EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.9.2020

COM(2020) 565 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI,

Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam

1.Ievads: būt “Vienotiem dažādībā”

Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta diskriminācija rasu vai etniskās piederības dēļ 1 . Tomēr šāda diskriminācija joprojām mūsu sabiedrībā pastāv. Nepietiek ar to, ka esam pret rasismu. Mums ir aktīvi jācīnās pret to.

Rasisms 2 nodara kaitējumu sabiedrībai daudzos un dažādos veidos. Konkrētāk rasisms nozīmē, ka daudzi cilvēki, kas dzīvo Eiropā, saskaras ar diskrimināciju, kas ietekmē viņu cilvēka cieņu, izredzes dzīvē, labklājību un labjutību, kā arī bieži vien arī viņu personisko drošību. Diskriminācija nozīmē arī to, ka netiek ievērotas ES vērtības. Ikvienam Eiropas Savienībā vajadzētu būt iespējai izmantot savas pamattiesības un brīvības, kā arī vienlīdzīgas līdzdalības iespēju sabiedrības dzīvē neatkarīgi no rasu 3 vai etniskās piederības 4 . Mūsu sociālais, politiskais un ekonomiskais spēks izriet no mūsu vienotības dažādībā – rasisms novājina mūs visus. ES var darīt vairāk un tai ir jādara vairāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzību visiem.

Tagad ir laiks novērtēt situāciju. Vairāk nekā puse eiropiešu uzskata, ka šāda diskriminācija viņu valstī ir plaši izplatīta 5 . Nedrīkst ignorēt konfliktu starp mūsu līdztiesības vērtībām un iesakņotā rasisma realitāti: globālā kustība “Melnādaino cilvēku dzīvība ir svarīga” (Black Lives Matter) ir kalpojusi kā spilgts atgādinājums. Ir pienācis laiks atzīt rasisma un rasu diskriminācijas izplatību un vērsties pret to, apsvērt, ko mēs varam darīt, iesaistoties vietējā, valsts, ES un starptautiskā līmenī. ES pamatā ir dažādība un plurālisma, iecietības un nediskriminēšanas sabiedrības veicināšana: mums jārīkojas ne tikai tāpēc, ka tas ir mūsu pienākums, bet arī tāpēc, lai paliktu uzticīgi mūsu vērtībām. Vērtību ievērošana sākas pašu mājās, mūsu iestādē. Komisija veiks pasākumus, lai ievērojami dažādotu savu darbinieku sastāvu un nodrošinātu, ka visi var vienlīdz pilnveidoties un dot ieguldījumu darba vidē.

Rasisms izpaužas dažādos veidos. Atklātas individuālā rasisma un rasu diskriminācijas izpausmes ir visspilgtākās. Pārāk bieži par diskriminācijas iemeslu kļūst rasu vai etniskā piederība – Covid-19 pandēmija un teroristu uzbrukumi ir tikai nesenākie gadījumi, kad vaina ir netaisnīgi uzvelta cilvēkiem ar rasu vai etnisko piederību minoritātei. Āzijas un Āfrikas izcelsmes cilvēki, musulmaņi, ebreji un romi ir cietuši no neiecietības. Tomēr tikpat postoši var būt arī citi mazāk viennozīmīgi rasisma un rasu diskriminācijas veidi, piemēram, tādi, kuru pamatā ir neapzināti aizspriedumi. Rasistiska un diskriminējoša rīcība var būt iesakņojusies sociālajās, finanšu un politiskajās institūcijās, ietekmējot varas sviras un politikas veidošanu. Ar šo strukturālo rasismu tiek saglabāti šķēršļi, kas pilsoņiem radīti tikai viņu rasu vai etniskās piederības dēļ. Katru dienu rasisma skartie cilvēki var uz savas ādas sajust, kā tas ietekmē viņu piekļuvi darbavietām, veselības aprūpei, mājokļiem, finansējumam vai izglītībai, kā arī kā vardarbības gadījumus.

Pastāv dažādi rasisma veidi – rasisms pret melnādainajiem cilvēkiem, neiecietība pret čigāniem, antisemītisms un pret Āzijas izcelsmes cilvēkiem vērsts rasisms; tas saistīts ar reliģiju vai pārliecību tādos gadījumos kā naids pret musulmaņiem. Visiem ir kopīga realitāte, ka personas vērtību mazina uz aizspriedumiem balstīti stereotipi. Papildus reliģijai vai pārliecībai rasisms var būt sasaistīts arī ar diskrimināciju un naidu citu iemeslu dēļ, tostarp dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ, vai ar diskrimināciju un naidu pret migrantiem. Tas ir jāņem vērā, izmantojot intersekcionālo 6 pieeju.

ES ir ieviesti tiesību instrumenti un visaptveroša politika patiesas Savienības, kurā valda līdztiesība, izveidei. Tas tagad tiek pastiprināts konkrētās līdztiesības jomās 7 . Komisija papildinās šos tematiskos centienus, nākot klajā ar visaptverošu stratēģiju, lai nodrošinātu, ka ES Pamattiesību harta tiek efektīvi piemērota dalībvalstīs un ka hartā noteiktās tiesības, tostarp vienlīdzība un nediskriminēšana, ir īstenojamas visiem.

Šajā rīcības plānā ir paredzēta virkne pasākumu, lai pastiprinātu rīcību, palīdzētu sadzirdēt cilvēkus ar rases vai etnisko piederību minoritātei un apvienotu visu līmeņu dalībniekus kopīgos centienos efektīvāk risināt rasisma problēmu un veidot dzīvi bez rasisma un diskriminācijas visiem.

2.Rasisms individuālā līmenī – cilvēkiem un sabiedrībai nodarītā kaitējuma novēršana

2.1.Rasisma un rasu diskriminācijas apkarošana, izmantojot tiesību aktus: pārskatīšana un rīcība

Šodien rīcība diskriminācijas, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanai Eiropas līmenī balstās uz iedibinātu ES tiesisko regulējumu. Tā pamatā ir vairāki Līgumu noteikumi 12 , kā arī vispārējie nediskriminēšanas un vienlīdzības principi, kas atkārtoti apstiprināti arī ES Pamattiesību hartā 13 .

Lai gan rasisma apkarošanai ir nepieciešama apņēmīga rīcība daudzās jomās, tiesību aktu sniegtā aizsardzība ir ļoti svarīga. Lai izveidotu visaptverošu sistēmu aizsardzībai pret diskrimināciju, pirmkārt un galvenokārt ir efektīvi jāpanāk tiesiskā regulējuma izpilde, lai nodrošinātu, ka praksē tiek ievērotas individuālās tiesības un pienākumi. Tas nozīmē arī to, ka jānodrošina, lai šajā aizsardzībā nebūtu trūkumu. Nesenie notikumi, kas liecina par rasistisku spriedzi, ir raisījuši bažas, ka tiesiskā aizsardzība pret rasu vai etnisku diskrimināciju netiek efektīvi īstenota. Tas ir saistīts arī ar bažām par attiecībām starp tiesībaizsardzības iestādēm un minoritātēm (sk. 2.2. iedaļu).

Komisija veiks spēkā esošā tiesiskā regulējuma visaptverošu novērtējumu, lai noteiktu, kā uzlabot īstenošanu, un to, vai tas joprojām atbilst paredzētajam mērķim un vai ir jānovērš trūkumi. Šā novērtējuma pamatā būs ES tiesību aktu transponēšanas un īstenošanas pastāvīgā uzraudzība, jo īpaši regulārais dialogs ar dalībvalstīm un gaidāmais ziņojums par Rasu vienlīdzības direktīvas īstenošanu. Ieinteresēto personu atsauksmes, jo īpaši tās, kurās paustas rasisma un rasu diskriminācijas skarto personu bažas, arī būs būtiskas, lai noteiktu, kas ir jāmaina, lai maksimāli vairotu ES rīcības apjomu un ietekmi.

Rasu vienlīdzības direktīva un līdztiesības iestādes

Rasu vienlīdzības direktīva 14 vairāk nekā divdesmit gadus ir veidojusi tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ. Tā aizliedz tiešu un netiešu diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ tādās jomās kā nodarbinātība un profesija, izglītība, sociālā aizsardzība, tostarp veselības aprūpe, sociālās priekšrocības, kā arī piekļuve precēm un pakalpojumiem, kas pieejami sabiedrībai, tostarp mājokļiem, un to nodrošināšana. Pēdējos gados Komisija ir pastiprinājusi tās īstenošanas uzraudzību. Īpaša uzmanība tika pievērsta romu bērnu diskriminācijai izglītībā. Komisija 2021. gadā ziņos par direktīvas piemērošanu 15 un līdz 2022. gadam veiks turpmākus pasākumus, izmantojot iespējamos tiesību aktus. Ziņojumā tiks izvērtēta pieredze, kas gūta, īstenojot direktīvu, un identificēti visi trūkumi; viena no jomām, kas jāaplūko īpaši saistībā ar iespējamiem jauniem tiesību aktiem, ir tiesībaizsardzība 16 . Ziņojums arī palīdzēs iegūt informāciju turpmākai rīcībai, lai par prioritārām noteiktu pārkāpumu procedūras, kurām ir būtiska ietekme.

Direktīvā noteikts, ka visām dalībvalstīm jāizraugās iestāde, kas sniegtu neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicinātu vienlīdzību, veiktu neatkarīgus apsekojumus un izdotu neatkarīgus ziņojumus un ieteikumus. Šīm līdztiesības iestādēm ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka indivīdi un grupas, kas saskaras ar diskrimināciju, var pilnībā izmantot savas tiesības; tām būtu jāspēj efektīvi veikt uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tomēr ES tiesību aktos dalībvalstīm ir atstāta rīcības brīvība attiecībā uz līdztiesības iestāžu pilnvarām un darbību. Tas rada būtiskas atšķirības starp valstu līdztiesības iestādēm, ko Komisija centās mazināt 2018. gadā ieteikumā par līdztiesības iestāžu standartiem 17 . Līdztiesības iestāžu loma un neatkarība, kā arī iespējamā vajadzība pēc jauniem tiesību aktiem, lai stiprinātu šo iestāžu lomu, būs svarīgs temats 2021. gada ziņojumā.

Komisija arī mudina dalībvalstis atvieglot stratēģisku tiesvedību 18 valsts līmenī saskaņā ar Komisijas ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem un saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem. Stratēģiskā tiesvedība ir būtiska, lai palielinātu sabiedrības informētību un veicinātu cilvēktiesību skaidrošanu un aizsardzību.

Pašlaik tie ES tiesību akti diskriminācijas novēršanas jomā, kas neattiecas uz nodarbinātību, profesionālo apmācību un arodmācībām, attiecas tikai uz dzimumu un rasu vai etnisko piederību 19 . Trūkst horizontālas pieejas, kas aptvertu visus diskriminācijas veidus. Lai novērstu nepilnības aizsardzībā pret jebkāda veida diskrimināciju, Komisija turpinās veicināt virzību uz vajadzīgo vienprātību Padomē, lai pieņemtu 2008. gada priekšlikumu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas 20 . 

Pamatlēmums par cīņu pret rasismu un ksenofobiju un citi juridiski līdzekļi cīņā pret rasismu

Pamatlēmuma par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju 21 mērķis ir nodrošināt, ka nopietnas rasisma un ksenofobijas izpausmes ir sodāmas ar efektīviem, samērīgiem un preventīviem kriminālsodiem visā ES. Šā instrumenta efektīvai īstenošanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka naida runa un naida noziegumi tiek efektīvi krimināli sodīti un ka noziegumos cietušie tiek atzīti un viņiem tiek nodrošināti efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Pamatlēmumu papildina Cietušo tiesību direktīva 22 , kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt taisnīgumu, aizsardzību un atbalstu cietušajiem no naida noziegumiem un naida runas.

Kopš 2014. gada 23 Komisija ir uzraudzījusi pamatlēmuma transponēšanu ES dalībvalstu tiesību sistēmās. Pastāv nopietnas bažas par to, cik lielā mērā valstu kriminālkodeksos ir pareizi noteikta kriminālatbildība par naida runu un naida noziegumiem. Komisija prioritārā kārtā veiks visaptverošus centienus, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu pamatlēmuma transponēšanu un īstenošanu visā ES, jo īpaši gadījumos, kad naida runas definīcija vai kriminālatbildības noteikšana par naida noziegumiem nav pareizi transponēta valsts tiesību aktos, un vajadzības gadījumā sāks pārkāpuma procedūras.

Rasisms ir pieredzēts arī tiešsaistē. Pamatlēmumā prasīts, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību vai naidu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes, nacionālās, rasu vai etniskās piederības dēļ, tostarp, ja darbības veiktas tiešsaistē. Tomēr joprojām turpina pieaugt nelikumīgu naidu runu daudzums tiešsaistē, un rasistiska naida runa ir izplatīta parādība 24 . Pirms četriem gadiem Komisija ierosināja Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, un informācijas tehnoloģiju (IT) platformas brīvprātīgi apņēmās pārskatīt un vajadzības gadījumā dzēst nelikumīgu naidīgu izteikumu saturu 25 . Lai gan rīcības kodeksa piektais novērtējums liecina, ka ir panākts ievērojams progress naidīgu izteikumu izskaušanā tiešsaistē 26 , platformām joprojām ir jāuzlabo pārredzamība un atgriezeniskā saite ar lietotājiem. Komisija turpinās sadarboties ar IT uzņēmumiem un paplašināt šos centienus, tos attiecinot arī uz citām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām, tostarp tām, kuras galvenokārt izmanto bērni un pusaudži, kā arī turpinās veicināt praktiskus pasākumus, lai apkarotu naidīgus izteikumus tiešsaistē un veicinātu dažādības pieņemšanu.

Nākamais pasākums tiks veikts ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu, ar ko tiks palielināti un saskaņoti tiešsaistes platformu un informācijas pakalpojumu sniedzēju pienākumi un pastiprināta platformu satura politikas pārraudzība ES 27 . Apsveramie risinājumi ietver pienākumus ieviest paziņošanas un rīcības sistēmas, kā arī ziņošanas un pārredzamības pienākumus, saskaņā ar kuriem platformām ir jāsniedz informācija par to, kā tās vēršas pret nelikumīgu saturu, tostarp nelikumīgām naida runām. Tas ne tikai veicinātu satura moderācijas politiku, kas aizsargā vārda brīvību tiešsaistē, bet arī nodrošinātu pamatu datu vākšanai par rasistisku naida runu apmēru un veidiem tiešsaistē, palīdzot pilsoniskajai sabiedrībai un politikas veidotājiem formulēt politiku, kas efektīvi vērsta pret rasismu.

ES Interneta foruma paspārnē Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un interneta uzņēmumiem, lai izveidotu tādu atsauces sarakstu ar aizliegtiem vardarbīga ekstrēmisma simboliem un grupām, kas jāizmanto brīvprātīgi, lai iekļautu savā satura moderācijas politikā. Ar to paredzēts iepazīstināt ES Interneta foruma ministru sanāksmē 2020. gada decembrī.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā 28 ir noteiktas prasības audiovizuālo mediju pakalpojumu un video koplietošanas platformu lietotāju aizsardzībai pret kūdīšanu uz vardarbību vai naidu, kā arī pret diskriminējošiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem. Tā arī uzliek par pienākumu video koplietošanas platformām veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu lietotājus no rasistiska un ksenofobiska satura.

Būtu jāuzsver, ka visos pasākumos, kas ierobežo tiesības uz vārda brīvību, attiecīgā gadījumā ir jāievēro Pamattiesību hartas 11. un 52. pantā noteiktās prasības un dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas.

Komisija: -ziņos par Rasu vienlīdzības direktīvas īstenošanu 2021. gadā; -līdz 2022. gadam iesniegs visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai novērstu trūkumus, tostarp stiprinātu līdztiesības iestāžu lomu un neatkarību; -nodrošinās Pamatlēmuma par cīņu pret rasismu un ksenofobiju pilnīgu un pareizu transponēšanu un īstenošanu visā ES, tostarp izmantojot pārkāpuma procedūras. Komisija mudina dalībvalstis: -nodrošināt ES tiesību aktu pilnīgu transponēšanu un pareizu piemērošanu dalībvalstīs; -strauji panākt vienošanos par Komisijas 2008. gada priekšlikumu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.

2.2.Pasākumi ārpus ES tiesību aktiem – darīt vairāk, lai risinātu rasisma problēmu ikdienas dzīvē

Tiesībaizsardzības iestāžu veiktā diskriminācijas apkarošana

Efektīva policijas darbība un pamattiesību ievērošana papildina viena otru. Tiesībaizsardzības iestādēm ir vislielākā nozīme, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek ievēroti un ka tiek garantēta drošība. Cīņā pret rasismu ir svarīgi atzīt dažādību un nodrošināt taisnīgu tiesībaizsardzību. Tomēr ziņojumi par diskrimināciju ir seni: FRA savos pētījumos 29 ir iekļāvusi nelikumīgu profilēšanu un policijas darbības. Šāda diskriminācija var iedragāt uzticēšanos iestādēm un radīt citus negatīvus rezultātus, piemēram, nepietiekamu ziņošanu par noziegumiem un pretestību valsts iestādēm.

ES aģentūras, piemēram, FRA un Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), jau ir devušas ievērojamus resursus 30 , lai uzlabotu dalībvalstu spēju nodrošināt, ka valsts dalībnieki ievēro pamattiesības un principus, jo īpaši nediskriminēšanas jomā. Arī starptautiskās organizācijas 31 ir veicinājušas šā mērķa sasniegšanu.

Tiesībaizsardzības amatpersonas parasti un likumīgi izmanto profilēšanu, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus, izmeklētu tos un sauktu pie atbildības par tiem. Tomēr profilēšana, kas izraisa diskrimināciju 32 , pamatojoties uz īpašu kategoriju personas datiem, piemēram, datiem, kas atklāj rasu vai etnisko piederību, ir nelikumīga 33 . Eiropas Padomes iestāde Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) 2020. gada jūlijā īpaši brīdināja pret rasu profilēšanu 34 .

Ar augsta līmeņa grupas rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos starpniecību Komisija atbalstīs dalībvalstis, lai novērstu diskriminējošu attieksmi tiesībaizsardzības jomā, attīstītu vajadzīgās prasmes naida noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem un nodrošinātu taisnīgu un pienācīgu attieksmi pret cietušajiem 35 . Tas ietvers galveno trūkumu un vajadzību apzināšanu ES dalībvalstīs un apmācības pasākumus, lai atklātu naida noziegumus un veiktu kriminālvajāšanu par tiem. FRA tiks aicināta apkopot un izplatīt labu praksi, kas veicina taisnīgu policijas darbību, pamatojoties uz spēkā esošo apmācības rokasgrāmatu 36 un rokasgrāmatu par nelikumīgas profilēšanas novēršanu 37 . Aģentūrai būtu arī jāturpina vākt un publicēt datus par policijas attieksmi pret minoritātēm. CEPOL būtu jāpastiprina darbs pie visaptverošiem apmācību piedāvājumiem par cilvēktiesībām, ētiku un rasismu un jāpalielina vidējā līmeņa un vecāko policijas darbinieku un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvju informētība par taisnīgu un iekļaujošu policijas darbību 38 .

Nepietiekama ziņošana par naida noziegumiem ar rasistisku motivāciju 39 ir nopietns šķērslis tiesībaizsardzībai un politikas veidošanai. Nesenajā ES stratēģijā par cietušo tiesībām 40 ir atzīts, ka noziegumos cietušajiem, kas pieder pie nelabvēlīgā situācijā esošām vai neaizsargātām kopienām vai minoritātēm, var būt maza uzticēšanās valsts iestādēm, un tas liedz viņiem ziņot par noziegumiem. Viena no stratēģijas piecām galvenajām prioritātēm ir droša vide cietušajiem, kuri ziņo par noziegumiem. Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku dažādība un iekļaujoša policijas darbība var pastiprināt uzticēšanās līmeni tiesībaizsardzības iestādēm un tādējādi uzlabot ziņošanu par noziegumiem. ECRI stingri mudināja dalībvalstis izstrādāt darbā pieņemšanas procedūras, kas nodrošinātu, ka policijas sastāvs atspoguļo iedzīvotāju dažādību, kā arī izveidot sistēmas dialogam starp policiju un minoritāšu grupu locekļiem. Uzticēšanās un ticamība ir būtiski svarīgas, lai uzlabotu sadarbību starp visiem un līdz ar to arī tiesībaizsardzības efektivitāti. Pašreizējā darba grupa naida noziegumu reģistrēšanas, datu vākšanas un ziņošanas veicināšanas jautājumos izstrādās galvenos pamatprincipus, kā mudināt cietušos ziņot par naida noziegumiem, un FRA 2021. gadā nāks klajā ar ziņojumu par naida noziegumu ziņošanas veicināšanu.

Drošība un drošums

Dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai aizliegtu rasistiskus grupējumus un to simbolus, bieži vien saskaņā ar tiesību aktiem par naida noziegumiem, naida runu vai terorismu, vai ir noteikušas kriminālsankcijas saistībā ar noziegumu pret cilvēci un/vai nacistiskā un fašistiskā perioda noliegšanu, kā arī teroristu grupu propagandu. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai panāktu labāku kopīgu izpratni par to, kā vērsties pret vardarbīgiem ekstrēmistu grupējumiem. Tas ietver pārskatu par valstu reakciju uz vardarbīgu ekstrēmismu, kas jāiesniedz attiecīgajām Padomes darba grupām 2020. gada novembrī. Turpināsies kopīgs darbs ar dalībvalstīm, lai apzinātu trūkumus, paraugpraksi un ieteikumus cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, ar kuriem paredzēts nākt klajā 2021. gada sākumā.

Jānodrošina labāka to vietu aizsardzība, kurās pulcējas daudz cilvēku. Lai gan jautājums galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, Komisija ir pastiprinājusi centienus saskaņā ar 2017. gada rīcības plānu, lai atbalstītu sabiedrisku vietu aizsardzību 41 . Pēdējos gados gan Eiropā, gan visā pasaulē vairāki teroristu uzbrukumi bija vērsti pret cilvēkiem kulta vietās, un to pamatā bieži bija rasu naids 42 . Drošības savienības stratēģijā 43 ir paskaidrots, kā Komisija sadarbosies gan ar privāto sektoru, gan ar reģionālajām un vietējām iestādēm, lai mazinātu risku cilvēkiem sabiedriskās vietās.

Riski saistībā ar jaunajām tehnoloģijām

Līdzās daudzajām digitālās pārejas un jaunu tehnoloģiju izstrādes piedāvātajām iespējām tās var izmantot, lai pastiprinātu cīņu pret rasismu. Tomēr tās var arī radīt jaunas problēmas rasu līdztiesībai un nediskriminēšanai un iespēju vienlīdzībai kopumā, ja tās nav pietiekami un pienācīgi reglamentētas. Komisijas Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu 44 ir izklāstīts, kā konkrēti šīs tehnoloģijas, kas strauji attīstās, izmantošanas veidi ietver vairākus potenciālus riskus. Algoritmu izmantošana var saglabāt vai pat stimulēt rasu aizspriedumus, ja dati algoritmu izstrādei neatspoguļo ES sabiedrības dažādību.

Piemēram, pētījumi ir parādījuši, ka uz mākslīgo intelektu balstīti sejas atpazīšanas algoritmi var uzrādīt augstus nepareizas klasifikācijas rādītājus, ja tos izmanto dažās demogrāfiskās grupās, piemēram, sievietēm un cilvēkiem ar rasu vai etnisko piederību minoritātei 45 . Tā var iegūt neobjektīvus rezultātus, un tas galu galā var izraisīt diskrimināciju 46 . Komisija un aģentūra eu-LISA strādā pie sejas atpazīšanas tehnoloģijām, kas izmantojamas ES lielajās IT sistēmās robežu pārvaldībai un drošībai 47 .

ES datu aizsardzības noteikumi jau ietver vairākus aizsardzības pasākumus attiecībā uz biometrisko datu apstrādi fiziskas personas unikālas identifikācijas nolūkā. Gaidāmajā priekšlikumā par horizontālu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta jomā uzmanība īpaši tiks veltīta neobjektivitātes un diskriminācijas riskam, kas var rasties mākslīgā intelekta sistēmās. Paredzams, ka tiks ierosinātas īpašas prasības attiecībā uz apmācības datu kopu kvalitāti un neobjektivitātes noteikšanas un koriģēšanas testēšanas procedūrām, kas agrīnā posmā palīdzēs novērst negatīvu diskriminējošu ietekmi un nodrošināt nepārtrauktu uzraudzību un modrību attiecībā uz atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem līdztiesības jomā visā mākslīgā intelekta darbības ciklā. Attālinātu biometrisko identifikāciju un citas intruzīvas uzraudzības tehnoloģijas varētu uzskatīt par augsta riska mākslīgā intelekta lietojumprogrammām, kurām būtu jāatbilst konkrētām prasībām un kurām būtu jāveic ex ante atbilstības novērtējums.

Nodarbinātība, izglītība, veselība un mājokļi

Neraugoties uz uzlaboto tiesisko regulējumu, kas vērsts pret diskrimināciju, joprojām pastāv nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem, un tiesību akti ir jāatbalsta ar politikas pasākumiem. Ja tiesiskā aizsardzība nav pietiekama, Komisija apkaros rasismu, izmantojot arī politiku un finansēšanas programmas.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir nodrošināt taisnīgumu ikviena iedzīvotāja ikdienas dzīvē neatkarīgi no tā, vai viņš mācās, strādā, meklē darbu vai ir pensijā, dzīvo pilsētā vai lauku apvidū, neatkarīgi no personiskajām pazīmēm, tostarp rasu vai etniskās piederības. Ar rīcības plānu attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ar ko Komisija nāks klajā 2021. gadā, vēl vairāk tiks atbalstīta līdztiesība darba tirgū, tostarp attiecībā uz cilvēkiem ar rasu vai etnisko piederību minoritātei 48 . Tāpat 2021. gadā Komisija nāks klajā ar Garantiju bērniem, kuras mērķis būs nodrošināt labāku sociālo iekļaušanu visiem bērniem, kam tā nepieciešama, un nodrošināt viņiem piekļuvi galvenajiem pakalpojumiem.

