Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns””

(COM(2020) 590 final)

(2021/C 155/03)

Ziņotājs:

Pierre BOLLON

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 11.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	12.2.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.2.2021.
Plenārsesija Nr.	558
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	226/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”. EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”. Tas ir ļoti vajadzīgs turpinājums darbam, kas jau paveikts ar pirmo 2015. gada plānu, un tā starpposma pārskatīšanai 2017. gadā, ko Komiteja atbalstīja savā atzinumā “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (1) un atzinumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (2). Pēdējo divu gadu laikā Komiteja ir arī publicējusi vairākus atzinumus par jautājumiem, kas ir cieši saistīti ar kapitāla tirgu savienību, tostarp pašiniciatīvas atzinumus “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku” (3) un “Jauns redzējums par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu” (4).

1.2.

Rīcības plāna sākotnējie mērķi – palīdzēt mobilizēt kapitālu Eiropā un novirzīt to uzņēmumiem, infrastruktūrai un ilgtermiņa projektiem, kas labvēlīgi ietekmētu nodarbinātību, – joprojām ir pilnībā atbilstoši. Šie mērķi ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES 27 dalībvalstis, kā arī to uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt nozīmīgu progresu savas finansiālās un ekonomiskās ģeostratēģiskās suverenitātes stiprināšanā un attiecībā uz būtiski svarīgo klimatisko, sociālo un digitālo pārkārtošanos. EESK arī uzsver, ka KTS var sasniegt izvirzītos mērķus tikai tad, ja finanšu stabilitāte un patērētāju aizsardzība joprojām ir prioritāte, lai izvairītos no smagas negatīvas ietekmes uz uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem, kā arī ekonomiku kopumā.

1.3.

Negaidītās un postošās Covid-19 krīzes dēļ nepieciešama rīcības plāna pastiprināšana un tā īstenošanas paātrināšana. Eiropas uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma ir nācies palielināt savas parādsaistības un turpmāko mēnešu un gadu laikā būs jāpalielina pašu kapitāls, lai varētu ieguldīt nākotnē, vienlaikus radot nodarbinātību.

1.4.

Vienošanās par Brexit, kas panākta 2020. gada decembra beigās, ir vēl viens nozīmīgs iemesls, lai dotu jaunu impulsu kapitāla tirgu savienībai. ES-27 finanšu centriem būs jāspēj sniegt pakalpojumus, kas līdz šim tika sniegti ar Londonas Sitijas starpniecību. ES-27 ir jāattīsta augsti integrēti, funkcionāli un taisnīgi finanšu un kapitāla tirgi, un EESK uzskata, ka būs vajadzīgs vienotāks noteikumu kopums, lai novērstu gan nepilnības, gan ierobežojumus, kas rada apjomradītus zaudējumus.

1.5.

Atbalstot visas 16 Komisijas ierosinātās darbības, Komiteja uzsver, ka ir svarīgi noteikt prioritārās iniciatīvas un tās koordinēt (ar konkrētiem atskaites punktiem progresa novērtēšanai), īpaši atzīmē tās, kuras tā uzskata par vissvarīgākajām, un izvirza mērķtiecīgus papildu priekšlikumus.

1.6.

Vienlaikus atzīstot publiskā finansējuma nozīmīgumu, nepārprotami būtu labāk jāizmanto Eiropas augstais uzkrājumu līmenis salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Visaptverošs priekšnosacījums šī mērķa sasniegšanai ir Eiropas iedzīvotāju finanšu izglītības uzlabošana (7. darbība). EESK iesaka apzināt un veicināt mācīšanas un mācīšanās rezultātā gūto paraugpraksi un pieredzi. EESK arī iesaka finanšu izglītības pasākumu izstrādē un īstenošanā iesaistīt visas ieinteresētās personas, tostarp darba ņēmēju un patērētāju pārstāvjus visā Eiropā, padarot efektīvākus stingrus aizsardzības noteikumus un mazinot informācijas asimetriju starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotājiem. EESK iesaka turpmākajā pamatprasmju satvara pārskatīšanā jo īpaši iekļaut finanšpratību.

1.7.

Lai pilnveidotu ES stratēģisko autonomiju galvenajās nozarēs un spējas, Komiteja piekrīt Komisijas pieejai ierosināt tehniskus pasākumus: i) vienkāršot noteikumus par MVU iekļaušanu biržas sarakstā (2. darbība), ii) pārrobežu akcionāru iespēju labāk izmantot savas tiesības (12. darbība), iii) norēķinu pakalpojumu pārrobežu sniegšanas uzlabošanu (13. darbība), iv) pēctirdzniecības konsolidētās datu lentes izveidi kapitāla instrumentiem (14. darbība) un pienācīgi mērķorientētu Invest EU portālu (15. darbība). Pirmā papildu un pozitīva darbība būtu tāda, ja Komisija izvērtētu iespējamību ļaut Eiropas investīciju fondiem izmantot “.eu”ISIN kodu, tādējādi palielinot to pieejamību pāri robežām.

1.8.

EESK piekrīt Eiropas Revīzijas palātai, kura norādīja, ka jaunie vērtspapīrošanas tiesību akti, lai arī ir solis pareizajā virzienā, praksē nav palīdzējuši bankām palielināt savas aizdošanas spējas, jo īpaši attiecībā uz MVU. Tāpēc pastāv iespējas uzlabojumiem (6. darbība), ja vien ir spēkā efektīvi kontroles mehānismi, kas ļauj novērst sistēmisku risku atjaunošanos.

1.9.

Attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem ir svarīgi ņemt vērā subsidiaritātes principu, jo atsevišķi uzkrājumu veidošanas paradumi ir dziļi sakņoti valstī pastāvošajos modeļos. Tāpēc EESK iesaka Komisijai savā ļoti atzinīgi vērtējamajā darbā finanšu konsultāciju kvalitātes uzlabošanai (8. darbība) ņemt vērā ieguvumus, ko sniedz katrs atšķirīgais modelis, neaizmirstot, ka konsultāciju pieejamība, kā arī salīdzināma un pietiekama/lietderīga informācija ir būtiski svarīgas, lai pārliecinātu iedzīvotājus veikt ieguldījumus.

1.10.

Attiecībā uz pensijām – papildus PEPP, kas ir labs instruments pārrobežu darba ņēmējiem un būs veiksmīgs, ja tiks pieņemti viegli īstenojami 2. līmeņa tiesību akti un ja patērētāji sapratīs ar šādu nosaukumu tirgoto produktu svarīgākās iezīmes, universāli Eiropas mēroga papildu noteikumi par fondēto pensiju shēmām, kas papildina kārtējo iemaksu pensiju shēmas, nebūtu lietderīgi, jo pensiju kapitāla uzkrāšana ir dziļi integrēta valstu sociālo tiesību aktos. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu (9. darbība) apkopot, kopīgot un veicināt paraugpraksi.

1.11.

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, enerģētikas pārkārtošana pamatoti ir viena no Komisijas darba kārtības prioritātēm. EESK iesaka ņemt vērā vides, sociālos (pievēršot pastiprinātu uzmanību) un pārvaldības (VSP) apsvērumus, vienlaikus veicinot ekonomikas atveseļošanu un darbvietu saglabāšanu un radīšanu. Zaļajām un sociālajām programmām konkurences ziņā būtu jākļūst par priekšrocību Eiropai. Kā otrā papildu darbība būtu svarīgi tas, lai ieguldītāji spētu piekļūt uzticamiem vides, sociālajiem un pārvaldības datiem, pamazām mazinot savu pašreizējo atkarību no koncentrētiem ārpus ES esošiem pārdevējiem, indeksu sniedzējiem un reitingu aģentūrām.

1.12.

EESK iesaka kapitāla tirgu savienībā pilnībā ņemt vērā dažādus sociālās ietekmes ieguldījumu veidus, jo īpaši tos, kas saistīti ar “sociālo ekonomiku”, tādējādi pozitīvi ietekmējot vispārējās intereses un kopējo labumu. Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi (EuSEF) būtu stingri jāatbalsta, iespējams, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 346/2013 (5), ar ko tie ir izveidoti.

1.13.

Papildus jau minētajiem pasākumiem Komiteja atbalsta divu veidu prioritātes, kuras, ja tās ar šo rīcības plānu tiks pieņemtas un īstenotas dalībvalstīs (būtu vēlama pārraudzības programma), ļautu izveidot sociālā un vides ziņā atbildīgu Eiropas finanšu sistēmu, kas efektīvāk varētu darboties kā starpnieks starp piedāvājumu un pieprasījumu, nodrošinot labāku konkurētspēju un noturību pret satricinājumiem.

1.14.

Pirmā prioritāte ir uzlabot kapitāla tirgu savienības efektivitāti, veicot trīs galvenās darbības: i) izveidojot Eiropas vienoto piekļuves punktu, kas cita starpā palīdzēs ieguldītājiem atlasīt emitentus (1. darbība); ii) piemērojot vienotus noteikumus, kas balstīti uz rūpīgu uzraudzību un arbitrāžas un likumdošanas nepilnību novēršanu, tā ļaujot tirgus dalībniekiem visā Eiropā (neviens atsevišķs finanšu centrs nebūs dominējošs) izmantot apjomradītus ietaupījumus (16. darbība); iii) vienkāršojot ienākumu gūšanas vietā ieturamo nodokļu atvieglojumu procedūras un vienlaikus tās padarot efektīvākas pret krāpniecību (10. darbība).

1.15.

Otra prioritāte ir palīdzēt pārvirzīt ilgtermiņa uzkrājumus uz ilgtermiņa investīcijām. Augstais uzkrājumu līmenis Eiropā, kas ir viena no ES-27 priekšrocībām, nesniedz pietiekamus ieguvumus uzņēmumiem vai iedzīvotājiem. Komiteja atbalsta trīs galvenās darbības, ar ko panākt uzlabojumus: i) Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda (ELTIF) pārskatīšanā būtu jāļauj vienkāršāk investēt iestāžu un individuālos uzkrājumus biržas sarakstā iekļauto un neiekļauto MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību akcijās un infrastruktūras projektos (3. darbība); ii) apdrošināšanas uzraudzības sistēmas plānotā pārskatīšana būs iespēja stiprināt apdrošinātāju lomu kapitāla tirgos, labāk ņemot vērā viņu ieguldījumu pašu kapitālā ilgtermiņa un stabilo raksturu (4. darbība); iii) darba ņēmēju līdzdalības attīstība būtu trešais papildinošais rīcības plāna elements, kā skaidri noteikts Isabel Benjumea sagatavotajā Eiropas Parlamenta 2020. gada oktobra pašiniciatīvas ziņojumā. Patiešām, plaši izplatītās darbinieku akciju īpašumtiesības, kā arī darba ņēmēju iesaistīšana peļņas sadalē – ja tās tiek īstenotas taisnīgi – veicina sociālo kohēziju un ekonomisko efektivitāti. Jaunais kapitāla tirgu savienības rīcības plāns varētu būt iespēja šādas shēmas veicināt saskaņā ar sociālo programmu.

1.16.

Visbeidzot, EESK iesaka, lai politikas sasniegumu ziņā jebkuram jaunam regulējumam, kas saistīts ar kapitāla tirgu savienības veidošanu, papildus nepieciešamajām “tradicionālajām” pārbaudēm (“vai tas palīdz veidot vienoto tirgu?” un “vai tas aizsargā Eiropas patērētājus?”) tiktu piemērotas vēl četras šādas:

—	“Vai tas pozitīvi ietekmē Eiropas finanšu uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, stiprinot ES stratēģisko ģeopolitisko autonomiju?”

—	“Vai tas aizsargā finanšu tirgus stabilitāti?”

—	“Vai tas pozitīvi ietekmē Eiropas uzņēmumu, jo īpaši MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumu, ilgtermiņa finansēšanu un nodarbinātību?”

—	“Vai tas pozitīvi ietekmē klimata, sociālo un digitālo pārkārtošanos?”

2. Vispārīga informācija

2.1.

Kapitāla tirgu savienības mērķis ir izveidot patiesi vienotu kapitāla tirgu visā ES un atvieglot investīciju un uzkrājumu plūsmu starp visām dalībvalstīm. Labi funkcionējošs un integrēts Eiropas kapitāla tirgus sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi, palielinātu Eiropas konkurētspēju un stiprinātu ES lomu globālajā arēnā.

2.2.

Kapitāla tirgu savienība ir būtiska arī vairāku ES galveno mērķu sasniegšanai, piemēram, iekļaujošas un noturīgas ekonomikas izveidei, atbalstot pāreju uz digitālu un ilgtspējīgu ekonomiku un stratēģiski atvērtu autonomiju arvien sarežģītākā pasaules ekonomikas kontekstā un sekmējot atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgas milzīgas investīcijas, kas pārsniedz publiskā finansējuma un tradicionālā banku finansējuma spējas.

2.3.

Eiropas Komisija 2015. gadā pieņēma pirmo kapitāla tirgu savienības rīcības plānu. Kopš tā laika ES ir guvusi zināmus panākumus pamatelementu izveidē. Taču joprojām pastāv ievērojami šķēršļi vienotajam tirgum. Turklāt sākotnējais kapitāla tirgu savienības pasākumu kopums ir jāpapildina ar jauniem pasākumiem, kas spēj risināt jaunās problēmas, piemēram, digitālo un ar vidi saistīto pārkārtošanos un tik vajadzīgās atveseļošanas darbības pēc Covid-19 pandēmijas.

2.4.

Ar šo jauno rīcības plānu (6) Komisija ir noteikusi 16 jaunu pasākumu sarakstu, ar kuriem gūt izšķirīgu progresu kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanā un sasniegt trīs galvenos mērķus:

—	palielinot finansējuma pieejamību Eiropas uzņēmumiem, atbalstīt zaļu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu,

—	panākt, lai ES kļūtu par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai,

—	integrēt valstu kapitāla tirgus patiesi vienotā tirgū.

2.5.

EESK ir aktīvi iesaistījusies kopēja Eiropas kapitāla tirgus radīšanā kopš tā pirmsākumiem. Komiteja publicēja savu pirmo atzinumu par Zaļo grāmatu par kapitāla tirgu savienību (7), pēc tam pauda viedokli gan par sākotnējo kapitāla tirgu savienības rīcības plānu (8), gan par tā starpposma pārskatīšanu (9), kā arī par vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas izriet no minētajiem rīcības plāniem. Šajā atzinumā EESK sniegs ieteikumus par jauno kapitāla tirgu savienības rīcības plānu, gan pamatojoties uz Komitejas iepriekš veikto darbu, gan ņemot vērā jaunās prioritātes un problēmas Eiropā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē jauno kapitāla tirgu savienības rīcības plānu kā vajadzīgu turpinājumu darbam, kas jau paveikts ar pirmo 2015. gada plānu. Plāna turpināšana ir vēl steidzamāka saistībā ar negaidīto Covid-19 krīzi, kas sava mēroga dēļ zināmā mērā maina diagnostiku, kuras pamatā ir ļoti labs darbs, ko paveikusi nākamās KTS augsta līmeņa ekspertu grupa un Augsta līmeņa forums (HLF) par KTS, un kas pamatotu dažus pielāgojumus un papildinājumus. EESK pauž nožēlu par 2015. gada rīcības plāna īstenošanas lēno gaitu, kas lielā mērā skaidrojama ar to, ka trūkst pozitīva atbalsta no dažu dalībvalstu puses. Vēl viens liela mēroga projekts, kas tiek īstenots, proti, banku savienība, arī cieš no kavējumiem. EESK uzskata, ka ir vajadzīga spēcīga dalībvalstu politiskā griba, lai (Eiropas pusgada pārskatīšanas procesu, iespējams, varētu izmantot kā progresa uzraudzības instrumentu) atbalstītu nepieciešamos pasākumus kapitāla tirgu savienības īstenošanai, kas nav paredzēta kā mērķis pati par sevi. Droša un pienācīgi funkcionējoša KTS ir izšķiroši svarīga, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu un pārstrukturēšanu pēc Covid-19 un atbalstītu attiecīgos kapitāla, infrastruktūras un sociālos ieguldījumus visā ES, kā arī Eiropas zaļo kursu un digitālo pārveidi. Šajā sakarā EESK arī atzīst publiskā finansējuma nozīmi, jo tam ir arī būtiska nozīme privāto ieguldījumu piesaistīšanā un nenoteiktības mazināšanā. Nozīmīga loma varētu būt arī ārvalstu ieguldījumiem, kas papildina Eiropas uzkrājumus.

3.2.

Turklāt, kā arī minēja EK, pastāv risks, ka krīze palielinās atšķirības Eiropas Savienībā, radot apdraudējumu kopējai ekonomiskajai un sociālajai noturībai. Šajā sakarā EESK uzsver, ka ir svarīgi noteikt prioritārās iniciatīvas un tās koordinēt. KTS rīcības plānā ir noteiktas 16 darbības, kas veido visai apjomīgu programmu. Ņemot vērā ekonomikai radīto slogu un arvien augošās dalībvalstu un privāto uzņēmumu parādsaistības, kā arī diezgan atšķirīgo ietekmes līmeni starp ES valstīm un starp dažādām ekonomikas nozarēm, kapitāla tirgu savienības rīcības plāns ir ļoti rūpīgi jāizskata un jāpārbauda, un EESK šajā nolūkā sniedz ieguldījumu ar šo atzinumu, lai sociāli atbildīga Eiropas finanšu sistēma varētu efektīvāk darboties kā starpniece starp piedāvājumu un pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot lielāku noturību pret satricinājumiem.

3.3.

Būtu jāatbalsta pasākumi, kas spēj risināt sistēmiskus riskus saistībā ar publisko un privāto parādsaistību augsto līmeni. Vienlaikus būtu prioritārā kārtā jāpiešķir atbalsts krīzes skartiem, bet dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, lai attīstītu nodarbinātību un ES ekonomikas konkurētspēju, jo īpaši ņemot vērā, ka Covid-19 ietekme uz Āzijas valstu ekonomikām šķiet vājāka nekā Rietumvalstīs. Ārēja atkarība ekonomikas finansējuma ziņā var arī radīt sistēmiskus riskus, un kapitāla tirgu savienības rīcības plānā būtu jātiecas vairāk paļauties uz Eiropas uzkrājumiem. Būtu labāk jāizmanto Eiropas augstais uzkrājumu līmenis salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Visaptverošs priekšnosacījums šī mērķa sasniegšanai ir Eiropas iedzīvotāju finanšu izglītības/finanšpratības uzlabošana (7. darbība). Šajā jomā EESK iesaka apzināt valstu paraugpraksi un mācīšanas un mācīšanās pieredzi šajā jomā, lai to popularizētu visā Eiropā, stingrus ieguldītāju aizsardzības noteikumus padarītu efektīvākus un mazinātu informācijas asimetriju (pietiekamai informācijai ir svarīga nozīme) starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotājiem. EESK iesaka turpmākajā pamatprasmju satvara pārskatīšanā iekļaut finanšpratību. EESK arī iesaka finanšu izglītības pasākumu izstrādē un īstenošanā iesaistīt visas ieinteresētās personas, tostarp darba ņēmēju un patērētāju pārstāvjus.

3.4.

Sociāli atbildīgas finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir pildīt savu starpnieka funkciju starp finanšu aktīvu piedāvājumu un pieprasījumu, vienlaikus saglabājot noturību pret satricinājumiem, jo nestabilai finanšu nozarei ir būtiski negatīva ietekme uz uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem, kā arī ekonomiku kopumā. Tāpēc EESK uzsver, ka KTS var sasniegt izvirzītos mērķus tikai tad, ja finanšu stabilitāte un patērētāju aizsardzība arī turpmāk ir KTS rīcības plāna prioritātes. Jo īpaši, nedrīkst mazināt individuālo ieguldītāju aizsardzību. KTS padziļināšanā ir jāizvairās no regulējuma arbitrāžas un regulējuma nepilnībām.

3.5.

Kā norādījusi arī Eiropas Komisija, pastāv stratēģiskas intereses “attiecībā uz iekšējā tirgus piegādes ķēdēm, lai izveidotu ES stratēģisko autonomiju svarīgākajās nozarēs un spējās”. Šajā sakarā būtu jāatbalsta vairāki tehniski jaunā kapitāla tirgu savienības rīcības plāna priekšlikumi, piemēram, vienkāršāki noteikumi par MVU iekļaušanu biržas sarakstā (2. darbība), elektroniskas balsošanas izplatīšana un progress virzībā uz ES definīciju jēdzienam “akcionārs”, kas ļaus pārrobežu akcionāriem labāk izmantot savas tiesības (12. darbība), pārrobežu norēķinu pakalpojumu uzlabošana (13. darbība) un pēctirdzniecības konsolidētās datu lentes izveide (14. darbība). Pozitīva papildu darbība būtu, ja Eiropas Komisija izvērtētu pamatotību un iespējamību ļaut Eiropas investīciju fondiem izmantot “.eu”ISIN kodu, uzlabojot to pieejamību pāri robežām. Ar šiem pasākumiem kapitāla tirgu savienībai būs arī izšķiroša loma MVU atbalstīšanā, kā arī visu lielumu uzņēmumu atbalstīšanā zaļajā un digitālajā pārveidē, uzlabojot to iespējas piekļūt finansējumam, izmantojot banku sektoru papildinošus kanālus.

3.6.

Attiecībā uz vērtspapīrošanas tiesību aktiem EESK piekrīt Eiropas Revīzijas palātas novērtējumam, ka šādi tiesību akti, lai arī tie ir solis pareizajā virzienā, vēl nav nodrošinājuši gaidīto atveseļošanu Eiropas vērtspapīrošanas tirgū pēc finanšu krīzes un nav palīdzējuši bankām palielināt savas aizdošanas spējas, cita starpā attiecībā uz MVU. Darījumi joprojām ir koncentrēti ļoti nedaudzās aktīvu klasēs (piemēram, hipotēkas un aizdevumi automašīnas iegādei) un arī tikai noteiktās dalībvalstīs. Vērtspapīrošanas tirgus patiešām būtu jāuzlabo (6. darbība), izmantojot efektīvus kontroles mehānismus, lai novērstu sistēmisku risku atjaunošanos regulējuma vājināšanās rezultātā.

3.7.

Dziļāka finanšu integrācija ir viens no kapitāla tirgu savienības pamatelementiem. Taču, apsverot dažus tā aspektus, ir svarīgi saglabāt pragmatisku un reālistisku pieeju. Attiecībā uz privātajiem ieguldījumiem bieži dominē valstu preferences un īpaši modeļi, kas izriet no vajadzības saņemt finanšu konsultācijas tuvumā. Pievēršoties individuālo uzkrājumu tirgiem, ir jāņem vērā arī valodas barjera. Turklāt attiecībā uz privātpersonām paredzēto finanšu produktu izplatīšanas modeļiem vienots standarts ne vienmēr nozīmē efektivitāti. Komisijai savā ļoti atzinīgi vērtējamajā darbā finanšu konsultāciju kvalitātes uzlabošanai (8. darbība) vajadzētu apsvērt ieguvumus, ko sniedz katrs atšķirīgais modelis, paturot prātā, ka konsultāciju pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināma un skaidra informācija, tostarp ilgtspējas informācija kopā ar stingriem un uzticēšanos veicinošiem noteikumiem ir būtiski svarīgi, lai pārliecinātu iedzīvotājus veikt ieguldījumus.

3.8.

Attiecībā uz pensijām papildus PEPP koncepcijai būtu jāsaglabā dažādi nacionālie modeļi, kas integrēti sociālo tiesību aktos, ja tie ir apmierinoši, kaut arī ne vienādi. Tāpēc EESK pilnībā atbalsta kapitāla tirgu savienības priekšlikumu par paraugprakses kopīgošanu, piemēram, attiecībā uz automātisku dalību, visiem iedzīvotājiem piekļūstamām izsekojamības sistēmām valstu līmenī un valstu infopaneļiem ar rādītājiem. Būtu jānodrošina arī konsultāciju pieejamība un noguldītāju, darba ņēmēju un pensionāru pārstāvju plašāka iesaistīšana. Jebkurā gadījumā mērķim būtu jābūt papildināt, nevis vājināt kārtējo iemaksu pensiju shēmas (9. darbība).

3.9.

EESK iesaka kapitāla tirgu savienībā pilnībā ņemt vērā dažādus sociālās ietekmes ieguldījumu veidus, jo īpaši tos, kas saistīti ar “sociālo ekonomiku” un pozitīvi ietekmē vispārējās intereses un kopējo labumu. Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi (EuSEF) būtu stingri jāatbalsta, iespējams, pārskatot Regulu (ES) Nr. 346/2013, ar ko tie ir izveidoti.

3.10.

Vides apsvērumi un enerģētikas pārkārtošana pamatoti bija iekļauti starp Komisijas darba kārtības prioritātēm pirms Covid-19 krīzes. Jaunajā pandēmijas kontekstā EESK iesaka vides, sociālo (pievēršot pastiprinātu uzmanību) un pārvaldības programmu saglabāt kā vienu no galvenajām prioritātēm un skatīt saistībā ar ekonomikas atveseļošanu, nodarbinātības atjaunošanu un saglabāšanu un finansiālo stabilitāti. Šajā nolūkā ES būs arī jāpatur prātā konkurences aspekts, lai zaļo un sociālo programmu saglabātu kā priekšrocību Eiropai. Cita starpā būs svarīgi paļauties uz Eiropas informācijas un reitingu sniedzējiem, pamatojoties uz saskanīgiem un uzticamiem standartiem, vienlaikus darbojoties starptautiskajā arēnā, lai veicinātu konsekvenci visā pasaulē. Papildus varētu būt vēlams īpašs regulējums vides, sociālo un pārvaldības datu un reitingu aģentūrām, kas varētu būt grozījums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 462/2013 (10) (“Regula par kredītreitingu aģentūrām”) vai atsevišķa regula saskaņā ar Digitālā tirgus aktu.

3.11.

Covid-19 pandēmija, jo īpaši ar savu milzīgo ietekmi uz daudzām nozarēm, piemēram, tūrismu un transportu, ir arī pastiprinājusi atšķirības starp dalībvalstīm. Jebkas, kas šādas ekonomiskas atšķirības var mazināt, piemēram, atbalsts pārrobežu finansējumam mazāk attīstītām Eiropas valstīm, ir arī jāuzskata par prioritāti. Invest EU portāla izveide varētu atvieglot šādu finansēšanu, ja vien ir rūpīgi izvēlēts tās mērķis (15. darbība). Svarīga ir arī Eiropas konkurētspēja un konverģence, un Eiropai ir vajadzīgi spēcīgi visu lielumu dalībnieki, kas spēj konkurēt globālā līmenī, tādējādi piesaistot arī citus dalībniekus. Lai to panāktu, Eiropas politikas veidotājiem ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar citiem pasaules tirgiem.

3.12.

EESK atzīst, ka kapitāla tirgu savienības rīcības plāns nav radījis revolūciju attiecībā uz galveno šķēršļu novēršanu, kas kavē pārrobežu kapitāla plūsmas, un ka dažas dalībvalstis kapitālam un likviditātei joprojām piemēro norobežošanas politiku, novēršot resursu pienācīgu piešķiršanu, sadrumstalojot tirgu un palēninot ekonomikas atveseļošanu.

3.13.

Brexit ir vēl viens traucējošs faktors, kas jāņem vērā. Finanšu tirgi Eiropas kontinentālajā daļā joprojām šķiet diezgan sadrumstaloti, un to likviditātes līmeņi nav vienlīdzīgi. . Šā iemesla dēļ ES-27 varētu būt pakļauta reālam riskam arī turpmāk būt atkarīgai no ārējiem finanšu tirgiem, kas ir vairāk integrēti, jo vairāki Eiropas uzņēmumi agrāk ir izvēlējušies būt iekļauti Apvienotās Karalistes vai ASV sarakstos. EESK piekrīt Revīzijas palātas secinājumam, ka Komisijai (un, mūsuprāt, Eiropas Parlamentam un Padomei) būtu jāiesaka visām dalībvalstīm ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem īstenot attiecīgas reformas. Ir arī jāuzsver, ka attīstītas tirgus infrastruktūras izveide Eiropas Savienībai ir būtiski svarīga finansiālai un ekonomiskai autonomijai un varētu pastiprināt euro valūtas starptautisko nozīmīgumu.

3.14.

Īsumā apkopojot EESK viedokli, papildus jau minētajiem tehniskajiem pasākumiem, vēlamies atbalstīt divu veidu prioritātes rīcības plāna 16 priekšlikumos:

—

ES finanšu tirgu uzlabošana nolūkā palielināt to efektivitāti. Tas būtu jāveicina ar trijām galvenajām darbībām: i) izveidojot Eiropas vienoto piekļuves punktu, kas cita starpā palīdzēs ieguldītājiem atlasīt emitentus (1. darbība); ii) īstenojot vienoto noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības vietām, centrālajiem darījumu partneriem un datu sniedzējiem. Kopumā uzraudzības konverģencei un ciešākai sadarbībai būtu izšķiroša nozīme, lai novērstu regulējuma arbitrāžu un nepilnības (16. darbība), un iii) vienkāršojot pārrobežu ieguldījumus un ieviešot kopēju, standartizētu ES mēroga sistēmu nodokļa ieturēšanai ienākumu gūšanas vietā, novēršot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu arbitrāžu (10. darbība).

—

Pārvirze no ilgtermiņa uzkrājumiem uz ilgtermiņa investīcijām. Augstais uzkrājumu līmenis Eiropā, kas ir viena no ES-27 priekšrocībām, nesniedz pietiekamus ieguvumus reālajai ekonomikai. Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda (ELTIF) pārskatīšanā ir jāparedz atjaunota satvara iespējamība šāda ilgtermiņa fonda veidam, kas jo īpaši atvieglos iestāžu un privāto ilgtermiņa uzkrājumu ieguldīšanu biržas sarakstā iekļauto un neiekļauto MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību akcijās un infrastruktūras projektos (3. darbība). Labāks uzraudzības režīms apdrošinātāju un banku investīcijām pašu kapitālā, uzlabojot un nemazinot prudenciālo noteikumu efektivitāti (4. darbība). Papildus, kā uzsvērts EP pašiniciatīvas ziņojumā par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu (11), dalībvalstīm būtu jācenšas “no jauna līdzsvarot noslieci par labu parāda, nevis kapitāla, finansēšanai (..) nodokļu uzlikšanā”. Tomēr, to darot, mērķim nav jābūt nodokļu ieņēmumu apjoma samazināšanai kopumā. Darbinieku līdzdalības atbalstīšana, kas trūkst rīcības plānā, ir vēl viens nozīmīgs temats, ko Komisija varētu atkal rosināt, kā tā jau darīja iepriekš. Faktiski darbinieku akciju īpašumtiesības, kā arī darba ņēmēju iesaistīšana peļņas sadalē – ja tās tiek īstenotas taisnīgi – veicina sociālo kohēziju un ekonomisko efektivitāti. Lai neradītu nepamatotus riskus darba ņēmējiem, izšķiroša nozīme ir viņu pārstāvju iesaistīšanai un stingrai ieguldītāju aizsardzībai. Kapitāla tirgu savienībai jābūt jaunai iespējai veicināt šādas shēmas saskaņā ar sociālo programmu un ar Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumā pausto aicinājumu.

3.15.

Pēdējie minētie risinājumi nodrošinātu pozitīvi vērtējamu sākotnēju un būtisku stimulu kapitāla tirgu savienībai, vienlaikus sekmējot progresu nozīmīgu, taču sarežģītāku mērķu sasniegšanā, piemēram, attiecībā uz konverģences palielināšanu maksātnespējas tiesību aktu mērķjomās (11. darbība) vai Eiropas biržu un tirdzniecības vietu integrētāku kopumu.

3.16.

Papildus šā ieteikuma apsvērumiem EESK – attiecībā uz politikas sasniegumiem – ieteiktu jebkurā jaunā regulējumā izsvērt iespējamās labvēlīgās vai kaitējošās sekas Eiropas struktūru konkurencei, lai stiprinātu ES finanšu uzņēmumus pasaulē, nostiprinot ES stratēģisko ģeopolitisko autonomiju ceļā uz tik vajadzīgo klimata, sociālo un digitālo pārkārtošanos.

Briselē, 2021. gada 24. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.

(2) OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.

(3) OV C 353, 18.10.2019., 23. lpp.

(4) OV C 353, 18.10.2019., 32. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(6) COM(2020) 590 final.

(7) OV C 383, 17.11.2015., 64. lpp.

(8) OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.

(9) OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 462/2013 (2013. gada 21. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 146, 31.5.2013., 1. lpp.).

(11) ZIŅOJUMS par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana.