Eiropas Reģionu komitejas perspektīvas atzinums “ES tīra gaisa politikas nākotne saistībā ar nulles piesārņojuma mērķi”

(2020/C 324/06)

Ziņotājs: János Ádám KARÁCSONY (HU/PPE), Tahitótfalu domes loceklis Atsauces dokuments: perspektīvas atzinums

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievadpiezīmes

1.

atzinīgi vērtē jaunās Eiropas Komisijas ierosināto Eiropas zaļo kursu (1), nulles piesārņojuma mērķi virzībā uz vidi bez toksīniem – tā ir viena no trim prioritātēm, ko minējis jaunais vides komisārs, – un jo īpaši gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu, kas jāpieņem 2021. gadā;

2.

atzīmē: Eirobarometra 2019. gada īpašā aptauja par attieksmi pret gaisa kvalitāti liecina, ka Eiropas Savienībā pieaug sabiedrības atbalsts vērienīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti. Pieaugošās bažas par gaisa piesārņojumu apstākļos, kad jaunieši intensīvi iestājas par vides aizsardzību, ir sākumpunkts vērienīgai rīcībai šajā jomā;

3.

norāda, ka Eiropas Savienībā gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais ar vidi saistītais veselības apdraudējums, kas ik gadu izraisa gandrīz 500 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu (desmit reizes vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumu dēļ). Gaisa piesārņojums ir saistīts ar elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu slimībām, insultu un vēzi. Tas arī būtiski negatīvi ietekmē klimatu, ekosistēmas, apbūvēto vidi, tostarp kultūras mantojumu, un ekonomiku;

4.

norāda, ka ir svarīgi šo pieredzi, kas gūta no Covid-19 pandēmijas, iekļaut turpmākajā politikā. No vienas puses, iespējams, ka pastāv saikne starp gaisa piesārņojumu un Covid-19 vīrusa infekcijas seku smagumu (2), tāpēc cīņai pret gaisa piesārņojumu jābūt vienai no galvenajām ES atveseļošanas plāna prioritātēm. No otras puses, komandantstundas laikā būtiski samazinoties satiksmei, rūpnieciskajai ražošanai un citām darbībām, ievērojami samazinājās arī gaisa un trokšņa piesārņojums. Iedzīvotāji varēja uzskatāmāk pārliecināties, ka veselībai labvēlīgāka vide, mazāk intensīva satiksme, vairāk atklātu sabiedrisko platību un dabā balstīti risinājumi ir būtiski svarīgi cilvēku labklājībai. Ir liels atbalsts tam, lai tiktu izmantota šī vēsturiskā iespēja veidot kaut ko labāku;

5.

konstatē, ka gaisa kvalitāte Eiropā pēdējo gadu laikā ir turpinājusi pakāpeniski uzlaboties, bet daudzas dalībvalstis neizpilda pašreizējos standartus, un vairāk nekā pusei no tām pašlaik piemēro pārkāpuma procedūras. Atzīmē arī, ka smalko daļiņu (PM 2,5) līmenis Eiropā – viens no cilvēka elpošanas sistēmai visbīstamākajiem gaisa piesārņojuma veidiem – nav būtiski pazeminājies;

6.

atzinīgi vērtē darbu, ko veic dalībvalstis, Eiropas iestādes un starptautiskās organizācijas gaisa piesārņojuma novērtēšanas un novēršanas jomā (3);

7.

atkārtoti aicina īstenot integrētu pieeju, vērienīgu Eiropas politiku, kas orientēta uz piesārņojuma avotiem, un saikni starp imisiju un emisiju politiku gan mērķu, gan termiņu ziņā (4). Aicina ņemt vērā gan secinājumus, ko devusi apspriešanās ar RK reģionālajiem centriem (Regional Hubs) (5), kurā tika aplūkota Gaisa kvalitātes direktīvas (AAQ) un Direktīvas par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC) īstenošana, gan ieteikumus, kas sniegti RK atzinumā “Virzībā uz Astoto vides rīcības programmu” (6);

