Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros”

(COM(2020) 453 final – 2020/0100 (COD))

un par tematu “Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu”

(COM(2020) 460 final – 2020/0006 (COD))

(2020/C 429/30)

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 8.6.2020., 10.6.2020. Eiropas Parlaments, 17.6.2020.
Reglamentā noteiktā kārtība	Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.7.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK stingri atbalsta un atzinīgi vērtē TPF (Taisnīgas pārkārtošanās fonds) finanšu piešķīruma lielo palielinājumu, lai sekmētu pāreju no oglekļa dioksīda emisiju ziņā intensīvas uz mūsdienīgāku, ilgtspējīgāku un daudzveidīgāku ekonomiku un sabiedrību.

1.2.

EESK pauž dziļu pārliecību, ka optimāla rezultāta sasniegšanai taisnīgas pārkārtošanās procesā liela nozīme ir ne tikai pietiekamam daudzumam mūsdienīgu finanšu līdzekļu, kas paredzēti precīzi noteiktām atbalsta jomām, bet arī elastīgai valsts atbalsta noteikumu interpretācijai.

1.3.

EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu par publiskā sektora aizdevumu mehānismu un uzskata to par inovatīvu, oriģinālu un ļoti pieprasītu publiskā sektora struktūrās, kuras īsteno klimatisko pārkārtošanos.

1.4.

EESK uzsver, ka pēc ierosinātajiem jaunajiem priekšlikumiem, kas saistīti ar Atveseļošanas plānu un programmu Next Generation EU, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam (TPM) ir reālas iespējas kļūt par ļoti svarīgu nākamās 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) instrumentu, kas sekmēs ne tikai ES zaļo kursu, bet arī atveseļošanu un rekonstrukciju pēc Covid.

1.5.

EESK aicina attiecīgās ES iestādes paātrināt koriģētā TPM sagatavošanas, apstiprināšanas un īstenošanas darbus, lai pēc iespējas drīz uzsāktu tā praktisko darbību. Šajā situācijā laikam ir izšķiroša nozīme.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar publiskā sektora aizdevumu mehānismu īpaša uzmanība tiek pievērsta mazāk attīstītajiem reģioniem, kas īsteno taisnīgu pārkārtošanos.

1.7.

EESK ir pārliecināta, ka publiskā sektora aizdevumu mehānisma pamatā esošā inovatīvā ideja varētu kalpot arī par iedvesmas avotu līdzīga veida finanšu produktiem dalībvalstu līmenī.

1.8.

EESK uzskata, ka atbilstības atlases kritēriji, kā arī ierosinātās investīciju jomas ir ļoti svarīgas taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai.

1.9.

EESK arī atzinīgi vērtē un atbalsta papildu finansējumu programmai InvestEU un tās īpašajai taisnīgas pārkārtošanās shēmai, kas palielina finanšu instrumentu izmantošanas iespējas taisnīgas pārkārtošanās procesā.

2. Problēma un konteksts

2.1.

2020. gada jūnija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu par Taisnīgas pārkārtošanās fondu (1), kurā ļoti detalizēti izskaidrota EESK nostāja jautājumā par taisnīgas pārkārtošanās procesu, kā arī izklāstītas pārdomas par dzīvi pēc Covid. Tās vispārējie rezultāti, secinājumi un ieteikumi, protams, paliek spēkā.

2.2.

Tomēr šajā trauksmainajā periodā Eiropas Komisija maija beigās nāca klajā ar savu Atveseļošanas plānu, un visi trīs Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma (TPM) pīlāri veido būtisku programmas Next Generation EU daļu; salīdzinājumā ar sākotnējo 2020. gada janvāra priekšlikumu TPM darbībai būtu jānodrošina ievērojami lielāks finanšu piešķīrums un bāze. Nesen ierosinātajā dokumentu kopumā ir atspoguļota simbioze un iespējamā līdzāspastāvēšana starp ES zaļā kursa mērķiem un atveseļošanas un noturības plānu pēc Covid.

2.3.

Tagad tas darbojas arī ar nosaukumu Taisnīgas pārkārtošanās platforma (TPP), kuras mērķis ir sniegt tehnisku un konsultatīvu atbalstu publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām reģionos, kuriem raksturīgs augsts ogļu izmantošanas līmenis un oglekļa dioksīda emisiju intensitāte, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju par finansējuma iespējām.

2.4.

Koriģētais TPM turpmāk darbosies ar saviem trim pīlāriem:

—	Taisnīgas pārkārtošanās fonds,

—	programmas InvestEU taisnīgas pārkārtošanās shēma,

—	publiskā sektora aizdevumu mehānisms.

Taču Covid pandēmija ir parādījusi loģisko pamatojumu turpināt zaļā kursa saprātīgu mērķu izpildi un atbalstīt ekonomikas pārstrukturēšanas procesu, jo īpaši neaizsargātajos reģionos un teritorijās. Tāpēc tika ierosināts ievērojami palielināt TPM finanšu piešķīrumu un bāzi.

2.5.

Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gada janvāra priekšlikumiem ir šādas:

—

ievērojams finanšu piešķīruma palielinājums, galvenokārt attiecībā uz TPF; sākotnējo bāzes finansējumu tiek ierosināts palielināt no 7,5 miljardiem EUR līdz 40 miljardiem EUR (papildu 2,5 miljardi EUR parastajā DFS un jauna summa 30 miljardu EUR apmērā programmā Next Generation EU; noteikums par TPF finanšu bāzes palielināšanu (pusotru līdz trīs reizes), izmantojot ERAF vai ESF+ pārvietojumus, attiecas tikai uz 2021.–2027. gada DFS līdzekļiem, nevis uz instrumenta Next Generation EU līdzekļiem,

—

līdzekļu palielinājums programmai InvestEU – garantijas summa tiks dubultota; ilgtspējīgas infrastruktūras logam paredzēts piešķirt 20 miljardus EUR, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas logam – 10 miljardus EUR, tāda pati summa tiks piešķirta MVU logam, sociālo investīciju un prasmju logam – 3,6 miljardi EUR, savukārt nesen ierosinātajam Eiropas stratēģisko investīciju logam paredzēts finanšu piešķīrums 31 EUR miljarda apmērā,

—	ar šo paketi tiek nodrošināts juridiskais pamats publiskā sektora aizdevumu mehānismam, un tas ir unikāls un inovatīvs finanšu instrumentu un subsīdiju praktiskas īstenošanas apvienojums.

2.6.

Pārējie ierosinātie elementi Eiropas Komisijas 2020. gada janvāra paketē paliek nemainīgi un spēkā pilnā apmērā; tie ir saistīti ar atbalstītajām darbībām un jomām (arī ar tām, kas ir izslēgtas no atbalsta), ar īstenošanas procesiem (vairākām darbības programmu alternatīvām), taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem kā galvenajiem pamatdokumentiem, kuriem ir izšķiroša nozīme atbalsta saņemšanai, kā arī ar saņēmēju veidiem.

2.7.

Tā palīdz izprast priekšlikumus saistībā ar koriģēto TPM, kas ir tikai viens elements visaptverošas un iekšēji savstarpēji savienotas mozaīkas struktūrā, kuru veido programmu pakete Next Generation EU, kā arī koriģēto 2021.–2027. gada DFS priekšlikumu palielināt fiskālā ES (budžeta) bāzi un pievērsties pašreizējām steidzamajām vajadzībām. Ierosinātie fiskālie pasākumi arī papildina jau pieņemtos ārkārtas pasākumus monetārajā un strukturālajā politikā, kā arī tiesiskajā regulējumā. Tie ir arī jāatbalsta, šajā nolūkā paralēli uzlabojot banku savienības un kapitāla tirgu savienības jomas.

2.8.

Pakete, kas paredzēta Atveseļošanas instrumenta izveidošanai un 2021.–2027. gada DFS pielāgošanai situācijai pēc Covid, tiek uzskatīta par ārkārtēju soli ES finansējumā, bet arī par nepieciešamu un steidzamu soli. ES budžeta politika pašreizējos apstākļos un saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem vienkārši nebūtu pietiekami elastīga un nespētu īstenot rīcību, kas varētu būtiski palīdzēt atrisināt krīzes situāciju. No otras puses, priekšlikums pašreizējā politiskajā situācijā var šķist ļoti iespējams.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, jo tajā kā ļoti svarīga ES ilgtermiņa prioritāte ir atzītas strukturālās reformas un atbalsts ekonomikas dažādošanai.

3.2.

EESK raugās uz TPM koriģēšanu no visa Atveseļošanās instrumenta perspektīvas un uzskata to par taisnīgu, novatorisku, iekļaujošu un efektīvu instrumentu, lai atbalstītu reģionus un teritorijas, kurās notiek zaļā pārkārtošanās no nozarēm ar augstu ogļu izmantošanas līmeni un oglekļa dioksīda emisiju intensitāti uz mūsdienīgām un ilgtspējīgi daudzveidīgām saimnieciskajām darbībām. Apvienojumā ar iespējami elastīgu valsts atbalsta noteikumu interpretāciju tas tagad piedāvā reālu iespēju sekmēt Taisnīgas pārkārtošanās sasniegumus šajās jomās.

3.3.

EESK atbalsta ideju operatīvi izmantot papildu TPF finansējumu programmā Next Generation EU (30 miljardu EUR apmērā), lai, vēlākais, līdz 2024. gadam varētu strauji palielināt ieguldījumus zaļās pārkārtošanās īstenošanai.

3.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju izveidot atbilstošu regulējumu, lai palielinātais TPF instruments būtu pieejams jau 2021. gada sākumā, kad atsevišķu reģionu ekonomiskie rādītāji, kā arī sociālie un vides apstākļi varētu smagi ciest no krīzes sekām. Tajā pašā laikā EESK aicina dalībvalstis paātrināt darbu pie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem, kas ir sine qua non stratēģiskās plānošanas dokuments, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu piekļuvi finansējumam visos trīs TPM pīlāros.

3.5.

EESK arī atzinīgi vērtē papildu piešķīrumu programmai Invest EU, kas sekmē zaļās pārkārtošanās īstenošanu konkrētos reģionos. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar taisnīgas pārkārtošanās shēmu būs iespējams nodrošināt atbalstu investīcijām taisnīgas pārkārtošanās reģionos, izmantojot jebkuru InvestEU politikas logu, atkarībā no īpašajām investīciju vajadzībām, kuras dalībvalstis norādījušas savos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. EESK atbalsta arī nesen ierosinātā stratēģiskā Eiropas investīciju loga dalību pasākumos, uz kuriem attiecas TPM.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka InvestEU projektu iekļaušana otrajā TPM pīlārā ir vērsta uz ekonomiski izdevīgiem un tirgū pārbaudītiem privātā un publiskā sektora struktūru ieguldījumiem, izmantojot inovatīvu finansējuma veidu.

3.7.

EESK stingri atbalsta un atzinīgi vērtē ideju par publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kas ir ļoti novatorisks risinājums publiskajam sektoram un apvieno Eiropas Komisijas un EIB izstrādāto kopīgo produktu, kurā paredzēts apvienot aizdevuma daļu ar dotāciju. Šis apvienojums ir paredzēts, lai mobilizētu publisko ieguldījumu līdz pat 30 miljardu EUR apmērā enerģijas un transporta infrastruktūras, centralizēto siltumapgādes tīklu, sabiedriskā transporta, energoefektivitātes pasākumu, sociālās infrastruktūras un citu veidu projektu atbalstam skartajām kopienām un reģioniem to labklājības un konkurētspējas uzlabošanai.

3.8.

EESK uzsver novatoriskās un oriģinālās pazīmes, kas raksturīgas publiskā sektora aizdevumu mehānismam, ar ko projekta līmenī tiek atbalstīta finanšu instrumentu īstenošana, izmantojot papildu dotāciju. EESK atbalsta ierosināto ideju izmantot šo instrumentu kā papildinājumu TPF un InvestEU transversālajai finanšu shēmai. Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet pamatota prasība, ka projekti, kas tiek atbalstīti saskaņā ar publiskā sektora aizdevumu mehānismu, nevar saņemt citus ES finansējuma avotus.

3.9.

EESK neiebilst pret to, ka dotāciju komponentu tieši pārvaldītu Eiropas Komisija, un līdz 2024. gada beigām tas tiks pārdalīts, izmantojot valstu līdzekļu sistēmu. Šajā saistībā EESK aicina Komisiju steidzami sākt izsludināt uzaicinājumus, tiklīdz ir pieņemti vairāki taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, un aicina dalībvalstis jau tagad sākt projektu sagatavošanu. Tādējādi varētu nodrošināt, lai dalībvalstīm paredzētie resursi būtu izsmelti līdz 2024. gada beigām, izmantojot izsludinātos uzaicinājumus.

3.10.

EESK labi apzinās, cik ekskluzīvs un oriģināls ir publiskā sektora aizdevumu mehānisma inovatīvais instruments, kas paredzēts to publisko struktūru ieguldījumu atbalstam, kuras atbilst klimatiskās pārkārtošanās prasībām un negarantē pietiekamus ieņēmumus. Tāpēc dotācijas elementam ir izšķiroša nozīme, lai praktiski nodrošinātu ekonomiskos, sociālos un vides projektus, kas nav pietiekami finansiāli dzīvotspējīgi un kurus tāpēc nevar finansēt tikai ar finanšu instrumentiem.

3.11.

EESK uzsver teritoriālo pārkārtošanās plānu lielo nozīmi, kas ir vienlīdz svarīgi visiem trim TPM pīlāriem. EESK atbalsta nosacījumu, ka finansējumu var saņemt tikai tās dalībvalstis, kurām jau ir apstiprināts taisnīgās pārkārtošanās teritoriālais plāns. Šie plāni patiešām ir galvenais veids, kā sekmēt dalībvalstu apņemšanos gūt panākumus virzībā uz klimatneitrālu ekonomiku.

3.12.

EESK atzinīgi vērtē koncepciju, ka projekti mazāk attīstītajos reģionos (t. i., reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES vidējā līmeņa) saņem par 5 % lielāku aizdevuma dotāciju nekā projekti citās teritorijās (līdz pat 20 % salīdzinājumā ar 15 %). Tomēr EESK pauž bažas par to, ka faktiskā dotācijas likme var būt vien 5–7 % salīdzinājumā ar kopējām projekta izmaksām. Paredzams, ka tas nekalpos par pietiekamu stimulu, lai pieteiktos uz projektu finansējumu.

3.13.

EESK arī uzskata, ka būtu lietderīgi iesaistīt finanšu partnerus, kas nav EIB, lai nodrošinātu šim mehānismam paredzētos līdzekļus. Tas varētu pavērt iespējas dalībvalstu finanšu iestādēm attīstīt šo oriģinālo un novatorisko produktu un piedāvāt to attiecīgajiem klientiem.

3.14.

EESK uzskata, ka TPP ir svarīga nozīme, jo īpaši, lai saņēmējiem piedāvātu atbilstošu un vienlīdzīgu informāciju un tehniskos pakalpojumus, kas sekmē piešķirtā finansējuma efektivitāti. Šajā saistībā EESK uzsver arī to, cik svarīga ir dalībvalstīm pieejamā palīdzība, lai izstrādātu savus taisnīgas pārkārtošanas teritoriālos plānus, izmantojot attiecīgu uzaicinājumu un Komisijas piešķirto atbalstu.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju precīzāk norādīt taisnīgas pārkārtošanās shēmas apjomu koriģētajā programmā InvestEU, kā arī saskaņā ar zaļo kursu īstenoto projektu atbilstību Eiropas stratēģiskā ieguldījuma logam.

4.2.

Attiecībā uz publiskā sektora aizdevumu mehānismu EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu atbalstīt publiskos ieguldījumus, izmantojot atvieglotus aizdevuma nosacījumus, kas ir paredzēti teritorijām, kuras ir visnelabvēlīgāk ietekmējusi klimatiskā pārkārtošanās un kas atbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem.

4.3.

EESK atbalsta prasības attiecībā uz projektu atlases kritērijiem un to prioritāšu noteikšanu, kā arī to detalizētas specifikācijas koncepciju uzaicinājumos valsts līmenī.

4.4.

EESK iesaka Eiropas Komisijai definēt un precīzāk noteikt jomas sinerģijai ar citiem programmas Next Generation EU instrumentiem, lai atbalstītu integrēto pieeju un vienlaikus novērstu pārklāšanos.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka atbilstīgie saņēmēji ir ieinteresētās personas no visām attiecīgajām jomām, proti, publiskā sektora institūcijas (valsts, reģioni, pilsētas un pašvaldības), uzņēmumi, pētniecības iestādes un augstskolas, skolas, izglītības iestādes, darba tirgus konsultanti un NVO.

4.6.

EESK aicina Padomi un ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pabeigt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus TPM īstenošanai. Eiropas Komisija tiek aicināta pēc iespējas ātrāk apstiprināt dalībvalstu TPM programmas, izmantojot operatīvo procedūru. Tikai šādā veidā būs iespējams samazināt finansējuma izmaksas kavējumus un panākt vēlamo pozitīvo ietekmi uz ES ekonomisko situāciju.

4.7.

EESK uzsver, ka paredzētais pārvietojums no ESF+ izmantošanai TPF nedrīkst apdraudēt regulāru ESF+ projektu īstenošanu; plānots izveidot pietiekamu finanšu bāzi sociāli orientētiem projektiem (pārkvalifikācija, izglītība, apmācība utt.) TPF ietvaros.

4.8.

Attiecībā uz publiskā sektora aizdevumu mehānismu EESK uzskata, ka plašais atbalstāmo jomu klāsts ir pietiekams, un atzinīgi vērtē tā saderību ar citiem TPM pīlāriem, kā arī dažiem citiem DFS finanšu rīkiem un instrumentiem.

Briselē, 2020. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 311, 18.9.2020., 55. lpp.