Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Bezpeļņas sociālo uzņēmumu stiprināšana kā viens no galvenajiem sociāli taisnīgas Eiropas pīlāriem”

(izpētes atzinums)

(2020/C 429/18)

Ziņotājs:

Krzysztof BALON

Apspriešanās	Padomes prezidentvalsts Vācija, 18.2.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	211/3/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tā kā bezpeļņas sociālie uzņēmumi palīdz īstenot Eiropas Savienības (ES) sociālo dimensiju un Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP) arī – un jo īpaši – krīzes situācijās, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina stiprināt un mērķtiecīgi atbalstīt tos sociālos uzņēmumus un citas sociālās ekonomikas organizācijas, kas iespējamo peļņu pilnā apmērā iegulda sabiedrības interešu labā vai uzņēmuma sociālo mērķu sasniegšanā. Būtu jāstiprina arī šo uzņēmumu pamanāmība Eiropā.

1.2.

Jau tagad daudzu dalībvalstu tiesību sistēmās ir paredzēti noteikumi, ar kuriem nosaka bezpeļņas statusu, ko piemēro arī attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem. Tādēļ EESK vēlas mudināt visas pārējās dalībvalstis nostiprināt minētos noteikumus attiecīgajos valsts tiesību aktos.

1.3.

Turklāt Līgumam par Eiropas Savienības darbību būtu jāpievieno Protokols par uzņēmumu veidu daudzveidību, paraugu ņemot no Protokola Nr. 26 par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un atsevišķi definējot bezpeļņas sociālo uzņēmumu jēdzienu. EESK arī aicina dalībvalstis iekļaut šo grozījumu plānotajā Līguma pārskatīšanā.

1.4.

Bezpeļņas sociālie uzņēmumi un līdzīgas bezpeļņas organizācijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, būtu jāstiprina, publiskā iepirkuma tiesību aktos tiem piešķirot īpašu ievērību attiecībā pret publiskiem vai komerciāliem pretendentiem. Publiskajā iepirkumā pirmām kārtām būtu jāņem vērā bezpeļņas sociālo uzņēmumu konkrētās darbības jomas sociālo pakalpojumu sniegšanā, piemēram, saistībā ar veselības aprūpi un aprūpes pakalpojumiem.

1.5.

EESK aicina arī ieviest atbalstu, kas paredzēts tikai bezpeļņas organizācijām, nepārkāpjot ES valsts atbalsta noteikumus.

1.6.

Pašreizējā robežvērtība, kas Regulā par de minimis atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir noteikta 500 000 EUR apmērā trīs fiskālo gadu laikā, būtu ievērojami jāpalielina līdz apmēram 800 000 EUR katrā fiskālajā gadā.

1.7.

EESK uzskata, ka būtu jāievieš vispārējs atbrīvojums attiecībā uz Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu ar valsts līdzfinansējumu. Šādos gadījumos tāpat kā saistībā ar programmām, kuras pārvalda tikai ES, nebūtu jāuzskata, ka valsts līdzfinansējums ir valsts atbalsts.

1.8.

Atbalsts bezpeļņas sociālajiem uzņēmumiem būtu jāiekļauj arī sociālo rezultātu pārskatā Eiropas pusgada procesā.

1.9.

Bezpeļņas sociālie uzņēmumi ir ne vien ilgtspējīgs uzņēmējdarbības modelis, bet arī rada un saglabā kvalitatīvas darbvietas, veicina iespēju vienlīdzību arī cilvēkiem ar invaliditāti un citām sociāli nelabvēlīgām grupām un tiecas panākt, lai tiktu sasniegts augsts sociālās līdzdalības un taisnīguma līmenis un veicināta zaļā un digitālā pārkārtošanās. Tādējādi sociālā ekonomika ir stratēģisks palīglīdzeklis Eiropas sociālās dimensijas stiprināšanai. Šā iemesla dēļ ar Eiropas fondiem būtu jo īpaši jāatbalsta sociālās ekonomikas darbības, un tām jākļūst par atsevišķu, īpašu ESF+ atbalsta mērķi.

1.10.

EESK ir gatava ierosināt un koordinēt diskusiju par bezpeļņas sociālo uzņēmumu lomu Atveseļošanas fonda īstenošanā pēc koronavīrusa krīzes un saistībā ar sociālās ekonomikas rīcības plānu 2021. gadam, kā arī par šajā ziņā nepieciešamo juridisko un finanšu politikas pamatnosacījumu pārskatīšanu.

2. Ievads

2.1.

Vācijas Federatīvās Republikas federālā valdība, gatavojoties 2020. gada otrajā pusgadā pildīt Padomes prezidentvalsts pienākumus, 2020. gada 18. februārī lūdza EESK sagatavot atzinumu “Bezpeļņas sociālo uzņēmumu stiprināšana kā viens no galvenajiem sociāli taisnīgas Eiropas pīlāriem”. Šajā ziņā Vācijas valdība īpaši uzsvēra sabiedrības intereses kā obligātu Eiropas pamatvērtību, kas ir jāņem vērā, arī veicot saimniecisko darbību, kā arī lielās inovācijas spējas, kas piemīt sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kuru galvenā darbība ir vērsta uz sociālo pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs.

2.2.

Sociālo ekonomiku veido dažādi uzņēmumi un organizācijas, tostarp kooperatīvi, savstarpējās apdrošināšanas uzņēmumi, apvienības, fondi un sociālie uzņēmumi, turklāt katrā dalībvalstī tiem ir īpašas juridiskās formas un tos vieno kopējas vērtības (1). Sociālajai ekonomikai Eiropā ir bijusi ārkārtīgi svarīga un sistēmiska nozīme arī ekonomiskās un sociālās krīzes apstākļos. Tā palīdz veidot, stiprināt sociālo kohēziju un nodrošināt tās ilgtspēju. Bezpeļņas sociālo pakalpojumu sniegšanas modelis, kura galvenais un primārais mērķis ir sabiedrības intereses, ir izrādījies ārkārtīgi elastīgs, iedzīvotājiem pietuvināts, inovatīvs, ilgtspējīgs, demokrātisks, likumīgs un efektīvs. Turklāt bezpeļņas sociālie uzņēmumi ievērojamā mērā palīdz radīt vienlīdzīgas iespējas visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un izcelsmes. Tie risina sabiedrības sociālās vajadzības, ko vēl nesedz sabiedriskie sociālie pakalpojumi. Kādā no saviem iepriekšējiem atzinumiem EESK jau norādīja, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi kalpo sabiedrības interesēm un to mērķis nav maksimāla peļņa. Tādējādi sociālā ekonomika rada kvalitatīvas darbvietas sociāli atbildīgos uzņēmumos (2), tostarp tādās jomās kā veselība, aprūpe un bērnu aprūpe.

2.3.

Tā kā Eiropas sociālā ekonomika ir daudzveidīga, jēdzienam “sociālais uzņēmums” nav vienotas, juridiski saistošas ES mēroga definīcijas. EESK sociālos uzņēmumus raksturo pēc šādām konkrētām iezīmēm:

—	uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi pretstatā peļņas mērķiem, radot sociālos labumus visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs,

—	uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra, un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti, nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem,

—	uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piemēram, kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; uzņēmumi apvieno dažādas juridiskās formas un dažreiz maina minēto formu atbilstoši savām vajadzībām;

—	uzņēmumi ir ekonomikas jomas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (daudzos gadījumos pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts;

—	uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti;

—	uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām (3).

2.4.

ES mērogā nav arī juridiski saistošas bezpeļņas jēdziena definīcijas. Turklāt, kā EESK norādījusi kādā no iepriekšējiem atzinumiem, sociālās ekonomikas raksturīgās iezīmes, jo īpaši tās atšķirīgā pieeja peļņai, ES tiesību aktos nav ņemtas vērā. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 54. pants līdz šim tiek interpretēts tā, ka tas ekonomiski neieinteresētos (bezpeļņas) uzņēmumus pretstata uzņēmumiem, kuri veic atalgotu saimniecisku darbību. Tāpēc minētajā otrajā kategorijā ietilpst visi uzņēmumi, kas, nediferencējot tos un neskatoties uz to juridisko formu, gūst peļņu neatkarīgi no tā, vai šī peļņa tiek vai netiek sadalīta (4). Tomēr daudzu dalībvalstu tiesību sistēmās jau ir paredzēti noteikumi, ar kuriem nosaka bezpeļņas statusu, ko piemēro arī attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem. Tāpēc būtu attiecīgi jānošķir trīs ekonomiski aktīvo dalībnieku veidi: uz peļņu orientēti uzņēmumi, uz ierobežotu peļņu orientēti sociālās ekonomikas uzņēmumi, kā iepriekš minēts EESK atzinumā INT/871 (5), un bezpeļņas sociālie uzņēmumi. Pēdējie no iepriekšminētajiem ir šā atzinuma mērķgrupa.

2.5.

Saskaņā ar šiem valstu noteikumiem bezpeļņas sociālie uzņēmumi varētu būt tādi sociālie uzņēmumi, kuri atbilst 2.4. punktā minētajām iezīmēm un kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem ir pienākums iespējamo peļņu pilnā apmērā ieguldīt sabiedrības interešu labā vai uzņēmuma sociālo mērķu sasniegšanā.

2.6.

Kādā no iepriekšējiem atzinumiem EESK jau atgādināja, ka Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra un Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse neliecina par pietiekamu interesi par uzņēmumiem, kuri valsts tiesību aktos tiek dēvēti par “bezpeļņas” vai kuri neatkarīgi no šīs klasifikācijas atbilst minētajiem kritērijiem. Tāpēc EESK uzskata: paraugam izmantojot Protokolu Nr. 26 par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Līgumam par Eiropas Savienības darbību būtu jāpievieno Protokols par uzņēmumu veidu daudzveidību, kurā atsevišķi ir definēts bezpeļņas sociālā uzņēmuma un ierobežotas peļņas sociālā uzņēmuma jēdziens, un aicina dalībvalstis šo grozījumu iekļaut plānotajā Līguma pārskatīšanā (6).

3. Bezpeļņas sociālie uzņēmumi kā vispārējas nozīmes sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP)

3.1.

Kādā no iepriekšējiem atzinumiem EESK jau uzsvēra, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāru nebūs iespējams faktiski īstenot bez sociālās ekonomikas uzņēmumu līdzdalības un ka pēc būtības šie uzņēmumi ir paredzēti, lai īstenotu tādus mērķus kā drošas un pielāgojamas nodarbinātības veicināšana, sociālais dialogs un darba ņēmēju līdzdalība, veselīga, droša un labi pielāgota darba vide vai nodrošinātu inovatīvus risinājumus dažām sociālajām pamatvajadzībām (7). Šo bezpeļņas organizāciju pamanāmība būtu jāstiprina visā Eiropā. Ir jāatbalsta inovācijas un jānodrošina atvieglota piekļuve atbalsta līdzekļiem, lai šīs organizācijas arī turpmāk spētu pastāvēt gan ikdienas darbā, gan krīzes situācijās. Būtu jāorganizē dalībvalstu labākās prakses apmaiņa.

3.2.

Atbilstīgi konkrētās ES dalībvalsts sociālā modeļa struktūrai valsts pienākums ir nodrošināt, lai iedzīvotāji varētu izmantot visaptverošus, efektīvus un vispārpieejamus, izmaksu ziņā pieejamus augstas kvalitātes vispārējas nozīmes sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. EESK jau norādīja, ka pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir sociālā taisnīguma struktūras neatņemama sastāvdaļa un ka iedzīvotājiem ir tiesības uz piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, tostarp arī sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā tie definēti ESTP (8).

3.3.

Dažās valstīs šos pakalpojumus galvenokārt nodrošina bezpeļņas iniciatīvas, iestādes un dienesti, nevis valsts, proti, valsts nodrošina pakalpojumu sniegšanas pamatnosacījumus, lietotāji izvēlas pakalpojumu sniedzējus, un šos pakalpojumus finansē valsts sociālā nodrošinājuma iestādes. Turklāt pakalpojumu sniegšana ir jāorganizē, ievērojot apdrošinājuma ņēmēja intereses un līdzdalīgi iesaistot viņus šajā procesā. Šis bezpeļņas sociālo uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas veids, kas ir gan vērsts uz lietotāju, gan konkurētspējīgs, varētu būt pamats, lai rosinātu diskusijas par Eiropas mēroga modeli, ko varētu stiprināt, pretēji, piemēram, publiskā iepirkuma procedūrām, kurās lietotājiem tiek liegta izvēles brīvība.

3.4.

EESK aicina apsvērt iespēju ieviest mērķtiecīgu atbalstu vai atbalstu, kas paredzēts tikai bezpeļņas organizācijām, raugoties, lai netiktu pārkāpti ES valsts atbalsta noteikumi. Īpaši svarīgi tas ir krīzes situācijās, jo bezpeļņas organizācijām nav finanšu rezervju. Tomēr tieši krīzes situācijās sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi ir neaizstājami un ir jānodrošina, ka tiek saglabāta augsta šo pakalpojumu kvalitāte.

3.5.

Tādēļ un lai kopumā stiprinātu bezpeļņas sociālo ekonomiku, sniedzot vispārējas nozīmes sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, būtiski ir jāgroza Eiropas tiesiskais regulējums:

3.5.1

publiskā iepirkuma tiesībās ieviešot bezpeļņas pretendentiem prioritāti attiecībā pret valsts vai komerciāliem pretendentiem;

3.5.2

patlaban Regulā par de minimis atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, noteikto robežvērtību 500 000 EUR trīs fiskālo gadu laikā ievērojami palielinot līdz apmēram 800 000 EUR katrā fiskālajā gadā; šāds palielinājums uzlabos piemērojamību un attiecīgi stiprinās efektivitāti Regulai par de minimis atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vienlaikus saglabājot zemu risku faktiskiem pārrobežu konkurences izkropļojumiem;

3.5.3

ieviešot vispārēju atbrīvojumu attiecībā uz Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu ar valsts līdzfinansējumu; tāpat kā programmām, kuras pārvalda tikai ES, valsts līdzfinansējuma gadījumā nebūtu jāpieņem atbilstība valsts atbalsta noteikumiem. Tādējādi dalībvalstu iestādēm, nodrošinot tiesisko paļāvību valsts intervences pasākuma saņēmējam, attiecīgos gadījumos būtu jāspēj pieņemt juridiski saistoši lēmumi par valsts atbalsta faktisku neesamību. Komisijai vai EST būtu jāpārbauda ļaunprātīgas izmantošanas iespējamība.

4. Bezpeļņas sociālo uzņēmumu darbību finanšu politikas struktūra

4.1.

EESK vairākkārt ir aicinājusi Eiropas Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot sociālajai ekonomikai paredzētu atbalstošu un ilgtspējīgu finanšu ekosistēmu (9). Lai uzlabotu bezpeļņas sociālo uzņēmumu darbību finansiālo struktūru, cita starpā ir vajadzīgs pietiekams līdzfinansējums, jāievieš atvieglotas administratīvās procedūras, piemēram, uz vajadzībām balstīta rādītāju sistēma un vienotās likmes piemērošana un atzīšana.

4.2.

Bezpeļņas sociālajiem uzņēmumiem, kuri sniedz sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, šajā ziņā īpaši svarīgs ir Eiropas fondu, tostarp arī Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), atbalsts.

4.2.1

Atzinumā par priekšlikumu regulai par ESF+ (10) Komiteja jau prasīja – tā kā pieaug sociālās ekonomikas nozīme ES sociālajā dimensijā, ir jāizvirza īpašs, konkrēts ESF+ mērķis atbalstīt darbības sociālās ekonomikas jomā (11).

4.2.2

EESK norādīja arī, ka bezpeļņas sociālajiem uzņēmumiem bieži vien nav pietiekamu finanšu līdzekļu, un tāpēc attiecībā uz pašu ieguldījumu darbībās, ko finansē no ESF+ finanšu līdzekļiem, prasīja iemaksas natūrā uzskatīt par līdzvērtīgām finanšu iemaksām (12).

4.2.3

Bezpeļņas sociālo uzņēmumu vidū ir arī mazākas vietējā līmeņa organizācijas, kas radušās no pašpalīdzības grupām. EESK jau ir aicinājusi šīm organizācijām paredzēt pienācīgu daļu no ESF+ finanšu līdzekļiem (13). Būtu arī jārada iespēja paredzēt īpašu atbalstu brīvprātīgai līdzdalībai sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā.

5. Sociālās ekonomikas rīcības plāns – bezpeļņas sociālie uzņēmumi kā svarīgi dalībnieki Atveseļošanas fonda īstenošanā pēc koronavīrusa krīzes

5.1.

Koronavīrusa krīze uzskatāmi parāda, ka atsevišķus valstu pasākumus var efektīvi īstenot tikai ar saskaņotu rīcību. Kā jau minēts EESK nostājas dokumentā ECO/515 par investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu, līdztekus publiskajām veselības aprūpes sistēmām un MVU ir jāņem vērā un jāstiprina arī bezpeļņas sociālie uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Bezpeļņas sociālajiem uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ļoti niecīgas finanšu rezerves izmantošanai krīzes situācijās. Tomēr tieši ilgstošās krīzes apstākļos tiem ir būtiski svarīga nozīme (veselības aprūpes) sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanā. Tādēļ EESK prasa šajās uzdevumu jomās un šīm organizācijām piešķirt lielāku atbalstu ne tikai ārkārtas krīzes pārvarēšanai, bet arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra, kopējās sociālās un veselības politikas, Eiropas Sociālā fonda (ESF) un sociālo rezultātu pārskata īstenošanai Eiropas pusgada procesā (14).

5.2.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas nostāju, ko 2020. gada 24. aprīļa vēstulē (15) dalībvalstu valdībām pauda darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit, proti, ka tieši patlaban krīzes apstākļos būtu jāatbalsta sociālā ekonomika. Komisija uzskata, ka sociālās ekonomikas organizācijas jau dažādos veidos faktiski palīdz mazināt šīs krīzes ietekmi – sadarbojoties ar valsts iestādēm un papildinot to veiktos pasākumus, tās nodrošina plašu klāstu visdažādāko sociālo pakalpojumu, jo īpaši vājākajiem sabiedrības locekļiem. Tās ir arī svarīgi darba devēji grupām, kurām vajadzīga aizsardzība, un tās veic ārkārtīgi nozīmīgu darbu, palīdzot šiem cilvēkiem iekļauties darba tirgū un iegūt vajadzīgās kvalifikācijas.

5.3.

Bezpeļņas sociālās ekonomikas organizācijām un citām organizācijām, kuru mērķis nav peļņa, būtu jāuzlabo savstarpējā saziņa sakaru, politikas un operatīvā darba jomās. Šajā jomā ES un dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts, veicinot regulāru, ilgstošu sadarbību pārrobežu līmenī, un jāuzlabo civilās aizsardzības, glābšanas dienestu, kā arī sociālo un veselības aprūpes dienestu darba koordinēšana. Robežu slēgšanas atjaunošana un atsevišķas valstu koncepcijas koronavīrusa krīzes apstākļos nav produktīvi pasākumi un neatbilst ES mērķiem un vērtībām.

5.4.

Tā kā Eiropas sociālās ekonomikas organizācijas un jo īpaši bezpeļņas sociālie uzņēmumi ir iekļaujoši un to mērķis ir atbalstīt visneaizsargātākos cilvēkus, tie palīdz arī nodrošināt palīdzību migrantiem. Kā prasīts EESK atzinumā INT/785, arī šajā jomā sociālās ekonomikas organizācijas ir pelnījušas lielāku atzinību (16).

5.5.

Saistībā ar savu atzinumu par sociālās ekonomikas ārējo dimensiju (17) EESK atkārtoti norāda, ka Komisija nav iekļāvusi sociālo ekonomiku savā priekšlikumā jaunam konsensam par attīstību. Tieši bezpeļņas sociālajai ekonomikai, ko veido pašpalīdzība un organizēta pilsoniskā sabiedrība, ir iespējas rast augšupējus sociālo un vides problēmu ilgtermiņa risinājumus. Eiropas rīcībā ir spēcīga bezpeļņas sociālā ekonomika, kuras pieredzi var vērtēt kā paraugpraksi. Nosakot, ka bezpeļņas darbība ir peļņas pilnīga ieguldīšana sociālā uzņēmuma mērķa sasniegšanā, ar attiecīgiem valsts vai demokrātiskiem likumīgiem kontroles mehānismiem var novērst publisko līdzekļu privatizēšanu un neierobežotu peļņas palielināšanu arī ārpus Eiropas.

5.6.

Sabiedrībā starp darba devējiem, darba ņēmējiem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāpanāk plaša vienprātība jautājumā par bezpeļņas sociālo uzņēmumu un to atbalstošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu Atveseļošanas fonda īstenošanā pēc koronavīrusa krīzes un saistībā ar sociālās ekonomikas rīcības plānu 2021. gadam, kā arī par šajā ziņā nepieciešamo juridisko un politisko pamatnosacījumu pārskatīšanu. EESK šajā ziņā ir gatava uzņemties ierosinātājas un koordinatores lomu.

Briselē, 2020. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 282, 20.8.2019., 1. lpp.

(2) OV C 240, 16.7.2019., 20. lpp.

(3) OV C 24, 28.1.2012., 1. lpp.

(4) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(5) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(6) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(7) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(8) OV C 282, 20.8.2019., 7. lpp.

(9) OV C 13, 15.1.2016., 152. lpp.; OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.