EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.5.2020
COM(2020) 551 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Lietuva
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu sagatavotais ziņojums
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.5.2020
COM(2020) 551 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Lietuva
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu sagatavotais ziņojums
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Lietuva
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu sagatavotais ziņojums
1. Ievads
2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.
Dati, kurus Lietuvas iestādes paziņoja 2020. gada 31. martā un kurus pēc tam apstiprināja Eurostat 1 , liecina, ka vispārējās valdības budžeta pārpalikums Lietuvā 2019. gadā sasniedza 0,3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības bruto parāds bija 36,3 % no IKP. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu Lietuva plāno deficītu 11,4 % apmērā no IKP 2020. gadā, savukārt parāds tiek plānots 50,6 % apmērā no IKP.
2020. gadam plānotais deficīts pirmšķietami apliecina to, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, kas definēts Stabilitātes un izaugsmes paktā.
Tāpēc Komisija, ņemot vērā iepriekš minēto, ir sagatavojusi šo ziņojumu, kurā analizēta Lietuvas atbilstība Līgumā noteiktajiem deficīta un parāda kritērijiem. Parāda kritēriju var uzskatīt par izpildītu, jo parāda attiecība 2019. gadā bija ievērojami mazāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Tajā ņemti vērā visi būtiskie faktori un ievērojamais ekonomikas satricinājums, kas saistīts ar Covid-19 pandēmiju.
1. tabula. Vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds (% no IKP)
|
|
|
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
|
Deficīta kritērijs |
Vispārējās valdības bilance |
0,2 |
0,5 |
0,6 |
0,3 |
-6,9 |
-2,7 |
|
Parāda kritērijs |
Vispārējās valdības bruto parāds |
39,7 |
39,1 |
33,8 |
36,3 |
48,5 |
48,4 |
Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara prognoze.
2.Deficīta kritērijs
Pamatojoties uz 2020. gada stabilitātes programmu, sagaidāms, ka Lietuvas vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā sasniegs 11,4 %, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP – un nav tuvu tai.
Plānotais Līguma atsauces vērtības pārsniegums 2020. gadā ir ārkārtējs, jo tas ir nopietnas ekonomikas lejupslīdes rezultāts. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, Komisijas 2020. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālā IKP pieaugums 2020. gadā samazināsies par 7,9 %.
Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi, kurā paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā samazināsies zem 3 % no IKP, plānotais atsauces vērtības – 3 % no IKP – pārsniegums būtu īslaicīgs. Tomēr šīs prognozes ir saistītas ar ārkārtīgi lielu nenoteiktību.
Kopsummā 2020. gadam plānotais deficīts ir virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības – 3 % no IKP – un nav tuvu tai. Pārsniegums atbilstoši definīcijām Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā tiek uzskatīts par ārkārtēju, savukārt pārsnieguma raksturs pašlaik tiek uzskatīts par īslaicīgu. Tādējādi analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/97 noteiktais budžeta deficīta kritērijs pirmšķietami nav izpildīts.
3. Būtiskie faktori
Līguma 126. panta 3. punktā ir noteikts: ja kāda dalībvalsts neatbilst viena vai abu šo kritēriju izvirzītajām prasībām, Komisijai jāsagatavo ziņojums. Minētajā ziņojumā “ņem vērā arī to, vai valdības budžeta deficīts pārsniedz valdības investīciju izdevumus, kā arī ņem vērā visus citus būtiskus faktorus, tostarp dalībvalsts ekonomikas un budžeta stāvokli vidēji ilgā laikā”.
Minētie faktori ir sīkāk izskaidroti Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktā, kurā arī noteikts, ka nepieciešams pienācīgi ņemt vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnībā novērtētu atbilstību deficīta un parāda kritērijiem, un par kuriem dalībvalsts paziņojusi Padomei un Komisijai.
Pašreizējā situācijā jāņem vērā vēl viens svarīgs faktors – Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme, kura ļoti nopietni ir skārusi budžeta situāciju un kuras dēļ perspektīva ir ārkārtīgi nenoteikta. Pandēmijas rezultātā ir arī iedarbināta vispārējā izņēmuma klauzula.
3.1. Covid-19 pandēmija
Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir būtiska negatīva ietekme Eiropas Savienībā. Ietekme uz IKP pieaugumu būs atkarīga gan no pandēmijas ilguma, gan no pasākumiem, kas veikti valstu iestāžu un Eiropas un pasaules līmenī, lai palēninātu tās izplatību, aizsargātu ražošanas jaudas un atbalstītu kopējo pieprasījumu. Dalībvalstis jau ir pieņēmušas vai pieņem budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmu kapacitāti un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Ir pieņemti arī būtiski likviditātes atbalsta pasākumi un citas garantijas. Pamatojoties uz detalizētāku informāciju, kompetentajām statistikas iestādēm ir jāpārbauda, vai šādiem pasākumiem ir tūlītēja ietekme uz vispārējās valdības bilanci. Kopā ar saimnieciskās darbības samazināšanos šie pasākumi veicinās krietni lielāka valdības budžeta deficīta un parāda veidošanos.
3.2. Ekonomikas stāvoklis vidējā termiņā
Ekonomikas izaugsme 2019. gadā sasniedza 3,9 % un bija visaptveroša. Komisija savā 2020. gada pavasara prognozē pieņem, ka Lietuvas ekonomika 2020. gadā Covid‑19 pandēmijas dēļ piedzīvos spēcīgu satricinājumu. Tas ir mīkstinošs faktors novērtējumā par Lietuvas atbilstību deficīta kritērijam 2020. gadā. Tiek prognozēts, ka vislielākā mērā izaugsmi negatīvi ietekmēs iekšzemes pieprasījuma kritums un daudz mazākā mērā – neto eksports. Neskatoties uz prognozēm par straujo atlabšanu 2021. gadā, IKP saglabāsies zem 2019. gada apjoma.
Tiek prognozēts, ka lejupslīde negatīvi ietekmēs nodarbinātību. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā uzkāps virs 9 % un pēc tam 2021. gadā samazināsies zem 8 %. Pamatojoties uz mazāku spiedienu darba tirgū un zemākām enerģijas cenām, inflācija tuvākajā laikā samazināsies zem 2 %. Tomēr jāatzīmē, ka Komisijas prognozes sagatavošanas laikā pastāvēja ārkārtēji liela nenoteiktība par pandēmijas ilgumu un ietekmi uz ekonomiku.
3.3. Budžeta stāvoklis vidējā termiņā
Pamatojoties uz izpildes datiem un Komisijas aprēķiniem un ņemot vērā pielaidi saistībā ar strukturālajām reformām 0,5 % apmērā no IKP 2019. gadā (atšķirība 0,1 % apmērā no IKP), Lietuvas strukturālais deficīts 2019. gadā sasniedza 1,6 % no IKP un bija tuvu vidēja termiņa budžeta mērķim (VTM) -1,0 % no IKP. Vispārējais novērtējums norāda uz to, ka 2019. gadā ir izpildītas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, jo Lietuvas strukturālā bilance, ņemot vērā pielaidi saistībā ar strukturālajām reformām, ir novērtēta kā tuva VTM.
Lietuvas 2020. gada stabilitātes programmā ir pieņemts, ka deficīts 2020. gadā sasniegs 11,4 % no IKP un 2021. gadā samazināsies līdz 3,9 % no IKP. Prognozētais deficīta līmenis ir augstāks par Komisijas 2020. gada prognozē paredzēto līmeni. Atšķirība saistīta ar to, ka Lietuvas iestādes ir ierēķinājušas lielākus valsts izdevumus saistībā ar pasākumiem ekonomikas stimulēšanai un Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Kopumā valdības pasākumu mērķis ir nodrošināt pietiekamu finansējumu veselības aprūpes nozarei, nodrošināt izmantojamos ienākumus, atbalstīt uzņēmumu likviditātes nodrošināšanu un stimulēt ekonomiku.
Saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi paredzams, ka Lietuvas nominālais deficīts 2020. gadā būs -6,9 % no IKP. Tiek prognozēts, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā ievērojami samazināsies vispārējās valdības ieņēmumi un ka tie 2021. gadā līdz ar sagaidāmo ekonomikas straujo atlabšanu pieaugs. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka ar veselības aprūpi un tādiem valdības pasākumiem saistītie izdevumi, kuru mērķis ir atbalstīt mājsaimniecību izmantojamos ienākumus un palīdzēt uzņēmumiem saglabāt likviditāti, būs lielāki nekā plānots, kā rezultātā pieaugs valdības izdevumi. Saskaņā ar prognozi izdevumi 2021. gadā samazināsies, jo sagaidāms, ka vairums ar Covid-19 saistīto pasākumu tiks izbeigti 2020. gadā. Turklāt, tā kā finansējums dažās jomās ir atkarīgs no IKP un vispārējās ekonomiskās situācijas, saskaņā ar jaunākajām prognozēm izdevumi būs mazāki, nekā iepriekš paredzēts. Tādēļ tiek prognozēts, ka Lietuvas vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā samazināsies līdz 2,7 %.
3.4. Citi faktori, ko norādījusi dalībvalsts
Lietuvas iestādes 2020. gada 11. maijā nosūtīja vēstuli ar būtiskajiem faktoriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktu. Iepriekšējās iedaļās sniegtā analīze jau lielā mērā apraksta galvenos iestāžu norādītos faktorus.
4. Secinājumi
Saskaņā ar stabilitātes programmas plāniem Lietuvas vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā sasniegs 11,4 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP – un nav tuvu tai. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu uzskata par ārkārtēju un pašlaik arī par īslaicīgu.
Saskaņā ar Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu šajā ziņojumā tika izskatīti arī būtiskie faktori.
Kopumā, tā kā plānotais deficīts ievērojami pārsniedz 3 % no IKP un ņemot vērā visus būtiskos faktorus, analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 noteiktais budžeta deficīta kritērijs nav izpildīts.