Mums visiem ir jāpieliek pūles, lai Eiropā valdītu labklājība un sociāls taisnīgums. Tomēr Covid-19 krīze ir parādījusi vai pat saasinājusi nevienlīdzību. Pilnībā izmantojot iespējas, ko piedāvā Next Generation EU un tehniskā atbalsta instruments strukturālajām reformām, Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka atbalsts tādās jomās kā darba tirgus, izglītība un apmācība, sociālā aizsardzība, veselības aprūpe un mājokļi veicina vienlīdzību.

2021.–2027. gada plānošanas periodā ES fondi atbalstīs dalībvalstu centienus veicināt sociālo iekļaušanu 49 , nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem un apkarojot diskrimināciju. ES fondi veicinās infrastruktūras attīstību un vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, veselības un sociālajai aprūpei, mājokļiem un augstas kvalitātes, nenošķirtiem un iekļaujošiem pakalpojumiem izglītībā un apmācībā visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

-Nodarbinātība

Nodarbinātības jomā diskriminācijas aizliegums attiecas uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, invaliditāti, vecumu, dzimumorientāciju un reliģiju vai pārliecību. Tomēr diskriminācija darbā vai darba meklējumos ir plaši izplatīta; tā var izpausties dažādos veidos un ietekmēt atsevišķas grupas vairāk nekā citas 50 . Piemēram, Āfrikas izcelsmes cilvēki saskata īpaši lielu neatbilstību starp viņu nodarbinātības kvalitāti un izglītības līmeni, kas izpaužas kā zemāks apmaksātā darba rādītājs to cilvēku vidū, kuriem ir augstākā izglītība, salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem 51 . Ir pierādījumi, ka kandidāti, kuri savā dzīves aprakstā (curriculum vitae) atklāti norāda, ka ir musulmaņi, saņem mazāk uzaicinājumu uz darba intervijām nekā vienlīdz kvalificēti kandidāti ar “reliģiski neitrālu” dzīves aprakstu 52 . Salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem ir daudz augstāks to jauniešu īpatsvars ar Ziemeļāfrikas, Āfrikas vai romu kopienu izcelsmi, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu 53 . Paredzams, ka problēmas saasināsies līdz ar Covid-19 krīzi, jo ekonomikas lejupslīdei ir tendence saasināt nevienlīdzību. Šajā sakarā izšķiroša nozīme ir spēkā esošo juridisko instrumentu pilnīgai īstenošanai un izpildei. Turklāt rīcības plāns attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru palīdzēs labāk novērst diskrimināciju nodarbinātības jomā.

Tāpat arī pareizās prasmes nozīmē, ka ir vieglāk atrast darbu, palikt darba tirgū un pāriet no vienas darbavietas uz citu. Tam nepieciešama vienlīdzīga piekļuve profesionālās pilnveides iespējām visiem cilvēkiem neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības vai citiem aspektiem, uz kuriem var būt balstīta diskriminācija. Komisija nesen pieņēma Eiropas prasmju programmu 54 , kuras stūrakmens ir sociālais taisnīgums, ieskaitot Padomes ieteikumu par profesionālo izglītību un apmācību (PIA), kurā pausts aicinājums nodrošināt, lai PIA programmas būtu iekļaujošas attiecībā uz neaizsargātām grupām, tostarp cilvēkiem ar rasu vai etnisko piederību minoritātei 55 . Jaunieši no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, jaunieši ar rasu vai etnisko piederību minoritātei vai jaunieši migranti saskaras ar papildu šķēršļiem ienākšanai darba tirgū. Pastiprinātajā garantijā jauniešiem šī problēma ir atzīta un dalībvalstīm ir ieteikts pastiprināti vērsties pie visneaizsargātākajiem jauniešiem un pievērst pienācīgu uzmanību visu veidu diskriminācijai 56 . Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls apzinās valstu nodarbinātības dienestos visā ES piemērotās pieejas nediskriminēšanai un veicinās savstarpēju mācīšanos uz šā pamata 57 . Arī sociālie uzņēmumi un sociālā ekonomika kopumā var būt celmlauži cīņā pret rasu nevienlīdzību, un to loma tiks apskatīta Eiropas rīcības plānā sociālajai ekonomikai, ar ko Komisija nāks klajā 2021. gadā.

-Izglītība

Saskaņā ar Rasu vienlīdzības direktīvu bērniem ar jebkuru rasu vai etnisko piederību jābūt vienlīdzīgai piekļuvei izglītībai. Skolotāji ir jāapmāca strādāt ar visiem bērniem un ņemt vērā dažādas izcelsmes skolēnu vajadzības, tostarp jautājumos, kas skar rasu diskrimināciju. Skolām vajadzētu būt drošām patvēruma vietām, bez iebiedēšanas, rasisma un diskriminācijas. Bērni būtu savlaicīgi jāizglīto tādos jautājumos kā līdztiesība, cieņa un iekļaušana, un viņiem vajadzētu būt spējīgiem veicināt šādas vērtības savu vienaudžu un kopienu vidū  58 .

Lai gan par izglītības un apmācības sistēmu saturu un organizāciju ir atbildīgas dalībvalstis, iekļaujošas izglītības stiprināšana ir viena no ES sadarbības prioritātēm. Iekļaušana un taisnīgums izglītībā būs viena no Eiropas izglītības telpas prioritārajām dimensijām. Šis iekļaušanas un taisnīguma pienākums vienlīdz attiecas arī uz digitālo mācīšanos un izglītību saskaņā ar atjaunināto digitālās izglītības rīcības plānu, kas tiks iesniegts šogad. Komisija 2021. gadā nāks klajā ar visaptverošu stratēģiju par bērnu tiesībām, kurā būs iekļautas darbības rasisma un diskriminācijas apkarošanai. Skolām ir būtiska loma, palīdzot mazināt rasu stereotipus un aizspriedumus bērnu vidū.

Arī jauniešiem var būt svarīga loma cīņā pret rasismu un diskrimināciju. Komisija kopā ar dalībvalstīm apkopoja Eiropas jauniešu viedokļus, izmantojot ES jaunatnes dialoga procesus, kuru rezultātā tika sasniegti 11 Eiropas jaunatnes mērķi 59 . Tie sniedz redzējumu par Eiropu, kas ļauj jauniešiem pilnībā īstenot savu potenciālu, veicina vienlīdzību un iekļaujošu sabiedrību.

Ar programmu “Erasmus+” finansē projektus, kas veicina cilvēku ar rasu vai etnisku piederību minoritātei integrāciju 60 . Tāpat Eiropas Solidaritātes korpuss var veicināt solidaritātes aktivitātes, kas vērstas uz cīņu pret rasismu un diskrimināciju, un plašu līdzdalību 61 . Turpmākās programmas 62  nodrošinās, ka tiek pieliktas pūles, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un uzlabotu to cilvēku informēšanu, kuriem ir mazāk iespēju, cita starpā novēršot šķēršļus, ar kuriem saskaras nepietiekami pārstāvētas grupas un minoritātes, lai piekļūtu programmu piedāvātajām iespējām, un dodot iespēju projektu organizētājiem un dalībniekiem diskrēti mijiedarboties ar cilvēkiem no dažādām vidēm.

Radikalizācijas izpratnes tīkls 63 atbalstīs skolotāju, jaunatnes darbinieku un plašākas visu vecuma grupu kopienas darbu saistībā ar polarizējošām debatēm un stigmatizējošu runu klasē.

-Veselība

Covid-19 krīze ir parādījusi 64 , kādas sekas ir pašreizējai veselības aprūpes jomā vērojamajai nevienlīdzībai, no kuras cieš cilvēki ar rasu vai etnisko piederību minoritātei 65 . Rasisms rada traumu un tādējādi var ietekmēt arī cilvēku garīgo veselību. Jaunā programma “ES Veselība” un Eiropas plāns cīņai pret vēzi palīdzēs novērst nevienlīdzību veselības jomā, ņemot vērā dažādu grupu īpašās vajadzības. Paraugprakses apmaiņa starp veselības aprūpes speciālistiem visā ES un diskusijas ar pacientu organizācijām un pilsonisko sabiedrību palīdzēs nodrošināt uz pacientiem orientētu pieeju, kas aptver cilvēku ar rasu vai etnisko piederību minoritātei īpašās vajadzības. ES Veselības politikas platformā 66 īpaša uzmanība tiks pievērsta tādas nevienlīdzības mazināšanai, kuras pamatā ir rasu vai etniskā piederība, un pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi tiks nodoti ES un valsts līmeņa veselības politikas veidotājiem. Komisijas Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa 67 tiks aicināta izvēlēties labāko praksi attiecībā uz to, kā veselības profilakses stratēģijās, kuras jāizvērš ar ES budžeta atbalstu, iekļaut cilvēkus ar rasu vai etnisko piederību minoritātei. Arī papildu pētniecības projekti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros varētu dot ieguldījumu šajā darbā. Būtu jāveic pētījumi par veselības sociālekonomiskajiem faktoriem no rasu viedokļa.

-Mājokļi

Personas, kas saskaras ar rasu diskrimināciju, ir vairāk pakļautas sliktu dzīves apstākļu un mājokļa segregācijas riskam 68 . Diskriminācija mājokļu tirgū 69 pastiprina segregāciju 70 , radot domino efektu izglītības vai nodarbinātības iespēju ziņā un – ģimeņu ar bērniem gadījumā – būtisku negatīvu ietekmi uz bērnu attīstību.

Valsts un vietējās iestādes ir galvenās atbildīgās par pasākumiem 71 , kas veicami, lai novērstu sociālo un mājokļu segregāciju un atrisinātu šo problēmu 72 . Kohēzijas politikas fondi 73 2021.–2027. gada periodā joprojām būs galvenie instrumenti, lai atbalstītu darbības tādu mājokļu jomā, kas nav nošķirti, un nodrošinātu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem vispārējiem pakalpojumiem. Joprojām būtiska būs atbilstība ES Pamattiesību hartai, izņemot finansiālu atbalstu darbībām, kas veicina jebkāda veida jaunas segregācijas radīšanu. Komisijas “renovācijas viļņa” iniciatīva veicinās energoefektivitāti sociālajos mājokļos un citos mājokļos, kuros dzīvo cilvēki ar mazākiem ienākumiem.

Komisija: -nodrošinās, ka tiesiskajā regulējumā mākslīgā intelekta jomā uzmanība īpaši tiks veltīta neobjektivitātes un diskriminācijas riskam, kas var rasties mākslīgā intelekta sistēmās; -izmantos politikas pasākumus un finansēšanas programmas, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai un mājokļiem; -nodrošinās, ka gaidāmajā visaptverošajā stratēģijā par bērnu tiesībām tiks iekļautas konkrētas darbības rasisma un diskriminācijas apkarošanai. Komisija mudina dalībvalstis: -pastiprināt centienus, lai novērstu diskriminējošu attieksmi tiesībaizsardzības iestādēs un palielinātu uzticamību tiesībaizsardzības darbam pret naida noziegumiem; -veidot pārskatu par valsts reakciju uz vardarbīgu ekstrēmismu un noteikt trūkumus un paraugpraksi tā apkarošanā. FRA būtu jāapkopo dati un jāizplata laba prakse, kas veicina taisnīgu policijas darbību. CEPOL būtu jānodrošina efektīvas apmācību programmas.

3.Strukturālais rasisms – pamatproblēmas risināšana

Rasisms bieži vien ir dziļi iesakņojies mūsu sabiedrības vēsturē un ir saistīts ar tās kultūras saknēm un normām. To var redzēt veidā, kā darbojas sabiedrība, kā tiek sadalīta vara un kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas var būt neapzināts un bieži vien izpaužas tādējādi, ka netiek aizstāvētas rasisma skarto cilvēku intereses, pat ja ne vienmēr tas ir tiešs mēģinājums atstumt. Tā kā strukturālā rasisma ietekme var būt tikpat nopietna un kaitīga kā individuālais rasisms, ir jāatzīst tā pastāvēšana un tas ir jānovērš, izmantojot proaktīvu politiku. Intersekcionālā perspektīva padziļina izpratni par strukturālo rasismu un padara atbildes pasākumus efektīvākus.

3.1.Pārmaiņu rīcībpolitikas

Stereotipu apkarošana un vēstures izpratnes veidošana

Stereotipi var būt gadsimtiem seni, iesīkstējuši un ar tendenci būt pašpietiekamiem. Pārāk bieži stereotipus pastiprina sociālās sašķeltības tendence, kas minoritātes nobīda atsevišķā telpā, nošķirot no vairākuma gan sociālajā, gan arī fiziskajā ziņā.

Aizspriedumus un stereotipus, pirmkārt, var risināt, atzīstot rasisma vēsturiskās saknes. Koloniālisms, verdzība un holokausts ir iesakņoti mūsu vēsturē un būtiski ietekmē sabiedrību šodien. Atceres nodrošināšana ir svarīgs elements iekļaušanas un sapratnes veicināšanā: piemēram, ES būtu skaidri jānorāda galvenās ar rasismu saistītās piemiņas dienas, kā Starptautiskā verdzības izskaušanas diena 74 , kā to ierosinājis Eiropas Parlaments 75 . Vēsture un vēstures mācīšana ir svarīgs jautājums Eiropas Padomes izglītības programmās 76 . Eiropas Padome 2020. gada jūlijā pieņēma ieteikumu, kurā aicināja iekļaut romu un/vai Travellers vēsturi skolu mācību programmās un mācību materiālos. Kā daļa no ES rīcības kultūras un vērtību jomā programma “Radošā Eiropa” un programma “Pilsonība, vienlīdzība, tiesības un vērtības” piedāvās atbalstu projektiem, kuru mērķis ir novērst šķēršļus un kuri veicina nepietiekami pārstāvētu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālo iekļaušanu un līdzdalību, tostarp tādus aspektus kā minoritāšu vieta Eiropas sabiedrībā un koloniālisma vēsturiskais mantojums.

Veids, kādā plašsaziņas līdzekļos tiek attēloti cilvēki ar rases vai etnisko piederību minoritātei, un tas, vai viņi vispār tiek vai netiek attēloti, var pastiprināt negatīvos stereotipus, jo viņu nepietiekama pārstāvība plašsaziņas līdzekļu profesijās vēl vairāk pastiprina šo tendenci. Līdzsvarotām demokrātiskām debatēm ir vajadzīgi neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi. Līdzsvarota un pozitīva vēstījuma veicināšana, žurnālistu informētības un zināšanu palielināšana, kā arī plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšana ir izšķirīgi svarīgs devums iekļaujošai sabiedrībai. Pamatojoties uz semināriem par romiem 77 , Komisija izstrādās virkni semināru par rasu un etniskajiem stereotipiem, pulcējot kopā žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēku ar rases vai etnisko piederību minoritātei pārstāvjus. Turklāt Komisija sadarbojas ar Eiropas Žurnālistu federāciju saistībā ar virkni tiešsaistes semināru, kas plānoti 2021. gada sākumā, lai veicinātu informētību un līdzsvarotu informācijas izklāstu par musulmaņiem un islāmu. Kultūras un radošās nozares saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, nepietiekamu pārstāvību filmu veidotāju vidū vai stereotipiem citos kultūras produktos. Tajā pašā laikā šīs nozares var būt spēcīgs līdzeklis līdztiesības, daudzveidības un iekļaušanas veicināšanai.

Komisija 2021. gadā un turpmāk, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no iepriekšējām iniciatīvām, veicinās izpratnes veidošanu, izmantojot mērķtiecīgus komunikācijas pasākumus. Tas ietvers iespēju uzrunāt augsta līmeņa pārstāvjus politiskā, sportā, uzņēmējdarbībā vai kultūras jomā un aicinājumu organizācijām ar plašu auditoriju sniegt atbalstu.

Viens no dezinformācijas mērķiem var būt jo īpaši vērsties pret minoritātēm, kā arī plašāk kurināt sociālos nemierus. Covid-19 pandēmija sniedza tam daudzus piemērus 78 . Eiropas Digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centra darbā, atbalstot faktu pārbaudītājus un pētniekus cīņā pret dezinformāciju, īpaša uzmanība tiks pievērsta dezinformācijai un sazvērestību teorijām, kas vērstas uz minoritāšu kopienām. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes kampaņās svarīga nozīme ir arī rasu diskriminācijas vēstījuma mazināšanai, kas tiek izplatīts ar dezinformācijas palīdzību. Projekti “Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem” 79 atbalsta šos mērķus. Šo darbu turpinās izvērst gaidāmajā Eiropas demokrātijas rīcības plānā un plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plānā.

ES rīcībā sporta jomā prioritāte arī tiek piešķirta projektiem, kas vēršas pret stereotipiem un veicina sociālo iekļaušanu ar sporta palīdzību, tostarp sadarbībā ar tādām nozīmīgām organizācijām kā Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) un Starptautiskā Futbola asociāciju federācija (FIFA) 80 .
Saskaņā ar 2021.–2027. gada programmu “Erasmus+” 81 īpašā uzmanība tautas sportam 82 ļaus vieglāk piedalīties cilvēkiem no jebkuras vides, tostarp cilvēkiem ar rases vai etnisko piederību minoritātei.
Kultūras nozare, sākot ar mūziku un beidzot ar kino un skatuves mākslu, ir spēcīga joma iekļaušanas veicināšanai un rasisma apkarošanai.

Pareizie dati apzinātai rīcībpolitikas izvēlei

Precīzi un salīdzināmi dati ir būtiski, lai politikas veidotāji un sabiedrība varētu novērtēt diskriminācijas apmēru un raksturu, kā arī lai izstrādātu, pielāgotu, uzraudzītu un novērtētu rīcībpolitikas. Tādēļ dati ir jāsadala pēc etniskās vai rasu izcelsmes 83 . Tomēr salīdzinājumā ar datiem par citiem diskriminācijas pamatiem, piemēram, dzimumu, invaliditāti un vecumu, šādu datu ir salīdzinoši maz. Šķēršļi ir kopīgas metodikas izveides problēmas, jo dažas dalībvalstis vāc šādus datus, savukārt citas apzināti izvairās no šādas pieejas. Tā rezultātā daudzos apsekojumos galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kā tiek uztverta diskriminācija, vai tiek izmantoti aizstājēji, piemēram, pilsonība vai dzimšanas valsts. Uzticamu un salīdzināmu datu vākšana Eiropas un valstu līmenī ir būtisks efektīvas rīcības priekšnoteikums.

Svarīga loma ir Pamattiesību aģentūrai, piemēram, sadarbībā ar Komisiju tā atbalsta dalībvalstu centienus uzlabot datu vākšanu un reģistrēšanu par naida noziegumiem. Nākamajos divos gados notiks jauni Pamattiesību aģentūras apsekojumi par imigrantu un imigrantu pēcnācēju stāvokli, kā arī par diskrimināciju un naida noziegumiem pret ebrejiem. Arī turpmāk periodiski tiks veiktas Eirobarometra aptaujas par diskrimināciju 84 , lai laika gaitā varētu uzraudzīt attieksmes un uztveres izmaiņas.

Līdztiesības iestāžu sadarbība var būt lietderīga, lai pārbaudītu savas līdztiesības datu vākšanas sistēmas, novērstu šķēršļus, kas traucē šādām sistēmām būt efektīvām un/vai salīdzinošām un sadarbspējīgām, un apsvērtu, kā vislabāk uzlabot un koordinēt savu datu vākšanu. Komisija atbalstīs centienus attīstīt šādu koordināciju.

Tomēr ir vajadzīgs nopietnāks solis uz priekšu ceļā uz jaunu pieeju datu vākšanai par līdztiesību. Priekšnoteikums virzībai uz kopīgu datu kopumu ir pilnīga konstitucionālo normu, ES datu aizsardzības tiesību aktu un ES Pamattiesību hartas ievērošana. Ir jāievieš aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka sensitīvus līdztiesības datus nevar sasaistīt atpakaļ ar indivīdu. Tas nozīmē pilnīgu atbilstību datu aizsardzības noteikumiem, jo īpaši, lai mazinātu jebkādu iespējamu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Komisija organizēs apaļā galda diskusiju par līdztiesības datiem, kurā pulcēsies galvenās ieinteresētās personas 85 , lai izpētītu šķēršļus tādu datu vākšanai, kas saistīti ar rasi vai etnisko izcelsmi, un noteiktu veidus, kā panākt saskaņotāku pieeju, tostarp attiecībā uz krusteniskajiem datiem, piemēram, attiecībā uz reliģiju vai ticību un dzimumu. Būtu jāizvirza mērķis, lai dalībvalstis, pilnībā ņemot vērā savu nacionālo kontekstu, virzītos uz tādu datu vākšanu, kas sadalīti pēc rasu vai etniskās piederības, lai aptvertu gan subjektīvo diskriminācijas un viktimizācijas pieredzi, gan rasisma un diskriminācijas strukturālos aspektus. Šiem datiem vajadzētu būt visaptverošiem, uzticamiem, regulāriem un savlaicīgiem; integrētiem ES un valstu apsekojumos; gan reprezentatīviem, gan salīdzināmiem 86 .

Eurostat 2021. gadā rīkos ES darbaspēka apsekojumu (ES DSA), kas ir īpašs modulis par migrantu situāciju darba tirgū, kurā būs iekļauti aspekti saistībā ar diskrimināciju darbā.

Komisija: -veiks virkni pasākumu, lai vērstos pret rasu un etniskajiem stereotipiem, iesaistot plašsaziņas līdzekļus, pilsonisko sabiedrību un cilvēku ar rases vai etnisko piederību minoritātei pārstāvjus; -uzsāks pasākumus, lai veicinātu konsekventu pieeju datu vākšanai par līdztiesību, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas sadalīti pēc rasu vai etniskās piederības. Komisija mudina dalībvalstis: -aktīvi vērsties pret rasu un etniskajiem sterotipiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, izglītību, kultūru un sportu; -uzlabot pēc rases vai etniskās piederības sadalītu datu vākšanu.

3.2.Īstenošanas sistēma: ES rīku pilnīga izmantošana

Rīcība vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī

-Valstu rīcības plāni

Rasisms ir jāapkaro visos līmeņos, un tas būtu jārisina holistiskā veidā. Valstu rīcības plāni ir izrādījušies veiksmīgs veids, kā dalībvalstis var efektīvi reaģēt uz rasismu un rasu diskrimināciju, vienlaikus pielāgojot konkrētas darbības saviem apstākļiem. Tomēr saskaņā ar neseno FRA ziņojumu tikai aptuveni pusei dalībvalstu jau ir šādi plāni 87 . Komisija mudina visas dalībvalstis izstrādāt un pieņemt valsts rīcības plānus pret rasismu un rasu diskrimināciju. Rīcības plānus varētu izmantot ne tikai kā norādes darbam ar rasisma apkarošanu valsts kontekstā, bet arī kā instrumentus labas prakses apmaiņai starp dalībvalstīm.

Komisija ierosina sadarboties ar dalībvalstīm, lai noteiktu kopējus pamatprincipus valstu rīcības plāniem, cieši iesaistot pilsonisko sabiedrību un līdztiesības iestādes. Līdz 2021. gada beigām Komisija nāks klajā ar galvenajiem principiem un elementiem, kas vajadzīgi, lai izstrādātu efektīvus valstu rīcības plānus 88 . Tas varētu kalpot par pamatu tam, lai visas dalībvalstis līdz 2022. gada beigām izstrādātu un pieņemtu valsts rīcības plānus.

Kopīgie pamatprincipi varētu ietvert:

üievērot ES līmeņa rīcības plānā noteiktās politikas jomas 89 , piemēram, tiesību akti rasisma apkarošanai, diskriminācijas apkarošana no tiesībaizsardzības iestāžu puses vai diskriminācijas novēršana izglītībā un apmācībā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un mājokļu jomā; pamatoties uz visaptverošu novērtējumu par rīcību, kas vajadzīga valsts līmenī visās šajā rīcības plānā izklāstītajās jomās;

üpielāgoties sociālajam, vēsturiskajam un kultūras kontekstam un valstu īpatnībām 90 , lai risinātu vissteidzamākās vajadzības;

üiesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību un līdztiesības iestādes to izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;

üaptvert datu vākšanu un rādītāju noteikšanu progresa novērtēšanai;

übalstīties uz praktiskiem norādījumiem 91 , ko piedāvā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, kā arī uz apzinātajiem galvenajiem elementiem un principiem šādu plānu izstrādei.

Komisija aicina dalībvalstis regulāri ziņot par valstu rīcības plānu efektīvu īstenošanu. Tas būs noderīgs, lai apmainītos ar labu praksi, savstarpēji mācītos un novērtētu progresu valstu un ES līmenī. Komisija ierosina regulāri ziņot par valstu rīcības plānu rasisma apkarošanai īstenošanu, pirmo ziņojumu sagatavojot 2023. gada beigās.

-Reģionālā un vietējā līmeņa iesaiste, lai panāktu jēgpilnu ietekmi uz vietas

Vietējām iestādēm ir liela pieredze efektīvu stratēģiju izstrādē cīņai pret rasismu un tīklu veidošanā 92 . Komisija turpinās atbalstīt šādas shēmas un tīklus 93 . Piemēram, šos tematus varētu apspriest, izmantojot URBACT programmu (ko atbalsta ar kohēzijas politikas finansējumu un sasaistot pilsētu politikas veidotājus). Šā darba pamatā var būt arī sadarbība ar lielāko Eiropas pilsētu tīklu (EUROCITIES) un UNESCO vadīto Eiropas pilsētu koalīciju pret rasismu 94 . Citas vietējās iniciatīvas, piemēram, Starptautiskās pilsētu sadarbības (IUC) programma 95 vai Pilsētu mēru pakts klimata un enerģētikas jomā 96 , varētu vai nu kalpot par platformām vai modeļiem, lai turpinātu attīstīt pilsētu līmeņa pasākumus rasu līdztiesības veicināšanai, kā arī atbalstītu sociālo iekļaušanu tādās jomās kā enerģētiskās nabadzības novēršana vai pienācīga mājokļa pieejamība.

Pilsētu tīkla 97 projektos prioritāte būtu jāpiešķir informētības veicināšanai un zināšanu uzlabošanai par to cilvēku lomu Eiropas sabiedrībā un kultūrā, kuru rase vai etniskā piederība ir minoritāte. Lai atzītu un padarītu redzamus pilsētu centienus īstenot stabilu integrācijas politiku vietējā līmenī, Komisija uzsāks ikgadēju Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu izraudzīšanu.

Lauku apvidi saskaras ar īpašām problēmām, piemēram, nošķirtību, salīdzinoši lielu jaunpienācēju īpatsvaru iedzīvotāju vidū (tie bieži vien ir migrantu pirmais ierašanās punkts), iespējamu pamatpakalpojumu un infrastruktūras trūkumu un augstāku nabadzības un bezdarba līmeni. ES fondi papildina valstu rīcību, lai risinātu neaizsargātu lauku kopienu problēmas 98 , ko centīsies novērst arī gaidāmais ilgtermiņa redzējums attiecībā uz lauku apvidiem.

-Sadarbība ar privāto sektoru

Uzņēmēju organizācijām un atsevišķiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme diskriminācijas aizlieguma, daudzveidības un iekļaušanas nodrošināšanā. Parakstot daudzveidības hartas 99 , organizācijas brīvprātīgi apņemas radīt un uzturēt saviem darbiniekiem iekļaujošu darba vidi neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas, vecuma, invaliditātes vai seksuālā orientācijas. Eiropas daudzveidības hartas mēnesī 2021. gada maijā Komisija organizēs augsta līmeņa pasākumu, kurā pulcēsies politikas veidotāji, Daudzveidības hartas parakstītāju izpilddirektori un citas ieinteresētās personas, lai pārskatītu un veicinātu rasu un etniskās piederības ņemšanu vērā daudzveidības stratēģijās. Tam sekos tiešsaistes rīkkopa, kas palīdzēs uzņēmumiem novērtēt to iekšējo daudzveidību un daudzveidības stratēģijas, pamatojoties uz pielāgojamām personāla aptaujām, lejupielādējamu anketu un ieteikumiem, kā, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, uzlabot daudzveidību savā organizācijā.

Integrēta pieeja

Izstrādājot rīcībpolitikas, no sociālās iekļaušanas līdz mākslīgajam intelektam, no zaļā kursa līdz digitālajai iekļaušanai un no naida runas apkarošanas līdz migrācijas politikai, līdztiesības aspekta integrēšana ietver arī to, ka ES un valstu politikai ir jākalpo visu cilvēku interesēm neatkarīgi no viņu rases vai etniskās piederības. Komisija centīsies nodrošināt, lai visās ES politikas jomās, tiesību aktos un finansēšanas programmās būtu integrēta uz konkrētajiem pamatiem balstītas diskriminācijas apkarošana un šo pamatu mijiedarbība ar citiem diskriminācijas pamatiem, kā dzimums, invaliditāte, vecums, reliģija vai seksuālā orientācija. Viens no jaunās iekšējās darba grupas līdztiesības jautājumos uzdevumiem ir nodrošināt visu politikas jomu pilnīgu aptvērumu. Tiks izstrādāti norādījumi un apmācība par integrēšanu, lai atbalstītu visus, kas iesaistīti līdztiesības aspekta integrēšanā visos ES intervences posmos, un visā Komisijas politikas izstrādes ciklā tiks veicināta aktīvāka apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv personas ar rases vai etnisko piederību minoritātei. Citas ES iestādes un valstu iestādes tiek mudinātas sadarboties, lai nodrošinātu veiksmīgus integrēšanas instrumentus un praksi. Dalībvalstis, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, varēs griezties pēc tehniskās palīdzības, lai integrētu līdztiesību politikas veidošanas un reformu procesos.

ES līdzekļu izmantošana

ES budžets atbalsta un turpinās atbalstīt līdztiesības mērķu sasniegšanu, izmantojot gan mērķtiecīgas darbības, gan integrēšanu. Labi izstrādātas programmas, optimāla īstenošana un pārdomāta finansējuma apvienošana stabilā tiesiskajā regulējumā ļauj gūt maksimālu labumu no pieejamajiem resursiem, nodrošinot, ka līdzekļi sasniedz tos, kam tie ir visvairāk vajadzīgi. Komisijas priekšlikums nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) sniedz vairākas svarīgas iespējas ar ES finansējumu atbalstīt diskriminācijas aizliegumu un cilvēkus ar rases vai etnisko piederību minoritātei. Lai gan jaunajai programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ir konkrēti mērķi diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas apkarošanai, arī citi fondi palīdzēs atbalstīt investīcijas, kas veicina līdztiesību un iekļaušanu, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”.

Kā daļa no Next Generation EU jaunais atveseļošanas un noturības mehānisms atbalstīs investīcijas un reformas, kas ir būtiskas, lai panāktu noturīgu atveseļošanos, un veicinās ekonomisko un sociālo noturību un sociālo kohēziju 100 . Šis atbalsts dos dalībvalstīm iespēju veicināt neaizsargātu grupu, tostarp romu un citu cilvēku ar rases vai etnisko piederību minoritātei, iekļaušanu.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir būtiski dalībnieki cīņā pret rasismu un diskrimināciju. Komisijas mērķis ir ne tikai nodrošināt aktīvu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, bet arī palīdzēt nodrošināt finansiālu atbalstu nevalstiskām organizācijām un kopienu organizācijām. Šajā nolūkā Komisija centīsies izveidot spēcīgu partnerības kultūru ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, pamattiesības un līdztiesību no politikas izstrādes līdz īstenošanas posmam. Komisija mudina dalībvalstis darīt to pašu.

Tā kā lielāko daļu ES budžeta īsteno dalībvalstis 101 , tām ir būtiska nozīme, izstrādājot mērķtiecīgas rīcībpolitikas un maksimāli izmantojot finansēšanas programmas, lai atbalstītu tos, kurus skar rasisms un diskriminācija. Dalībvalstis tiek aicinātas risināt šīs vajadzības, izmantojot DFS un Next Generation EU līdzekļus. Komisija centīsies nodrošināt, ka valstu specifiskās problēmas iekļaušanas un diskriminācijas jomā tiek pienācīgi risinātas turpmākajos partnerattiecību nolīgumos un kopējās lauksaimniecības politikas plānos un ka, izmantojot darbības programmas, tiek īstenoti līdztiesības un iekļaušanas veicināšanas pasākumi. To atbalsta arī Komisijas ierosinātie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami konkrētiem ES fondiem 2021.–2027. gadā un kuru mērķis ir nodrošināt pamattiesību ievērošanu 102 , tostarp diskriminācijas aizliegumu, kā arī romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību 103 .

Rasisma un diskriminācijas apkarošana ārpolitikā

Rasisms ir globāla problēma, un ir svarīgi, lai ES iekšējās un ārējās darbības rasisma novēršanai un apkarošanai būtu saskaņotas un savstarpēji pastiprinātu viena otru. Cīņa pret rasismu un diskrimināciju jebkādu iemeslu dēļ ir ES cilvēktiesību programmas ārējo attiecību jomā pamatmērķis, kas kā tāds atspoguļots visos ES starptautiskajos nolīgumos un ārējās darbības politikas dokumentos, tostarp Rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju 2015.–2019. gadam 104 , un tas tiks iekļauts pēctecīgajā rīcības plānā 2020.–2024. gadam, ko paredzēts pieņemt 2020. gada pēdējā ceturksnī. ES cilvēktiesību pamatnostādnes par nediskriminēšanu ārējā darbībā, kuras Padome pieņēma 2019. gadā, sniedz konceptuālas un operatīvas norādes ES iestādēm un dalībvalstīm cīņā pret rasismu un rasu diskrimināciju 105 . ES arī mudina paplašināšanās procesa valstis ievērot ES acquis attiecībā uz diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas novēršanu. ES tirdzniecības politikai ir nozīme arī diskriminācijas un rasisma apkarošanā 106 .

Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ir būtiska nozīme ES cīņā pret rasismu attiecībā uz sadarbību un politiskajiem dialogiem ar partnervalstīm un reģionālām un starptautiskām organizācijām. Covid-19 krīze, visticamāk, vēl vairāk saasinās nevienlīdzību, jo īpaši veselības jomā, kurā cilvēki ar rases vai etnisko piedrību minoritātei un bēgļi ir neaizsargātāki pret pandēmijas sekām 107 . Augsts nevienlīdzības līmenis ir arī šķērslis ilgtspējīgai attīstībai un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz finansiālo atbalstu rasisma novēršanas, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzības vērtības visās to izpausmēs ir stingri nostiprinātas Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā un ir transversāla prioritāte 108 tā pēctecīgajā instrumentā, proti, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā.

Pieaugošā nevienlīdzība ir globāla parādība, tāpēc arvien svarīgāk ir veidot starptautiskas partnerības, lai kopīgi un saskaņoti risinātu šīs problēmas. Pamatojoties uz šo stingro ārējās darbības satvaru, Komisija un Augstais pārstāvis centīsies vēl vairāk stiprināt partnerības ar galvenajiem starptautiskajiem, reģionālajiem un divpusējiem partneriem, lai panāktu jaunu un atjauninātu pieeju rasisma apkarošanas programmai.

Komisija: -kopīgā darba ar dalībvalstu iestādēm rezultātā nāks klajā ar galvenajiem principiem un elementiem, kas vajadzīgi, lai līdz 2021. gada beigām izstrādātu efektīvus valstu rīcības plānus cīņai pret rasismu; -līdz 2023. gada beigām izdos pirmo ziņojumu par valstu rīcības plānu īstenošanu; -sāks katru gadu nominēt Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu(-as); -rīkos 2021. gada pavasarī augsta līmeņa pasākumu par rasu un etniskās izcelsmes apsvērumiem privāto uzņēmumu daudzveidības stratēģijās; -kopā ar Augsto pārstāvi centīsies vēl vairāk stiprināt partnerības ar galvenajiem starptautiskajiem, reģionālajiem un divpusējiem partneriem, lai panāktu jaunu un atjauninātu pieeju rasisma apkarošanas programmai. Komisija mudina dalībvalstis: -līdz 2022. gada beigām pieņemt valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu; -nodrošināt, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un līdztiesības iestādes tiek iesaistītas valsts rīcības plānu cīņai pret rasismu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā.

3.3Pozitīva ES rīcība: ieklausīšanās un rīcība

Pozitīvai rīcībai var būt svarīga nozīme, lai novērstu patiesu līdztiesības trūkumu sabiedrībā: formāla līdztiesība vien nevar apmierināt konkrētu cilvēku grupu īpašās vajadzības. Var veikt pasākumus, lai kompensētu nelabvēlīgos apstākļus, ar kuriem saskaras personas ar rases vai etnisko piederību minoritātei. ES tiesību akti neliedz dalībvalstīm pieņemt īpašus pasākumus, lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgos apstākļus, kas saistīti ar diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, ja ir paredzēta aizsardzība.

Dalībvalstis tiek arī mudinātas apzināt veidus, kā veicināt pienākumu integrēt līdztiesības apsvērumus valsts iestāžu ikdienas darbā. Publiskā sektora juridiskie pienākumi proaktīvi un sistemātiski veicināt līdztiesību, ko dēvē arī par likumiskajiem līdztiesības pienākumiem 109 , nosaka, ka līdztiesība ir sabiedriskās politikas centrā. Tie attiecas uz valsts iestādēm kā politikas veidotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, darba devējiem un preču un pakalpojumu iepirkumu veicējiem. Ir konstatēts, ka šādi pienākumi 110 ļauj īstenot efektīvu un proaktīvu pieeju diskriminācijas izskaušanai un līdztiesības veicināšanai. Komisija turpinās veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, pieņemot tiesību aktus par likumiskajiem pienākumiem un īstenojot tos.

Iekļaujoša demokrātija

Pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām palielinājās informētība par demokrātiskās līdzdalības un pārstāvības šķēršļiem attiecībā uz grupām, kuras ir pakļautas marginalizācijai, piemēram, cilvēkiem ar rases vai etnisko piederību minoritātei 111 . Juridiskas un administratīvas problēmas, šķēršļi pieejamībai un institucionālas grūtības kavēja iekļaujošu demokrātiju. Ziņojumā par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām 112 secināts, ka vēl ir daudz darāmā. Komisija pauda nodomu sadarboties ar Eiropas politiskajām partijām, Eiropas sadarbības tīklu vēlēšanu jautājumos un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu līdzdalību 113 , un tas būs daļa no darba saskaņā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu un gaidāmo Komisijas ziņojumu par ES pilsonību. Šī ir arī joma, kurā datu vākšana par minoritāšu demokrātisko līdzdalību būtu svarīga, lai noteiktu problēmas mērogu, pilnībā ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības prasības 114 .

Jaunas struktūras, lai uzklausītu un mācītos: pastāvīga viedokļu apmaiņas sistēma

Savās politiskajās pamatnostādnēs priekšsēdētāja fon der Leijena uzsvēra, ka “mums var būt atšķirīgi uzskati, varam piederēt pie dažādām minoritāšu grupām, bet mums jāgādā, lai mēs ieklausītos viens otrā, mācītos cits no cita un pieņemtu šo daudzveidību.”
Politikas veidotājiem ES iestādēs un dalībvalstīs ir jāiesaistās un jāmācās no cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar rasismu. Komisija prioritāti piešķirs cietušo uzklausīšanai un īstenos un pārraudzīs šo rīcības plānu, iesaistot cilvēkus, kuri saskaras ar rasismu un diskrimināciju. Šajā nolūkā tā paredz regulāras apspriedes un dialogu ar dalībvalstīm, līdztiesības iestādēm un vietējā līmeņa pārstāvjiem, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv skarto personu bažas. Šie dialogi attieksies ne tikai uz šajā rīcības plānā paziņotajiem mērķtiecīgajiem pasākumiem, bet tiem būs arī galvenā nozīme darbā, lai visās ES politikas jomās integrētu to cilvēku perspektīvu, kuru rases vai etniskā piederība ir minoritāte.

Tas nozīmē uzrunāt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus uz vietas un vairāk sadarboties ar tiem. Komisija regulāri un vismaz divas reizes gadā tiksies ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi cīnās pret rasismu Eiropas, valstu un vietējā līmenī, lai izvērtētu paveikto cīņā pret rasismu. Šajā dialogā būtu jāiesaista arī diasporas tīklu pārstāvji, sociālie partneri 115 , politiskās partijas, uzņēmumi, izglītības un apmācības sniedzēji, sociālie darbinieki, veselības aprūpes speciālisti, akadēmiskās aprindas, kultūras un sporta organizācijas, kā arī jauniešu organizācijas. Tajā jo īpaši būtu jādod iespēja izteikties vietējiem dalībniekiem, kuriem ir tiešas zināšanas un pieredze, lai noteiktu pareizo turpmāko virzību.

Attiecībā uz ekspertiem rīcības plāna īstenošanai būtu jākļūst par svarīgu jautājumu esošajās augsta līmeņa grupās 116 . Tās būs forumi diskusijām, apmaiņai un pastiprinātai koordinācijai un sadarbībai starp valstu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un līdztiesības struktūrām.

Turklāt Komisija iecels rasisma apkarošanas koordinatoru. Koordinators cieši sadarbosies ar cilvēkiem ar rases vai etnisko piederību minoritātei un ziņos par viņu bažām Komisijai. Koordinators sadarbosies ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām aprindām, lai stiprinātu politiskos risinājumus rasisma apkarošanas jomā. Turklāt koordinators apvienos spēkus ar Komisijas dienestiem, lai īstenotu Komisijas politiku rasisma novēršanai un apkarošanai.

Konference par Eiropas nākotni sniegs iedzīvotājiem no visiem sabiedrības slāņiem un visiem mūsu Savienības stūriem iespēju apspriest viņiem svarīgos jautājumus, tostarp pamattiesības un ES vērtības, kas ir svarīgas mūsu Savienībai un tās nākotnei.

Cīņai pret rasismu ES ir jāpievērš vislielākā politiskā uzmanība. Komisija rīkos samitu pret rasismu, iesaistot ES iestādes, dalībvalstis, pilsonisko sabiedrību, līdztiesības iestādes un vietējās organizācijas. Samitu rīkos ap Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu, kas ir 2021. gada 21. martā, un šo dienu Komisija atzīmēs katru gadu.

Komisija: -stiprinās dialogu ar dalībvalstīm, līdztiesības iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējā līmeņa pārstāvjiem, lai īstenotu šo rīcības plānu; -iecels rasisma apkarošanas koordinatoru; -rīkos 2021. gada pavasarī samitu pret rasismu. Komisija mudina dalībvalstis: -pieņemt īpašus pasākumus, lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgos apstākļus, kas saistīti ar diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, ja ir paredzēta aizsardzība; -apzināt veidus, kā veicināt pienākumu integrēt līdztiesības apsvērumus valsts iestāžu ikdienas darbā.

4.ES cilvēkresursi

Eiropas Komisijai kā darba devējam jārāda piemērs. Lai Komisija būtu moderna organizācija, tai ir vajadzīgs darbaspēks, kas pārstāv mūsu sabiedrību kopumā.

Saskaņā ar šīs Komisijas pilnvarām tiks īstenoti jauni pasākumi 117 , lai veicinātu daudzveidību un nodrošinātu no diskriminācijas brīvu un iekļaujošu darba vietu visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu rases, etniskās izcelsmes vai ādas krāsas. Visas šīs darbības būs daļa no plašāka pasākumu kopuma gaidāmajā cilvēkresursu stratēģijā, kas būs Komisijas kā publiskas pārvaldes institūcijas modernizācijas pamatā. Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātā tiks izveidots Daudzveidības un integrācijas birojs, lai pārraudzītu visu attiecīgo darbību izstrādi un īstenošanu. Birojs arī nodrošinās “vienas pieturas aģentūru” visiem ekspertiem un dienestiem, kas sekmē daudzveidību, līdztiesību un iekļaušanu visos Komisijas departamentos.

Īpašā daudzveidības un iekļaušanas apsekojumā, kas būs brīvprātīgs un anonīms, pirmo reizi tiks vākti dati par Komisijas darbinieku daudzveidību. Tā rezultāti bruģēs ceļu uz pierādījumiem balstītām rīcībpolitikām un pasākumiem saskaņā ar cilvēkresursu stratēģiju. Apsekojums aptvers visas darbinieku kategorijas un pievērsīsies visiem iespējamiem diskriminācijas pamatiem, ietverot datus par darbinieku rases un etnisko izcelsmi, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Tas kalpos par pamatu progresa novērtēšanai nākotnē. Līdzīgas darbības varētu veikt arī citas ES iestādes un struktūras 118 .

Apņemšanās veicināt daudzveidību attiecas uz visiem organizācijas līmeņiem, un tādējādi tā attiecas visu funkciju grupu un pakāpju darbiniekiem. Šajā ziņā nozīmīgi instrumenti ir ES iestāžu darbā pieņemšanas un atlases procesi.

Lai gan atlases process ir balstīts uz nopelniem un tas atbilst vienlīdzīgu iespēju politikai, ir jāatbalsta lielāka kandidātu daudzveidība. Nākamajos sešos mēnešos tiks izstrādāta mērķtiecīgas komunikācijas stratēģija 119 . Līdz 2020. gada beigām Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izsludinās uzaicinājumu veicināt sadarbību ar dažādām ekspertu organizācijām un apvienībām, kas pārstāv minoritātes, un daudzveidības partnerorganizāciju tīklu, kas izveidots, lai saņemtu informāciju par darba iespējām un konkursiem. Šim tīklam būs arī izšķiroša nozīme, lai labāk izprastu pastāvošos šķēršļus, kas liedz uzskatīt ES iestādes par iespējamiem darba devējiem. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks izstrādāts līdztiesības un daudzveidības uzraudzības instruments, lai apzinātu iespējamās nepilnības pieteikumu iesniedzēju vidū, iespējamos bloķējošos faktorus un to, kā tos varētu novērst.

Lai vēl vairāk stiprinātu jebkādas iespējamas diskriminācijas novēršanu darbā pieņemšanas procesā, cilvēkresursu speciālisti piedalīsies obligātajā apmācībā par neapzinātiem aizspriedumiem un apgūs papildu specializāciju talantīgu cilvēku pieņemšanai darbā un intervēšanas tehnikā. To papildinās līdztiesības un daudzveidības pārbaudes darbā pieņemšanas procesos, procedūrās un instrumentos, lai noteiktu jebkādu iespējamu neobjektivitātes vai diskriminācijas risku un nepieciešamās korektīvās darbības. Komisija ir cieši apņēmusies veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu risinājumu līdztiesības un daudzveidības pārbaudēs konstatētajām problēmām.

Komisijas apņemšanās veicināt daudzveidību attiecas arī uz Komisijas “zilās grāmatas” stažēšanās programmu 120 . Komisija veiks visas programmas līdztiesības un daudzveidības pārbaudi, lai 2021. gadā iesniegtu stratēģiju ar konkrētiem mērķiem attiecībā uz to pieteikuma iesniedzēju pārstāvību, kuru rase vai etniskā piederība ir minoritāte. Šie mērķi attieksies uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, kas tiks izsludināti 2022. gadā.

Tomēr papildu pasākumi, lai paplašinātu Komisijas darbinieku daudzveidību, būs apdraudēti, ja darba vieta pati par sevi nav pilnībā iekļaujoša. Komisija īstenos papildu pasākumus, lai veicinātu iekļautības kultūru. Tiks uzsvērta augstākā un vidējā līmeņa vadītāju būtiskā loma, tostarp padarot Komisijas daudzveidības un iekļaušanas hartu 121 par katra dienesta vadības saistību neatņemamu daļu. Visiem darbiniekiem tiks piedāvātas regulāras mācības par neapzinātiem aizspriedumiem, tostarp saistībā ar rasi un etnisko piederību, kā arī par mijiedarbību ar citiem diskriminācijas pamatiem. Īpaša iekšēja komunikācijas kampaņa aptvers visus daudzveidības un iekļaušanas aspektus, tostarp rasu un etnisko izcelsmi. Kā daļa no ES pasākumiem tiks īstenotas īpašas personāla informētības veicināšanas darbības, piemēram, personāla pasākumi vai raksti, lai atzīmētu galvenās ar rasismu saistītās piemiņas dienas. Pasākums 2021. gadā notiks darbsemināra veidā “Kā pārtraukt klusēšanu par rasu un etnisko daudzveidību”, kurā ar savu personīgo pieredzi dalīsies vadītāji un darbinieki ar dažādu rasu vai etnisko piederību.

Kopā ar preventīviem pasākumiem Komisija turpinās stingri sekot līdzi diskriminācijas, nevienlīdzības vai neiecietības gadījumiem darbā pieņemšanas procesā vai darbavietā. Tas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējiem un darbiniekiem būtu jājūtas drošiem, lai ziņotu par jebkādu iespējamu negodīgu, diskriminējošu vai naidīgu praksi. Komisijas politikas satvars par aizskarošu izturēšanos tiek pārskatīts, un tas nodrošinās satvaru, lai novērstu visus nevēlamas uzvedības veidus darbavietā, tostarp tos, ko veicina rasu diskriminācija.

Komisija novērtēs visas savas darbības, lai veicinātu daudzveidību un iekļaušanu, salīdzinot tās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātiem uzņēmumiem, un iesaistīsies regulārā dialogā ar citām ES iestādēm. Prioritāra uzmanība tiks pievērsta pasākumiem, kas īpaši attiecas uz pieteikuma iesniedzējiem un darbiniekiem ar rases vai etnisko piederību minoritātei.

Komisija izvērtēs, cik efektīvas ir darbības, kas veiktas, lai līdz 2023. gadam uzlabotu savu darbinieku rasu un etnisko daudzveidību.

Komisija: -rādīs piemēru kā iestāde, kas sper soļus uz priekšu, lai ievērojami uzlabotu Komisijas darbinieku reprezentativitāti, veicot pasākumus, kas vērsti uz pieņemšanu darbā un darbinieku atlasi; -aicinās citas ES iestādes veikt pasākumus saskaņā ar šo rīcības plānu, lai veicinātu daudzveidību un iekļaušanu to attiecīgajās darba vietās.

5.Secinājums

Rasisms apdraud ES vērtību pamatus. Cīņas pret rasismu veicināšana Eiropas Savienībā ir kopīga atbildība un prasa kopīgus, apņēmīgus un pastāvīgus centienus. ES iestādēm, dalībvalstīm un ES aģentūrām partnerībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un privāto sektoru ir kopīgi jāstrādā, lai gūtu konkrētus panākumus ceļā uz to, lai likvidētu šo postu mūsu sabiedrībā.

Komisija aicina visus attiecīgos dalībniekus un ieinteresētās personas iesaistīties atklātā, godīgā un pastāvīgā dialogā, lai palīdzētu sniegt informāciju turpmākai politikas izstrādei un īstenošanai cīņā pret rasismu. Šā dialoga ietvaros ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāievieš jauna pieeja attiecībā uz to, kā tās sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, un jānodrošina, ka tiek uzklausīts cilvēku ar rases vai etnisko piederību minoritātei viedoklis.

Šeit izklāstīto darbību īstenošana tiks uzraudzīta, par progresu tiks ziņots un pasākumi vajadzības gadījumā tiks pielāgoti. Komisija aicina Eiropas Parlamentu regulāri apspriest un atbalstīt rīcības plāna īstenošanu un Padomi pieņemt secinājumus par dalībvalstu darbībām rasisma novēršanai un apkarošanai. Komisija aicina dalībvalstis līdz 2022. gada beigām pieņemt valstu rīcības plānus un maksimāli izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši iespējas, ko piedāvā DFS un Next Generation EU, lai atbalstītu tos, kurus skar rasisms un diskriminācija. Strādājot kopā, mēs izskaudīsim rasismu Eiropas Savienībā.

(1)      Tieša un netieša diskriminācija rasu vai etniskās piederības dēļ ir definēta 2. pantā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvā 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu vienlīdzības direktīva).

(2)      Eiropas Padomes iestāde Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību uzskata, ka rasisms “ir pārliecība, ka tāds iemesls kā “rase”, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstspiederība vai valstiskā vai etniskā piederība attaisno necieņu pret personu vai personu grupu vai personas vai personu grupas pārākuma jēdzienu”.

(3)      Termina “rases piederība” lietošana nenozīmē, ka tiek pieņemtas teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt atsevišķu cilvēku rasu pastāvēšanu.

(4)      Attiecībā uz etniskās piederības jēdzienu sk. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, CHEZ Razpredelenie Bulgaria, C‑83/14, EU:C:2015:480, 46. punkts.

(5)      Eirobarometrs (2019); diskriminācija ES.

(6)      Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu, “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts “intersekcionalitāti” definē kā “analītisku rīku, kas palīdz pētīt, izprast un reaģēt uz veidiem, kādos dzimums un dzimte ir savstarpēji saistīti ar citām personiskām īpašībām/identitātēm un kā šī savstarpējā saistība ietekmē unikālus diskriminācijas gadījumus”. Šī definīcija attiecas arī uz jebkāda veida diskrimināciju.

(7)      Tas ietver paziņojumu Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam (COM(2020) 152 final), kā arī mērķtiecīgas pieejas attiecībā uz romiem un LGBTI+ līdztiesību (sekos šā gada rudenī). Turklāt ir plānots ES rīcības plāns integrācijai un iekļaušanai 2020. gadam un jauna stratēģija personu ar invaliditāti tiesību jomā 2021. gadam, kā arī darbs antisemītisma apkarošanas jomā.

(8)      Ierāmējumā norādītie skaitļi pamatojas uz šādiem FRA apsekojumiem: Second European Union Minorities and Discrimination Survey – main results (2017) ; Second European Union Minorities and Discrimination Survey . Muslims – Selected findings (2017) ; Antisemītisma pieredze un uztvere – Otrais pētījums par diskrimināciju un naida noziegumiem pret ebrejiem Eiropas Savienībā (2018) ; Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums – Rezultātu izlase par romiem (2016) ; Being Black in the EU (2018) .

(9)

     FRA:  Second European Union Minorities and Discrimination Survey – main results (2017).

(10)      FRA: Antisemītisma pieredze un uztvere – Otrais pētījums par diskrimināciju un naida noziegumiem pret ebrejiem Eiropas Savienībā (2018).

(11)      FRA: Being Black in the EU (2018) .

(12)      Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 10. pants, LESD 19. pants un 67. panta 3. punkts.

(13)      Jo īpaši 20. un 21. pants.

(14)     Padomes Direktīva 2000/43/EK.

(15)      Šis ziņojums tiks iesniegts kopā ar ziņojumu par Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

(16)      Sk. 2.2. sadaļu par tiesībaizsardzības iestāžu veikto diskriminācijas apkarošanu.

(17)      Komisijas Ieteikums (ES) 2018/951 (2018. gada 22. jūnijs) par līdztiesības iestāžu standartiem.

(18)      Stratēģiskā tiesvedība tiek izmantota, lai izvēlētos piemērotas lietas (“testa lietas”), ar kurām vērsties tiesā, lai panāktu konkrētu iznākumu. Mērķis ir panākt, lai šīm tiesvedībām būtu plašāka pozitīva ietekme uz tiesību aktu un politikas attīstību, kā arī lai radītu precedentu iznākumam līdzīgās lietās.

(19)

     Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības; Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

(20)      COM(2008) 426, galīgā redakcija.

(21)      Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību vai naidu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes, nacionālās vai etniskās piederības dēļ (tostarp tiešsaistē).

(22)      Direktīvā 2012/29/ES noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina taisnīga un nediskriminējoša attieksme pret noziegumos cietušajiem, īpašu uzmanību pievēršot tādos noziegumos cietušajiem, kas izdarīti aizspriedumu vai diskriminējošu motīvu dēļ. Attiecībā uz saikni starp Cietušo tiesību direktīvu un aizsardzību pret naida noziegumiem sk. 2017. gada dokumentu par galvenajiem principiem cietušo atbalstam; http://ec.europa.eu/newsroom/just/document.cfm?doc_id=48874

(23)      Komisija 2014. gada 1. decembrī ieguva pilnvaras pārraudzīt pamatlēmumu, tostarp šā instrumenta, transponēšanu dalībvalstīs. Sk. arī Komisijas 2014. gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Padomes Pamatlēmuma 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm īstenošanu (COM (2014) 27 final).

(24)      Eirobarometra aptauja 2016. gadā parādīja, ka gandrīz puse no cilvēkiem, kas piedalās tiešsaistes diskusijās, naida un draudu dēļ vilcinās iesaistīties tiešsaistes debatēs: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/media-pluralism-and-democracy-special-eurobarometer-452  

(25) Pieredze, kas gūta saistībā ar rīcības kodeksu, palīdzēja Komisijai darbā pie 2018. gada 1. marta Ieteikuma par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (C (2018) 1177).

(26)      Saskaņā ar jaunākā uzraudzības pasākuma rezultātiem, ko Komisija publicēja 2020. gada jūnijā, IT uzņēmumi 24 stundu laikā novērtē 90 % no iezīmēta satura un dzēš 71 % no satura, ko uzskata par nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem. Sīkāka informācija, tostarp naida, par ko ziņots, iemesli, ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/codeofconduct_2020_factsheet_12.pdf  

(27)      Paziņojums Eiropas digitālās nākotnes veidošana - COM(2020) 67.

(28) Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva). Direktīva veicina kopregulēšanas un pašregulēšanas izmantošanu, ciktāl to pieļauj dalībvalstu tiesību sistēmas.

(29)      Second European Union Minorities and Discrimination Survey – main results (2017).

(30)      Sk., piemēram, pārskatu par resursiem un iniciatīvām naida noziegumu apkarošanas apmācības programmu atbalstam ES dalībvalstīs, kas pieejams: http://ec.europa.eu/newsroom/document.cfm?doc_id=43147  

(31)      Eiropas Padome; EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs.

(32)      “Profilēšana” ietver cilvēku iedalīšanu kategorijās pēc viņu (uztvertajām) personiskajām pazīmēm, kas var ietvert rasu vai etnisko piederību, ādas krāsu, reliģiju vai valstspiederību. Lai gan policijas darbinieki var ņemt vērā šādas pazīmes, apturot indivīdu, viņi nevar izmantot nevienu no šīm pazīmēm kā vienīgo vai galveno kritēriju, lai apturētu indivīdu. Profilēšana, kuras pamatā ir tikai vai galvenokārt viena vai vairākas aizsargātas pazīmes, ir tieša diskriminācija, un tādējādi tiek pārkāptas indivīda tiesības un brīvības, un tā ir nelikumīga (FRA (2018), Preventing unlawful profiling today and in the future: a guide ).

(33)      11. panta 3. punkts Direktīvā (ES) 11/3 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti.

(34)      Sk.: https://www.coe.int/en/web/european-commission-against-racism-and-intolerance/-/ecri-warns-against-racial-profiling-in-policing-and-calls-for-a-systemic-response-to-address-racism-in-all-areas  

(35)      Jo īpaši izmantojot jauno darba virzienu, ko izstrādājusi Komisijas darba grupa par apmācību saistībā ar naida noziegumiem un valsts tiesībaizsardzības spēju veidošanu.

(36)      FRA (2013), Uz pamattiesībām balstīta policijas darbinieku apmācība – Rokasgrāmata policijas darbinieku apmācītājiem .

(37)      FRA (2018), Preventing unlawful profiling today and in the future: a guide .

(38)      Piemēram, Eiropas Policijas priekšnieku konvencija. CEPOL varētu organizēt arī vidēja līmeņa policijas darbinieku un nākamo vadītāju vasaras akadēmiju.

(39)      Saskaņā ar apsekojumu Second European Union Minorities and Discrimination Survey – main results (2017) 28 % respondentu, kas saskārušies ar naida motivētiem fiziskiem uzbrukumiem, ziņoja policijai, citai organizācijai vai dienestam par nesenāko naida motivētas vardarbības gadījumu piecu gadu laikā pirms apsekojuma. FRA apsekojumos konstatētie nepietiekamas ziņošanas iemesli ietver viedokli, ka ziņošana neko nemainītu (34 %), un neuzticēšanos policijai vai bailes no tās (28 %). FRA (2018), Being Black in the EU .

(40)      COM(2020) 258 final.

(41)      COM(2017) 612 final. Komisija nodrošina platformu labas prakses apmaiņai ES forumā par sabiedrisku vietu aizsardzību un sniedz finansējumu sabiedrisku vietu aizsardzībai.

(42)      Piemēram, uzbrukumi mošejai Kraistčērčā, Jaunzēlandē, 2019. gada martā, uzbrukumi baznīcām Šrilankā 2019. gada aprīlī vai sinagogas apšaude Hallē, Vācijā, 2019. gada oktobrī.

(43)      COM(2020) 605 final.

(44)      Komisijas Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (COM(2020) 65 final).

(45)      Sk. Gender Shades: Intersectional Accuracy Disparities in Commercial Gender Classification.  

(46)      Sk. FRA, Facial recognition technology: fundamental rights considerations in the context of law enforcement .

(47)      Tas balstīsies uz Kopīgā pētniecības centra pašreizējo darbu. Protokolu vispirms izstrādās topošajai kopējai biometrisko datu salīdzināšanas sistēmai saistībā ar ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, un nākamajā posmā to attiecinās arī uz Šengenas informācijas sistēmu.

(48)      Paziņojums Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai (COM(2020) 14 final).

(49)

Konkrēti Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Saskaņā ar ierosināto ESF+ dalībvalstīm vismaz 25 % no ESF+ finansējuma ir jāpiešķir pasākumiem, kas veicina sociālo iekļaušanu un ir vērsti uz tām personām, kam tas visvairāk nepieciešams. Vispārējais mērķis – 4 % – ir arī mērķis atbalstīt visneaizsargātākās personas. Papildus ESF+ konkrētajam mērķim marginalizēto iedzīvotāju grupu integrācijai var izmantot vairākus citus ES finansēšanas instrumentus.

(50)      Sk. FRA (2017a) un FRA (2017b). Piemēram, atbildot uz jautājumu par savu pieredzi 12 mēnešu laikā pirms aptaujas, 13 % musulmaņu respondentu atbildēja, ka viņi jūtas diskriminēti, meklējot darbu. Līdzīga pieredze saistībā ar diskrimināciju darba meklējumos tika konstatēta 16 % romu respondentu un 15 % Ziemeļāfrikas izcelsmes cilvēku vidū.

(51)      FRA (2018), Being Black in the EU .

(52)      Sk. “Apvāršņa 2020” pētniecības projektu “Izaugsme, iespēju vienlīdzība, migrācija un tirgi” (GEMM): http://gemm2020.eu/  

(53)      Piemēram, Austrijā līdz 76 % Āfrikas izcelsmes jauniešu nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, salīdzinot ar 8 % iedzīvotāju vidū kopumā (FRA (2018), Being Black in the EU ).

(54)      Paziņojums Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un izturētspējai (COM(2020) 274 final).

(55)      COM(2020) 275 final.

(56)      Priekšlikums Padomes Ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” (COM(2020)277 final).

(57)      Paziņojums “Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei” (COM(2020) 276 final).

(58)       https://rm.coe.int/ecri-general-policy-recommendation-no-10-key-topics-combating-racism-a/16808b75f7 .  

(59)       https://ec.europa.eu/youth/policy/youth-strategy/youthgoals; Tie ir iekļauti ES jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam.

(60)      Kopš 2014. gada ar programmu “Erasmus+” ir atbalstīti aptuveni 26 000 projektu (kuros iesaistīti vairāk nekā 708 000 dalībnieku) tādās jomās kā līdztiesība un nediskriminēšana, starpkultūru/starpreliģiju dialogs un iekļaušana.

(61)      Kopš 2018. gada Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros šajās jomās ir atbalstīti 2100 projekti, kuros iesaistīti vairāk nekā 14 500 jauniešu.

(62)      Stratēģija aptvers visas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomas. To īstenos visu turpmāko “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa programmu darbības laiku.

(63)      Sk. https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/about-ran_en  

(64)      Sk. The COVID-19 pandemic: power and privilege, gentrification, and urban environmental justice in the global north, Cities & Health and National Center for Immunization and Respiratory Diseases (NCIRD).

(65)      Saskaņā ar (FRA) EU-MIDIS II datiem romu sievietes vecumā no 50 gadiem gandrīz divreiz biežāk nekā sievietes, kas nav romu sievietes (attiecīgi 55 % un 29 %), ziņoja, ka viņu veselības stāvoklis ir “slikts” vai “ļoti slikts”.

(66)      ES Veselības politikas platforma ( https://webgate.ec.europa.eu/hpf/ ) ir interaktīvs instruments, lai veicinātu diskusijas par sabiedrības veselības problēmām un apmainītos ar zināšanām un paraugpraksi. Tajā apvienojušās 7000 reģistrētu nevalstisko organizāciju grupas un ieinteresētās personas, aicinot apmainīties ar pieredzi savā starpā un ar Komisiju, lai apvienotu zināšanas kopīgos paziņojumos un vērstu darbības uz plašu auditoriju.

(67)

     Sk. https://ec.europa.eu/health/non_communicable_diseases/steeringgroup_promotionprevention_en

(68)      Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, The Cost on Non-Europe in the area of Equality and the Fight against Racism and Xenophobia .

(69) Saskaņā ar FRA ziņojumu Being Black in Europe gandrīz puse respondentu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos (45 %) salīdzinājumā ar 17 % no visiem ES iedzīvotājiem. Desmitā daļa respondentu (12 %) dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos, pārapdzīvotos mājokļos ar cauru jumtu, puvi sienās vai logos, bez vannas/dušas un iekštelpu tualetes vai pārāk tumšā mājoklī.

(70) Segregāciju raksturo marginalizētas grupas locekļu fiziska un sociāla nošķiršana no nemarginalizētu grupu locekļiem un nevienlīdzīga piekļuve vispārējiem, iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem. Sk.  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/thematic_guidance_fiche_segregation_en.pdf  

(71)      Tie var ietvert plašu darbību klāstu, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras attīstību, pasākumus nodarbinātības, izglītības un apmācības, veselības un mājokļu jautājumos un iespēju nodrošināšanu kopienai.

(72)

     Marginalizētās un nošķirtās kopienas var identificēt, izstrādājot “nabadzības” kartes statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 3. līmenī un zemākā līmenī.

(73)      Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF) un Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+).

(74)    Galvenās dienas ir Starptautiskā holokausta piemiņas diena (27. janvāris), Starptautiskā diena pret rasu diskrimināciju (21. marts), Eiropas romu holokausta piemiņas diena (2. augusts) un Starptautiskā verdzības izskaušanas diena (2. decembris).

(75)    Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta rezolūcija par afrikāņu izcelsmes cilvēku pamattiesībām Eiropā.

(76) See https://www.coe.int/en/web/history-teaching  

(77)      Sk. https://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=30548

(78)    Kopīgs paziņojums “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem”, (JOIN(2020) 8).

(79)    Sagatavošanas darbības atbalsta jaunus izglītojošus materiālus dezinformācijas apkarošanai un izstrādā paņēmienus, kā palielināt informētību par metodēm, ko parasti izmanto ļaunprātīgi dalībnieki, lai radītu, izplatītu un vairotu dezinformāciju internetā.

(80)    Kopīgās iniciatīvas ietver UEFA Respect, #EqualGame un #WePlayStrong kampaņas un FIFA #stopracism un #stopviolence kampaņas.

(81)      COM(2018) 367, final.

(82)    proti, organizēts sports, ar ko vietējā līmenī nodarbojas sportisti amatieri, un “visiem pieejams sports”.

(83)    Jau 2002. gadā notikušajā ANO Pasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību un Durbanas rīcības programmā tika apstiprināta vajadzība apkopot iedzīvotāju statistikā sadalītus datus, kas jāvāc ar respondentu nepārprotamu piekrišanu, pamatojoties uz viņu pašidentificēšanu un ievērojot cilvēktiesību standartus, kas aizsargā privātumu; https://www.un.org/en/durbanreview2009/pdf/DDPA_full_text.pdf  

(84)    Turpmākie pasākumi saistībā ar Eirobarometra 2019. gada aptauju Nr. 493 par diskrimināciju ES un tās priekšgājējām.

(85)    Aptverot līdztiesības struktūras, pilsoniskā sabiedrība, akadēmisko aprindu pārstāvji, ES institūcijas, ES iestādes, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, Pamattiesību aģentūra un citas ES aģentūras, uzņēmumi, statistikas institūti, veselības aprūpes darbinieki, starptautiskās organizācijas, dalībvalstu pārstāvji utt.

(86)    Sk. pamatnostādnes , kuras sagatavojusi Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas un dažādības jautājumos apakšgrupa par līdztiesības datiem. Skatīt arī  ANO Statistikas komisijas "Iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas principus un ieteikumus” .

(87)    Saskaņā ar FRA 2020. gada ziņojumu (FRA, 2020. gada jūnijs) 15 dalībvalstis 2019. gadā ir ierosinājušas valdības rīcības plānus pret rasismu, rasu/etnisku diskrimināciju un ar to saistītu neiecietību (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Čehija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija).

(88)    Šo darbu turpinās jaunā apvienotā apakšgrupa, kuras sastāvā būs eksperti no ES Augsta līmeņa grupas rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos un ES Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas jautājumos.

(89)    Diskriminācijas aizlieguma tiesību akti un līdztiesības iestāžu loma; naida runa un naida noziegumi; tiesībaizsardzības iestāžu veikta nelikumīga profilēšana; riski, ko rada jaunās tehnoloģijas; stereotipi un vēstures izpratne; vienlīdzīga piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei, mājokļiem; līdztiesības jautājumu integrēšana valsts līmenī; reģionālo un vietējo līmeņu iesaistīšana; finansējums cīņai pret rasismu; datu vākšana, dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(90)    Piemēram, iedzīvotāju sastāvs, īpaši vēsturiskie un juridiskie apstākļi un diskriminācijas izplatības pakāpe ikdienā.

(91)       https://www.refworld.org/docid/5566debe4.html . Norādījumos valstis tiek aicinātas noteikt mērķus un darbības, izraudzīties atbildīgās valsts iestādes, noteikt termiņus, iekļaut izpildes rādītājus un paredzēt uzraudzības un novērtēšanas mehānismus.

(92)    Galvenie tīkli ir ES pilsētas pret radikalizāciju, Ziemeļvalstu drošās pilsētas, Spēcīgo pilsētu tīkls un Eiropas Pilsētvides drošības forums.

(93)    Piemēram, Partnerība migrantu un bēgļu iekļaušanai saskaņā ar ES pilsētprogrammu, sk. https://www.inclusionpartnership.com .

(94)      Sk. https://www.eccar.info/  

(95)      Sk. https://iuc.eu/na/home/

(96)    Šo iniciatīvu Komisija uzsāka 2008. gadā, un šodien Pilsētu mēru pakts ir pasaulē lielākā to pilsētu kustība, kuras aktīvi darbojas enerģētikas un klimata jomā, kas darbojas 59 valstīs un aptver 10 117 vietējo pašvaldību.

(97)    Kurā pilsētu partnerība padziļina un pastiprina sadarbību un debates par konkrētiem jautājumiem https://eacea.ec.europa.eu/europe-for-citizens/funding_en

(98)    Piemēram, LEADER, uz kopienām balstīts augšupējs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instruments, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, atbalsta iekļaujošu lauku kopienu attīstību.

(99)      Pašlaik 24 dalībvalstīs ir spēkā daudzveidības hartas, kurām ir vairāk nekā 12 000 parakstītāju (uzņēmumi, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, universitātes, arodbiedrības) un kopumā tās aptver vairāk nekā 16 miljonus darbinieku; https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/tackling-discrimination/diversity-management_en   

(100)    Lai saņemtu atbalstu, dalībvalstīm būs jāizstrādā atveseļošanas un noturības plāni, cita starpā pievēršoties krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām.

(101)    Dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm tiek īstenoti 80 % no ES budžeta, un Komisijai ir ierobežotas iespējas izstrādāt darbības uz vietas.

(102)    Ieviešot horizontālu veicinošu nosacījumu par ES Pamattiesību hartas efektīvu piemērošanu un īstenošanu.

(103)    Dalībvalstīm, kuras veic plānošanu par ESF+ konkrēto mērķi veicināt marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju, ir jāizpilda visas prasības, kas noteiktas IV pielikumā Komisijas priekšlikumā Kopīgo noteikumu regulai 2021.–2027. gadam attiecībā uz tematiskiem veicinošiem nosacījumiem valsts stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos. Papildus ESF+ konkrētajam mērķim marginalizēto kopienu integrācijai var izmantot vairākus citus ES finansēšanas instrumentus.

(104)    Sk. https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_en_0.pdf  

(105)    Eiropas Savienības Padome, 2019. gada 18. marts, dok. 6337/19 un dok. 6338/19.

(106)    Piemēram, ES vispārējā preferenču sistēma veicina SDO Konvencijas par diskrimināciju (C111) un Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ratifikāciju un īstenošanu, turklāt arī ES brīvās tirdzniecības nolīgumi veicina SDO Konvencijas par diskrimināciju (C111) ratifikāciju un īstenošanu.

(107)    Sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, "Nevienlīdzības novēršana Covid-19 laikos", 2020. gada 28. aprīlis.

(108)    Sk. arī dokumentu “A rights-based approach encompassing all human rights, for all EU development cooperation” (“Uz tiesībām balstīta pieeja, kas aptver visas cilvēktiesības saistībā ar jebkuru ES attīstības sadarbību”, (SWD (2014) 152 final).

(109)    Likumiskie pienākumi ietver preventīvus pienākumus, saskaņā ar kuriem organizācijām ir jāizveido sistēmas un procesi, lai novērstu diskrimināciju, institucionālos pienākumus, saskaņā ar kuriem organizācijām ir jāizveido sistēmas un procesi, lai veicinātu darbinieku un pakalpojumu lietotāju līdztiesību, un tādu pienākumu integrēšanu, saskaņā ar kuriem valsts iestādēm ir pienācīgi jāņem vērā vajadzība veicināt līdztiesību tiesību aktu pieņemšanā, budžeta plānošanā, regulēšanā un politikas veidošanā.

(110)    Skatīt Crowley N., Making Europe More Equal: A legal duty? (“Padarīt Eiropu vienlīdzīgāku: juridisks pienākums?”)

(111)      Sk. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/eu-citzen_-_type_a_report_-_infographics_-_a4_full.pdf

(112)     Ziņojums par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām — COM(2020) 252 final

(113)    Komisija organizēs darbsemināru par vēlēšanām, lai apmainītos ar paraugpraksi iekļaujošas demokrātijas jomā un veicinātu to pārņemšanu ar mērķi izveidot kandidātu sarakstus, kas atspoguļo mūsu sabiedrību daudzveidību. Šis darbseminārs ir plānots 2022. gadā, lai sniegtu informāciju nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā.

(114)

     Eiropas sadarbības tīkls vēlēšanu jautājumos tiksies 2020. gada septembrī, lai sāktu diskusiju par labāku datu vākšanu. Tikšanās rezultāti tiks iekļauti 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību, ko plānots pieņemt 2020. gada ceturtajā ceturksnī.

(115)    Komisija un ekonomiskie un sociālie partneri ir atjaunojuši apņemšanos integrēt bēgļus un migrantus (2020. gada 7. septembra kopīgais paziņojums, ar ko atjauno Eiropas integrācijas partnerību) un uzsvēruši īpašās problēmas, ar kurām saskaras migranti un bēgļi saistībā ar Covid-19 krīzi, jo īpaši to, ka rasisma un ksenofobijas palielināšanās risks var radīt papildu šķēršļus viņu dalībai darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Sk.: https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/legal-migration/european-dialogue-skills-and-migration/european-partnership-integration_en .

(116)    Jo īpaši ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos un Augsta līmeņa grupa nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos.

(117)    Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “A better workplace for all: from equal opportunities towards diversity and inclusion” ( C(2017) 5300 final) (“Labāka darba vieta visiem: no vienlīdzīgām iespējām līdz daudzveidībai un iekļaušanai”) jau ir īstenoti vairāki pasākumi:

(118)    Eiropas Ārējās darbības dienests jau ir paudis nodomu pievienoties šim īpašajam apsekojumam.

(119)    Tas ietvers ES studentu karjeras vēstnieku un programmas “Atpakaļ uz skolu/universitāti” izmantošanu, popularizējot ES karjeras iespējas studentiem ar mazākumtautību etnisko vai rasu izcelsmi. Līdz 2020. gada beigām notiks meistarklase par daudzveidību, kurā pulcēsies 185 ES karjeras vēstnieki no 140 universitātēm visā Eiropā.

(120)      Komisijas Lēmums C(2005)458.

(121)      Sk. Komisijas paziņojumu C(2017) 5300.