EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.3.2020
COM(2020) 104 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI
par Komisijas paziņojuma "Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" īstenošanu
1. Ievads
Šajā ziņojumā ir pārskatīts paziņojuma “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (turpmāk “paziņojums”) 1 īstenošanā panāktais progress.
ES tālākie reģioni — Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Majota, Reinjona un Senmartēna (Francija), Azoru salas un Madeira (Portugāle), kā arī Kanāriju salas (Spānija) — pastāvīgi saskaras ar ierobežojumiem, kas izriet no to nomaļās atrašanās vietas, nelielās platības, neaizsargātības pret klimata pārmaiņām un atrašanās uz salām 2 un kavē to izaugsmi un attīstību. Šajā saistībā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD 349. pantā) ir paredzēti īpaši pasākumi tālāko reģionu atbalstam, ieskaitot pielāgotus nosacījumus ES tiesību piemērošanai minētajiem reģioniem un to piekļuvei ES programmām.
Atlantijas okeānā, Karību jūras baseinā, Latīņamerikā un Indijas okeānā izkliedētie tālākie reģioni ES nodrošina unikālus resursus: šajos reģionos ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, to atrašanās vieta ir stratēģiski piemērota kosmosa apguves un astrofizikas darbībām, tiem ir plašas jūras ekonomiskās zonas, un tie atrodas citu kontinentu tuvumā.
Komisija 2017. gada oktobrī pieņēma paziņojumu par stratēģiskās partnerības stiprināšanu ar ES tālākajiem reģioniem un attiecīgajām dalībvalstīm, kā arī atkārtoti uzsvēra apņemšanos sniegt atbalstu šiem reģioniem to ceļā uz izaugsmi. 2018. gada aprīlī Padome atzinīgi novērtēja šo paziņojumu un aicināja Komisiju turpināt izstrādāt īpašus pasākumus šiem reģioniem, kā paredzēts LESD 349. pantā 3 .
Šajā ziņojumā ir izklāstītas Komisijas, tālāko reģionu un attiecīgo dalībvalstu veiktās darbības paziņojumā paredzētajās nozarēs 4 , uzsvērti sasniegumi 5 un sniegti ieteikumi koncentrēt centienus uz klimata pārmaiņu risināšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, aprites ekonomikas ieviešanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvā 6 tie ir atzīti par galvenajiem jautājumiem, kas jārisina minētajiem reģioniem, un ir uzsvērts, ka Komisija pievērsīs īpašu uzmanību tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām un to unikālos resursus, piemēram, bioloģisko daudzveidību un atjaunojamos energoresursus. Ziņojumā ir uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt centienus citās svarīgās nozarēs, piemēram, zilajā ekonomikā un savienotības nodrošināšanā.
Jauna pārvaldība uz spēcīgas partnerības pamata
Kopš 2017. gada, kā izklāstīts paziņojumā, Komisija politikas veidošanā ir sistemātiski ņēmusi vērā tālāko reģionu bažas un intereses.
Komisija 2018. gadā tālāko reģionu īpatnības iekļāva 21 priekšlikumā ES programmām 2021.–2027. gadam dažādās nozarēs, ieskaitot kohēziju, lauksaimniecību, zivsaimniecību, pētniecību, vidi, transportu un digitālo savienotību, kā arī starptautisko sadarbību. Tādējādi Komisija radīja šiem reģioniem jaunas iespējas un panāca, ka tiem lielākajā daļā ES programmu tiek paredzēti īpaši noteikumi.
Eiropas pusgada valstu ziņojumos 2019. gadā Komisija ieteica Francijai, Portugālei un Spānijai ieguldīt tālākajos reģionos kohēzijas politikas līdzekļus, novirzot tos tādām svarīgām jomām kā aprites ekonomika, savienotība, prasmes un priekšlaicīga mācību pārtraukšana. Padomes konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos šīs dalībvalstis tiek aicinātas izmantot kohēzijas fondus, ņemot vērā reģionu atšķirības un tālāko reģionu situāciju. Arī attiecīgajos 2020. gada valstu ziņojumos ir uzsvērtas tālāko reģionu īpatnības.
Komisija analizēja sarunu stadijā esošo tirdzniecības nolīgumu iespējamo ietekmi uz tālāko reģionu galvenajām ekonomikas nozarēm 7 . Tā rezultātā 2019. gada politiskā vienošanās par ES un Mercosur valstu asociācijas nolīguma tirdzniecības daļu satur drošības klauzulu tālāko reģionu vietējās ražošanas aizsardzībai. Tālāko reģionu īpatnības tiek analizētas pašlaik notiekošajā valsts atbalsta tiesību aktu un minēto reģionu īpašo nodokļu režīmu pārskatīšanā.
Komisija apspriedās ar tālākajiem reģioniem par to vajadzībām un attiecīgi sniedza īpaši pielāgotu atbalstu. Piemēram, Komisija apspriedās ar tālākajiem reģioniem par to vajadzībām pielāgoties klimata pārmaiņām un tās atspoguļoja programmas LIFE 8 2019. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Tā arī organizēja divus pasākumus, lai atbalstītu šos reģionus jūras nozaru izaugsmes stratēģiju veidošanā 9 . Tālākie reģioni ir pastiprinājuši centienus darīt zināmas savas intereses, piedaloties sabiedriskajās apspriešanās ar aptuveni 30 atbildēm. Visbeidzot, Komisija ir vērsusies pie tālāko reģionu iedzīvotājiem, organizējot pilsoņdialogus: Martinikā un Kanāriju salās 2018. gadā, Azoru salās un Madeirā 2019. gadā.
No ES kohēzijas, lauksaimniecības, zivsaimniecības un jūrlietu politikas fondiem ir ieguldīti ievērojami līdzekļi vietējo ieguldījumu atbalstam, lai stiprinātu partnerattiecības ar tālākajiem reģioniem un attiecīgajām dalībvalstīm un jo īpaši stiprinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, vides aizsardzību un savienotību 10 . 2014.–2020. gadā no šiem fondiem piešķirts atbalsts vairāk nekā 13 miljardu EUR apmērā.
Apvienojot Komisijas dienestus un valstu un reģionālās ieinteresētās personas, Komisija ir izveidojusi divas darba grupas, kuru mērķis ir sniegt atbalstu Reinjonai enerģētikas pārkārtošanā un Kanāriju salām atkritumu apsaimniekošanā.
ES Statistikas birojs (Eurostat) izstrādāja tīmekļa vietni ar tālāko reģionu datiem 11 . Komisija 2019. gadā sāka pētījumu to datu un zināšanu uzlabošanai, kas nepieciešami ilgtspējīgai zivsaimniecības pārvaldībai un zvejas resursu saglabāšanai šajos reģionos. Francijas statistikas birojs sadarbojas ar Senmartēnu un Sintmārtenu (Sentmartēnu) vietējo datu vākšanā. Portugāles statistikas birojs sadarbojas ar Madeiru un Azoru salām attiecībā uz lauksaimniecības, jūras un transporta datiem; Azoru salās tiek uzlaboti dati par zilo ekonomiku, Kanāriju salās — par vietējo ražošanu.
Komisija tālāko reģionu bažas ņēma vērā vēl nepieredzēti daudzās ES iniciatīvās, savukārt reģioni divkāršoja centienus sniegt informāciju politikas veidošanas procesā. Var apsvērt vēl plašāku darba grupu potenciāla izmantošanu. Ir nepieciešams vākt datus tālāko reģionu līmenī, lai pamatotu šiem reģioniem pielāgotas politikas veidošanu.
2. Tālāko reģionu resursu attīstīšana
Paziņojumā ir uzsvērtas tālāko reģionu vērtības, ieskaitot zilo ekonomiku, bioloģisko daudzveidību, atjaunojamos energoresursus, un ierosināta rīcība šo nozaru iespēju attīstīšanai, lai atbalstītu izaugsmi.
Zilā ekonomika
Komisija pastiprināja juridisko un finanšu satvaru zilās ekonomikas uzlabošanai tālākajos reģionos, vienlaikus nodrošinot jūras resursu un ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Komisija 2018. gadā pārskatīja ES valsts atbalsta pamatnostādnes, lai atļautu valsts atbalstu zvejas kuģu iegādei tālākajos reģionos, ievērojot virkni nosacījumu, kas vērsti uz ilgtspējīgas zivsaimniecības nodrošināšanu.
Tāpat Komisija ierosināja īpašus pasākumus tālākajiem reģioniem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2021.–2027. gada periodā, ieskaitot budžeta līdzekļu rezervēšanu šiem reģioniem gan strukturālo ieguldījumu, gan radušos papildu izmaksu kompensēšanas mērķiem. Komisija arī ierosināja katrai dalībvalstij izstrādāt rīcības plānu ar zivsaimniecību un ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu problēmu risināšanai to tālākajos reģionos.
Komisija 2019. gadā izveidoja Konsultatīvo padomi tālāko reģionu jautājumos, lai apspriestos ar šo reģionu ieinteresētajām personām par zivsaimniecības problēmām, un panāca, ka ES un Mercosur valstu asociācijas nolīguma puses apņemas apkarot nelegālo zveju. Attiecībā uz flotes jaudu Komisija 2019. gadā iepazīstināja ar kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros veikto iekļaušanas un izslēgšanas režīma izvērtējumu. 2019. gada paziņojumā par zaļo kursu Komisija uzsvēra zilās ekonomikas nozīmīgo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām un izziņoja plānus ieteikt, kā ilgtspējīgāk pārvaldīt jūras telpu.
Padome pieņēma secinājumus par okeāniem un jūrām, uzsverot Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības politikas nozīmi tālāko reģionu zilās ekonomikas atbalstam, kā arī šo reģionu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, kas ietekmē to piekrastes, ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību 12 .
Tālākie reģioni veido zilās ekonomikas stratēģijas, kuru mērķis ir panākt jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāt bioloģisko daudzveidību; šajā ziņā progress ir nevienmērīgs un atšķiras pēc darbības jomas un prioritātēm. Daži reģioni — Azoru salas, Madeira, Kanāriju salas un Reinjona — ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu uzlabo jūras telpisko plānošanu, lai labāk izmantotu okeānus. Daudzi no reģioniem ir izstrādājuši atbalsta pasākumus, piemēram, finanšu instrumentus mazajiem uzņēmumiem (Madeiras kredītlīnija maziem uzņēmumiem, Francijas Gviānas aizdevumi maziem uzņēmumiem; Majotas atbalsts kuģu iegādei) un prasmju attīstīšanai (Martinika, Azoru salas, Madeira).
Tālākie reģioni papildus veic ieguldījumus jaunajās nozarēs, piemēram, jūras telpas uzraudzībā un izpētē (Azoru salu Atlantijas okeāna novērošanas centrs) vai jūras atjaunojamo energoresursu enerģētikā (Kanāriju salu platforma PLOCAN). Visi tālākie reģioni veicināja ilgtspējīgu zivsaimniecības attīstību projekta ORFISH ietvaros; daži no tiem arī veicina ilgtspējīgu jūras tūrismu, piemēram, Karību jūras reģionā.
Lai veicinātu jūras nozaru izaugsmi, reģioniem ir nepieciešamas īpaši izstrādātas, visaptverošas zilās ekonomikas stratēģijas, kas aptvertu tradicionālās un inovatīvās nozares. Šajā ziņā liela nozīme ir orientācijai uz novatoriskām darbībām, uz zivsaimniecības un jūras teritorijām attiecināmo zinātnisko datu uzlabošanai un ES un valsts atbalsta maksimālai izmantošanai.
Lauksaimniecība un lauku attīstība
Komisijas priekšlikumā reformēt Kopējās lauksaimniecības politiku 2021.–2027. gadam ir paredzēti īpaši nosacījumi un atkāpes, kas atspoguļo tālāko reģionu vajadzības. Priekšlikumi paredz, ka valstu stratēģiskajos plānos būtu jāņem vērā tālāko reģionu īpašie apstākļi, kā arī uz šiem reģioniem jāattiecina maksimālās līdzfinansējuma daļas, ko paredz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, un tiem jāpiemēro arī konkrētu labvēlīgu nosacījumu kopums.
Komisija arī ierosināja turpināt ES lauksaimniecības shēmu POSEI tālākajos reģionos, tādējādi saglabājot tiešos maksājumus šo reģionu lauksaimniekiem. 2017.–2019. gadā POSEI shēma atbalstīja lauksaimniecisko ražošanu un nodarbinātību tālākajos reģionos, garantēja noteiktu lauksaimniecības ražojumu piegādi šiem reģioniem, kā arī mazināja papildu izmaksas par šo ražojumu transportēšanu.
Ar ES līdzfinansēto lauku attīstības programmu atbalstu tālākie reģioni palīdzēja jauniem lauksaimniekiem audzēt un laist tirgū tādus produktus kā avokado, banāni, cukurniedres, kā arī izstrādāja agrovides pasākumus un programmas LEADER 13 iniciatīvas. Šajos pasākumos liels uzsvars tika likts uz lauku iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu.
Vairāki tālākie reģioni ir izstrādājuši lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmas līdztekus tirgvedības pasākumiem. Citi ir veikuši ieguldījumus jaunās lauksaimniecības tehnoloģijās, piemēram, Senmartēna — augu un dārzeņu audzēšanā bez augsnes, Azoru salas — tālvadības gaisa kuģu izmantošanā, Francijas Gviāna — bioloģisko resursu izmantošanas izmēģinājumos. Francijas valdība arī izstrādā riska pārvaldības rīkus, piemēram, banānu audzēšanas jomā.
Lauksaimniecība joprojām ir nozīmīga nozare: galvenie izaicinājumi ir vietējo ražojumu kvalitātes un inovācijas nodrošināšana, taisnīgu ienākumu garantēšana lauksaimniekiem un atbalsta rīku optimizācija.
Bioloģiskā daudzveidība
Lai sniegtu atbalstu tālākajiem reģioniem to unikālās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, Komisija 2019. gadā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par šo reģionu vajadzībām un spējām pielāgotiem projektiem (Life4BEST). Komisija ierosināja, ka programmai LIFE 2021.–2027. gadam būtu jāatbalsta tālāko reģionu dabas vide un bioloģiskā daudzveidība un ka piešķiršanas kritērijos īpaši būtu jāņem vērā šie reģioni. Bioloģiskās daudzveidības projekti ir arī tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Reģionālās attīstības fondam 2021.–2027. gadam.
Komisija tālāko reģionu unikālo bioloģisko daudzveidību uzsvēra savā zaļajā kursā, kurā klimata pārmaiņas ir minētas kā viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma izraisītājiem.
Francija ir pastiprinājusi centienus atbalstīt tālāko reģionu bioloģisko daudzveidību — šajā nolūkā 2018. gadā izstrādāts īpašs rīcības plāns. Francijas bioloģiskās daudzveidības aģentūra sniedz atbalstu vairāk nekā 80 projektiem tālākajos reģionos. Portugāle finansēja projektus Azoru salu un Madeiras biosfēras rezervātu atbalstam. Francijas Gviāna, Reinjona, Gvadelupa un Majota izveido reģionālās bioloģiskās daudzveidības aģentūras. Martinika sāka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un novērtēšanas programmu (2019. gads), savukārt Reinjona un Azoru salas aizsargā vietējās dzīvotnes un endēmiskās sugas, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda 14 un programmas LIFE atbalstu.
Tālākie reģioni Interreg programmu ietvaros arī pastiprināja sadarbību bioloģiskās daudzveidības jautājumos ar aizjūras zemēm un teritorijām un ar trešām valstīm.
Tālākajos reģionos atrodama ievērojama daļa ES bioloģiskās daudzveidības, kas ir viena no to svarīgākajām vērtībām. Lai saglabātu šo reģionu bioloģisko daudzveidību un pētītu tās potenciālu, ir nepieciešams pastāvīgs un koordinēts darbs dažādās politikas jomās.
Aprites ekonomika
Komisija LIFE darba programmā 2018.–2020. gadam iekļāva īpašus pasākumus tālākajiem reģioniem. Viena no minētajā darba programmā iekļautajām tēmām ir atkritumu apsaimniekošana šajos reģionos. Turklāt pēc Kanāriju salu lūguma un ar Spānijas atbalstu Komisija ir izveidojusi darba grupu, kurā apvienojušies Eiropas, valsts, reģiona un vietējo pašvaldību pārstāvji, lai identificētu šķēršļus un radītu risinājumus, kā uzlabot atkritumu savākšanu, atkalizmantošanu, reciklēšanu un izsekojamību šajās salās. Komisija arī ierosināja, ka Eiropas Reģionālās attīstības fondam 2021.–2027.gadā būtu jāatbalsta pāreja uz aprites ekonomiku.
Padome 2019. gada oktobra secinājumos par aprites ekonomiku uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā tālāko reģionu īpašo situāciju un nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu pāreju. Turklāt Komisija 2020. gada martā pieņēma jaunu ES aprites ekonomikas rīcības plānu, kas aptver visu ražojumu dzīves ciklu un ir vērsts uz augstas intensitātes nozarēm, uzsverot tālāko reģionu īpatnības.
Francija 2019. gadā paziņoja par nodomu virzīties uz bezatkritumu līmeņa sasniegšanu aizjūras teritorijās 15 . Francijas reģioni izstrādā reģionālos plānus atkritumu rašanās novēršanai un to apsaimniekošanai; Azoru salas pārskatīja reģionālo stratēģisko plānu atkritumu jomā.
Vairums tālāko reģionu veido aprites ekonomikas rīcības plānus, kuros ir ietverta ilgtspējīga ražošana un patēriņš, kā arī atkritumu apsaimniekošana. Vairāki reģioni izstrādāja aprites ekonomikas modeļu ieviešanas, atkritumu mazināšanas un plastmasas atkritumu rašanās novēršanas projektus. Lielākā daļa Francijas tālāko reģionu 2018.–2019. gadā ar Francijas vides un enerģētikas aģentūras atbalstu izsludināja uzaicinājumus iesniegt projektus aprites ekonomikas attīstīšanai. Piemēram, Reinjona īstenoja 22 ar aprites ekonomiku saistītus projektus tādās jomās kā ražojumu projektēšana un kalpošanas ilgums un reciklēšana; Martinika izveidoja remonta pakalpojumus un organizēja informētības uzlabošanas kampaņas par atkritumu mazināšanu.
Tālākie reģioni varētu daudz iegūt, ja tiktu ieviesti aprites ekonomikas modeļi kā ilgtspējīgas izaugsmes obligāts priekšnoteikums. Ir svarīgi pasteidzināt centienus atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, lai uzlabotu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes apritīgumu un mazinātu atkritumu daudzumu, ražojumus izmantojot atkārtoti vai remontējot.
Klimata pārmaiņas
Komisija 2018. gadā veiktajā ES pielāgošanās stratēģijas izvērtējumā uzsvēra nepieciešamību pārorientēties no zināšanu radīšanas uz to izmantošanu, lai ievirzītu rīcību tālākajos reģionos. Kā minēts paziņojumā par zaļo kursu, Komisija plāno pieņemt vērienīgu ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. LIFE darba programmā 2018.–2020. gadam ir īpaši nodalīti projekti, kas attiecas uz gatavību ekstrēmiem laikapstākļiem tālākajos reģionos. Šajā sakarā LIFE sniedz atbalstu Gvadelupai un Francijas Gviānai ekosistēmu atjaunošanā, lai pasargātu šīs teritorijas no klimata pārmaiņu radītās ietekmes, piemēram, jūras līmeņa celšanās.
Komisija ir arī ierosinājusi noteikt klimata pārmaiņas par vienu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu prioritārajām jomām 2021.–2027. gadā 16 . Komisija arī piešķīra 49 miljonus EUR no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, lai atbalstītu rekonstrukcijas darbus Senmartēnā un Gvadelupā pēc tam, kad tās 2017. gadā smagi skāra viesuļvētras “Irma” un “Marija”. Šis fonds tika piesaistīts arī Azoru salu atbalstam pēc tam, kad tās 2019. gada oktobrī cieta no viesuļvētras “Lorenco” 17 .
Francija 2019. gadā iecēla delegātu preventīvo un pielāgošanās pasākumu paātrināšanai Francijas tālākajos reģionos. Azoru salas 2019. gada septembrī pieņēma reģionālo klimata pārmaiņu programmu, savukārt Kanāriju salas 2018. gadā izveidoja klimata pārmaiņu novērošanas centru.
Tālākie reģioni ir īpaši neaizsargāti pret postošām dabas parādībām, kas ir saistītas ar klimata pārmaiņām. Nepieciešama neatlaidīga un koordinēta rīcība visos līmeņos un politikas jomās, un ieguldījumi jānovirza pielāgošanās spējas, izturētspējas, novēršanas un gatavības klimata pārmaiņām uzlabošanai.
Enerģētika
ES pieņēma tiesību aktus atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes atbalstam. Piemēram, 2018. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvā 18 , kas jātransponē līdz 2021. gada vidum, ir atzīta vietējās sabiedrības loma pārejā uz tīru enerģiju; šī loma ir īpaši nozīmīga tādās izolētās teritorijās kā tālākie reģioni.
Saistībā ar iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām” Komisija sniedz padomus Gvadelupai, Azoru salām un Kanāriju salām par to, kā izstrādāt tīrās enerģijas stratēģijas un projektus, kā arī ir palīdzējusi attīstīt tālāko reģionu zināšanas par atjaunojamo energoresursu enerģiju minētās iniciatīvas ikgadējā forumā Kanāriju salās 2018. gadā. Turklāt 2019. gadā Komisija izveidoja programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītu instrumentu 19 , lai piesaistītu vismaz 100 miljonus EUR Eiropas salu, arī tālāko reģionu, ilgtspējīgas enerģijas projektiem, un paziņojumā par zaļo kursu apņēmās ar dalībvalstu atbalstu izstrādāt ilgtermiņa politikas satvaru ātrākai ES salu pārejai.
Sākot ar 2021. gadu, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) sāks tālākajiem reģioniem piedāvāt nozīmīgas iespējas: atvieglojuma likmes darbiem enerģētikas (arī digitālajā un transporta) nozarē un īpašu uzmanību piešķiršanas kritērijos. Komisija arī ierosināja 2021.–2027. gadā orientēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus uz energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamo energoresursu enerģiju kā vienu no prioritātēm zaļākai Eiropai.
Pēc Reinjonas lūguma Komisija 2018. gadā ir izveidojusi enerģētikas pārkārtošanas darba grupu, kurā ir pārstāvji no valsts un reģionālajiem dienestiem un privātā sektora, un rezultātā tika izstrādāts rīcības plāns dažādu iniciatīvu koordinācijas uzlabošanai.
Francija 2019. gadā izsludināja uzaicinājumus sniegt atbalstu ar kontinentu nesavienotajām teritorijām; vairāk nekā trešā daļa no 530 miljonu EUR budžeta ir atvēlēta trūcīgo iedzīvotāju atbalstam. Spānija sniedz atbalstu mācībām un zināšanu izplatīšanai par atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti Kanāriju salās.
Tālākie reģioni sāka paši savas stratēģijas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes palielināšanai. Tie arī izstrādāja ES vai valsts finansētus projektus, piemēram, elektroenerģijas ražošanai no saules enerģijas vai biomasas (Martinika, Gvadelupa, Francijas Gviāna) un viedajiem mikrotīkliem (Reinjona). Daudzi tālākie reģioni ir investējuši elektromobilitātē. Kanāriju salās kopš 2017. gada ir vairāk nekā dubultojies laiks, kurā Eljerro sala 100 % apjomā izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Tā kā tālākie reģioni ir atkarīgi no fosilā kurināmā importa, ir pastāvīgi jāstrādā, lai paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu, jo īpaši veicot ieguldījumus viedtīklos un enerģijas uzglabāšanā, atjaunojamo energoresursu (arī jūras enerģijas) izmantošanā, tīra transporta risinājumos un energoefektivitātē, tādējādi veicinot šo tālo reģionu energoautonomiju un oglekļa emisiju neitralitāti.
3. Izaugsme un darbvietu radīšana
Paziņojumā ir ierosināta rīcība, kas ļautu atraisīt izaugsmi tālākajos reģionos, ieskaitot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, uzņēmējdarbībā, prasmju veidošanā, digitālajos un transporta savienojumos.
Pētniecība un inovācija
Lai stiprinātu tālāko reģionu pētniecības potenciālu, Komisija ES pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros izziņoja īpašu uzaicinājumu, kas attiecas uz koordinācijas un atbalsta darbībām. Tā rezultātā projekta FORWARD ietvaros spēkus apvienoja visu tālāko reģionu universitātes, ražošanas nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī valdības, lai novērtētu savas pētniecības spējas, identificētu izcilības jomas un sniegtu atbalstu dalībai starptautiskos pētniecības projektos.
Komisija arī ierosināja, ka ES programmai “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) būtu jāattiecina sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” darbības arī uz tālākajiem reģioniem. Turklāt 2021.–2027. gadā šie reģioni varēs izmantot jaunu instrumentu starpreģionu ieguldījumiem inovācijās Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros, lai piedalītos globālajās vērtības veidošanas ķēdēs un paplašinātu saites ar citiem Eiropas reģioniem kopējās pārdomātas specializācijas jomās.
Lielākā daļa tālāko reģionu izvērtē savas pārdomātas specializācijas stratēģijas 20 , lai pielāgotu inovācijas ekosistēmas daudzsološākajām nozarēm. Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas veido Makaronēzijas starpreģionālo specializācijas stratēģiju. Tālākie reģioni ir izstrādājuši iniciatīvas, lai veicinātu vietējo dalībnieku integrāciju starptautiskajos pētniecības tīklos un uzlabotu to dalību ES finansētā pētniecībā (piemēram, Azoru salu Zinātnes un tehnoloģiju internacionalizācijas plāns). Francija ir papildus centusies stiprināt tās reģionu inovācijas spējas, īstenojot Francijas Lielo ieguldījumu plānu 2018.–2022. gadam.
Mērķnozares dažādos reģionos atšķiras. Daži no reģioniem orientējās uz “zilo” ekonomiku, piemēram, uz Makaronēzijas un Karību jūras reģionu attiecas programmas “Apvārsnis 2020” projekts par jūras transporta, tūrisma, enerģētikas un akvakultūras radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām. Citi ir ieguldījuši kosmosa nozarē, piemēram, Azoru salas un Portugāle — jaunā starptautiskā kosmodromā un Portugāles Kosmosa aģentūrā Santamarijas salā. Vēl citi reģioni ir ieguldījuši enerģētikas pārkārtošanā (Reinjonas un Kanāriju salu rīcība energosistēmu dekarbonizācijā) vai veselības aprūpē (Madeira, Gvadelupa), kā arī lauksaimniecības resursu vai uz dabīgām vielām balstītu kosmētikas līdzekļu izstrādē (Francijas Gviāna).
Tālāko reģionu pētniecības un inovācijas potenciāla attīstīšanai ir liela nozīme šo reģionu izaugsmes veicināšanā. Paplašinot to dalību starptautiskajos pētniecības tīklos un globālajās vērtības veidošanas ķēdēs kā Eiropā, tā trešās valstīs, var palīdzēt stiprināt tālāko reģionu inovācijas sistēmas un radīt darbvietas.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
No ES kohēzijas un lauksaimniecības politikas fondiem tiek sniegts ievērojams atbalsts tālāko reģionu sociālajai attīstībai 21 .
Komisijas priekšlikumā par Eiropas Sociālo fondu Plus 2021.–2027. gadam ir saglabātas augstākās līdzfinansējuma daļas tālākajiem reģioniem, noteikts īpašs papildu piešķīrums nodarbinātības, izglītības un iekļaušanas atbalstam šajos reģionos, kā arī 15 % no valsts sadaļas atvēlēti jauniešu atbalstam tālākajos reģionos, kuros ievērojama iedzīvotāju daļa nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
2018. gadā Komisija uzlaboja mikrofinansējuma pieejamību Francijas tālākajos reģionos, palielinot Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas garantiju mazo uzņēmēju atbalsta asociācijai ADIE. Komisija arī palielināja Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas piešķīrumu Francijai, ieskaitot tās tālākos reģionus, kā arī Eiropas Sociālā fonda resursus Spānijai, ieskaitot Kanāriju salas.
Tajā pašā gadā Komisija programmas “Erasmus+” ietvaros palielināja mēneša stipendiju tālāko reģionu iedzīvotājiem, kā arī dotācijas ceļa izdevumu segšanai Majotas un Reinjonas iedzīvotājiem 22 . Komisija arī attiecināja programmas “Erasmus” īpašos nosacījumus tālāko reģionu iedzīvotājiem uz Eiropas Solidaritātes korpusu. Savā priekšlikumā par programmu “Erasmus” 2021.–2027. gadam Komisija apņēmās palielināt tālāko reģionu iesaisti mobilitātes shēmās, tostarp ar kaimiņvalstīm, un uzraudzīt šo dalību.
Francija ir pārskatījusi savus tiesību aktus 23 ar mērķi izstrādāt māceklības līgumus ar trešām kaimiņvalstīm. Lielākā daļa tālāko reģionu — Martinika, Reinjona, Azoru salas, Madeira, Kanāriju salas — ir izstrādājuši rīcības plānus uzņēmējdarbības uzlabošanai Interreg projekta GROWRUP ietvaros, kas ir orientēts uz bezdarbniekiem zilās un zaļās ekonomikas nozarēs. Francijas Gviāna izveidoja kosmiskās aviācijas profesionālā bakalaura grāda programmu; Reinjona veic ieguldījumus reģionālajā universitātē; Azoru salas sāka vairākas iniciatīvas jauniešu nodarbinātības veicināšanai.
Prasmju uzlabošanai, sevišķi jauniešu vidū, ir liela nozīme darba tirgus vajadzību apmierināšanā un iedzīvotāju nodarbināmības uzlabošanā. Papildu ieguldījumi starptautiskajā mobilitātē uzlabotu sadarbību ar kaimiņvalstīm un atbalstītu reģionālo integrāciju.
Konkurētspēja, uzņēmējdarbība un vienotais tirgus
ES kohēzijas un lauksaimniecības politika sniedz būtisku atbalstu MVU konkurētspējas uzlabošanai tālākajos reģionos 24 .
Lai uzlabotu šo reģionu piekļuvi finansējumam, Eiropas Investīciju konsultāciju centrs analizēja katra reģiona situāciju un ierosināja, kā varētu maksimāli izmantot finansiālo atbalstu, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fonda sniegto atbalstu 25 . Komisija veicināja ieteikto risinājumu apspriešanu ar valsts un reģionālajām iestādēm un finanšu iestādēm un mudināja tos īstenot. Komisijas priekšlikums programmai InvestEU savukārt mudina dalībvalstis risināt tālāko reģionu tirgus nepilnības, izmantojot šo programmu privātu ieguldījumu piesaistei un finansējuma ietekmes palielināšanai.
Komisija 2019. gadā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus programmā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, mudinot kā pieteikumu iesniedzējus iesaistīties arī tālāko reģionu struktūras. Tā rezultātā Martinikā atbalstu vietējiem uzņēmējiem sniedz pirmais kontaktpunkts. Komisijas priekšlikumā Vienotā tirgus programmai 2021.–2027. gadam ir papildus uzsvērta vajadzība tālākos reģionus labāk integrēt iekšējā tirgū. Komisija arī ierosināja, ka Eiropas Reģionālās attīstības fondā būtu arī turpmāk jāparedz īpašs piešķīrums, ar ko kompensēt papildu izmaksas šajos reģionos esošajiem uzņēmumiem. Eiropas Biznesa atbalsta tīkla atbalsts ir pieejams Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Martinikā, Gvadelupā un Reinjonā.
Francija sniedza atbalstu tālāko reģionu uzņēmumiem, izmantojot īpašus nodokļu režīmus vai finansēšanas nosacījumus. Kanāriju salas un Martinika izstrādāja internacionalizācijas stratēģijas. Daži reģioni pastiprināja tirdzniecības attiecības ar trešām kaimiņvalstīm. Piemēram, Gvadelupa sniedza uzņēmumiem atbalstu eksportēšanā uz ASV; Reinjona izveidoja dienestu Mozambikas jaunuzņēmumu atbalstam un MVU paredzētus finanšu instrumentus, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Majota un Reinjona veido tehnocentrus.
Ir nepieciešami intensīvāki centieni visos līmeņos, lai uzlabotu uzņēmējdarbību un stiprinātu konkurētspēju nozarēs ar augstu potenciālu, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un zilās ekonomikas nozarē.
Digitālā pieejamība
Komisija 2017. gadā izveidoja ES platjoslas kompetences biroju tīklu, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, palīdzot izstrādāt un īstenot stratēģijas, kā platjoslu ieviest teritorijās, kuras neapkalpo komerciālie pakalpojumu sniedzēji. Komisija ir mudinājusi tālākos reģionus piedalīties šajā tīklā un ir ieteikusi dalībvalstīm atbalstīt šādu dalību. Komisija arī apstiprināja divus lielus ātrdarbīgu platjoslas tīklu projektus Reinjonā (2018. gadā) un Martinikā (2019. gadā), kurus atbalstīs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Komisija savā priekšlikumā programmai “Digitālā Eiropa” 2021.–2027. gadam paredzēja īpašas digitālās struktūras tālākajos reģionos un īpaši izcēla šos reģionus piešķiršanas kritērijos. Turklāt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu 2021.–2027. gada periodā varēs pretendēt projekti, kuros tiek sniegts atbalsts jauniem vai uzlabotiem pamattīkliem, ieskaitot zemūdens kabeļus starp dalībvalstīm un starp Savienību un trešām valstīm. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta priekšlikumam 26 , kurā Eiropas Parlaments un Padome izdarījuši grozījumus 27 , pievienotajā digitālās savienotības infrastruktūras kopīgu interešu projektu indikatīvajā sarakstā ir iekļauts jauns zemūdens kabelis, kas savienos Madeiru, Azoru salas un Portugāles kontinentālo daļu. Digitālās savienotības projekti tālākajos reģionos var saņemt lielāku līdzfinansējuma daļu.
Francija uzlaboja digitālās prasmes, ieguldot izglītības centros, savukārt Madeira un Kanāriju salas izstrādāja jaunus kursus. Portugāle 2019. gadā izveidoja darba grupu, lai sagatavotos tās tālākos reģionus un kontinentu savienojošo zemūdens kabeļu nomaiņai. Madeira un Francijas Gviāna arī plānoja pieslēgties zemūdens kabelim, kas savieno Portugāli un Brazīliju, izmantojot ES atbalstu 26,5 miljonu EUR apmērā.
Tālāko reģionu digitalizācijas paplašināšana, balstoties uz labu savienotību ar ES un trešām valstīm, ir svarīga, lai šiem reģioniem ļautu izmantot digitālā vienotā tirgus sniegtos ieguvumus un veikt starptautisku uzņēmējdarbību. Platjoslas kompetences biroju tīkls var palīdzēt tālākajiem reģioniem stiprināt spējas īstenot projektus šajā nozarē, izmantojot labākās prakses un tehniskā atbalsta apmaiņu.
Transports
Komisija ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam ierosināja īpašus noteikumus attiecībā uz tālākajiem reģioniem: šajos reģionos var saņemt finansējumu darbiem transporta nozarē, piemēram, savienojumu veidošanai ar lidostām, ostām, pilsētu mezgliem, un iespējamā līdzfinansējuma daļa ir lielāka.
Turklāt Komisija ierosināja tālākajiem reģioniem izņēmuma kārtā atļaut izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fondu 2021.–2027. gadam, lai veiktu ieguldījumus lidostu infrastruktūrā. Komisija 2019. gadā arī sniedza tālākajiem reģioniem analīzi par to savienotības vajadzībām, identificējot iespējamos ar infrastruktūru un pakalpojumiem saistītos projektus.
Komisija plāno 2021. gadā ierosināt Eiropas transporta tīkla pamatnostādņu pārskatīšanu, kā arī analizēt tālāko reģionu īpašos apsvērumus šajā sakarā. Visbeidzot, Eiropas Investīciju banka ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstu Reinjonas un Gvadelupas lidostās ieguldīja attiecīgi 100 miljonus EUR un 60 miljonus EUR.
Tālākie reģioni turpināja ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu uzlabot iekšzemes autoceļu un jūras transporta infrastruktūru. Šie uzlabojumi ietver autoceļu infrastruktūras uzlabošanu un sabiedriskā transporta attīstīšanu Madeirā, Francijas Gviānā un Majotā, kā arī dažādu Azoru salu piekļūstamības uzlabošanu. Francijas Gviāna arī veido jaunus jūras transporta ceļus uz trešām valstīm, bet Gvadelupa — jaunu gaisa savienojumu ar ASV.
Tālāko reģionu savienotības atbalstam ir nepieciešami pastāvīgi centieni ES, valsts un reģiona līmenī. Šajā sakarā ir svarīgi veidot stabilu projektu plūsmu un optimizēt tiem pieejamo atbalstu.
4. Ciešāka tālāko reģionu sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
Komisijas priekšlikuma par Eiropas teritoriālo sadarbību 2021.–2027. gadam mērķis ir veicināt sadarbību starp tālākajiem reģioniem un to kaimiņvalstīm, izmantojot nodalītu budžetu un elastīgus sadarbības noteikumus, kas ir saskaņoti ar ārējās finansēšanas instrumentu. Šajā sakarā tālākie reģioni 2019. gadā ir apmainījušies ar labo praksi kopīgu projektu veicināšanai un izveidojuši kopīgas platformas, iesaistot ārējās programmas.
ES sāka sarunas ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm par nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, balstoties uz sarunu pilnvarām, kurās ir nostiprināta nepieciešamība ņemt vērā tālāko reģionu bažas un apstākļus. Šim nolīgumam ir svarīga loma uz globāliem jautājumiem, piemēram, okeānu pārvaldību, vērstas sadarbības veidošanā.
2019. gadā Gvadelupa pievienojās Austrumkarību valstu organizācijai, savukārt Senmartēna iesniedza lūgumu novērotājas statusa iegūšanai. Francijas Gviāna sāka pētījumu par šķēršļiem, ar ko saskaras vietējie uzņēmumi, Martinika un Reinjona sniedza atbalstu vietējo uzņēmumu internacionalizācijā, savukārt Reinjona un Majota atbalstīja studentu mobilitāti uz trešām valstīm. Tālākie reģioni kopā ar kaimiņvalstīm piedalījās reģionālās sadarbības projektos tādās jomās kā transports, veselības aprūpe, jūras tūrisms un prasmes. Makaronēzijas reģioni stiprināja sadarbību ar Kaboverdi, Mauritāniju un Senegālu projektā Hexagone teritoriālās sadarbības programmas ietvaros. 2018. un 2019. gadā Karību jūras reģiona valstis kopā ar šīs teritorijas tālākajiem reģioniem kopīgi pārbaudīja cunami agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību.
Daži tālākie reģioni saskaras ar nozīmīgām migrācijas radītām sociālekonomiskām problēmām. Šajā sakarā no vairākiem ES fondiem atbalstītās valstu programmās ietvertas vairākas īpašas darbības. Piemēram, ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds un Iekšējās drošības fonds atbalstīja patvēruma pieteikumu apstrādi Francijas Gviānā, Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas attīstīšanu Azoru salās un Madeirā, kā arī migrantu integrāciju Kanāriju salu sabiedrībā un darba tirgū. Francija Majotā izveidoja specializētus migrācijas dienestus. Madeirā no kohēzijas politikas līdzekļiem tika atbalstīti projekti veselības aprūpes, izglītības, sociālā nodrošinājuma un mājokļu nodrošināšanai Venecuēlas pilsoņiem. Saistībā ar kaimiņvalstu mobilitāti ES aktivizēja attiecības ar Maroku, ko apstiprināja 2019. gada jūnija ES un Marokas Asociācijas padomes sanāksme.
Lai pilnvērtīgi izmantotu jaunās sadarbības iespējas, ir svarīgi veidot uzticēšanos kaimiņvalstīm un izstrādāt vienotu praksi resursu koplietošanā. Šo mērķi varētu atbalstīt platformas, kurās piedalītos gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda, gan Eiropas Attīstības fonda ieinteresētās personas. Reģionālo integrāciju varētu atvieglot mobilitātes partnerības nolīgumi.
5. Secinājumi
2017. gada paziņojuma “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” īstenošana norit labi. Nedaudz vairāk kā divu gadu laikā paziņojums tālākajos reģionos ir panācis konkrētus pozitīvus rezultātus.
Komisija ir pildījusi apņemšanos, izveidojot konkrētas iespējas tālākajiem reģioniem dažādās ES programmās, konsekventi pielāgojot ES tiesību aktus, politiku un instrumentus to vajadzībām un interesēm, kā arī sniedzot šiem reģioniem individualizētu atbalstu. Ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome pieņemtu Komisijas ierosinātās ES programmas 2021.–2027. gadam, kas tālākajiem reģioniem paredz īpaši pielāgotu piekļuvi un īpašus nosacījumus.
Tālākie reģioni un attiecīgās dalībvalstis ir paveikušas savu, pielāgojot reģionālās un valstu stratēģijas un izstrādājot konkrētas iniciatīvas paziņojuma īstenošanai, kā arī paužot viedokļus politikas veidošanas procesā.
Ņemot vērā gūto progresu, pilnīgai paziņojuma īstenošanai ir nepieciešams visos līmeņos pasteidzināt un koncentrēt centienus uz svarīgākajām jomām: klimata pārmaiņu risināšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, aprites ekonomikas ieviešanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju. Ir īpaši svarīgi ieguldīt šajās nozarēs, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi šajos neaizsargātajos, nomaļajos un izolētajos ES reģionos. Šā iemesla dēļ Komisija pievērsīs īpašu uzmanību tālāko reģionu lomai zaļajā kursā, ņemot vērā to neaizsargātību un resursus. Eiropas Reģionālās attīstības fonds joprojām ir svarīgs šajās nozarēs ieguldāmā finansējuma avots.
Tāpat ir nepieciešams turpināt centienus attīstīt tālāko reģionu zilo ekonomiku un uzlabot to savienotību. Ieguldījumi prasmēs joprojām ir nozīmīgs dažādu nozaru darbvietu radīšanas un uzņēmējdarbības atbalsta faktors.
Lai attīstītu šo nomaļo reģionu potenciālu un sniegtu tiem atbalstu pārejā uz zaļo ekonomiku, kuras centrā ir cilvēki, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība, tālākie reģioni un attiecīgās dalībvalstis veidotu noturīgas partnerattiecības un cieši sadarbotos. Lai gan katra tālākā reģiona situācija ievērojami atšķiras, vēl joprojām ir daudz jāpaveic, lai novērstu šo reģionu un Eiropas kontinenta nevienlīdzību.
Pievēršanās tālākajiem reģioniem palīdz veidot iekļaujošu Eiropas Savienību, kurā neviens netiek pamests novārtā. No savas puses tālākie reģioni, kuriem piemīt unikālas vērtības, var būtiski palīdzēt veidot zaļāku, klimatneitrālu un ilgtspējīgu Eiropas Savienību.
COM(2017) 623 final.
Visi tālākie reģioni ir salas vai arhipelāgi, izņemot Francijas Gviānu, kas atrodas Latīņamerikā.
Vispārējo lietu padomes 2018. gada aprīļa secinājumi.
Ziņojums aptver darbības, kas veiktas kopš paziņojuma pieņemšanas.
Pielikumos ir izklāstītas katra tālākā reģiona un attiecīgās dalībvalsts veiktās darbības.
Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 11.12.2019.
Padomes lēmumā (ES) 2020/13 par sarunu norādēm sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un reģioniem ir minēts, ka šie nolīgumi paredz “konkrētus pasākumus, kas atbalsta šo reģionu ražojumus, ar mērķi īstermiņā integrēt tos reģionālajā tirdzniecībā”.
L’Instrument Financier pour l’Environnement.
Tālāko reģionu jūrlietu un zivsaimniecības forums 2018. un 2019. gadā.
https://cohesiondata.ec.europa.eu/2014-2020/2014-2020-RUPs-OR-EU-planned-investment/8gwq-ke5u
Reģionu un pilsētu ilustrācija: https://ec.europa.eu/eurostat/cache/RCI/#?vis=outermost.economy&lang=en
Padomes 2019. gada 19. novembra secinājumi par okeāniem un jūrām.
Programme LEADER: Liaison entre actions de développement de l'économie rurale.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds 2014.–2020. gadā tālāko reģionu bioloģiskajai daudzveidībai atvēlēja vairāk nekā 54 miljonus EUR.
Trajectoire outre-mer 5.0.
Kopējais 2014.–2020. gadā plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts cīņai pret klimata pārmaiņām visos tālākajos reģionos ir aptuveni 1,1 miljards EUR.
2019. gada decembrī tika izmaksāts paredzamās Eiropas Savienības Solidaritātes fonda palīdzības avansa maksājums.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
https://www.nesoi.eu/.
Pārdomātas specializācijas stratēģiju ieviešana reģionu un dalībvalstu atbalstam ekonomikas pārkārtošanas procesā ir nosacījums Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņemšanai 2014.–2020. gadā.
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 2014.–2020. gadā pavisam ir piešķirti vairāk nekā 3 miljardi EUR sociālās iekļaušanas, izglītības, arodmācību un nodarbinātības atbalstam tālākajos reģionos. https://cohesiondata.ec.europa.eu/2014-2020/2014-2020-RUPs-OR-EU-planned-investment/8gwq-ke5u
Izveidojot īpašas ceļa izdevumu dotācijas iedzīvotājiem, kuru veicamā ceļa garums pārsniedz 8000 km.
Loi relative à la liberté de choisir son avenir professionnel, 5.9.2018.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai 2014.–2020. gadā līdzfinansē tālāko reģionu MVU konkurētspējas atbalsta projektus 1,5 miljardu EUR vērtībā.
https://cohesiondata.ec.europa.eu/2014-2020/2014-2020-RUPs-OR-EU-planned-investment/8gwq-ke5u
https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/policy/themes/outermost-regions/pdf/rup_2019/invest_platform_feasibillity_study_en.pdf
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pielikuma V daļa, COM(2018) 438 final.
2019. gada 7. marta trialogs par regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.3.2020
COM(2020) 104 final
PIELIKUMS
dokumentam
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI
par Komisijas paziņojuma "Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" īstenošanu
Saturs
1. Francija
2. Gvadelupa
3. Francijas Gviāna
4. Martinika
5. Reinjona
6. Senmartēna
7. Majota
8. Portugāle
9. Azoru salas
10. Madeira
11. Spānija
12. Kanāriju salas
1.Francija
Francija savas institucionālās organizācijas dēļ nosaka daudzu paziņojumā minēto nozaru publiskās politikas stratēģiskos satvarus tālākajos reģionos valsts un vietējā līmenī.
·2018. gada jūnijā pieņēma “zilo grāmatu” par Francijas tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām pēc apspriešanās 2017. gadā.
·2019. gada aprīlī uzsāka “Aizjūras teritoriju plānu 5.0”, kura mērķis ir sasniegt stāvokli bez oglekļa, bez atkritumiem, bez lauksaimniecības piesārņojuma, bez atstumšanas, bez neaizsargātības.
·Uzlabo datu vākšanu tālākajos reģionos, jo īpaši Majotā, un sadarbojas ar Senmartēnas iestādēm, lai izpildītu šīs teritorijas īpašās vajadzības.
Zilā ekonomika
·Sadarbojas ar reģioniem un vietējām ieinteresētajām personām, lai līdz 2020. gadam pabeigtu izstrādāt katra jūras baseina stratēģisko dokumentu, īstenojot 2017. gada valsts jūras un piekrastes stratēģiju, lai atbalstītu jūras nozaru izaugsmi un aizsargātu jūras vidi.
Bioloģiskā daudzveidība
·2018. gada jūlijā pieņēma rīcības plānu, kā stiprināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
·Organizē Pasaules dabas saglabāšanas kongresu Marseļā (notiks 2020. gada jūnijā), kas palīdzēs attīstīt sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, lai veicinātu starptautiskajos nolīgumos paredzēto kopīgo mērķu sasniegšanu tādos jautājumos kā koraļļu rifu saglabāšana.
·Plāno nosūtīt Francijas Bioloģiskās daudzveidības biroja pārstāvjus uz Francijas tālākajiem reģioniem, lai īstenotu sadarbību ar vietējām bioloģiskās daudzveidības aģentūrām.
·2019. gada aprīlī ir izveidojusi valsts dienestu, kas atbild par bioloģisko daudzveidību veicinošiem ekonomikas projektiem Francijas Gviānā.
Lauksaimniecība un lauku attīstība
·Īsteno kopieguldījumu fondu lauksaimniecības riska pārvaldībai nākamajā plānošanas periodā (2021.–2027. gadā), kā paredzēts likumā par patiesu līdztiesību aizjūras teritorijās 1 .
·Ar apdrošinātājiem apspriež riska pārvaldības instrumentus, lai līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām aptvertu sevišķi banānu ražu.
Klimata pārmaiņas
·Pieņēma otro pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts plānu (2018. gada decembrī), kurā identificētas problēmas aizjūras teritorijās, jo īpaši saistībā ar datu vākšanu, bioloģisko daudzveidību, dabas resursu saglabāšanu, tūrismu un finanšu svirām.
·2019. gada aprīlī iecēla starpdepartamentu delegātu aizjūras teritoriju galveno risku jautājumos.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·2019. gada jūnijā vadīja un publicēja pētījumu par gados jauno aizjūras teritoriju iedzīvotāju mobilitāti, apzinot galvenās iesaistītās personas un mobilitātes shēmas.
·Ieviesa iespēju izmantot darba līgumus, kas ļauj iegūt profesionālās kvalifikācijas tālāko reģionu kaimiņvalstīs, kā paredz likums par brīvību izvēlēties savu profesionālo nākotni 2 .
Enerģētika
·Sadarbojas ar Gvadelupas, Martinikas, Francijas Gviānas, Majotas un Reinjonas vietējām iestādēm daudzgadu enerģētikas plānu pārskatīšanā.
·Parakstīja ekoloģiskās pārejas līgumu ekoloģiskās pārveides atbalstam vietējā līmenī Reinjonā (2019. gada aprīlī) un Francijas Gviānā (2019. gada jūlijā).
·2019. gadā ieplānoja nākamajos piecos gados piešķirt 530 miljonus EUR visiem Francijas reģioniem, kas nav savienoti ar kontinentālās daļas elektrotīklu, lai kontrolētu enerģijas pieprasījumu: 35 % no atbalsta ir paredzēti nedrošā situācijā nonākušiem patērētājiem, tostarp tālākajos reģionos.
Aprites ekonomika
·2020. gada februārī pabeidza pētījumu par iespējām optimizēt Eiropas līdzekļus, kas piešķirti atkritumu apsaimniekošanas projektiem, kuri sekmē aprites ekonomiku tālākajos reģionos.
Konkurētspēja, uzņēmējdarbība un vienotais tirgus
·Pazemināja tālāko reģionu inovācijas projektu sliekšņus piekļuvei atbalstam no valsts finansējuma; paplašināja tālākajiem reģioniem paredzēto aizdevumu shēmu, iekļaujot arī uzņēmumus, kuri pastāv mazāk nekā trīs gadus, un uzlaboja finansēšanas nosacījumus (2019. gada jūnijā).
·Plāno 2020. gada pirmajā ceturksnī izsludināt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību attiecībā uz inovāciju Francijas tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās; pieejami 15 miljoni EUR.
Digitālā pieejamība
·Finansēja 15 izglītības centrus tālākajos reģionos, lai uzlabotu digitālās prasmes.
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Pieņēma likumu, ar ko tika stiprināti valsts dienestu rīcības līdzekļi imigrācijas kontroles un patvēruma jomā (2018. gada septembrī); 2018. gada aprīlī Francijas Gviānā sāka pilotprojektu patvēruma pieteikumu apstrādes jomā.
·Majotā izveidoja operatīvo štābu un starpdepartamentu izmeklēšanas grupu, kas specializējusies nelikumīgas imigrācijas finansiālajos jautājumos.
2.Gvadelupa
Gvadelupa turpina īstenot paziņojumu par tālākajiem reģioniem, orientējoties uz atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitāti.
Zilā ekonomika
·2019. gada maijā Marīgalantas salā atklāja kuģubūvētavu, kas nodrošina vietējās zinātības apguvi, lai atbalstītu ilgtspējīgu zivsaimniecību.
·Vadīja ORFISH izmēģinājuma projektu (2017.–2019. gadā), kurā tika atbalstīta visu tālāko reģionu zvejnieku savstarpēja zināšanu apmaiņa par mazietekmējošas zvejas paņēmieniem un mēģināts mazināt slodzi uz piekrastes zvejas resursiem (90 % ES līdzfinansējums).
Lauksaimniecība
·2019. gadā, sadarbojoties ar nozares uzņēmumiem, Business France un Francijas Aizjūras lietu ministriju, sāka projektu stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības pārtikas ražojumu reklāmai un tirdzniecībai ASV.
Bioloģiskā daudzveidība
·Veido reģionālu bioloģiskās daudzveidības aģentūru.
Aprites ekonomika
·2018. gada oktobrī nāca klajā ar reģionālu bezatkritumu plānu 2035. gadam, lai mazinātu atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju un energoatkarību, kā arī izveidotu astoņus atkritumu savākšanas punktus.
·Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu, sniedza atbalstu vietējiem uzņēmumiem, lai tie varētu apstrādāt metāla atkritumus un bojātos transportlīdzekļus pēc viesuļvētrām “Irma” un “Marija”.
Enerģētika
·2018. gada jūnijā atklāja ar saules enerģiju strādājošas transportlīdzekļu uzlādes stacijas, lai veicinātu saules enerģijas pārpalikuma izmantošanu.
·Sentrozas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas centrā atklāja saules fotoelementu iekārtas projektu (2019. gada martā), lai mazinātu emisijas un uzlabotu energoefektivitāti.
·2019. gada februārī izveidoja jaunu pašvaldības publiskā apgaismojuma elektrostaciju, kas varētu samazināt enerģijas patēriņu par 75 %; ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu uzlaboja publisko apgaismojumu divu pašvaldību teritorijās.
Pētniecība un inovācija
·Uzstādīja viļņu reģistratorus, lai uzlabotu ar jūru saistīta nozīmīga dabas radīta riska novēršanu (2019. gada martā).
·2018. gada jūnijā uzstādīja jaunu vēža diagnostikas iekārtu un atklāja pirmo vēža diagnostikas vadības centru Karību jūras reģionā.
Transports
·2020. gada februārī atklāja jaunu gaisa transporta savienojumu starp Puentapitru un Ņujorku, lai uzlabotu savienotību.
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·2019. gadā pievienojās Austrumkarību valstu organizācijai.
·Sāka projektu (“Ready Together”) efektīvākai atbalsta koordinācijai gadījumos, kad Karību jūras reģionu piemeklē dabas katastrofas.
3.Francijas Gviāna
Francijas Gviāna stabili turpina īstenot paziņojumā minētās prioritātes, orientējoties uz izglītību un apmācību, kā arī uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Daudzas iniciatīvas ir plānošanas stadijā.
Zilā ekonomika
·2019. gada decembrī izstrādāja reģionālo zilās ekonomikas stratēģiju.
·Izveidoja finanšu instrumentu — 4,7 miljonu EUR aizdevumu shēmu mazajiem uzņēmējiem, arī zivsaimniecības nozarē.
·Reģionālās attīstības aģentūras un vietējo zvejnieku vietējās pārvaldes vadītu konsultatīvā dienesta projektu pārveidoja par pastāvīgu dienestu.
Lauksaimniecība
·Pabeidza pētījumu un sāka sagatavošanos eksperimentālam lauksaimniecības izmēģinājuma projektam, kura mērķis ir izveidot testēšanas stacijas labākas bioloģisko resursu izmantošanas metožu izstrādei.
Bioloģiskā daudzveidība
·Veido reģionālu bioloģiskās daudzveidības aģentūru.
Aprites ekonomika
·Ar Francijas Vides un enerģētikas pārvaldības aģentūras (ADEME) atbalstu izstrādā reģionālu atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas plānu.
Enerģētika
·Būvē jaunas uz biomasu balstītas elektrostacijas, lai līdz 2023. gadam apmierinātu enerģijas pieprasījumu 40 megavatu apjomā un attīstītos līdzi augošajam pieprasījumam un iedzīvotāju skaita pieaugumam.
Pētniecība un inovācija
·2018. gada aprīlī organizēja pētniecības un inovācijas forumu, kurā piedalījās ieinteresētās personas, kas pārstāvēja vietējās iestādes, pētniecības un uzņēmējdarbības nozares, lai dotu ieguldījumu patlaban notiekošajā pārdomātas specializācijas stratēģijas pārskatīšanā.
·Noslēdza vienošanos ar Francijas smaržu un kosmētikas līdzekļu uzņēmumu kopu, lai stiprinātu Gviānas dabīgo vielu pētniecību uz vietas un izstrādātu uz vietējiem augu resursiem balstītus produktus, tajā skaitā izveidoja partnerību starp universitāšu centriem (2018. gada novembrī).
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·Noslēdza vienošanos ar reģiona izglītības iestādēm, aviācijas mācību asociāciju AFMAé un kosmiskās aviācijas uzņēmumu Ariane Group par kosmiskās aviācijas nozares bakalaura programmas izstrādi 2020. gadam.
·Kopā ar Francijas darba devēju federāciju MEDEF un valsts nodarbinātības aģentūru Pôle emploi sāka projektu 300 jauniešu iekārtošanai darbā vietējos uzņēmumos (2019. gadā); izveidoja kontaktpunktu, kur vietējiem uzņēmumiem sniedz konsultācijas arodintegrācijas jautājumos.
Digitālā pieejamība
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Investīciju bankas atbalstu gatavojas izbūvēt zemūdens kabeli, kas savieno Francijas Gviānu ar EllaLink zemūdens optiskās šķiedras kabeli, kurš 2020. gadā savienos Eiropu un Latīņameriku un sāks darboties 2021. gadā.
·Gatavo pasākumus, lai reģionu padarītu par darījumdarbības zonu datu glabāšanai serveros (“Datacentre”).
·Ievieš platjoslas pieslēgumu 17 izolētās teritorijās; 2019. gada aprīlī iegādājās satelītu apraides joslu, lai uzlabotu nomaļos reģionos esošo skolu digitālo savienojamību.
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu Senlorāndimaroni izveidoja 44 piekļuves punktus tīklam (saimniecisku interešu objektos un nomaļās teritorijās).
Transports
·Izstrādā plaša mēroga projektu, kurā galvaspilsētā Kajennā tiek ierīkotas sabiedriskajam transportam rezervētas joslas.
·Ar Interreg atbalstu veido jaunu prāmju savienojumu starp Senlorāndimaroni un Albinu (Surinamā).
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Sāka pētījumu, lai noteiktu vietējo uzņēmumu vajadzības un pasākumus, kas uzlabotu apmaiņu ar kaimiņu reģionu.
4.Martinika
Martinika rezultatīvi īsteno paziņojumu un tādās jomās kā aprites ekonomika, enerģētika, konkurētspēja, kā arī nodarbinātība, izglītība un apmācība.
Zilā ekonomika
·Ieplānoja 2020. gada sākumā veikt priekšizpēti par akvakultūras institūta izveidi.
·Apstiprināja jaunu uz zivsaimniecību un ar zilo ekonomiku saistītām nozarēm orientētu mācību programmu sākšanu īpašā arodmācību centrā (POLE MER).
Bioloģiskā daudzveidība
·2019. gada jūnijā noslēdza pamatlīgumu starp vietējo iestādi, dabas rezervāta parku un Francijas iestādēm par reģionālās saglabāšanas programmas izveidi, kā arī zināšanu un informētības par dabas rezervātu uzlabošanu.
Aprites ekonomika
·Sāka sabiedrisko apspriešanu un (2019. gada nogalē) pieņēma atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas plānu, lai bruģētu ceļu vietējai aprites ekonomikas stratēģijai.
·Sāka pret pārtikas izšķērdēšanu vērstu vietējo skolu informēšanas kampaņu, lai uzlabotu skolēnu izpratni par ilgtspēju.
·2018. gadā ekopatēriņa nedēļas ietvaros sāka informētības uzlabošanas kampaņu “Kaz Zéro gaspi”.
·Īsteno 14 projektus, ieskaitot pētījumus par medicīnisko ierīču un mēbeļu atkalizmantošanu, pārvietojama remonta pakalpojumu sniegšanas punkta (“Repair Truck”) izveidi un remonta pakalpojumu sniedzēja, kas piedāvā darbseminārus (“Repair Café”), paplašināšanu.
Enerģētika
·2017. gadā sāka projektu fotoelementu paneļu uzstādīšanas atbalstam, lai uzlabotu enerģētisko neatkarību, un 2019. gadā izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus energoefektīvu ēku celtniecībai.
·Ievieš energoefektīvu publiskā apgaismojuma tīklu, lai līdz 2020. gadam ietaupītu vismaz 30 % elektroenerģijas.
·Sāka piecu gadu energotaupības atbalsta programmu ar 100 miljonu EUR budžetu, orientējoties uz aptuveni 60 darbībām elektroenerģijas patēriņa mazināšanai (2019.–2023. gads).
·2019. gadā izveidoja informācijas platformu 3 enerģētikas pārkārtošanas jautājumos, tostarp informēšanai par mobilitāti, atjaunojamajiem energoresursiem, sadzīves tehniku un siltumizolāciju.
·Projekta “Green Drive” ietvaros uzstādīja elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, kas 100 % apmērā izmanto saules enerģiju.
·Plāno projekta “Madin’ Drive” ietvaros pakāpeniski izvietot 250 saules enerģijas uzlādes stacijas.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·2019. gada martā organizēja profesionālās apmācības mācekļu konkursu.
·2019. gada jūnijā organizēja uz digitālo darbā pieņemšanu vērstu vietējo darba un izglītības gadatirgu.
Konkurētspēja, uzņēmējdarbība un vienotais tirgus
·2017. gadā pieņēma vietējo ekonomikas attīstības, inovācijas un internacionalizācijas shēmu, nodrošinot finansējumu ražošanas, veiktspējas un nodarbināmības uzlabošanai; izveidoja partnerību informācijas pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem.
·2018. gadā uzsāka ikgadēju trīs dienu uzņēmējdarbības forumu “OSE!”, lai piedāvātu tīklošanās iespējas uzņēmumiem, kuri jau darbojas, un padomus jaunu uzņēmumu izveidei.
Digitālā pieejamība
·Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu ievieš optiskās šķiedras pieslēgumus izglītības iestādēs, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu — ātrdarbīgus optiskās šķiedras platjoslas tīklus.
·Izstādīja “digitālu ciematu” 2019. gada forumā “OSE!”, lai veicinātu digitalizācijas, piemēram, 3D drukāšanas, apguvi vietējo uzņēmumu vidū.
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Rīkoja trīs Austrumkarību valstu organizācijas ministru padomes sanāksmes par veselības aprūpes, izglītības un vides tematiem.
·2018. gada janvārī sāka Austrumkarību tirdzniecības uzlabošanas projektu (TEECA), lai palīdzētu 30 vietējiem uzņēmumiem eksportēt uz Karību jūras reģiona valstīm.
·Sadarbojās kā partneris zilās ekonomikas projektā Odyssea (2019. gada februārī), kura mērķis ir uzlabot jūras tūrismu un izaugsmi Karību jūras reģionā.
5.Reinjona
Reinjona pievēršas daudzām paziņojumā minētajām jomām, jo īpaši aprites un zilajai ekonomikai, enerģētikai, pētniecībai un sadarbībai ar kaimiņu reģiona valstīm.
Zilā ekonomika
·Sadarbībā ar valsti, Indijas okeāna komisiju un Eiropas Komisiju sāka jūras telpiskās plānošanas projektu (2018.–2020. gads) Indijas okeāna dienvidrietumu baseinā (OCEAN MÉTISS).
·2019. gada martā izveidoja Jūras institūtu, lai koordinētu un izstrādātu zilās ekonomikas publisko politiku.
Lauksaimniecība un lauku attīstība
·Izstrādā lauksaimniecības modeli, kas veicina vietējo ražošanu un nodrošina agroekoloģisko pāreju (projekts AGRIPEI 2030).
Bioloģiskā daudzveidība
·2018. un 2019. gadā ar ES finansējumu no programmām LIFE un BEST nodrošināja projektu izveidei veltītas mācības un atbalstu.
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu īstenoja aizsargājamo sugu — Reinjonas lijas un dažādu augu sugu — aizsardzības projektus (projekts ESPECES).
Aprites ekonomika
·Kopā ar valsts un vietējām iestādēm izstrādāja reģionālo atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas plānu, nosakot reģiona mērķus, piemēram, bezatkritumu mērķi, un nodrošinot koordināciju.
·Izstrādāja aprites ekonomikas reģionālo rīcības plānu, lai noteiktu stratēģisko redzējumu un konkrētus pasākumus bezatkritumu mērķa sasniegšanai.
·Īstenoja 22 aprites ekonomikas projektus (2018. gada februārī –2019. gada jūnijā) tādās jomās kā ražojumu projektēšana un kalpošanas ilgums un reciklēšana.
·Piedalās projektā REPLACE (2019. gada augusts, finansē Interreg Europe), kura mērķis ir noteikt un īstenot aprites ekonomikas politiku.
Enerģētika
·2018. gada februārī kopīgi ar valsti un Eiropas Komisiju ir izveidojusi darba grupu enerģētikas pārkārtošanas jautājumos.
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu īsteno divus projektus:
oSOLARPLEXUS tādas novatoriskas sistēmas izstrādei, kas nomaļās teritorijās nodrošinās piekļuvi elektroenerģijai, ūdenim un sakaru pakalpojumiem;
oMICRO-MAFATE NETWORK eksperimentam ar mikroelektrotīklu Mafates ieplakā ar mērķi panākt enerģētisko neatkarību.
·Kopš 2018. gada 18 vidusskolās veic siltumizolācijas darbus.
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu attīsta ilgtspējīgus transportlīdzekļus, piemēram, elektroskūterus, pilsētu mobilitātes vajadzībām (2018. gada marta projekts VELOCE).
Pētniecība un inovācija
·Īsteno projektu VALOBIO (atbalsta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, 2019. gada maijs), izmantojot novatorisku paņēmienu jūrā izmesto zivju blakusproduktu pārveidošanai par šķidro organisko mēslojumu ilgtspējīgas lauksaimniecības vajadzībām.
·2019. gada aprīlī sāka vērtēt savu pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai analizētu reģionu potenciālu dažādās jomās un identificētu stratēģiskas tirgus nišas.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·2017. gada novembrī ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu izveidoja projektu CAMPUS SUD, lai pārkārtotu un paplašinātu reģionālās universitātes piedāvājumu un radītu tehnocentru (projekts “Vallée Blanche”).
Konkurētspēja, uzņēmējdarbība un vienotais tirgus
·Izveidoja 50 miljonu EUR fondu “Financière Région Réunion” (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, reģions) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, izmantojot aizdevumu un privātā kapitāla instrumentu. Līdz 2019. gada jūnijam fonds ir piešķīris finansējumu 13 miljonu EUR apmērā, to saņēmuši 135 MVU.
·Piedalās programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītajā salas energosistēmu dekarbonizācijas projektā REACT.
Digitālā pieejamība
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu noslēdz platjoslas izveidi, lai, kā tiek lēsts, līdz 2022. gada beigām sasniegtu visas neaptvertās teritorijas (svarīgs 2019. gada projekts).
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Īsteno projektu (TIS AEDES OI, Interreg ietvaros), kurā pēta tīģermoskītu kontroles paņēmienu.
·Ar Interreg atbalstu stiprina partnervalstu privāto un publisko struktūru spējas, sūtot uz šīm valstīm vietējos absolventus.
·Noslēdza pamatlīgumus ar kaimiņvalstīm Indijas okeāna Interreg programmas ietvaros (piemēram, 2019. gada aprīlī ar Seišelām), uzlabojot koordināciju kopīgo interešu jomās.
·2019. gada jūlijā Mozambikā izveidoja uzņēmējdarbības atbalsta dienestu, lai atbalstītu vietējo uzņēmumu internacionalizāciju un reģionālo sadarbību.
6.Senmartēna
Senmartēna īsteno paziņojumu par tālākajiem reģioniem, risinot īpašo situāciju saistībā ar salas rekonstrukciju pēc viesuļvētras “Irma”. Tādēļ uzmanība galvenokārt tiek veltīta infrastruktūras atjaunošanai, to uzlabojot, un pienācīgai reaģēšanai uz klimata pārmaiņām.
Zilā ekonomika
·No 2018. gada rīko profesionālās mācības saistītajās jūras darbību jomās.
Lauksaimniecība
·Plāno ieviest lauksaimniecībā novatoriskus risinājumus, piemēram, audzēšanu bez augsnes, kā arī ieguldīt noņemamos aplokos, ko uzstāda lopkopības saimniecībās un sliktu laikapstākļu gadījumā demontē.
Aprites ekonomika
·Uzlabo informētību un īsteno komunikācijas pasākumus reciklēšanas un atkritumu šķirošanas jomā, kā arī veido atkritumu savākšanas punktu un veic kopīgu pētījumu par salu kopumā (ar Interreg Karību jūras reģiona programmas atbalstu), lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu.
Klimata pārmaiņas
·2018. gadā ir izveidojusi katastrofu riska pārvaldības sistēmu, izmēģinot brīdināšanu, informējot sabiedrību, izvērtējot trauksmes apziņošanas sistēmas un iegādājoties meteoroloģisko radaru laika prognožu uzlabošanai (Interreg Karību jūras reģiona programma).
Enerģētika
·Sāka sākotnējo priekšizpēti attiecībā uz Sabas, Sintēstatiusas un Sentkitsas salas iespējamajiem ģeotermiskajiem resursiem un salu energotīklu starpsavienojumu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu (Interreg Karību jūras reģiona programma, 2019. gada jūlijs).
Digitālā pieejamība
·Rekonstrukcijas ietvaros veido pazemes optiskās šķiedras tīklus, lai uzlabotu visu rajonu digitālo savienotību.
·Veic sākotnējo priekšizpēti attiecībā uz Aizvēja salu (tās ir Mazo Antiļu salu grupas ziemeļu salas) digitālo starpsavienojumu.
Sadarbība ar tālāko reģionu kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Ieguva novērotāja statusu Austrumkarību valstu organizācijā.
7.Majota
Majota īsteno 2017. gada paziņojumu, galvenokārt orientējoties uz zilo ekonomiku.
Zilā ekonomika
·2018. gadā izveidoja darba grupu reģionālās zilās ekonomikas stratēģijas izstrādei: tā vāks datus par zilās ekonomikas nozarēm un organizēs informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām par jūras nozaru (mācību, tūrisma, zvejniecības un akvakultūras) izaugsmi.
·Izstrādā reģionālu telpiskās plānošanas shēmu, kurā atsevišķa nodaļa ir veltīta jūras plānošanai, kā visu ar piekrasti saistīto darbību pamatu.
·Kopā ar valsts iestādēm izstrādā flotes apsaimniekošanas plānu un akvakultūras ģenerālplānu.
·Veic ieguldījumus iepriekš pamestos akvakultūras objektos un atbalsta vietējo ieinteresēto personu spēju veidošanu.
Bioloģiskā daudzveidība
·Sadarbībā ar valsts iestādēm veido reģionālu bioloģiskās daudzveidības aģentūru.
Enerģētika
·Ilgtspējīga transporta mērķiem īsteno izmēģinājuma projektu, kurā tiek izmantoti elektrotransportlīdzekļi un uzlādes stacijas, kas 100 % apmērā darbojas ar saules enerģiju (2019. gadā).
·Pēta saules fotoelementu potenciālu skolās un sabiedriskajās ēkās, jo saules enerģija ir reģiona visnozīmīgākais atjaunojamais energoresurss.
Konkurētspēja, uzņēmējdarbība un vienotais tirgus
·2017. gadā sāka tehnocentra projektu, lai apvienotu augsto tehnoloģiju nozaru ražošanas un pakalpojumu uzņēmumus ar mērķi uzlabot šo uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū.
Transports
·Attīsta starppilsētu transporta projektu, kurā tiks ierīkoti trīs autobusu maršruti Majotas dienvidu, centrālās un ziemeļu daļas savienošanai ar galvaspilsētu Mamudzu un 2021. gadā, iespējams, izveidotas jūras transporta līnijas savienotības uzlabošanai.
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu 2018. gadā sāka projektu Majotas lidostas drošības uzlabošanai.
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Noslēdza vienošanos par to, lai Majotas universitātes studenti varētu izmantot mobilitātes iespējas Austrumāfrikas valstīs digitālo tehnoloģiju, animācijas un kultūras jomā (2019. gada februārī).
8.Portugāle
Portugāle cieši sadarbojas ar Azoru salu un Madeiras autonomajiem reģioniem 2017. gada paziņojuma īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz aprites ekonomiku, klimata pārmaiņām un pētniecību.
·2018.–2019. gadā attīstīja sadarbību starp Valsts statistikas institūtu un Azoru salu un Madeiras reģionālajām statistikas nodaļām, lai uzlabotu datu vākšanu un pārvaldību, jo īpaši lauksaimniecības, jūras un gaisa transporta jomā.
Aprites ekonomika
·2018. un 2019. gadā no valsts vides fonda sniedza atbalstu projektiem, ar ko tiek veicināta Madeiras un Azoru salu resursu efektīvāka izmantošana.
·Veicināja Madeiras un Azoru salu iedzīvotāju dalību Portugāles kontinentālajā daļā rīkotajos pasākumos par aprites ekonomikas un klimata pārmaiņu jautājumiem (nodrošinot lielākas izdevumu kompensācijas).
Klimata pārmaiņas
·Izmantojot vides fonda uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, 2018. un 2019. gadā sniedza atbalstu projektiem, ar ko tiek veicināta elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana Azoru salās.
·Piešķīra finansējumu Madeirai un Azoru salām saskaņā ar programmu “Vide, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika”.
·2019. gada martā organizēja sesijas Madeirā un Azoru salās, lai iepazīstinātu ar EEZ dotāciju finanšu mehānismu 4 .
Bioloģiskā daudzveidība
·2019. gadā izsludināja uzaicinājumu iesniegt projektus ilgtspējīgas attīstības modeļu veicināšanai visos Portugāles biosfēras rezervātos, no kuriem pieci atrodas Madeirā un Azoru salās.
Pētniecība un inovācija
·2018. gada septembrī sāka Starptautisko satelītu palaišanas programmu, lai izveidotu starptautisku kosmodromu Azoru salu Santamarijas salā. bet kosmodroms sāks darbu 2021. gada beigās.
·2019. gada martā izveidoja Portugāles Kosmosa aģentūru, kas atrodas Azoru salu Santamarijas salā.
Digitālā pieejamība
·2019. gada maijā izveidoja darba grupu “Zemūdens kabeļi CAM — kontinents, Azoru salas un Madeira”, lai analizētu, kā vislabāk nomainīt zemūdens kabeļus, kuri nodrošina Madeiras un Azoru salu sakaru savienojumus ar kontinentālo daļu. Darba grupa 2019. gada decembrī publiskoja secinājumus.
Transports
·TEN-T pamatnostādņu pārskatīšanas sabiedriskajā apspriešanā ierosināja iekļaut Funšalas, Portusantu un Pontadelgadas lidostas TEN-T pamattīklā.
9.Azoru salas
Azoru salas īsteno 2017. gada paziņojumu, galvenokārt orientējoties uz zilo ekonomiku, enerģētiku un pētniecību.
·Vāc visu salu datus par nodarbinātību un pasākumiem zivsaimniecības nozarē.
Zilā ekonomika
·2018. gadā izveidoja darba grupu Atlantijas okeāna novērošanas centra izveidei, lai veiktu jūras zinātnisko pētniecību, ieskaitot jūras telpas aizsardzību, izpēti, uzraudzību un sociālekonomisko izmantošanu.
·Vada projektu MarSP (2018.–2019. gads), lai attīstītu jūras telpiskās plānošanas shēmas Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās.
·Noslēdza projektu MISTIC SEAS II un koordinē projektu MISTIC SEAS III (2019. gadā), lai izvērtētu Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.
·Piedalās projektā AQUA-LIT (2019. gadā), lai novērstu akvakultūras darbību radīto jūras piedrazojumu un aizvāktu atkritumus no akvakultūras objektiem.
·Sāka izmēģinājuma projektu “E-log” (2019. gadā), lai elektroniski uzraudzītu mazapjoma zveju un atbalstītu vietējos dalībniekus.
·Popularizēja Azoru salu Deklarāciju tunzivju zvejas ar makšķerrīkiem aizstāvībai (2018. gada oktobrī), lai uzlabotu informētību par ilgtspējīgiem zvejas paņēmieniem.
·Izveidoja “Jūras skolu” (2019. gadā), lai veicinātu kvalifikācijas celšanu un mācības, kā arī programmas “Erasmus” ietvaros piedalās uz jūras tehnoloģijas prasmju stratēģiju orientētajā projektā MATES (2018.–2021. gads).
Lauksaimniecība
·Plāno 2020. gadā pabeigt piena nozares stratēģiskā plāna izstrādi, lai identificētu jaunus tirgus un veicinātu inovāciju un internacionalizāciju piena produktu nozarē.
·Atbalstīja tālvadības gaisa kuģu izmantošanu meža apsaimniekošanā (līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai).
Bioloģiskā daudzveidība
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu vērtē plastmasas radīto dziļjūras piesārņojumu (PLASTDEEP 2019).
·Ar ES programmas LIFE atbalstu īsteno trīs projektus: LIFE VIDALIA (2018.–2023. gads) tādu augu sugu saglabāšanai, kurām draud izmiršana; LIFE-IP AZORES NATURA (2019.–2027. gads) dzīvotņu un aizsargājamo sugu aizsardzībai; LIFE Beetles (sākums 2020. gadā) apdraudēto sugu risku mazināšanai.
·Īsteno projektu MOVE I (2018.–2021. gads) un sāka projektu MOVE ON (2019.–2022. gads) atbilstīgi ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai, lai apzinātu un vērtētu ekosistēmu un to pakalpojumu stāvokli.
·Atbalstīja projektu BIOINVENT, lai pētītu Azoru salu zālāju ekosistēmu augsnes mikroorganismu daudzveidību, un projektu MARFOR, lai pētītu jūras mežu reakcijas uz globālām pārmaiņām dinamiku (abi projekti 2017.–2020. gadā).
Klimata pārmaiņas
·2019. gada septembrī apstiprināja Klimata pārmaiņu reģionālo programmu, kuras mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un mazināt pakļautību klimata riskiem.
Aprites ekonomika
·Tuvākajā laikā pieņems Tūrisma vadības programmu šīs nozares ilgtspējīgai attīstībai.
Enerģētika
·2018. gada oktobrī nāca klajā ar Azoru salu energostratēģiju 2030. gadam, kuras mērķis ir izmantot dabas resursu un jauno tehnoloģiju potenciālu, kā arī izstrādā Azoru salu energoefektivitātes rīcības plānu.
·Izveidoja 2018.–2024. gada Rīcības plānu elektromobilitātei Azoru salās, kurš cita starpā paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu darbību deviņās salās.
·Ar iniciatīvas “Tīra enerģija ES salām” atbalstu izstrādā enerģētikas pārkārtošanas darba programmu; analizē zemūdens kabeļu izmantošanu salu elektrotīklu savienošanai.
·Piedalās programmas “Apvārsnis 2020” projektā (2019.–2021. gads) par dzīļu ģeotermālo enerģiju un Interreg projektā E-MOBICITY (2019.–2023. gads) par publiskās politikas optimizāciju attiecībā uz elektromobilitāti pilsētu teritorijās.
Pētniecība un inovācija
·2018. gada septembrī sāka starptautiska kosmodroma izbūvi Santamarijas salā; paredzams, ka tas sāks darboties 2021. gada beigās.
·2018. gadā apstiprināja Zinātnes un tehnoloģiju internacionalizācijas plānu, kura mērķis ir popularizēt zinātni un piesaistīt ārējos projektus un partnerības.
·2018. gadā apstiprināja iniciatīvu Transfer+ un pašlaik piedalās projektā FANBest, lai veicinātu vietējo MVU tehnoloģiju pārnesi, jo īpaši zilās ekonomikas nozarē.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·Veicināja nodarbinātību, izmantojot iniciatīvas INOVAR (kopš 2019. gada marta) gados jauniem bezdarbniekiem, Berço de Emprego (atjaunināta 2019. gadā) pagaidu aizvietotājiem un Movemprego (2020. gadā) cilvēkresursu ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanai.
Digitālā pieejamība
·2018. gadā sāka īstenot Zinātnes un tehnoloģiju kultūras rīcības plānu, ar kuru tika atbalstīta informātikas, robotikas un programmēšanas laboratoriju izveide skolās.
Transports
·Izsludināja starptautisku konkursu par viena pasažieru, transportlīdzekļu un kravas kuģa būvniecību, lai visu gadu nodrošinātu savienojumu starp visām salām (2019. gada janvārī).
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Piedalās Jūras–zemes novērošanas projektā, lai uz Copernicus lejupējo pakalpojumu bāzes izstrādātu pielāgotu tehnoloģiju, kuras mērķis ir uzlabot informētību par jūrlietu situāciju.
10.Madeira
Madeira turpina īstenot 2017. gada paziņojumu, orientējoties uz zilo ekonomiku, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņām, pētniecību, enerģētiku, nodarbinātību un prasmēm.
Zilā ekonomika
·2018. gadā atklāja kredītlīniju INVESTE RAM2020 — finanšu instrumentu, ar ko maziem uzņēmumiem atvieglo piekļuvi finansējumam (20 miljoni EUR).
·Izstrādāja jūras vides teritoriālo plānojumu — teritorijas apsaimniekošanas instrumentu ilgtspējīgas zilās ekonomikas veicināšanai.
·2019. gadā izveidoja konsorciju, kas atbild par Madeiras Jūras izglītības un mācību integrēto starptautisko centru, kurā mācības paredzēts sākt 2020. gadā.
Lauksaimniecība un lauku attīstība
·2018. gadā ieviesa tiesību aktus, ar kuriem izveido tehnisko komisiju Madeiras lauksaimniecības un pārtikas produktu atbilstības izvērtēšanai, lai nodrošinātu ES kvalitātes shēmās iekļauto produktu atbilstību ES tiesību aktiem.
Bioloģiskā daudzveidība
·Stiprināja aizsargājamo teritoriju un Natura 2000 tīkla teritoriju pārvaldību (kopš 2017. gada), pārskatot un atjauninot pārvaldības plānus, stratēģijas un noteiktās teritorijas.
Aprites ekonomika
·Izstrādāja Aprites ekonomikas reģionālo darba programmu, lai mazinātu ietekmi uz vidi, cenšoties panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi (2019. gadā).
·Izstrādāja Atkritumu stratēģiju 2020.–2030. gadam, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu (2019. gadā).
Klimata pārmaiņas
·Stiprināja pielāgošanās klimata pārmaiņām reģionālās stratēģijas īstenošanu, izmantojot Interreg un ES programmas LIFE atbalstītus projektus, un sāka tās atjaunināšanu.
·Ar Kohēzijas fonda atbalstu izstrādā programmatūru un sistēmas meža ugunsgrēku riska izvērtēšanai, novēršanai un mazināšanai, kā arī meža ugunsgrēku pārvaldības uzlabošanai.
Enerģētika
·Īstenoja projektu “Ilgtspējīga Portusantu — vieda un no fosilā kurināmā brīva sala” (2019. gadā), kura mērķis ir veicināt elektrotransportlīdzekļu izmantošanu un viedās uzlādes sistēmas.
·Drīzumā noslēgs hidroelektrostacijas projekta Calheta III paplašināšanu, ko atbalsta Kohēzijas fonds.
·Piedalījās vairākos ES enerģētikas projektos, tostarp ENERMAC (2017.–2019. gads), kurā tiek plānotas atjaunojamās enerģijas infrastruktūras ieviešanas stratēģijas.
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu veicina tīra transporta izmantošanu: ir iepirkti pieci elektriskie mikroautobusi un 25 tīrie autobusi (2019. gadā).
Pētniecība un inovācija
·Kopš 2019. gada piedalās projektā SMART4HEALTH, lai ļautu iedzīvotājiem pārvaldīt un glabāt datus par savu veselību visā ES un ārpus tās.
·Atkārtoti izvērtēja reģionālo pārdomātas specializācijas stratēģiju (2019. gadā), lai sagatavotos īstenot stratēģijas 2.0. versiju, kas attiecas uz 2021.–2027. gadu.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·Izstrādāja pasākumus bezdarbnieku atbalstam, tai skaitā programmas, kuru mērķis ir radīt darbvietas jauniešiem, piemēram, PROJOVEM. 2018. gadā Bezdarbnieku uzņēmējdarbības stimulēšanas programmā apstiprinātajos 68 projektos tika radītas 118 jaunas darbvietas. Šie pasākumi kopā 2018. gadā aptvēra 5512 personas.
Digitālā pieejamība
·2018. gadā noslēdza līgumu par jauna telesakaru savienojuma nodrošināšanu starp Madeiru un Portugāles kontinentālo daļu, izmantojot zemūdens optisko kabeli.
·Īstenojot Stratēģisko plānu izglītības inovācijai skolās, izstrādāja mācību kursus, tostarp STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas) projektus, digitālo prasmju uzlabošanai skolās (2018.–2019. gadā).
·Ieviesa “Nākotnes klases laboratoriju”, 2018.–2019. gadā piegādājot skolām robotikas komplektus.
Transports
·Apstiprināja Madeiras ilgtspējīgas mobilitātes rīcības plānu (2019. gada jūnijā). Ar šo plānu tiks atbalstīta pāreja uz tīru un drošu transportu.
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·2018. gadā atjaunoja Makaronēzijas arhipelāga samitu, kurā tiek veicinātas diskusijas par kopīgajām problēmām vides un klimata pārmaiņu, jūras ekonomikas, tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanas, mācību, kā arī skolēnu un skolotāju mobilitātes jomā.
·Piedalās 2019. gada jūnijā apstiprinātajā projektā INTEGRA, kura mērķis ir Makaronēzijas tirgus integrācija un ekonomiskā un sociālā reģiona attīstība (Interreg Madeiras, Azoru salu un Kanāriju salu (MAC) programma).
11.Spānija
Spānija 2017. gada paziņojumu īsteno kopā ar tālāko reģionu — Kanāriju salām — atbilstīgi konstitucionālajam kompetenču sadalījumam.
Aprites ekonomika
·Ar Ekoloģiskās pārejas ministrijas un Muitas un akcīzes nodaļas starpniecību 2018. gada novembrī iesaistījās atkritumu apsaimniekošanas darba grupas izveidē un piedalījās tās turpmākajās sanāksmēs, kā arī sniedz atbalstu tās rīcības plāna īstenošanā.
·Analizēja Kanāriju salu visaptverošo atkritumu plānu (PIRCAN) 2018.–2025. gadam.
Enerģētika
·ES tīras enerģijas paketes ietvaros atbalsta darbības atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai salās, energotaupībai, energoefektivitātes uzlabošanai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas izsoles, salu starpsavienojumus un transportlīdzekļu elektriskās uzlādes stacijas.
·Izstrādāja un atbalstīja mācību un tehnoloģiju izplatīšanas darbības atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.
12.Kanāriju salas
Kanāriju salas īsteno 2017. gada paziņojumu, orientējoties uz enerģētiku, pētniecību un aprites ekonomiku.
·Izstrādā oficiālos datus par vietējo ražošanu kopš 2018. gada jūlija — šajā nolūkā noslēgts līgums ar vietējo statistikas institūtu (ISTAC).
Zilā ekonomika
·2018. gada februārī izveidoja darba grupu zilās ekonomikas jautājumos; veica visu zilās ekonomikas nozaru SVID analīzi, lai uz tās pamata izstrādātu “zilās” ekonomikas stratēģiju, kas gaidāma 2020. gada pirmajā pusē.
Lauksaimniecība un lauku attīstība
·Ieviesa stratēģiju produktu klasificēšanai pēc to kvalitātes, lai palielinātu patēriņu, veicinātu ekoloģisku ražošanu un stimulētu lauksaimniecības pārtikas produktu nozares un valdības kontaktus.
Aprites ekonomika
·Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu 2017. gadā sāka biogāzes iekārtas projektu, lai lietderīgi izmantotu lauksaimniecības dzīvnieku atkritumus.
·2018. gada novembrī sadarbojās atkritumu apsaimniekošanas darba grupas izveidē, atbalstot visu līmeņu (Eiropas, valsts, reģiona un vietējo) ieinteresēto personu saziņu, kā arī piedalījās atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas rīcības plāna izveidē.
·2018. gada februārī izveidoja aprites ekonomikas darba grupu, kas provizoriski izvērtē situāciju salās.
·2018. gada augustā pieņēma vienreizlietojamās plastmasas atkritumu apjoma samazināšanas un reciklēšanas pamatnostādnes un ieteikumus.
·2019. gada aprīlī apstiprināja Kanāriju salu stratēģiju plastmasas jomā.
Klimata pārmaiņas
·Izveidoja Kanāriju salu klimata pārmaiņu novērošanas centru — struktūru pasākumu apspriešanai, izstrādei un līdzdalībai tajos (2018. gada jūlijā).
·Atjaunina reģionālo klimata pārmaiņu stratēģiju.
Enerģētika
·Piedalījās iniciatīvā “Tīra enerģija ES salām”: 2018. gada novembrī Lansarotē organizēja otro Tīras enerģijas forumu ES salām; šīs iniciatīvas ietvaros Palma īsteno izmēģinājuma projektu.
·2019. gadā uz PLOCAN platformas uzstādīja divus inovatīvus prototipus jūras vēja enerģijas izmantošanai.
Pētniecība un inovācija
·Vada ES pētniecības projektu FORWARD, lai uzlabotu visu tālāko reģionu dalību starptautiskos pētniecības tīklos un programmās.
·2019. gada oktobrī Interreg Madeiras, Azoru salu un Kanāriju salu (MAC) programmas ietvaros atsāka projektu RIS3-Net2 (projekta vadītāja statusā), lai definētu kopīgu satvaru starpreģionu pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3 stratēģijām).
·Piedalās projektā SOCLIMPACT, kura mērķis ir modelēt klimata pārmaiņu sekas un to sociālekonomisko ietekmi uz Eiropas salām zilās ekonomikas nozaru kontekstā.
·Piedalās programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītajā salu energosistēmu dekarbonizācijas projektā REACT.
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
·Kopš 2017. gada janvāra vada Interreg Europe līdzfinansēto projektu GROW RUP cīņai ar ilgstošu bezdarbu zaļajā un zilajā ekonomikā.
Konkurētspēja, uzņēmējdarbība un vienotais tirgus
·2018. gada janvārī uzsāka Kanāriju salu ekonomikas internacionalizācijas rīcības stratēģiju ar mērķi uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un uzņēmējdarbību.
Digitālā pieejamība
·Izveidoja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūras izvietošanas atbalstam (2018. un 2019. gadā).
·Sniedza atbalstu organizācijām digitālo prasmju apmācības organizēšanā kopā 71 projektā (2017.–2019. gadā).
Sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā mērogā
·Vada Interreg projektu MAC HEXAGONE kopā ar Madeiru un Azoru salām, lai attīstītu sadarbību ar kaimiņvalstīm Mauritāniju, Senegālu un Kaboverdi, stiprinot koordināciju starp Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Attīstības fonda programmām šajā jomā (beidzas 2022. gada decembrī).
·Īstenoja Interreg projektu VALCONMAC, orientējoties uz meža dzīvotņu aizsardzību un attīstību Makaronēzijas Atlantijas okeāna arhipelāgos.