(4)Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Turklāt uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 5 . Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietā nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāsadarbojas, sagatavojot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu sabiedrības un ekonomikas normālu darbību un ilgtspējīgu izaugsmi, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka vienotais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atlabšanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, ir jāatceļ steidzamie ārkārtas pasākumi, kas kavē vienotā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze ir parādījusi, ka veselības aprūpes nozarē ir vajadzīgi gatavības krīzei plāni, kas jo īpaši ietver uzlabotas iepirkuma stratēģijas, dažādotas piegādes ķēdes un svarīgāko piegāžu stratēģiskās rezerves. Tie ir galvenie elementi, lai izstrādātu plašākus gatavības krīzēm plānus.

(8)Savienības likumdevējs jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus 6 , lai ļautu dalībvalstīm mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtas sekas. Šie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis arī var 2020.–2021. grāmatvedības gadā izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Beļģija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu personām un nozarēm, ko šīs problēmas skar visvairāk.

(9)Iespējams, ka dažādu specializācijas modeļu dēļ pandēmijas sociālekonomiskās sekas dažādos reģionos būs nevienmērīgi sadalītas. Tas ir saistīts ar ievērojamu risku, ka palielināsies atšķirības starp Beļģijas reģioniem un reģionu iekšienē. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)Beļģija savu 2020. gada valsts reformu programmu un 2020. gada stabilitātes programmu iesniedza 2020. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)Uz Beļģiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu.

(12)Padome 2018. gada 13. jūlijā ieteica Beļģijai nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps 7 nepārsniedz 1,8 % pieaugumu 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP. Tā kā Beļģija kvalificējas pieprasītajai īslaicīgajai novirzei 0,5 % apmērā no IKP saskaņā ar strukturālo reformu klauzulu, vajadzīgo strukturālo korekciju 2019. gadam samazināja līdz 0,1 % no IKP, kura atbilst primāro neto izdevumu nominālajam pieauguma tempam, kas 2019. gadā nepārsniedz 2,8 %. Komisijas kopējais novērtējums apstiprina būtisku novirzi no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2018. un 2019. gadā, aplūkojot abus kopā. Tas ir būtisks faktors Komisijas ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, novērtējot Beļģijas atbilstību parāda kritērijam 2019. gadā.

(13)Valdība savā 2020. gada stabilitātes programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no deficīta 1,9 % apmērā no IKP 2019. gadā, līdz deficītam 7,5 % apmērā no IKP 2020. gadā. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 98,6 % no IKP, taču saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu ir paredzams, ka 2020. gadā tā palielināsies līdz aptuveni 115 %. Makroekonomikas un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība Covid-19 pandēmijas dēļ.

(14)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un īstenojot saskaņotu Savienības pieeju, Beļģija ir noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 2,3 % no IKP. Pasākumi ietver federālu pagaidu bezdarbnieka pabalstu shēmu, ienākumu aizvietojumu pašnodarbinātām personām, federālos noteikumus ar krīzi saistītiem izdevumiem, dažādus reģionālos pabalstus uzņēmumiem un nozaru subsīdijas. Deficītu palielinošo pasākumu kvantificēšana lielā mērā sakrīt ar Komisijas aplēsēm pēc tam, kad ir ņemts vērā automātisko stabilizatoru atšķirīgais režīms. Turklāt Beļģija ir paziņojusi par pasākumiem, kas palīdzēs atbalstīt uzņēmumu likviditāti, neradot tiešu ietekmi uz budžetu. Šie pasākumi attiecas gan uz federālajām, gan reģionālajām aizdevumu garantijām uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām, kas saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu ir 11,8 % no IKP. Ir īstenoti arī nodokļu atlikšanas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem un sociālajām iemaksām, bet 2020. gada stabilitātes programmā tie nav kvantificēti. Kopumā Beļģijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Minēto pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(15)Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Beļģijas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta -8,9 % apmērā no IKP 2020. gadā un -4,2 % apmērā no IKP 2021. gadā. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā sasniegs 113,8 % .

(16)Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Beļģija 2019. gadā nebija izpildījusi noteikumu par parādu un 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 noteiktie deficīta un parāda kritēriji nav izpildīti.

(17)Reaģējot uz COVID-19 pandēmijas uzliesmojumu, Beļģijas iestādes ir pieņēmušas visaptverošu pasākumu kopumu, lai mazinātu straujās ekonomikas lejupslīdes sociālo un ekonomisko ietekmi. Ir izveidota garantiju shēma 50 miljardu EUR apmērā jauniem īstermiņa kredītiem, ko piešķir dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Reģioni un kopienas ir arī ieviesušas garantijas pagaidu un regulāriem aizdevumiem uzņēmējdarbībai, likviditātes atbalstu uzņēmumiem tiešo aizdevumu veidā un pasākumus, lai finansiāli atbalstītu krīzes visvairāk skartos uzņēmumus. Esošo hipotekāro kredītu un uzņēmējdarbības aizdevumu atmaksu var pagarināt. Grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir pieejams pagaidu moratorijs bankrota procedūrām. Ir ieviesti dažādi stimuli, lai mudinātu vairāk darba ņēmēju palikt darbā vai atsākt strādāt, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodokļu maksājumus, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, var atlikt vai dažos gadījumos ir piemērojams atbrīvojums no šiem nodokļiem. Federālā valdība krīzes skartajiem uzņēmumiem ir darījusi pieejamu pagaidu bezdarba shēmu nepārvaramas varas dēļ, turklāt pabalsti ir palielināti. Pašnodarbinātajiem, kuru darbība ir pārtraukta vismaz septiņas dienas pēc kārtas, ir pieejams ikmēneša ienākumu aizvietojums. Bezdarbnieka pabalstu pakāpeniskā samazināšana uz laiku ir iesaldēta. Federālā valdība arī gatavo papildu pasākumu kopumu, lai novērstu uzņēmumu maksātnespēju, piemēram, atbrīvojumu no uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2020. fiskālajam gadam.

(18)Beļģijas veselības aprūpes sistēma labi nodrošina akūto gadījumu aprūpi slimnīcās. Tomēr Covid-19 uzliesmojums ir atklājis vairākus trūkumus veselības aprūpes sistēmas noturībā, saskaroties ar smagu sabiedrības veselības krīzi. Tas ir parādījis, ka Beļģijā ir strukturāls veselības aprūpes darbinieku trūkums, kas ir jānovērš. Tuvākajā nākotnē ļoti svarīgi būs nodrošināt pietiekamu daudzumu kritiski svarīgu zāļu, tostarp aizsardzības līdzekļu, jo īpaši veselības aprūpes darbiniekiem un darbiniekiem citās eksponētās profesijās. Lai nodrošinātu tādu sabiedrības veselības krīžu kā Covid-19 gadījumā efektīvu pārvaldību, īstermiņā un vidējā termiņā joprojām būtiska būs valsts veselības aprūpes stratēģija, kas ir pilnībā saskaņota ar profilakses un ilgtermiņa aprūpes rīcībpolitikām. Svarīgs elements šajā kontekstā ir ministriju konferences vienošanās par valsts veselības aprūpi raita īstenošana, lai slimnīcu personālu un infrastruktūru (federālā kompetence) darītu pieejamu ilgtermiņa aprūpes iestādēm (kopienu kompetence).

(19)Pēc tam, kad 2019. gadā un 2020. gada sākumā tika sasniegts rekordaugsts nodarbinātības līmenis, Covid-19 krīze pēkšņi apturēja nodarbinātības pieaugumu Beļģijā. Beļģijas pašreizējās valsts shēmas ienākumu atbalstam, piemēram, pagaidu bezdarba sistēma darba ņēmējiem un pārejas tiesības pašnodarbinātām personām, nodrošina daļēju kompensāciju par ienākumu zaudējumiem, kas radušies saīsināta darba laika dēļ. Šīm saīsinātā darba laika shēmām ir būtiska nozīme, lai samazinātu ražošanas apjoma samazināšanās ietekmi uz nodarbinātības līmeni. Tomēr paredzams, ka bezdarba līmenis 2020. gadā palielināsies līdz 7 % un 2021. gadā nedaudz samazināsies līdz 6,6 %. Lai novērstu to, ka bezdarba pieaugums kļūst strukturāls, būs vajadzīgi turpmāki centieni, lai stiprinātu pašreizējās aktīvā darba tirgus politikas efektivitāti, kas joprojām ir zema, jo līdztekus tam, ka liela daļa bezdarbnieku piedalās aktīvos darba tirgus pasākumos, pāreja no bezdarba uz nodarbinātību ir neliela. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju tiem, kuri ir vistālāk no darba tirgus un kurus visticamāk krīzes negatīvās sociālekonomiskās sekas skars visvairāk. Pie neaizsargātām grupām jo īpaši pieder mazkvalificētas personas, migrantu izcelsmes personas un personas ar invaliditāti. Turklāt nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās joprojām kopumā ir augsts visu līmeņu atalgojuma saņēmējiem, izņemot ļoti zema atalgojuma saņēmējus (50 % apmērā no vidējās algas). Tas ir svarīgs iemesls salīdzinoši augstajām darbaspēka izmaksām, kas var negatīvi ietekmēt darbaspēka pieprasījumu, jo īpaši attiecībā uz zemas produktivitātes darbvietām.

(20)Būtu jāveicina darbaspēka mobilitāte uz nozarēm, kurās ir liels darbaspēka trūkums, tostarp veselības aprūpes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, kā arī tehnisko un profesionālo profesiju jomā. Tas radīs īpašas vajadzības pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides ziņā, un būs jāpalielina pieaugušo līdzdalības līmenis izglītībā un apmācībā, tostarp izmantojot saīsinātu darba laiku. Pastāv bažas, ka pašreizējās shēmas apmācības stimulēšanai nesasniedz tos, kuriem tās sniegtu vislielāko labumu, proti, mazkvalificētos darba ņēmējus, gados vecākos darba ņēmējus un migrantu izcelsmes personas. Vājas valodu prasmes ir būtisks šķērslis, jo īpaši divvalodu Briselē. Kopienas veic pasākumus, lai palielinātu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas studiju uzsākšanu, taču šeit pastāv plašāks rīcības lauks izstrādāt visaptverošākas stratēģijas, lai apmierinātu nākotnes darba tirgus pieprasījumu. Vispārējais digitālo prasmju līmenis ir labs, bet tas neuzlabojas. Jauniešu un jo īpaši to jauniešu vidū, kuriem ir zems izglītības līmenis, digitālo prasmju līmenis ir zemāks nekā vidēji ES un pēdējos gados ir pasliktinājies. Lai nodrošinātu piekļuvi tālmācībai, būtiska nozīme ir atbilstoša aprīkojuma un interneta pieslēguma pieejamībai visiem studentiem, turklāt to nepieciešams papildināt ar skolotāju apmācības un darbaudzināšanas shēmām. Tas turklāt ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka krīzes dēļ nesaasinās jau esošā nevienlīdzība izglītības sistēmā.

(21)Beļģija ir pieņēmusi daudzas shēmas, lai atbalstītu uzņēmumu likviditāti, tostarp valsts garantiju shēmu aizdevumiem un vairākas reģionālās shēmas, kas paziņotas saskaņā ar valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmu ekonomikas atbalstam pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma laikā. Šādu shēmu efektīva un optimāla īstenošana, tostarp ar starpnieku palīdzību, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi un pašnodarbinātie, gūst labumu no tām, lai tos aizsargātu un ļautu ātrāk atgūties. Izstrādājot un īstenojot šos pasākumus, ir jāņem vērā banku sektora, tostarp starpnieku, noturība.

(22)Neraugoties uz valdības centieniem, administratīvais slogs uzņēmumiem ir aptuveni 7 miljardi EUR gadā (1,6 % no IKP), no kuriem lielāko daļu rada nodokļu un darba tiesību ievērošana. Nodokļu sistēma ir sarežģīta dažādu nodokļu izdevumu dēļ. Uzņēmuma algu pārvaldība ir sarežģīta, jo īpaši uzņēmumiem, kuriem jāpārvalda dažādas reģionālās sistēmas. Uzņēmumi aizvien biežāk saskaras ar valsts iestāžu maksājumu kavējumiem, kas papildus apgrūtina uzņēmumus un veicina uzņēmējdarbības vides pasliktināšanos. Būvatļauju izsniegšana, elektroenerģijas un ūdens pieslēgšana būtiski kavējas. Īpašuma nodošanas process ir viens no lēnākajiem un visdārgākajiem ES. Prasības ienākšanai tirgū amatniecības/būvniecības pakalpojumu jomā būtiski atšķiras starp reģioniem. Noteikumi par veikalu darba laiku, pārdošanas veicināšanu, atlaidēm un bezrecepšu zāļu izplatīšanas kanāliem apgrūtina mazumtirgotāju darbības vidi. 5G ieviešanu cita starpā kavē strikti radiācijas ierobežojumi (jo īpaši Briselē), kas atšķiras katrā reģionā, dārgie antenu nodokļi Briselē un garais antenu izvietošanas atļauju izsniegšanas laiks. Maksātnespējas jomā nav īpašas vienkāršotas ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tikai parādnieki var sākt maksātnespējas procedūras. Neraugoties uz pakāpeniskiem uzlabojumiem, nepietiekama digitalizācija un resursu trūkums joprojām sagādā problēmas tiesu sistēmai. Ilgstoša tiesvedība administratīvajās tiesās rada ievērojamus kavējumus publiskā iepirkuma un būvatļauju lietās. Galvenajiem tirgus uzraudzības, konkurences un dzelzceļa transporta noteikumu īstenotājiem trūkst darbinieku, lai veiktu savus uzdevumus.

(23)Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, būs svarīgi pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, tostarp veicot attiecīgas reformas. Kā norādīts Beļģijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NECP) 2021.–2030. gadam, Beļģijai ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas ilgtspējīgā transportā, jo īpaši, lai risinātu sastrēgumu un elektromobilitātes problēmas. Pirms krīzes Beļģijas reģioni bija paziņojuši par nozīmīgiem daudzgadu transporta infrastruktūras plāniem. Lieli ieguldījumi tiek veikti piepilsētas dzelzceļā ap Briseli, signālu, ostu un pārrobežu dzelzceļa savienojumos. NECP ir noteikta vajadzība pēc investīcijām tādās jomās kā atjaunojamas elektroenerģijas ražošana un elektroenerģijas ražošanas elastība, starpsavienojumi, viedtīkli, uzglabāšana un energoefektivitāte, lai sasniegtu Eiropas mērķus enerģētikas jomā, īstenotu Beļģijas saistības līdz 2025. gadam pilnībā pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu un atjaunot 80 % ēku fondu, kas tika uzbūvēts pirms enerģijas normu ieviešanas. Atšķirībā no salīdzinoši augstās privātās pētniecības un izstrādes intensitātes (R&D), publiskā sektora pētniecības un izstrādes intensitāte joprojām ir nedaudz zemāka nekā lielākajā daļā dalībvalstu ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni. Pastāv risks, ka Beļģija atpaliks 5G ieviešanas jomā, jo tā neplāno piešķirt 5G pirmjoslas Savienības tiesību aktos noteiktajos termiņos. Beļģijas iestādes 2020. gada martā sāka sabiedrisko apspriešanu par pagaidu valsts licencēm 200 MHz pieejamā spektra frekvenču joslā 3,6-3,8 GHz kā pagaidu risinājumu. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļu 2021.–2027. gada plānojums varētu palīdzēt Beļģijai risināt dažas no problēmām, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši teritorijās, kas ietvertas ziņojuma par valsti D pielikumā. Tas ļautu Beļģijai optimāli izmantot minēto fondu.

(24)Šie ieteikumi pievēršas pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atlabšanas veicināšanai, taču Beļģijai 2019. gadā adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā, attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. Šie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgada ciklā. Tas attiecas arī uz ieteikumiem, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, t. sk. pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(25)Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu. Nodrošinot tālāk sniegto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Beļģija sekmēs progresu IAM sasniegšanā un kopīgus pūliņus konkurētspējīgas ilgtspējas nodrošināšanai Savienībā.

(26)Cieša valstu ekonomikas koordinācija ekonomiskajā un monetārajā savienībā ir būtiska, lai strauji atgūtos no Covid-19 ekonomiskās ietekmes. Beļģijai kā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, ņemot vērā Eurogrupas politiskās norādes, būtu jānodrošina, ka tās politika joprojām atbilst ieteikumiem eurozonai un tiek koordinēta ar pārējo eurozonas dalībvalstu politiku.

(27)Komisija 2020. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Beļģijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī izvērtējusi 2020. gada stabilitātes programmu un 2020. gada valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Beļģijai adresētajiem ieteikumiem. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Beļģijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(28)Ņemot vērā minēto novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums 8 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

AR ŠO IESAKA Beļģijai 2020. un 2021. gadā rīkoties šādi.

1.Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi risinātu pandēmijas situāciju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju un vienlaikus veicinās investīcijas. Nostiprināt veselības aprūpes sistēmas vispārējo noturību un nodrošināt kritiski svarīgu zāļu piegādi.

2.Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu, jo īpaši veicinot efektīvus aktīvā darba tirgus pasākumus un veicinot prasmju attīstību.

3.Nodrošināt efektīvu likviditātes nodrošināšanas pasākumu īstenošanu, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. Ievirzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz ilgtspējīga transporta infrastruktūru, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, digitālo infrastruktūru, piemēram, 5G un gigabitu tīkliem, un pētniecību un inovāciju.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs