Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu””

(COM(2020) 98 final)

(2020/C 364/13)

Ziņotājs:	Antonello PEZZINI
Līdzziņotājs:	Cillian LOHAN

Apspriešanās	Komisija, 22.4.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	25.6.2020.
Pieņemts plenārsesijā	16.7.2020.
Plenārsesija Nr.	553
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	215/2/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pārliecināta: īstenojot prasmīgu un līdzdalību veicinošu pāreju, kuras pamatā ir aprites ekonomikas kultūra, ilgtspēja ir viens no Eiropas attīstības pīlāriem nākotnē.

1.2.

Pārejā uz Eiropas ekonomikas aprites modeļiem nevar neņemt vērā sociālekonomisko kontekstu, kurā tā ir spiesta attīstīties pašlaik, taču ar veselības krīzi saistītie izaicinājumi ir jāpārvērš par iespēju atdzimt uz jauniem pamatiem un ar priekšnosacījumiem, kas paātrinātu jauno aprites modeļu izstrādi.

1.3.

Aprites ekonomikas pamatā esošajai jaunajai kultūrai vajadzētu dot iespēju ar jaunu kritēriju palīdzību ātrāk piemērot teritoriālo vienību bagātības koncepciju, proti, neaprobežoties tikai ar IKP (1).

1.4.

Lielāks uzsvars būtu jāliek uz “aprites kultūras” popularizēšanu, izmantojot izglītību, spēju veidošanu un lielāku pārskatatbildību, lai mudinātu cilvēkus pielāgot un mainīt savus ieradumus un ikdienas uzvedību.

1.5.

Būtu vērts pilnveidot Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu (ECESP), kas varētu atbalstīt dažādas politikas iniciatīvas, ar kurām sniegt atbalstu pārejas uz apritīgumu atvieglošanai.

1.6.

Komiteja atzinīgi vērtē rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku (CEAP) priekšlikumus un uzskata: izstrādājot ekonomikas un sociālās atjaunošanas plānus pēc postošās situācijas, kuru izraisīja Covid-19, būtu pienācīgi jāņem vērā pārejas pasākumi.

1.7.

Svarīgi ir atzīt komplementaritāti, kas pastāv starp klimata pārmaiņām, aprites ekonomikas politiku un uzņēmumu sociālo atbildību, un uzsvērt atjaunojamo energoresursu apritīguma raksturiezīmes, jo īpaši būvniecības un transporta nozarē, taču neatstājot novārtā lauksaimniecības procesu un pārtikas sistēmas atbalstīšanu, kas vajadzīga, lai samazinātu izšķērdēšanu.

1.8.

EESK uzskata, ka Eiropas Sociālajā fondā Plus ierosinātais prasmju un darbavietu pakts ir lieliska iespēja īstenot paredzētās programmas.

1.9.

Ekodizaina praksi būtu jāturpina izvērst, veicinot produkta kalpošanas laiku un komponentu plānotu reģenerāciju ar mērķi stimulēt dinamisku otrreizējo izejvielu tirgu, kas tiktu atbalstīts ar juridiski saistošiem pasākumiem, kuri paredz obligātu reciklēta materiāla izmantošanu un digitālu izsekošanu.

1.10.

Tāpat kā tas bija “enerģiju patērējošu ražojumu” gadījumā, Komisijai, vienojoties ar attiecīgajām nozarēm, būtu jāpieņem deleģētie akti, kuros tiktu noteiktas to jauno produktu raksturiezīmes, kas var kļūt par citu produktu sastāvdaļām.

1.11.

Ilgtspējīgu produktu tehniskās standartizācijas procesam jābūt īpaši svarīgam kvalitātes un atbilstības sistēmā, jo īpaši resursu ietilpīgās nozarēs; minētajā procesā jāietver atbilstības novērtēšana, kā arī plašāka zaļā iepirkuma izmantošana un otrreizējo izejvielu sertifikācija.

1.11.1.

Valstu standartizācijas iestādēm sadarbībā ar ES iestādēm (2) pēc iespējas ātrāk būtu jāizstrādā atsauces prakse (3) un saskaņoti standarti ar mērķi atvieglot pāreju uz jauno funkcionalitātes ekonomiku.

1.12.

Lai praktiski īstenotu aprites ekonomiku, būs vajadzīga cieša ieinteresēto personu sadarbība; EESK prasa skaidras politikas stratēģijas un finansiālu atbalstu, jo īpaši reklāmas jomā, lai tā zaudētu savas izteiktās uz patēriņu vērstās raksturiezīmes un, ievērojot brīvā tirgus noteikumus, priekšroku dotu ražojuma ilgizturības aspektiem un atkalizmantošanas iespējām.

