EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.9.2020
COM(2020) 560 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI,
kurā novērtēts, vai dalībvalstis ir pienācīgi identificējušas visus trastus un līdzīgus juridiskus veidojumus, ko reglamentē to tiesību akti, un vai uz tiem attiecināti Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktie pienākumi
I.Ievads
Pēdējās desmitgadēs noziedznieki ir izmantojuši finanšu sistēmas un tirdzniecības globalizāciju, kā arī tehnoloģiskos jauninājumus, lai slēptu un pārvietotu savus nelikumīgi iegūtos līdzekļus visā pasaulē. Juridiskas vienības un veidojumi ir galvenais līdzeklis, ar kura palīdzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek maskēta kā likumīga saimnieciskā darbība, bieži izmantojot sarežģītas struktūras un tīklus, un to var izmantot arī tādēļ, lai izdarītu predikatīvus nodarījumus, tostarp nodokļu noziegumus.
Pēc Panama Papers un Lux Leaks Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt juridisko vienību un veidojumu faktisko īpašumtiesību pārredzamību, tostarp attiecībā uz tādiem juridiskajiem veidojumiem, kurus reglamentē dalībvalstu tiesību akti vai paražas un kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas trastiem.
Direktīvas (ES) 2015/849 1 (Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu jeb AMLD) 31. pantā noteikts pienākums pilnvarotajām personām vai personām, kas ieņem līdzvērtīgus amatus līdzīgos juridiskos veidojumos:
-iegūt un uzturēt adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par veidojuma faktiskajiem īpašniekiem,
-savlaicīgi atklāt savu statusu un sniegt informāciju atbildīgajiem subjektiem par veidojuma faktiskajiem īpašniekiem,
-iesniegt informāciju par veidojuma faktiskajiem īpašniekiem faktisko īpašnieku centrālajam reģistram, kas izveidots valstī, kurā pilnvarotā persona veic uzņēmējdarbību vai dzīvo, vai valstī, kurā veidojums veido darījumu attiecības vai iegādājas nekustamo īpašumu gadījumos, kad pilnvarotā persona veic uzņēmējdarbību vai dzīvo ārpus ES, un
-iesniegt faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā reģistrācijas pierādījumu vai tā izrakstu, ja pastāv vēlme veidot darījumu attiecības citā dalībvalstī 2 .
AMLD arī uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt efektīvus, samērīgus un atturošus pasākumus vai sankcijas par iepriekš minēto saistību pārkāpumiem.
Ņemot vērā ES izmantoto trastu un juridisko veidojumu dažādību, AMLD 31. panta 10. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm jāidentificē tie tiesiskie regulējumi, kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas trastiem, un jāpaziņo Komisijai šīs kategorijas, šādu veidojumu iezīmes, nosaukumi un attiecīgā gadījumā juridiskais pamats. Komisijai šie paziņojumi jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
AMLD 31. panta 10. punktā Komisijai noteikts arī pienākums izvērtēt, vai dalībvalstis ir pienācīgi paziņojušas un piemērojušas direktīvā noteiktās saistības savos tiesību aktos reglamentētiem trastiem un līdzīgiem juridiskajiem veidojumiem. Ar šo ziņojumu šāds pienākums tiek izpildīts, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, mutisku un rakstisku informāciju, kuru dalībvalstis sniegušas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu grupas ietvaros, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sagatavo analīzi un akadēmiskajiem pētījumiem.
II.Dalībvalstu paziņojumi
Pirmais dalībvalstu paziņojumu saraksts tika publicēts 2019. gada 24. oktobrī 3 , un tas tika pārskatīts divreiz, jaunākais saraksts tika publicēts 2020. gada 27. aprīlī 4 . Šis trešais saraksts ir šajā ziņojumā ietvertās analīzes pamatā.
Sešpadsmit dalībvalstis 5 norādīja, ka to tiesību aktos trasti vai līdzīgi juridiskie veidojumi netiek reglamentēti 6 .
Pārējās dalībvalstis ir paziņojušas par šādiem trastiem vai līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, kurus reglamentē to tiesību akti:
-trīs dalībvalstis 7 un Apvienotā Karaliste paziņoja, ka trasti tiek reglamentēti saskaņā ar to tiesību sistēmām, un trīs citas dalībvalstis 8 paziņoja, ka trasti tiek atzīti to teritorijā, pamatojoties uz Hāgas 1985. gada 1. jūlija konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami trastiem, un to atzīšanu 9 .
-Septiņas dalībvalstis 10 paziņoja līdzīgus veidojumus, ko reglamentē to tiesību akti.
-Divas dalībvalstis 11 paziņoja juridiskus veidojumus, kuri nav tieši reglamentēti to tiesību aktos, bet ir balstīti uz līgumslēdzēju pušu vispārējo autonomijas principu un kurus nosaka tiesu praksē un doktrīnā. AMLD 31. panta transponēšanas nolūkiem Vācija skaidri norādīja iepriekš minētos veidojumus savā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas likumā.
