Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi”

(COM(2020) 569 final – 2020/260 NLE)

(2021/C 123/02)

Ziņotāja:

Louise GRABO

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pants un 188. panta pirmā daļa
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.12.2020.
Pieņemts plenārsesijā	27.1.2021.
Plenārsesija Nr.	557
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	240/0/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt viedoklim, ka šī stratēģiskā iniciatīva ir pamatota un rada pievienoto vērtību, ko nodrošina kopuzņēmums EuroHPC (augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums) kā konkrēts solis Eiropas Savienības mākoņdatošanas stratēģijas īstenošanā un daļa no plašākas ES stratēģijas (tā aptver tādus jautājumus kā kiberdrošība, digitālais vienotais tirgus, Eiropas Gigabitu sabiedrība, atvērtā zinātne, programma “ES veselība”, rescEU utt.).

1.2.

EESK uzskata, ka ES līdzšinējie ieguldījumi, kas paredzēti pasaules līmeņa superdatoru iegādei un ekspluatācijai un kas veikti pēdējos gados un pat pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, joprojām nav pietiekami salīdzinājumā ar konkurentu (ASV, Ķīnas un citu) ieguldījumiem. Ir vajadzīgi papildu resursi un ieguldījumi, tostarp no ES dalībvalstīm, it īpaši tām, kas šajā jomā ir mazāk attīstītas un/vai iesaistītas. Ja ES vēlas konkurēt augstas veiktspējas datošanas (High Performance Computing – HPC) lietojumu jomā globālā līmenī, ir svarīgi, lai šie resursi tiktu apvienoti ar saskaņotām ES pētniecības un inovācijas programmām un nākamo 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS), tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu.

1.3.

EESK atbalsta atjauninātajā ES industriālajā stratēģijā un ar to cieši saistītajā MVU stratēģijā pausto industriālo pieeju, kas attiecas uz nākamās paaudzes neliela enerģijas patēriņa mikroshēmu izstrādi Eiropā, lai mazinātu ES atkarību no importa un nodrošinātu piekļuvi augstākās kvalitātes HPC tehnoloģijām un zinātībai.

1.4.

EESK aicina Komisiju divkāršot centienus, lai izstrādātu daudzgadu ceļvedi, kas varētu garantēt ES pilsoniskās sabiedrības iesaisti un dot konkrētu ieguldījumu attiecīgajos kopuzņēmuma pārvaldības līmeņos stratēģiskās jomās (veselības aizsardzības agrīnās brīdināšanas sistēmas, katastrofgatavība, izmēģinājuma programmas, kuras saistītas ar apmācību katastrofu riska mazināšanai, kiberdrošība). Tāpēc – papildus esošajiem HPC kompetences centriem un digitālās inovācijas centriem – ir steidzami jārūpējas par to, lai esošajās kopuzņēmuma konsultatīvajās grupās integrētu pievienoto vērtību, ko sniedz pastāvīgs pilsoniskās sabiedrības dialogs, un izmantotu tā pastiprinošo lomu. EESK, ņemot vērā tās būtību, būtu ideāls partneris, kurš varētu katru gadu rīkot atvērtu EuroHPC kopuzņēmuma ES dialoga forumu, kam līdztekus tiktu rīkotas izglītojošas izpratnes veicināšanas kampaņas, aktīvi iesaistot zinātnes un zināšanu tīklus, sociālos un ekonomiskos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļus.

1.5.

EESK uzskata, ka ir jāapkopo no ES pilsoniskās sabiedrības saņemtās atsauksmes, lai ES iestādes un dalībvalstis varētu labāk uzraudzīt, skaidrot un veicināt kopuzņēmuma EuroHPC īstermiņa un vidēja termiņa pievienoto vērtību, kā arī nozariskās priekšrocības un iespējas, ko tas sniedz kā juridisks un stratēģisks instruments. Kopuzņēmumam EuroHPC būtu ne vien jāsniedz priekšrocības zinātnes/pētniecības aprindām, bet arī jāgarantē ieinteresēto starpnieku, piemēram, publisku iestāžu, ES sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, rūpniecības un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvības organizāciju un vērtības radīšanas ķēžu dalībnieku, lielāka atbildība un līdzdalība lietojumprogrammatūras izstrādē, piekļuves infrastruktūrai nodrošināšanā, kas ir īpaši svarīgi mazākām valstīm, un ieguldījumu natūrā palielināšanā kopuzņēmumā EuroHPC.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka divi Komisijas partneri līgumiskajā publiskā un privātā sektora partnerībā varētu kļūt par pirmajiem privātā sektora dalībniekiem. Tas ir svarīgi, lai ES uzņēmumi jau no paša sākuma varētu piedalīties kopuzņēmumā. Tas it īpaši attiecas uz mikrouzņēmumiem un MVU, kas piedāvā konkurētspējīgus risinājumus/pielāgošanās iespējas, bet kas saskaras ar risku, ka var tikt izslēgti no publiskā iepirkuma vai tajā saņemt sliktāku pozīciju, ja uz tiem pienācīgi neattieksies īpaša juridiska sadaļa un/vai esošie konsorciju veidi. EESK uzsver, ka ir svarīgi modernizēt konkrētās publiskā iepirkuma procedūras un piešķiršanas kritēriju noteikšanu, lai atvieglotu esošo un jauno MVU klasteru iesaistīšanu šajā ES regulā par kopuzņēmumu (1), kas aptver klasiskos HPC superdatorus un lietojumprogrammas, kā arī kvantu datoru/simulatoru iepirkumu.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē iespēju iesaistīt vairāk partneru, taču uzsver, ka ikvienam jaunam partnerim, it īpaši partneriem no trešām valstīm, ir jāievēro savstarpības princips.

1.8.

Eiropas Savienībai pēc iespējas būtu jāizmanto EuroHPC tehnoloģiju izstrādes pavērtā iespēja pilnveidot attiecīgās Eiropas rūpniecības nozares, lai tās aptvertu visus ražošanas ķēdes posmus (projektēšanu, izgatavošanu, ieviešanu un izmantošanu).

1.9.

Eiropas Savienībai būtu jāizvirza vidēja termiņa mērķis panākt, ka tā spēj plānot un ražot HPC lietojumus, izmantojot Eiropas tehnoloģijas.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Komisija 2020. gada 10. martā pieņēma paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, kurā izklāstīta vērienīga Eiropas industriālā stratēģija, kas vadīs divējo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un digitālo līderību. Paziņojumā Komisija uzsver vajadzību veicināt tādu svarīgu pamattehnoloģiju izstrādi, kas ir stratēģiski būtiskas Eiropas industriālajai nākotnei un ietver augstas veiktspējas datošanu un kvantu tehnoloģijas. Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (2) HPC lietojumi tika noteikti kā stratēģiska digitālā spēja, kas būs tādu ieguldījumu avotu kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, InvestEU un Stratēģisko investīciju mehānisms prioritāte Eiropas atveseļošanā.

2.2.

EuroHPC kopuzņēuma lietojumi, kas izmanto t. s. superdatorus ar īpaši lielu datošanas jaudu, spēj atrisināt ārkārtīgi sarežģītas un nopietnas problēmas. Mūsdienās tie ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka pasaules līderību zinātnisko, industriālo, bioloģisko risku un (kiber)terorisma risku pārvaldības stratēģiju jomā, un tāpēc tie ir būtisks nacionālās drošības, aizsardzības un ģeopolitisku problēmu risināšanas un plašākā nozīmē sabiedrības digitālās un zaļās pārkārtošanās instruments. EuroHPC kopuzņēmuma lietojumi ir arī datu ekonomikas pamatā un nodrošina iespējas tādām pamattehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, datu analītika un kiberdrošība izmantot lielo datu milzīgo potenciālu.

2.3.

HPC turklāt kļūst par arvien nozīmīgāku globāla līmeņa instrumentu, kas atbalsta lēmumpieņemšanu publiskajā sektorā un ko izmanto, lai modelētu scenārijus un atbalstītu kopīgus globālus un reģionālus reaģēšanas gatavības un zināšanu tīklus saistībā ar dabas radītiem apdraudējumiem (piemēram, cunami, plūdiem, ugunsgrēkiem, zemestrīcēm utt.) un antropogēnas izcelsmes apdraudējumiem (piemēram, rūpnieciskiem riskiem). Šajā satvarā EuroHPC kopuzņēmuma sistēmas varētu izmantot un palielināt to pievienoto vērtību gadījumos, kad vienlaikus rodas vairāki riski, kas ļoti negatīvi ietekmē sabiedrību.

2.4.

EuroHPC kopuzņēmums ir iesaistījis vairākas rūpniecības nozares, lai dotu tām iespēju ieviest jauninājumus un pāriet pie augstākas vērtības produktiem un pakalpojumiem, ko laist iekšējā un globālajā tirgū, liekot pamatu jaunu rūpniecisku lietojumu izmantošanai kopā ar citām progresīvām digitālām tehnoloģijām.

2.5.

