu par pieņemamu cenu, kas uzturēs reģiona konkurētspēju starptautiskā mērogā, vienlaikus ievērojami uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot emisijas.

Jaunās gāzes infrastruktūras pamatā jābūt jauniem cauruļvadiem, tostarp Adrijas jūras cauruļvada paplašināšanai, kas varētu būt iespēja dažādot gāzes avotus Eiropas tirgū un nogādāt gāzi reģionā, lai enerģijas ražošanā paātrinātu pārkārtošanos no oglēm. Ikviena jauna cauruļvada gadījumā Rietumbalkānos ir pilnībā jāievēro ES noteikumi saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu un jāpierāda tā ilgtermiņa dzīvotspēja. Būtu jāņem vērā arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pieaugošā nozīme pasaulē, jo tā ir iespēja dažādot gāzes piegādes reģionā, izmantojot sašķidrinātās dabasgāzes termināļus Grieķijā un Horvātijā.

Ilgtermiņā šīs investīcijas gāzes infrastruktūrā būs pamats nākamajam solim vides aizsardzības jomā, jo tās ļaus ieviest dekarbonizētu gāzi, tiklīdz tā būs pieejama un konkurētspējīga, ļaujot vēl vairāk samazināt oglekļa dioksīda emisiju un gaisa piesārņojuma ietekmi. Tāpēc šīs investīcijas nodrošinās nākotnes prasībām atbilstošu reģiona energoapgādi.

Tiks veicināti centieni palielināt energoefektivitāti. ES zaļā kursa kontekstā Komisija ierosina attiecināt “ES renovācijas vilni” arī uz Rietumbalkāniem. Atjaunots un uzlabots ēku fonds palīdzēs sagatavoties dekarbonizētai un tīrai energosistēmai, jo būvniecības nozare ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem Eiropā. Šajā nolūkā ES cita starpā izmantos esošās platformas, piemēram, Zaļās izaugsmes fondu un Reģionālo energoefektivitātes programmu, kas līdz šim ir ļāvušas veikt videi draudzīgus ieguldījumus kopumā 700 miljonu EUR apmērā.

Energotīklu starpsavienojumi jau tiek noteikti par prioritāti Enerģētikas kopienas ietvaros līdz ar Enerģētikas kopienas interešu projektiem un abpusējas intereses projektiem. Partnervalstīm Rietumbalkānos būs jāīsteno tirgus reformas, lai paātrinātu integrāciju Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes un elektroenerģijas tirgos. Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas energosavienojuma (CESEC) ietvaros Komisija turpinās cieši uzraudzīt tirgus reformas Rietumbalkānu valstīs, lai paātrinātu Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes un elektroenerģijas tirgu integrāciju.

Inovācijas programma Rietumbalkāniem vēl vairāk veicinās tehnoloģiju nodošanu 17 un atvieglos piekļuvi pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūrai, zināšanu centriem, kompetenču centriem un tiešsaistes platformām, kā arī piekļuvi progresīvām datorsimulācijām, izmantojot, piemēram, Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu (EuroHPC) 18 . Tā atbalstīs pārkārtošanos uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp veicinot atvērto zinātni un progresīvu pētniecības infrastruktūru, piemēram, Dienvidaustrumu Eiropas Starptautisko ilgtspējīgu tehnoloģiju institūtu (SEEIIST).

No Rietumbalkānu puses šīs investīcijas ir jāatbalsta:

·strauji virzot uz priekšu energosavienojamības reformas pasākumus, lai izveidotu reģionālu enerģijas tirgu, un īstenojot turpmāku integrāciju ES enerģijas tirgū ciešā sadarbībā ar Enerģētikas kopienas līguma sekretariātu;

·pabeidzot Enerģētikas kopienas līguma reformu un Enerģētikas kopienai pieņemot ES tīras enerģijas paketi;

·stiprinot Enerģētikas kopienas 2030. gada mērķu izvirzīšanas procesu, pieņemot 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā saskaņā ar ES dekarbonizācijas plāniem, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu attiecīgās sociālekonomiskās atšķirības.

VI.Rietumbalkānu ekoloģizācija – investīcijas vides un klimata jomā

Eiropas zaļā kursa pamatā ir politikas nostādnes, kas izstrādātas, lai attīstītu modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā izaugsme ir atsaistīta no siltumnīcefekta gāzu emisijām, resursu izmantošanas un atkritumu radīšanas un kurā tiek veicināta noturība pret klimata pārmaiņām.

Eiropas zaļais kurss var būt pilnībā efektīvs tikai tad, ja ES kaimiņvalstis arī veic pasākumus agrīnā posmā. Tas vēl jo vairāk attiecas uz Rietumbalkāniem, ņemot vērā to Eiropas perspektīvu. Tāpēc Komisija kopā ar šo paziņojumu nāk klajā ar zaļo programmu Rietumbalkāniem, kā paredzēts Eiropas Zaļajā kursā. Paredzams, ka zaļā programma tiks apstiprināta Rietumbalkānu valstu vadītāju samitā, kas novembrī notiks Sofijā. Šajā programmā ir ņemtas vērā piecas plašas jomas, uz kurām attiecas Zaļais kurss: dekarbonizācija, gaisa, ūdens un augsnes attīrīšana no piesārņojuma, aprites ekonomika, lauksaimniecība un pārtikas ražošana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Ekonomikas izaugsme un jaunas uzņēmējdarbības iespējas būs saistītas ar ilgtspējīgākiem patēriņa un ražošanas modeļiem, tostarp aprites ekonomikas veicināšanu, ierobežoto resursu saglabāšanu un atkritumproduktu labāku atkārtotu izmantošanu, sasaistot visas ekonomikas nozares, tostarp attiecībā uz pilsētu un lauku perspektīvām, un pamatojoties uz ekosistēmu ilgtspēju kā panākumu priekšnoteikumu. Jau esošās platformas, piemēram, ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) un ES stratēģija Donavas reģionam (EUSDR), kurās Rietumbalkānu valstīm ir svarīga nozīme, var palīdzēt īstenot šo procesu uz vietas, jo šajās jomās būtiska nozīme ir koordinētai un kopīgai rīcībai.