Šie paziņojumi analizēti nākamajā nodaļā.
III.Pārskats par juridiskajiem veidojumiem
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) noteikumos juridiskie veidojumi nav definēti paši par sevi, bet kā piemērs norādīts vispārējo tiesību trasts. Citi veidojumi kļūst aktuāli atkarībā no to struktūras vai funkcijas līdzības trasta struktūrai vai funkcijai. Tāpat kā trasti šie veidojumi ļauj nodalīt vai nesaistīt aktīvu juridiskās un faktiskās īpašumtiesības. Tas nebūt nenozīmē īpašumtiesību dalāmību — vispārējām tiesībām raksturīgu jēdzienu, kas nav atzīts civiltiesībās 12 . Drīzāk līdzīgos juridiskos veidojumos parasti ir ietverts mehānisms, kad īpašums tiek uzticēts vienai personai, kurai ir īpašumtiesības vai kura to pārvalda vienas vai vairāku citu personu labā vai kādam konkrētam nolūkam 13 .
Šajā nodaļā ir apskatītas trastu un tādu citu svarīgāko veidojumu galvenās iezīmes, kam ir trastiem līdzīga struktūra vai funkcija. Nav paredzēts, ka saraksts būs pilnīgs.
3.1Trasti
Trasti ir juridiski veidojumi, kuri ir attīstīti vispārējo tiesību jurisdikcijās un kuros trasta dibinātājs nodod noteiktus aktīvus pilnvarotajai personai, kas tos kontrolē viena vai vairāku labuma guvēju interesēs, kā to nosaka trasta dibinātājs. Aktīvi, kas tiek turēti trastā, ir no pilnvarotās personas mantas nodalīts īpašums, savukārt citas personas, piemēram, trasta dibinātājs un pārraudzītājs, arī ir tiesīgi to zināmā mērā kontrolēt vai ietekmēt. Sarežģītā trastu struktūra apgrūtina faktisko īpašnieku identificēšanu un prasa pielikt papildu pūles, nosakot trasta attiecību patieso raksturu 14 . Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu analīze rāda, ka trastu ļaunprātīgas izmantošanas risks pieaug, ja vairāki trasta dalībnieki ir viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona vai ja trasti ir izveidoti ārvalstu jurisdikcijās.
Trīs dalībvalstis un Apvienotā Karaliste ir paziņojušas, ka trastu darbību reglamentē to tiesību sistēmas, pilnīgi vai daļēji balstoties uz vispārējām tiesībām. Tajās vai nu īpaši identificēts tieši izveidots trasts, piemēram, Īrijā un Apvienotajā Karalistē, vai arī ir atsauce uz trastiem kopumā, piemēram, Kiprā 15 un Maltā 16 . Kipra paziņoja trastu apakškategoriju, proti, starptautiskos trastus 17 .
Visas četras iepriekš minētās valstis norāda uz trastiem, kurus puses ir izveidojušas labprātīgi, tādējādi izslēdzot trastus, kurus nosaka tiesību aktu darbība vai kuri izriet no tāda tieši izveidota trasta neizdošanās, ko parasti definē kā likumā noteiktus, konstruktīvus vai izrietošus trastus. Tas atbilst AMLD normām.
Tomēr trastus var atzīt arī citās dalībvalstīs. Piemēram, neskatoties uz to, ka Lietuva nav paziņojusi nekādus trastus vai līdzīgus juridiskus veidojumus, kas tiktu atzīti saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, attiecīgajā literatūrā norāda uz faktu, ka Lietuvas Civilkodekss (Ceturtā grāmata (Materiālās tiesības), I daļa (Lietu tiesības), VI nodaļa (Trasta tiesības)) ievieš trasta jēdzienu valsts tiesību aktos. Proti, 4.106. pantā paredzētas plašas pilnvarotās personas tiesības uz aktīviem, būtībā pielīdzināmas īpašnieka tiesībām. Saskaņā ar šo veidojumu gan īpašniekam, gan pilnvarotajai personai ir lietu tiesības uz aktīviem, tādējādi šis veidojums ir ļoti tuvu vispārējo tiesību trastam 18 .
Vēl trīs dalībvalstis, proti, Itālija, Luksemburga un Nīderlande, paziņoja, ka, lai arī to valsts tiesību akti nereglamentē trastu darbību, tie tiek atzīti šo valstu tiesību sistēmā, pamatojoties uz Hāgas 1985. gada konvenciju, kuru tās ir ratificējušas. Kaut arī Beļģija nav paziņojusi juridiskos veidojumus, kas būtu atzīti saskaņā ar tās tiesību aktiem, literatūra liecina, ka tās situācija ir līdzīga minētajām trim dalībvalstīm, jo trasta jēdziens ir integrēts Starptautisko privāto tiesību Civilkodeksā (XII nodaļa). Šie noteikumi neļauj dibināt trastus saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, taču atzīst likumīgi saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem dibinātus trastus 19 .
