Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Plāns ES atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas: Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments”

(2020/C 440/24)

Galvenais ziņotājs:

Christophe ROUILLON (FR/PSE), Kulēnas mērs

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu

COM(2020) 408 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

COM(2020) 409 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu

1. grozījums

COM(2020) 408 final – 3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”), toskait Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Šo reformu atbalstam dalībvalstis izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tas ir līdzeklis, kā izklāstīt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma.

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”), kurā iekļauti ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu un reģionālo reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana , izmantojot skaidrus valstu un reģionālos rādītājus . Šo reformu atbalstam dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbilstīgi to kompetencei un ņemot vērā to pārstāvēto teritoriju īpatnības, izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju. Minētās stratēģijas , kas izstrādātas sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, pamatojoties uz rīcības kodeksu, kurā sīki izklāstītas labas pārvaldības pamatnostādnes attiecībā uz atveseļošanas plānu un projektu plānošanu, būtu jāiesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tas ir līdzeklis, kā izklāstīt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma. Šajās stratēģijās ir arī jānodrošina, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu tā finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, ko saņem it īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Atveseļošanas fonda un programmas InvestEU.

Pamatojums

Šā punkta saturs būtu jāsaskaņo ar regulas priekšlikuma saturu, ar Iestāžu nolīgumu par programmu InvestEU, jo īpaši attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomas atzīšanu Eiropas pusgadā un konsekvences nodrošināšanu ES līdzekļu un instrumentu izmantošanā. Ir arī jāatgādina, ka Eiropas pusgadā ir jāņem vērā IAM.

2. grozījums

COM(2020) 408 final – 4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gada sākumā mainīja nākamo gadu ekonomikas perspektīvas gan Savienībā, gan visā pasaulē, un tas prasa nekavējošu un koordinētu Savienības pretsparu, jo tikai tā būs iespējams pārvarēt milzīgās ekonomiskās un sociālās sekas visās dalībvalstīs. (..) Tāpēc bez reformām un investīcijām, kuru uzdevums ir novērst ekonomikas strukturālās nepilnības un stiprināt to noturību , būs ļoti grūti tautsaimniecībām nostāties uz ilgtspējīgas atveseļošanas ceļa un novērst aizvien plašāku plaisu veidošanos Savienībā.

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gada sākumā mainīja nākamo gadu ekonomikas un sociālās perspektīvas gan Savienībā, gan visā pasaulē, un tas prasa nekavējošu un koordinētu Savienības pretsparu, jo tikai tā būs iespējams pārvarēt milzīgās ekonomiskās un sociālās sekas visās dalībvalstīs , kuru ietekme teritoriāli ir ļoti diferencēta . (..) Tāpēc Eiropas Savienības atbalsts reformu un investīciju veikšanai dalībvalstīs, kas īsteno Eiropas Savienības mērķus, novērš ekonomikas strukturālās nepilnības, stiprina savu noturību un veicina ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas zaļajam kursam atbilstošu ekonomikas modeli, būs būtisks, lai ekonomika nostātos uz ilgtspējīgas un solidāras atveseļošanas ceļa , pastiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un novērstu aizvien plašāku plaisu veidošanos Savienībā.

Pamatojums

Tā kā regulas priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 175. panta 3. punkts, ļoti svarīgi ir, lai tā mērķu vidū būtu nepārprotami atzīta kohēzija.

3. grozījums

COM(2020) 408 final – 5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Viena no Savienības prioritātēm ir īstenot reformas, kas palīdz vairot valstu ekonomiku noturību, stiprināt pielāgotiesspēju un atraisīt izaugsmes potenciālu. Tāpēc ir ļoti svarīgi ekonomikas atveseļošanu ievirzīt ilgtspējas sliedēs un atbalstīt augšupējas ekonomiskās un sociālās konverģences procesu. Tas ir vēl jo vairāk nepieciešams pēc pandēmijas krīzes, lai pavērtu ceļu ātrai atlabšanai.

Pamatojums

Šis apsvērums pārklājas ar iepriekšējo apsvērumu.

4. grozījums

COM(2020) 408 final – 6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Iepriekšējā pieredze liecina, ka bieži vien krīzes laikā investīcijas krasi samazinās. Tomēr šajā konkrētajā situācijā ir būtiski atbalstīt investīcijas , lai paātrinātu atveseļošanu un stiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Investīcijas zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, jaudās un procesos, kuru mērķis ir palīdzēt pārkārtoties uz tīru enerģiju, kāpināt energoefektivitāti mājokļu sektorā un citās svarīgās ekonomikas nozarēs, ir ļoti būtiskas ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietu radīšanai . Tās arī vairos Savienības noturību un mazinās tās atkarību no citiem, pateicoties piegādes ķēžu diversificēšanai.

Iepriekšējā pieredze liecina, ka bieži vien krīzes laikā investīcijas , tostarp lielākā daļa vietējo un reģionālo pašvaldību publisko investīciju, krasi samazinās , un tas pastiprina negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju . Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, panāktu ilgtspējīgu un solidāru izaugsmi, stiprinātu iedzīvotājiem svarīgo pakalpojumu infrastruktūras un veicinātu darbvietu radīšanu, tomēr ir būtiski atjaunot investīcijas projektos, kuru pamatā ir ilgtspējīga attīstība, dzīves un izglītības kvalitātes uzlabošana, zināšanu ekonomika un kas palīdz pārkārtoties digitāli un uz tīru enerģiju, tostarp kāpinot energoefektivitāti mājokļu sektorā. Šīs investīcijas arī vairos Savienības noturību un mazinās tās atkarību no citiem, pateicoties piegādes ķēžu diversificēšanai.

Pamatojums

Vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vairāk nekā pusi no publiskajām investīcijām Eiropas Savienībā, un krīzes laikā investīciju samazinājums tās skar jo īpaši. Svarīgi šķiet arī atgādināt par šo nepietiekamo investīciju negatīvajām sekām.

5. grozījums

COM(2020) 408 final – 7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Pašlaik nav neviena instrumenta, kurš paredzētu tiešu finansiālu atbalstu, kas saistīts ar rezultātu sasniegšanu un ar to, kā dalībvalstis, reaģēdamas uz Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām, ir realizējušas reformas un publiskās investīcijas, un kura mērķis būtu atstāt paliekošu ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas produktivitāti un noturību.

Pamatojums

Par šo apgalvojumu var diskutēt, ņemot vērā Eiropas strukturālo un investīciju fondu nozīmi Eiropas pusgada kontekstā konstatēto problēmu risināšanā.

6. grozījums

COM(2020) 408 final – 8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā šo kontekstu, ir nepieciešams nostiprināt pašreizējo satvaru, kas reglamentē atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, un ar inovatīva instrumenta starpniecību piedāvāt tiešu finansiālo atbalstu. Tālab ar šo regulu vajadzētu izveidot Atveseļošanas un noturības mehānismu (“Mehānisms”) , kas sniegtu efektīvu un būtisku finansiālu atbalstu reformu un saistīto publisko investīciju īstenošanai dalībvalstīs. Mehānismam vajadzētu būt visaptverošam, un tajā vajadzētu arī izmantot pieredzi, ko Komisija un dalībvalstis guvušas, īstenojot citus instrumentus un programmas.

Ņemot vērā šo kontekstu, ir nepieciešams nostiprināt pašreizējo satvaru, kas reglamentē atbalsta sniegšanu dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām , un ar inovatīva instrumenta starpniecību piedāvāt tiešu finansiālo atbalstu. Tālab ar šo regulu vajadzētu izveidot Atveseļošanas un noturības fondu (“Fonds”) , kas sniegtu efektīvu un pietiekamu finansiālu atbalstu reformu un saistīto publisko investīciju īstenošanai dalībvalstīs un vietējās un reģionālajās pašvaldībās, jo īpaši nolūkā sasniegt jaunās ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas mērķus, kas izklāstīta Eiropas zaļajā kursā, kā arī, finansējot reģionāla vai vietēja līmeņa pārraudzības ieviešanu, nodrošinātu, ka dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nepieciešamās spējas, lai koordinēti reaģētu .

Pamatojums

Termins “mehānisms” šķiet pārāk tehnokrātisks un pietiekami nesakņojas teritoriālajos apstākļos. Turklāt vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vairāk nekā pusi no publiskajām investīcijām Eiropas Savienībā. Tās ir arī galvenie dalībnieki kohēzijas, IAM sasniegšanas un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām jābūt iespējai pilnībā gūt labumu no mehānisma. “Mehānisma” iespējamais “vispārējais” raksturs vēl ir jāprecizē.

7. grozījums

COM(2020) 408 final – 11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atzīstot to, cik svarīgs ir Eiropas zaļais kurss kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, un to, ka Savienības apņemšanās īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus ir jāpārvērš darbos, ar šo regulu izveidotais Fonds palīdzēs integrēt klimatrīcību un vidisko ilgtspēju plašākā rīcībpolitikā, kā arī sasniegt kopējo mērķi, kas paredz vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu sasniegšanu. Tā kā dažu ES politikas jomu potenciālais ieguldījums šā mērķa sasniegšanā ir novērtēts pārāk augstu (1) , fondam būtu jākompensē šis deficīts, vismaz 40 % no saviem izdevumiem novirzot pasākumiem klimata jomā.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir atgādināt par RK nostāju, kas pieņemta 2019. gada oktobra rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kā arī atzinumā par DFS, ar ko 2018. gada oktobrī iepazīstināja Dobroslavić kgs (PPE/HR).

8. grozījums

COM(2020) 408 final – 13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai būtu iespējams veikt pasākumus, kuri Mehānismu sasaista ar pareizu ekonomikas pārvaldību, tādējādi nodrošinot vienādus īstenošanas nosacījumus, Padomei – pēc Komisijas priekšlikuma un izmantojot īstenošanas aktus – būtu jādod pilnvaras apturēt periodu, kurā jāpieņem lēmumi par atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumiem, un apturēt saskaņā ar Mehānismu veiktos maksājumus, ja ir konstatēta ekonomikas pārvaldības procesa būtiska neizpilde relevantajos gadījumos, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/XX (..) [KNR]. Padomei būtu jāpiešķir arī pilnvaras saistībā ar šiem pašiem relevantajiem gadījumiem šādu apturēšanu atcelt ar īstenošanas aktu pēc Komisijas priekšlikuma.

9. grozījums

COM(2020) 408 final – 14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mehānisma vispārīgajam mērķim vajadzētu būt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai. Tālab tam vajadzētu palīdzēt uzlabot dalībvalstu noturību un pielāgotiesspēju , mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi un balstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti, tādējādi atjaunojot Savienības tautsaimniecību izaugsmes potenciālu pēckrīzes situācijā, veicināt nodarbinātības radīšanu un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi.

Fonda vispārīgajam mērķim vajadzētu būt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai. Tālab tam vajadzētu palīdzēt uzlabot dalībvalstu un visu Eiropas Savienības teritoriju kopumā noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi , kas ir nevienmērīgi sadalīta ne vien starp dalībvalstīm, bet arī katras dalībvalsts robežās, un balstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt IAM un līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti, tādējādi atjaunojot Savienības tautsaimniecību izaugsmes potenciālu pēckrīzes situācijā, veicināt nodarbinātības radīšanu un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi.

10. grozījums

COM(2020) 408 final – 16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka atveseļošanas un noturības plāns sekmē Mehānisma mērķu sasniegšanu, tajā būtu jāietver reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi, izmantojot saskanīgu atveseļošanas un noturības plānu. Atveseļošanas un noturības plānam vajadzētu būt saderīgam ar relevantajām, konkrētai valstij raksturīgajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā, valsts reformu programmām, nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, taisnīgas pārkārtošanās plāniem un partnerību nolīgumiem un darbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Savienības fondiem. Lai pastiprinātu darbības, kas atbilst Eiropas zaļā kursa un Digitālās programmas prioritātēm, plānā būtu jāizklāsta arī pasākumi, kas skar zaļo un digitālo pārkārtošanos . Pasākumiem būtu jāļauj ātri sasniegt nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninājumos norādītos mērķrādītājus, mērķus un devumus. Visas atbalstītās darbības būtu jāveic stingrā saskaņā ar Savienības prioritātēm klimata un vides jomā.

Lai nodrošinātu, ka atveseļošanas un noturības plāns sekmē Mehānisma mērķu sasniegšanu, tajā būtu jāietver reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi, izmantojot saskanīgu , atbilstošu, efektīvu un lietderīgu atveseļošanas un noturības plānu. Atveseļošanas un noturības plānam vajadzētu būt saderīgam ar relevantajām, konkrētai valstij raksturīgajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā, valsts reformu programmām, nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, taisnīgas pārkārtošanās plāniem un partnerību nolīgumiem un darbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Savienības fondiem. Atveseļošanas un noturības plāniem vajadzētu arī būt saderīgiem ar Eiropas pievienotās vērtības principu. Lai pastiprinātu darbības, kas atbilst Eiropas zaļā kursa, Digitālās programmas , rūpniecības un MVU stratēģiju, Eiropas Prasmju programmas, Garantijas bērniem un Garantijas jauniešiem prioritātēm, plānā būtu jāizklāsta arī pasākumi, kas skar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Visas atbalstītās darbības būtu jāveic stingrā saskaņā ar Savienības prioritātēm klimata un vides jomā. Vismaz 40 % no atveseļošanas un noturības plāniem būtu jāparedz klimata un bioloģiskās daudzveidības darbību un vides ilgtspējas mērķu integrēšanai.

11. grozījums

COM(2020) 408 final – 18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstīm, sagatavojot un īstenojot atveseļošanas un noturības plānus, būtu pietiekama informācija, Padomei Eiropas pusgada ietvaros būtu jāvar apspriest atveseļošanas, noturības un pielāgotiesspējas situāciju Savienībā. Lai nodrošinātu pienācīgus pierādījumus, šīs diskusijas būtu jābalsta uz Komisijas stratēģisko un analītisko informāciju, kas pieejama Eiropas pusgada kontekstā, un , ja tā ir pieejama, informāciju par plānu īstenošanu iepriekšējos gados.

Lai dalībvalstīm, sagatavojot un īstenojot atveseļošanas plānus, būtu pietiekama informācija, Padomei un Eiropas Parlamentam Eiropas pusgada ietvaros būtu jāvar līdztiesīgi lemt par atveseļošanas un noturības situāciju Savienībā. Minētais lēmums būtu jābalsta uz stratēģisko un analītisko informāciju, ko Komisija iesniegusi Eiropas pusgada kontekstā, un uz informāciju par plānu īstenošanu iepriekšējos gados , tostarp pamatojoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu . Šis lēmums būtu arī jāsagatavo, iesaistot Eiropas Reģionu komiteju gan atveseļošanas plānu Eiropas satvara noteikšanā, gan struktūrās, kas pārrauga atbilstību Eiropas pusgadam, kā arī pilnvarojot Komiteju divreiz gadā veikt atveseļošanas plānu teritoriālās īstenošanas novērtējumu.

12. grozījums

COM(2020) 408 final – 21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu valstu atbildību un koncentrēšanos uz attiecīgajām reformām un investīcijām, dalībvalstīm, kas vēlas saņemt atbalstu, būtu jāiesniedz Komisijai pienācīgi argumentēts un pamatots atveseļošanas un noturības plāns. Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāizklāsta detalizēts tā īstenošanas pasākumu kopums, tostarp galīgie un starpposma mērķrādītāji, un tas, kāda ir atveseļošanas un noturības plāna gaidāmā ietekme uz izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko un sociālo noturību; tajā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas skar zaļo un digitālo pārkārtošanos; tajā būtu jāiekļauj arī skaidrojums par ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna saderību ar valstij specifiskajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā. Visā procesa gaitā būtu jātiecas panākt un īstenot ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.

Lai nodrošinātu valstu atbildību un koncentrēšanos uz attiecīgajām reformām un investīcijām, dalībvalstīm, kas vēlas saņemt atbalstu, būtu jāiesniedz Komisijai pienācīgi argumentēts un pamatots atveseļošanas plāns. Saskaņā ar subsidiaritātes un partnerības principiem atveseļošanas plāns būtu jāizstrādā ciešā un strukturētā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ciktāl atbalstāmās reformas un ieguldījumi ietilpst to kompetences jomā, kas noteikta valsts tiesību aktos. Atveseļošanas plānā būtu jāizklāsta detalizēts tā īstenošanas pasākumu kopums, tostarp galīgie un starpposma mērķrādītāji, un tas, kāda ir atveseļošanas plāna gaidāmā ietekme uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko un sociālo noturību; tajā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas skar zaļo un digitālo pārkārtošanos; tajā būtu jāiekļauj arī skaidrojums par ierosinātā atveseļošanas plāna saderību ar valstij specifiskajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā. Visā procesa gaitā būtu jātiecas panākt un īstenot ciešu sadarbību starp Komisiju, dalībvalstīm , Eiropas Reģionu komiteju un vietējām un reģionālajām pašvaldībām .

Pamatojums

Lai sasniegtu fonda mērķus (kohēzija, ilgtspējīga attīstība utt.), vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir galvenās politiskās kompetences un finansiālā atbildība, un tādēļ ļoti svarīgi ir atveseļošanas plānus izstrādāt ciešā un strukturētā sadarbībā ar tām. Runa ir ne tikai par instrumenta leģitimitāti un taisnīgumu, bet arī par tā efektivitāti. Turklāt instrumenta juridiskais pamats prasa, lai plānos tiktu izklāstīta finansējamo pasākumu ietekme uz kohēziju.

13. grozījums

COM(2020) 408 final – 33. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īstenošanas efektīvas uzraudzības nolūkos dalībvalstīm reizi ceturksnī Eiropas pusgada procedūras ietvaros būtu regulāri jāziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. Šie attiecīgo dalībvalstu sagatavotie ziņojumi būtu pienācīgi jāatspoguļo valstu reformu programmās, kuras būtu jāizmanto kā instruments, lai ziņotu par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

Īstenošanas efektīvas uzraudzības nolūkos dalībvalstīm reizi pusgadā būtu regulāri jāziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas plānu īstenošanā. Šie attiecīgo dalībvalstu sagatavotie ziņojumi būtu jāatspoguļo valstu reformu programmās, kuras būtu jāizmanto kā instruments, lai ziņotu par atveseļošanas plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

Pamatojums

Ceturkšņa ziņojumi varētu radīt pārmērīgu birokrātisko slogu.

14. grozījums

COM(2020) 408 final – 37. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ir lietderīgi, lai Komisija par šajā regulā paredzētā Mehānisma īstenošanu iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu. Ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par progresu, ko dalībvalstis panākušas, īstenojot apstiprinātos atveseļošanas un noturības plānus; tajā būtu jāiekļauj arī informācija par to ieņēmumu apjomu, kas Mehānismam iepriekšējā gadā piešķirts saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu sadalījumā pa budžeta pozīcijām, un to, kā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta starpniecību iegūtās summas palīdzējušas sasniegt Mehānisma mērķus.

Ir lietderīgi, lai Komisija par šajā regulā paredzētā Mehānisma īstenošanu reizi gadā iesniegtu Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai gada ziņojumu. Ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par progresu, ko dalībvalstis panākušas, īstenojot atveseļošanas plānus , un šo plānu teritoriālās īstenošanas novērtējums ; tajā būtu jāiekļauj arī informācija par to ieņēmumu apjomu, kas Mehānismam iepriekšējā gadā piešķirts saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu sadalījumā pa budžeta pozīcijām, un to, kā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta starpniecību iegūtās summas palīdzējušas sasniegt Mehānisma mērķus.

15. grozījums

COM(2020) 408 final, 1. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Ar šo regulu izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (“ Mehānisms ”). (..)	Ar šo regulu izveido Atveseļošanas fondu (“ Fonds ”). (..)

Pamatojums

Saskaņā ar 8. apsvēruma grozījumu termins “mehānisms” šķiet pārāk tehnokrātisks un var būt maldinošs, ņemot vērā to, ka fonda pamatā ir dotācijas un aizdevumi.

16. grozījums

COM(2020) 408 final – 2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.	“Savienības fondi” ir fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) YYY/XX [KNR pēctecības regula];

1.	“Savienības fondi” ir fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) YYY/XX [KNR pēctecības regula];

2.	“finanšu iemaksa” ir neatmaksājams finansiāls atbalsts, kas Mehānisma ietvaros pieejams iedalīšanai vai ir iedalīts dalībvalstīm; un

2.	“finanšu iemaksa” ir neatmaksājams finansiāls atbalsts, kas Mehānisma ietvaros pieejams iedalīšanai vai ir iedalīts dalībvalstīm;

3.	“Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads” (turpmāk “Eiropas pusgads”) ir process, kas izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) 2.-a pantā.

3.	“Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads” (turpmāk “Eiropas pusgads”) ir process, kas izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) 2.-a pantā;

“reformas”, kas ir tiesīgas saņemt Fonda atbalstu, ir reformas kuras:

i)	īsteno Līguma par Eiropas Savienību mērķus;

ii)	veicina konverģenci un reģionālo atšķirību, tostarp arī strukturālo teritoriālo ierobežojumu mazināšanu saskaņā ar regulas juridiskā pamata garu, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. pantu;

iii)	spēj piesaistīt publiskās un privātās investīcijas un stimulēt ilgtspējīgu un solidāru izaugsmi ilgtermiņā atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

5.	principa “neradīt būtisku kaitējumu” ievērošana nozīmē atturēties no tādu ar ekonomiku saistītu darbību atbalstīšanas vai veikšanas, kas rada būtisku kaitējumu vides mērķiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 (Taksonomijas regula) 17. panta noteikumiem;

6.	“minimuma aizsargpasākumi” ir Regulas (ES) 2020/852 (Taksonomijas regula) 18. pantā noteiktās procedūras.

Pamatojums

Šajā grozījumā RK atkārto definīciju, kuru tā jau bija ierosinājusi 2018. gada 5. decembrī pieņemtajā atzinumā “Reformu atbalsta programma un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija” (ECON-VI/037).

17. grozījums

COM(2020) 408 final – 4. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savukārt Atveseļošanas un noturības mehānisma konkrētais mērķis, kas nepieciešams vispārīgā mērķa sasniegšanai, ir sniegt dalībvalstīm finansiālu atbalstu, lai tās varētu sasniegt savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma un galīgos mērķrādītājus Šo konkrēto mērķi tiecas sasniegt ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Savukārt Atveseļošanas fonda konkrētais mērķis, kas nepieciešams vispārīgā mērķa sasniegšanai, ir sniegt dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām finansiālu atbalstu, lai tās varētu sasniegt savos atveseļošanas plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma un galīgos mērķrādītājus. Šo konkrēto mērķi tiecas sasniegt ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

18. grozījums

COM(2020) 408 final – 5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas [ESAI] 2. pantā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar šo Mehānismu :

Regulas [ESAI] 2. pantā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar šo Fondu :

ar Regulas [ESAI] 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto summu 334 950 000 000 EUR pašreizējās cenās, kas pieejama kā neatmaksājams atbalsts, ievērojot Regulas [EASI] 4. panta 4. un 8. punktu. Šīs summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu; Šīs summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

ar Regulas [ESAI] 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto summu 360 000 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā neatmaksājams atbalsts, ievērojot Regulas [EASI] 4. panta 4. un 8. punktu. Šīs summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu; Šīs summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

b)	ar Regulas [ESAI] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu 267 955 000 000 EUR pašreizējās cenās, kas pieejama kā aizdevuma atbalsts dalībvalstīm saskaņā ar 12. un 13. pantu, ievērojot Regulas [EASI] 4. panta 5. punktu.

b)	ar Regulas [ESAI] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu 312 500 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā aizdevuma atbalsts dalībvalstīm saskaņā ar 12. un 13. pantu, ievērojot Regulas [EASI] 4. panta 5. punktu

Pamatojums

Atjauninājums, pamatojoties uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumiem.

19. grozījums

COM(2020) 408 final – 6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Resursi no dalīti pārvaldītām programmām

Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām iedalīti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Mehānismu. Saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija minētos resursus apgūst tieši. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

Pamatojums

Šī iespēja resursus no strukturālajiem un investīciju fondiem pārnest uz atveseļošanas un noturības fondu ietver recentralizācijas risku un saskaņā ar partnerības principu īstenotās struktūrfondu un investīciju fondu pārvaldības apšaubīšanu.

20. grozījums

COM(2020) 408 final – 9. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pasākumi, kas sasaista Mehānismu ar Savienības budžeta aizsardzību gadījumā, ja tiktu konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu

1. Gadījumā, ja kādā dalībvalstī tiktu konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu, kas skar pareizas finanšu pārvaldības vai Savienības finanšu interešu aizsardzības principus, kā noteikts Regulas […/…] par Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs ir konstatētas vispārējas nepilnības tiesiskuma ziņā, 3. pantā, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu apturēt laika periodu 17. panta 1. un 2. punktā minēto lēmumu pieņemšanai vai apturēt Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumus.

Šā panta 1. punktā minēto lēmumu par maksājumu apturēšanu piemēro maksājumu pieteikumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksājumu apturēšanu.

Šīs regulas 17. pantā minētā perioda apturēšanu piemēro no nākamās dienas pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas. Maksājumu apturēšanas gadījumā piemēro Regulas […/…] par Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs ir konstatētas vispārējas nepilnības tiesiskuma ziņā, 4. panta 3. punktu.

2. Ja Komisijas novērtējums saskaņā ar Regulas […/…] par Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs ir konstatētas vispārējas nepilnības tiesiskuma ziņā, 6. pantu ir pozitīvs, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu atcelt iepriekšējā punktā minēto laika perioda vai maksājumu apturēšanu.

Attiecīgās procedūras vai maksājumus atsāk nākamajā dienā pēc apturēšanas atcelšanas.

3. Ja attiecīgā dalībvalsts neatbilstoši izmanto piešķirto finansējumu vai ja konstatētas nepilnības tiesiskuma ziņā, reģionālā un vietējā līmeņa darbības, kas palīdz risināt attiecīgās problēmas, arī turpmāk saņems Mehānisma finansējumu.

21. grozījums

COM(2020) 408 final – 10. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Maksimālā finanšu iemaksa	Maksimālā finanšu iemaksa
Lai varētu iedalīt 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu, katrai dalībvalstij pienākošos maksimālo finanšu iemaksu aprēķina, izmantojot I pielikumā izklāstīto metodiku, proti, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, apgriezto iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju un relatīvo bezdarba līmeni.	Lai laikposmā līdz 2022. gada 31. decembrim varētu iedalīt 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu, katrai dalībvalstij pienākošos maksimālo finanšu iemaksu aprēķina, izmantojot I pielikumā izklāstīto metodiku, proti, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, veselības krīzes negatīvo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju un bezdarba līmeni.

22. grozījums

COM(2020) 408 final – 11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Finanšu iemaksas iedalīšana	Finanšu iemaksas iedalīšana
1. Periodam līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija iedalīšanai dara pieejamu 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu, proti, 334 950 000 000 EUR . Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kas nepārsniedz tās 10. pantā minēto maksimālo finanšu iemaksu, lai īstenotu savus atveseļošanas un noturības plānus.	1. Periodam līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija iedalīšanai dara pieejamu 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu, proti, 252 000 000 000 EUR . Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kas nepārsniedz tās 10. pantā minēto maksimālo finanšu iemaksu, lai īstenotu savus atveseļošanas plānus.
2. Attiecībā uz periodu, kas sākas pēc 2022. gada 31. decembra un beidzas 2024. gada 31. decembrī, Komisija var rīkot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus atbilstīgi Eiropas pusgada grafikam, ar nosacījumu, ka finanšu resursi ir pieejami. Tālab tā publicē indikatīvu grafiku, kurā norādīti attiecīgajā periodā organizējamie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, un pie katra uzaicinājuma norāda iedalīšanai pieejamo summu. Lai īstenotu savu atveseļošanas un noturības plānu, katra dalībvalsts var ierosināt saņemt ne vairāk kā maksimālo summu, kas atbilst tai iedalītajai daļai no iedalīšanai pieejamās summas, kā minēts I pielikumā.	2. Attiecībā uz periodu, kas sākas pēc 2022. gada 31. decembra un beidzas 2024. gada 31. decembrī, Komisija līdz 2022. gada 15. jūnijam ierosinās pārskatīt I pielikumā izklāstīto metodiku ar mērķi vienoties par atlikušo finanšu resursu 108 000 000 000 EUR apmērā sadalījumu un ņemt vērā pandēmijas teritoriālo, ekonomisko un sociālo ietekmi laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam, pamatojoties uz konsolidētiem statistikas datiem .

Pamatojums

Attiecīgajā gadījumā vēl pieejamie resursi būtu jāpiešķir nevis pamatojoties uz “uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus”, bet gan uz faktiskajiem statistikas datiem laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam.

23. grozījums

COM(2020) 408 final – 14. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atbilstīgi 4. punktā izklāstītajiem mērķiem dalībvalstis sagatavo nacionālos atveseļošanas un noturības plānus. Šajos plānos ir izklāstīta attiecīgās dalībvalsts reformu un investīciju programma nākamajiem četriem gadiem. Atveseļošanas un noturības plānos, kas tiesīgi uz finansējumu šā instrumenta ietvaros, ir iekļauti pasākumi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanai, izmantojot saskanīgu pasākumu kopumu. Lai sagatavotu atveseļošanas un noturības plānus, dalībvalstis var izmantot tehniskā atbalsta instrumentu saskaņā ar Regulu XX/YYYY [ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu]. Pasākumi, kas sākas no 2020. gada 1. februāra un ir saistīti ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām, turpmāk ir tiesīgi saņemt atbalstu. Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju un Savienības saistības Parīzes nolīguma un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, vismaz 40 % no katra atveseļošanas un noturības plāna summas tiks veltīti klimata un bioloģiskās daudzveidības darbību, kā arī vides ilgtspējas mērķu integrēšanai. Komisija, izmantojot deleģēto aktu, pieņem attiecīgo metodiku, lai palīdzētu dalībvalstīm šo prasību izpildīt.

Ņemot vērā atveseļošanas instrumenta Next Generation EU uz nākotni vērsto ievirzi un atzīstot Digitālo prasmju programmas, Garantijas bērniem un Garantijas jauniešiem nozīmīgumu, lai mūsdienu jaunieši nekļūtu par “norobežošanas paaudzi”, katrs atveseļošanas un noturības plāns palīdz mazināt ilgstoša kaitējuma risku jauniešu izredzēm darba tirgū un vispārējai labjutībai, izmantojot visaptverošus risinājumus nodarbinātības, izglītības un prasmju jomā un uz jauniešiem vērstus reakcijas pasākumus.

24. grozījums

COM(2020) 408 final — 15. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts iesniegtais atveseļošanas un noturības plāns ir pielikums valsts reformu programmai, un to oficiāli iesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim. Plāna projektu dalībvalsts var iesniegt, sākot no iepriekšējā gada 15. oktobra, kopā ar nākamā gada budžeta projektu.	Dalībvalsts atveseļošanas plānu oficiāli iesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.

Pamatojums

Eiropas pusgada ietvaros noteiktos termiņus ir grūti iedomāties kā “pielikumu” atveseļošanas un noturības plāniem, nemaz nerunājot par to “iepriekšēju paziņošanu” vairāk nekā sešus mēnešus iepriekš. Lai kompetentās iestādes varētu iesniegt savus plānus, tām jābūt lielākai elastībai un pielāgošanās spējai.

25. grozījums

COM(2020) 408 final – 15. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atveseļošanas un noturības plāns ir pienācīgi argumentēts un pamatots. Tajā jo īpaši nosaka šādus elementus:

(..)

Atveseļošanas plāns ir pienācīgi argumentēts un pamatots. Tajā jo īpaši nosaka šādus elementus:

(..)

c)	skaidrojums par to, kā plāna pasākumi sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un palīdzēs risināt no tām izrietošās problēmas;

c)	skaidrojums par to, kā plāna pasākumi veicinās ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un palīdzēs risināt no tām izrietošās problēmas;

26. grozījums

COM(2020) 408 final – 15. panta 3. punkta d) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

detalizēts skaidrojums par to, kā ar pasākumiem paredzēts nodrošināt, ka vismaz 40 % no atveseļošanas un noturības plānam pieprasītās summas palīdz integrēt klimata un bioloģiskās daudzveidības darbības un vides ilgtspējas mērķus, pamatojoties uz metodiku, ko Komisija sniegusi saskaņā ar 14. panta 1. punktu;

27. grozījums

COM(2020) 408 final – 15. panta 4. punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sagatavojot atveseļošanas plāna priekšlikumus un ciktāl atbalstāmās reformas un ieguldījumi ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē, kas noteikta valsts tiesiskajā regulējumā, dalībvalstis izveido mehānismu strukturētai sadarbībai ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tās pilnībā piedalītos šajā sagatavošanā un tiktu ievērots subsidiaritātes princips. Dalībvalstis to norāda atveseļošanas plānā.

Pamatojums

Sk. 21. apsvērumam ierosināto grozījumu.

28. grozījums

COM(2020) 408 final – 16. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija novērtē atveseļošanas un noturības plāna nozīmīgumu un saskanīgumu un to, kā tas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, un šajā nolūkā ņem vērā šādus kritērijus:

(..)

Komisija novērtē atveseļošanas plāna nozīmīgumu un saskanīgumu un to, kā tas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, un šajā nolūkā ņem vērā šādus kritērijus:

(..)

b)	vai plānā ir iekļauti pasākumi, kas efektīvi sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no tām izrietošās problēmas;

b)	vai plānā ir iekļauti pasākumi, kas efektīvi sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos , veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu vai palīdz risināt no tām izrietošās problēmas;

29. grozījums

COM(2020) 408 final – 20. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

20. pants

Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā

20. pants

Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā

Attiecīgā dalībvalsts reizi ceturksnī Eiropas pusgada procedūras ietvaros ziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas un noturības plānu, tostarp 17. panta 6. punktā minētās operacionālās kārtības īstenošanā. Tālab dalībvalstu ceturkšņa ziņojumus pienācīgi atspoguļo valstu reformu programmās, kuras izmanto kā instrumentu, lai ziņotu par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

Attiecīgā dalībvalsts reizi pusgadā ziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas plānu, tostarp 17. panta 6. punktā minētās operacionālās kārtības īstenošanā Tālab dalībvalstu ziņojumus pienācīgi atspoguļo valstu reformu programmās, kuras izmanto kā instrumentu, lai ziņotu par atveseļošanas plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

Pamatojums

Sk. 33. apsvērumam ierosināto grozījumu.

30. grozījums

COM(2020) 408 final – 22. pants (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats

1. Komisija sagatavo atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu (“Rezultātu pārskats”), norādot katras dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānos noteikto reformu un investīciju īstenošanas statusu.

2. Rezultātu pārskats ietver galvenos rādītājus, piemēram, sociālos, ekonomikas un vides rādītājus, kas novērtē atveseļošanas un noturības plānos reģistrēto progresu katrā no prioritārajām politikas jomām, kuras ietilpst šīs regulas tvērumā, kā arī kopsavilkumu par klimatam un citiem vides mērķiem atvēlēto izdevumu minimālo daļu ievērošanas pārraudzību.

3. Rezultātu pārskatā norāda, kādā mērā ir sasniegti attiecīgi atveseļošanas un noturības plānu starpposma mērķrādītāji, un konstatētos trūkumus to īstenošanā, kā arī Komisijas ieteikumus attiecīgo trūkumu novēršanai.

4. Rezultātu pārskatā arī sniedz kopsavilkumu par galvenajiem ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to atveseļošanas un noturības plāniem.

5. Rezultātu pārskatu izmanto kā pamatu pastāvīgai paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm, ko veic kā regulāru un strukturētu dialogu.

6. Rezultātu pārskatu pastāvīgi atjaunina un publisko Komisijas tīmekļa vietnē. Tajā norāda maksājumu pieprasījumu, maksājumu, kā arī finanšu iemaksu apturēšanas un atcelšanas statusu.

7. Ar rezultātu pārskatu Komisija iepazīstina uzklausīšanā, ko rīko Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas.

Pamatojums

Pasākumu efektivitātei jābūt izmērāmai un pārredzamai.

Priekšlikums regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

31. grozījums

COM(2020) 409 final – 4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Minēto reformu prioritāšu atbalstam dalībvalstis izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju. Šīs stratēģijas iesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tā var izklāstīt un koordinēt prioritātes, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma. Tām arī būtu jāpalīdz saskaņotāk izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt tā finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas tiek piešķirts no strukturālajiem un kohēzijas fondiem Savienības atbalstītu programmu, kā arī no citām programmām.

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”), kas ietver Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un kurā ir integrēti ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbilstīgi to kompetencei izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju minēto reformu prioritāšu atbalstam. Šīs stratēģijas iesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tā var izklāstīt un koordinēt prioritātes, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma. Tām arī būtu jāpalīdz saskaņotāk izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt tā finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas tiek piešķirts no strukturālajiem un kohēzijas fondiem Savienības atbalstītu programmu, no Atveseļošanas fonda un programmas InvestEU, kā arī no citām programmām.

Pamatojums

Šā punkta saturs būtu jāsaskaņo ar regulas priekšlikuma saturu, ar Iestāžu nolīgumu par programmu InvestEU, kā arī ar priekšlikumu par atveseļošanas un noturības mehānismu, tostarp attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomas atzīšanu Eiropas pusgadā. Ir arī jāatgādina, ka Eiropas pusgadā ir jāņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķi.

32. grozījums

COM(2020) 409 final – 8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai vajadzētu būt tehniskā atbalsta instrumenta vispārējam mērķim, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas ekonomiskajai un sociālajai atveseļošanai, noturībai un konverģencei. Lai to panāktu, instrumentam būtu jāpalīdz stiprināt dalībvalstu administratīvās spējas īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, valsts pārvalde, ekonomika un sociālā nozare.

Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai vajadzētu būt tehniskā atbalsta instrumenta vispārējam mērķim, atbalstot dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas ekonomiskajai un sociālajai atveseļošanai, noturībai un konverģencei. Lai to panāktu, instrumentam būtu jāpalīdz stiprināt dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās spējas īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, valsts pārvalde, ekonomika un sociālā nozare.

Pamatojums

Ir jānodrošina konsekvence ar regulas priekšlikuma 2. un 4. pantu, kurā noteikts, ka instrumenta mērķis ir atbalstīt visas dalībvalstu publiskās iestādes, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir atbildīgas par būtiskas Eiropas Savienības tiesību aktu daļas īstenošanu, kā arī par vairāk nekā pusi publisko ieguldījumu un vienas trešdaļas publisko izdevumu kopumā.

33. grozījums

COM(2020) 409 final – 10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt reformu vajadzības visās galvenajās ekonomikas un sabiedrības jomās, Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma būtu jāturpina sniegt tehniskais atbalsts dažādām politikas jomām, tostarp jomām , kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Komisijai pēc valsts iestādes pieprasījuma būtu jāturpina sniegt tehniskais atbalsts jomās , kas vajadzīgas, lai īstenotu Līguma par Eiropas Savienību mērķus, un kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, vietējo preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību , kā arī dzimumu līdztiesību . Īpašs uzsvars būtu jāliek uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos , īpašu uzmanību pievēršot centieniem mazināt digitālo plaisu, kas skar sievietes .

Pamatojums

Konsekvences nodrošināšana ar leģislatīvajiem grozījumiem 2. un 4. pantā. Sk. 8. apsvērumam ierosināto grozījumu.

34. grozījums

COM(2020) 409 final – 2. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) “tehniskais atbalsts” ir pasākumi, kas palīdz dalībvalstīm veikt institucionālas, administratīvas, izaugsmi sekmējošas un noturību palielinošas reformas;

(1) “tehniskais atbalsts” ir pasākumi, kas palīdz valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm veikt institucionālas, administratīvas, ilgtspējīgu izaugsmi un kohēziju sekmējošas un noturību palielinošas reformas. Lai reformas varētu atbalstīt, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, tām jāatbilst šādiem kritērijiem:

i)	tās ir vajadzīgas, lai īstenotu Līguma par Eiropas Savienību mērķus;

ii)	tās veicina konverģenci un reģionālo atšķirību mazināšanu saskaņā ar regulas juridiskā pamata garu, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. pantu; un

iii)	tās spēj piesaistīt publiskās un privātās investīcijas un stimulēt ilgtspējīgu un solidāru izaugsmi ilgtermiņā atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem ;

Pamatojums

Lai būtu konsekvence ar 2. panta (2) punktu un 4. pantu attiecībā uz instrumenta adresātiem un ar 3., 4. un 5. pantu attiecībā uz reformu mērķi.

35. grozījums

COM(2020) 409 final – 3. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Instrumenta vispārējais mērķis ir sekmēt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai panāktu ekonomikas un sociālo atveseļošanu, noturību un augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos nostiprināt administratīvās spējas nolūkā īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldības struktūras, valsts pārvalde, ekonomikas un sociālā nozare.

Instrumenta vispārējais mērķis ir sekmēt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, atbalstot dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai panāktu ekonomikas un sociālo atveseļošanu, noturību un augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām to centienos nostiprināt administratīvās spējas nolūkā īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldības struktūras, valsts pārvalde, ekonomikas un sociālā nozare.

36. grozījums

COM(2020) 409 final – 5. panta e) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

politika digitālās un zaļās pārkārtošanās īstenošanai, e-pārvaldes risinājumi, e-iepirkums, savienojamība, piekļuve datiem un to pārvaldība, e-mācības, uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu izmantošana, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības vides pīlārs, klimatrīcība, mobilitāte, aprites ekonomikas sekmēšana, energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana, atjaunojamie energoresursi, enerģijas piegādes dažādošanas nodrošināšana un enerģētiskās drošības panākšana, kā arī zemkopības nozarē – augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, zvejniecība un lauku apvidu ilgtspējīga attīstība; un

politika digitālās un zaļās pārkārtošanās īstenošanai, e-pārvaldes risinājumi, e-iepirkums, savienojamība, piekļuve datiem un to pārvaldība, e-mācības, uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu izmantošana, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības vides pīlārs, klimatrīcība, mobilitāte, aprites ekonomikas sekmēšana, ūdens aprites cikls, energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana, atjaunojamie energoresursi, enerģijas piegādes dažādošanas nodrošināšana un enerģētiskās drošības panākšana, kā arī zemkopības nozarē – augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, zvejniecība un lauku apvidu ilgtspējīga attīstība; un

Pamatojums

Ūdensapgādes nozarei ir būtiska stratēģiska nozīme Eiropas iedzīvotāju un ekonomikas labklājībā, jo ūdens ir būtisks resurss un ar to saistītā ekonomikas nozare rada ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas. Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir svarīgs mērķis cīņā pret klimata pārmaiņām.

37. grozījums

COM(2020) 409 final – 8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalsts , kura vēlas saņemt tehnisko atbalstu no šā instrumenta, iesniedz Komisijai tehniskā atbalsta pieprasījumu, norādot politikas jomas un atbalsta prioritātes, kuras ietilpst 5. pantā noteiktajā darbības jomā. Minētos pieprasījumus iesniedz līdz kalendārā gada 31. oktobrim. Komisija var sniegt norādījumus par galvenajiem elementiem, kas iekļaujami atbalsta pieprasījumā.

1. Valsts, reģionālā vai vietējā iestāde , kura vēlas saņemt tehnisko atbalstu no šā instrumenta, iesniedz Komisijai tehniskā atbalsta pieprasījumu, norādot politikas jomas un atbalsta prioritātes, kuras ietilpst 5. pantā noteiktajā darbības jomā. Minētos pieprasījumus iesniedz līdz kalendārā gada 31. oktobrim. Komisija var sniegt norādījumus par galvenajiem elementiem, kas iekļaujami atbalsta pieprasījumā.

2. Dalībvalstis drīkst iesniegt pieprasījumu tehniskā atbalsta saņemšanai šādos apstākļos, kas saistīti ar:

2. Valsts, reģionālās vai vietējās iestādes drīkst iesniegt pieprasījumu tehniskā atbalsta saņemšanai šādos apstākļos, kas saistīti ar:

a)	to reformu īstenošanu, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, lai jo īpaši atbalstītu atveseļošanu [saskaņā ar Regulu (ES) Nr. YYY/XX], panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un lielāku noturību;

(..)

a)	to reformu īstenošanu, ko valsts, reģionālās vai vietējās iestādes veic pēc savas iniciatīvas, lai jo īpaši atbalstītu atveseļošanu [saskaņā ar Regulu (ES) Nr. YYY/XX], panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un lielāku noturību;

(..)

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Par tā saukto Atveseļošanas un noturības mehānismu

atzinīgi vērtē faktu, ka šā jaunā instrumenta budžeta apjoms, kuru veido 360 miljardi euro dotāciju veidā un 312,5 miljardi euro aizdevumu veidā, kas jāpiešķir līdz 2024. gada beigām, sniedz atbilstīgu makroekonomisku atbildi uz Eiropas Savienības vēsturē visdziļāko recesiju, kas to skars 2020. gadā ar IKP samazināšanos par 8,3 % (1). RK arī atbalsta priekšlikumā paredzēto līdzsvaru starp dotācijām un aizdevumiem. Sociālekonomisko atšķirību turpmākas palielināšanās risks attaisno Eiropas atveseļošanas plāna un ES budžeta laikposmam pēc 2020. gada ātru pieņemšanu un ieviešanu no 2020. gada rudens;

uzsverot, ka priekšlikuma juridiskais pamats (LESD 175. pants) skar kohēzijas mērķi, RK pauž bažas par Komisijas priekšlikuma vājo teritoriālo dimensiju, ņemot vērā to, ka koronavīrusa krīzes sociālās un ekonomiskās sekas ir nevienmērīgi sadalītas starp dalībvalstīm un katras dalībvalsts robežās – starp reģioniem. Tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, ietekme uz veselību un cilvēkiem lielā mērā bija ļoti teritoriāla un ka veselības aizsardzības un aprūpes iespējas ir nevienmērīgi sadalītas; otrkārt, arī profilakses pasākumu ilgums un stingrība bija atšķirīga atkarībā no veselības stāvokļa reģionā; un, treškārt, daži ekonomikas sektori ir nesamērīgi skarti, kā rezultātā sociālā un ekonomiskā ietekme vietējā un reģionālajā līmenī ir atkarīga no vissvarīgākajām nozarēm, nodarbinātības struktūras un globālo vērtības ķēžu ietekmes katrā reģionā. Tāpēc bez konkrētiem mazināšanas pasākumiem koronavīrusa krīze var radīt vai pastiprināt reģionālās atšķirības dalībvalstīs un starp tām. Ieguldījumu prioritāšu priekšplānā jāizvirza kohēzija un solidaritāte;

brīdina, ka Eiropas pusgads kā fonda (t. s. “mehānisma”) pārvaldības veids joprojām ir centralizēts un lejupējs, un tas nav piemērots instrumentam, kura mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un reģionālo kohēziju; tāpēc atkārtoti pauž priekšlikumu par rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai Eiropas pusgadā (2). Šis kodekss ir steidzamāks un nepieciešams nekā jebkad agrāk, lai Eiropas pusgadu padarītu pārredzamāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku, kā arī efektīvāku, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

atzīst, ka īpašie Eiropas Atveseļošanas instrumenta pasākumi ir iespēja visiem reģioniem, jo īpaši tiem, kurus vissmagāk skārusi Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze, veicināt savu ekonomikas modeļu modernizāciju un padarīt tos produktīvākus un noturīgākus. Tomēr Komiteja pauž nožēlu par to, ka ierosinātais sadales koeficients pirmajai daļai 70 % apmērā no saistībām, veicot pārvietojumus no atveseļošanas fonda, ir balstīts uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, kas attiecas uz situāciju pirms veselības krīzes, un tajā nav ņemta vērā pandēmijas ietekme uz šiem rādītājiem, jo krīzes ekonomiskā ietekme jau sākotnēji ir nevienmērīgi sadalīta starp reģioniem;

norāda, ka ekonomikas lejupslīde notiek laikā, kad daudzas svarīgas rūpniecības nozares digitālās un vides pārveides dēļ jau saskaras ar nopietnām problēmām. Lai pārvaldītu pārmaiņas, ES nedrīkst atpalikt no globālās konkurences inovācijas jomā. Tas prasa ievērojamus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, kā arī prasmju apguvē un kvalifikācijas celšanā; lai nodrošinātu šādu ieguldījumu iespēju, būtu jāizmanto arī Atveseļošanas un noturības mehānisms;

tādēļ uzstāj, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāpiedalās atveseļošanas plānu izstrādē, izmantojot strukturētu sadarbību ar dalībvalstīm, jo atbalstāmās reformas un ieguldījumi ietilpst vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē, un ņemot vērā valsts tiesisko regulējumu par pilnvaru sadalījumu starp pārvaldības līmeņiem. Komiteja mudina Komisiju šajā nolūkā jau 2020. gada rudenī nākt klajā ar pamatnostādnēm, kuras būtu apspriestas ar RK. Savukārt Komiteja apņemas divreiz gadā organizēt novērtējumu par atveseļošanas un noturības plānu teritoriālo īstenošanu;

turklāt uzskata, ka Eiropas pusgada ietvaros noteiktie termiņi nešķiet piemēroti atveseļošanas plānu pievienošanai valsts reformu programmām, nemaz nerunājot par to “iepriekšēju paziņošanu” vairāk nekā sešus mēnešus iepriekš. Lai kompetentās iestādes varētu iesniegt savus plānus, tām jābūt lielākai elastībai un pielāgošanās spējai;

pieņem zināšanai faktu, ka š. g. 17. septembrī Komisija paziņoja par atveseļošanas un noturības plānu pamatnostādņu (3) un gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas vienlaicīgu publicēšanu. Šajā sakarā Komiteja norāda:

—	šķiet, ka Komisija tagad ierosina apvienot valstu atveseļošanas un noturības plānus un valstu reformu programmas un vairs neplāno ierosināt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus,

—

lai gan Komisija aicina dalībvalstis “aprakstīt savu atveseļošanas un noturības plānu institucionālo raksturu, kā arī valsts/reģionālo parlamentu, citu reģionālo/vietējo iestāžu un valsts konsultatīvo struktūru, piemēram, valsts fiskālo padomju un valsts produktivitātes padomju, lomu lēmumu pieņemšanas procesā, kura rezultātā tiek pieņemti/iesniegti atveseļošanas un noturības plāni”, tomēr netiek izvirzītas nekādas prasības iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības to sagatavošanā,

—	nešķiet, ka teritoriālā dimensija būtu programmatiska prioritāte šajos dokumentos,

—

Komisija nāk klajā ar 7 pamatiniciatīvām (4), kurās, paredzams, tiks ņemti vērā atveseļošanas un noturības plāni. Šīs pamatiniciatīvas var šķist kā papildu ierobežojumi atveseļošanas un noturības plānu stratēģiskajai plānošanai. Turklāt neviena no šīm 7 pamatiniciatīvām neattiecas uz sociālo kohēziju, lai gan to negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija;

RK ierosina kopā ar Eiropas Komisiju rīkot “Atveseļošanas un noturības forumu”, kura mērķis būtu plašāk iesaistīt pašvaldības atveseļošanas plāna īstenošanā un novērtēt šā plāna ieguldījumu kohēzijā un zaļajā un digitālajā pārejā;

visbeidzot norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vairāk nekā pusi no publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā; liela daļa no šiem ieguldījumiem ir saistīta ar tādiem svarīgiem sektoriem kā veselības aprūpe, izglītība, sociālie pakalpojumi, mājokļi, transports un tūrisms; tādēļ būtu absurdi, ja vietējām un reģionālajām pašvaldībām nebūtu iespējas izmantot šo atbalstu publiskajiem ieguldījumiem, kas ir īpaši nepieciešams krīzes laikā: pēdējā desmitgade ir parādījusi negatīvās procikliskās sekas, ko rada publisko ieguldījumu samazināšana, ko bieži izmanto kā pielāgojamu mainīgo lielumu budžeta ierobežojumu kontekstā;

10.

uzsver ierosinātā instrumenta nozīmi klimata jomā, taču uzskata, ka atveseļošanas plānos vismaz 40 % no izdevumiem būtu jānovirza klimata pasākumiem, lai Eiropas Savienība varētu izpildīt savas saistības klimata jomā. RK arī uzskata, ka Komisijas priekšlikumā būtu jāiekļauj visi ilgtspējīgas attīstības mērķi kā stratēģiskās plānošanas satvars;

11.

iebilst pret iespēju resursus no strukturālajiem un investīciju fondiem pārnest uz atveseļošanas un noturības instrumentu (6. pants), jo šī iespēja ietver recentralizācijas risku un saskaņā ar partnerības principu īstenotās struktūrfondu un investīciju fondu pārvaldības apšaubīšanu;

12.

uzskata, ka makroekonomisko nosacījumu piemērošana ir lietderīgs pasākums, kas palīdzētu nodrošināt ES līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu dalībvalstīs;

13.

atkārtoti prasa skaidri noteikt reformas, kuras saskaņā ar subsidiaritātes principu var atbalstīt ar līdzekļiem no Atveseļošanas fonda vai tehniskā atbalsta instrumenta, norādot, ka tām jāatbilst šādiem kritērijiem:

i)	jāattiecas uz ES Līguma mērķu īstenošanu;

ii)	jāveicina konverģence un reģionālo atšķirību mazināšana saskaņā ar juridiskā pamata garu, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. pantu;

iii)	jāspēj atraisīt publiskās investīcijas un stimulēt ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

14.

uzsver: lai ieviestu atveseļošanas un noturības “fondu”, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas īsteno projektu, ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums valsts atbalsta jomā ES un valsts līmenī. Jo īpaši minētajām pašvaldībām ir jāzina, vai Eiropas satvars valsts atbalsta jomā tiks noteikts pēc ad hoc principa, lai ņemtu vērā atbalsta apjoma palielināšanu un saņemtu garantijas par atbalsta paziņošanas pienākumiem un termiņiem;

15.

uzsver, ka nosaukums “mehānisms” lielākajai daļai cilvēku šķiet pārāk tehnokrātisks un nesaprotams, kā arī pārprotams dažās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tādējādi radot šķēršļus decentralizētai komunikācijai par Eiropas Savienības rīcību atveseļošanai un noturībai; tāpēc ierosina terminu “mehānisms” aizstāt ar “fondu”;

Par tehniskā atbalsta instrumentu

16.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iesniegusi priekšlikumu regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu, kas varētu palīdzēt stiprināt publisko iestāžu administratīvo spēju un tādējādi uzlabot reformu īstenošanu un publiskās pārvaldības efektivitāti;

17.

stingri atbalsta to, ka instruments tiktu paredzēts ne tikai valstu pārvaldes iestādēm, bet arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā norādīts priekšlikuma 2. pantā;

18.

tomēr uzskata, ka regulas priekšlikums ir jāprecizē un jāpadara konsekventāks, jo īpaši tā 8. pants par tehniskā atbalsta pieprasījumu, kuru jāvar iesniegt arī valsts iestādei 2. panta izpratnē, nevis tikai dalībvalstij.

Briselē, 2020. gada 14. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Sk. Eiropas Savienības Revīzijas palātas ziņojumu šajā jautājumā (2020. gada 2. jūlijs).

https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/RW20_01/RW_Tracking_climate_spending_LV.pdf

(1) Komisijas ekonomikas vasaras prognoze (2020. gada jūlijs): https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip132_en.pdf

(2) RK atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai”, ziņotājs – Rob Jonkman (NL/ECR), pieņemts 2017. gada 11. maijā. Atsauce: COR-2016-05386 (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

(3) Pašlaik pieejamas tikai angļu valodā.

(4) Tīras tehnoloģijas un atjaunojamie energoresursi; ēku fonda energoefektivitāte; inovatīva mobilitāte; savienojamība (5G, optiskā šķiedra); valsts pārvaldes modernizācija; Eiropas mākoņdatošanas attīstība industriālajiem datiem, kā arī jaudīgu mikroprocesoru izvēršana; izglītības sistēmu digitalizācija un digitālo prasmju veidošana.