1.13.

EESK uzskata, ka svarīgi ir labāk informēt patērētājus un sniegt viņiem datus par ražojumu pārvaldību, izsekojamību un pārredzamību, tostarp izmantojot produktu specifikācijas un digitālās tehnoloģijas, lai nodrošinātu informācijas plūsmu par sastāvu un remonta iespējām.

1.14.

EESK uzskata, ka ir lietderīgi ar ES programmām veicināt aprites ekonomikas procesu konkrētu testēšanu vairākās nozarēs un daudzās Eiropas pilsētās, lauksaimniecības pārtikas centros un lauku apvidos, lai ražošanas un patēriņa ķēdēs uzkrātu ievērojamu pieredzi, ko varētu izmantot kā labu praksi.

1.15.

EESK uzskata, ka teritoriālā līmenī ievērojama rīcības brīvība būtu jānodrošina publiskā un privātā sektora dalībniekiem, kuriem var būt izšķiroša nozīme jaunu iespēju izmantošanā, publiskā un privātā sektora partnerību attīstīšanā un tādu “teritoriālās sociālās atbildības” (4) un uzņēmumu sociālās atbildības piemēru radīšanā, kas vērsti uz sadarbīga apritīguma principiem.

1.16.

Visbeidzot, EESK prasa, lai par visām ierosinātajām darbībām tiktu veikti atbilstoši ietekmes novērtējumi, kuros būtu ņemta vērā to ietekme uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku.

2.   Sociālekonomiskais konteksts ceļā uz Eiropas aprites ekonomiku

2.1.

Uzņēmumi un patērētāji arvien vairāk atzīst kaitējumu, ko ilgtspējīgai attīstībai rada līdz šim pieņemtie lineārie ekonomikas modeļi, kuriem raksturīgs liels materiālu un resursu patēriņš, plānotā nolietojuma paņēmienu izmantošana un arvien jaunu produktu iegādes stimulēšana.

2.2.

Vairāk nekā 92 miljardi tonnu materiālu tika iegūti un pārstrādāti 2019. gadā, tādējādi radot aptuveni pusi no kopējām CO2 emisijām (5) un ievērojamas problēmas videi un cilvēku veselībai.

2.2.1.

Resursu ieguve un pārstrāde izraisa vairāk nekā 90 % bioloģiskās daudzveidības kopējā zuduma (6).

2.2.2.

Metālu un nemetālisko minerālu ieguve un apstrāde rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām (7).

2.2.3.

Turklāt ES ir spiesta ar ievērojamām izmaksām importēt lielāko daļu tai nepieciešamo izejvielu.

2.3.

Aprites ekonomika, kas veicina: — uzņēmumu sociālo atbildību un atbildību vides jomā, — jaunu, kvalitatīvu nodarbinātību vietējā līmenī, — atkritumu likvidēšanu, — nepārtrauktu un drošu dabas resursu izmantošanu, — aprites pieeju projektēšanas–ražošanas–izplatīšanas–patēriņa sistēmai, — ekspluatācijas laika beigu atkritumu pārkvalifikāciju un atkārtotu izmantošanu, spēj attīstīt funkcionalitātes ekonomiku, kas var sniegt būtiskus ieguvumus sabiedrībai.

2.4.

Pašlaik tikai 8,6 % no pasaules mēroga darbībām notiek aprites režīmā. Taču pārejai uz šo dimensiju ir vajadzīga cieša publiskā un privātā sektora sadarbība.

2.5.

Eiropas ekonomikas pārejā uz aprites ekonomikas modeļiem nevar neņemt vērā sociālekonomisko kontekstu, kurā tā pašlaik ir spiesta attīstīties, jo koronavīrusa pandēmija ir izraisījusi vissmagāko ekonomikas lejupslīdi kopš 1929. gada Lielās depresijas.

2.5.1.

Covid-19 dēļ uzņēmumi zaudē ieņēmumus un aptur piegādes ķēdes, bet it visur ikdienas parādība ir rūpnīcu slēgšana un bezdarbs.

2.6.