Lai panāktu dziļāku zinātnisko izpratni un sasniegumus, HPC lietojumi un infrastruktūra ir būtiski gandrīz katrā pētniecības jomā, sākot no fundamentālās fizikas līdz biomedicīnai.

2.6.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju HPC nereti tiek izmantota kopā ar mākslīgo intelektu, lai paātrinātu jaunu zāļu atklāšanu, prognozētu vīrusa izplatību, plānotu un sadalītu ierobežotos medicīniskos resursus un paredzētu apturēšanas pasākumu un pēcepidēmijas scenāriju efektivitāti.

2.7.

HPC ir būtisks instruments arī pētniekiem un politikas veidotājiem, lai kopā ar kaimiņvalstīm un trešām valstīm risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, sākot ar klimata pārmaiņām, migrāciju, viedu un zaļu attīstību un ilgtspējīgu lauksaimniecību un beidzot ar personalizētu medicīnu un krīzes pārvarēšanu Eiropas Savienībā.

2.8.

Komisijas dienestu darba dokumentā (..) (3) norādīts, ka HPC lietojumu ziņā Eiropa ir bijusi un joprojām ir pasaules līdere, bet tās superdatošanas infrastruktūra pasaules mērogā atpaliek.

2.9.

Plaši pieņemts HPC reģionālās konkurētspējas pamatrādītājs ir sistēmu skaits pasaules 10 un 500 jaudīgāko superdatoru sarakstos katrā pasaules reģionā.

2.10.

Kā teikts EuroHPC kopuzņēmuma ietekmes novērtējumā un EIB pētījumā (4), bāzlīnija ir šāda: EuroHPC ietekmes novērtējumā secināts, ka “problēma Nr. 1: Eiropas Savienībai nav labāko superdatoru pasaulē (..). Pašlaik neviens no 10 pasaules vadošajiem superdatoriem neatrodas Eiropas Savienībā. (..) Kopumā salīdzinājumā ar ASV, Ķīnu vai Japānu ES un dalībvalstis pārāk maz līdzekļu iegulda HPC tehnoloģiju piegādē un infrastruktūrā”.

2.11.

Tuvāko gadu laikā Eiropas vadošā loma datu ekonomikā, tās zinātnes izcilība un rūpniecības konkurētspēja arvien vairāk būs atkarīgas no spējas izstrādāt HPC pamattehnoloģijas, nodrošināt piekļuvi pasaules līmeņa superdatošanas un datu infrastruktūrām un saglabāt savu pašreizējo izcilību HPC lietojumu jomā. Lai tas notiktu, ļoti būtiska ir Eiropas mēroga stratēģiska pieeja, izmantojot kopuzņēmumus.

2.12.

Kopuzņēmums EuroHPC ir izveidots 2018. gada oktobrī kā juridiska un finansiāla struktūra, kas apvieno Eiropas Savienības, 32 valstu un divu privātā sektora locekļu – Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platformas (ETP4HPC) un apvienības Big Data Value Association (BDVA) – resursus.

2.13.

Līdz šim kopuzņēmums stratēģiskajām investīcijām ir izmantojis līdzekļus no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS). Pēc 20 darbības mēnešiem tas Eiropas līmenī ir ievērojami palielinājis kopējās investīcijas HPC jomā un sācis īstenot savu pamatuzdevumu, lai atjaunotu Eiropas kā vadošā HPC virzītājspēka pozīciju. Līdz 2020. gada beigām tas izvērsīs pasaules līmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru, kas būs pieejama publiskiem un privātiem lietotājiem visā Eiropā. Tā investīcijas visā Eiropā atbalsta arī HPC kompetences centrus, kas garantē HPC plašu pieejamību Savienībā un nodrošina konkrētus pakalpojumus un resursus rūpnieciskai inovācijai (tostarp MVU) un HPC prasmju attīstībai, kā arī pētniecībai un inovācijai būtisku HPC aparatūras un programmatūras tehnoloģiju un lietojumu jomā. Tas palielinās ES spēju ražot novatoriskas HPC tehnoloģijas.

2.14.

Padomes regulā, ar ko 2018. gadā izveidoja kopuzņēmumu EuroHPC (5), ir noteikts mērķis sasniegt nākamo superdatošanas robežu, eksalīmeņa veiktspēju. Sk. 12. apsvērumu: “Kopuzņēmumam vajadzētu būt izveidotam un sākt darboties vēlākais 2019. gada sākumā, lai sasniegtu mērķi pirmseksalīmeņa infrastruktūru Savienībai sagādāt līdz 2020. gadam, un eksalīmeņa jaudu sasniegšanai nepieciešamās tehnoloģijas un lietojumus izstrādāt aptuveni 2023.–2025. gadā.” Šo datošanas jaudas pieaugumu varētu radīt arī kvantu datoru ieviešana un pāreja uz pēceksalīmeņa tehnoloģijām.