8.

atgādina par vietējo un reģionālo pašvaldību īpašo atbildību par nākamajām paaudzēm šajā jomā, kā arī par šodienas cilvēkiem, jo īpaši neaizsargātākajām grupām, un, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 krīzes laikā, ir pārliecināta ka pārmaiņas ir iespējamas. Tādēļ sniedz šādus ieteikumus;

Iespējamās jaunās iniciatīvas

Leģislatīvi pasākumi

9.

norāda uz atbilstības pārbaudes secinājumu, ka AAQ direktīvas ir daļēji uzlabojušas gaisa kvalitāti, taču ir iespējami turpmāki uzlabojumi. RK iesaka, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, šādas pārskatīšanas procesā apsvērt iespēju iekļaut ultrasmalkas daļiņas un melno oglekli, jo tiem abiem ir paaugstināta negatīva ietekme uz veselību. Turklāt, analizējot ietekmi uz veselību, galvenā uzmanība būtu jāpievērš nevis gaisa kvalitātes novērtēšanai, bet gan jāmēra cilvēku pakļautība gaisa piesārņojumam; ar nepacietību gaida attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus noteiktajā laikā un vajadzības gadījumā atbalstīs šīs procedūras ar priekšlikumiem no vietējā un reģionālā viedokļa;

10.

piekrīt, ka pašreizējie noteikumi par monitoringu ir labs pamats, kas ļauj iegūt salīdzināmus un uzticamus gaisa kvalitātes mērījumu datus. Tomēr būtu jāturpina saskaņot atsevišķu dalībvalstu izstrādātās monitoringa sistēmas. RK iesaka vietējās un reģionālās pašvaldības ciešāk iesaistīt konkrētu mērīšanas vietu noteikšanā;

11.

norāda: Eiropas Revīzijas palātas sniegtā informācija liecina, ka ES gaisa kvalitātes standarti tika noteikti gandrīz pirms 20 gadiem un ka daži no tiem ir daudz zemāki nekā PVO pamatnostādnes un tas līmenis, kas ieteikts, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par ietekmi uz cilvēka veselību;

12.

atbalsta Eiropas Komisijas paziņojumu, ka tā ierosinās stingrāk saskaņot gaisa kvalitātes standartus ar PVO pamatnostādnēm, kuras pašlaik tiek pārskatītas, taču vērš uzmanību uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. Ņemot vērā to dalībvalstu lielo skaitu, kuras neizpilda spēkā esošos standartus, ir lietderīgi vajadzības gadījumā sniegt papildu palīdzību īstenošanā un noteikt piemērotus un stingri uzraudzītus atbilstības nodrošināšanas termiņus. RK uzskata, ka emisiju noteikumi ir īpaši efektīva pieeja, un tāpēc iesaka pievērst lielāku uzmanību to pastiprināšanai; tajā pašā laikā RK ir gandarīta, ka dažas dalībvalstis, reģioni un pilsētas pēc savas iniciatīvas var piemērot un jau piemēro stingrākas robežvērtības, ja to vēlas;

13.

uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš emisiju regulējumam, jo tas ir labāks veids, kā panākt gaisa tīrību, samazinot emisijas to rašanās vietā (piesārņojuma novēršana). NEC direktīvā ir noteiktas vērienīgas samazināšanas saistības dalībvalstīm, taču ir vajadzīgi arī ES mēroga noteikumi nozarēm. ES tiesību akti var nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, jo stingrākas vietējās emisiju samazināšanas prasības var negatīvi ietekmēt ekonomiku. Ar ES tiesību aktiem būtu jānovērš arī piesārņojuma novirzīšana uz citām vietām, piemēram, uz blakus esošām pilsētām, valstīm vai kontinentiem, vai situācija, ka uz Austrumeiropas valstīm, Āfriku vai citām pasaules daļām eksportē dīzeļdzinēja automobiļus no Rietumeiropas pilsētām, kas aizliedz to izmantošanu. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš dažām jomām, kurās nav nesen izstrādāta regulējuma: tās ietver (iekšzemes) kuģniecību, ar izplūdi nesaistītas autotransporta emisijas (bremžu un riepu nolietojums), ar dīzeļdegvielu darbināmus (pilsētu elektroenerģijas) ģeneratorus, aviāciju, mazas (< 1 MWth) sadedzināšanas iekārtas, piemēram, dzīvojamo ēku malkas un ogļu krāsnis un apkures katlus. Īpaša uzmanība jāpievērš reālas braukšanas un reālas lietošanas apstākļiem;

Finansējums

14.

norāda, ka kopumā trūkst īpaša ES finansējuma gaisa kvalitātes pasākumiem, gaisa kvalitātes plānu izstrādei un īstenošanai, kā arī gaisa kvalitātes uzraudzībai reāllaikā un uzlabošanai vispār. Arī finansējuma saņemšanas process tiek uzskatīts par sarežģītu, tāpēc tas ir būtiski jāvienkāršo, lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi pieteikties uz finansējumu ir veiksmīgi. Vācot finanšu līdzekļus šim finansējumam, būtu jābalstās uz principu “piesārņotājs maksā”;

15.

norāda, ka liels cieto daļiņu piesārņojums īpaši ietekmē lielās pilsētu aglomerācijas, spēcīgi industrializētus reģionus un visnabadzīgākās ES teritorijas, kuras daudzos gadījumos saskaras arī ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc pārkārtošana nozarēs (lauksaimniecības, transporta, rūpniecības un enerģētikas jomā) un gaisa piesārņojuma jautājums būtu jārisina integrēti, katram gadījumam piemērojot īpaši pielāgotu pieeju. Finansējums ir būtisks, jo panākumus gaisa kvalitātes programmu īstenošanā būtiski ietekmē finanšu resursi. Turklāt dažos reģionos ir ne tikai nelabvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi, bet arī nelabvēlīgi ģeogrāfiskie vai klimatiskie apstākļi, tāpēc cīņai pret gaisa piesārņojumu ir vajadzīgs papildu finansiālais un tehniskais atbalsts;

16.

uzsver ar pāreju uz ilgtspēju saistītās problēmas – tostarp gaisa kvalitātes uzlabošanu –, kas ietekmē vietējās un reģionālās kopienas. RK atzinīgi vērtē EK Paziņojumu “ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” un aicina Komisiju vienkāršot un uzlabot piekļuvi ES finansējuma iespējām, it īpaši ERAF, LIFE, ELFLA un Taisnīgas pārkārtošanās fondam, lai sasniegtu plašākus mērķus, kas labvēlīgi ietekmēs arī gaisa kvalitāti, tostarp tos, kas iekļauti gaisa kvalitātes plānos saskaņā ar AAQ direktīvām. Šajā kontekstā ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt saskaņotību starp ES finansētajiem projektiem un valsts, reģionālo un vietējo iestāžu politiku, lai maksimāli palielinātu to ietekmi; tādēļ aicina dalībvalstis, tāpat kā Eiropas Komisiju, veicināt ciešu sadarbību ar vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldībām, izstrādājot atbilstošas stratēģijas, politikas virzienus un programmas;

17.

aicina ieviest stimulus vai paust atzinību tām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuru darbība ir pozitīva;

Īstenošanas uzlabošana

Daudzlīmeņu pārvaldība, sadarbība, īstenošana un izpilde

18.

pieņem zināšanai, ka atbilstības pārbaudē minētas ar īstenošanu saistītas problēmas un norādīts, ka gaisa kvalitātes plānu nepilnības un dalībvalstu nepietiekama apņēmība veikt atbilstīgus pasākumus ir izraisījušas nozīmīgu kavēšanos gaisa kvalitātes standartu ievērošanā; norāda, ka gaisa kvalitātes plānu ierobežotās efektivitātes būtisks iemesls ir arī iepriekšējās ES transportlīdzekļu emisiju robežvērtības, kas nav piemērotas reāliem braukšanas apstākļiem;