Pašreizējie trīskāršie riski, proti, nekontrolētas pandēmijas, nepietiekami kvalitatīvi ekonomikas politikas projekti, ģeopolitikas “melnais gulbis” (pilnīgi neparedzams notikums), varētu izraisīt pasaules ekonomikas ilgstošu depresiju laikā, kad visas Eiropas sabiedrības grupas sāk apzināties, ka ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai ir vajadzīgi pasākumi, kas vienlaikus skar tehnoloģisko aspektu, produktivitātes palielināšanu un resursu efektīvāku izmantošanu.

2.7.

Turklāt izaicinājumi, ar kuriem saskaras planēta, var pārvērsties par lielisku iespēju dot jaunu impulsu ilgtspējīgai attīstībai, balstoties uz jauniem pamatiem, kas ļaus izveidot priekšnoteikumus paātrinātai jaunu aprites metožu ieviešanai.

2.8.

EESK ir vairākkārt bijusi iespēja paust viedokli par ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nepieciešamību. Sadarbībā ar Eiropas Komisiju Komiteja izveidoja Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu (ECESP) (8) un uzsvēra, ka, “[p]ārējā uz aprites ekonomiku ir gūti panākumi, taču skaidri redzams, ka šo pāreju kavē šķēršļi”.

2.9.

Kā uzsvērusi platformas ECESP koordinācijas grupa, pāreja uz iekļaujošu, klimatneitrālu un aprites ekonomiku jāsāk šodien (9).

2.10.

EESK 2020. gada 6. aprīlī pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts: “Šajā lielas nenoteiktības periodā tikai visaptverošs Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns ļautu stāties pretī Covid-19 pandēmijas sekām un atjaunot ilgtspējīgāku ES ekonomiku”.

3.   Eiropas Komisijas priekšlikums

3.1.

Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā (CEAP) ir izklāstīta virkne jaunu iniciatīvu, kas aptver visu produktu izstrādes un aprites ciklu un to mērķis ir ļaut iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā piedalīties aprites ekonomikā.

3.2.

ES rūpniecības stratēģijas ietvaros ir ierosināti šādi pasākumi: — pieņemot tiesību aktu par ilgtspējīgu produktu stratēģiju, nodrošināt, lai ilgtspējīgi produkti kļūtu par normu Eiropas Savienībā un tādējādi būtu garantija, ka ES tirgū laistie produkti ir projektēti ilgākam darbmūžam, — palielināt patērētāju atbildību ar piekļuvi uzticamai informācijai un ar patiesām “tiesībām uz remontu”, — koncentrēt uzmanību uz nozarēm, kurās tiek izmantots vairāk resursu un kurām ir liels aprites potenciāls, piemēram: — elektronika un IKT: “Elektroierīču aprites iniciatīva”, — akumulatori un transportlīdzekļi: jauns tiesiskais regulējums attiecībā uz akumulatoriem, — iepakojums: jauni saistoši noteikumi, ar kuriem būtu noteikts, kas ir atļauts ES tirgū, — plastmasa: jauni saistoši noteikumi par reciklēta materiāla saturu, — tekstilizstrādājumi: jauna ES stratēģija konkurētspējas un inovācijas stiprināšanai nozarē, — būvniecība un ēkas: vispārēja stratēģija ilgtspējīgai apbūvei, — pārtika: jauna likumdošanas iniciatīva par atkārtotu izmantošanu, lai ēdināšanas pakalpojumos aizstātu iepakojumu un galda piederumus, — atkritumu samazināšana: izvairīties no atkritumu radīšanas un pārvērst tos par kvalitatīviem otrreizējiem resursiem, — apritīguma nodrošināšana iedzīvotājiem, reģioniem un pilsētām, — standartizācijas nozīmes stiprināšana, — transversālas darbības: apritīgums kā klimatneitralitātes priekšnosacījums, — darbības globālā līmenī, — progresa uzraudzība. Runa ir par aptuveni 35 darbībām trīs gadu laikposmā (no 2020. gada vidus līdz 2023. gada vidum) ar iniciatīvām tādās jomās kā elektronika, atkritumu apsaimniekošana un personalizēti pakalpojumi un vides pakalpojumi.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK ir pārliecināta, ka ilgtspēja ir viens no Eiropas nākotnes attīstības pīlāriem un ka ar prasmīgu un līdzdalīgu pāreju uz aprites ekonomiku iedzīvotāji, patērētāji, uzņēmumi un darba ņēmēji spēs, pateicoties lieliem ieguldījumiem, stāties pretī izaicinājumam un varēs sekmēt ne tikai vides aizsardzību, bet arī izvērst ideju par atvērtu un iekļaujošu sabiedrību, kas saglabā resursus nākamajām paaudzēm.

4.1.1.

Jo īpaši lauksaimniecības procesi un pārtikas sistēma var gūt lielu labumu no aprites ekonomikas, lai samazinātu izšķērdēšanu un uzlabotu iedzīvotāju labklājību.

4.1.2.

Lai izstrādātu zaļās tehnoloģijas, jaunus organiskos mēslošanas līdzekļus un biometānu, būs vajadzīgi lieli ieguldījumi.

4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē CEAP ierosināto likumdošanas un politikas pasākumu kopumu un uzskata, ka pasākumi pārejai uz aprites ekonomiku būtu pienācīgi jāņem vērā, jo īpaši pēc Covid-19 radītās postošās situācijas.

5.   Saskaņotība ES līmenī

5.1.

Uzskatām, ka būtiski ir atzīt komplementaritāti, kas pastāv starp klimata pārmaiņām un aprites ekonomikas politiku. Svarīgi ir, lai arī patērētā enerģija būtu iegūta no atjaunojamiem energoresursiem un lai tā nebūtu lineāra kā fosilais kurināmais.

5.1.1.

Apritīgums enerģijas izmantošanā izpaužas arī kā energotaupība un energoefektivitāte, kas transporta nozarē kļūst arvien steidzamāka.

5.2.

Visos līmeņos būtu jāsekmē tādu spēju veidošana, kas ir vajadzīgas aprites ekonomikas veicināšanai. Eiropas Sociālajā fondā Plus ierosinātais prasmju un darbavietu pakts ir lieliska iespēja īstenot paredzētās programmas.

5.3.

Lai īstenotu šo pāreju, nevajadzētu par zemu novērtēt publiskā iepirkuma nozīmi. Minimālajiem vides kritērijiem, kas jau ir iekļauti publiskā iepirkuma direktīvās (10), būtu jākļūst obligātiem ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām (11). Darbuzņēmējiem vajadzētu paredzēt īpašu apmācību ar mērķi nodrošināt, lai tiktu piedāvātas visas aprites iespējas, un būtu novērsti iespējamie šķēršļi, kas varētu kavēt apritīgus iepirkumus.

5.4.

Komiteja uzskata, ka daudzajās iniciatīvās, kas būtu jāīsteno nākamajos mēnešos, ir nepārprotami jāņem vērā, kā uzlabot ieguldījumu apritīgumu un ilgtspēju, jo īpaši strukturāli un finansiāli mazāk aizsargātās valstīs.

5.4.1.

Minētās iniciatīvas būtu jāveicina sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un sociālajiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot jaunu un labāku darbvietu radīšanai.

5.5.

EESK atbalsta iespēju pieņemt juridiski saistošas prasības, ar kurām varētu dot impulsu otrreizējo izejmateriālu tirgum (jo īpaši iepakojumiem, transportlīdzekļiem, būvmateriāliem un akumulatoriem).

5.6.

Ražojumu ekodizains ir būtisks elements aprites procesu īstenošanā. Ir jāpopularizē ekodizains, lai tas kļūtu par visu ražošanas posmu neatņemamu sastāvdaļu un veicinātu komponenšu reģenerāciju un dinamisku otrreizējo izejvielu tirgus virzītājspēku.

5.6.1.

Tāpēc Komisijai līdzīgi kā “enerģiju patērējošu ražojumu” (12) gadījumā, būtu jāpieņem deleģētie akti, kuros tiktu noteikti dažādu tādu plaši lietotu produktu raksturiezīmes, kuri pēc lietošanas var kļūt par citu produktu sastāvdaļām.

5.7.

Tehniskā standartizācija aprites ekonomikas jomā ir īpaši svarīga. Ņemot vērā jautājuma transversālo un sarežģīto raksturu, ir būtiski īstenot spēcīgu koordināciju starp dažādām ieinteresētajām personām, standartizācijas iestādēm un likumdevēja darbībām.

5.8.

Ilgtspējīgu produktu tehniskās standartizācijas process, īpaši resursu ietilpīgās nozarēs, ir ļoti svarīgs, bet īpaši nozīmīgs tas ir zaļā iepirkuma piešķiršanas procesā un izejvielu un otrreizējo materiālu klasificēšanā.

5.9.

EESK prasa par visām ierosinātajām darbībām veikt atbilstošus ietekmes novērtējumus, kuros tiktu ņemta vērā šo darbību ietekme uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku.

5.10.

Notiekošās debates par aprites ekonomikas principu vērtību un nepieciešamību sākt to piemērošanu var dot iespēju izlēmīgi risināt jau daudzkārt apspriesto jautājumu ar to, ka ir jāiet tālāk par tādu tradicionālo rādītāju kā IKP, t. i., pašlaik trijās IKP aprēķināšanas sistēmās (13) izmantotie ekonomikas snieguma rādītāji būtu jāpapildina ar jauniem elementiem (solidāru sistēmu radīšana iekļaujošai sabiedrībai; dzīve mūsu planētas iespēju robežās; taisnīga resursu sadale).

6.   Izglītība un kultūra

6.1.

EESK uzskata, ka ir vitāli svarīgi lielāku uzsvaru likt uz “aprites kultūras” popularizēšanu, izmantojot izglītību, spēju veidošanu un lielāku pārskatatbildību, intensīvāku dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai mudinātu cilvēkus pielāgot un mainīt savus ieradumus un ikdienas uzvedību. Turklāt arī spēcīga starpnozaru sadarbība ir būtiska.

6.1.1.

Uzņēmumu sociālā atbildība kā konkrēts funkcionalitātes ekonomikas elements ideāli apvienojas ar aprites ekonomikas kultūru, jo ļauj panākt ārkārtēju sinerģiju starp uzņēmēju interesēm un darba ņēmēju interesēm, kas kopīgi tiecas uz ilgtspējīgu attīstību, kurā uzmanība ir pievērsta izšķērdēšanas un pārmērības mazināšanai.

6.2.

Būtu lietderīgi izvirzīt priekšlikumus par aprites ekonomikas principu iekļaušanu skolu mācību programmās un augstākās izglītības programmās, kā arī par augstas veiktspējas tehniskās izglītības finansēšanu un atbalstu radošajām spējām.

6.3.

Programma Erasmus+ būtu bijusi ļoti noderīga, lai veicinātu zināšanu apmaiņu par aprites ekonomiku starp dažādām Eiropas valstīm.

6.4.

EESK pasūtītais pētījums (14) un attiecīgais atzinums NAT/764 par sinerģijas panākšanu starp dažādiem aprites ekonomikas ceļvežiem kopā ar tīklu, kas darbojas Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformā, nodrošina stabilu pamatu informācijas apmaiņai un zināšanu radīšanai starp ieinteresētajām personām.

6.5.

Ekonomikas dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība, izmantojot arī atbilstošus fondus, piemēram, programmas “Apvārsnis Eiropa” fondu “Misijas”, varētu uzsākt aprites ekonomikas procesu konkrētu testēšanu vairākās nozarēs un ievērojamā skaitā attiecīgo ES pašvaldību.

6.6.

Tomēr, lai īstenotu aprites procesus, būtisks elements ir ražojumu ekodizains.

7.   Patērētāji kā galvenie īstenošanas dalībnieki

7.1.

Lai praktiski īstenotu aprites ekonomiku, būs vajadzīgs spēcīgs informētu, iesaistītu un savstarpēji savienotu ieinteresēto personu tīkls. Būtu jāapzina, regulāri jāpārskata un efektīvi jāpaziņo galvenie politikas virzieni un strukturālie atbalsti dažādām ieinteresētajām grupām.

7.2.

Arī reklāmas nozīme būtu jāpārskata, lai tajā nebūtu izteiktu, uz patēriņu vērstu raksturiezīmju un lai tā, ievērojot brīvā tirgus noteikumus, vērstu uzmanību uz produkta ilgizturības aspektiem un jauna lietojuma iespējām bez maldināšanas un melošanas.

7.2.1.

Svarīgi ir, lai reklāma vairāk balstītos uz reālisma principiem, tendencēm un raksturīgajām iezīmēm, un lai konkrētus piemērus, tiekšanos uz ilgtspējīgu attīstību, preču ilgtspējības pozitīvās īpašības patērētāji un sabiedrība uztvertu kā vērtības.

7.3.

Tiesības uz ražojumu remontu par taisnīgām un samērīgām cenām ir jāatzīst un jāiekļauj ražojuma garantijā, tostarp izmantojot fiskālos pasākumus un vietējos remonta pakalpojumu tīklus, kuriem ir viegli piekļūt (15). Šajā sakarā cīņai pret plānoto nolietojumu būtu jākļūst par videi nekaitīga, viegli remontējama un reģenerējama ražojuma jauno tehnisko un regulatīvo raksturiezīmju neatņemamu sastāvdaļu.

7.4.

EESK atzīst par veiksmīgu savu sadarbību ar Eiropas Komisiju, veidojot inovatīvu iestāžu sadarbības platformu (ECESP), un cer, ka šīs platformas pilnvaras turpmāk tiks paplašinātas.

7.4.1.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt atšķirīgu nodokļu sadalījumu, kas atvieglotu darbaspēka nodokļus, bet palielinātu nodokļu slogu resursiem, jo īpaši mazāk ilgtspējīgiem produktiem un produktiem, kuriem ir acīmredzami paredzēta novecošana.

7.4.2.

Vajadzētu piemērot stingrāku nodokļu principu attiecībā uz Eiropas Savienībā importētajiem ražojumiem, kā arī tiem ražojumiem, kuri nereaģē uz aprites ekonomikas kritērijiem.

7.5.

Sociālo uzņēmumu loma aprites ekonomikā būtu skaidri jāatzīst un jāatbalsta, lai darbības jomas ar pieredzi atkalizmantošanā, remontēšanā un reģenerācijā iegūtu lielāku sociālo vērtību, jo minētie uzņēmumi ir iesaistīti visneaizsargātāko sabiedrības locekļu prasmju pilnveidē.

7.6.

EESK uzsver nepieciešamību labāk informēt Eiropas patērētājus par produktu pārvaldību, tostarp par priekšrocībām, ko sniedz aprites dizains un ražošana, kā arī par izsekojamību un pārredzamību, izmantojot arī produktu pases un digitālās tehnoloģijas, piemēram, blokķēdi, lai nodrošinātu informācijas plūsmu par sastāvu, remonta iespējām un ekspluatācijas beigām.

7.7.

Lai pircēji varētu pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un saruktu zaļmaldināšanas risks, liela nozīme ir uzticamai, salīdzināmai un pārbaudāmai informācijai.

7.8.

Vietējās pašvaldības ir galvenie dalībnieki ūdens resursu, atkritumu un sekundāras nozīmes izejvielu mezglu apsaimniekošanā. Tās var uzsākt uz partnerības balstītus izmēģinājumus, kas ir būtiski aprites inovācijas attīstībai.

7.9.

EESK atbalsta iepriekšējos atzinumos izklāstītās “teritoriālās sociālās atbildības” principu izstrādi, kas nodrošinātu publisko un privāto atbildību par teritoriālo aprites ilgtspēju.

---

(1)  OV C 100, 30.4.2009., 53. lpp.

(2)  Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) un Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI).

(3)  Sk. Itālijas standartizācijas iestāde (UNI Italia) un pirmsstandartizācijas procesi, Regula (ES) Nr. 1025/2012.

(4)  OV C 175, 28.7.2009., 63. lpp.

(5)  Sk. Circular Economy and Material Value Chains – World Economic Forum 2020.

(6)  Sk. United Nations Environment Programme (UNEP), Natural Resources for the Future We Want, 2019.

(7)  Sk. Energy Transitions Commission, Mission Possible: Reaching Net-Zero Carbon Emissions from Harder-to-Abate Sectors by Mid-Century, 2018.

(8)  EESC-2017-02666-05-00-DECBUR – Koordinācijas grupas pilnvaras.

(9)  Kopīgs paziņojums “Circular Economy Action Plan (CEAP)” (Aprites ekonomikas rīcības plāns), Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas koordinācijas grupa – 2020. gada marts.

(10)  Direktīvas 2014/23/ES (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.), 2014/24/ES (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.), 2014/25/ES (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(11)  Sk. UNI/atsauces prakse: 2019. gada Pamatnostādnes par to, kā pārbaudīt pārstrādāto un/vai reģenerēto produktu un/vai blakusproduktu saturu produktos, uz kuriem attiecas minimālie vides kritēriji.

(12)  Sk. Direktīvu 2005/32/EK (OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/125/EK (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(13)  Sk. Eiropas kontu sistēma (EKS), 2010. g., ES.

(14)  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/publications-other-work/publications/circular-economy-strategies-and-roadmaps-europe-executive-summary

(15)  Sk. Padomes Direktīvu 1999/85/EK (1999. gada 22. oktobris), kas attiecas uz iespēju eksperimentālā kārtā darbietilpīgiem pakalpojumiem (OV L 277, 28.10.1999., 34. lpp.) (neliels velosipēdu remonts, apavu un ādas izstrādājumu remonts, apģērba un mājsaimniecības veļas remonts, privāto mājokļu remonts un renovācija, aprūpe mājās) piemērot pazeminātu PVN likmi.