3.2Trastiem līdzīgi juridiski veidojumi, kuri identificēti AMLD un kurus paziņojušas dalībvalstis
Lai gan vispārējo tiesību trastus civiltiesību sistēmā praktiski nav iespējams atveidot, citos juridiskajos veidojumos redzamas būtiskas līdzības funkciju vai struktūras ziņā 20 . Šajos veidojumos juridisko un faktisko īpašumtiesību nodalīšana ne vienmēr ir tik stipra, kā tas ir trastos, tomēr tie rada fiduciāru saikni, ko var pielīdzināt tai, kura tiek izveidota trasta ietvaros.
c.b.aFiducie
Fiducie ir viens no juridiskajiem veidojumiem, ko FATF un AMLD ir īpaši identificējušas kā trastiem līdzīgus. Šie juridiskie veidojumi parasti balstās uz shēmu, kurā iesaistītas trīs puses un kurā viena vai vairākas personas nodod aktīvus fiduciāram viena vai vairāku identificēto labuma guvēju labā. Šāda shēma paredz aktīvu nodalīšanu no personas, kura nodod šos aktīvus, personīgajiem aktīviem. Šajā veidojumā fiduciāram ir pienākums pārvaldīt aktīvus saskaņā ar noteikumiem līgumā, kas noslēgts ar personu, kura nodod aktīvus.
Fiducie ir Eiropā samērā izplatīts juridiskais veidojums, īpaši valstīs, kuru iedzīvotāji runā franču un romāņu valodās. Fiducie konkrētās iezīmes var atšķirties un tikt pielāgotas dažādās dalībvalstīs un attiecīgajās valstu tiesību sistēmās. Trīs dalībvalstis paziņoja šāda veida veidojumus, kurus tieši reglamentē valsts tiesību akti. Tas attiecas uz Francijas fiducies (Francijas Civilkodeksa 2013. pants), Luksemburgas contrats fiduciaires (2003. gada 27. jūlija likums) un Rumānijas fiducia (Rumānijas Civilkodeksa 773.–791. pants).
Citos gadījumos līdzīgs veidojums balstās uz līgumslēdzēju pušu vispārējo autonomijas principu un tiesas spriedumos un doktrīnā noteikto. Tas attiecas, piemēram, uz Itālijas paziņotajām fiduciārajām pilnvarām (mandato fiduciario). Lai arī valsts noteikumos šāda veida līgumi nav reglamentēti, parasti tie tiek izveidoti kā shēma, kas atbilst fiducie, ar tādām pašām tiesiskajām sekām attiecībā uz aktīvu nodalīšanu un nodošanu fiduciāram viena vai vairāku labuma guvēju labā.
Tāpat kā itāļu mandato fiduciario, arī Spānijas fiducia ir balstīta uz līgumslēdzēju pušu autonomiju, kas noteikta Spānijas Civilkodeksa 1255. pantā. Šajā veidojumā fiduciāram ir īpašumtiesības uz aktīviem, ar ko tie viņam netiek nodoti īpašumā, bet ļauj rīkoties kā īpašniekam attiecībās ar trešām personām un pārvaldīt īpašumu ar pilnām tiesībām 21 . Šo veidojumu Spānija nav paziņojusi, jo tā uzskata, ka šāda veida līgumus nevar uzskatīt par trastam līdzīgiem līgumiem, jo fiduciāra īpašuma tiesības ir tikai formālas un īpašumi netiek nodoti stricto sensu. Tomēr šis veidojums fiduciāram piešķir spēkā esošas (kaut arī ierobežotas) īpašumtiesības, kas ir salīdzināmas ar citiem šajā ziņojumā analizētajiem trastam līdzīgajiem veidojumiem. Labuma guvēja tiesību zemāka aizsardzības pakāpe, salīdzinot ar trastu, ir salīdzināma arī ar citiem šeit analizētajiem trastam līdzīgajiem veidojumiem. Turklāt, ja nav publiska paziņojuma par fiduciāra īpašumtiesību esību, fiduciārs tiks uzskatīts par aktīvu vienīgo īpašnieku attiecībās ar labticīgām trešām personām.
Visas šīs līdzības liek domāt, ka Spānijas fiducia funkcija ir līdzīga trasta funkcijai; tas pamatotu paziņošanu saskaņā ar AMLD 31. panta 10. punktu. Ir svarīgi atzīmēt, ka šis nav atsevišķs gadījums. Vēl viens piemērs, kad literatūrā tiek uzskatīts, ka, ja vien to neaizliedz likums, veidojumi, kas balstīti uz romāņu valodas pārstāvošo valstu fiducia, ir līdzīgi trastiem Nīderlandē, kura arī nepaziņoja šo veidojumu 22 .
Konkrēto kategoriju varētu vēl vairāk paplašināt, iekļaujot citus juridiskos veidojumus, kuri atzīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuriem ir līdzīgas iezīmes, neraugoties uz dažām atšķirībām, piemēram, starp pusēm nodibināto saistību raksturu. Attiecībā uz šo grupu Ungārijas paziņotais bizalmi vagyonkezelő (2013. gada Likums Nr. V par Civilkodeksu un 2014. gada Likums Nr. XV par pilnvarotām personām un noteikumiem, kas reglamentē to darbību) ir atbilstošs piemērs 23 . Šajā veidojumā pilnvarotajam ir pienākums pārvaldīt īpašumu, kuru trasta dibinātājs ir nodevis tam īpašumā savā vārdā labuma guvēja labā un par kuru trasta dibinātājam ir pienākums maksāt maksu.
Cits piemērs ir Itālijas paziņotais vincolo di destinazione (Itālijas Civilkodeksa 2645.ter pants), kurā publiskos reģistros reģistrēta nekustamā īpašuma vai aktīvu īpašnieks nodibina saistības attiecībā uz šādu īpašumu. Saskaņā ar šīm saistībām aktīvus var pārvaldīt un izmantot tikai īpašnieka noteiktam konkrētam mērķim.
c.b.bTreuhand
Treuhand ir viens no juridiskajiem veidojumiem, kas ir skaidri identificēts kā līdzīgs trastam gan FATF standartos, gan AMLD. Treuhand ir juridisks veidojums bez juridiskas personas statusa, un tas izriet no līgumslēdzēju pušu autonomijas principa, kas raksturīgs Vācijas un Austrijas tiesību sistēmai. Saskaņā ar šo shēmu persona (Treugeber) nodod noteiktus aktīvus vai īpašumtiesības citai personai (Treuhänder), kurai ir pilnvarojums pārvaldīt šādus aktīvus saskaņā ar abpusēju līgumu. Šādas līgumattiecības var pildīt dažādas funkcijas. Visbiežāk, kā to atzīst arī ESAO 24 , tas kalpo fiduciāra līguma mērķim. Tas liek domāt, ka šos Treuhand veidus nevajadzētu uzskatīt par līdzīgiem trastiem.
Tomēr, pateicoties savam elastīgumam, Treuhand var izveidot arī tā, lai tas pildītu trastam līdzīgu funkciju. Tas var būt, piemēram, ja Treuhand izmanto sabiedrības kapitāla daļu nodošanai un pārvaldīšanai 25 . ESAO 26 apstiprināja šāda veida Treuhand nozīmi AML/CFT jomā un atzīmēja, ka uz to būtu jāattiecina pārredzamības pienākums saistībā ar faktiskajām īpašumtiesībām.
Neviena dalībvalsts nebija paziņojusi Treuhand. Dalībvalstis uzsvēra, ka Treuhand un trasts nav salīdzināmi, jo īpaši ņemot vērā to, ka Treuhänder nevar nodalīt aktīvus no sava īpašuma un ka veidojumu visbiežāk izmanto kā fiduciāras attiecības.
Literatūrā norādīts, ka Treuhand ir raksturīgas trastam līdzīgas iezīmes, pat neskarot dažas strukturālās atšķirībās, kas raksturīgas Treuhand izcelsmei civiltiesību sistēmā. Tiek atzīts arī tas, ka Treuhand parasti izmanto kā fiduciāras attiecības. Tomēr, kā minēts iepriekš, šī nav vienīgā Treuhand īstenotā funkcija, jo tas varētu kalpot arī, piemēram, kā privāta kapitāla pārvaldības mehānisms 27 . Iepriekš sniegtā informācija līdztekus tam, ka gan Austrija, gan Vācija ieviesušas pienākumu atklāt Treuhand pārvaldītājsabiedrības aktīvu faktiskos īpašniekus, liecina, ka Treuhände būtu jāuzskata par juridiskiem veidojumiem, kas līdzīgi trastiem.
c.b.cFideicomiso
Fideicomiso ir viens no juridiskajiem veidojumiem, kas ir skaidri identificēti kā līdzīgi trastiem gan FATF standartos, gan AMLD. Šis veidojums ir visizplatītākais Latīņamerikā, kur tas ir līdzvērtīgs inter vivos vispārējo tiesību trastam. Ņemot vērā tā ģeogrāfisko specifiku, šis veidojums nav būtisks ES.
Citiem ES juridiskajiem veidojumiem ir tāda pati fideicomiso izcelsme kā latīņu fideicommissum (piemēram, fideicommis, fedecommesso, familienfideikommis). Vairumā gadījumu šie veidojumi ir vai nu atcelti, vai arī tikai likumīgiem aizbildņiem ir atļauts rūpēties par nepilngadīgas personas vai personas ar attīstības traucējumiem aktīviem. Literatūrā 28 ir atzīts, ka šie veidojumi, kuros testators nosaka aizbildni, kurš pārvaldīs noteiktus aktīvus labuma guvēja labā, norāda uz strukturālām līdzībām ar vispārējo tiesību trastiem. Tāpēc tie būtu jāietver 31. panta darbības jomā. Tomēr dalībvalstis nav paziņojušas nevienu no šiem veidojumiem.
No otras puses, fideicommissary aizstāšanas vai tādu veidojumu gadījumā kā atlikušais fideicommissum aktīvu saņēmējs ir vienīgais īpašnieks, un aktīvi (vai atlikušie aktīvi) tiek nodoti labuma guvējam tikai viņa nāves gadījumā. Šajos gadījumos persona, kura pārvalda aktīvus, var gūt labumu no sava īpašuma pilnā apjomā, bez ierobežojumiem, kas parasti raksturo fiduciāru līgumu. Tādējādi šādā veidojumā nav ne trasta struktūras, ne funkcijas, kas saistīta ar konkrētu aktīvu īpašumtiesību vai pārvaldīšanas nodalīšanu no to faktiskajiem īpašniekiem. (Iespējamās) atlikušās īpašumtiesības uz cita labuma guvēja aktīviem neietekmē veidojumu, jo tas stājas spēkā tikai pēc pirmā labuma guvēja nāves. Tādējādi, kā norādījušas vairākas dalībvalstis, šķiet, ka šie veidojumi nebūtu jāuzskata par līdzīgiem trastiem.
c.b.dSvěřenský fond
Svěřenský fond paziņoja Čehijas Republika (Čehijas Civilkodeksa 1448. pants un turpmākie panti). Tas ir sui-generis juridisks veidojums, kuram nav līdzīgu citās ES dalībvalstīs. Šajā juridiskajā veidojumā ne trasta dibinātājam, ne pilnvarotajai personai nav īpašumtiesību uz aktīviem. Šie aktīvi kļūst par īpašumu bez īpašnieka, un tos labuma guvēju labā pārvalda pilnvarotā persona. Neskarot tā īpatnības, šis režīms pilda to pašu vispārējo tiesību trasta funkciju — nodalīt juridiskās un faktiskās īpašumtiesības 29 .
c.b.eIeguldījumu fondi (funds)
ES noteikumos par ieguldījumu fondiem nav noteikta šādu fondu iespējamā juridiskā struktūra. Rezultātā ieguldījumu fonds var būt ieguldījumu sabiedrība, trasts vai līdzīgs juridiskais veidojums. Ieguldījumu fondiem ir funkcionālas līdzības ar trastiem, jo šajā veidojumā ieguldītāji atsakās no lēmumu pieņemšanas tiesībām, nododot tās profesionālim ar specializāciju šajā jomā 30 . Viena dalībvalsts paziņoja fondus, kas ietilpst šajā tipoloģijā, proti, Nīderlande, kas paziņoja fonds voor gemene rekening (1969. gada Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 2. pants), kurš ir īpaša veida slēgtais fonds.
Citas dalībvalstis ir izvēlējušās īpašu pieeju ieguldījumu fondiem. Piemēram, Luksemburga nosaka prasību, ka fonds communs de placement un sociétés d’investissement à capital variable ir jāizpauž to faktiskie īpašnieki saskaņā ar AMLD 30. pantu. Pieejamā informācija liecina, ka attiecībā uz fondiem (tostarp pensiju fondiem) nav vienotas pieejas un ir atklāts jautājums par to, kā rīkoties ar tiem fondiem, kas ir izveidoti līguma formā.
c.b.fFondi (foundations)
Fondus uzskata par civiltiesību ekvivalentu vispārējo tiesību trastam, jo tos var izmantot līdzīgiem mērķiem 31 . AMLD atspoguļota šī līdzvērtība un fondiem piemērotas tādas pašas prasības attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem kā trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem. Tomēr fondiem ir juridiskas personas statuss, un kā tādus tos nevar klasificēt kā trastiem līdzīgus juridiskos veidojumus. Par fondiem ar juridiskas personas statusu tika iesniegts tikai viens paziņojums, kurš ir ticis atsaukts.
Vācija paziņoja nichtrechtsfähige Stiftungen, kas ir fonds bez juridiskas personas statusa, ar nosacījumu, ka šādu fondu mērķis ir kalpot dibinātāja interesēm, un citas juridiskās struktūras, kuras pēc struktūras un funkcijas atbilst šādiem fondiem. Saskaņā ar ESAO analīzi nichtrechtsfähige Stiftungen neatkarīgi no to nolūka var uzskatīt par Treuhand. Tas pamato šāda veidojuma paziņošanu, lai gan pieejamā informācija nav pietiekama, lai pamatotu tā attiecināšanu uz gadījumiem, kad fonds kalpo tikai dibinātāja interesēm. Paziņojums par citām juridiskām struktūrām, kuras pēc struktūras un funkcijas atbilst šādiem fondiem, šķiet pārāk izplūdis, lai sasniegtu AMLD mērķi 32 , proti, nodrošināt juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, skaidri nosakot, kādi Savienībā izveidoti juridiskie veidojumi būtu uzskatāmi par tādiem, kas līdzīgi trastiem.
3.3Citi juridiskie veidojumi
Literatūrā ir noteikti arī juridiskie veidojumi, kurus pēc struktūras var uzskatīt par līdzīgiem trastiem, piemēram, aizbildnība, aizgādnība un mirušas personas īpašumu pārvaldīšana. Tomēr dalībvalstis nav paziņojušas šādus veidojumus.
No otras puses, kā atzīst FATF, lai slēptu attiecības starp faktisko īpašnieku un aktīviem, iespējams izmantot vairākus citus veidojumus 33 , taču to struktūru un funkciju nevar uzskatīt par līdzīgiem trastiem. Šādu juridisko veidojumu piemēri:
-dzīvības apdrošināšanas līgumus var uzskatīt par tādiem, kas pilda trastam līdzīgas funkcijas 34 . Tomēr īpaši noteikumi par šiem produktiem jau pastāv AMLD, kā arī direktīvā “Maksātspēja II” 35 , tāpēc šie līgumi būtu jāaplūko atsevišķi;
-fiduciārie līgumi tiek sagatavoti, lai detalizētāk noteiktu aktīvu nodošanas procedūru. Fiduciārs darbojas kā garantijas devējs abām darījuma pusēm un pats nav tā dalībnieks;
-pārstāvji rīkojas faktiskā īpašnieka vārdā atbilstīgi norādījumiem par noteiktiem aktīviem. Aktīvu nodošanai ir nepieciešams trasts, līdzīgs juridisks veidojums vai civiltiesisks līgums, kas reglamentē pārstāvja attiecības;
-par citiem veidojumiem, piemēram, par pasīvo līdzdalību, pieejamā informācija neļauj izdarīt secinājumu, vai tie būtu jāuzskata par līdzīgiem trastiem.
IV.AMLD noteikto saistību piemērošana juridiskiem veidojumiem
AMLD 31. pantā paredzēts, ka pilnvarotajām personām vai personām, kas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, ir pienākumu kopums attiecībā uz informācijas par faktiskajiem īpašniekiem glabāšanu un iesniegšanu. Attiecībā uz šādu pienākumu izpildi pārskats par dalībvalstu paziņojumiem rāda sadrumstalotu ainu, kas atspoguļo attiecīgo juridisko veidojumu identificēšanas un klasificēšanas sarežģītību.
Turpmāk sniegtais kopsavilkums ir balstīts uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm pirms Piektās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 36 transponēšanas termiņa vai īsi pēc tā. Šajos komentāros ne vienmēr tika iekļautas piemērojamās tiesību normas, un tie nevar pilnībā parādīt, vai dalībvalstis ir pareizi transponējušas AMLD 31. panta noteikumus. Ja dalībvalstis tos nebūs pareizi transponējušas, tiks piemērotas atbilstošās procedūras.
Dalībvalstis, kuras ir paziņojušas, ka trastus vai līdzīgus juridiskus veidojumus reglamentē to tiesību akti, parasti ir pieņēmušas tiesību aktus, kas uzliek par pienākumu šiem veidojumiem iegūt un glabāt atbilstošu informāciju par faktiskajām īpašumtiesībām. Dažās dalībvalstīs šādi tiesību akti vēl nav stājušies spēkā. Šādas saistības parasti uzliek pilnvarotajai personai, un dažos gadījumos tiek precizēts, ka saskaņā ar Direktīvas 31. pantu šajā informācijā iekļauj trasta dalībnieku identitāti. Lielākā daļa no iepriekš minētajām dalībvalstīm piemēro tos pašus pienākumus arī citiem juridiskiem veidojumiem, kas ir līdzīgi trastiem. Dažos gadījumos šie veidojumi ir precīzi aprakstīti (piemēram, fiducie).
Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras norādījušas, ka to tiesību sistēmās trasti vai līdzīgi juridiski veidojumi netiek reglamentēti, vairums no tām ir pieņēmušas tiesību aktus, kas uzliek pienākumu ārvalstu trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem iegūt un ziņot atbilstošu informāciju par faktiskajām īpašumtiesībām. Kopumā paziņojumu plašums un neviennozīmīgums liecina par grūtībām saistībā ar dažādajiem attiecīgajiem juridiskajiem veidojumiem. Dažos gadījumos informācija par ārvalstu trastiem piemērotajiem pienākumiem ir neskaidra, neprecīza (piemēram, atsauce uz juridiskām personām tā vietā) vai iztrūkstoša.
