Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Apvienotās Karalistes 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Apvienotās Karalistes 2020. gada konverģences programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 2 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019 gada 17. decembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Apvienotā Karaliste nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES 2020. gada 31. janvārī un izstāšanās līguma stāšanās spēkā Apvienotā Karaliste uzsāka pārejas periodu, kas ilgs līdz 2020. gada 31. decembrim. Ar vienu lēmumu, ko ES un Apvienotā Karaliste līdz 2020. gada 1. jūlijam pieņemtu izstāšanās līgumā paredzētajā Apvienotajā komitejā, šo laikposmu var pagarināt līdz vienam vai diviem gadiem. Šajā laikposmā Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē joprojām ir piemērojami Savienības tiesību akti, tajā skaitā tie, kas saistīti ar Eiropas pusgadu.

(3)2020. gada ziņojums par Apvienoto Karalisti 3 tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēts, kā Apvienotā Karaliste īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā 4 , turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Apvienotās Karalistes virzība uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija oficiāli pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, nestabilitāti finanšu tirgos un patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus un uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Eiropas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu 5 , kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(5)Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ierobežotiem laikā un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Turklāt uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(6)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 6 . Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(7)Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietā nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāsadarbojas, sagatavojot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu sabiedrības un ekonomikas normālu darbību un ilgtspējīgu izaugsmi, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(8)Covid-19 krīze ir apliecinājusi ka vienotais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz atveseļošanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, ir jāatceļ steidzamie ārkārtas pasākumi, kas kavē vienotā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze ir parādījusi, ka veselības aprūpes nozarē ir vajadzīgi krīzes gatavības plāni, kas jo īpaši ietver uzlabotas iegādes stratēģijas, dažādotas piegādes ķēdes un svarīgāko piegāžu stratēģiskās rezerves. Tie ir galvenie elementi, lai izstrādātu plašākus krīzes gatavības plānus.

(9)Paredzams, ka pandēmijas sociālekonomiskās sekas dažādos Apvienotās Karalistes reģionos izpaudīsies nevienādi, jo tiem ir atšķirīgi specializācijas modeļi. Tas rada būtisku risku, ka Apvienotajā Karalistē vēl vairāk palielināsies reģionālās atšķirības. Pašreizējā situācijā ir vajadzīgi mērķorientēti politikas risinājumi.

(10)Apvienotā Karaliste 2020. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2020. gada valsts reformu programmu, bet 2020. gada 7. maijā – 2020. gada konverģences programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)Uz Apvienoto Karalisti pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. Padome 2018. gada 13. jūlijā ieteica Apvienotajai Karalistei nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps 7 nepārsniedz 1,6 % 2019.–2020. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP. Komisijas veiktais vispārējais novērtējums apstiprina, ka pastāv risks būtiskai novirzei no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2019.–2020. gadā un 2018.–2019. un 2019.–2020. gadā, aplūkojot abus kopā. Izpildes dati par 2019.–2020. gadu būs pieejami 2020. gada rudenī.

(12)Valdība savā 2019.–2020. gada konverģences programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no deficīta, kas bija 2,2 % no IKP 2019.–2020. gadā, līdz deficītam 2,5 % apmērā no IKP 2020.–2021. gadā. Tiek prognozēts, ka deficīts 2021.–2022. gadā palielināsies līdz 3,1 % no IKP un līdz 2024.–2025. gadam samazināsies līdz 2,4 % no IKP. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019.–2020. gadā bija samazinājusies līdz aplēstiem 83,2 % no IKP, taču saskaņā ar 2019.–2020. gada konverģences programmu ir paredzams, ka 2020.–2021. gadā tā samazināsies līdz 82,9 %. Tomēr makroekonomikas scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, vairs nešķiet reālistisks, jo tajā nav ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme. Programmas prognozēs nav ņemti vērā arī pasākumi, par kuriem Apvienotā Karaliste paziņojusi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Makroekonomikas un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība Covid-19 pandēmijas dēļ.

(13)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Apvienotā Karaliste ir noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Konverģences programmas prognozēs šie pasākumi nav iekļauti, bet tie ir ņemti vērā Komisijas prognozē. Budžeta pasākumi veido aptuveni 5,5 % no IKP un ietver atbalstu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem, kā arī labklājības pasākumus. Turklāt Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par pasākumiem, kas palīdzēs atbalstīt uzņēmumu likviditāti, neradot tiešu ietekmi uz budžetu. Šie pasākumi ietver aizdevumu garantijas aptuveni 16 % apmērā no IKP. Minēto pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(14)Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Apvienotās Karalistes vispārējās valdības bilance tiek prognozēta -10,7 % apmērā no IKP 2020.–2021. gadā un -6,2 % apmērā no IKP 2021.–2022. gadā. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP sasniegs 102,5 % 2020.–2021. gadā un 100,2 % 2022. gadā. Konverģences programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā nav ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ietekme, un tādēļ parāda un deficīta prognozes tajā būtiski atšķiras no Komisijas prognozēm.

(15)Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, ņemot vērā Apvienotās Karalistes prognozēto budžeta deficīta robežvērtības – 3 % no IKP – pārsniegšanu 2020.–2021. gadā. Kopumā analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 definētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(16)Pašreizējā Covid-19 krīze ir radījusi ekonomikas un sociālās politikas problēmas, kādas pēdējās desmitgadēs nav pieredzētas. Paredzams, ka bezdarbs palielināsies par gandrīz 3 procentpunktiem līdz 6,7 % 2020. gadā un nedaudz samazināsies līdz 6 % 2021. gadā, salīdzinot ar 3,8 % 2019. gadā. Apvienotās Karalistes valdība ir pieņēmusi ārkārtas pasākumus, lai mazinātu satricinājuma negatīvās sekas. Tiešā fiskālā atbalsta izmaksas būs atkarīgas no pieprasījuma, bet tās var sasniegt aptuveni 110 miljardus GBP (5,5 % no IKP), ko papildina 330 miljardi GBP (16 % no IKP) kredīta garantijās banku aizdevumiem. Lai aizsargātu nodarbinātību, ir ieviestas saīsināta darbalaika shēmas, un ir īstenoti arī pasākumi pašnodarbināto personu atbalstam. Vispārējā kredīta tvērums un tiesības uz piekļuvi avansa maksājumiem uz laiku ir uzlabotas, un pamata tiesības vispārējā kredīta ietvaros uz laiku ir pagarinātas uz divpadsmit mēnešiem. Vietējās pašvaldības saņems arī vienreizēju papildu finansējumu, lai atbalstītu ekonomiski neaizsargātus cilvēkus un mājsaimniecības. Valdība arī paziņoja par hipotekāro maksājumu trīs mēnešu moratoriju mājokļu īpašniekiem, kas nonākuši grūtībās koronavīrusa dēļ.

(17)Lai atbalstītu uzņēmumu finansiālo stāvokli, Anglijas Banka ir divas reizes samazinājusi bankas likmi, kopumā no 0,75 % līdz 0,1 %, samazinājusi Apvienotās Karalistes pretciklisko kapitāla rezervju likmi līdz 0 % no līdzšinējās virzības uz 2 % līdz 2020. gada decembrim, paplašinājusi savu obligāciju iegādes programmu līdz 645 miljardiem GBP un palielinājusi atbalstu komercbanku aizdevumiem reālajai ekonomikai līdz ar valdības aizdevumu garantijām. Valdība piedāvāja konkrētām nozarēm gadu ilgu moratoriju attiecībā uz darījumu procentu likmju maksāšanu, PVN maksājumu atlikšanu, kā arī skaidras naudas dotācijas mazākiem uzņēmumiem. Likviditātes atbalsts ir darīts pieejams arī garantiju un dotāciju veidā saskaņā ar koronavīrusa situācijas uzņēmējdarbības pārtraukšanas aizdevumu shēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) zem noteiktas apgrozījuma robežvērtības, izmantojot plašu uzņēmējdarbības finansēšanas produktu klāstu, piemēram, atjaunojamas kredītiespējas un citus produktus, tajā skaitā termiņaizdevumus. Turklāt visām darbības nozarēm ir darīta pieejama vispārēja shēma likviditātes nodrošināšanai ne tikai MVU, bet arī lielākiem uzņēmumiem, kas varētu ietvert investīciju atbalstu. Izstrādājot un īstenojot šos pasākumus, ir jāņem vērā banku nozares noturība.