19.

konstatē, ka gaisa piesārņojuma avoti ir dažādi: dabisks, pārrobežu, valsts, reģionāls un vietējs (arī ielu līmenī). Lai cīnītos pret gaisa piesārņojumu, emisijas visos līmeņos būtu jāsamazina tā, lai katrs līmenis uzņemtos savu atbildības daļu. Lai panāktu efektīvus uzlabojumus, būs vajadzīga cieša un efektīvāka sadarbība un saziņa starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Reģionālajām iestādēm varētu būt vietējo un valsts līmeni koordinējoša loma, un būtu jāapkopo un jāizplata laba prakse. Sadarbība būtu jāpaplašina, iekļaujot uzņēmumus, zinātniskās struktūras un citas attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī plašu sabiedrību;

20.

norāda, ka jau ir pieejami īpaši instrumenti, piemēram, TAIEX-EIR Peer-to-Peer, ko vairākas dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības sekmīgi izmanto;

21.

atzinīgi vērtē centienus noslēgt starptautisku nolīgumu gaisa pārrobežu piesārņojuma novēršanai. Gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstis ir cieši iesaistītas dažās darba grupās, uzdevumu izpildes grupās un sadarbības programmās saskaņā ar Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP) (vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Gaisa konvenciju (UNECE)). RK atzinīgi vērtē arī to, ka pagājušajā gadā tika uzsākts forums starptautiskajai sadarbībai gaisa piesārņojuma jomā, jo tas varētu paātrināt gaisa kvalitātes uzlabošanos visā pasaulē, izplatot līdz šim uzkrātās zināšanas un apmainoties ar tām; uzsver arī to, ka vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbībai (gan ES robežās, gan aiz ES ārējām robežām) var būt liela nozīme un ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) instruments var būt noderīgs pamats šādām iniciatīvām;

22.

uzsver, ka ir vajadzīga starpnozaru sadarbība un attiecīgo politikas jomu saskaņotība. Pasākumi būtu integrētā veidā jāorientē uz visiem gaisa piesārņojuma avotiem: transportu (gan autotransportu, gan cita veida transportu), enerģētiku (tostarp mājokļu apkuri), lauksaimniecības nozarēm un rūpniecību, vienlaikus ņemot vērā citas attiecīgas jomas, piemēram, klimata pārmaiņas vai veselības jomu. Šie pasākumi varētu būt savstarpēji izdevīgi (piemēram, energotaupības pasākumi), bet dažos gadījumos pasākumi (piemēram, biomasas sadedzināšanas veicināšana vai atbalsts automobiļiem ar dīzeļdzinēju) varētu negatīvi ietekmēt gaisa kvalitāti. Būtu jāizmanto sinerģija un jāizvairās no neproduktīviem noteikumiem. Būtu jāizmanto visi attiecīgie Eiropas zaļā kursa pasākumi, kas palīdzētu sasniegt pašreizējos gaisa kvalitātes mērķus: ne tikai nulles piesārņojuma rīcības plāns, bet arī ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, stratēģija “No lauka līdz galdam”, rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, ilgtspējīga un vieda mobilitāte un Klimata akts;

23.

atzīmē, ka virzībā uz emisiju samazināšanu visneefektīvākā nozare līdz šim ir lauksaimniecība (amonjaks ir cieto daļiņu prekursors). Lai gan pasākumi emisiju samazināšanai lauksaimniecībā jau ir pieejami un ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, šādi pasākumi vēl netiek plaši izmantoti. Tā kā KLP ir veikta virkne reformu, lai uzlabotu tās ilgtspēju vides ziņā, tai būtu labāk jākalpo šiem mērķiem. Sarunās par KLP nākotni pēc 2020. gada būtu jāapsver jauni vai stingrāki pasākumi, tostarp, piemēram, ekoshēmas;

24.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu veikt turpmākus pasākumus, lai panāktu bezemisiju mobilitāti; būtu jāapsver iespēja visā Eiropā saskaņot mazemisiju un pat bezemisiju zonas. Apzinoties, ka Covid-19 krīzes laikā novērotā piesārņojuma mazināšanās slēgtajās zonās ir īslaicīga, pilsētas jau ir veikušas pasākumus satiksmes ietekmes samazināšanai – tiek paplašinātas ietves, iekārtotas mikromobilitātes joslas, noteikti stingrāki ātruma ierobežojumi utt. Ir arī redzams, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem būtu steidzami jāpiešķir (ES) finansējums, lai tie turpinātu darboties, atjaunotu ritošo sastāvu, izvēloties mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus, un lai nenotiktu pāreja uz privāto motorizēto transportu. Komiteja uzsver: apsverot un ierosinot stingrākus emisiju standartus benzīna un dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem, ir jāņem vērā Eiropas ražotāju konkurētspēja, un aicina noteikt izejas stratēģiju, kā ceļu satiksmē pārtrauks izmantot transportlīdzekļus ar iekšdedzes motoru, kā arī uzslavē tās dalībvalstis, reģionus un pilsētas, kas jau ir noteikušas termiņu, kad iekšdedzes motora automobiļus tiks pārtraukts laist apgrozībā. RK iebilst pret prēmijām par transportlīdzekļu iegādi ar šādiem dzinējiem. Komiteja cita starpā ierosina arī turpmāk popularizēt bezemisiju transportlīdzekļu tehnoloģiju un paātrināt ieguldījumus Eiropas dzelzceļa tīklā, kas ir arī viena no iespējamām reālām alternatīvām piepilsētu iedzīvotājiem;

25.

vērš uzmanību uz problēmu, kas saistīta ar dzīvojamo ēku cietā kurināmā apkures sistēmām. Šķiet, ka pašreizējie ekodizaina tiesību akti nenodrošina piemērotu risinājumu; tādēļ uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāpievēršas šim jautājumam tādu iniciatīvu kontekstā, kas saistītas ar ilgtspējīgiem ražojumiem saskaņā ar aprites ekonomikas stratēģiju. Turklāt ir vajadzīgs ievērojams atbalsts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (kurus skar enerģētiska nabadzība), lai ne tikai aizstātu vecas ierīces, bet arī nodrošinātu energoefektīvāku ierīču ekspluatāciju un uzturēšanu par pieņemamu cenu, un būtu arī jāapsver ad hoc stimuli ēku renovācijai to energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā. Eiropas Komisijai būtu arī jāapsver iespēja ieviest noteikumus par mājokļu apkurē izmantojamā kurināmā kvalitāti un šajā nolūkā jārada atbilstīgi stimuli, tostarp finansiāli;

26.

mudina dalībvalstis steidzami izstrādāt un atjaunināt savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas un šo programmu izstrādē un pārskatīšanā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu;

Sabiedrības iesaiste

27.

norāda: lai informētu sabiedrību, būtu vairāk jāizmanto esošie IT risinājumi, mobilo tālruņu lietotnes un citi attiecīgi rīki, izplatot informāciju par “neredzamo ienaidnieku” un tādējādi palielinot sabiedrības informētību. Informācijai vajadzētu būt viegli saprotamai un pieejamai, un tajā būtu jāietver veselības aspekti. Eiropas gaisa kvalitātes indeksa pašreizējā tīmekļa vietnē (7) ir sniegta visaptveroša informācija par gaisa kvalitāti Eiropā, taču šī vietne nav plaši zināma un ir jāpopularizē plašāk. Vietne būtu arī jāuzlabo, izmantojot modelēšanu, lai sniegtu informāciju par gaisa kvalitāti reģionos, mazākos ciematos un lauku apvidos, kur gaisa kvalitāti nemēra monitoringa stacijas;

28.

iesaka pastiprināt amatierzinātnes centienus. Amatierzinātnes lietotnes nevar aizstāt monitoringa datus, jo tām ir daudz zemāka datu kvalitāte, par ko sabiedrība ir skaidri jāinformē, taču tās var tos papildināt, sniedzot detalizētāku informāciju par gaisa piesārņojuma tendencēm, vienlaikus aktīvi iesaistot sabiedrību un palielinot iedzīvotāju informētību. Būtu jāatbalsta un jāpaātrina pētījumi par (zemu izmaksu) sensoru uzticamības uzlabošanu; svarīgs un atzinīgi vērtējams ir arī Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) pašreizējais darbs pie kompakto gaisa kvalitātes monitoru standartiem, kā arī gaisa kvalitātes modelēšanas;

29.

iesaka informēt plašu sabiedrību gan par problēmām, gan uzlabojumiem, kas atspoguļo iespējamos pozitīvos pasākumu rezultātus, tostarp par potenciālu, kas piemīt nepiesārņojošiem enerģijas veidiem, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem un kodolenerģijai, jo tas ļaus dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām gūt atbalstu pasākumiem;

30.

norāda, ka iedzīvotāji var būtiski palīdzēt ierobežot gaisa piesārņojumu, piemēram, mainot savu izturēšanos daudzos dažādos dzīves aspektos, tostarp attiecībā uz mobilitāti, apkuri, pārtiku, kā arī vispārējo patēriņu, un ka daudzi no viņiem joprojām lielākoties to neapzinās (lai gan sabiedrības informētība ES ievērojami atšķiras). Emisiju samazināšana ir atkarīga no šā ieguldījuma, tāpēc gaisa kvalitātes plānu un pasākumu izstrādes laikā iedzīvotāji jau no paša sākuma būtu ciešāk jāiesaista lēmumu pieņemšanā. Turklāt gaisa kvalitātes plānos papildus regulatīviem pasākumiem būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas veicina un atbalsta iedzīvotāju apzinātu attieksmi pret mobilitāti un izmaiņas tās modeļos, piemēram, retāka automobiļu izmantošana. Vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt šo darbu, izmantojot tādas shēmas kā ClairCity. Tomēr Komiteja mudina arī atzīt un plaši izplatīt vietējās iniciatīvas ar iedzīvotāju iesaisti, piemēram, par koku stādīšanu un zaļo sienu veidošanu pilsētās, pilsētas gaisa attīrīšanu un atdzesēšanu;

Saskaņošana, norādījumi un īstenošanas akti

31.

tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma ziņošanā par gaisa kvalitāti un tās modelēšanā, iesaka izstrādāt tām īpaši paredzētus papildu norādījumus. Ziņošanas instrumentos (tostarp e-ziņošanā) būtu jāņem vērā vietējo pašvaldību vajadzības. Vietējām pašvaldībām ne vienmēr ir darbinieki ar vajadzīgajām tehniskajām prasmēm vai nepieciešamo angļu valodas līmeni. Uzlabojot e-ziņošanu, būtu jāņem vērā vietējo un reģionālo lietotāju īpatnības, nodrošinot saskaņotību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzticētajiem ziņošanas uzdevumiem un to pilnvarām un resursiem šajā nozarē;

Līdzdalība tīklos un iniciatīvās

32.

atzīst, ka jau ir liels skaits iniciatīvu un tīklu, kas pievēršas gaisa piesārņojuma jautājumiem (Pilsētvides attīstības programmas partnerība gaisa kvalitātes jomā, ekspertu grupa “Tīru gaisu pilsētās” saskaņā ar ANO EEK Gaisa konvenciju (8), ES Tīra gaisa forums, Pilsētas mēru pakts utt.). Daudzas no tām nodrošina tīra gaisa politikā ievērojamu pievienoto vērtību, un RK mudina vietējās un reģionālās pašvaldības vairāk iesaistīties šajos ES līmeņa pasākumos;

33.

atzinīgi vērtē jauno Eiropas Komisijas Zaļo pilsētu vienošanās (GCA) iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot ES vides tiesību aktu īstenošanu. Šo iniciatīvu vai Tehnisko vides jomas sadarbības platformu, ko izveidojušas RK un Eiropas Komisija, var izmantot kā noderīgus rīkus, lai orientētu vietējās un reģionālās pašvaldības uz labākajām iniciatīvām, kas atbilst to vajadzībām. Šo platformu uzdevums būtu arī palīdzēt apkopot un klasificēt pieejamos instrumentus, norādes vai cita veida attiecīgo atbalstu, kas pieejams saskaņā ar ANO EEK Gaisa konvenciju un ko piedāvā Eiropas Komisija un tās Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Vides aģentūra vai jebkurš cits tīkls vai organizācija, kas varētu palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzlabot gaisa kvalitāti. Būtu jānodrošina arī īpašas zināšanas un tehniskais atbalsts (piemēram, vietējo pārskatu par emisijām izstrāde, zemu emisiju zonu noteikšana, SHERPA modeļa izmantošana utt.), jo vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīga apmācība, lai tās varētu šos instrumentus izmantot;

Turpmākie pasākumi

34.

mudina Eiropas Komisiju vēl vairāk pastiprināt dažus emisiju noteikumu aspektus ES līmenī un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un labāku horizontālo un vertikālo sadarbību, vienlaikus mudinot dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības rast labākas metodes sadarbības un saziņas jomā;

35.

iesaka nodrošināt viegli pieejamu finansējumu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, kas paredzēts vietējām pašvaldībām un akreditētām gaisa kvalitātes apvienībām, kuras atbildīgas par gaisa kvalitātes plāniem noteiktās gaisa kvalitātes zonās, prioritāti piešķirot zonām ar lielāku gaisa piesārņojumu;

36.

vērš uzmanību uz nepieciešamību koordinēt un pārvaldīt attiecīgos tīklus, iniciatīvas, instrumentus un norādījumus, kas jau ir plašu zināšanu un pieredzes avots un kas palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzlabot darbu, lai tās, pamatojoties uz papildu tehniskajām zināšanām un norādījumiem, varētu nodrošināt tīrāku gaisu.

---

(1)  https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

(2)  Saskaņā ar nesen publicētu pētījumu, kurā slāpekļa dioksīda (NO2) līmenis novērtēts kā mirstību no koronavīrusa (Covid-19) veicinošs faktors, 78 % no 4 443 nāves gadījumiem notika četros Ziemeļitālijas apgabalos un vienā Spānijas apgabalā pie Madrides. Šajos piecos apgabalos bija vissliktākā NO2 līmeņa un gaisa plūsmas apstākļu kombinācija, kas neļāva izklīdināt gaisa piesārņojumu.

(3)  Eiropas Komisija ir plašāk izstrādājusi un īstenojusi ES Tīra gaisa politikas sistēmu: Direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (NEC direktīva), kas aizstāj Direktīvu par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju, ieviesa emisiju samazināšanas prasības 2020.–2029. gadam un pēc 2030. gada; Tīra gaisa forums ir sevi apliecinājis kā veiksmīgs forums diskusijām par gaisa kvalitāti; un ir publicēti Gaisa kvalitātes direktīvu (AAQ) atbilstības pārbaudes secinājumi. ES Padome nesen pieņēma secinājumus par gaisa kvalitātes uzlabošanu. Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi Īpašo ziņojumu Nr. 23/2018 “Gaisa piesārņojums: mūsu veselība joprojām nav pietiekami aizsargāta” (OV C 324, 13.9.2018., 12. lpp.), un Pasaules Veselības organizācija (PVO) pašlaik pārskata gaisa kvalitātes pamatnostādnes, lai 2021. gadā, iespējams, izdotu jaunas pamatnostādnes.

(4)  Pasākumu kopums “Tīru gaisu Eiropā”, https://cor.europa.eu/EN/our-work/Pages/OpinionTimeline.aspx?opId=CDR-1217-2014.

(5)  https://cor.europa.eu/lv/news/Pages/consultation-air-quality.aspx

(6)  OV C 168, 16.5.2019., 27. lpp.

(7)  http://airindex.eea.europa.eu

(8)  Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos.