Briselē, 29.1.2020

COM(2020) 37 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2020. gadam



Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem


1.Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem

Pagājušā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās savu viedokli pauda rekordliels skaits Eiropas iedzīvotāju. Viņi Eiropas iestādēm un vadītājiem deva skaidru uzdevumu būt drosmīgiem un apņēmīgiem mūsu paaudžu problēmu risināšanā. Viņi sagaida, ka Savienība tiem sniegs rezultātus vissvarīgākajās jomās. Eiropas Komisija ir apņēmusies reaģēt uz šo aicinājumu. t.i., veidot Eiropas Savienību, kas tiecas uz augstākiem mērķiem.

Nākamajā gadā un desmitgadē mūsu Savienībai ir unikāla iespēja vadīt pāreju uz taisnīgu, klimatneitrālu un digitālu Eiropu. Šī divkāršā ekoloģiskā un digitālā pāreja ietekmēs mūs visus: ikvienu valsti, reģionu un cilvēku. Tā aptvers visas mūsu sabiedrības un ekonomikas daļas. Tomēr, lai tā būtu veiksmīga, tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai attiecībā uz visiem. Eiropas Savienība tikai tad var pilnībā izmantot iespējas, ko sniegs divkāršā pāreja, ja izmantosim visas mūsu stiprās puses un mūsu daudzveidību. To darot, mums vienmēr ir jāturpina cīņa par vienlīdzību, jāaizstāv mūsu vērtības un tiesiskums.

Tas ir šīs Komisijas pirmā gada darba programmas virzītājspēks. Tajā izklāstītas svarīgākās iniciatīvas, ko Komisija plāno īstenot savā pirmajā darba gadā, tostarp saistības attiecībā uz pirmajām 100 dienām. Tā ir vērsta uz sešiem pamatuzstādījumiem, kas izklāstīti priekšsēdētājas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs. Tajā atspoguļotas arī Eiropas Parlamenta galvenās prioritātes un prioritātes, kas noteiktas Eiropadomes stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam.

Ir daudz iemeslu optimismam un lepnumam. Pēc gadiem ilgās krīzes pārvarēšanas Eiropa tagad var atkal raudzīties uz priekšu. Šī darba programma nosaka turpmāko virzību un ļauj mums rast risinājumus problēmām, kas mūs iepriekš ir šķēlušas.

Mēs uzsākam savu darbu arvien nepastāvīgākā situācijā. Mūsdienu globālo kontekstu iezīmē saspīlējumi, ekonomiska nedrošība, biedējoši konflikti un nestabila ģeopolitiskā situācija. Pasaules nedrošība skar ne tikai citas pasaules daļas, bet arī mūsu pašu kontinentu. Vajadzība pēc spēcīgas un vienotas Eiropas Savienības, kura liek lietā visas savas diplomātiskās, ekonomiskās un politiskās vērtības, ir acīmredzamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tas ir atspoguļots šīs ģeopolitiskās Komisijas darba programmā. Visās plānotajās darbībās un iniciatīvās liela uzmanība tiks pievērsta ārējai darbībai.

Ja Eiropa vēlas piepildīt iedzīvotāju lielās cerības un mērķus, ko esam sev izvirzījuši, mums būs vajadzīgi atbilstoši resursi. Savienībai ir vajadzīgs jauns ilgtermiņa budžets, kas ir elastīgs un pielāgots mūsu prioritātēm un uzdevumiem. Komisijas jau iesniegtie priekšlikumi ir labs pamats šā mērķa sasniegšanai, un vajadzības gadījumā mēs tos pielāgosim, lai palīdzētu sasniegt mūsu mērķus. Komisija ir gatava atbalstīt Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, lai līdz 2021. gada 1. janvārim mums būtu sagatavots līdzsvarots un vērienīgs ilgtermiņa budžets. Tas ļaus mūsu investīciju un izdevumu programmām sākt darboties no pirmās dienas.

Gaidāmas arī vēl nepieredzētas problēmas. Mums būs jārisina sarunas par jaunu partnerību ar Apvienoto Karalisti — valsti, kas arī turpmāk būs partneris, sabiedrotais un draugs ārpus mūsu Savienības. Mēs esam gatavi to padarīt par partnerību, kura sniedzas daudz tālāk par tirdzniecību un kuras vērienam nav līdzīgas. Nevajadzētu par zemu novērtēt šā uzdevuma apjomu. Tāpat kā sarunās par izstāšanās līgumu Komisija nodrošinās maksimālu pārredzamību visā sarunu procesā ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un sabiedrību.

Īstenojot mūsu vērienīgo programmu, mūsu kompass būs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. Šādu apsvērumu vadīti, mēs izvirzīsim Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus mūsu politikas veidošanas centrā. Tie virzīs mūsu darbu visās nozarēs gan mūsu iekšējā, gan ārējā darbībā un demonstrēs mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību gan savās mājās, gan ārvalstīs. Šajā saistībā mēs pārorientēsim Eiropas pusgadu, iekļaujot ilgtspējīgas attīstības mērķus, un ierosināsim mūsu pieeju vispārējai pārvaldībai un mērķu īstenošanai.

Šajā darba programmā izklāstīto darbību īstenošana būs iestāžu komandas darbs. Kā izklāstīts politikas pamatnostādnēs, šī Komisija ir stingri apņēmusies veidot īpašas attiecības ar Eiropas Parlamentu un atbalsta Parlamenta iniciatīvas tiesības.

Visbeidzot, šī darba programma balstās uz nepieciešamu un arvien biežāk izmantotu stratēģisko nākotnes plānošanu. Tas atspoguļo vajadzību pēc skaidrākas izpratnes par ilgtermiņa tendencēm un nozīmīgām pārmaiņām, kas ietekmē mūsu dzīvi un darba nākotni, maina mūsu ekonomikas un sabiedrības sastāvu, ietekmē globālās varas struktūras un mūsu stratēģisko autonomiju.

Labāk izprotot un prognozējot nākotnes tendences, mēs varam izstrādāt un īstenot politiku, kas palīdzēs Eiropai izvirzīties starp pasaules vadošajām valstīm. Piemēram, mums ir jāsagatavojas tam, kā lielāks paredzamais mūža ilgums un pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums ietekmēs dabas resursu pieejamību un migrācijas plūsmas, pensijas un veselības aprūpi. Vienlaikus mums ir jāvērš uzmanība uz demogrāfisko lejupslīdi, kas skar lielu daļu ES, tostarp uz lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Ir vēl daudz citu reālu piemēru, kas liecina par to, cik svarīgi ir nodrošināt pēc iespējas labākas zināšanas par jauniem riskiem un iespējām, kā arī par to virzītājspēkiem un ar tiem saistītām sakarībām. Stratēģiskā nākotnes plānošana mums palīdzēs īstenot pragmatiskāku ilgtermiņa pieeju, lai nodrošinātu mūsu vadošo lomu pasaulē un virzītu mūsu rīcībpolitiku turpmākajiem gadiem.

Galvenajās iniciatīvās, kuras uzskaitītas turpmāk un šīs darba programmas pielikumos, izklāstīts, ko mēs cenšamies sasniegt. Tas nav izsmeļošs vai galīgs saraksts, un lasīšanas ērtības labad tās ir sagrupētas sešos pamatuzstādījumos. Iniciatīvas statuss nemaina pienākumus, kas noteikti misijas vēstulēs, kuras katram kolēģijas loceklim nosūtīja priekšsēdētāja fon der Leiena. Gada laikā radīsies vairāk problēmu un iespēju, un Komisija būs gatava ātri uz tām reaģēt.

2.Sešu pamatuzstādījumu īstenošana 

2.1.Eiropas zaļais kurss

Vissteidzamāk risināmā problēma, atbildība un iespēja Eiropai ir saglabāt mūsu planētas un iedzīvotāju veselību. Tas ir mūsdienu virsuzdevums. Temperatūras paaugstināšanās pasaulē, dabas resursu noplicināšanās un nepārtraukta bioloģiskās daudzveidības izzušana, kā arī arvien biežākie mežu ugunsgrēki, plūdi un citas dabas katastrofas apdraud mūsu drošību un labklājību.

Eiropas zaļais kurss ir reakcija uz šīm problēmām. Tas virzīs mūs uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un vienlaikus koncentrēsies uz pielāgošanos. Tas palīdzēs aizsargāt un saglabāt bioloģisko daudzveidību, dabas mantojumu un okeānus, kas mūsu Savienībai sniedz tik daudz resursu. Tas tiks panākts, padarot mūsu ekonomiku un rūpniecību inovatīvāku un konkurētspējīgāku. Eiropas zaļais kurss ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Tas palīdzēs radīt darbvietas un padarīt Eiropu konkurētspējīgāku pasaules mērogā. Mūsu jaunā rūpniecības stratēģija būs būtiska šā mērķa īstenošanā, jo tā veicinās gan ekoloģisko, gan digitālo pāreju.

Eiropas zaļais kurss ir ceļvedis, kurā izklāstīta rīcībpolitika un pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu pārveidojošas pārmaiņas, kuras mums vajadzīgas visās nozarēs. Daudzas no tām tiks īstenotas Komisijas pirmajā pilnvaru gadā un veido lielu daļu no šīs darba programmas.

Tās pamatā ir pirmais Eiropas Klimata akts, kura saistošais mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un mūsu veikto analīzi par valstu enerģētikas un klimata plāniem, Komisija ierosinās jaunu ES mērķi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Līdztekus pati savu vērienīgo mērķu izvirzīšanai Eiropas Savienība arī turpinās vadīt starptautiskās sarunas, lai panāktu, ka valstis ar vislielāko emisiju apjomu nosaka vērienīgākus mērķus pirms 2020. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferences Glāzgovā.

Eiropas zaļais kurss ierosina pasākumus visās mūsu ekonomikas nozarēs. Šādu apsvērumu vadīta, Komisija nāks klajā ar nozaru viedas integrācijas stratēģiju un renovācijas vilni. Kā daļu no centieniem veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku Komisija ierosinās arī jaunu pieeju Eiropas atkrastes atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošanai. Tas palīdzēs iedzīvotājiem piekļūt cenas ziņā pieejamai tīrai enerģijai un veicinās energoapgādes drošību. Komisija arī ierosinās visaptverošu ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, lai modernizētu mūsu transporta nozari un padarītu to videi nekaitīgāku.

Šī pāreja mainīs arī mūsu lietošanas, ražošanas un patērēšanas ieradumus. Jaunais rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku palīdzēs pārveidot mūsu ražošanas un patēriņa sistēmu nolūkā samazināt tās ietekmi uz vidi un oglekļa dioksīda pēdu.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī risināt satraucošo bioloģiskās daudzveidības un veselīgu ekosistēmu zudumu, kas apdraud dabas izturētspēju, kā arī mūsu labklājību un ekonomiku. Lai risinātu šo problēmu, Komisija nāks klajā ar jaunu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kuras mērķis ir nodrošināt, ka mēs varam saglabāt un aizsargāt mums tik dārgo vidi. Stratēģija “no lauka līdz galdam”, kas attiecas uz visu pārtikas ķēdi, palīdzēs mūsu lauksaimniekiem ilgtspējīgākā veidā nodrošināt eiropiešiem augstas kvalitātes, uzturvielām bagātu, cenas ziņā pieejamu un nekaitīgu pārtiku.

Eiropas vērienīgie mērķi un dziļā pāreja, ko tā uzsāks, ir pienācīgi jāfinansē. Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā būtiski ir investēt tur, kur tas visvairāk vajadzīgs, un palīdzēt piesaistīt Eiropai nepieciešamās privātās un publiskās investīcijas. Šā gada sākumā Komisija ierosināja Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, lai nākamajā desmitgadē piesaistītu vismaz 1 triljonu EUR ilgtspējīgu investīciju. Šo plānu atbalstīs InvestEU garantija, kas atbrīvos no riska privātos līdzekļus. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ieguldījumu integrēšanu mūsu finanšu sistēmā, atjauninātās ilgtspējīgās finanšu stratēģijas mērķis būs privātā kapitāla plūsmas pārorientēt uz zaļām investīcijām. Vienlīdz svarīga būs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības kultūras integrēšana privātā sektora uzņēmumos.

Pāreja uz klimatneitrālu kontinentu notiks tikai tad, ja tā būs godīga un taisnīga visiem. Nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Dažādām Eiropas daļām un to ekonomikai būs jāpiedzīvo lielākas pārmaiņas nekā lielākajai daļai. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstis ar mērķtiecīgām investīcijām, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo pāreju. Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un tam piesaistītais Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kuru ierosināts pieņemt 2020. gada sākumā, atbalstīs visvairāk skartos reģionus un nozares. Tas palīdzēs tiem modernizēt un dažādot savu ekonomiku un atvieglot pārkārtošanās sociālās un ekonomiskās izmaksas.

Mūsu klimata un vides saglabāšana ir kolektīva atbildība. Mums visiem ir pienākums rīkoties, un eiropieši ir apliecinājuši savu stingro gribu piedalīties pārmaiņās. Eiropas klimata pakts apvienos visus šos centienus, iesaistot reģionus, vietējās kopienas, pilsonisko sabiedrību, skolas, rūpniecību un indivīdus.

2.2.Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Digitālā pāreja jau tagad būtiski ietekmē visus mūsu ikdienas dzīves un karjeras aspektus. Tā paver jaunas iespējas dibināt kontaktus, sazināties, risināt sabiedrības problēmas un veikt uzņēmējdarbību. Eiropas Savienībai ir visas iespējas maksimāli izmantot šo pāreju un kļūt par digitālo līderi visās jomās. Tai vispirms jāpievēršas nākotnes tehnoloģijām, kurām ir vislielākais potenciāls, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropas pieeja ir humāna, ētiska un balstīta uz vērtībām.

Jauna Eiropas datu stratēģija ļaus mums maksimāli izmantot to milzīgo vērtību, kāda digitālajā ekonomikā ir nepersondatiem kā aizvien svarīgākiem un atkalizmantojamiem resursiem. Komisija nāks klajā ar Balto grāmatu par mākslīgo intelektu, lai atbalstītu tā attīstību un ieviešanu un nodrošinātu Eiropas vērtību un pamattiesību pilnīgu ievērošanu. Mākslīgā intelekta optimāla izmantošana palīdzēs mums rast jaunus risinājumus vecām problēmām un samazinās laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu dažādus uzdevumus. Tomēr mums ir jāizveido uzticamības ekosistēma, lai nodrošinātu, ka tā attīstās skaidri noteiktās ētiskajās robežās.

Jaunais Digitālo pakalpojumu akts stiprinās digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un palīdzēs mazajiem uzņēmumiem nodrošināt tiem vajadzīgo juridisko skaidrību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Mūsu centienu pamatā būs iedzīvotāju un viņu tiesību, tostarp vārda brīvības, aizsardzība.

Digitalizācija un kiberdrošība ir vienas monētas divas puses. Lai vēl vairāk stiprinātu vispārējo kiberdrošības līmeni Savienībā, Komisija pārskatīs Direktīvu par tīklu un informācijas sistēmu drošību. Komisija arī nāks klajā ar iniciatīvām, lai digitālo finansēšanu padarītu noturīgāku pret kiberuzbrukumiem, tostarp ar priekšlikumu par kriptoaktīviem.

Lai stiprinātu Eiropas vadošo lomu digitālajā jomā un stratēģisko autonomiju, būs jāstiprina mūsu rūpniecības un inovācijas spējas. Lai to atbalstītu, Komisija ierosinās visaptverošu jaunu Eiropas rūpniecības stratēģiju, kas atbalsta ekoloģisko un digitālo pāreju un veicina godīgu konkurenci. To papildinās īpaša MVU stratēģija, kas atvieglos mazo un vidējo uzņēmumu darbību, tās izvēršanu un paplašināšanos. Īpaša uzmanība tiks pievērsta plašsaziņas līdzekļiem un audiovizuālajām nozarēm.

Lai Eiropu padarītu gatavu digitālajam laikmetam, būs svarīgi, lai tirgi labāk darbotos patērētāju, uzņēmumu un sabiedrības labā. Mūsu vienotā tirgus priekšrocības mēs varam izmantot tikai tad, ja noteikumi tiek ievēroti vietējā līmenī. Tāpēc Komisija ziņos par vienotā tirgus šķēršļiem un ierosinās vienotā tirgus īstenošanas rīcības plānu, lai nodrošinātu labāku īstenošanu un izpildi. Mums arī jānodrošina godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaules tirgū. Baltajā grāmatā par ārvalstu subsīdiju instrumentu tiks apsvērti iespējami jauni instrumenti, kuru mērķis būs novērst ārvalstu subsīdiju kropļojošo ietekmi vienotajā tirgū. Tas palīdzēs sagatavot pamatu tiesību akta priekšlikumam 2021. gadā.

Pakalpojumi, ko sniedz ar tiešsaistes platformu starpniecību, ir pavēruši jaunas iespējas darbaspēkam, piemēram, elastīgu darba laiku. Tomēr pieaug neskaidrība par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar darbu šādās platformās. Šie jautājumi attiecas uz nodarbinātības statusu, darba apstākļiem, piekļuvi sociālajai aizsardzībai un pārstāvībai, kā arī darba koplīguma slēgšanas sarunām. Tādēļ mēs nākamgad nāksim klajā ar ierosinājumiem par iespējām uzlabot darba apstākļus platformu darbiniekiem. 

Investīcijas digitālo prasmju uzlabošanā būs būtiskas, lai reaģētu uz pieaugošo prasmju trūkumu, mainīgajiem darba modeļiem un atjaunotu eiropiešu zināšanas par pamattehnoloģijām un prasmes tās lietot. Līdztekus digitālo prasmju uzlabošanai tas būs atjauninātā Digitālās izglītības rīcības plāna virzītājspēks. Paziņojumā par pētniecības un inovācijas nākotni un Eiropas Pētniecības telpu tiks pētīts, kā labāk apvienot resursus, kā arī padziļināt mūsu pētniecības, inovācijas un zināšanu spējas.

2.3.Ekonomika cilvēku labā

Eiropas ekonomika piedzīvo izaugsmi jau septīto gadu pēc kārtas, un paredzams, ka šī tendence turpināsies arī šogad un nākamgad. Nodarbinātības līmenis ir rekordaugsts, un bezdarba līmenis ir viszemākais kopš gadsimtu mijas. Tomēr bezdarba un nabadzības līmenis dažās dalībvalstīs joprojām ir pārāk augsts. Nevienlīdzība joprojām pastāv, un reģionālās atšķirības valstīs ir palielinājušās. Nākotnē iezīmējoties grūtībām, kas jo īpaši saistītas ar pasaules ekonomikas lejupslīdi, paredzamas būtiskas problēmas.

Eiropā ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ļauj apvienot sociālo taisnīgumu, ilgtspēju un ekonomikas izaugsmi. Tas palīdz veicināt mūsu konkurētspējīgo ilgtspēju. Uzsākot abas būtiskās pārejas, sociālās jomas un tirgus apvienošana būs svarīgāka nekā jebkad agrāk. Paziņojumā “Spēcīga sociāla Eiropa taisnīgai pārejai” Komisija uzsāka dialoga un konsultāciju procesu, lai sagatavotu pamatu rīcības plānam Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. 

Vienlaikus Komisija, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, ierosinās juridisku instrumentu attiecībā uz taisnīgu minimālo algu ES darba ņēmējiem. Tādējādi tiks respektētas valstu tradīcijas un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Priekšlikuma par Eiropas bezdarba apdrošināšanas shēmu mērķis būs atbalstīt strādājošos un aizsargāt tos, kuri zaudējuši darbu ārēju satricinājumu dēļ, jo īpaši atbalstot viņu pārkvalificēšanos.

Jauna Eiropas Garantija bērniem, ar kuru nāks klajā nākamgad, būs svarīgs instruments cīņā pret nabadzību un par pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanu bērniem. Lai palīdzētu jauniešiem iegūt viņiem nepieciešamo izglītību, apmācību un darba iespējas, Komisija arī apsvērs, kā stiprināt Garantiju jauniešiem.

Kopš nesenās finanšu krīzes mēs esam guvuši ievērojamus panākumus vienotās valūtas zonas un Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Tomēr vēl ir jāveic svarīgi pasākumi. Komisija pārskatīs ekonomikas pārvaldības sistēmu un sniegs pārskatu par to, kā fiskālie noteikumi ir darbojušies pēdējos gados. Ar šo pārskatīšanu tiks uzsākta plaša apspriešanās ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai izpētītu iespējas uzlabot ES ekonomikas pārvaldības sistēmu.

Komisija turpinās uzraudzīt, kā Bulgārija un Horvātija īsteno politiskās saistības, lai pievienotos valūtas maiņas mehānismam, kas ir būtisks solis ceļā uz euro ieviešanu.

Rīcības plāna par kapitāla tirgu savienību mērķis būs labāk integrēt valstu kapitāla tirgus un nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi ieguldījumiem un finansējuma iespējām visā ES, tostarp iekļaujot iniciatīvu par ES iekšējo investīciju aizsardzības stiprināšanu. Šis darbs, kā arī banku savienības izveides pabeigšana būs vēl svarīgāks pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, un tas ir būtisks instruments, lai palīdzētu stiprināt euro starptautisko nozīmi.

Lai nodrošinātu Eiropas finanšu sistēmas integritāti un samazinātu nestabilitātes risku, ar jaunu rīcības plānu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai centīsies uzlabot uzraudzības sistēmu un noteikumu izpildi.

Tehnoloģiskās pārmaiņas un globalizācija ir veicinājušas jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Tas rada jaunas iespējas, taču nozīmē arī to, ka starptautiskajam uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumam ir jāiet kopsolī ar tām. Komisija nāks klajā ar paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, galveno uzmanību pievēršot nodokļu aspektiem, kas attiecas uz vienoto tirgu. To papildinās rīcības plāns cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas padarīs aplikšanu ar nodokļiem skaidru un vienkāršu.

Komisija pieņems rīcības plānu par muitas savienību, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta trim pīlāriem: nodrošināt robežu aizsardzību, veicināt noteikumu ievērošanu un uzlabot muitas savienības pārvaldību. Komisija arī pieņems tiesību akta priekšlikumu par muitas vienloga sistēmu, kuras mērķis ir pastiprināt robežu aizsardzību un vienkāršot administratīvās procedūras uzņēmumiem.

2.4.Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Uz noteikumiem balstītai daudzpusējai sistēmai ir bijusi būtiska nozīme miera un stabilitātes uzturēšanā kopš Otrā pasaules kara beigām. Neraugoties uz to, ka pēdējos gados šī sistēma ir tikusi apdraudēta vēl nepieredzētā veidā, Eiropa vienmēr būs gatava uzturēt, atjaunināt un uzlabot uz noteikumiem balstīto globālo kārtību, lai nodrošinātu tās atbilstību mūsdienu pasaulei. Tajā pašā laikā Eiropai ir jābūt ģeopolitiskākai, vienotākai un efektīvākai savos nolūkos un rīcībā. Tai ir jāinvestē aliansēs un koalīcijās, lai stiprinātu mūsu vērtības, veicinātu un aizsargātu Eiropas intereses, izmantojot atvērtu un godīgu tirdzniecību, un stiprinātu saiknes starp mūsu iekšējo un ārējo politiku.

Eiropas diplomātija arī turpmāk būs būtiska visos kontinentos un palīdzēs mums sadarboties ar mūsu partneriem gan divpusēji, gan daudzpusēji. Komisija pilnībā pildīs savas saistības šajā jomā, tostarp risinās sarunas par nolīgumiem, kuri ietilpst tās kompetencē un pilnvarās.

Lai stiprinātu Eiropas vietu pasaulē, nepieciešams sadarboties ar mūsu kaimiņiem un partneriem. Šādu apsvērumu vadīta, Komisija un tās Augstais pārstāvis kopā ar Āfriku izstrādās jaunu visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt ekonomiskās attiecības, radīt darbvietas abos kontinentos un padziļināt mūsu partnerību visās jomās. Vienlaikus Komisija centīsies pabeigt sarunas par jaunu partnerattiecību nolīgumu starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, lai aizstātu Kotonū nolīgumu, kura termiņš beidzas 2020. gada februāra beigās.

Tuvākā kaimiņreģionā Eiropas Savienība ir apņēmusies padziļināt partnerību ar Rietumbalkāniem — reģionu, ar kuru tai ir tik daudz kopīga. Ticama reģiona pievienošanās perspektīva ir stratēģiski ļoti svarīga Savienībai un pašam reģionam. Tas tiks vēlreiz apstiprināts Komisijas nostājā ES un Rietumbalkānu samitā, kas 2020. gada maijā notiks Zagrebā. Komisija turpinās iestāties par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Vienlaikus tā centīsies saglabāt uzņemto tempu, ierosinot, kā uzlabot pievienošanās procesu, tostarp attiecībā uz paplašināšanās metodoloģiju un uzlabotu satvaru investīciju veikšanai.

Eiropa ir izveidojusi spēcīgu partnerību ar saviem austrumu kaimiņiem un veido kopīgu demokrātijas, labklājības, stabilitātes un ciešākas sadarbības telpu. Lai saglabātu un vēl vairāk stiprinātu šo svarīgo attiecību dinamiku, mēs ierosināsim jaunu Austrumu partnerību laikposmam pēc 2020. gada, kurā būs izklāstīts jauns ilgtermiņa politikas mērķu kopums.

Eiropas Savienība uzskata, ka brīvu, taisnīgu un atvērtu tirdzniecību var nodrošināt tikai ar spēcīgu un efektīvu Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO). Komisija plāno vadīt starptautiskos centienus un sadarboties ar partneriem, lai reformētu PTO. Mēs pastiprināti iestāsimies par to, ka ir vajadzīgi taisnīgi, efektīvi un izpildāmi noteikumi, kas rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām tirdzniecības pusēm. Tādēļ pēc nākamās PTO ministru konferences 2020. gada jūnijā Komisija plāno uzsākt plašu iniciatīvu par PTO reformu, lai panāktu visaptverošu vienošanos.

Mēs arī atbalstīsim uz noteikumiem balstīto globālo kārtību, pieņemot paziņojumu par Eiropas ekonomikas un finanšu suverenitātes stiprināšanu. Tā pamatā būs spēcīgāka euro starptautiskā nozīme. Tas arī sagatavos pamatu pastiprinātam sankciju mehānismam nākamgad, lai nodrošinātu, ka Eiropa ir noturīgāka pret trešo valstu eksteritoriālām sankcijām un ka ES noteiktās sankcijas tiek pienācīgi piemērotas.

Šī Komisija cieši sadarbosies ar Padomi, lai izstrādātu Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ES vadošajai lomai cilvēktiesību standartu noteikšanā un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanā. Komisija arī nāks klajā ar Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās attiecībās.

2.5.Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

Eiropeiskās dzīvesziņas pamatā ir mūsu vērtības — solidaritāte, vienlīdzība un taisnīgums. Tās mērķis ir drošība un miers, atbalsts visneaizsargātākajiem mūsu sabiedrības locekļiem un iekļaušanas veicināšana. Tās mērķis ir rast kopīgus risinājumus kopīgām problēmām un nodrošināt iedzīvotājiem vajadzīgās prasmes, kā arī ieguldīt viņu veselībā un labklājībā. Tās mērķis ir veidot spēcīgāku, saliedētāku un noturīgāku Eiropas sabiedrību.

Eiropas Savienībai ir svarīga loma, atbalstot eiropiešus rūpēs par to veselību. Mēs vēlamies, lai Eiropa uzņemtos vadību cīņā pret vēzi. Komisija nāks klajā ar Eiropas plānu cīņai pret vēzi, kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot vēža profilaksi un aprūpi. Komisija arī uzsāks Farmācijas stratēģiju Eiropai, lai turpinātu nodrošināt zāļu kvalitāti un drošumu un konsolidētu nozares konkurētspēju pasaulē. Eiropai būtu arī jānodrošina, ka visi pacienti var gūt labumu no inovācijām, vienlaikus pretojoties spiedienam, ko rada pieaugošās zāļu izmaksas.

Eiropeiskā dzīvesziņa ietver prasmju, izglītības un iekļaušanas veicināšanu. Tā nodrošina instrumentus un zināšanas, lai cilvēki varētu attīstīt savas spējas un pilnībā piedalīties abās pārejās. Komisija ir pilnībā apņēmusies līdz 2025. gadam ieviest Eiropas izglītības telpu. Lai to panāktu, ir vajadzīga pieeja, kas aptver visu dzīvi no agrīna līdz pieaugušā vecumam. Mēs atjaunināsim Prasmju programmu Eiropai, lai palīdzētu apzināt un novērst prasmju trūkumu, kā arī atbalstītu pārkvalificēšanos. Mēs arī iesniegsim jaunu Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai, lai nodrošinātu, ka mūsu sabiedrības aizsargā visneaizsargātākos.

Drošība un miers ir viena no eiropiešu pamata un svarīgākajām prioritātēm. Mūsu dzīvesziņai nekas nevar būt svarīgāks par mūsu bērnu aizsardzību. Šādu apsvērumu vadīta, Komisija izstrādās ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu.

Pēdējos gados ir parādījušies jauni, arvien sarežģītāki pārrobežu un starpnozaru drošības apdraudējumi, kas norāda uz nepieciešamību visos līmeņos ciešāk sadarboties drošības jomā. Komisija nāks klajā ar jaunu ES drošības savienības stratēģiju nolūkā noteikt jomas, kurās Savienība var sniegt pievienoto vērtību, lai palīdzētu dalībvalstīm garantēt drošību, sākot no terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas un hibrīddraudu novēršanas un atklāšanasun beidzot ar kiberdrošību un mūsu kritiskās infrastruktūras noturības palielināšanu. Komisija arī stiprinās Eiropola pilnvaras, lai veicinātu policijas operatīvo sadarbību. 

Kopš 2015. gada, kad tika pieņemta Eiropas programma migrācijas jomā, ES ir spērusi nozīmīgus soļus darbā migrācijas un robežu jomā. Lai dotu impulsu un vajadzīgo jauno sākumu, Komisija nāks klajā ar jaunu Migrācijas un patvēruma paktu. Tā būs visa maršruta pieeja, kurā tiks atzīts, ka migrācijas iekšējie un ārējie aspekti ir nesaraujami saistīti. Kopējās Eiropas patvēruma politikas reforma joprojām būs būtiska šīs visaptverošās pieejas daļa. Komisija izstrādās noturīgāku, humānāku un efektīvāku migrācijas un patvēruma sistēmu, kas arī stiprinās uzticēšanos Šengenas brīvas pārvietošanās zonai.

2.6.Jauns impulss Eiropas demokrātijai

Spēcīgas un dinamiskas demokrātijas saglabāšana Eiropā ir leģitimitātes un uzticēšanās jautājums. Demokrātija, pamattiesības un tiesiskums ir mūsu Savienības pamatvērtības. Tomēr Eiropas demokrātija saskaras ar daudzām problēmām gan no ārpuses, gan iekšienē.

Lai uz to reaģētu, Komisija nāks klajā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir palīdzēt uzlabot mūsu demokrātijas noturību un novērst draudus, ko rada ārēja iejaukšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Mērķis būs cīnīties pret dezinformāciju un pielāgoties jauniem draudiem un manipulācijām, kā arī atbalstīt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus.

Lai palīdzētu vēl vairāk stiprināt mūsu demokrātiju, iedzīvotāji, ES iestādes, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politiķi apvienos spēkus debatēs, kas notiks konferencē par Eiropas nākotni. Komisija ir nākusi klajā ar idejām par janvārī paredzēto konferenci, lai ātri vienotos ar Eiropas Parlamentu un Padomi par tās darbības jomu, formātu un mērķiem.

Daļa no mūsu demokrātijas spēka ir mūsu apņemšanās ievērot tiesības un tiesiskumu. Darbs pie to aizsardzības nekad nav apstājies. Jaunā tiesiskuma mehānisma ietvaros Komisija izdos savu pirmo gada ziņojumu par tiesiskumu, kas aptvers visas dalībvalstis. Tas palīdzēs stiprināt Eiropas tiesiskuma kultūru Eiropas Savienībā. Tā arī nāks klajā ar jaunu stratēģiju Pamattiesību hartas īstenošanai, kurā galvenā uzmanība tiks vērsta uz informētības uzlabošanu valsts līmenī.

Līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības virzītājspēks. Komisija nāks klajā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju, lai risinātu galvenās problēmas, ar kurām patlaban saskaras sievietes, tostarp ar dzimumu saistītu vardarbību, ekonomisko neatkarību un piekļuvi darba tirgum. Tiks iesniegti priekšlikumi par darba samaksas pārredzamību.

Komisija arī rīkosies, lai veicinātu romu līdztiesību un labāku integrāciju. Īpaša stratēģija palīdzēs nodrošināt LGBTI personu līdztiesību visā ES. Īpaša uzmanība vienmēr jāpievērš visneaizsargātāko personu aizsardzībai. Komisija nāks klajā ar ES stratēģiju attiecībā uz noziegumos cietušu personu tiesībām.

Lai labāk izprastu šīs pārmaiņas un reaģētu uz tām, Komisija nāks klajā ar ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi. Tajā tiks aplūkots, kā jaunā demogrāfiskā realitāte ietekmē visas jomas, tajā skaitā sociālo un reģionālo politiku, veselības aprūpi, finanses, digitālo savienojamību, prasmes un integrāciju. Komisija arī ierosinās ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem un Zaļo grāmatu par novecošanu.

Komisijas jaunā Patērētāju tiesību aizsardzības programma saskaņos patērētāju tiesību aizsardzību ar mūsdienu realitāti, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un tiešsaistes darījumiem. Tas ļaus patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli un aktīvi iesaistīties ekoloģiskajā un digitālajā pārejā.

3.Iepriekšējo pilnvaru termiņā ierosināto iniciatīvu pārskatīšana, par kurām vēl nav panākta vienošanās Eiropas Parlamentā un Padomē

Lai nodrošinātu, ka mūsu centieni ir vērsti uz to galveno prioritāšu īstenošanu, kuras esam noteikuši šim pilnvaru termiņam, Komisija ir rūpīgi izskatījusi visus priekšlikumus, kas vēl nav pieņemti Eiropas Parlamentā un Padomē, lai novērtētu, vai tie būtu jāsaglabā, jāgroza vai jāatsauc 1 . Savā novērtējumā Komisija pārbaudīja, vai vēl nepieņemtie priekšlikumi atbilst mūsu galvenajiem mērķiem, vai tie joprojām ir piemēroti pašreizējo problēmu risināšanai, vai tos var sekmīgi īstenot un vai ir pamatotas izredzes, ka tos pieņems tuvākajā nākotnē. Mēs arī rūpīgi apsvērām Parlamenta un Padomes paustos viedokļus.

Šīs padziļinātās analīzes rezultātā Komisija secināja, ka būtu jāatsauc 32 no tiem tiesību aktu priekšlikumiem, par kuriem pašlaik vēl nav panākta vienošanās ar Parlamentu un Padomi.

Komisija joprojām ir apņēmības pilna sasniegt galvenos mērķus, kas ir pamatā daudziem priekšlikumiem, kurus ierosināts atsaukt. Tomēr, lai gūtu panākumus saistībā ar šiem priekšlikumiem, ir jāparaugās no malas, lai saprastu, kā visefektīvāk sasniegt to mērķus.

Visi priekšlikumi, kurus Komisija plāno atsaukt, ir uzskaitīti IV pielikumā, un ir paskaidroti arī to atsaukšanas iemesli.

Pirms atsaukšanas Komisija par ierosināto sarakstu apspriedīsies ar Eiropas Parlamentu un Padomi. No atlikušajām vēl nepieņemtajām iniciatīvām Komisija ir apzinājusi tās likumdošanas iniciatīvas, kurām likumdošanas procesā 2020. gadā būtu jāpiešķir prioritāte. Šīs iniciatīvas ir uzskaitītas III pielikumā.

4.Labāks regulējums, politikas veidošana un ES tiesību aktu īstenošana un izpilde

Komisija ir nākusi klajā ar vērienīgu programmu, kuras mērķis ir investēt mūsu iedzīvotājos, planētā un ekonomikā, sadarbojoties ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm, reģioniem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Labāks regulējums arī turpmāk būs mūsu politikas veidošanas pamatā. Šī Komisija ir apņēmusies izstrādāt un īstenot rīcībpolitiku, kas sniedz taustāmus rezultātus vietējā līmenī un atvieglo dzīvi iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ievērojot apņemšanos, kas pausta Eiropas zaļajā kursā, visas iniciatīvas atbildīs zaļajam zvērestam “nekaitēt”.

Īstenojot pastāvīgos centienus uzlabot politikas veidošanu, Komisija sagatavos savu pirmo plānošanas ziņojumu. Tajā tiks apzinātas galvenās tendences un to iespējamā ietekme uz politiku. Tas palīdzēs rosināt publiskas debates par ilgtermiņa stratēģiskiem jautājumiem un sniegs ieteikumus, lai palīdzētu mums sasniegt Eiropas izvirzītos mērķus. Komisija nāks klajā ar paziņojumu par labāku regulējumu. Komisija centīsies pastiprināti izmantot novērtējumos iegūtos pierādījumus, integrēt prognozēšanu savos regulatīvajos instrumentos, piemērot “aktīvas” subsidiaritātes koncepciju un izstrādāt efektīvākas apspriešanās ar iedzīvotājiem.

Komisija arī izstrādās jaunu instrumentu, kura pamatā būs princips “viens pieņemts — viens atcelts”, lai nodrošinātu, ka jaunieviestais administratīvais slogs tiek kompensēts, atbrīvojot cilvēkus un uzņēmumus, jo īpaši MVU, no līdzvērtīgām administratīvajām izmaksām ES līmenī tajā pašā politikas jomā. Šī pieeja nepazeminās mūsu sociālos un ekoloģiskos standartus un netiks piemērota tikai mehāniski. Tās mērķis ir nodrošināt, ka ES tiesību akti sniedz labumu to galalietotājiem, neradot nevajadzīgu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo ES tiesību akti no lietotāja perspektīvas un konsekventi jāpiemēro “digitāli pēc noklusējuma” princips.

Vienkāršošana un sloga samazināšana būs atkarīga no ciešas sadarbības ar likumdevējiem, dalībvalstīm, reģioniem un vietējām iestādēm. Lai ievērotu savu apņemšanos sniegt maksimālu labumu uzņēmumiem un cilvēkiem, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga sloga, Komisija izveidos platformu, ar ko tiek nodrošināta atbilstība nākotnes vajadzībām. Šajā platformā tiks apkopotas valstu pārvaldes iestāžu, reģionu, sociālo partneru, mazo un lielo uzņēmumu, kā arī patērētāju, veselības, vides un citu NVO zināšanas. Šajā platformā tiks apsvērtas vienkāršošanas, sloga samazināšanas, digitalizācijas iespējas un tiks pārbaudīts, vai tiesību akti ir piemēroti nākotnes vajadzībām.

Jebkurš tiesību akts var kalpot savam mērķim tikai tad, ja tas tiek īstenots vienoti. Šādu apsvērumu vadīta, Komisija turpinās cieši uzraudzīt spēkā esošo tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu. Tā centīsies veidot dialogu ar dalībvalstīm, lai labāk izprastu problēmas, rastu risinājumus un galu galā ietaupītu laiku un nodokļu maksātāju naudu šajā procesā. Gadījumos, kad dialogs nedod rezultātus, Komisija vajadzības gadījumā nekavēsies veikt stingrus un efektīvus īstenošanas pasākumus.

5.Secinājums

Šajā darba programmā un pilnvaru termiņa pirmajā gadā tiks noteikts redzējums, virziens un temps nākamajiem pieciem gadiem. Pirmās 100 dienas būs ļoti svarīgas kā vēstījums eiropiešiem par nodomu, ka viņu Savienība atbildīs pagājušā gada vēlēšanās paustajiem uzstādījumiem un aicinājumam.

Katra no šajā darba programmā uzskaitītajām iniciatīvām pamatā ir vērsta uz to, lai kalpotu Eiropas iedzīvotājiem. To mērķis ir padarīt dzīvi vieglāku un veselīgāku, sabiedrību — godīgāku un taisnīgāku, iespējas — daudzveidīgas un pieejamākas, bet ekonomiku — modernāku un vērstu uz plašākiem mērķiem. Taču šādā veidā tās var kalpot mūsu Savienībai tikai tad, ja Eiropas dalībvalstis un tās iestādes sadarbojas, lai priekšlikumus pārvērstu tiesību aktos, kam ir rezultāti vietējā līmenī. Komisija ir apņēmības pilna sadarboties gan ar Eiropas Parlamentu, gan Padomi, lai to panāktu.

Īstenojot šo darba programmu, Komisija pievērsīsies arī tam, lai izskaidrotu savas darbības un ņemtu vērā iedzīvotāju viedokli, tostarp konferencē par Eiropas nākotni. Līdztekus mūsu darbam prognozēšanas jomā šī iesaiste būs svarīgs elements, lemjot par nākotnes prioritātēm, politiku un darba programmām.

Izmantojot visas Eiropas stiprās puses, stiprinot saikni starp iedzīvotājiem un tiem, kas pārstāv viņu intereses, nodrošinot, ka mūsu iestādes sadarbojas, mēs varam kopīgi izmantot iespējas, kas mums paveras nākamajos piecos gados un pēc tam. Mēs varam tiekties uz augstākiem mērķiem savās mājās, lai būtu starp vadošajām valstīm pasaulē.

(1)    Saskaņā ar 39. pantu Pamatnolīgumā starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (OV L 304, 20.11.2010.), kurā noteikts, ka “Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, lai politiski apstiprinātu vai atsauktu tos, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli”. Noteikumi par vēl nepieņemto priekšlikumu atsaukšanu ir iekļauti arī 2016. gada Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016.).

Briselē, 29.1.2020

COM(2020) 37 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2020. gadam























Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem


I pielikums. Jaunas iniciatīvas 1

Nr.

Politikas mērķis

Iniciatīvas

Eiropas zaļais kurss

1.

Eiropas zaļais kurss

Paziņojums par Eiropas zaļo kursu (neleģislatīva, 2019. g. 4. cet.);
Eiropas klimata akts, kurā ietverts 2050. gada klimatneitralitātes mērķis (leģislatīva, LESD 192. panta 1. punkts, 2020. g. 1. cet.);
Eiropas klimata pakts (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.)

2.

Ilgtspējīgas pārejas finansēšana

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);
Taisnīgas pārkārtošanās fonds (leģislatīva, LESD 175. pants, 2020. g. 1. cet.);
Atjaunināta ilgtspējīga finanšu stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīta Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

3.

Komisijas ieguldījums COP26 konferencei Glāzgovā

2030. gada klimata mērķu plāns (neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 3. cet.);
Jauna ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

Jauna ES meža stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

4.

Pārtikas sistēmu ilgtspēja

Stratēģija “No lauka līdz galdam” (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

5.

Enerģijas dekarbonizācija

Nozaru viedas integrācijas stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Renovācijas vilnis (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Atkrastes atjaunojamie energoresursi (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

6.

Ilgtspējīga ražošana un patēriņš

Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Patērētāju ietekmes palielināšana pārejai uz zaļo ekonomiku (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

7.

Vides aizsardzība

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 

8. vides rīcības programma (leģislatīva, LESD 192. panta 3. punkts, 2020. g. 2. cet.);
Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.)

8.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

ReFuelEU Aviation – ilgtspējīga aviācijas degviela (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, un/vai LESD 192. panta 1. punkts, 2020. g. 4. cet.);

ReFuelEU Maritime – zaļā Eiropas jūras telpa (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, un/vai LESD 192. panta 1. punkts, 2020. g. 4. cet.)

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

9..

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Stratēģija Eiropai – gatavība digitālajam laikmetam (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 

Digitālās izglītības rīcības plāns (atjaunināts) (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

10.

Eiropas pieeja mākslīgajam intelektam

Baltā grāmata par mākslīgo intelektu (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Eiropas datu stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Turpmākie pasākumi saistībā ar Balto grāmatu par mākslīgo intelektu, tostarp par drošību, atbildību, pamattiesībām un datiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

11.

Digitālie pakalpojumi

Digitālo pakalpojumu tiesību akts (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

12.

Kiberdrošības palielināšana

Pārskatīta Tīklu un informācijas drošības direktīva (TID direktīva) (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

13.

Digitālā vide patērētājiem

Vienādi lādētāji mobilajiem tālruņiem un līdzīgām ierīcēm (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīta Viesabonēšanas regula (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

14..

Jauna Eiropas rūpniecības stratēģija

Rūpniecības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Vienotā tirgus šķēršļu ziņojums (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 

Vienotā tirgus izpildes rīcības plāns (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

MVU stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Baltā grāmata par ārvalstu subsīdiju instrumentu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

15.

Aviācijas pakalpojumu pakete

Pārskatīts akts par lidostas maksām (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, 2020. g. 4. cet.); Pārskatīts akts par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, 2020. g. 4. cet.)

16.

Eiropas Pētniecības telpas veidošana

Paziņojums par pētniecības un inovācijas nākotni un Eiropas Pētniecības telpu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.); 

Paziņojums par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas uzdevumiem (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

17.

Digitālās finanses

Rīcības plāns finanšu tehnoloģiju jomā, tostarp stratēģija par integrētu ES maksājumu tirgu (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);
Priekšlikums par kriptovalūtu aktīviem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 3. cet.);

Starpnozaru finanšu pakalpojumu akts par operatīvo noturību un kibernoturību (leģislatīvs, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 3. cet.)

Ekonomika cilvēku labā

18.

Sociālā Eiropa

Spēcīga sociāla Eiropa taisnīgai pārejai (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);
Taisnīga minimālā alga darba ņēmējiem ES (LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 153. panta 2. punkts un 154. pants, 2020. g. 1./3. cet.);
Garantijas jauniešiem stiprināšana (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);
Eiropas bezdarbnieku pārapdrošināšanas shēma (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 4. cet.)

19.

Ekonomikas pārvaldība

Pārskatīta ekonomiskās pārvaldības sistēma (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.)

20.

Kapitāla tirgu savienības padziļināšana

Rīcības plāns par kapitāla tirgu savienību (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīts ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru tiesiskais regulējums (FITD II un FITR), tostarp ES konsolidētu datu lentes izveide (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 53. panta 1. punkts un 114. panta 1. punkts, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīta Etalonu regula (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. panta 1. punkts, 2020. g. 3. cet.)

21.

Banku savienības izveides pabeigšana

Rīcības plāns attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Pārskatīti Kapitāla prasību tiesību akti (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants (KPR) un LESD 53. pants (KPD), 2020. g. 2. cet.)

22.

Faktiska nodokļu uzlikšana

Nodokļi uzņēmumiem 21. gadsimtā (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.); 

Rīcības plāns cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu sistēmas vienkāršošanai (leģislatīva un neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 113. un 115. pants, 2020. g. 2. cet.)

23.

Muitas savienības tiesību aktu kopums

Rīcības plāns par muitas savienību (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Priekšlikums par muitas vienloga sistēmu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 33. un 114. pants, 2020. g. 3. cet.)

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

24.

Starptautiskā sadarbība

Nolīguma parakstīšana un noslēgšana starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (leģislatīva, LESD 217. un 218. pants, 2020. g. 3. cet.)

25.

Finansiālā suverenitāte

Eiropas ekonomiskās un finanšu suverenitātes stiprināšana (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.)

26.

Āfrikas stratēģija

Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.)

27.

Paplašināšanās

Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Mūsu attiecību stiprināšana ar Rietumbalkāniem — Komisijas ieguldījums ES un Rietumbalkānu samitā (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

28.

Austrumu partnerība

Austrumu partnerība pēc 2020. gada (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.)

29.

Cilvēktiesības, demokrātija un dzimumu līdztiesība

Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads) (leģislatīva un neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);
ES rīcības plāns par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās attiecībās 2021.–2025. gadam (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

30.

PTO reforma

PTO reformas iniciatīva (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

31.

Prasmju, izglītības un iekļautības veicināšana

Atjaunināta Prasmju programma Eiropai (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);
Eiropas izglītības telpas izveide (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Rīcības plāns par integrāciju un iekļautību (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

32.

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts un tam pievienotie tiesību aktu priekšlikumi (neleģislatīva un leģislatīva, LESD 78. un79. pants, 2020. g. 1. cet.)

33.

Eiropas drošības veicināšana

Jauna drošības savienības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Eiropola pilnvaru stiprināšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 88. pants, 2020. g. 4. cet.);
Priekšlikums par papildu pasākumiem kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 4. cet.);

Jauna ES stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

34.

Veselības aizsardzība

Eiropas plāns cīņai pret vēzi (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);
Zāļu stratēģija Eiropai (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

35.

Patērētāju tiesību aizsardzības programma

Jauna patērētāju tiesību aizsardzības programma (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

36.

Demogrāfisko pārmaiņu ietekmes novēršana

Ziņojums par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);
Zaļā grāmata par vecumdienām (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

37.

Līdztiesības un nediskriminācijas iniciatīvas

Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.), kam seko saistoši darba samaksas pārredzamības pasākumi (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 157. pants, 2020. g. 4. cet.);
LGBTI līdztiesības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);
ES programma attiecībā uz romu līdztiesības un iekļaušanas stratēģijām laikposmam pēc 2020. gada (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

38.

Demokrātija

Eiropas demokrātijas rīcības plāns (neleģislatīva un leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 224. un 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

39.

Eiropas nākotne

Konferences par Eiropas nākotni gatavošana (neleģislatīva, 2020. gada 1. cet.)

40.

Tiesiskums

2020. gada tiesiskuma ziņojums (neleģislatīvs, 2020. g. 3. cet.)

41.

Pamattiesības

Jauna stratēģija Pamattiesību hartas īstenošanai (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);
ES stratēģija attiecībā uz noziegumos cietušo tiesībām (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Ziņojums par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);
Attiecīgo Savienības tiesībaizsardzības noteikumu saskaņošana attiecībā uz datu aizsardzību (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

42.

Labāks tiesiskais regulējums

Paziņojums par labāku tiesisko regulējumu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

43.

Nākotnes plānošana

2020. gada nākotnes plānošanas ziņojums (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)



II pielikums. REFIT iniciatīvas 2

Nr.

Nosaukums

Vienkāršošanas mērķis / potenciāls (īss skaidrojums par pārskatīšanas REFIT mērķi un par novērtējumu un atbilstības pārbaužu vienkāršošanas potenciālu)

Eiropas zaļais kurss

1.

ES tirdzniecības standartu (ietverti Vienotās tirgu kopīgās organizācijas (TKO) regulā, “brokastu direktīvās” un TKO sekundārajos tiesību aktos) novērtējums

Tirdzniecības standartu novērtēšana palīdzēs novērtēt saskaņotību starp dažādiem tiesību aktiem, kā arī apzināt vienkāršošanas iespējas. Balstoties uz novērtējuma rezultātiem, varētu apsvērt nepieciešamību veikt regulējuma izmaiņas saistībā ar tirdzniecības standartiem.

2.

Eiropas Savienībā aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību novērtējums

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību garantiju novērtēšana palīdzēs izvērtēt saskaņotību starp dažādiem ES kvalitātes shēmu tiesiskā regulējuma elementiem un ļaus apsvērt vajadzību to uzlabot (modernizācija, vienkāršošana un racionalizēšana). Tās rezultāti varētu būt pamats pārdomām par nepieciešamību veikt regulējuma izmaiņas saistībā ar ES kvalitātes shēmām.

3.

Pamatnostādņu par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2020. gada pārskatīšana

Dažiem liela elektroenerģijas apjoma patērētājiem dalībvalstis var kompensēt daļu no augstākām elektroenerģijas izmaksām, kas izriet no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Šādas kompensācijas mērķis ir līdz minimumam samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, kurš īstenojas, ja emisiju izmaksas izraisa pārvietošanu no ES uz trešām valstīm bez salīdzināmiem ierobežojumiem. Spēkā esošie noteikumi, kas ļauj saņemt kompensāciju, tiks pārskatīti, lai nodrošinātu, ka tie tiek pielāgoti jaunajai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam. (neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 4. cet.)

4.

Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) regulas pārskatīšana

Šī iniciatīva nodrošinās, ka TEN-E regula pilnībā atbilst Eiropas zaļā kursa un Savienības ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem, vienlaikus veicinot nozaru un tirgus integrāciju, piegādes drošību un konkurenci. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 170.–171. pants, 2020. g. 4. cet.)

5.

Direktīvas 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (ROHS) novērtējums

Izvērtējot ROHS direktīvu, tiks novērtēta tās efektivitāte un lietderība attiecībā uz procedūru, ar ko pieņem vielu ierobežojumus un piešķir atbrīvojumus no ierobežojumiem. Tiks izvērtēta arī tās saskaņotība un atbilstība citiem ES tiesību aktiem, īpaši ņemot vērā REACH un Ekodizaina direktīvas novērtējumu.

6.

Direktīvas 2000/53/ES par nolietotiem transportlīdzekļiem (ELV) novērtējums

Izvērtējot ELV direktīvu, tiks novērtēta tās efektivitāte, lietderība, saskaņotība ar citiem tiesību aktiem un atbilstība, ņemot vērā plašākus politikas mērķus tādās jomās kā aprites ekonomika, plastmasa, resursu efektivitāte, izejvielas u. c.

7.

Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (IED) novērtējums

Izvērtējot IED direktīvu, tiks novērtēta tās efektivitāte, lietderība, ES pievienotā vērtība, saskaņotība ar citiem tiesību aktiem un piemērotība cīņai ar svarīgiem (agro)rūpnieciskiem gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma avotiem.

8.

ES noteikumu pret nelikumīgu mežizstrādi atbilstības pārbaude (ES Kokmateriālu regula, Regula (ES) Nr. 995/2010 un ES FLEGT Regula (EK) Nr. 2173/200)

Atbilstības pārbaudē tiks izvērtēta abu regulu efektivitāte, lietderība, saskaņotība, atbilstība un ES pievienotā vērtība cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē. Atbilstības pārbaudē gūtā pieredze būs noderīga, lai novērtētu pieprasījuma puses pasākumus attiecībā uz citām precēm.

9.

ES Bateriju direktīvas pārskatīšana

Kā secināts Bateriju direktīvas novērtējuma/īstenošanas ziņojumos, pārskatīšana būtu jāveic ar mērķi labāk ņemt vērā apriti, uzlabot ilgtspēju un iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Tas ir paredzēts arī stratēģiskajā rīcības plānā par baterijām. Ņemot vērā secinājumus ziņojumos par šo direktīvu, ar šo iniciatīvu direktīva tiks grozīta vai tiks sagatavots priekšlikums jaunai regulai, ar ko direktīvu atcels, īpaši lai iestrādātu ekspluatācijas laika beigu un ilgtspējas prasības. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; 2020. g. 4. cet.)

10.

Atbilstības pārbaude attiecīgajiem ES tiesību aktiem par endokrīnajiem disruptoriem

Endokrīnie disruptori ir vielas, kas maina endokrīnās (hormonu) sistēmas darbību un negatīvi ietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību. Šīs vielas reglamentē dažādi ES tiesību akti. Atbilstības pārbaudē tiks novērtēts, vai ar šiem tiesību aktiem tiek sasniegts vispārējais mērķis aizsargāt cilvēku veselību un vidi. Tajā tiks izvērtēta ES tiesību aktu saskaņotība, efektivitāte, lietderība, atbilstība un ES pievienotā vērtība, liekot uzsvaru uz ķīmisko vielu acquis saskaņotību.

11.

Tirdzniecības standartu regulas, kas piemērojama zvejas un akvakultūras produktiem ES, pārskatīšana

Šī pārskatīšana vienkāršos juridisko struktūru: viena (ES) regula aizstās trīs regulas, kas pašlaik attiecas arī uz akvakultūras produktiem, pārredzamību un patērētāju informēšanu. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 43. pants, kopējā zivsaimniecības politika, 2020. g. 4. cet.)

12.

Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem novērtējums
(Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora regula)

Dzelzceļa kravu pārvadājumu palielināšana ir svarīgs ES politikas elements CO2 emisiju samazināšanai transporta nozarē, taču tā saskaras ar grūtībām. Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora regulas mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju vairākos koridoros, kam ir īpašs starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstības potenciāls.
Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem stājās spēkā 2010. gadā; tika izveidoti deviņi dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori, bet vēlāk pievienoti vēl divi. Šā novērtējuma mērķis ir sniegt pilnīgu pārskatu par regulas īstenošanu, kā arī tās ietekmes novērtējumu. Tas noderēs, lai noteiktu, kāda turpmāka rīcība ES līmenī ir vajadzīga, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus.

13.

Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu novērtējums

Šajā novērtējumā citstarp tiks aplūkotas ar direktīvu gūtās sekmes atkarības samazināšanā no pesticīdiem un zema riska un neķīmisku pesticīdu alternatīvu izmantošanas veicināšanā. Tiks apsvērts arī vienkāršošanas potenciāls, piemēram, attiecībā uz pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanas noteikumiem un jauniem oficiālās kontroles noteikumiem.

14.

ES dzīvnieku labturības stratēģijas (2012–2015) novērtējums

Šajā novērtējumā tiks noskaidrots, cik lielā mērā ES dzīvnieku labturības stratēģija ir palīdzējusi vienkāršot ES dzīvnieku labturības regulējumu un kādas vēl ir vienkāršošanas iespējas, ņemot vērā vajadzību attīstību šajā jomā.

15.

Novērtējums par augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu un maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem

Šis novērtējums aptver Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļiem un Regulas (EK) Nr. 396/2005 par maksimāli pieļaujamajiem atlieku līmeņiem īstenošanu un darbību visās dalībvalstīs kopš to piemērošanas attiecīgi 2011. gada jūnijā un 2008. gada septembrī. Tajā ierosinātas iespējas uzlabot regulu īstenošanu, lai vienkāršotu vai stiprinātu pašreizējo tiesisko regulējumu, piemēram, lai novērstu kavējumus un palielinātu pārredzamību, uzlabotu atļauju piešķiršanas zonālo sistēmu un atļauju savstarpēju atzīšanu, veicinātu ilgtspējīgu augu aizsardzību, zema riska risinājumus un efektīvu riska mazināšanu, kā arī palielinātu saskaņotību un konsekvenci starp šīm regulām un citiem ES tiesību aktiem.

Novērtējumā aplūkoti arī jautājumi, kas izvirzīti  REFIT platformas atzinumā XI.10.a par daudzkārt lietojamām / dažādas izcelsmes vielām (hlorātu), kas pieņemts 2017. g. 7. jūnijā, un  REFIT platformas atzinumā XI.22.a par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, kas pieņemts 2019. g. 14. martā

16.

Novērtējums par Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem attiecībā uz uzturvielu aprakstiem un veselīguma norādēm par augiem un to preparātiem un par vispārējo tiesisko regulējumu to izmantošanai pārtikas produktos

Šajā novērtējumā aplūkots  REFIT platformas atzinumā XI.11.a-b  izvirzītais jautājums par uzturvielu aprakstu izstrādi. Novērtējumā tika izvērtēta pašreizējās situācijas ietekme (ja uzturvielu aprakstu ES līmenī nav). Tajā pētīts, vai uzturvielu apraksti joprojām atbilst to mērķim, ir pamatoti un piemēroti Norāžu regulas mērķu sasniegšanai. Šā novērtējuma rezultāti arī tiek gaidīti, lai risinātu jautājumus, kurus saistībā ar tradicionāli lietotu augu izcelsmes zāļu direktīvu izvirzījuši uzņēmumi un kuri iekļauti  REFIT platformas atzinumā XI.6.a-b .

17.

Pārtikas kontaktmateriālu novērtējums

Šajā novērtējumā tiek pētīti visi aspekti spēkā esošajos ES tiesību aktos par pārtikas kontaktmateriāliem, tostarp tās atbilstības deklarācijas efektivitāte, kura pašlaik ir nepieciešama konkrētiem pasākumiem ES līmenī. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija apsvērs, vai ES līmenī ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, pie reizes izskatot arī dažādus citus jautājumus, piemēram, jautājumu, kas izvirzīts  REFIT platformas atzinumā XI.1a , kurā ieteikta kopīga Eiropas prasība par atbilstības deklarāciju attiecībā uz visu veidu pārtikas kontaktmateriāliem.

18.

Direktīvas 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem novērtējums

Upju informācijas pakalpojumos (RIS) izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai veicinātu iekšējo ūdensceļu transporta drošību, efektivitāti un nekaitīgumu videi. RIS direktīva paredz minimālās prasības un tehniskās specifikācijas RIS sniegšanai un īstenošanai, lai nodrošinātu RIS sistēmu saskaņošanu, savstarpēju izmantojamību un pārrobežu savietojamību dalībvalstu RIS sistēmām IV un augstākas klases ūdensceļos. Novērtējumā aplūkota direktīvas īstenošana un nozares nesenā organizatoriskā un tehnoloģiskā attīstība, īpaši digitālo tehnoloģiju jomā. Tajā novērtēti arī iespējamie vienkāršojumi procesā, ar kura palīdzību tiek plānoti direktīvā paredzēto tehnisko specifikāciju atjauninājumi.

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

19.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS regula) piemērošanu

Kā noteikts regulas 49. pantā, Komisija līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 910/2014 piemērošanu. Ziņojumā tiks izvērtēts, cik lielā mērā eIDAS sistēma joprojām atbilst paredzētajam mērķim un nodrošina iecerēto, vai tai ir plānotie rezultāti un ietekme un tajā var noteikt iespējamās turpmākās darbības regulatīvās darbības uzlabošanai. Komisija veiks novērtējumu saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm, t. sk. publisku un mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

20.

Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas (Direktīva 2014/61/ES) pārskatīšana

Pārskatīšanas mērķis ir samazināt nevajadzīgu un dārgu administratīvo slogu, kas var būtiski traucēt tīkla izvēršanu un to aizkavēt. Pašreizējo likumdošanas aktu ir iecerēts tālāk uzlabot, vienkāršojot atļaujas un procedūras vai atvieglinot inženiertehniskos darbus, sekmīgāk koordinējot tos ar citas infrastruktūras (ceļu, energoinfrastruktūras utt.) iekārtošanu. Tā var būt vērtīga izdevība ar jauniem tiesību aktiem mazināt kopējo administratīvo slogu visā nozarē.

21.

Regulas par iekšējo tirgu un pārrobežu e-komerciju (ģeogrāfiskās bloķēšanas) pārskatīšana

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 302/2018 9. pantā, Komisija līdz 2020. gada 23. martam ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas izvērtējumu. Komisija ņem vērā regulas vispārējo ietekmi uz iekšējo tirgu un pārrobežu e-komerciju, tostarp īpaši iespējamo papildu administratīvo un finansiālo slogu tirgotājiem, kurš izriet no atšķirīgiem piemērojamiem reglamentējošiem patērētāju līgumtiesību režīmiem.

22.

Ieteikuma par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (2011/711/ES) pārskatīšana

Patlaban notiekošajā novērtējumā tiek izvērtēts viens no galvenajiem politikas instrumentiem, kas attiecas uz kultūras mantojuma materiālu digitalizāciju, piekļuves nodrošināšanu tiešsaistē un digitālu saglabāšanu, ar mērķi apkopot ieinteresēto personu viedokļus par iespējamu tā atjaunināšanu, lai labāk atspoguļotu mūsdienu sabiedrības vajadzības šajā jomā un palielinātu Eiropas kultūras mantojuma potenciālu iedzīvotāju labā.
Pārskatot šos aspektus, tiks ņemtas vērā pašreizējās tehnoloģiju tendences un nozares vajadzības.

23.

2012. gada valsts atbalsta modernizācijas paketes, dzelzceļa pamatnostādņu un īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas atbilstības pārbaude

Valsts atbalsta modernizācijas rezultātā pašlaik 96 % no jaunajiem īstenotajiem atbalsta pasākumiem ir valsts iestāžu pārziņā. Tas ļauj dalībvalstīm ātrāk veikt īstenošanu, savukārt valsts atbalsta kontrole var vairāk “koncentrēties uz svarīgām lietām un nepievērst tik lielu uzmanību sīkumiem”. Pašlaik notiekošās atbilstības pārbaudes mērķis citstarp ir novērtēt, cik lielā mērā pašreizējais režīms ir palīdzējis samazināt administratīvo slogu un vai pastāv turpmākas iespējas racionalizēt un vienkāršot valsts atbalsta noteikumus.

24.

Vertikālā grupu atbrīvojuma regulas novērtējums

Pašlaik notiekošās Vertikālā grupu atbrīvojuma regulas un Pamatnostādņu vertikālo ierobežojumu jomā izvērtēšanas mērķis it īpaši ir novērtēt, cik lielā mērā pašreizējais režīms ir sasniedzis savu mērķi un nodrošina drošības zonu vertikāliem nolīgumiem, kas kopumā uzlabo efektivitāti, tādējādi radot juridisko noteiktību un samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieinteresētajām personām. Tas ietver to jomu noteikšanu, kurās pašreizējais režīms varētu pienācīgi neatspoguļot jaunas tirgus norises, kā arī iespējamās nepilnības, kas, iespējams, ir izraisījušas juridisko nenoteiktību, pretrunas vertikālo noteikumu izpildē dažādās ES dalībvalstīs un tādējādi palielinājušas atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieinteresētajām personām.

25.

ES apvienošanās kontroles procesuālo un jurisdikcijas aspektu novērtējums

Pašreizējā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta vienkāršošanai un, kur nepieciešams, birokrātijas samazināšanai, lietu nodošanas sistēmas racionalizēšanai un citiem tehniska rakstura uzlabojumiem. Turklāt, ņemot vērā nesenās debates par to, cik efektīvas ir ES Apvienošanās regulā noteiktās jurisdikcijas robežvērtības, kuru pamatā ir tikai apgrozījums, novērtējuma mērķis ir arī saprast, vai tās ļauj aptvert visus darījumus, kuri, iespējams, var ietekmēt iekšējo tirgu.

26.

Mērķtiecīgi Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas grozījumi attiecībā uz ES finansējuma programmām

Komisijas nolūks ir mērķtiecīgi grozīt Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, lai tā atbilstu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. Priekšlikums nodrošinās, ka valsts finansējumu no dalībvalstu līdzekļiem vai no ESI fondiem, ko pārvalda valsts līmenī, un no centralizēti pārvaldītiem ES fondiem var efektīvi apvienot šādās jomās: finanšu produkti, kurus atbalsta no fonda InvestEU; pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti ar izcilības zīmogu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kā arī līdzfinansēti projekti un komandsadarbība pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” ietvaros; Eiropas teritoriālās sadarbības projekti. (2020. g. 3. cet.)

27.

Konsorciju grupu atbrīvojuma regula (atbrīvojums no LESD 101. panta attiecībā uz dažu veidu sadarbības nolīgumiem starp konteineru kuģniecības operatoriem)

Pašreizējās Konsorciju grupu atbrīvojuma regulas pagarināšana vēl uz četriem gadiem arī turpmāk vienkāršos analīzi par konsorciju atbilstību konkurences noteikumiem, ierobežos atkarību no ārējām konsultācijām un samazinās juridiskās izmaksas. (2020. g. 2. cet.)

28.

Zemsprieguma direktīvas 2014/35/ES novērtējums

Zemsprieguma direktīva nodrošina, ka elektroiekārtas noteiktās sprieguma robežās nodrošina augstu aizsardzības līmeni Eiropas iedzīvotājiem un saistībā ar tām tiek pilnībā izmantotas vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. To piemēro kopš 2016. gada 20. aprīļa. Šis novērtējums tiek veikts, lai noteiktu, vai direktīva atbilst paredzētajam mērķim efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības un ES pievienotās vērtības ziņā. Pamatojoties uz secinājumiem par direktīvas izpildi, Komisija izvērtēs nepieciešamos pasākumus tās izpildes uzlabošanai.

29.

Pasta pakalpojumu direktīvas 97/67/EK novērtējums

Pasta nozarē notiek būtiskas pārmaiņas digitalizācijas dēļ. Pasta pakalpojumu direktīva (97/67/EK) tika pieņemta 1997. gadā un pārskatīta 2002. un 2008. gadā. Ziņojumam par direktīvas piemērošanu tiks pievienots novērtējums, lai noteiktu, vai direktīva joprojām kalpo paredzētajam mērķim un atbilst nākotnes prasībām.

30.

“MVU definīcijas” novērtējums

Šī iniciatīva attiecas uz Komisijas Ieteikumu par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (2003/361/EK). Tajā izklāstīti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai uzņēmums ir MVU (t. i., darbinieku skaits, apgrozījums/bilances kopsumma un neatkarība), un to piemēro kopš 2005. gada 1. janvāra, kad tas aizstāja Ieteikumu 96/280/EK. Tā kā uz šo ieteikumu atsaucas vairāk nekā 100 ES tiesību aktu, kas aptver plašu ES politikas jomu klāstu, piemēram, valsts atbalstu, uz jaunu tiesību aktu, kas nāks esošā vietā, būs jāattiecina arī šīs atsauces.

31.

Mašīnu direktīvas 2006/42/EK pārskatīšana

Iniciatīvas mērķi ir šādi:
i) novērst riskus, kas izriet no jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus netraucējot tehnikas attīstību;
ii) vienkāršot dokumentācijas prasības, atļaujot digitālus formātus, un tādējādi samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī radīt papildu pozitīvu ietekmi uz vides izmaksām;
iii) uzlabot dažu galveno jēdzienu un definīciju juridisko skaidrību pašreizējā direktīvas tekstā;
iv) nodrošināt saskaņotību ar citām direktīvām un regulām attiecībā uz ražojumiem un uzlabot tiesību aktu izpildi, saskaņojot tos ar jauno tiesisko regulējumu;
v) samazināt transponēšanas izmaksas, direktīvu pārveidojot par regulu.
(leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

32.

ES tiesību aktu par dizainparaugu aizsardzību novērtējums

Novērtējuma nolūks ir analizēt, cik lielā mērā spēkā esošie ES tiesību akti par dizainparaugu aizsardzību ir sasnieguši savus mērķus efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības un ES pievienotās vērtības ziņā, un tajā skaidri jānorāda, vai minētie tiesību akti joprojām uzskatāmi par piemērotiem iecerētajam mērķim. Novērtējumā jāapzina iespējas racionalizēt reģistrācijas procedūras, lai atvieglotu dizainparaugu vienkāršas aizsardzības ieviešanu ES, potenciāli samazinot izmaksas un administratīvo slogu par labu uzņēmumiem, dizaineriem un MVU.

33.

Direktīvas par vadītāju apliecībām 2006/126/EK novērtējums

Ex-post novērtējumā tiks noteikts, vai direktīva ir uzlabojusi ceļu satiksmes drošību, atvieglojusi brīvu pārvietošanos un samazinājusi krāpšanās iespēju. Tajā tiks aplūkots arī tehniskais progress, piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļiem un digitalizāciju (digitālās licences).

Ekonomika cilvēku labā

34.

Vienoti noapaļošanas noteikumi (Turpmākie pasākumi ziņojumam par jaunākajām norisēm saistībā ar euro monētām COM (2018) 787 final/2)

Novērtējums par viena un divu euro centu monētu izmantošanu un iespēju ieviest kopējus noapaļošanas noteikumus. Iespējamais priekšlikums ieviestu kopējus noapaļošanas noteikumus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar viena un divu euro centu monētu izmantošanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 133. pants, 2020. g. 4. cet.).

35.

Atbilstības pārbaude attiecībā uz uzņēmumu sniegtajiem publiskajiem pārskatiem

Šīs atbilstības pārbaudes mērķis ir novērtēt, vai ES tiesību akti par uzņēmumu regulāru un publisku pārskatu iesniegšanu joprojām atbilst ieinteresēto personu vajadzībai pēc informācijas par uzņēmumu darbību, tās rezultātiem, riskiem un ietekmi.

36.

Narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības tiesību aktu novērtēšana

Regula (EK) Nr. 273/2004 un Regula (EK) Nr. 111/2005 par narkotisko vielu prekursoriem tiks izvērtētas, ņemot vērā to mērķi, proti, izveidot narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzības un kontroles sistēmu, lai novērstu to novirzīšanu no legālās piegādes ķēdes nelegālajā narkotisko vielu ražošanā. Papildus abām minētajām regulām izvērtēšana aptvers arī saistītos aktus — Deleģēto regulu (ES) 2015/1011 un Īstenošanas regulu (ES) 2015/1013.

37.

Regulas par savstarpēju palīdzību muitas lietās 515/97 novērtējums

Regula (EK) Nr. 515/97 nodrošina ES tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu. Kopš Regulas (EK) Nr. 515/97 pārskatīšanas 2015. gadā ir novērotas jaunas tendences (piemēram, jauns datu aizsardzības režīms, jauni krāpšanas riski). Novērtējumā tiks izvērtēta Regulas (EK) Nr. 515/97 vispārējā darbība, izmantojot arī mērķtiecīgu apspriešanos.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

38.

Sešu ES asociācijas nolīgumu ar EUROMED valstīm (Tunisiju, Maroku, Ēģipti, Jordāniju, Alžīriju un Libānu) tirdzniecības pīlāra novērtējums

Šajā novērtējumā varētu apzināt iespējas racionalizēt procedūras, potenciāli samazinot izmaksas un administratīvo slogu, un vienkāršot procesus. Turklāt šos iespējamos ieguvumus varētu izmantot turpmākās sarunās par šo nolīgumu vai sarunās par nolīgumiem ar citām valstīm.

39.

ES un CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīguma īstenošanas novērtējums

Šajā novērtējumā varētu apzināt iespējas racionalizēt procedūras, potenciāli samazinot izmaksas un administratīvo slogu, un vienkāršot procesus. Turklāt šos iespējamos ieguvumus varētu izmantot turpmākās sarunās par šo nolīgumu vai sarunās par nolīgumiem ar citām valstīm.

40.

Tādu preču, kuras var izmantot spīdzināšanā, tirdzniecības izskaušana

Regulas (ES) Nr. 2019/125 (“Spīdzināšanas izskaušanas regula”) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, pārskatīšana.
Saskaņā ar Spīdzināšanas izskaušanas regulas 32. pantu Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu līdz 2020. gada 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados. Pamatojoties uz pārskata ziņojumu, kas jāpieņem līdz 2020. gada jūlijam, Komisija lems par to, vai būtu jāierosina regulas grozījumi. Neskarot pārskatīšanas rezultātus un nodrošinot, ka uz attiecīgajām precēm joprojām attiecas efektīvi ierobežojumi, varētu apsvērt vienkāršošanas iespējas, piemēram, attiecībā uz ziņošanas prasībām vai informācijas apmaiņu.

Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

41.

Regulas (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un Regulas (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai izvērtēšana

Šis novērtējums dos svarīgu ieguldījumu ES farmācijas nākotnes stratēģijā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, novērtējumā tiks izvērtētas reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzēto un pediatrijā lietojamo zāļu regulu stiprās un vājās puses gan atsevišķi, gan kopā. Novērtējumā citstarp tiks pievērsta uzmanība zālēm, kas paredzētas neapmierinātām medicīniskām vajadzībām, un tam, kā ir izmantoti spēkā esošajos tiesību aktos paredzētie stimuli.

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

42.

Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem

Pašreizējā direktīvas novērtējumā galvenā uzmanība tiks pievērsta gūtajām sekmēm, to izmaksām un ieguvumiem. Tas koncentrēsies arī uz to, vai direktīvas sākotnējie mērķi un līdzekļi atbilst pašreizējām vajadzībām, to, kā direktīva darbojas kopā ar citiem tiesību aktiem, kā arī to, vai ES iejaukšanās ir devusi labumu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, pārskatīšana nodrošinās patērētāju labāku informēšanu un izpratni par patēriņa kredītiem, ņemot vērā digitalizāciju šādu produktu piedāvāšanā. Tās mērķis būs nodrošināt patērētāju labāku aizsardzību pret bezatbildīgu aizdošanas praksi, īpaši tiešsaistē izplatīto. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

43.

Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu

Pašreizējā novērtējumā tiks izvērtēts, vai ir sasniegti sākotnējie mērķi, kā direktīva darbojas no izmaksu/ieguvumu, sloga samazināšanas un vienkāršošanas viedokļa un kā direktīva darbojas kopā ar citiem tiesību aktiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu, patērētāju aizsardzības un datu aizsardzības jomā. Analīzē tiks izvērtēts, vai direktīvas izmantotie līdzekļi atbilst sākotnējām un pašreizējām vajadzībām un tās ES pievienotajai vērtībai. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, pārskatīšana nodrošinās labāku izpratni par privātpersonām paredzētiem finanšu produktiem, ņemot vērā digitalizāciju šādu produktu piedāvāšanā. Tās mērķis būs nodrošināt patērētāju labāku aizsardzību pret bezatbildīgu aizdošanas praksi, īpaši tiešsaistē izplatīto. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

44.

Direktīvas par produktu vispārēju drošību 2001/95/EK pārskatīšana
(Regula; juridiskais pamats – LESD 114. pants)

Ar šo iniciatīvu tiks risināti jauno tehnoloģiju radīto produktu drošības jautājumi; tā pievērsīsies nepieciešamībai pēc konkrētākiem pasākumiem attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē; tiks atjaunināts produktu drošības vispārējais tiesiskais regulējums; kā arī, ņemot vērā jauno Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību, tiks novērsta pašreizējā plaisa starp saskaņotiem un nesaskaņotiem produktiem, ciktāl tas attiecas uz tirgus uzraudzību. Pārskatīšana arī uzlabotu produktu atsaukšanas efektivitāti un jaunu produktu drošības risku segumu. Tai būtu jāstiprina dalībvalstu izpildes pilnvaras, īpaši attiecībā uz importa kontroli. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)



III pielikums. Vēl nepieņemtie prioritārie priekšlikumi 3

Nr.

Pilns nosaukums

Atsauces

Eiropas zaļais kurss

1.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu 

COM(2019) 38 final
2019/0017 (COD)
04.2.2019.

2.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139

COM(2018) 368 final
2018/0193 (COD)
30.5.2018.

3.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu

COM(2018) 277 final
2018/0138 (COD)
17.5.2018.

4.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

COM(2017) 275 final
2017/0114 (COD)
31.5.2017.

5.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu attiecībā uz precēm, kurām piemēro lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

COM(2015) 380 final
2015/0165 (NLE)
28.7.2015.

6.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā

COM(2015) 177 final
2015/0093 (COD)
22.4.2015.

7.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu InvestEU

COM(2018) 439 final
2018/0229 (COD)
08.6.2018.

8.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko izveido kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā (Ignalinas programma) un atceļ Padomes Regulu (ES) Nr. 1369/2013

COM(2018) 466 final
2018/0251 (NLE)
13.6.2018.

9.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013

COM(2018) 467 final
2018/0252 (NLE)
13.6.2018.

10.

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS, ar kuru groza Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības

COM(2018) 445 final
2018/0235 (NLE)
7.6.2018.

11.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013

COM(2018) 385 final
2018/0209 (COD)
1.6.2018.

12.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014

COM(2018) 390 final
2018/0210 (COD) 12.6.2018.

13.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

COM(2018) 393 final
2018/0217 (COD)
1.6.2018.

14.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām

COM(2018) 394 final
2018/0218 (COD)
23.4.2018.

15.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

COM(2018) 392 final
2018/0216 (COD)
1.6.2018.

16.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru nosaka konkrētus pārejas noteikumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atbalstam 2021. gadā un ar kuru attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2021. gadam groza Regulu (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, un ar kuru attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013

COM(2019) 581 final
2019/0254 (COD)
31.10.2019.

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

17.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) 

COM(2017) 548 final
2017/0237 (COD)
27.9.2017.

18.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus

COM(2013) 130 final
2013/0072 (COD)
13.3.2013.

19.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija)

COM(2013) 410 final
2013/0186 (COD)
11.6.2013.

20.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Eiropas Savienības lidostās

COM(2011) 827 galīgā redakcija
2011/0391 (COD)
1.12.2011.

21.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem

COM(2017) 282 final
2017/0113 (COD)
31.5.2017.

22.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum

COM(2017) 647 final
2017/0288 (COD)
8.11.2017.

23.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

COM(2018) 639 final
2018/0332 (COD)
12.9.2018.

24.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

COM(2019) 208 final
2019/0101 (COD)
14.6.2019.

25.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

COM(2017) 10 final
2017/0003 (COD)
10.1.2017.

26.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu. Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē Zalcburgā, 2018. gada 19.–20. septembrī

COM(2018) 630 final
2018/0328 (COD)
12.9.2019.

27.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par tiesisko un darbības regulējumu Eiropas pakalpojumu e-kartei, ko ievieš ar Regulu ... [EPK regulu]

COM(2016) 823 final
2016/0402 (COD)
10.1.2017.

28.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu

COM(2016) 824 final
2016/0403 (COD)
10.1.2017.

29.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

COM(2018) 438 final
2018/0228 (COD)
7.6.2018.

30.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

COM(2018) 441 final
2018/0231 (COD)
7.6.2018.

31.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

COM(2018) 436 final
2018/0225 (COD)
7.6.2018.

32.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

COM(2018) 435 final
2018/0224 (COD)
7.6.2018.

33.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

COM(2018) 437 final
2018/0226 (NLE)
7.6.2018.

34.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

COM(2018) 434 final
2018/0227 (COD)
8.6.2018.

35.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

COM(2018) 476 final
2018/0254 (COD)
13.6.2018.

36.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

COM(2018) 447 final
2018/0236 (COD)
8.6.2018.

Ekonomika cilvēku labā

37.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs 

COM(2017) 824 final
2017/0335 (CNS)
6.12.2017.

38.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

COM(2015) 586 final
2015/0270 (COD)
24.11.2015.

39.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem

COM(2018) 339 final
2018/0171 (COD)
24.5.2018.

40.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu

COM(2018) 135 final
2018/0063 (COD)
14.3.2018.

41.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

COM(2016) 198 final
2016/0107 (COD)
13.4.2016.

42.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365

COM(2016) 856 final
2016/0365 (COD)
28.11.2016.

43.

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS, ar kuru nosaka pasākumus ar mērķi pakāpeniski iedibināt eurozonas vienotu pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā

COM(2015) 603 final
2015/0250 (NLE)
21.10.2015.

44.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par eurozonas konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta pārvaldības sistēmu

COM(2019) 354 final
2019/0161 (COD)
24.7.2019.

45.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

COM(2016) 815 final
2016/0397 (COD)
14.12.2016.

46.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko groza Lēmumu Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND)

COM(2019) 620 final
2019/0188 (COD)
11.9.2019.

47.

Priekšlikums — PADOMES REGULA par Eiropas Monetārā fonda izveidi

COM(2017) 827 final
2017/0333 (APP)
7.12.2017.

48.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro

COM(2012) 336 final
2012/0164 (APP)
22.6.2012.

49.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

COM(2016) 683 final
2016/0336 (CNS)
26.10.2016.

50.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi

COM(2016) 685 final
2016/0337 (CNS)
26.10.2016.

51.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko īsteno ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā

COM(2013) 71 final
2013/0045 (CNS)
14.2.2013.

52.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

COM(2018) 334 final
2018/0173 (CNS)
25.5.2018.

53.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz sīki izstrādāto tehnisko pasākumu ieviešanu galīgās PVN sistēmas darbībai, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, groza Direktīvu 2006/112/EK

COM(2018) 329 final
2018/0164 (CNS)
25.5.2018.

54.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm

COM(2018) 20 final
2018/0005 (CNS)
18.1.2018.

55.

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem par transporta nodokļiem groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

COM(2017) 276 final
2017/0115 (CNS)
31.5.2017.

56.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Reformu atbalsta programmas izveidi

COM(2018) 391 final
2018/0213 (COD)
31.5.2018.

57.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi

COM(2018) 387 final
2018/0212 (COD)
31.5.2018.

58.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

COM(2018) 336 final 2018/0168 (COD) 24.5.2018.

59.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

COM(2018) 322 final
2018/0132 (APP)
2.5.2018.

60.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus

COM(2018) 327 final
2018/0132 (APP)
2.5.2018.

61.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko izdara grozījumus Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi

COM(2018) 328 final
2018/0133 (NLE)
3.5.2018.

62.

Priekšlikums — PADOMES REGULA par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas pamatojas uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības

COM(2018) 326 final
2018/0131 (NLE)
3.5.2018.

63.

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

COM(2018) 325 final
2018/0135 (CNS)
3.5.2018.

64.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

COM(2018) 369 final
2018/0194 (COD)
31.5.2018.

65.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar ko uz neiesaistītajām dalībvalstīm attiecina Regulas (ES) Nr. …/2018, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu, piemērošanu 2021.–2027. gadam (programma “Perikls IV”)

COM(2018) 371 final
2018/0219 (APP)
31.5.2018.

66.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

COM(2018) 382 final
2018/0206 (COD)
30.5.2018.

67.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)

COM(2018) 380 final
2018/0202 (COD)
30.5.2018.

68.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

COM(2018) 442 final
2018/0232 (COD)
8.6.2018.

69.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”

COM(2018) 443 final
2018/0233 (COD)
8.6.2018.

70.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

COM(2018) 474 final
2018/0258 (COD)
13.6.2018.

71.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

COM(2018) 375 final
2018/0196 (COD)
29.5.2018.

72.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

COM(2018) 372 final
2018/0197 (COD)
29.5.2018.

73.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā

COM(2018) 373 final
2018/0198 (COD)
29.5.2018.

74.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

COM(2018) 374 final
2018/0199 (COD)
29.5.2018.

75.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ikgadējā priekšfinansējuma korekciju 2021.–2023. gadam

COM(2018) 614 final
2018/0322 (COD)
7.9.2018.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

76.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)

COM(2016) 616 final
2016/0295 (COD)
28.9.2016.

77.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem

COM(2012) 124 final
2012/0060 (COD)
21.3.2012.

78.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei

COM(2019) 623 final
2019/0273 (COD)
12.12.2019.

79.

Komisijas atbalstīts Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums Padomei Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Miera fondu.

9736/18
13.6.2018.

80.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)

COM(2018) 465 final
2018/0247 (COD)
14.6.2018.

81.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu

COM(2018) 460 final
2018/0243 (COD)
14.6.2018.

82.

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Lēmums par aizjūras asociāciju”)

COM(2018) 461 final
2018/0244 (CNS)
14.6.2018.

83.

Priekšlikums — PADOMES REGULA, ar kuru izveido Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu

COM(2018) 462 final
2018/0245 (NLE)
14.6.2018.

84.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

COM(2019) 125 final
2019/0070 (COD)
7.3.2019.

Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

85.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti 

COM(2018) 338 final
2018/0170 (COD)
24.5.2018.

86.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 saistībā ar Procesuālo garantiju kontroliera amata izveidošanu

COM(2014) 340 final
2014/0173 (COD)
11.6.2014.

87.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES

COM(2018) 51 final
2018/0018 (COD)
1.2.2018.

88.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (pārstrādāta redakcija). Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2018. gada 19.–20. septembra sanāksmē Zalcburgā

COM(2018) 634 final
2018/0329 (COD)
12.9.2018.

89.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē Zalcburgā 2018. gada 19.–20. septembrī

COM(2018) 640 final
2018/0331 (COD)
12.9.2018.

90.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI

COM(2018) 302 final
2018/0152 (COD)
17.5.2018.

91.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko ETIAS vajadzībām paredz nosacījumus piekļuvei citām ES informācijas sistēmām un groza Regulu (ES) 2018/1240, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (ES) 2017/2226 un Regulu (ES) 2018/1861

COM(2019) 4 final
2019/0002 (COD)
7.1.2019.

92.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Turcija)

COM(2016) 279 final
2016/0141 (COD) 4.5.2016.

93.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova*)

COM(2016) 277 final
2016/0139 (COD)
4.5.2016.

94.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, groza Regulu (ES) 2016/399

COM(2017) 571 final
2017/0245 (COD)
28.9.2017.

95.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010

COM(2016) 271 final
2016/0131 (COD)
4.5.2016.

COM(2018) 633 final
12.9.2018.

96.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu [Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (pārstrādāta redakcija)

COM(2016) 272 final
2016/0132 (COD)
4.5.2016.

97.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija)

COM(2016) 270 final
2016/0133 (COD)
4.5.2016.

98.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)

COM(2016) 465 final
2016/0222 (COD)
13.7.2016.

99.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

COM(2016) 466 final
2016/0223 (COD)
13.7.2016.

100.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES

COM(2016) 467 final
2016/0224 (COD)
13.7.2016.

101.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

COM(2016) 468 final
2016/0225 (COD)
13.7.2016.

102.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos

COM(2016)378 final 2016/0176 (COD) 7.6.2016.

103.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

COM(2018) 367 final
2018/0191 (COD)
30.5.2018.

104.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija)

COM(2019) 331 final
2019/0151 (COD)
11.7.2019.

105.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana

COM(2019) 330 final
2019/0152 (COD)
11.7.2019.

106.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu

COM(2018) 386 final
2018/0211 (COD)
30.5.2018.

107.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Iekšējās drošības fonda izveidi

COM(2018) 472 final
2018/0250 (COD)
13.6.2018.

108.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi

COM(2018) 471 final
2018/0248 (COD)
13.6.2018.

109.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda

COM(2018) 473 final
2018/0249 (COD) 13.6.2018.

110.

Priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014

COM(2018) 440 final
2018/0230 (COD)
11.6.2018.

111.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013

COM(2018) 366 final
2018/0190 (COD)
30.5.2018.

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

112.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko vairākus tiesību aktus tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam. 

COM(2016) 798 final
2016/0399 (COD)
14.12.2016.

113.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem

COM(2012) 614 final
2012/0299 (COD)
14.11.2012.

114.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko vairākus tiesību aktus tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam

COM(2016) 799 final
2016/0400 B(COD)
14.12.2016.

115.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu

COM(2018) 184 final
2018/0089 (COD)
12.4.2018.

116.

Priekšlikums — Padomes direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas

COM(2008) 426 galīgā redakcija
2008/0140 (CNS)
2.7.2008.

117.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu

COM(2017) 85 final
2017/0035 (COD)

14.2.2017.

118.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz nosacījumus piekļuvei citām ES informācijas sistēmām un groza Regulu (ES) 2018/1862 un Regulu (ES) gggg/xxx [ECRIS-TCN]

COM(2019) 3 final
2019/0001 (COD)
7.1.2019.

119.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām

COM(2018) 96 final
2018/0044 (COD)
12.3.2016.

120.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā

COM(2018) 226 final
2018/0107 (COD) 18.4.2018.

121.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās

COM(2018) 225 final
2018/0108 (COD) 18.4.2018.

122.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”)

COM(2018) 379 final
2018/0204 (COD)
31.5.2018.

123.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

COM(2018) 378 final
2018/0203 (COD) 31.5.2018.

124.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs

COM(2018) 324 final
2018/0136 (COD)
3.5.2018.

125.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

COM(2018) 383 final
2018/0207 (COD)
30.5.2018.

126.

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu “Tiesiskums”

COM(2018) 384 final
2018/0208 (COD)
30.5.2018.




IV pielikums. Atsaukumi 4

Nr.

Atsauces

Nosaukums

Atsaukšanas pamatojums

Eiropas zaļais kurss

1.

COM(2017) 826 final

2017/0336 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

Novecojis: priekšlikums attiecas uz 2014.–2020. gada budžeta periodu, un tagad tas vairs nav vajadzīgs.

2.

COM(2017) 97 final
2017/0043 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

Nav paredzama vienošanās: priekšlikuma darbības joma daļēji tika pārņemta starptautiskajos nolīgumos, un vairāki ierosinātie grozījumi izkropļo priekšlikumu tādējādi, ka neļauj sasniegt priekšlikuma mērķus.

3.

COM(2014) 265 final
2014/0138 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka aizliegumu zvejot ar dreifējošiem tīkliem, groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 812/2004, (EK) Nr. 2187/2005 un (EK) Nr. 1967/2006 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 894/97

Novecojis: vairāki elementi tika pārņemti jaunajā regulā par tehniskiem pasākumiem (Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem). Turklāt līdztiesīgie likumdevēji vairākus gadus nav panākuši nekādu progresu.

4.

COM(2012) 332 final
2012/0162 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

Novecojis: citos priekšlikumos (piemēram, Komisijas priekšlikums jaunai zivsaimniecības kontroles regulai (COM(2018) 368), kas ir pieņemti vai par kuriem notiek sarunas) tikmēr ir ietverti šā priekšlikuma galvenie elementi.

5.

COM(2012) 413 final
2012/0201 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai

Novecojis: zušu krājumi kopš 2012. gada ir palielinājušies; citās regulās, piemēram, regulās par zvejas iespējām, kas nosaka gada kopējo pieļaujamo nozveju un kvotas, tikmēr ir ietverti šā priekšlikuma galvenie elementi.

6.

COM(2012) 432 final
2012/0208 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai

Novecojis: vairāki elementi tika pārņemti jaunajā regulā par tehniskiem pasākumiem (Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem).

7.

COM(2011) 470 galīgā redakcija
2011/0206 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

Novecojis: tikmēr ir pieņemts vispārējs daudzgadu plāns attiecībā uz Baltijas jūru (Regula (ES) 2016/1139 par daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto).

8.

COM(2011) 479 galīgā redakcija
2011/0218 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem

Novecojis: tikmēr šā priekšlikuma galvenie elementi ir ietverti citās regulās,  piemēram, Padomes Regulā (ES) 2019/1022 par daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 508/2014.

9.

COM(2013) 892 final
2013/0433 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

Nav paredzama vienošanās: līdztiesīgie likumdevēji kopš 2015. gada nav panākuši nekādu progresu, un turpmāks progress ir maz ticams.

10.

COM(2013) 893 final
2013/0434 (APP)

Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par tādas pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem

Nav paredzama vienošanās: līdztiesīgie likumdevēji kopš 2015. gada nav panākuši nekādu progresu, un turpmāks progress ir maz ticams.

11.

COM(2017) 648 final
2017/0290 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm

Nav paredzama vienošanās: vairāki ierosinātie grozījumi izkropļo priekšlikumu tādējādi, ka neļauj sasniegt priekšlikuma mērķus. Turklāt, lai palielinātu ilgtspējīgu transporta veidu īpatsvaru kopējā transporta apjomā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, ir vajadzīgs spēcīgāks atbalsts multimodāliem risinājumiem, tāpēc pašreizējais priekšlikums nav pietiekams.

12.

COM(2013) 20 final
2013/0011 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par to, ka Eiropas Savienības vārdā iesniedzams pieteikums par jaunu pozīciju iekļaušanu Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu VIII vai IX pielikumā

Novecojis: priekšlikumu nepieņēma pirms sanāksmes, kurai tas bija paredzēts.

13.

COM(2018) 731 final
2018/0379 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas attiecībā uz grozījumiem konvencijas II un III pielikumā Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību pastāvīgās komitejas trīsdesmit astotajā sanāksmē

Novecojis: priekšlikumu nepieņēma pirms sanāksmes, kurai priekšlikums bija paredzēts.

14.

COM(2019) 494 final
2019/0241 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas attiecībā uz grozījumiem konvencijas II un III pielikumā Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību pastāvīgās komitejas trīsdesmit devītajā sanāksmē

Novecojis: priekšlikumu nepieņēma pirms sanāksmes, kurai priekšlikums bija paredzēts.

15.

COM(2009) 585 galīgā redakcija
26.10.2009.

Priekšlikums — Padomes lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Kopienas vārdā jāpieņem Līgumslēdzēju pušu sešpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija) Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību Vidusjūrā II un III pielikumā

Novecojis: priekšlikumu nepieņēma pirms sanāksmes, kurai tas bija paredzēts.

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

16.

COM(2017) 257 final
2017/0087 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru paredz nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām

Nav paredzama vienošanās: kopš 2018. gada marta diskusijas Padomē ir apturētas.

17.

COM(2014) 28 final
2014/0012 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 un Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz autotransporta līdzekļu piesārņotāju emisiju samazināšanu

Novecojis: lielākā daļa priekšlikuma satura ir ietverta citos dokumentos, kas tikmēr jau ir pieņemti (piemēram, noteikumi par remonta un tehniskās apkopes informāciju, kas pielāgota ar Regulu 2018/858) vai nav pieņemti (vēl nav pieņemts dokuments COM(2019) 208). Sagaidāms, ka jaunajā EURO 7 emisiju standartu priekšlikumā tiks plašāk aplūkoti daži citi aspekti.

18.

COM(2013) 75 final
2013/0048 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008

Novecojis: pieņemot regulu par tirgus uzraudzību un izpildi (Regula (ES) 2019/1020), šis priekšlikums bija novecojis un kļuva lieks.

Ekonomika cilvēku labā

19.

COM(2013) 342 final
2013/0181 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā nepieciešamās statistikas sniegšanu un kvalitāti

Novecojis: statistikas kvalitātes nodrošināšanas mērķi lielā mērā ir sasniegti ar Saprašanās memorandu starp Eurostat un Eiropas Centrālās bankas Statistikas ģenerāldirektorātu par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pamatā esošās statistikas kvalitātes nodrošināšanu (2016). Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) statistikas kvalitātes nodrošināšana ir daļa no pašlaik notiekošās ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas.

20.

COM(2013) 884 final
2013/0432 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām

Nav paredzama vienošanās: to aizstās ar jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir pastiprināt muitas noteikumu izpildi saistībā ar muitas savienības rīcības plānu, kas minēts šīs Komisijas darba programmas 1. pielikumā.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

21.

COM(2009) 65-2 galīgā redakcija
2009/0019 (APP)

Priekšlikums — Padomes lēmums par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republiku par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

Novecojis: šis priekšlikums ir aizstāts ar jaunu Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2019) 92).

22.

COM(2013) 243 final
2013/0129 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem attiecībā uz dažām rezolūcijām, par kurām paredzēts balsot Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā (OIV)

Novecojis: šo priekšlikumu nepieņēma pirms sanāksmes, kurai tas bija paredzēts.

23.

COM(2015) 18 final
2015/0011 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotājā komitejā attiecībā uz EEZ Apvienotās komitejas reglamenta grozīšanu (Horvātijas pievienošanās)

Novecojis: šā priekšlikuma būtība ir ietverta Padomes 2017. gada 18. decembra Lēmumā (ES) 2018/4 par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz EEZ Apvienotās komitejas reglamenta grozīšanu.

24.

COM(2015) 48 final
2015/0027 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām (pārstrādāta)

Nav paredzama vienošanās: priekšlikums tiks aizstāts ar jaunu iniciatīvu pastiprinātam sankciju mehānismam, kas minēta šīs Komisijas darba programmas 1. pielikumā.

25.

JOIN(2016) 37 final
2016/0241 (NLE)

Kopīgs priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un Malaizijas valdību

Novecojis: 2018. gadā tika sagatavots pārskatīts Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai parakstītu partnerības un sadarbības nolīgumu kā jauktu nolīgumu (nevis tikai kā ES nolīgumu) un provizoriski to piemērotu (JOIN(2018) 20), padarot lieku šo 2016. gada priekšlikumu.

26.

JOIN(2016) 38
2016/0243 (NLE)

Kopīgs priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un Malaizijas valdību

Novecojis: ņemot vērā pārskatīto Komisijas priekšlikumu par partnerības un sadarbības nolīguma parakstīšanu (JOIN(2018) 20).

27.

COM(2017) 668 final
2017/0301(NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferencē attiecībā uz publisko pārtikas nodrošinājuma krājumu glabāšanu, iekšzemes atbalstu, kas kropļo tirdzniecību, tostarp kokvilnas nozarē, eksporta ierobežojumiem lauksaimniecībā, subsīdijām zivsaimniecībā, pakalpojumu iekšzemes regulējumu un MVU/preču tirdzniecību reglamentējošo pasākumu pārredzamību

Novecojis: notikumu rezultātā šis priekšlikums vairs nebija nepieciešams, jo PTO 11. ministru konferencē netika panākta vienprātība par plānotajiem lēmumiem, kas saistīti ar Dohas attīstības programmu.

28.

JOIN(2018) 20 final
2018/0269 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses

Novecojis: priekšlikumā ir iekļauta provizoriska piemērošana, kas vairs nav aktuāla.

29.

COM(2019) 56 final
2019/0028 (NLE)

Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) 14. Ģenerālajā asamblejā Eiropas Savienības vārdā jāieņem jautājumā par OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšanu uz laikposmu no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim

Novecojis: šo priekšlikumu nepieņēma pirms sanāksmes, kurai tas bija paredzēts.

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

30.

COM(2011) 635 galīgā redakcija
2011/0284 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem

Novecojis: šo priekšlikumu aizstāja ar diviem citiem priekšlikumiem par līgumiem: i) digitālā satura piegādei un ii) preču pārdošanai tiešsaistē un cita veida distances pārdošanai, kas tikmēr ir pieņemti (Direktīva (ES) 2019/771 un Direktīva (ES) 2019/770).

31.

COM(2008) 229 galīgā redakcija
2008/0090 (COD)

COM(2011) 137 galīgā redakcija
2011/0073(COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem/Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes regula par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Nav paredzama vienošanās: līdztiesīgie likumdevēji kopš 2011. gada nav panākuši nekādu progresu attiecībā uz abiem priekšlikumiem. Tikmēr priekšlikumi lielā mērā ir novecojuši.

32.

COM(2013) 78 final
2013/0049 (COD)

Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par patēriņa preču drošumu un par Padomes Direktīvas 87/357/EEK un Direktīvas 2001/95/EK atcelšanu

Nav paredzama vienošanās un priekšlikums ir novecojis: šo priekšlikumu daļēji aizstāja “preču tiesību aktu kopums”, kā rezultātā tika pieņemta Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību. Komisija iesniegs jaunu priekšlikumu, kā paziņots REFIT II pielikumā.



V pielikums. Paredzamo atcelto tiesību aktu saraksts

Nr.

Politikas joma

Nosaukums

Atcelšanas iemesli

1.

Transports

Padomes Regula (EEK) Nr. 1108/70 (1970. gada 4. jūnijs), ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem

Regulā (EEK) Nr. 1108/70 paredzēta infrastruktūras izdevumu datu vākšana par dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, kā arī statistikas vākšana par attiecīgās infrastruktūras izmantošanu. Saskaņā ar regulu dalībvalstīm regulāri jāziņo Komisijai dati par ieguldījumiem infrastruktūrā. Pēc gandrīz 50 gadiem tikai četras dalībvalstis joprojām sniedz Komisijai šo informāciju. Tikmēr ir novecojušas definīcijas un teksts, taču ir pieejami citi datu avoti: daži horizontāli dati, piemēram, Starptautiskā transporta foruma izdevumu dati un TEN-Tec un citi drīzāk nozaru ievirzes dati, piemēram, dzelzceļa tirgus uzraudzības apsekojums.

2.

Nodokļu sistēma

Padomes Regula (EEK) Nr. 1797/86, kas atceļ dažus pasta maksājumus par uzrādīšanu muitai

Ar šo regulu precizē, kā aizliegums piemērot muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecas uz pasta nozari saistībā ar piegādēm ES iekšienē. Lai gan pēc būtības šis teksts joprojām ir spēkā, tas vairs nav nepieciešams, jo aizliegums tieši izriet no līguma.

(1)    Šajā pielikumā Komisija sniedz papildu informāciju, ciktāl tā ir pieejama, par darba programmā iekļautajām iniciatīvām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Šī informācija, kas ir sniegta iekavās pie katras iniciatīvas, ir tikai indikatīva, un sagatavošanas procesā to var grozīt, ņemot vērā ietekmes novērtējuma procesa iznākumu.
(2)    Šajā pielikumā uzskaitītas svarīgākās pārskatīšanas, novērtējumi un atbilstības pārbaudes, ko veiks Komisija, tai skaitā vērtēšanas darbs, lai ņemtu vērā REFIT platformas atzinumus. Tie tiks pabeigti līdz 2020. gada beigām.
(3) Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšlikumi ir izcelti pelēkā krāsā.
(4)    Šajā sarakstā iekļauti vēl nepieņemto tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija ir iecerējusi atsaukt sešu mēnešu laikā (līdz 2020. gada jūlijam).