(18)Covid-19 pandēmija ir atklājusi trūkumus Apvienotās Karalistes veselības aprūpes sistēmas sagatavotībā un spējā reaģēt uz šādiem uzliesmojumiem, jo īpaši attiecībā uz telpām, personālu un apgādi. Rezultātā Apvienotajā Karalistē Covid-19 pacientiem steidzami tika izveidoti pagaidu lauka hospitāļi. Valsts ražošanas nozare tika mudināta pārveidot ražošanas līnijas, lai steidzami ražotu papildu medicīnisko aprīkojumu, piemēram, ventilatorus, lai apmierinātu gaidāmo pieprasījumu. Covid-19 krīze ir vēl vairāk saasinājusi pašreizējo veselības aprūpes darbaspēka trūkumu. Lai pārvarētu līdzīgas krīzes nākotnē, ir vajadzīgas investīcijas veselības aprūpes sistēmā visā Apvienotajā Karalistē, tajā skaitā efektīvi un ar pietiekamiem resursiem nodrošināti sabiedrības veselības pasākumi. Šīm investīcijām vajadzētu būt vērstām uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo aprīkojumu, telpas un vajadzīgo kvalificēto darbaspēku, kā arī kopumā spēju sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus, līdz ar aprūpi pacientiem ar Covid-19 vai līdzīgām infekcijas slimībām.

(19)Pašreizējā krīze, iespējams, vairāk ietekmēs visneaizsargātākos iedzīvotājus, saasinot nabadzību. Nabadzības vai sociālās atstumtības risks palielinājās jau pirms krīzes, neraugoties uz rekordzemu bezdarba līmeni. Augsts ir arī nodarbinātu personu nabadzības līmenis un bērnu nabadzības līmenis. Labklājības samazināšana un reformas var apdraudēt Apvienotās Karalistes nodokļu un pabalstu sistēmas spēcīgo nabadzības mazināšanas ietekmi. Pastāv iespējas stiprināt atbalstu visneaizsargātākajām personām, tajā skaitā nabadzībā nonākušiem bērniem, jo īpaši ņemot vērā to, ka ir sagaidāms, ka krīze vēl vairāk palielinās ienākumu nevienlīdzību.

(20)Apvienotajai Karalistei joprojām būtiska problēma ir darba ražīguma rādītāju uzlabošana. Ražošanas apjoms stundā Apvienotajā Karalistē ir ievērojami mazāks nekā lielākajā daļā citu attīstīto valstu, un tas ir tikai nedaudz lielāks, nekā tas bija pirms finanšu krīzes. IKP pieaugumu ir veicinājis nodarbinātības pieaugums, pēdējā laikā praktiski nepalielinot ražīgumu. Neraugoties uz saspringto situāciju darba tirgū, Apvienotās Karalistes darba ražīgums kopš 2018. gada sākuma būtībā ir bijis nemainīgs. Arī reālo algu pieaugums joprojām ir lēns. Daudzas Apvienotās Karalistes daļas ir salīdzinoši nabadzīgas ar salīdzinoši zemu investīciju līmeni prasmēs un infrastruktūrā. Ierobežotas karjeras izaugsmes izredzes cilvēkiem, kuri strādā zemu atalgotos darbos, negatīvi ietekmē gan ražīgumu, gan nabadzību. Paredzams, ka šis stāvoklis saglabāsies un var pat pasliktināties, ņemot vērā Covid-19 krīzi. Nesenā pandēmija rada arī būtiskas problēmas izglītības un apmācības sistēmām Apvienotajā Karalistē, jo īpaši sakarā ar tālmācību un atšķirīgu piekļuvi strukturētām mācībām. Līdz ar to ir iespējams palielināt ražīgumu, risinot plašas problēmas, piemēram, zemu investīciju līmeni aprīkojumā, infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, kā arī prasmju nepietiekamību, jo īpaši pamatprasmju un tehnisko prasmju jomā. Apvienotās Karalistes mērķis ir veikt vairāk investīciju pētniecībā un inovācijā un uzlabot esošo tehnoloģiju izmantošanu visā ekonomikā.

(21)Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, būs svarīgi pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, tostarp, veicot attiecīgas reformas. Apvienotajā Karalistē ir vērojams pastāvīgs mājokļu trūkums. Rodas jaudas ierobežojumi, savukārt dzīvojamo ēku būvniecība joprojām ir zemāka par to, kas nepieciešama, lai apmierinātu aplēsto pieprasījumu. Stingrs regulējums par zemes tirgu ierobežo jauniem mājokļiem pieejamās zemes platību un vietu, jo īpaši lielu pilsētu apkaimē. Būvniecības nozarei joprojām ir būtiska nozīme mājokļu jomā, kā arī turpmāko energoefektivitātes un klimata mērķu sasniegšanā, lai gan mājokļu apkurei izmantotās enerģijas apjoma samazināšanu apgrūtina dzīvojamā fonda vecums un tā lēnā aizstāšana. Pēc gadu desmitiem ilgām nepietiekamām publiskajām investīcijām valdība ir sākusi risināt nepietiekamas infrastruktūras problēmu. Ir gūti daudzsološi panākumi attiecībā uz investīcijām atjaunojamos energoresursos, un elektroenerģijas nozarē ir panākts ievērojams emisiju samazinājums. Tomēr virzība uz klimatneitralitāti joprojām saskaras ar problēmām visā ekonomikā. Apvienotās Karalistes autoceļu, dzelzceļa un aviācijas tīklu izmantošana sasniedz maksimālo kapacitātes robežu, un tas veicina sastrēgumus un gaisa piesārņojumu. Apvienotā Karaliste vēlas būt priekšgalā bezemisiju transportlīdzekļu ziņā, bet lielākā daļa dzelzceļa tīkla vēl nav elektrificēta. Lai gan optiskās šķiedras tīklu pārklājums Apvienotajā Karalistē joprojām ir pieticīgs, tīklu konkurence optiskās šķiedras tirgū pieaug, jo valdība ievērojami palielina publisko atbalstu optiskās šķiedras tīklu izvēršanai. Tomēr šādas investīcijas digitālajā infrastruktūrā ir jāpapildina ar uzlabotām digitālajām prasmēm, jo Apvienotajā Karalistē ir strukturāls IT speciālistu prasmju trūkums.

(22)Šie ieteikumi pievēršas pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atveseļošanas veicināšanai, taču Apvienotajai Karalistei 2019. gadā adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā, attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. Minētie ieteikumi joprojām ir aktuāli un tiks uzraudzīti Eiropas pusgadā līdz pārejas perioda beigām.

(23)Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā, un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu. Nodrošinot tālāk sniegto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Apvienotā Karaliste sekmēs progresu IAM sasniegšanā un kopīgus pūliņus konkurētspējīgas ilgtspējas nodrošināšanai Savienībā.

(24)Komisija 2020. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi visaptverošu Apvienotās Karalistes ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti 8 . Tā ir arī novērtējusi 2020. gada konverģences programmu un 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Apvienotajai Karalistei iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Apvienotajā Karalistē, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.