Dalībvalstu iesniegtā informācija par paziņotajām sankcijām un citiem atturošajiem pasākumiem gadījumos, kad nav tikusi iegūta un glabāta atbilstoša informācija par faktiskajiem īpašniekiem, sniedz sadrumstalotu ainu. Parasti dalībvalstīs, kuras uzliek pienākumu trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem iegūt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, noteikti administratīvi naudas sodi (piemēram, vienreizēji maksājumi, par dienu aprēķināti naudas sodi). Summas ievērojami atšķiras (no dažiem tūkstošiem euro līdz miljonam vai vairāk), un tās var noteikt vai palielināt, pamatojoties uz dažādiem parametriem. Neliela daļa dalībvalstu ziņoja arī par kriminālatbildību, tostarp ieslodzījumu, lai gan nav īsti skaidrs, vai sniegtā informācija faktiski attiecas uz reģistrācijas prasībām uzņēmumiem kopumā vai uz informācijas par faktiskajiem īpašniekiem iesniegšanu. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz tādiem pasākumiem kā darbības aizliegums vai izslēgšana no uzņēmumu reģistra. Dažos gadījumos, pārkāpjot valstu noteikumus par pārredzamību un reģistrācijas pienākumus, šāds veidojums var tikt atzīts par spēkā neesošu.
Dalībvalstīs, kuras ieviesušas noteikumus, ar ko trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem uzliek pienākumu iegūt un glabāt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, arī noteikta prasība atklāt šādu informāciju atbildīgajiem subjektiem. Tomēr dalībvalstu pieeja šajā jautājumā šķiet sadrumstalota. Vairākas dalībvalstis ziņoja par valsts tiesību aktiem, kas atspoguļo AMLD 31. panta noteikumus. Dažos gadījumos dalībvalstis tikai norādīja, ka trasti, kuriem ir pienākums iesniegt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, ir tie, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā valstī, neprecizējot pilnvarotās personas dzīvesvietas aspektu, kas tādējādi paliek neskaidrs. Visbeidzot, citos gadījumos dalībvalstis sniedza vispārīgu vai neprecīzu informāciju, kas neaptver trastu vai līdzīgu veidojumu īpašo situāciju.
Lielākā daļa dalībvalstu nesniedza pietiekamu informāciju, kas radītu skaidru priekšstatu par citās dalībvalstīs dibinātu trastu pienākumu iesniegt reģistrācijas apliecinājumu, veicot uzņēmējdarbību to teritorijā. Vairākos gadījumos šajā jautājumā sniegtā informācija bija vai nu pārāk vispārīga (piemēram, atsauces uz valstu faktisko īpašnieku centrālo reģistru savstarpējās savienojamības nodrošināšanu līdz 2021. gada martam), neskaidra, iztrūkstoša vai arī norādīja, ka attiecīgie tiesību akti vēl nav stājušies spēkā.
V.Secinājumi
Starptautiskajā AML/CFT kopienā nav veikta pārliecinoša analīze par to, kas ir trastam līdzīgs juridiskais veidojums. Šis ziņojums ir pirmais mēģinājums ES līmenī analizēt juridiskos veidojumus, ko varētu uzskatīt par pielīdzināmiem vispārējo tiesību trastam saskaņā ar dalībvalstu tiesībām un paražām, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un akadēmiskās aprindās sagatavoto analīzi.
Analīze atklāj, ka daudzi veidojumi ir līdzīgi vispārējo tiesību trastam atbilstīgi AMLD 31. panta nosacījumiem. Tādus juridiskus veidojumus kā Treuhand vai Fiducie, no vienas puses, var uzskatīt par līdzīgiem trastiem to funkciju dēļ, turpretī citi veidojumi, piemēram, aizbildnība, aizgādnība un mirušas personas īpašuma pārvaldīšana, var tikt uzskatīti par līdzīgiem struktūras ziņā.
Dalībvalstu paziņojumos, kas sniegti saskaņā ar AMLD 31. panta 10. punktu, nebija ietverti visi iepriekš minētie veidojumi, atspoguļojot vienotas pieejas trūkumu attiecībā uz to, kuras iezīmes apliecina līdzību vispārējo tiesību trastam. Tādēļ šie paziņojumi ir tikai pirmais mēģinājums identificēt, kādus trastam līdzīgus veidojumus reglamentē dalībvalstu tiesību akti.
Tajā pašā laikā šāds vienotas pieejas trūkums trastam līdzīgu veidojumu identificēšanā nenodrošina juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un tādējādi tas varētu nenovērst nepilnības, kas ļauj maz zināmus veidojumus izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmās, kā to līdz šim ir darījušas juridiskas vienības 37 . Lai risinātu šo problēmu, Komisija apsvērs iespēju izveidot neformālu darba grupu, kurā piedalīsies akadēmiķi, praktizējoši speciālisti, finanšu ziņu vākšanas vienības un kompetentās iestādes, nolūkā definēt kopīgo mērķi un konsekventus kritērijus to tiesību aktos reglamentēto juridisko veidojumu identificēšanai. Tā rezultātā varētu tikt izdots tehnisks dokuments.
Turklāt sākotnējā analīze par pienākumiem, kurus dalībvalstis uzliek šādiem juridiskiem veidojumiem, liecina, ka mērķis izveidot konsekventu uzraudzības un reģistrācijas sistēmu, iespējams, vēl nav sasniegts.
Tajā pašā laikā pārskats atklāj, ka ieguldījumu fondu (funds) jomā faktisko īpašumtiesību informācijas pārredzamība dažādās dalībvalstīs var atšķirties, pamatojoties uz to juridisko formu. Tas rada nevienmērīgu pārredzamības līmeni, kuru būtu vērts uzlabot, ieviešot kopīgus īpašos noteikumus ieguldījumu fondiem (funds), līdzīgi tiem, kas AMLD jau paredzēti fondiem (foundations).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp., ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), OV L 156, 19.6.2018., 43.–74. lpp.
Līdzīgi noteikumi par juridisko vienību faktisko īpašnieku pārredzamību ir atrodami AMLD 30. pantā.
OV 2019/C 360/05, 28.–29. lpp.
OV 2020/C 136/05, 5.–6. lpp.
Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Spānija, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija.
Lai gan tas attiecas arī uz Portugāli, īpaša Portugāles tiesību aktu norma atzīst ārvalstu trastus un ļauj tiem veikt uzņēmējdarbību tikai Madeiras brīvās tirdzniecības zonā (Dekrētlikums Nr. 352-A/88, kurā grozījumi izdarīti ar Dekrētlikumu Nr. 264/90).
Kipra, Īrija, Malta.
Itālija, Luksemburga un Nīderlande paziņoja, ka ir ratificējušas Hāgas konvenciju. NB! Arī Kipra, Malta un Apvienotā Karaliste ir ratificējušas 1985. gada Hāgas konvenciju.
https://www.hcch.net/en/instruments/conventions/status-table/?cid=59.
Čehija, Francija, Ungārija, Itālija, Luksemburga, Rumānija un Nīderlande.
Vācija un Itālija.
Sandor, I. (2015) “The legal institution of the trust in the economy and law of Eastern European countries”, European Scientific Journal, 2015. gada aprīļa SPECIĀLAIS izdevums 1857 – 7881, 139.–149. lpp.
Sepp, K. (2017) “Legal Arrangements Similar to Trusts in Estonia under the EU’s Anti-money-laundering Directive”, Juridica International, 26 (56–65).
FAFT un Egmonta grupa (2018. gada jūlijs), “Concealment of Beneficial Ownership”.
Likums par pilnvarotajām personām (Trustee Law,CAP 193).
Likums par trastiem un pilnvarotajām personām (Trusts and Trustees Act, Maltas likumu krājuma 331. nodaļa).
Likums par starptautiskajiem trastiem (International Trusts Law, Likums Nr. 69(I)/92, kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 20(I)/2012 un Likumu Nr. 98(I)/2013).
Sandor, I. (2016) “Different Types of Trust from an Ownership Aspect”, European Review of Private Law, 6-2016, 1189.–1216. lpp.
Wautelet, P. (2005) “Le nouveau droit international privé belge”, Euredia: Revue de Droit Bancaire et Financier, 111.–134. lpp.
Schmidt, K. (2016) “Trust as a Legislative Challenge: Bipolar Relation vs Quasi-Corporate Status? — Basic Trust Models in Legal Practice, Theory, and Legislation”, European Review of Private Law 6, 995.–1010. lpp.
Martin, S. (2007) “Trusts in American law and some of their substitutes in Spanish law: Part II”, Trusts & Trustees, 13. sēj., Nr. 7, 242.–251. lpp.
van Veen, W. J. M. un Duin, H. M. C. (2016) “Dutch Trusts and Trust-Like Arrangements”, European Review of Private Law, 6-2016, 973.–994. lpp.
Skatīt Sandor (2016).
ESAO — Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā, “Peer Review Report on Exchange of Information on Request — Austria 2018”.
Šajos gadījumos gan Austrija, gan Vācija savos tiesību aktos iekļāva noteikumus, kas paredzēja informācijas atklāšanu par Treuhand iesaistītajām pusēm. Piemēram, Austrijas juridisko vienību faktisko īpašumtiesību reģistrs sniedz informāciju par Treugeber un Treuhänder, ja Treuhand pieder vairāk nekā 25 % no juridiskas vienības.
ESAO — Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā, “Peer Review Report on Exchange of Information on Request — Austria and Germany 2018”.
Skatīt Schmidt (2016).
Honoré T. (2008) “On Fitting Trusts into Civil Law Jurisdictions”, University of Oxford Legal Research Paper Series, dokuments Nr. 27/2008.
Skatīt Sandor (2016).
Kulms, R. (2016) “Trusts as Vehicles for Investment”, European Review of Private Law, 6-2016 (1091–1118).
FATF (2006. gada oktobris), “The misuse of corporate vehicles, including trust and company service providers”.
Direktīvas (ES) 2018/843 29. apsvērums.
FAFT un Egmonta grupa (2018. gada jūlijs), “Concealment of Beneficial Ownership”.
Skatīt iepriekšējo zemsvītras piezīmi.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 335, 17.12.2009., 1.–155. lpp.).
Direktīva (ES) 2018/843 (skatīt 1. zemsvītras piezīmi).