1.   

ATZĪST, ka 5G ir 4G tīklu tālāks attīstības posms un ka 5G palielinās mobilo tīklu pakalpojumu sniegšanas potenciālu un vienlaikus sekmēs inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus un sabiedriskos pakalpojumus vairākās nozarēs, kā arī sniegs citas iespējas Eiropas iedzīvotājiem, telekomunikāciju operatoriem, uzņēmumiem, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī citām ieinteresētajām personām;

2.   

ATGĀDINA, ka Savienība ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, kura mērķis ir novērst un mazināt ar 5G saistītos kiberdrošības riskus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (TID direktīvu);

3.   

ATZĪST nepieciešamību sasniegt vērienīgos mērķus, kas noteikti 5G rīcības plānā, kuru Komisija pieņēma 2016. gadā, un Tallinas Ministru deklarācijā par 5G, kā arī saistītajā ceļvedī, par kuru dalībvalstis vienojās 2017. gadā un kura pamatā ir gigabitu sabiedrības mērķi;

4.   

UZSVER, ka 5G tīkli būs daļa no sevišķi svarīgas infrastruktūras, ko izmanto svarīgu sabiedrisko un ekonomisko funkciju darbībai un uzturēšanai un plašam pakalpojumu klāstam, kuri ir būtiski iekšējā tirgus darbībai, tostarp tā digitālajai pārveidei, un šajā sakarā UZSVER, cik svarīga ir Eiropas tehnoloģiskā suverenitāte un ka ir svarīgi pasaules mērogā popularizēt ES pieeju nākotnes elektronisko sakaru tīklu kiberdrošībai;

5.   

UZSVER, ka ir jānodrošina uz pieprasījumu balstītu 5G tīklu ātra ierīkošana un ka 5G ir viena no svarīgākajām Eiropas konkurētspējas un ilgtspējas vērtībām un svarīgs faktors, kas veicina nākotnes digitālos pakalpojumus, kā arī viena no Eiropas vienotā tirgus prioritātēm. Šajā kontekstā Padome UZSVER arī to, cik svarīga ir dalībvalstu sadarbība 5G tīklu lietošanas uzsākšanā pārrobežu teritorijās starp dalībvalstīm;

6.   

ATZĪST nepieciešamību vairot sabiedrības informētību par 5G iespējām un uzlabot kompetences attīstītājiem un dažādām lietotāju grupām un to, ka publiskā sektora uzdevums ir mudināt sākt lietot 5G, rādot piemēru, un mudina visas attiecīgās ieinteresētās personas iesaistīties informācijas un pieredzes apmaiņā, lai atbalstītu 5G veiksmīgu ieviešanu, tostarp jautājumos, kas saistīti ar elektromagnētiskā lauka (EML) robežvērtību mērījumiem;

7.   

MUDINA Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai ES padarītu par vadošo tirgu 5G tīklu izvēršanā un tādu uz 5G balstītu risinājumu izstrādē, kas veicina izaugsmi un inovāciju, uzlabo iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienas dzīvi, sekmē jaunus pakalpojumus un lietojumus, kā arī dod vairāk iespēju visai sabiedrībai tādos svarīgos sektoros un nozarēs kā enerģētika, veselības aprūpe, lauksaimniecība, finanses un mobilitāte;

8.   

UZSVER, cik svarīgi ir nodrošināt elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību un noturību, jo īpaši attiecībā uz 5G, ievērojot uz risku balstītu pieeju;

9.   

UZSVER – lai gan 5G tīklu izvēršana sniedz jaunas iespējas, dziļās pārmaiņas, ko 5G tehnoloģijas radīs tīklos, ierīcēs un lietojumos, un pieaugošās bažas par drošību saistībā ar 5G tīklu integritāti un pieejamību, kā arī jautājumi saistībā ar konfidencialitāti un privātumu, rada nepieciešamību ES un dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību šo tīklu un visu pakalpojumu, kas ir atkarīgi no elektroniskajiem sakariem, kiberdrošības veicināšanai;

10.   

ATZINĪGI VĒRTĒ pašreizējos kopīgos Eiropas centienus nodrošināt 5G tīklu drošību, jo īpaši pamatojoties uz Komisijas Ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību, un UZSVER, cik svarīga ir koordinēta pieeja un ieteikuma efektīva īstenošana, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības;

11.   

ATZINĪGI VĒRTĒ 2019. gada 9. oktobrī publicēto Eiropas koordinēto riska novērtējumu kā pirmo rezultātu, kas gūts saistībā ar šo ieteikumu;

12.   

UZSVER, ka ar 5G ieviestās tehnoloģiskās izmaiņas palielinās uzbrukumu iespējamību kopumā, un tādēļ īpaša uzmanība būs jāpievērš atsevišķu piegādātāju riska profiliem;

13.   

UZSVER, ka papildus tehniskajiem riskiem, kas saistīti ar 5G tīklu kiberdrošību, būtu jāņem vērā arī netehniskie faktori, piemēram, tiesiskais regulējums un politikas sistēma, kas uz piegādātājiem var attiekties trešās valstīs;

14.   

ATKĀRTOTI UZSVER, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis apsvērtu nepieciešamību dažādot piegādātājus nolūkā novērst vai ierobežot būtiskas atkarības rašanos no viena piegādātāja, jo tas palielina šā piegādātāja iespējamās neveiksmes seku ietekmi;

15.   

UZSVER, cik svarīgi ir novērtēt riskus, kas saistīti ar 5G tīklu un citu kritisko publisko un privāto sistēmu un pakalpojumu savstarpējo atkarību;

16.   

UZSVER, ka ātra un droša 5G tīklu ieviešana ir svarīga, lai uzlabotu ES konkurētspēju, un tam ir nepieciešama koordinēta pieeja Eiropas Savienībā, neskarot dalībvalstu kompetences jomās, kas saistītas ar tīklu ieviešanu un valsts drošību;

17.   

UZSVER, ka uzticēšanās vairošana 5G tehnoloģijām ir stingri balstīta uz tādām ES pamatvērtībām kā cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskums, privātuma, personas datu un intelektuālā īpašuma aizsardzība, uz apņemšanos nodrošināt pārredzamību, uzticamību un visu ieinteresēto personu un iedzīvotāju iesaistīšanu, kā arī uz ciešāku starptautisko sadarbību;

18.   

UZSVER, ka tehnoloģijām, kas ir arvien sarežģītākas, savstarpēji vairāk saistītas un arvien straujāk attīstās, ir vajadzīga visaptveroša pieeja un efektīvi un samērīgi drošības pasākumi, kuros galvenā uzmanība pievēsta integrētai drošības un integrētai privātuma aizsardzībai kā 5G infrastruktūras un galaiekārtu neatņemamai daļai;

19.   

UZSVER, ka 5G un citi saistīti elektronisko sakaru tīkli visā to aprites ciklā ir pastāvīgi jāaizsargā, lai aptvertu visu piegādes ķēdi un visas attiecīgās iekārtas;

20.   

UZSVER nepieciešamību risināt un mazināt iespējamās problēmas, ko 5G tīklu un pakalpojumu izvēršana rada tiesībaizsardzības jomā, tostarp, piemēram, attiecībā uz likumīgu pārtveršanu;

21.   

APZINĀS nepieciešamību, atzīstot starptautiskos standartizācijas centienus attiecībā uz 5G, ieviest stingrus kopīgus drošības standartus un pasākumus visiem attiecīgajiem ražotājiem, elektronisko sakaru operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem un nepieciešamību, lai svarīgākie elementi, piemēram, elementi, kas ir kritiski valsts drošībai, tiktu iegūti tikai no uzticamām personām;

22.   

ATBALSTA Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) pastāvīgo darbu saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Kiberdrošības aktu un kam ir potenciāls uzlabot IKT produktu, pakalpojumu un procesu kiberdrošības līmeni;

23.   

UZSVER – lai gan ar standartizāciju un sertifikāciju var risināt konkrētas ar 5G tīkliem saistītas drošības problēmas, ir nepieciešami papildu drošības pasākumi, lai efektīvi mazinātu riskus;

24.   

ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un privāto sektoru patlaban strādā pie stratēģiskas Eiropas partnerības viedo tīklu un pakalpojumu jomā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, lai veicinātu ieguldījumus, saglabātu un stiprinātu konkurētspēju, pastiprinātu pētniecību, inovāciju un drošu risinājumu izstrādi 5G jomā un plašākā mērogā;

25.   

ATZINĪGI VĒRTĒ kiberdrošības izvirzīšanu par prioritāti ierosinātājā programmā “Digitālā Eiropa” kā līdzekli ES kiberdrošības spēju stiprināšanai, kā arī iniciatīvu saskaņā ar ierosināto programmu “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments” par 5G TEN-T pārrobežu koridoros;

26.   

AICINA DALĪBVALSTIS un Komisiju ar ENISA atbalstu veikt visus vajadzīgos pasākumus savas kompetences ietvaros, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu, jo īpaši 5G tīklu, drošību un integritāti, un turpināt konsolidēt saskaņotu pieeju nolūkā risināt ar 5G tehnoloģijām saistītās drošības problēmas, un, pamatojoties uz pašlaik notiekošo kopīgo darbu pie 5G drošības instrumentu kopuma, noteikt efektīvas kopējas metodikas un instrumentus nolūkā mazināt ar 5G tīkliem saistītos riskus.