Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES struktūrpolitikas un kohēzijas politikas nozīme virzībā uz inovatīvu un viedu ekonomikas pārveidošanu”

(izpētes atzinums)

(2020/C 429/21)

Ziņotājs

Gonçalo LOBO XAVIER

Apspriešanās	2020. gada 18. februāris – Peter ALTMAIER, Vācijas federālā ekonomikas un enerģētikas ministra, vēstule
Juridiskais pamats	LESD 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.7.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	217/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju izmantot kohēzijas politiku kā pamatinstrumentu, lai risinātu lielās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija. Ir steidzami nepieciešams reaģēt ātri, un ir jāizmanto finanšu līdzekļi, lai palīdzētu un atbalstītu dalībvalstis, ievērojot attiecīgos kritērijus, bet tas jādara arī drosmīgi. Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama atšķirīga pieeja vienai un tai pašai problēmai.

1.2.

Koronavīrusa krīzes ietekme nozīmē, ka ir nepieciešami stingri un skaidri pasākumi, lai atjaunotu Eiropas ekonomiku. Ir grūti izmērīt sekas, ko tā rada sabiedrības veselībai, ekonomiskajai, sabiedriskajai un politiskajai darbībai, un tās ietekme dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. EESK piekrīt, ka Vācijas prezidentūras prioritātēs galvenā uzmanība jāpievērš šiem jaunajiem apstākļiem, un aicina rīkoties, lai aizsargātu nodarbinātību un sociālās tiesības visā Savienībā.

1.3.

EESK uzskata, ka jebkurā Eiropas atveseļošanas plānā ir jāpatur prātā šīs krīzes sekas, proti, Eiropas atkarība no citām ekonomikas teritorijām konkrētu produktu un pakalpojumu jomā. Ir skaidrs, ka Eiropai jāpārdomā sava tirdzniecības politika, jāveicina inovācijas un jāizmanto priekšrocības, ko dod viedās specializācijas stratēģija, kuras pamatā ir reģionu un nozaru rūpniecības pieeja. Kohēzijas politika pagātnē bija būtiska, lai radītu piemērotus apstākļus rūpniecībai, pētniecībai un izstrādei, kā arī infrastruktūrai, un izstrādātu risinājumus. EESK uzskata, ka pašreizējās vajadzības prasa vēl stingrāku politiku, lai atbalstītu rūpniecības nozaru pārvietošanu atpakaļ uz Eiropu. Ir vajadzīga atkārtota industrializācija, un tā ir jāīsteno tagad.

1.4.

EESK uzskata, ka pakalpojumu digitalizācijai arī turpmāk jābūt visu dalībvalstu prioritātei. Šī krīze ir parādījusi nepieciešamību pēc vienkāršākiem un visaptverošākiem pakalpojumiem, lai atbalstītu visus Eiropas iedzīvotājus, jo īpaši tos, kuriem nepieciešams papildu atbalsts. EESK ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir atšķirīgas perspektīvas un problēmas digitalizācijas jomā. Esošā infrastruktūra ir nepietiekama, un par prioritāti jānosaka lielāki ieguldījumi šajās jomās. Dalībvalstis jāmudina ieguldīt infrastruktūras uzlabošanā, lai radītu piemērotus apstākļus jauniem uzņēmumiem un jauniem pakalpojumiem. Lai to nodrošinātu, finanšu instrumentiem jābūt radošiem un vienkāršiem.

1.5.

EESK piekrīt, ka joprojām ir jāveic ieguldījumi pilnas platjoslas sistēmās, lai lauku apvidi varētu īstenot mūsdienīgas lauksaimniecības un tūrisma darbības. Kohēzijas politikas instrumenti šo vajadzību ir atstājuši novārtā vai vismaz dalībvalstīm tika liegtas pašreizējās finanšu programmu iespējas. Lai varētu izstrādāt “jaunu lauksaimniecības veidu”, jaunas tūrisma darbības un jaunas “rūpniecības nozares”, dalībvalstu valdības jāmudina veikt ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā.

1.6.

EESK ir stingri pārliecināta, ka e-uzņēmējdarbība ir būtiska “jaunajai normalitātei”, ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Būs nepieciešams nodrošināt dažādas iespējas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Arī MVU var izmantot šo jauno pieeju, tādēļ ir jāpiešķir struktūrfondi, lai uzņēmumi varētu atklāt jaunus tirgus un jaunas iespējas. EESK mudina Eiropas Komisiju rīkoties elastīgi, risinot šīs problēmas, un tas uzņēmumiem var dot iespēju “saistīties tiešsaistē”, veidojot partnerības un veicot viedus ieguldījumus, lai konkurētu ne tikai iekšējā tirgū, bet arī visā pasaulē. Noteikti ir nepieciešami ilgtspējīgāki piegādes ķēžu tīkli, lai uzņēmumi un patērētāji varētu labāk mijiedarboties.

1.7.

EESK uzskata, ka ir steidzami jāaizsargā MVU un to ilgtspēja. Tādēļ parastie, jau esošie Eiropas instrumenti, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, ir jāizmanto ļoti radošā, bet vienkāršā veidā. Krīzes lielā ietekme uz nodarbinātības līmeni nav apšaubāma, un Eiropai būs grūti atveseļoties, ja nebūs pienācīgas stratēģijas par cilvēku apmācību un reintegrāciju darba tirgū. Arī šī iemesla dēļ, pieņemot lēmumus par finanšu instrumentu izmantošanu, jāņem vērā tas, ka MVU joprojām ir jāpārvar lieli birokrātiski šķēršļi, lai varētu izmantot šīs shēmas. EESK aicina rīkoties, lai mazinātu šo slogu un lai MVU varētu virzīties tālāk šajā jomā.

1.7.1.

Noteikti ir jānodrošina labvēlīgi ilgtermiņa kreditēšanas nosacījumi MVU, lai sniegtu tiem palīdzību šajā grūtajā periodā, un mums vajadzētu izmantot Kohēzijas fondu, lai izveidotu ātri reaģējošu, efektīvu finanšu instrumentu.

1.7.2.

Tāpat EESK vērš uzmanību uz nepieciešamību palielināt un radīt piemērotus apstākļus publiskiem ieguldījumiem mūžizglītības shēmās un to izveides mehānismos, lai cilvēki varētu pielāgot savas prasmes pašreizējām tirgus vajadzībām, kā arī sagatavoties, lai nodrošinātu jaunas prasmes nākamajām paaudzēm.

1.8.

EESK arī piekrīt, ka ir jāatbalsta “zaļā kursa” programma, un mudina Eiropas Komisiju sniegt skaidrojumus dalībvalstīm, piemēram, par to, kā Taisnīgas pārkārtošanās fondam piešķirtos 40 miljardus EUR varētu izmantot ekonomikas “dekarbonizācijai”. Šis ir viens no piemēriem par labu ideju un koncepciju, kas būtu jāizplata starp dalībvalstīm, taču joprojām nav īsti skaidrs, kā to ieviest praksē.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē “REACT programmu”, kuras ietvaros kohēzijas politikas atbalstam tiks ieguldīti 55 miljardi EUR, taču aicina Eiropas Komisiju ātri informēt dalībvalstis un sniegt skaidrojumus par nosacījumiem un sadales kritērijiem, ņemot vērā to, ka šie līdzekļi jāpiešķir līdz 2022. gada beigām. ES REACT finansējums tiks sadalīts starp dalībvalstīm atbilstoši to relatīvajai labklājībai un pašreizējās krīzes ietekmei uz ekonomiku un sabiedrību, tostarp jauniešu bezdarbu. Tomēr rezultātu sasniegšanai ir nepieciešama precīzāka informācija. Pašlaik ir jānodrošina ieviešana, nevis noteikts finansējuma apjoms. Eiropai ir vajadzīga elastīga, ātra un vienkārša programma, ar vienkāršākiem procesiem, kas var vienkāršot piekļuvi finansējumam, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, izcelsmes vai nozares, ja galvenā problēma ir nodarbinātība un pievienotā vērtība.

1.10.

EESK ierosina nodrošināt apspriešanos ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašu to iesaisti reģionālās politikas noteikšanā, lai izmantotu ieinteresēto personu patiesās un būtiskās zināšanas un tādējādi varētu veicināt stratēģijas īstenošanu. Ir pienācis laiks iesaistīt sociālos partnerus politikas izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu partnerības pieeju, kas patiešām var kaut ko izmainīt.

2.   Vispārīgi apsvērumi

2.1.

Vācijas prezidentūra Eiropas Savienībā notiks ļoti īpašos apstākļos, un tas būs liels izaicinājums Eiropas projektam. Daudzus šīs prezidentūras mērķus var pārskatīt koronavīrusa situācijas dēļ, un tā ietekmēs cilvēku, uzņēmumu un nozaru attīstību un testēs Eiropas stabilitāti pēc pandēmijas.

2.2.

Kaut arī prioritātes vienmēr var mainīties, dažas pamatidejas var palikt, neraugoties uz situāciju. Digitalizācija, budžeta riski un vieda un augoša ekonomika ir problēmas, kas jau iepriekš bija uzmanības centrā.

2.3.

Digitalizācijā liela nozīme būs datu politikai, mākslīgajam intelektam un digitālajam vienotajam tirgum. Jāsaglabā pašreizējā iekšējā tirgus atvērtība, un šis mērķis ir saprotams kontekstā ar diskusijām par Eiropas atveseļošanas plānu. Digitālais iekšējais tirgus tiks tālāk attīstīts, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju. ES ir apņēmusies nodrošināt savietojamību, standartizāciju un atvērtā pirmkoda tehnoloģijas.

2.4.

Pašreizējā situācija var palielināt arī ekonomiskās un sociālās atšķirības, tostarp reģionālās un teritoriālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē. Pieprasījuma izmaiņas un korporatīvā sektora atjaunošanās spēja asimetriski ietekmēs dalībvalstu reģionus un teritorijas to atšķirīgās nozaru specializācijas dēļ. Paredzams, ka cietīs tie pakalpojumi, kam nepieciešama tieša saskare ar patērētājiem, tomēr jo īpaši samazināta apgrozījuma un nodarbinātības MVU dēļ.

2.5.   Reindustrializācija lauku apvidos

2.5.1.

Dalībvalstis ar plašu fiskālo telpu var atļauties sniegt dāsnāku un ilgstošāku atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tās būs arī labākā situācijā, lai absorbētu augstāku valsts budžeta deficīta un parāda līmeni, ņemot vērā arvien steidzamāko nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi un noturīgas sociālās labklājības sniegšanu skartajām personām. Vispārīgāk runājot, dalībvalstīm būs atšķirīgas spējas finansēt ieguldījumus, kas nepieciešami ekonomikas atjaunošanai un zaļo un digitālo pāreju finansēšanai. Šīs atšķirības varētu izkropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un palielināt dzīves līmeņa atšķirības.

2.6.

Jean-Claude Juncker ir slavens ar izteicienu: “Šajā Savienībā nav pietiekami daudz Eiropas. Un šajā Savienībā nav pietiekami daudz Savienības.” Pašreizējā krīze ir vēlreiz skaidri parādījusi, ka tad, kad ir smagi, katrs cīnās pats par sevi. Dalībvalstu noteiktie pagaidu eksporta aizliegumi dažām aizsargātām precēm un robežu slēgšana, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir ļoti nacionāla reakcija uz globālu krīzi. Tam ir jārada bažas. Kohēzijas politika var izlabot šo situāciju.

3.   Kohēzijas politika kā Eiropas priekšrocība vienotā tirgus veicināšanā

3.1.

Vienotais tirgus ir Eiropas projekta kodols. Efektīvam vienotajam tirgum jāpiedāvā ES iedzīvotājiem plašāks pakalpojumu un preču klāsts un labākas darba iespējas. Vienotajam tirgum jāstimulē tirdzniecība un konkurence, un tas ir būtisks ES zaļās un digitālās pārveides īstenošanai. Atbilstīga un līdzsvarota kohēzijas politika ir būtiska, lai varētu pabeigt vienotā tirgus izveidi.

3.2.

Neraugoties uz daudzajām atšķirībām starp dalībvalstīm, kohēzijas politika joprojām ir galvenais mehānisms, lai līdzsvarotu attīstību, radītu iespējas un paaugstinātu standartus. Ir svarīgi atcerēties, ka kohēzijas politikas pamatā ir Eiropas solidaritāte un tai ir ietekme uz visām dalībvalstīm – gan tām, kuras saņem finansējumu, gan tām, kuras ir “neto maksātājas”.

3.3.

Ir arī svarīgi veikt īpašus pasākumus, reaģējot uz problēmu, kurai dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga ietekme. Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama atšķirīga pieeja vienai un tai pašai problēmai. Tādējādi dalībvalstīm būs vajadzīgs atšķirīgs atbalsta līmenis, un tā ir efektīvas kohēzijas politikas galvenā priekšrocība – pārdomāta un efektīva rīcība dažādu seku novēršanai, piemēram, to, kuras radījusi Covid-19 krīze.

3.4.

EESK apgalvo, ka būtiska ir pareizi koordinēta Eiropas rūpniecības politika, kurā tiek ņemtas vērā gan pašreizējās problēmas saistībā ar Covid-19 un situācija pēc Covid-19, gan digitalizācijas un ilgtspējas aspekti.

3.4.1.

Ir jāapzina un jāatbalsta galvenās nozares un jomas, sākot ar cilvēkresursiem un beidzot ar pētniecību, kā rezultātā tiktu izstrādāta tāda Eiropas rūpniecības politika, kas aizsargātu šīs stratēģiskās nozares no tirgus spēkiem un pandēmijas situācijā nodrošinātu svarīgāko preču drošas piegādes, piemēram, respiratorus, maskas un citus produktus.

3.4.2.

Eiropai jāfinansē darbības, kas atbilst diviem kritērijiem – stratēģiskās ražošanas atjaunošana, lai padarītu Eiropu neatkarīgu, jo īpaši attiecībā uz veselības aizsardzību un reaģēšanu, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas; un pievēršanās ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kas ir sociāli atbildīgi un videi nekaitīgi. Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tāpat kā lieliem uzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem, var būt ļoti liela nozīme Eiropas ražošanas sistēmas pārstrukturēšanā.

3.5.

MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu būt uzmanības centrā, veicinot stabilitāti un atveseļošanu. Kohēzijas programmas jāpārstrukturē, padarot tās daudz vienkāršākas un efektīvākas, lai vidējie un mazie saņēmēji patiešām varētu gūt no tām labumu.

3.6.

Tūrisms un kultūra ir divas būtiskas nozares, kuras pandēmija ir skārusi smagi. Eiropas fondiem jācenšas izvēlēties instrumentus, ar ko atbalstīt uzņēmējdarbību tūrisma un kultūras jomā, izmantojot inovācijas, digitālo pārveidi un starpnozaru sadarbību.

4.   Kohēzijas politika un situācija pēc Covid-19

4.1.

Covid-19 krīzes neparastie apstākļi ir liels pārbaudījums kohēzijas politikai. Dalībvalstu atveseļošanas plānos vairāk nekā jebkad agrāk jāiekļauj teritoriālās kohēzijas vērtības, piemēram, digitalizācija, cīņa pret klimata pārmaiņām un sociālā iekļaušana. Sistemātisks un stingrs atveseļošanas plāns Eiropai un visām ES dalībvalstīm ir ļoti atkarīgs no šīs politikas neatkarīgi no valsts lieluma vai citām iezīmēm.

4.2.

Viens no kritiskākajiem atveseļošanas stratēģijas aspektiem ir kohēzijas politikas finanšu satvars. Pandēmija ir atklājusi un pat saasinājusi nevienlīdzību starp iedzīvotājiem un dalībvalstīm vairāk nekā jebkad agrāk. Visi ir vienādi pakļauti vīrusa iedarbībai, taču iedzīvotāju, sabiedrības un dalībvalstu konkrētie veidi, kā ar to cīnīties, ir atšķirīgi. Finansiālās situācijas vājumam, kas izriet no šīs krīzes, būs liela ietekme uz konkrētām valstīm un sabiedrības daļām, un tas ir jāņem vērā, Eiropai reaģējot.

4.3.

Sadarbība būs panākumu atslēga. Pašlaik nav īstais brīdis kritizēt iepriekšējo rīcību. Drīzāk ir laiks novērtēt tagadni un pievērsties nākotnei, saskaņojot pamatmērķus, kas var saglabāties pat šajos kritiskajos apstākļos.

4.4.

Covid-19 krīzes nodarītais kaitējums Eiropas projektam un pasaulei pastiprinās to kaitējumu, ko nodarījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Tas var nozīmēt, ka pēc pandēmijas beigām pieaugs atšķirības starp ES valstīm ekonomiskās attīstības, sociālo garantiju un labklājības līmeņa ziņā.

4.5.

Šai krīzei nav vienota risinājuma, taču piemērota un līdzsvarota kohēzijas politika iepriekš ir izmantota, lai novērstu atšķirības un radītu solidaritāti starp visām dalībvalstīm.

4.6.

Eiropas atveseļošanai jābalstās uz solidaritātes principa, taču joprojām ir jālabo arī iepriekšējās kļūdas. Dalībvalstīm ar pārmērīgu valsts parādu jāpalīdz paātrināt ilgtspējīgu atveseļošanos, taču šim atbalstam ir jāapvieno stingra politika ar līdzsvarotu rīcību, kuras pamatā ir Eiropas pusgada ieteikumi konkrētajai valstij. Šobrīd ir jārīkojas drosmīgi, nevis jādomā par politiskām dividendēm valsts līmenī.

4.7.

Zaļais kurss joprojām ir būtisks, un EESK uzskata, ka tā galvenie mērķi ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu Eiropas līderību daudzos globālā izaicinājuma aspektos.

4.8.

Tādēļ EESK ļoti atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus – plānu “Next Generation EU”, tostarp ES REACT, un ES vispārējo budžetu 2021.–2027. gadam. Tā kā ES REACT turpina un paplašina jaunās kohēzijas politikas pasākumus, kuru mērķis ir reaģēšana uz krīzi un atjaunošana pēc tās, EESK stingri iesaka novērst visus iespējamos administratīvos šķēršļus un apgrūtinājumus gan valstu, gan Eiropas pārvaldes iestādēm, lai visi centieni varētu pievērsties tādu problēmu risināšanai, kas saistītas ar epidēmiju.

4.9.

Tādēļ EESK ir cieši pārliecināta, ka ES REACT piesaistīs ieguldījumus un paredzēs finansiālu atbalstu pirmajos būtiskajos ekonomikas atveseļošanas gados, novirzot reālajā ekonomikā papildu resursus. Darbvietu saglabāšana, darbvietu radīšana – jo īpaši jauniešiem – un ieguldījumu atbalsts MVU ir tās būtiskās nozares, kurām nepieciešams atbalsts, izmantojot ES REACT sniegto papildu finansējumu.

4.10.

Ieguldījumu prioritātēs situācijā pēc Covid-19 jāņem vērā pandēmijas nesamērīgā ietekme uz noteiktām iedzīvotāju grupām, jo īpaši uz gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, migrantiem un bēgļiem, kā arī uz romu kopienu. Sevišķi svarīgi būs palīdzēt šīm kopienām atgūt stabilitāti un nodrošināt, lai tās netiktu atstātas novārtā, atveseļojoties no pašreizējās krīzes, kā tas notika pēc iepriekšējās Eiropas finanšu krīzes.

5.   Eiropas pusgads un ieteikumi konkrētām valstīm

5.1.

Eiropas pusgadam joprojām ir jārisina daudz problēmu, kuru risināšana pašreizējās krīzes apstākļos ir kļuvusi vēl svarīgāka. Starp risināmām problēmām ir atbildības trūkums par ierosinātajām reformām un konkrētām valstīm adresētu ieteikumu lēnāka īstenošana.

5.2.

Tādēļ organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste Eiropas pusgadā ir būtiska, jo ieinteresēto personu līdzatbildība par reformām uzlabo to īstenošanu un palīdz sasniegt pozitīvus rezultātus.

5.3.

Līdz ar to Eiropas pusgada procesam būs arvien lielāka nozīme ar “Next Generation EU” plānu saistīto pasākumu uzraudzībā un novērtēšanā, un šajā saistībā EESK uzskata, ka ekonomikas un sociālās jomas partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu aktīvi piedalīties šajā procesā.

5.4.

Pilsoniskās sabiedrības partneri, vietējie dalībnieki un apvienības, kā arī Eiropas Parlaments jāiesaista visos finanšu lēmumos par līdzekļu atgūšanu, kā arī ex post pārbaudēs, vai nauda ir izlietota pareizi un Eiropas sabiedrības interesēs. Obligāta iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu, ka līdzekļi sasniegs projektus, kuri atjaunos Eiropas ekonomiku un palīdzēs tai atveseļoties.

6.   Efektīvi kohēzijas politikas instrumenti

6.1.

Kohēzijas politika ir moderna, efektīva un elastīga ES ieguldījumu politika. No vienas puses, tā piedāvā risinājumus ilgtermiņa problēmām, pamatojoties uz daudzgadu plānošanu. No otras puses, tā var būt ļoti elastīga krīzes pārvaldības situācijās, piemēram, pašreizējā situācijā, kuru izraisīja Covid-19, kad politikas ieviešanas sistēmas krasas izmaiņas nozīmē, ka dalībvalstīm tiks novirzīts (sākotnējs) atbalsts 8 miljardu EUR apmērā.

6.1.1.

Kohēzijas politikai ir būtiska ietekme uz dalībvalstu ekonomiku. Paredzams, ka ES-13 valstīs īstenošanas perioda beigās IKP būs aptuveni par 3 % lielāks, pateicoties kohēzijas politikas pasākumiem 2014.–2020. gadā. Ietekme uz mazāk attīstītajiem ES reģioniem arī ir ievērojama. Piemēram, ir paredzams, ka līdz plānošanas perioda beigām IKP dažos mazāk attīstītos Ungārijas reģionos būs vairāk nekā par 8 % lielāks nekā tas būtu bez kohēzijas politikas.

6.1.2.

Jau sākoties ekonomikas un finanšu krīzei, ES fondiem bija stabilizējoša nozīme, nodrošinot augstāku publisko ieguldījumu līmeni daudzās politikas jomās, sākot ar lieliem infrastruktūras projektiem un beidzot ar MVU finansēšanu un strādājošo un bezdarbnieku apmācību.

6.1.3.

2021.–2027. gadā kohēzijas politika turpinās sniegt atbalstu visiem reģioniem visās dalībvalstīs, finansējot plašu ieguldījumu klāstu, un tas palīdzēs ES reģioniem efektīvi risināt tehnoloģisko pārmaiņu un klimata mērķu vienlaicīgās pārejas, tostarp izmantojot pavisam jaunas iniciatīvas, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanas fondu.

6.2.

Turpmākās kohēzijas politikas priekšlikuma pamatā ir trīs galvenie principi.

6.2.1.

Politika visiem reģioniem – trīs ceturtdaļas kohēzijas politikas ieguldījumu ir vērsti uz mazāk attīstītiem reģioniem, taču joprojām ir spēkā prasības attiecībā uz reģioniem, kuros notiek rūpnieciska pārkārtošana, kā arī uz ES attālākajiem reģioniem. Turklāt tiek pastiprināta pārrobežu sadarbība un nostiprināta pilsētu, lielpilsētu teritoriju un vietējo iniciatīvu nozīme, izvirzot jaunu prioritāti – “tuvināt Eiropu iedzīvotājiem”. Neraugoties uz kopējo ES budžeta samazinājumu, resursi jāturpina koncentrēt uz nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem. Komisijas priekšlikumā šis akcents ir vēl izteiktāks nekā pašreizējā periodā, un nabadzīgākās dalībvalstis joprojām saņems daudz vairāk nekā attīstītākās. Atbalsts tiks sniegts tur, kur tas visvairāk nepieciešams – 62 % resursu, kas atvēlēti nodarbinātības un izaugsmes mērķiem, ir paredzēti mazāk attīstītajiem reģioniem (2014.–2020. gadā šī daļa bija 52 %). Neraugoties uz budžeta ierobežojumiem, bija iespējams nodrošināt palielinātus piešķīrumus mazāk attīstītajiem reģioniem (+ 8 %) un reģioniem, kuros notiek pārkārtošana (+ 17 %), reālā izteiksmē, salīdzinot ar 2018. gada cenām. Tāda ir kohēzijas politikas būtība – solidaritātes principa ieviešana praksē.

6.2.2.

Mūsdienīgāka politika – trīs ceturtdaļas ieguldījumu tiek atvēlēti reģionu sagatavošanai vienlaicīgai pārejai uz modernu digitālo ekonomiku un klimatneitrālu aprites ekonomiku – galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem mūsu sabiedrība saskarsies nākamajos desmit gados. Šis nepieciešamais akcents tiek atbalstīts ar vairākiem pasākumiem, lai uzlabotu ieguldījumu kvalitāti un ietekmi, piemēram, veidojot ieguldījumu vajadzībām pielāgotus “pamatnosacījumus”, kas nodrošinās panākumu priekšnosacījumu izpildi.

6.2.3.

Vienkāršāka un dinamiskāka politika – tiek ierosināti 80 administratīvi vienkāršojumi, integrējot noteikumus, kas regulē visu, sākot no programmu izveides un beidzot ar revīzijas un atlīdzināšanas procedūrām, nodrošinot skaidrus un vienkāršus noteikumus septiņiem ES fondiem, un dalītā pārvaldībā tie tiek īstenoti kā vienots noteikumu kopums. Šis vienotais noteikumu kopums atvieglos dzīvi gan programmu vadītājiem, gan atbalsta saņēmējiem, un tas sekmēs sinerģiju starp septiņiem fondiem, kā arī citiem ES budžeta instrumentu kopuma instrumentiem, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku, inovāciju programmu “Apvārsnis Eiropa”, ES mācību mobilitātes instrumentu (Erasmus+) un LIFE, kas ir rīcības programma vides un klimata jomā.

6.3.

Līdz ar administratīvo spēju turpmāku nostiprināšanu, tas viss ļaus ātrāk un labāk uzsākt jaunas programmas.

6.4.

Īsumā, jaunā kohēzijas politika būs mērķtiecīgāka un nodrošinās ES lielāku pievienoto vērtību, tādēļ jautājums ir ne tikai par lielumu, bet arī par rezultātiem.

6.5.

Vienlaikus arī vietējām pašvaldībām būs jāpieliek lielākas pūles, ar lielāku atbildību īstenojot ES finansētos projektus. Tas nozīmē, ka valsts līdzfinansējuma līmenis atgriezīsies pirmskrīzes līmenī. Mazāku līdzfinansējuma likmi var uzskatīt par iespējamu iemeslu spriedzei valsts budžetā, taču tā jāuzskata arī par iespēju izstrādāt labākus projektus un palielināt atbildības un pārskatatbildības izjūtu. Tas pats attiecas uz jau minēto pastiprināto tematisko pievēršanos galvenajiem politikas mērķiem, kas atbilst Eiropas prioritātēm un izaicinājumiem, piemēram, par viedu un zaļu Eiropu.

6.6.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem iepriekš minēto prasību piemērošanai ir tāds, ka Eiropai jānovērš efektīvas saziņas trūkums attiecībā uz kohēzijas politiku – pārāk bieži pietrūkst informācijas par projektiem, kurus finansē saskaņā ar šo politiku. Atzīstot dažādās spēkā esošās saziņas pamatnostādnes, kuras pieņēmusi Komisija, EESK ir skaidrs, ka ar tām ne tuvu nepietiek. Bieži vien ir maz informācijas par to, ka ir īstenoti konkrēti projekti un/vai tos ir faktiski finansējusi ES, vai šādas informācijas nav vispār. Tādējādi izpratnes par kohēzijas politiku nav vai arī tā ir nepietiekama.

6.7.

EESK aicina Komisiju turpināt centienus pārskatīt pašreizējos publicitātes pienākumus un tos būtiski atjaunināt, ņemot vērā digitālo saziņas kanālu modernos līdzekļus, kas pilnībā iekļauti digitālajā programmā. Labākās prakses projektu plašāka izmantošana būtu jāmin kā praktisks piemērs, lai veicinātu līdzekļu plašāku un efektīvāku apguvi.

6.8.

EESK aicina Komisiju izstrādāt stratēģisku saziņas plānu sadarbībā ar visiem attiecīgajiem partneriem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējiem dalībniekiem un plašu sabiedrību. Pašlaik dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams, lai būtu nodrošināta efektīvāka saziņa un vieglāka piekļuve labākajai praksei.