2.15.

Ar pašreizējo ierosināto regulu būtībā tiek turpināta iniciatīva, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488, ieviešot izmaiņas, lai ne tikai pielāgotu 2018. gada regulu nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmām, bet arī atspoguļotu Komisijas prioritātes un ļautu kopuzņēmumam izmantot finansējumu no jaunās 2021.–2027. gada DFS programmām.

2.16.

Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2020) 179 final) ir analizēta galveno sociālekonomisko un tehnoloģisko virzītājspēku attīstība un to lietotāju prasību attīstība, kas ietekmē HPC un datu infrastruktūras, tehnoloģiju un lietojumu turpmāko attīstību ES un pasaulē, ņemot vērā ES 2020.–2025. gada politiskās prioritātes.

2.17.

HPC izmanto vairāk nekā 800 zinātniskos, rūpnieciskos un publiskā sektora lietojumos, kam ir liela nozīme rūpniecības inovācijas spējas un zinātnes progresa veicināšanā un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā. Eiropa pašlaik ir līdere HPC lietojumos ļoti daudzās jomās, piemēram, personalizētā medicīnā, laikapstākļu prognozēšanā, jaunu lidmašīnu un automobiļu, materiālu un zāļu izstrādē, kā arī enerģētikā, inženierijā un ražošanā.

2.18.

Ierosinātā kopuzņēmuma balsstiesību pārvaldība un sadale ir identiskas tām, kas definētas Padomes Regulā (ES) 2018/1488. Lai izveidotu HPC ekosistēmu, kopuzņēmums EuroHPC turpinās īstenot HPC stratēģisko ceļvedi, kā noteikts daudzgadu stratēģiskajās pētniecības un inovācijas programmās, ko izstrādājusi EuroHPC kopuzņēmuma Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa (RIAG) un EuroHPC Infrastruktūras konsultatīvā grupa (INFRAG) un ko papildina EuroHPC privātā sektora locekļu stratēģiskā pētniecības programma. Saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā varētu būt [XXXX] EUR, ko piedalīgās valstis un kopuzņēmuma EuroHPC privātie locekļi papildinās ar vismaz līdzvērtīgu kopējo iemaksu summu. Kopuzņēmums šos līdzekļus izmantos galvenokārt tam, lai īstenotu savas darbības atbilstoši iepriekš aprakstītajiem pieciem pīlāriem.

2.19.

Paredzams, ka nākamajā desmitgadē ierosinātā kopuzņēmuma EuroHPC galvenie darbības rezultāti varētu būt:

—	apvienota, droša un hipersavienota EuroHPC un datu infrastruktūra ar vidējas veiktspējas superdatoriem un vismaz divas augstākās klases eksalīmeņa un divas augstākās klases pēceksalīmeņa sistēmas (vismaz vienai sistēmai no katras kategorijas jābūt uzbūvētai, izmantojot Eiropas tehnoloģijas),

—	hibrīdās datošanas infrastruktūras, kas integrē progresīvas datošanas sistēmas,

—	kvantu simulatori un kvantu datori HPC infrastruktūrās;

—	droša, uz mākoņtehnoloģijām balstīta HPC un datu infrastruktūra, kas paredzēta Eiropas privātajiem lietotājiem,

—	HPC nodrošinātas jaudas un pakalpojumi, kas balstās uz Eiropas publisko datu telpām, kuras paredzētas zinātniekiem, rūpniecībai un publiskajam sektoram,

—	nākamās paaudzes tehnoloģiju veidošanas bloki (aparatūra un programmatūra), kā arī to integrācija novatoriskos eksalīmeņa un pēceksalīmeņa sistēmu HPC arhitektūras elementos,

—	izcilības centri HPC lietojumu un HPC programmatūras industrializācijas jomā, kā arī jauni algoritmi, kodi un rīki, kas optimizēti nākamajām superdatoru paaudzēm,

—	lielapjoma rūpnieciskās izmēģināšanas iekārtas un platformas HPC un datu lietojumiem un pakalpojumiem galvenajās rūpniecības nozarēs,

—	valstu HPC kompetences centri, kas Eiropas Savienībā nodrošina plašu HPC pārklājumu ar konkrētiem pakalpojumiem un resursiem, kuri paredzēti rūpnieciskai inovācijai (tostarp MVU),

—	būtisks Eiropas darbaspēka HPC prasmju un zinātības pieaugums,

—	datu glabāšanas un apstrādes jaudu un jaunu pakalpojumu pilnveide visu dalībvalstu sabiedrības interešu jomās.

2.20.

Kopuzņēmumu galvenie sasniegumi:

—	Kopuzņēmums EuroHPC ir ievērojami palielinājis ieguldījumu apjomu un kvalitāti HPC jomā Eiropas līmenī, īstenojot vienotus un koordinētus centienus kopā ar dalībvalstīm,

—	līdz 2020. gada beigām EuroHPC nodrošinās Eiropas Savienību ar labākajiem superdatoriem pasaulē,

—	EuroHPC nodrošinās Eiropas avotu pamattehnoloģijām,

—	Eiropas HPC tehnoloģiju piegāde un tirgus,

—	EuroHPC stratēģija un tās ietekme uz HPC vērtību ķēdi.

3. Tirgus tendences un galvenās gūtās atziņas

3.1.

Komisijas dienestu darba dokumentā ir ietverti jaunākie EuroHPC tirgus rādītāji un sniegts pārskats par galvenajām atziņām, kas līdz šim gūtas no kopuzņēmuma darbībām.

3.2.

No kopuzņēmuma EuroHPC pārvaldības un administrācijas gūtās atziņas: kopuzņēmums EuroHPC jau ir guvis stabilu darba pieredzi, organizējot plašas ieinteresēto personu debates par pārvaldību, administrāciju un citiem darbības aspektiem. Daži piemēri:

—	kopuzņēmuma EuroHPC valdes 13 sanāksmes, kurās regulāri piedalījušies Eiropas Komisijas un 32 piedalīgo valstu delegāti,

—	kopuzņēmuma konsultatīvās grupas (RIAG un INFRAG) jau ir rīkojušas vairākas sanāksmes, kurās ir aktīvi iesaistījušies abi privātie locekļi (ETP4HPC un BDVA),

—	astoņu EuroHPC superdatoru mitināšanas vietu atlase un iepirkuma procedūras sākšana, kā arī kopuzņēmuma 2019. un 2020. gada uzaicinājumu izsludināšana.

3.3.

No 22 īstenošanas aspektiem līdz šim gūtās galvenās atziņas var apkopot šādi:

—	jāvienkāršo līdzfinansējuma shēma,

—	jāvienkāršo un jāoptimizē ES un valstu finansējuma apvienošana dažādās EuroHPC darbībās,

—	ieteicams izmantot vienotu atbilstības kritēriju dalībai kopumu (nevis 32 dažādus valstu atbilstības kritērijus),

—

jāīsteno visu finansiālo iemaksu centralizēta pārvaldība (izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus) saskaņā ar ierosinātās regulas par programmas “Apvārsnis Eiropa” izveidi 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu un elastīgums, ieviešot atšķirīgas ES un valstu finansējuma procentuālās daļas pētniecības un inovācijas darbību dalībnieku finansēšanai;

—	jānodrošina lielāks elastīgums attiecībā uz privātā sektora locekļu un citu privātu dalībnieku ieguldījumu kopuzņēmuma EuroHPC darbībās, it īpaši iekļaujot jaunus sadarbības veidus, piemēram, konkrētu rūpniecībā izmantojamu HPC infrastruktūru līdzfinansēšana.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Lielākā daļa projektu partneru ir no pētniecības organizācijām (75 % no kopējā nākotnes un jauno tehnoloģiju projektu finansējuma), kuru galvenais mērķis nav sasniegto rezultātu industrializācija. Uzlaboti un noturīgi apmācības centieni arī būs svarīgs faktors, lai pilnībā izmantotu ne tikai nākamos EuroHPC kopuzņēmuma finansētos preeksalīmeņa eksalīmeņa superdatorus, bet arī nākamo paaudžu datošanas tehnoloģijas. Liels izaicinājums ir pāreja no HPC ar uzsvaru uz simulāciju uz HPC integrēšanu pilnā IT infrastruktūras kontinuumā no perifērdatošanas līdz HPC. Lai to panāktu, būtu jāveido ciešas attiecības starp HPC kopienu un citām ekosistēmām, tādām kā lielie dati, mākslīgais intelekts un lietu internets (IoT). Ja turpināsies programmas “Apvārsnis 2020” radītais impulss, Eiropa var kļūt par pasaules līderi šajā jomā.

Briselē, 2021. gada 27. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.).

(2) “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei”, COM (2020) 456 final.

(3) Equipping Europe for world-class High Performance Computing in the next decade SWD/2020/179 final.

(4) Equipping Europe for world-class High Performance Computing in the next decade SWD/2020/179 final.

(5) Padomes Regula (ES) 2018/1488.