EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2020/1872

(2020. gada 14. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

A.	tā kā saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 16 174 200,21 EUR, t. i., par 2,18 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Centra budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta (2);

B.	tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

Budžeta un finanšu pārvaldība

atzinīgi vērtē to, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 % – tāds pats kā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,02 %, t. i., par 3,31 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Darbības rezultāti

norāda, ka Centrs savu 66 gada mērķu sasniegšanu izvērtē, izmantojot 50 galvenos darbības rādītājus (GDR), kas ir sadalīti astoņās stratēģiskās mērķjomās, lai noteiktu, cik lielu pievienoto vērtību sniegušas tā darbības, un uzlabotu budžeta pārvaldību; norāda, ka, sākot ar 2019. gadu, Centrs ir ieviesis jaunu darbības modeli, kura pamatā ir 10 GDR, kurus izmantos, lai novērtētu Centra efektivitāti vēlamo rezultātu sasniegšanā un šim nolūkam piešķirto līdzekļu izmantošanā;

norāda, ka Centrs ir sasniedzis 85 % no piemērojamajiem iznākumiem un rezultātiem, kas bija plānoti 2018. gada darba programmā, un ka tas ir sekmīgi īstenojis savas 2025. gadam paredzētās stratēģijas pirmo gadu;

mudina Centru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

ar gandarījumu atzīmē, ka Centrs turpina īstenot sinerģiju ar Eiropas Jūras drošības aģentūru korporatīvo un atbalsta pakalpojumu jomā un kopīgo telpu pārvaldībā Lisabonā un ka šī sinerģija attiecas arī uz IKT, telekomunikācijām un interneta infrastruktūru un pakalpojumiem; norāda, ka ir radīta operatīvā sinerģija ar citām Savienības aģentūrām tieslietu un iekšlietu, kā arī veselības jomā; uzteic aģentūras par šāda veida kopdzīvi un uzskata, ka to ir vērts izmantot kā piemēru;

uzsver Centra svarīgo lomu, sniedzot politikas veidotājiem un praktiķiem analīzi un informāciju par narkotikām un narkomāniju, kā arī jaunām tendencēm, lai efektīvi apkarotu nelegālu narkotiku lietošanu un tirdzniecību, un atgādina, ka nelegāla narkotiku tirdzniecība ir atzīta par vienu no galvenajiem peļņas avotiem un līdzekli jaunu cilvēku iesaistīšanai organizētajā noziedzībā un terorismā; atgādina, ka Centra pilnvaras 2018. gadā tika paplašinātas, cita starpā nolūkā iekļaut jaunus pienākumus un oficiālas partnerattiecības ar citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropolu;

uzskata, ka Centra 2019.–2021. gada plānošanas dokumenta pieņemšana, kas pilnībā balstās uz EMCDDA stratēģiju laikposmam līdz 2025. gadam (3), ir svarīgs solis Centra stratēģiskās un operatīvās plānošanas sistēmā;

Personāla politika

norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,05 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 9 ierēdņi un 64 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 10 ierēdņiem un 66 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 77 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Centrā papildus strādāja arī 29 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

norāda, ka Centrs ir ziņojis par labu dzimumu līdzsvaru tā valdē 2018. gadā, proti, 15 tās locekļi bija vīrieši, bet – 14 sievietes;

10.

ar gandarījumu norāda, ka nolūkā nepieļaut aizskarošu izturēšanos un cīnīties pret to Centrs ir pieņēmis vispārējus noteikumus par tādas darba kultūras izveidi un uzturēšanu, kas ir balstīta uz cieņu; konstatē, ka tādējādi tiek radītas konfidenciālu konsultāciju iespējas;

Iepirkums

11.

atzinīgi vērtē to, ka Centrs atbilstīgi savam pārvaldības plānam ir ieviesis jaunu iepirkuma plānu, kas tika veiksmīgi izpildīts, cieši sadarbojoties visām struktūrvienībām;

12.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Centrs nepiesaistīja pietiekamu skaitu pretendentu mazas vērtības iepirkuma procedūrās un ka piecās no šīm procedūrām piedāvājumu iesniedza tikai viens kandidāts un vienā procedūrā tika iesniegti divi piedāvājumi; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi tas aicināja iesniegt piedāvājumu tādam skaitam pretendentu, kāds prasīts piemērojamajos finanšu noteikumos, lai nodrošinātu nepieciešamo konkurences līmeni; aicina Centru turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka visas publiskā iepirkuma procedūras atbilst godīgas konkurences principam, un veicināt piedalīšanos tā iepirkuma procedūrās attiecībā uz neliela apjoma līgumiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

13.

pieņem zināšanai pašreizējos Centra pasākumus un īstenotos centienus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu norāda, ka direktora un zinātniskās komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas ir publicēti tā tīmekļa vietnē;

14.

uzsver, ka nesenā pētījumā, ko pasūtīja Parlamenta Lūgumrakstu komiteja (4), tika konstatēts, ka, ņemot vērā faktu, ka Centrs izmanto ekspertus, bet jo īpaši to, ka zinātniskā komiteja pati pieņem lēmumus, pastāv potenciāls interešu konflikta risks;

Iekšējā kontrole

15.

norāda, ka pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojuma, kurā analizēts, kāds atbalsts ir nepieciešams datu vākšanas, validācijas un kvalitātes nodrošināšanas procesiem, un pēc tam, kad Centrs bija pārskatīji savu datu kvalitātes pārvaldības sistēmu un saskaņojis to ar savu stratēģiju 2025. gadam, visi pieņemtajā rīcības plānā iekļautie nepieciešamie ieteikumi tika īstenoti 2018. gadā;

16.

ar bažām norāda, ka saskaņā ar Centra sniegto informāciju vairāki ieteikumi, kas iekļauti IRD 2015. gada revīzijā par IT projektu pārvaldību, ir īstenoti tikai daļēji un ka 2018. gada beigās divi ieteikumi vēl nebija izpildīti; tomēr norāda, ka šos divus ieteikumus bija paredzēts īstenot līdz 2019. gada vidum; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu līdz 2020. gada jūnijam;

17.

norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/104/EK (5) un Portugāles Darba likumu pagaidu darbiniekiem jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā lietotājuzņēmuma tieši nodarbinātajam personālam; tomēr norāda, ka attiecīgajos līgumos nebija nepārprotami formulēta prasība pagaidu darba aģentūrām ievērot šos noteikumus un nav pierādījumu, ka pats Centrs būtu salīdzinājis savu darbinieku un pagaidu darbinieku darba apstākļus, kas darbiniekiem pasliktina darba apstākļu drošumu un paredzamību un rada tiesvedības risku un apdraud Centra reputāciju; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi Centra un pagaidu darba aģentūras noslēgtais līgums attiecas uz Centra pienākumu ievērot visus piemērojamo tiesību aktu aspektus un ka saskaņā ar šo līgumu pagaidu darba aģentūra ir daļēji pakļauta tiesvedības riskam; tomēr uzsver, ka šāda veida situācija Centram joprojām rada augstu reputācijas apdraudējumu; atzinīgi vērtē to, ka Centrs atkārtoti izvērtē savu politiku attiecībā uz pagaidu darbinieku izmantošanu, lai šo politiku vairāk balstītu uz tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā Centrs atrodas, saskaņā ar tā darbības vajadzībām un tiesisko regulējumu; aicina Centru analizēt tā pagaidu darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka šie apstākļi atbilst Savienības un valstu darba tiesību aktiem; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu līdz 2020. gada jūnijam;

18.

norāda, ka Savienība 2006. gadā parakstīja nolīgumu ar Norvēģiju, kurā ir noteikta formula Norvēģijas finansiālā ieguldījuma Centrā aprēķināšanai, kā arī minimālais iemaksu slieksnis, kam būtu jāpiemēro ikgadēja korekcija, pamatojoties uz cenu tendencēm un nacionālo kopienākumu Savienībā; ar bažām norāda, ka – lai gan ES budžeta subsīdija laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam palielinājās par 24 % – Norvēģijas ieguldījums palika gandrīz nemainīgs; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi nepastāv lineāra korelācija starp Savienības subsīdijas palielinājumu un Norvēģijas iemaksu un ka Centram nav nepieciešamās tiesībspējas, lai pieprasītu citu formulu/metodi Norvēģijas minimālās iemaksas koriģēšanai; aicina Centru kopā ar attiecīgajām pusēm pielāgot Norvēģijas minimālo iemaksu saskaņā ar noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās;

19.

aicina Centru koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

20.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju (6) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1) OV C 29, 23.1.2019., 1. lpp.

(2) OV C 29, 23.1.2019., 2. lpp.

(3) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, “ EMCDDA stratēģija laikposmam līdz 2025. gadam”, Lisabona, 2017. gada marts; http://www.emcdda.europa.eu/publications/work-programmes-and-strategies/strategy-2025_lv.

(4) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/621934/IPOL_STU(2020)621934_EN.pdf

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).

(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.