Gaisa piesārņojums ir viena no galvenajām problēmām Rietumbalkānos. Sakarā ar ogļu un koksnes plašu izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī kravas un vieglajiem automobiļiem, kas rada piesārņojumu, reģiona pilsētās ziemā tiek reģistrēts viens no sliktākajiem gaisa kvalitātes līmeņiem Eiropā. 16 ogļu elektroenerģijas ražotnes reģionā emitē vairāk sēra dioksīda nekā visas pārējās 250 līdzīgās ražotnes Eiropas Savienībā. Šajā reģionā dekarbonizācija un attīrīšana no piesārņojuma iet roku rokā. Atteikšanās no ogļu izmantošanas uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un Rietumbalkānu valstu budžetos radītu ievērojamus ar veselību saistītus ikgadējus ietaupījumus.

Ilgtspējīga mobilitāte ir vēl viens elements, kam būs būtiska nozīme pārejai uz tīru enerģiju. ES būtu jāveicina ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošana reģiona pilsētās, izstrādājot videi nekaitīgus multimodālus transporta risinājumus. Attiecībā uz ceļu tīklu mērķim vajadzētu būt nodrošināt saikni starp partneriem reģionā un starp reģionu un ES, integrējot ilgtspējīgus un viedus autotransporta elementus (piemēram, elektrouzlādes stacijas), lai stimulētu inovāciju, kā arī mērķtiecīgas un pienācīga apjoma investīcijas.

Ņemot vērā reģiona ES perspektīvu, reģiona sistēmiskas modernizācijas un tā turpmākas izaugsmes pamatā ir jābūt ES mērķiem, tostarp līdz 2030. gadam vismaz par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas nozīmē pārkārtošanos no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju un ieguldījumus infrastruktūrā, kas atbalsta starpnozaru pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un izvairās no balasta aktīviem. Lai veicinātu dekarbonizāciju, ES būtu arī jāturpina palīdzēt Rietumbalkānu partneriem izstrādāt un īstenot ilgtermiņa klimata stratēģijas un nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kuru mērķis ir panākt atbilstību ES acquis prasībām. Tiks veikts arī novērtējums par dekarbonizācijas sociālekonomisko ietekmi reģionā.

Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, būtiska nozīme ir ekonomikas dalībniekiem. Zaļā programma ietvers privātā sektora dimensiju, kuras mērķis ir stimulēt privātos uzņēmumus, kas darbojas zaļajā un aprites ekonomikā, un virzīt visas ekonomikas nozares uz ilgtspēju gan enerģētikas, gan mobilitātes, gan lauksaimniecības jomā. ES būtu jāsadarbojas ar reģionu, lai veicinātu ilgtspējīgus ražošanas modeļus un pārtikas sistēmas. Rīcības plānu izstrāde un īstenošana attiecībā uz aprites ekonomiku, atkritumu rašanās novēršanas un reciklēšanas stratēģijām, kā arī reģionālā sadarbība plastmasas piesārņojuma samazināšanā nodrošinās stabilu reģiona virzību uz zaļo ekonomiku un ES acquis.

Reģionam būtu jāizmanto inovatīvas zaļās un digitālās tehnoloģijas, kas rada jaunus uzņēmējdarbības modeļus, ļauj rūpniecībai būt ražīgākai, nodrošina darba ņēmējiem jaunas prasmes un atbalsta ekonomikas dekarbonizāciju. Pētniecības un inovācijas sistēmām būs vajadzīgs lielāks publiskais finansējums, lai tām būtu būtiska nozīme šajos centienos. Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, Komisija veicinās finansēšanas shēmas uzņēmumiem, kas darbojas zaļo inovāciju un tehnoloģiju jomā.

Reģionam ir arī jāpāriet uz aprites ekonomiku, kurā reciklēšana un atkārtota izmantošana ir norma, bet dabas resursu izmantošana tiek ievērojami samazināta. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam šajā ziņā būs svarīga loma, stiprinot sadarbību ar tā zināšanu un inovāciju kopienām, jo īpaši tām, kas darbojas enerģētikas, izejvielu, pārtikas pārvaldības un pilsētu mobilitātes jomās. Tas palīdzētu pilnveidot tematiskās inovāciju ekosistēmas reģionā un atbalstītu Rietumbalkānu partneru iesaistīšanos Eiropas stratēģiskajās vērtību ķēdēs, tostarp pievēršot uzmanību ilgtspējīgiem ražošanas modeļiem un pārtikas sistēmām.

Primārās pārtikas ražošanas un pārstrādes nozare kopā ar mežsaimniecību un zivsaimniecību joprojām veido lielu daļu no reģiona IKP un darbaspēka (līdz 40 % no darba ņēmējiem Albānijā), un pastāv liels potenciāls turpmākai ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Tas padarītu kopienas pievilcīgākas un mazinātu jauniešu migrāciju uz pilsētu centriem un ES. Tomēr, neraugoties uz bagāto dabas resursu bāzi, lauku saimniecību lielums, darba ražīgums un raža ir zema, pastāvot vāji attīstītai tehnoloģijai un ilgstošai pašnodrošinājuma lauksaimniecībai. Joprojām ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku labturību un pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kam ir arvien būtiskāka nozīme, ņemot vērā nepieciešamo saskaņošanu ar ES acquis pārtikas nekaitīguma jomā un ar ES stratēģiju “no lauksaimniecības līdz galdam”. IPARD veicinās lauku ekonomiku, lauksaimniecības pārtikas nozares pārstrukturēšanu un atkritumu samazināšanu. Tas veicinās aprites ekonomiku un bioekonomiku un padarīs lauku apvidus dinamiskākus un vienlaikus arī noturīgākus pret tādām problēmām kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana.

Būtu jāpievēršas arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un dabas kapitāla atjaunošanai, kā arī efektīvām atkritumu savākšanas sistēmām un vides piesārņojuma novēršanai. Tas var palīdzēt izmantot reģiona dabiskās vides milzīgo tūrisma potenciālu, parūpējoties gan par vietējiem, gan Eiropas tirgiem, gan par augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīga tūrisma.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā uzmanība ir jāpievērš pareizai atkritumu savākšanai un svarīgāko atkritumu plūsmu atdalīšanai. Jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu ūdens piesārņojumu un pievērstos ūdens saglabāšanai un aizsardzībai pret plūdiem. Jūras piedrazojums ir pasaules mēroga problēma, kas skar visus pasaules okeānus, un upes Rietumbalkānu reģionā rada nesamērīgi lielu piedrazojumu jūrām un okeāniem.

VII.Investīcijas digitālajā nākotnē

Digitalizācija rada izdevību reģiona ekonomikai un sabiedrībai, un digitālie risinājumi veicina ilgtspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku, kā arī labāku pārvaldību un sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem 19 . Digitālie pakalpojumi veido arvien lielāku Rietumbalkānu eksporta daļu. Ar ES un Reģionālās sadarbības padomes atbalstu Rietumbalkāni kopš 2018. gada īsteno Digitālo programmu Rietumbalkāniem. Rietumbalkāniem būtu jāizvērtē līdzšinējā īstenošana, jānosaka, kurās jomās darbs ir jāpaātrina, kā arī jāpaplašina reģiona digitālās pārveides tvērums un vērienīgums. Atbalsts, ko jo īpaši sniedz digitālo prasmju attīstībai, e-pārvaldei, e-iepirkumam un e-veselības pakalpojumiem, padarītu publiskās iestādes pārredzamākas un atbildīgākas, samazinātu izmaksas un uzlabotu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienlaikus pievēršoties arī sociālajai dimensijai.

Digitālās uzņēmējdarbības iespējas var pilnībā izmantot, atbalstot digitālos jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus, kā arī digitālās prasmes. Ar tādām darbībām kā Digitālās izglītības rīcības plāns ES atbalsta digitālo prasmju attīstību un apguvi Rietumbalkānos, lai digitālā pārveide būtu pēc iespējas visaptveroša un iekļaujoša. Turpmāka dalība ES mēroga iniciatīvās, piemēram, SELFIE 20 , HEInnovate 21 , Digitālās izglītības hakatonā, ES programmēšanas nedēļā un Eiropas datu tīklā pētniecības un izglītības kopienai (GEANT tīkls), palīdzētu ciešāk sasaistīt reģionu ar vismodernāko digitālās pētniecības un inovācijas pasauli. Reģionam būtu arī jāizstrādā un jāīsteno digitālās izglītības stratēģijas, vienlaikus atbalstot skolotāju apmācību, kā arī tiešsaistes izglītības mācību un satura iniciatīvas.

Digitalizācijas programmas mērķis samazināt viesabonēšanas izmaksas reģionā ir balstīts uz sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai ievērojami samazinātu arī viesabonēšanas izmaksas, atrodoties reģionā un ES. Tas notiek atklātā, iekļaujošā un pārredzamā veidā. Ceļveža sagatavošana ir kopīga valdību, regulatoru un telesakaru operatoru atbildība, savukārt Reģionālās sadarbības padome un ES var darboties kā starpnieki. Viesabonēšanas tarifu pazemināšanai ir nepieciešama reģionā darbību veicošo operatoru rīcība stabilu, paredzamu un konkurētspējīgu tirgu kontekstā neatkarīgu valsts regulatīvo iestāžu uzraudzībā.

Tiks sīkāk izpētīti veidi, kā Rietumbalkāni var izmantot ES digitālā vienotā tirgus priekšrocības, lai uzlabotu piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un maksimāli palielinātu digitālās ekonomikas izaugsmes potenciālu.

Ir svarīgi, lai plašs nozaru loks atklātā un pārredzamā veidā gūtu labumu no digitālajām inovācijām, vienlaikus ievērojot privātuma aspektus. Būtu jāsniedz atbalsts kiberdrošības spēju veidošanai reģionā, kuras izstrādātas, pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, kas jāveic 2021. gadā.

Tiek lēsts, ka turpmākajos 5 gados (līdz 2025. gadam) būs nepieciešami kapitālizdevumi 3,7 miljardu EUR apmērā (plānošanai un būvniecībai) 22 , lai nodrošinātu nepieciešamo digitālās savienojamības līmeni. Privātajam sektoram būs būtiska nozīme Rietumbalkānu digitālajā pārkārtošanās procesā, tostarp attiecībā uz 5G, un ES garantijas var būt svarīgs veicinātājs. ES atbalsts investīcijām digitālajā infrastruktūrā būtu ievērojami jāpalielina arī tādēļ, lai izvērstu īpaši ātru un drošu platjoslu nolūkā nodrošināt vispārēju piekļuvi.

Rietumbalkāniem būtu jākoncentrējas uz šādām reformu prioritātēm:

·paātrināt ES acquis saskaņošanu un īstenošanu, kas radīs ieguldījumiem labvēlīgu vidi (tostarp datu aizsardzības jomā), un pilnībā īstenot reģionālo viesabonēšanas nolīgumu;

·par prioritāti noteikt digitalizāciju un integrēt to valsts politikā, koncentrējoties uz uzņēmējdarbību, izglītību, veselību, enerģētiku, pētniecību un inovāciju, gudru izaugsmi. Sekmēt inovatīvu digitālo pārveidi, veicinot tādu platformu un politikas virzienu ieviešanu kā, piemēram, eGov, e-veselība, e-komercija, digitālā piekļuve kultūrai un kultūras mantojumam, digitālās prasmes izglītībā, atklāta piekļuve pētniecības datiem un rezultātiem, ieguldījumi platjoslā un visu ekonomiku iekļaušana Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumā (EuroHPC);

·veicināt reģionālo digitālās inovācijas centru attīstību un to sasaisti ar Zinātnes un tehnoloģiju parkiem un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu inovāciju kopienām (EIT ZIK) kā vienas pieturas aģentūrām, kas palīdz uzņēmumiem uzlabot to konkurētspēju, izmantojot digitālās tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz mākslīgā intelekta ieviešanu uzņēmējdarbības nozarē (jo īpaši MVU) saskaņā ar ES centieniem un pamatnostādnēm; veicināt digitālo prasmju attīstību un virtuālo mācīšanos reģionā;

·uzlabot kiberdrošības spējas un cīņu pret kibernoziedzību, jo īpaši īstenojot ES instrumentu kopumu attiecībā uz kiberdrošības riskiem 5G tīkliem;

·nodrošināt tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, ētisku izmantošanu uzraudzības nolūkos saskaņā ar ES Pamattiesību hartu un ņemot vērā dinamisku saskaņošanu ar turpmākajiem ES tiesību aktiem šajā jomā;

·īstenot 2019. gadā Belgradā apstiprināto deklarāciju par e-pārvaldi, lai vēl vairāk paātrinātu darbu saskaņā ar ES e-pārvaldes rīcības plānu 23 , atbalstot valsts pārvaldes reformu.

VIII.Privātā sektora stimulēšana

Kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Rietumbalkānu valstu ekonomika ir sasniegusi ievērojamu izaugsmi, vienlaikus samazinot nabadzību. Visā reģionā ir paaugstinājies dzīves līmenis, un ir uzlabojusies piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tomēr Rietumbalkāniem joprojām ir jāpieliek lielas pūles, lai izpildītu galvenās ekonomiskās prasības dalībai ES: nodrošināt funkcionējošu tirgus ekonomiku un pierādīt spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku Eiropas Savienībā. Tādēļ ir jāreformē to ekonomikas pārvaldības sistēmas un jāīsteno ekonomikas strukturālās reformas. Ekonomikas reformu programmas (ERP) process joprojām ir galvenais instruments, ar kura palīdzību ES un Rietumbalkānu valstis kopīgi nosaka reformu prioritātes. Šajā nolūkā Komisija sniedz ievērojamu atbalstu. Šajā plānā galvenā uzmanība tiks pievērsta spēcīgāka privātā sektora attīstīšanai un ieguldījumiem cilvēkkapitālā.

Spēcīga privātā sektora attīstībai ir būtiska nozīme sociālekonomiskajai attīstībai un reģionālajai integrācijai, kā arī reģiona konkurētspējas un darbvietu radīšanas uzlabošanai. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) loma ir īpaši svarīga, ņemot vērā to, ka tie veido 99 % no visiem uzņēmumiem Rietumbalkānos, rada aptuveni 65 % no kopējās uzņēmējdarbības nozares pievienotās vērtības un nodrošina 73 % no kopējās nodarbinātības uzņēmējdarbības nozarē 24 . Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunuzņēmumu un MVU atbalstam stratēģiskās nozarēs, ko valstis noteikušas, piemēram, tūrismā un digitālajā jomā, kur tiem ir salīdzinošas priekšrocības vai īpašs potenciāls to vēsturisko un dabas apstākļu dēļ. Tas pavērs ceļu ekonomikas izaugsmei, pateicoties inovācijai un uzlabotai konkurētspējai.

Lai atraisītu privātā sektora potenciālu, ES būtu jāpalielina finansējums uzņēmumiem, atvēlot ievērojamus piešķīrumus garantijām saskaņā ar Rietumbalkānu garantiju mehānismu un divkāršojot dotācijas, ko piešķir saskaņā ar Rietumbalkānu Uzņēmumu attīstības un inovācijas mehānismu – ES vadīto platformu, kas ir daļa no Rietumbalkānu investīciju satvara. ES uzlabos mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam un riska kapitālam, arī lai pārvarētu Covid-19 radītās grūtības.

Dotāciju un garantiju apvienošanai būtu jāstiprina atvērtas, inovatīvas, uzņēmējdarbībai draudzīgas ekosistēmas reģionā, pamatojoties uz “trīskāršās spirāles” pieeju. Tas atvieglos inovatīvu uzņēmējdarbības ideju apzināšanu, attīstību un veicināšanu un sniegs atbalstu MVU, lai uzlabotu to pielāgošanās spējas mainīgajiem sociālekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, saskaroties ar dažādām problēmām:

-paaugstināt uzņēmumu kvalitātes standartus un uz eksportu orientētu investīciju pieejamību, lai reģiona privātais sektors gūtu labumu no lielākas tirgus integrācijas un tirdzniecības reģionā un ar ES;

-atraisīt atbilstošu diversificētu finansējumu un apmācību uzņēmējdarbībai (mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, sociāliem uzņēmumiem), lai radītu un attīstītu uzņēmējdarbību;

-stiprināt MVU konkurētspēju, veicot ieguldījumus jaunuzņēmumu atbalstam un inovatīvu uzņēmumu darbības paplašināšanai, kā arī programmas, lai atbalstītu finanšu un digitālās prasmes, uzņēmumu digitalizāciju, inkubatorus un finanšu tehnoloģijas;

-atbalstīt ekonomikas izaugsmi, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas, kuru pamatā ir reģiona stiprās puses un potenciāls, kā arī stiprināt pētniecību, inovāciju un tehnoloģiju nodošanu;

-veicināt ieguldījumus ilgtspējīgā lauksaimnieciskajā ražošanā un pētniecībā, lai atbalstītu līdzsvarotu lauku attīstību un stiprinātu lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju un dzīvotspēju;

-veicināt zaļo izaugsmi un aprites ekonomiku, palielinot ieguldījumus zaļās tehnoloģijās un samazinot to ieviešanas izmaksas reģionā. Šajā nolūkā ES cita starpā izmantos esošās platformas, piemēram, Zaļās izaugsmes fondu un Reģionālo energoefektivitātes programmu.

Reģiona valstīm arī turpmāk būtu jāgūst labums no piekļuves tādām ES programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, COSME un EIP, lai atbalstītu inovāciju un ekonomikas attīstību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

IX.Ieguldījumi cilvēkkapitālā

Taisnīgumam un iekļautībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka atveseļošanās un izaugsme sniedz labumu visiem un neviens netiek atstāts novārtā. Labi funkcionējošs darba tirgus un labi apmācīts un produktīvs darbaspēks ir būtiski noturīgai ekonomikai. Komisija stiprinās dialogu ar Rietumbalkāniem, lai veicinātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra 25 (ESTP) īstenošanu šajā reģionā. ES mērķis ir atbalstīt cilvēkkapitāla attīstību, palielinot IPA finansējumu, jo īpaši attiecībā uz reformu prioritātēm, kas noteiktas ekonomikas reformu programmas procesā, un kopīgām politikas norādēm izglītības un prasmju, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā. Uzsvars tiks likts arī uz jaunatni, veselību, kultūru un sportu.

ES atbalstīs plašāku pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaisti, veicinot inovatīvus risinājumus un sekmējot sociālo uzņēmējdarbību, lai risinātu sociālās problēmas. Finanšu instrumentus izmantos, lai ciešā partnerībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI) piesaistītu privātos līdzekļus, kas paredzēti sociālajām vajadzībām (ietekmes finansējums).

Izglītības nozarē ES turpinās atbalstīt uz pierādījumiem balstītas politikas un reformu izstrādi, lai risinātu izglītības sistēmas galvenās problēmas un prioritātes pārvaldības, finansējuma, kvalitātes, vienlīdzības un atbilstības ziņā, īpašu uzmanību pievēršot izglītības sistēmu pielāgošanai digitālajai pārveidei un uz zināšanām balstītai ekonomikai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta reformām, kas veicina attiecīgu zināšanu, prasmju un kompetenču pienācīgu piedāvājumu, lai novērstu pastāvošo neatbilstību starp prasmju piedāvājumu un darbaspēka pieprasījumu, tostarp attīstot uz darbu balstītu mācīšanos profesionālajā izglītībā un apmācībā.

Atbalsts tiks turpināts, izmantojot programmu “Erasmus+”, ar uzlabotām akadēmiskās mobilitātes un spēju veidošanas iespējām, tostarp profesionālās izglītības un apmācības nozarē. Atjauninot Prasmju programmu Eiropai un Digitālās izglītības rīcības plānu, kā arī Eiropas izglītības telpu, ES pievērsīsies Rietumbalkāniem kā prioritātei tās starptautiskajā dimensijā. ES pastiprinās sadarbību ar Rietumbalkāniem, īstenojot 2018. gada satvaru rīcībai kultūras mantojuma jomā, un palielinās dalību programmā “Radošā Eiropa”. Reģiona partneriem būtu jāturpina piedalīties citās ES programmās, piemēram, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusā, lai veicinātu savstarpēju apmaiņu un sadarbību brīvprātīgā darba, apmācības un jaunatnes jomā.

Prioritāte būs uzlabot jo īpaši jauniešu un sieviešu, nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un minoritāšu, konkrētāk, romu, dalību darba tirgū, 26 kas var ievērojami veicināt ekonomikas izaugsmi. Īpaša prioritāte ir jauniešu vajadzību risināšana, jo īpaši ņemot vērā to jauniešu lielo skaitu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET). Iejaukšanās, kuras pamatā ir ES garantijas jauniešiem piemērs, krīzes laikā ir arvien vairāk nepieciešama, lai jauniešiem nodrošinātu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu, tādējādi jauniešiem piedāvājot arī risinājumus un perspektīvas un palīdzot novērst intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Uzmanība tiks pievērsta arī sociālo partneru spēju veidošanai un sociālā dialoga attīstībai un darba koplīguma slēgšanas sarunām.

Šīs investīcijas ir jāveic arī iekļaujošā veidā, pievēršoties tiem, kas saskaras ar augstu nabadzības līmeni un zemām nodarbinātības iespējām, piemēram, personām ar invaliditāti. Šajās investīcijās ievēro saistības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

Sociālās aizsardzības un iekļaušanas sistēmu, tostarp sociālās aprūpes pakalpojumu, reformas būs prioritāte, ņemot vērā tautas attīstības atšķirības ar ES. Tiks atbalstīta aktīvas iekļaušanas stratēģiju izstrāde.

Tiks atbalstīta veselības sistēmu reforma, pastiprināta veselības apdrošināšana un sabiedrības veselības sistēmu noturība, arī ņemot vērā pieredzi, kas gūta, cīnoties pret Covid-19 pandēmiju. Ir jāsamazina izmaksas un jānodrošina, ka visiem iedzīvotājiem ir pieejama labāka ārstēšana. Ir jāpastiprina reģionālā sadarbība, lai novērstu pārrobežu draudus veselības drošībai. Tādēļ tiks nodrošināts pastāvīgs atbalsts Rietumbalkānu sabiedrības veselības sistēmu sagatavotības un noturības stiprināšanai.

Pastāv iespējas izmantot ekonomiskās iespējas radošajā un kultūras nozarē un sniegt ieguldījumu reģiona ilgtspējīga tūrisma potenciālā. ES pastiprinās sadarbību ar Rietumbalkāniem, īstenojot 2018. gada satvaru rīcībai kultūras mantojuma jomā. Pašam reģionam būtu ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju ietvaros jāpastiprina sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā. Lai atbalstītu šo nozari, ES arī mudinās reģiona kultūras un radošās nozares integrēt Eiropas profesionālos tīklos un vērtību ķēdēs.

Rietumbalkānu inovācijas programmas īstenošana palīdzēs stiprināt cilvēkkapitāla bāzi reģionā.

X.Reģionālā ekonomiskā integrācija un integrācija Eiropas Savienībā

Šā ekonomikas un investīciju plāna mērķus lielā mērā veicinās ciešāka reģionālā sadarbība Rietumbalkānos, tostarp pastiprinot centienus panākt ciešāku reģionālo ekonomikas integrāciju.

Rietumbalkāniem būtu jāattīsta kopējs reģionālais tirgus kā atspēriena punkts reģiona ciešākai integrācijai ES vienotajā tirgū vēl pirms pievienošanās Savienībai. Tas ir būtiski, lai reģions izmantotu savas priviliģētās attiecības ar ES. Saskaņā ar Pasaules Bankas pētījumu 27 šāda pastiprināta Rietumbalkānu tirgus integrācija reģionā varētu radīt papildu 6,7 % IKP pieaugumu.

ØKopīgs reģionālais tirgus...

Kā uzsvērts paziņojumā “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” 28 , Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi augsto tirgus integrācijas līmeni un savstarpējo atkarību starp Eiropas Savienību un Rietumbalkānu valstīm, kā arī pašu Rietumbalkānu valstu starpā. Krīzes laikā liela uzmanība tika pievērsta netraucētas preču plūsmas nodrošināšanai. Lai to izdarītu, Rietumbalkānu valstis ir kritiski svarīgajās robežšķērsošanas vietās ātri un efektīvi izveidojušas zaļās joslas. Iekļaujošas reģionālās organizācijas – Reģionālās sadarbības padome, Transporta kopiena un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums (CBTN) – ir palīdzējušas izvērst šo reakciju. Tās efektīvi koordinēja darbību ar visiem Rietumbalkānu partneriem, savā starpā un ar ES. Grūtos laikos šāda reģionālā sadarbība ir izrādījusies ļoti būtiska.

Zagrebas samita deklarācijā (2020. gada 6. maijs), 29 ko pieņēma ES un apstiprināja seši Rietumbalkānu partneri, minēts, ka “ES turpinās atbalstīt šādu iekļaujošu reģionālo sadarbību un mudina Rietumbalkānu līderus pilnībā izmantot reģionālās sadarbības potenciālu, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu pēc krīzes. Tam ir vajadzīga visa reģiona stingra apņemšanās turpināt padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju, pamatojoties uz ES noteikumiem un standartiem un tādējādi tuvinot reģionu un tā uzņēmumus ES iekšējam tirgum. Šīs dimensijas attīstīšana, tostarp, izmantojot reģionālo ekonomikas zonu (REA), var palīdzēt padarīt reģionu pievilcīgāku investīcijām.”

Lai īstenotu šo apņemšanos, Rietumbalkāniem ir jāīsteno mērķis izveidot kopēju reģionālo tirgu, pamatojoties uz ES noteikumiem. Šāda pieeja nodrošina integrāciju gan reģionā, gan Eiropas Savienībā, un tā ir svarīgs pagrieziena punkts, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Šim kopējam reģionālajam tirgum būtu jābalstās uz reģionālās ekonomikas zonas (REA) sasniegumiem, kas ir bijusi veiksmīga iniciatīva: ir panākta vienošanās par reģionālo investīciju reformu programmu, ir veicināta augstākās izglītības mobilitāte, pateicoties kvalifikāciju atzīšanai, un ir samazinātas viesabonēšanas maksas reģionā. Tā rezultātā arī tika pieņemti vērienīgi nolīgumi, lai atvieglotu preču tirdzniecību un liberalizētu pakalpojumu tirdzniecību. Tas palīdzēs iekļaut reģionu pasaules mēroga investoru kartē, kuri vēlas samazināt attālumu līdz ES tirgiem un dažādot savus piegādātājus.

Nozaru nolīgumu īstenošana šajā reģionālajā sistēmā tiks ņemta vērā, novērtējot, kā Rietumbalkānu partneri ir sagatavojušies dalībai ES vienotajā tirgū attiecīgajā nozarē: veiksmīga reģionālā ekonomikas integrācija palīdzēs izveidot dziļāku ekonomikas integrāciju ES vienotajā tirgū.

ES aicina Rietumbalkānu valstu valdības izstrādāt vērienīgu un iekļaujošu ceļvedi, lai izveidotu šo kopējo reģionālo tirgu. Šajā ceļvedī galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai noteiktu galvenos sasniedzamos rezultātus attiecībā uz četrām brīvībām (preces, pakalpojumi, kapitāls un cilvēki) un apzinātu nākotnes prasībām atbilstošu kopīgu interešu ekonomikas nozares, kurās reģions var piedāvāt pievilcīgu vērtību pasaules tirgum. Eiropas Savienībai būtu jāmudina reģions izstrādāt pienācīgi funkcionējošu iekļaujošu sistēmu, kas ļautu īstenot šādu padziļinātu reģionālo ekonomikas integrāciju.

Kopīga reģionālā tirgus veidošana

Gatavojoties padziļinātai reģionālai ekonomikas zonai, Rietumbalkāniem būtu jākoncentrējas uz galvenajiem rezultātiem, kas dos taustāmus ieguvumus reģiona uzņēmumiem un iedzīvotājiem, piemēram:

nSavienotas ekonomikas

Pamatojoties uz “zaļās joslas” iniciatīvu, nozīmīgās apstiprinātās robežšķērsošanas vietās 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošināt pilnīgas operatīvās spējas

Izveidot uzraudzības instrumentu (Galileo) attiecībā uz gaidīšanas laikiem robežu šķērsošanai visās apstiprinātās robežšķērsošanas vietās, kas atrodas “zaļo joslu” tīklā

Parakstīt un īstenot divpusējus nolīgumus par apstiprinātām robežšķērsošanas vietām uz autoceļiem un dzelzceļa

nBrīva preču aprite

Augļu un dārzeņu un citu lauksaimniecības preču sertifikātu savstarpēja atzīšana

Rūpniecības preču brīva aprite, pamatojoties uz atbilstību ES pamatprasībām

Reģionā atzīti uzņēmēji

nBrīva pakalpojumu aprite

Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana

Licenču savstarpēja atzīšana izmēģinājuma nozarē (tūrisms)

Tirdzniecības liberalizācijas pasākumu kopums (tirgus pieejamības un valsts režīma saistību paplašināšana, tostarp licenču savstarpēja atzīšana vairākās nozarēs, piemēram, būvniecībā, pasta pakalpojumos vai transporta nozarē)

nKapitāla brīva aprite

Reģionālo pārrobežu maksājumu izmaksu samazināšana

Sagatavošanās dalībai vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA)

nReģionālo investīciju telpa

Saprašanās memorandi starp ieguldījumu aģentūrām, lai risinātu ieguldījumu saglabāšanas/galveno reģionālo vērtības ķēžu veicināšanas jautājumus

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānisma reģionālo standartu pieņemšana valsts līmenī

Vismaz 100 ieguldītāju piesaistīšana daudzsološās reģionālās vērtības ķēdēs

nReģionālā inovāciju telpa

Izveidot reģionālu diasporas zināšanu pārneses iniciatīvu, lai izmantotu reģiona diasporas potenciālu un veicinātu intelektuālā darbaspēka apriti

nRietumbalkānu dalība Eiropas Pētniecības telpas digitālajā tirgū

Izveidot reģionālu e-komercijas un digitālā satura tirgu, pieņemot saskaņotus pamatnoteikumus un iekšējā tirgus principu, atvieglojot paku muitošanu un novēršot ģeogrāfisko bloķēšanu

Reģionālā līmenī koordinēta pieeja personas datu aizsardzībai, privātumam, kiberdrošībai un citām tiesībām, kas saskaņota ar ES acquis

Reģionāls nolīgums par uzticamības pakalpojumu, tostarp e-paraksta, atzīšanu

Reģionālā līmenī koordinēts Eiropas 5G pirmjoslu spektra saskaņošanas process, koordinēta pieeja 5G radiofrekvenču piešķiršanas procesā un reģionāls 5G pilotprojekts, tostarp aizsardzības pasākumi pret jauniem riskiem, pamatojoties uz ES drošības instrumentu kopumu

nCilvēku mobilitāte

Studentu mobilitāte

Personu mobilitāte, pamatojoties uz personu apliecībām

Pētnieku un profesoru mobilitāte

nEiropas vērtības ķēdes

Tūrisms: izstrādāt kompleksu piedāvājumu reģionam un kopīgi to popularizēt (pamatojoties uz kopīgiem standartiem, licenču savstarpēju atzīšanu utt.)

Autorūpniecība: modernizēt vērtību ķēdes, lai tās būtu gatavas izmantot jaunās tendences (elektromobiļi, autonomie automobiļi u. c.), pamatojoties uz reģionālajiem aktīviem un izejvielām

Zaļās un aprites ekonomikas programma: veidot jaunas reģionālās vērtību ķēdes, lai atraisītu neizmantoto potenciālu (izejvielu aprites izmantošana, elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un apstrāde, atjaunojamās enerģijas vērtību ķēdes utt.)

Ø... kā atspēriena punkts reģiona ciešākai integrācijai attiecībās ar ES

Visiem Rietumbalkānu partneriem ES ir primārā tirdzniecības partnere, kas 2019. gadā nodrošināja vairāk nekā 69,4 % no reģiona kopējās tirdzniecības. Attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) ES uzņēmumi neapšaubāmi ir lielākie investori reģionā, kas 2018. gadā veidoja aptuveni 65,5 % no kopējiem uzkrātajiem ĀTI reģionā.

Saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku 30 , ja valdība īsteno reformu prioritātes, par kurām panākta vienošanās ar ES, tam būtu jāveicina konkrētās valsts ciešāka integrācija attiecībās ar Eiropas Savienību, paātrināta integrācija un “pakāpeniska” ieviešana atsevišķās ES politikas jomās, ES tirgū un ES programmās kā daļa no pievienošanās procesa.

Tādēļ ES būtu jāizskata iespējamie veidi, kā laikposmā pirms pievienošanās varētu veicināt Rietumbalkānu integrāciju attiecībās ar ES. Tas būs svarīgs politisks signāls reģionam, ka tā nākotne ir Eiropas Savienība, un tas ievērojami stimulēs ekonomiskos rādītājus un ieguldījumus. Ņemot vērā būtiskās iespējas palielināt tirdzniecību starp ES un reģionu, īpaša uzmanība tiks pievērsta ar tarifiem nesaistītu šķēršļu analīzei un risināšanai un tehnisko tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

ES normu un standartu ievērošanai ir būtiska nozīme eksportam uz Eiropas Savienību. Turklāt Rietumbalkāniem būtu jāpieņem jaunākās ES politikas norises, kuru mērķis ir aizsargāt ES drošību un sabiedrisko kārtību, vai jāsaskaņo sava darbība ar tām, piemēram, ĀTI izvērtēšanas mehānismam.

Rietumbalkānu ciešāka integrācija attiecībās ar ES

Komisija sadarbosies ar Rietumbalkānu partneriem, lai šādos veidos paātrinātu ES integrācijas procesu pirms pievienošanās ES:

- atbalstīt ES standartu pieņemšanu un kvalitatīvas infrastruktūras uzlabošanu 31 Rietumbalkānos, lai tie varētu īstenot ES acquis rūpniecības un patēriņa preču jomā, kas veicinātu integrāciju ES vienotajā tirgū. Iespēju robežās nodrošināt ES IT risinājumus, lai nodrošinātu, ka reģiona tirgus uzraudzības iestādes var sazināties savā starpā un ar saviem partneriem Eiropas Savienībā;

- atvieglot tirdzniecību starp ES un Rietumbalkāniem, izmantojot muitas sadarbību, lai, kur vien iespējams, nodrošinātu muitas dokumentu, piemēram, izcelsmes apliecinājumu, elektronisku izdošanu un pārsūtīšanu; nodrošināt koordināciju plānošanas un izpildes posmos attiecībā uz ES investīcijām robežu infrastruktūrā visā reģionā;

- veicināt e-komerciju, tostarp preču un pakalpojumu iegādi tiešsaistē, lētākas pārrobežu paku piegādes, klientu tiesību aizsardzību tiešsaistē un atvieglotu pārrobežu piekļuvi tiešsaistes saturam no ES un Rietumbalkāniem. Veicināt kopīgu ES standartu ieviešanu datu aizsardzības, kiberdrošības un uzticamības pakalpojumu jomā;

- atbalstīt digitālo galveno darbības rādītāju pieejamību Rietumbalkānos saskaņā ar Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) un vietējo un reģionālo digitālo rādītāju sistēmu (LORDI) un e-pārvaldes faktu lapām;

- atbalstīt valsts atzīto uzņēmēju programmu īstenošanu un palielināt tirgotāju dalību, turpināt atbalstīt CBTN reģionālās savstarpējās atzīšanas īstenošanā. Attiecīgā gadījumā virzīties uz šādu valsts programmu savstarpēju atzīšanu; pieņemt vienotu preferenciālu izcelsmes noteikumu kopumu (PEM+) un atbalstīt visa reģiona dalību Kopīgā tranzīta konvencijā;

- veicināt lauksaimniecības produktu (tostarp pārstrādātu lauksaimniecības produktu) tirdzniecību saskaņā ar ES sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, izmantojot ES informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām. Palīdzēt integrēties attiecīgajās ES sistēmās (TRACES, RASFF, Europhyt, AAC) un sadarboties attiecībā uz dzīvnieku slimību apkarošanu un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;

- veicināt ilgtspējīgu rūpniecības vērtību ķēžu integrāciju starp Rietumbalkāniem un ES, jo īpaši atbalstot izejvielu, tostarp kritiski svarīgo izejvielu, ilgtspējīgu ražošanu un pārstrādi 32 , nodrošinot neizkropļotu tirdzniecību un ieguldījumus saskaņā ar ES sociālajiem, vides un pārredzamības standartiem;

- pilnīga iesaistīšanās programmā “Apvārsnis Eiropa” – Eiropas vērienīgajā, 100 miljardu EUR vērtajā pētniecības un inovācijas programmā;

- mudināt Rietumbalkānus pieskaņoties nesenajām iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt Eiropas drošību un sabiedrisko kārtību, piemēram, izveidojot valsts ieguldījumu izvērtēšanas mehānismus trešo valstu ieguldījumiem, pamatojoties uz ES mehānismu;

- veicināt kontaktus ar Eiropas Maksājumu padomi un atbalstīt reģiona dalību vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA); 33

- atbalstīt Rietumbalkānu pārvaldes iestādes, lai nodrošinātu mūsdienīgus digitālos publiskos pakalpojumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Veicināt to dalību programmā ISA2 34 . Veicināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmā izstrādāto atvērto standartu izmantošanu 35 ;

- sniegt īpašu atbalstu reģionālajām organizācijām, lai virzītu uz priekšu reģionālās ekonomiskās integrācijas programmu, tostarp izveidojot platformu starp Eiropas Komisiju, Reģionālās sadarbības padomi un CBTN, kurā notiks dialogs par reģionālo tirgu un tā saderību ar ES noteikumiem.

***

(1)

COM (2020) 315 final “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas”

(2)

Pasaules Banka, Western Balkans Regular Economic Reports, 2019. gada rudens: “Ja CBTN būtu jāpaplašina, iekļaujot noteikumus par kapitāla apriti, patērētāju tiesību aizsardzību, darba tirgus regulēšanu un vides tiesību aktiem, tirdzniecība un reālais IKP palielinātos par aptuveni 2,5 procentiem. 6,7 % pieaugumu varētu panākt, ja valstis uzņemtos lielākas saistības, sasniedzot ES dalībvalstu saistību līmeni.”

(3)

COM(2018) 465 final – priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

(4)

Saskaņā ar ES Ārējās darbības garantiju laikposmam pēc 2020. gada un Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus tiks izveidots Rietumbalkānu garantiju mehānisms. Tas ietvers ES budžeta garantiju sniegšanu Eiropas Investīciju bankai, kā arī citiem īstenošanas partneriem par labu finansēšanas operācijām un investīciju programmām, ar kurām īsteno IPA III un šajā ekonomikas un investīciju plānā noteikto politiku.

(5)

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(6)

COM(2019) 640 final

(7)

PAZIŅOJUMS – Eiropas digitālās nākotnes veidošana COM/2020/67 final

(8)

Plāns arī palīdzēs īstenot Eiropas Komisijas paziņojumu “ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”, kas ir daļa no ES vērienīgās programmas līdztiesības jomā, un virzīties uz Savienību, kura cenšas panākt lielāku sociālo taisnīgumu un labklājību.

(9)

Lai gūtu labumu no ieguldījumiem, kas atbalstīti saskaņā ar IPA III, un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, Rietumbalkāniem ir jāattīsta un jāīsteno reformas, par kurām kopīgi panākta vienošanās ekonomikas un finanšu dialogā ar ES saskaņā ar ekonomikas reformu programmām (ERP) un kuras ieteiktas ikgadējā paplašināšanās paketē. Šajā kontekstā apzinātās politikas un strukturālo reformu prioritātes apstiprina vajadzību stiprināt administratīvās spējas investīciju projektu plānošanai, atlasei un vadībai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un darba tirgus politiku. Ekonomikas pārvaldības reformu progresam ir būtiska nozīme, lai laikus un efektīvi īstenotu gaidāmo lielo pieaugumu ieguldījumu jomā. Turklāt ERP dialogam būtu jāsniedz svarīgas norādes investīciju lēmumiem saskaņā ar ekonomikas un investīciju plānu un rūpīga resursu plānošana un prioritāšu noteikšana resursu jomā.

(10)

COM(2020) 57 final “Pievienošanās procesa uzlabošana - ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem.”

(11)

COM(2020) 660/2

(12)

saskaņā ar [EPPO regulas] 104. panta 4. punktu.

(13)

Saskaņā ar 99. panta 3. punktu un 104. panta 1. punktu Padomes Regulā (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei

(14)

COM(2018) 465 final – priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

(15)

Finanšu summas ir norādītas pašreizējās cenās. Komisijas priekšlikums attiecībā uz IPA III ir 14,5 miljardi EUR, savukārt Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmes secinājumos summa tika samazināta līdz 14,162 miljardiem EUR, ja vien Eiropas Parlaments tam piekritīs.

(16)

Tāpēc kopš 20. gs. 90. gadiem ES ir ieguldījusi vairāk nekā 11 miljardus EUR transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstībā reģionā, piešķirot dotācijas un aizdevumus, kā rezultātā ieguldījumi ir sasnieguši gandrīz 22 miljardus EUR. Saistības tika vēl vairāk pastiprinātas, 2015. gadā ieviešot savienojamības programmu, apņemoties līdz 2020. gadam piešķirt vēl 1 miljardu EUR, kuras mērķis ir piesaistīt ieguldījumus 4 miljardu EUR apmērā un radīt vairāk nekā 45 000 darbvietu.

(17)

PAZIŅOJUMS – Eiropas digitālās nākotnes veidošana, COM/2020/67 final

(18)

“SELFIE” (Efektīvas mācīšanās pašizvērtējums, veicinot inovatīvu izglītības tehnoloģiju izmantošanu – Self-reflection on Effective Learning by Fostering the use of Innovative Educational Technologies) ir bezmaksas viegli izmantojams, pielāgojams pašizvērtēšanas rīks, kas palīdz skolām novērtēt, kāds ir to līmenis attiecībā uz mācīšanos digitālajā laikmetā.

(19)

“HEInnovate” ir pašnovērtējuma rīks augstākās izglītības iestādēm, kuras vēlas izpētīt savu inovatīvo potenciālu.

(20)

COM(2016)0179, ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana.

(21)

Avots: OECD SME policy Index: Western Balkans and Turkey 2019

(22)

Paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, Eiropas Komisija atkārtoti apstiprināja savu nodomu stiprināt dialogu ar Rietumbalkāniem, lai veicinātu ESTP īstenošanu reģionā.

(23)

Rietumbalkānu valstu premjerministri 2019. gada jūlijā pieņēma Deklarāciju par romu integrāciju ES paplašināšanās procesā, apņemoties konkrēti uzlabot romu stāvokli, tostarp nodarbinātības jomā. ES turpinās atbalstīt tās mērķus, tostarp īstenojot ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru.

(24)

Western Balkans Regular Economic Reports, Pasaules Banka, 2019. gada rudens

(25)

COM(2020) 315 final

(26)

https://www.consilium.europa.eu/media/43776/zagreb-declaration-en-06052020.pdf

(27)

COM (2020) 57 - Pievienošanās procesa uzlabošana - ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem

(28)

Akreditācija, atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība, reglamentētā metroloģija, standartizācija

(29)

Saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu, COM(2020) 474 final

(30)

Saskaņā ar ES stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi”, COM(2020) 592 final

(31)

ES publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu programma.

(32)

Ar šo programmu tiek finansēta virkne vispārēju un atkārtoti izmantojamu digitālo pakalpojumu infrastruktūru (DSI), kas piedāvā pamatspējas un ko var izmantot atkārtoti, lai atvieglotu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un dažādās nozarēs. Pašlaik pastāv astoņi veidojošie elementi: Lielo datu testēšanas infrastruktūra, Context Broker, eArchiving, eDelivery, eID, eInvoicing, eSignature un eTranslation