7.11.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/11


Paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu par standarta grozījuma apstiprināšanu ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā

(2019/C 378/09)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Venezia”

Atsauces numurs: PDO-IT-A0517-AM02

Paziņojuma datums: 17.7.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Jauni vīnu veidi, tostarp vīni ar vīnogu šķirņu nosaukumiem

Apraksts un pamatojums

Apraksts:

a)

vienotajā dokumentā jau iekļautās vīna kategorijas papildina ar šādiem jauniem vīnu veidiem:

Riserva versija vīniem Rosso, Merlot un Cabernet Sauvignon,

Carmenère, Malbech, Cabernet un Refosco dal Peduncolo Rosso, tostarp Riserva versija,

Pinot Nero, tostarp Spumante (dzirkstošais) versija,

Pinot, tostarp Spumante un Frizzante (pusdzirkstošais) versija,

Pinot Rosato jeb Rosé, tostarp Spumante un Frizzante versija,

Chardonnay Spumante un Chardonnay Frizzante, tostarp no divu šķirņu vīnogām iegūtas versijas, t. i., ‘Chardonnay’ kombinācijā ar ‘Glera’, ‘Verduzzo’, ‘Tai’, ‘Pinot Bianco’ un ‘Pinot Nero’ (pārraudzētas baltvīnā),

Manzoni Bianco,

Sauvignon,

Verduzzo, tostarp Passito (no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām) versija,

Pinot Bianco,

Traminer, tostarp Spumante versija,

Tai,

Pinot Grigio versijās Rosato, Spumante un Frizzante,

Rosato Spumante un Rosato Frizzante,

Bianco Passito (kategorijā “Vīns”);

b)

iekļauts jauns 2. punkts, kas paredz ražot vīnus no divu noteiktu šķirņu krāsas ziņā vienādām vīnogām.

Pamatojums:

a)

ar ACVN “Venezia” apzīmētā produkta ražošanas apgabals ir ļoti piemērots vīnogu audzēšanai. Tajā ir sastopams plašs vīnogu šķirņu klāsts, un daudzas no tām šajā apgabalā audzē tradicionāli. Vīnus no šīm vīnogām ražo arī versijās riserva, passito (no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām), spumante (dzirkstošie), frizzante (pusdzirkstošie) un rosato (sārtvīni), ņemot vērā šo vīnu ražošanai piemērotāko vīnogu šķirņu īpašības. Jaunie vīni ar vīnogu šķirņu nosaukumiem radušies pēc ilgiem eksperimentiem ar mērķi uzlabot apgabalā jau esošās vīnogu šķirnes, kas ir izrādījušas piemērotas izmantošanai vīnogu kombinācijās, no kurām ražo citus vīnus (baltvīnus, sarkanvīnus un sārtvīnus) ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu un tā paša apgabala AĢIN. Šā grozījuma mērķis ir ļaut ražotājiem izmantot aizsargāto nosaukumu attiecībā uz vīniem un vīnogām, kas jau izsenis tiek audzētas apgabalā, uz kuru attiecas šis ACVN, un daudzu desmitu gadu garumā ir pierādījušas savu vērtību, pateicoties ražotāju profesionālajai meistarībai, kultūras saiknei ar šiem vīniem un saražotā vīna kvalitātei. Tāpēc ar ACVN “Venezia” apzīmēto vīnu ražošana tiek paplašināta, papildinot produkta specifikācijā jau iekļautās vīna kategorijas ar jauniem vīnu veidiem. Tas arī ļaus piedāvāt patērētājiem plašāku produktu klāstu un labāk reaģēt uz tirgus pieprasījumu.

Apgabalā audzē šādas vīnogu šķirnes: ‘Carmenère’, ‘Malbech’, ‘Refosco dal Peduncolo Rosso’, ‘Manzoni Bianco’, ‘Sauvignon’, ‘Verduzzo Trevigiano’, ‘Verduzzo Friulano’ un ‘Tai’. Apgabalā tiek plaši audzēta arī šķirne ‘Pinot Bianco’, kas ir pierādījusi, ka ir piemērota augstākā labuma vīnu ražošanai, un izceļas ar līdzsvaru starp cukuru saturu un skābumu, tostarp ābolskābes frakcijā.

‘Pinot Nero’ raksturo labs cukuru līmenis, kuru papildina atbilstošs skābums, kas padara šo šķirni piemērotu arī pārstrādei dzirkstošajā vīnā, un laba vīnskābes struktūra. ‘Traminer’ ir augsts cukuru līmenis, ko papildina labi izteikts skābums, tostarp ābolskābes frakcijā. Organoleptiskā analīze atklāj spēcīgu, paliekošu, piesātinātu garšu ar tropu augļu un rožu notīm. Visas ACVN vīnu dažādās versijas (negāzētais, dzirkstošais, pusdzirkstošais un passito) ir labi līdzsvarotas un elegantas;

b)

ir noteikts, ka vīnogu šķirnes, kas jau ir minētas 1. punktā saistībā ar vienšķirnes vīniem, var jaukt, lai ražotu divšķirņu vīnus. Tas ļauj ražotājiem, kas tradicionāli un meistarīgi jauc savos vīndārzos audzētās vīnogas, optimāli izmantot šo iespēju un vienlaikus palielināt produkta vērtību, uz etiķetes norādot izmantotās vīnogu šķirnes un tādējādi sniedzot patērētājam skaidru informāciju.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 1., 2., 4., 5., 6. un 9. pantu un vienotā dokumenta 1.4., 1.5., 1.7., 1.8. un 1.10. punktu.

2.   Vīnogu šķirnes: jaunu vīnogu šķirņu un vīnu iekļaušana, ieskaitot vīnus ar vīnogu šķirņu nosaukumiem

Apraksts un pamatojums

Apraksts: iekļauj jaunus vīnu veidus un atbilstošās vīnogu šķirnes:

Carmenère, Cabernet (no ‘Cabernet Sauvignon’ un/vai ‘Cabernet Franc’, un/vai ‘Carmenère’), Malbech, Refosco dal Peduncolo Rosso, Pinot Nero, Pinot (no ‘Pinot Nero’, ‘Pinot Bianco’, ‘Pinot Grigio’), Manzoni Bianco, Sauvignon, Verduzzo (no ‘Verduzzo Trevigiano’ un/vai ‘Verduzzo Friulano’), Pinot Bianco, Tai (no ‘Tocai Friulano’) un Traminer;

noteikumu, ka vīna ražošanā var izmantot līdz 15 % tādas pašas krāsas citu šķirņu vīnogu, kas piemērotas audzēšanai Treviso un Venezia provincē, groza, lai iekļautu arī aromātiskas vīnogas, izņemot muskatvīnogu šķirnes.

Pamatojums:

šis pants atjaunināts, lai vīnogu šķirņu sarakstā iekļautu jaunās šķirnes;

noteikumā, ka vīna ražošanā drīkst izmantot līdz 15 % citu šķirņu vīnogu, iekļauj aromātiskas vīnogas, izņemot muskatvīnogu šķirnes, jo muskata šķirnes pārāk spēcīgi ietekmē garšu. Vīna ražošanā ieteicams izmantot šķirnes, kuras nav tik izteikti aromātiskas, piemēram, ‘Glera’, kas ir bieži sastopama apgabalā, kur ražo ar šo ACVN apzīmēto produktu, un kas spēj uzlabot šeit ražotos baltvīnus, kurus parasti patērē kā jaunvīnus.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. pantu.

3.   Vīnogu šķirnes: informācija par jauno vīnu ražošanai piemērotajām šķirnēm

Apraksts un pamatojums

Apraksts: kā vīnu ar šķirnes nosaukumu iekļauj Pinot (tostarp Pinot Frizzante un Pinot Spumante), kas iegūts no ‘Pinot Grigio’, ‘Pinot Bianco’ un ‘Pinot Nero’ (pārraudzētas baltvīnā) šķirnes vīnogām atsevišķi vai kopā.

Pamatojums: tas darīts ar vēlmi uzlabot to vīnu ražošanu, kurus iegūst no šo šķirņu vīnogām ar ACVN “Venezia” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā, un papildināt dažādās kategorijas (vīns, augstākā labuma dzirkstošais vīns un pusdzirkstošais vīns), kas jau ir iekļautas produkta specifikācijā un vienotajā dokumentā. Jauno vīnu ražošana ir sākta pēc ilgiem eksperimentiem ar mērķi uzlabot esošās vīnogu šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai apgabalā, uz kuru attiecas šis cilmes vietas nosaukums.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. panta 2. punktu.

Apraksts: pievienota šādu vīnogu šķirņu kombinācija attiecībā uz “Venezia”Pinot Rosato jeb Rosé (tostarp Spumante un Frizzante versijai): ‘Pinot Grigio’, ‘Pinot Bianco’ – vismaz 50 %, ‘Pinot Nero’ – no 5 % līdz 50 %.

Pamatojums: mērķis ir pēc rūpīgu eksperimentu veikšanas saražoto vīnu analīzes un kvalitātes pārbaudēm palielināt šo vīnu un izmantojamo vīnogu šķirņu vērtību.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. panta 3. punktu.

Apraksts: “Venezia”Cabernet jāiegūst no vīnogām, kas audzētas vīndārzos ražotāja saimniecībā, un tā sastāvā jābūt šādām šķirnēm: ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Cabernet Franc’ un ‘Carmenère’ atsevišķi vai kopā.

Pamatojums: ražošanas apgabalā joprojām ir daži veci vīndārzi, kur blakus esošas ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Cabernet Franc’ un ‘Carmenère’ rindas joprojām aizņem visu dārzu. Turklāt šajā apgabalā un tirgū ir iedibināta tradīcija ražot vīnus, meistarīgi jaucot ‘Cabernet’ vīnogas un ņemot vērā gadalaiku ritējumu un katru gadu izaudzēto vīnogu kvalitāti.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. panta 4. punktu.

Apraksts: “Venezia”Rosato jeb Rosé (ieskaitot Spumante un Frizzante versijy) sastāvā to ražošanai nepieciešamo ‘Raboso Piave’ un/vai ‘Raboso Veronese’ šķirnes vīnogu minimālo īpatsvaru no 70 % samazina līdz 50 % un šo vīnu ražošanā atļauj izmantot līdz 15 % tādas pašas krāsas citu šķirņu vīnogu, kas piemērotas audzēšanai Treviso un Venezia provincē, izņemot muskatvīnogu šķirnes.

Pamatojums: ‘Raboso’ ir ļoti askētiska vīnogu šķirne ar augstu skābuma līmeni un tanīna saturu. Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu samazināt ‘Raboso’ īpatsvaru, atļaujot vīnu sastāvā iekļaut līdz 15 % citu šķirņu vīnogu, izņemot muskatvīnogu šķirnes, jo tās var pārāk spēcīgi ietekmēt garšu un padarīt vīnu mazāk līdzsvarotu un harmonisku.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. panta 5. punktu.

Apraksts: no “Venezia”rosso (sarkanais) sastāva apraksta svītrots vārds “nearomātiskas”, atļaujot izmantot aromātiskas šķirnes, izņemot m muskatvīnogu šķirnes.

Pamatojums: mazie ražotāji, īpaši vecākās paaudzes ražotāji, savos vīndārzos joprojām audzē dažādas vīnogu šķirnes, un dažas no tām ir aromātiskas. Tagad šīs šķirnes būs iespējams izmantot, lai piešķirtu vīniem izteiktāku raksturu un vienlaikus saglabātu līdzsvara un kvalitātes īpašības, ko nodrošina ražotāju pieredze un meistarība.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. panta 6. punktu.

Apraksts: kategorijā “Vīns” iekļauj “Venezia”bianco un passito. Šie vīni jāiegūst no vīnogām, kas audzētas vīndārzos ražotāja saimniecībā, un to sastāvā jābūt šādām šķirnēm: vismaz 50 % ‘Tocai Friulano’ un/vai ‘Verduzzo Friulano’, un/vai ‘Verduzzo Trevigiano’, un/vai ‘Glera’. Šo vīnu ražošanā var izmantot līdz 50 % ‘Pinot Nero’ šķirnes vīnogas (pārraudzētas baltvīnā) vai tādas pašas krāsas citu šķirņu vīnogas, kas piemērotas audzēšanai Treviso un Venezia provincē, izņemot muskatvīnogu šķirnes.

Pamatojums: ‘Pinot Nero’ šķirnes vīnogas (pārraudzētas baltvīnā) iekļautas to papildu vīnogu šķirņu skaitā, kuras var izmantot baltvīnu ražošanā (ieskaitot Passito, Spumante un Frizzante versiju) un kuru saraksts ir paplašināts, lai iekļautu visas baltogu šķirnes, tostarp aromātiskas, izņemot muskatvīnogu šķirnes, jo tās pārāk spēcīgi ietekmētu šo vīnu garšu, tāpēc priekšroka tiek dota tādu šķirņu izmantošanai, kas nav tik izteikti aromātiskas.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. panta 1. punktu.

4.   Vīndarības apgabals

Apraksts un pamatojums

Apraksts: darbībās, kas jāveic vīna ražošanas apgabalā (Veneto reģiona administratīvajā teritorijā un Udine un Pordenone provinces administratīvajā teritorijā), iekļauj vīnogu vītināšanu un vīna izturēšanu.

Pamatojums: vīna ražošanas apgabals netiek mainīts, bet, lai atspoguļotu jauno passito un riserva vīnu pievienošanu, tagad ir noteikts, ka arī vītināšanas un izturēšanas darbības jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem noteiktajā apgabalā, kas norādīts pašreizējā specifikācijā.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. pantu, bet vienotajā dokumentā nekādi grozījumi nav izdarīti.

5.   Vīnogulāju audzēšanas noteikumi

Apraksts un pamatojums

4. panta 3. punkta pirmā daļa. Apraksts: vīnogu šķirnēm ‘Raboso Piave’ un ‘Raboso Veronese’ noteiktais augu skaits ir vismaz 1500 augu uz hektāru salīdzinājumā ar citām ACVN šķirnēm noteikto skaitu, kas ir 2500 augu uz hektāru.

Pamatojums: ‘Raboso Piave’ un ‘Raboso Veronese’ ir ļoti spēcīgas šķirnes, kam vajag pietiekami daudz vietas, lai tās varētu brīvi augt un izplesties un neciestu no pārblīvētības. Tāpēc stādījumi, kas nav pārāk blīvi, nodrošina optimālu augu/ražas līdzsvaru un labākus rezultātus, jo nekas netraucē šīm vīnogulāju šķirnēm pilnvērtīgi attīstīties un sasniegt vajadzīgo vīnogu skābuma pakāpi.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. panta 3. punkta pirmo daļu, bet vienotajā dokumentā nekādi grozījumi nav izdarīti.

Apraksts: ir atcelts desmit gadu ierobežojums attiecībā uz laikposmu, kurā vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var ražot no vīnogām, kas audzētas vīndārzos, kuri ir stādīti un iekopti ar Bellussera metodi pirms ACVN “Venezia” specifikācijas apstiprināšanas (tā ir apstiprināta ar ministrijas 2010. gada 22. decembra dekrētu, kas 2011. gada 7. janvārī publicēts Oficiālā vēstneša Nr. 4 parastajā pielikumā Nr. 6).

Pamatojums: mērķis ir saglabāt Bellussera audzēšanas metodi, kas tiek uzskatīta par īstu pieminekli vietējai vīnkopībai tādā ziņā, ka tā ir tradicionāla un apgabalam tipiska un tai ir arī īpaša ainaviska un vēsturiska vērtība. Tāpēc vēlamies, lai pārejas perioda beigās šīs audzēšanas sistēmas netiktu demontētas un lai vīnkopji tās varētu izmantotu tik ilgi, kamēr ar laiku tās tiks dabiski aizstātas, – arī tāpēc, ka šie vecie vīndārzi pierādījuši, ka to ražība un kvalitāte gadu gaitā nav pazeminājusies.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. panta 3. punkta otro daļu, bet vienotajā dokumentā nekādi grozījumi nav izdarīti.

6.   Maksimālā raža un minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija

Apraksts un pamatojums

Apraksts: iekļauta produkta specifikācijas 1. pantā minēto jauno veidu vīnu ražošanai paredzētā vīnogu raža no hektāra un spirta tilpumkoncentrācija (‘Carmenère’, ‘Malbech’, ‘Refosco dal Peduncolo Rosso’, ‘Pinot Noir’, tostarp Spumante ražošanai, no baltajām vīnogām ‘Chardonnay’, tostarp pusdzirkstošo un dzirkstošo vīnu ražošanai, ‘Manzoni Bianco’, ‘Sauvignon’, ‘Verduzzo Trevigiano’ un ‘Verduzzo Friulano’, ‘Pinot Grigio’Spumante un ‘Pinot Grigio’Frizzante ražošanai, vīnogas baltvīna ražošanai un ‘Raboso Piave’/‘Raboso Veronese’).

Pamatojums: ir iekļauta norāde par attiecīgo vīnogu ražu no hektāra. Tā atbilst specifikācijā jau iepriekš iekļauto vīnu ražošanai paredzētajam daudzumam: 15 t/ha baltajām vīnogām, 16 t/ha sarkanajām vīnogām un 17 t/ha dzirkstošajiem un pusdzirkstošajiem vīniem paredzētām vīnogām. Raža no hektāra un vīnogu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir noteikta pēc ilgiem eksperimentiem, un tā atspoguļo vīndārzu ražīguma līmeni auglīgās augsnēs ar labu ūdens pieejamību, kā arī izaudzēto vīnogu un saražoto vīnu kvalitātes parametrus.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. pantu un vienotā dokumenta 1.5.2. punktu.

7.   Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija vīnogām, kas paredzētas vīnu ar norādi Riserva ražošanai

Apraksts un pamatojums

Apraksts: vīnu ar apzīmējumu Riserva ražošanai (Rosso, Merlot, Cabernet Sauvignon, Cabernet, Malbech un Refosco dal Peduncolo Rosso) paredzēto vīnogu minimālajai dabiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt par 1 % augstākai, nekā norādīts attiecībā uz atbilstošo pamatversiju.

Pamatojums: minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija, kas ir par 1 % augstāka nekā atbilstošajai pamatversijai, padara vīnogas piemērotākas izturēšanai paredzētu vīnu ražošanai un vienlaikus nodrošina to kvalitāti.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. pantu, bet vienotajā dokumentā nekādi grozījumi nav izdarīti.

8.   Vīndarības noteikumi

Apraksts un pamatojums

Apraksts: vīnus ar norādi Riserva nodod patēriņam ne agrāk kā 24 mēnešus, skaitot no ražošanas gada 1. novembra.

Pamatojums: vīnogu agrīna nogatavošanās kopā ar arvien efektīvākām vīndarības un sagatavošanas metodēm nozīmē, ka vīni var būt gatavi agrāk. Tomēr vēlamies nodrošināt, lai riserva vīni tiktu atbilstīgi izturēti vismaz divus gadus, kā noteikts spēkā esošajos tiesību aktos. Šo vīnu ražošanas tradīcijas neprasa, lai vīni tiktu ilgstoši izturēti pudelēs. Tāpēc uzskatām, ka izturēšanas periods, kas ir vismaz divi gadi no ražošanas gada 1. novembra, ir piemērots.

Apraksts: vīnus ar norādi Passito nodod patēriņam ne agrāk kā 12 mēnešus no ražošanas gada 1. novembra.

Pamatojums: attiecībā uz Bianco Passito un Verduzzo Passito vīnu ražošanu eksperimentos ir noteikts, ka gadu ilga izturēšana šiem vīniem ļauj sasniegt optimālu kvalitātes līmeni un vienlaikus saglabāt tiem raksturīgo svaigumu, kas patīk patērētājiem. Tāpat ir noteikts, ka ražošanas gada 1. novembris ir piemērota izturēšanas gada sākumdiena.

Šis standartgrozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. pantu, bet vienotajā dokumentā nekādi grozījumi nav izdarīti.

9.   Vīndarības metodes

Apraksts un pamatojums

Apraksts: vīnogu misu un vīnus, tostarp dažādu gadu ražas vīnus, līdz 15 % apmērā var jaukt ar tā paša aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vīniem. Ir atļauts līdz 15 % apmērā pievienot vīnogu misu un/vai vīnus ar to pašu aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, t. i., “Venezia”, tostarp dažādu gadu ražas vīnus, taču ar nosacījumu, ka vīndarības procesā izmantojamās vīnogas ir audzētas vienšķirnes vīndārzos vai (vismaz) ka 2. panta 1. punktā minēto papildu šķirņu un saskaņā ar šo metodi atļauto šķirņu kopējais īpatsvars nepārsniedz minēto robežu.

Pamatojums: tagad ir skaidri noteikta iespēja izmantot šo metodi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par ACVN un AĢIN vīniem, lai uzlabotu noteiktus kvalitātes parametrus, piemēram, vīnu skābumu, struktūru, krāsu un aromātiskās frakcijas.

Specifikācijas 5. panta 5. punkta un vienotā dokumenta 5.5. punkta (Vīndarības metodes) un 1.5.1. punkta (Īpašās vīndarības metodes) standartgrozījums.

Apraksts: passito vīniem un passito vīniem, no kuriem paredzēts ražot vīnus ar norādi Riserva, izmantoto vīnogu un iegūtā vīna procentuālā attiecība nedrīkst pārsniegt 50 %.

Pamatojums: iegūtā vīna daudzums no vīnogām, ko paredzēts izmantot vīnu ar norādi Passito un passito vīnu ar norādi Riserva ražošanai (ne vairāk kā 30 %), nedrīkst pārsniegt 50 %, jo šī procentuālā attiecība nodrošina, ka saražotie vīni ir strukturētāki un izsmalcinātāki, pateicoties vīnogu sastāvdaļu koncentrācijai cukuru, ekstraktu un skābuma izteiksmē.

Specifikācijas 5. panta un vienotā dokumenta 5.5. punkta (Vīndarības metodes) un 1.5.1. punkta (Īpašās vīndarības metodes) standartgrozījums.

Apraksts: 1. pantā minētie dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni jāražo, izmantojot otrējo rūgšanu spiedienizturīgās tvertnēs.

Pamatojums: attiecīgajā apgabalā ir sen iedibināta tradīcija ražot vīnus, izmantojot otrējo rūgšanu spiedienizturīgās tvertnēs, t. i., Šarmā (Charmat) metodi, jo šī ražošanas metode ļauj labāk saglabāt izmantotajām šķirnēm raksturīgo garšu. Šis precizējums arī nepārprotami un skaidri informē patērētājus par ACVN “Venezia” vīnu ražošanā izmantoto metodi.

Produkta specifikācijas 5. panta 7. punkta standartgrozījums.

Apraksts: riserva vīnu ražošanā līdz 30 % apmērā var izmantot vēlu novāktas, žuvušas vīnogas.

Pamatojums: šī metode ļauj ievērojami uzlabot vīnus. To plaši izmanto vietējie ražotāji, kas vēlas ražot augstākā labuma vīnus. Noteikto 30 % īpatsvaru uzskata par piemērotu, lai nodrošinātu augstāku kvalitātes līmeni, nesabojājot riserva vīnu garšu ar pārmērīgu cukuru saturu un saglabājot vīnu harmonisko, piesātināto raksturu.

Produkta specifikācijas 5. panta 8. punkta standartgrozījums.

Apraksts: vīnogu vītināšanai jānotiek piemērotā vidē. Var izmantot vides kondicionēšanas sistēmu ar nosacījumu, ka tā uztur temperatūru, kas ir tuva tai, kādā notiek tradicionālie vīnogu vītināšanas procesi.

Pamatojums: šajā punktā noteikts, ka vīnogas var vītināt piemērotās telpās, ja ir iespējams nodrošināt produkta un vides kontroli ar iekārtām, kas uztur pareizus apstākļus pakāpeniskai un vienmērīgai vītināšanai, tādējādi ierobežojot arī ķīmisku produktu izmantošanu vīnogu saglabāšanai.

Produkta specifikācijas 5. panta 9. punkta standartgrozījums.

Apraksts: vīnogas, kas atstātas vītināšanai, līdz 15. novembrim nedrīkst pārraudzēt vīnā. Tomēr Veneto reģiona iestādes pēc konsorcija pamatota pieprasījuma var atļaut sākt ar vīna ražošanu saistītās darbības agrāk. Kad vīnogas ir pietiekami žuvušas, to dabiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 15 %.

Pamatojums: datums, kad drīkst sākt žuvušo vīnogu spaidīšanu, ir pamatots ar vītināšanai pakļauto vīnogu īpašību faktiskiem mērījumiem laika gaitā. Pēdējos gados klimata pārmaiņu dēļ ražas novākšanas periods ir kļuvis arvien agrīnāks, un vīnogas bieži sasniedz vajadzīgo žuvuma pakāpi pirms paredzētā laika, tāpēc spaidīšanu var sākt agrāk, negaidot līdz novembra vidum, taču ar noteikumu, ka tiek ievērotas kvalitātes prasības un jo īpaši prasība par 15 % minimālo dabisko spirta tilpumkoncentrāciju.

Produkta specifikācijas 5. panta 10. punkta standartgrozījums.

10.   Ar patēriņu saistīto īpašību grozījums

Apraksts un pamatojums

Apraksts: vīniem, kas jau ir iekļauti produkta specifikācijā: “Venezia”Rosso, Merlot, Cabernet Sauvignon un Cabernet Franc, minimālais bezcukuru ekstrakta saturs no 20 g/l palielināts līdz 23 g/l.

Pamatojums: šo vīnu ražošanas dati liecina, ka noteiktais slieksnis gadu gaitā ir pārsniegts. Tāpēc vēlējāmies, lai slieksnis atspoguļotu attiecībā uz šiem vīniem sasniegto kvalitātes līmeni.

Apraksts: iekļauj šādus jaunus vīnu veidus un ar patēriņu saistītās īpašības: Rosso, Merlot un Cabernet Sauvignon Riserva versiju, Refosco dal Peduncolo Rosso, tostarp Riserva versiju, Cabernet un Malbech, tostarp Riserva versiju, Carmenère, Pinot Nero, tostarp Spumante, Pinot, tostarp Spumante un Frizzante, Pinot Rosato jeb Rosé, tostarp Spumante un Frizzante, Chardonnay Spumante un Chardonnay Frizzante, tostarp no divu šķirņu vīnogām iegūtas versijas ar ‘Glera’, ‘Verduzzo’, ‘Tai’, ‘Pinot Bianco’ un ‘Pinot Nero’ (pārraudzētas baltvīnā), Manzoni Bianco, Sauvignon, Verduzzo, tostarp Passito versiju, Pinot Bianco, Traminer, tostarp Spumante, Tai; Pinot Grigio Rosato, Spumante un Frizzante versiju, Rosato Spumante un Rosato Frizzante versiju un Bianco Passito.

Pamatojums: pievienots jauno vīnu veidu apraksts, ietverot organoleptiskās un fizikālķīmiskās analīzes laikā apzinātās īpašības un parametrus.

vīniem, kas jau ir iekļauti produkta specifikācijā: Bianco Spumante, Rosato jeb Rosé Spumante un Bianco Frizzante, spirta kopējā tilpumkoncentrācija no 11 % samazināta līdz 10,5 %.

Pamatojums: vīnogas, ko izmanto šo vīnu ražošanā, novāc agri, lai ražotu vīnus ar zemāku spirta saturu un svaigāku un skābāku garšu. Tāpēc tika uzskatīts par lietderīgu nedaudz pazemināt spirta tilpumkoncentrāciju, neietekmējot kvalitāti.

Apraksts: specifikācijā jau iekļautajiem “Venezia”Bianco Frizzante vīniem bezcukuru ekstrakta saturs no 16 g/l samazināts līdz 14 g/l.

Pamatojums: vīnogas, ko izmanto šo vīnu ražošanā, novāc agri, lai ražotu mazāk strukturētus vīnus, kas patīk patērētājiem, kuri ir iecienījuši vieglākus vīnus.

Apraksts: rosato jeb rosé vīnu garšas raksturojumā vārds “sauss” aizstāts ar frāzi “no sausa līdz pussausam”.

Pamatojums: cukuru satura diapazons ir paplašināts, jo tas, ka ‘Raboso’ šķirnes vīnogu īpatsvars no 70 % pazemināts līdz 50 %, nozīmē to, ka cukuru saturam šajos vīnos ir tendence paaugstināties, bet šie vīni saglabā svaigumu, ko rada galvenās šķirnes vīnogu skābums.

Apraksts: rosato jeb rosé spumante vīnu garšas raksturojumā frāzi “no brut līdz demi sec” aizstāj ar frāzi “no brut nature līdz demi sec”.

Pamatojums: dzirkstošo vīnu sortimenta paplašināšana, ņemot vērā tirgus pieprasījumu, ļauj ražotājiem panākt, ka patērētājiem piedāvātās izvēles iespējas ir plašākas.

Apraksts: aiz vīnu apraksta iekļauj šādu 2. punktu:

2. No divu šķirņu vīnogām iegūtu vīnu gadījumā ar patēriņu saistīto īpašību apraksts atbilst vienšķirnes vīnu parametru aprakstam un konkrēti šķirnei, kas izmantota lielākā daudzumā.

Pamatojums: divšķirņu vīnu gadījumā raksturīgās īpašības parasti nosaka šķirne, kas izmantota lielākā daudzumā.

Apraksts: pēdējā punktā iekļauj vārdu “smarža”, un tas kļūst par 3. punktu šādā redakcijā: “Saistībā ar iespēju uzglabāt vīnus koka mucās to smaržā un garšā var būt jūtamas vieglas koksnei raksturīgas notis.”

Pamatojums: formāls grozījums punktu numerācijā un standartgrozījums, ar kuru tiek precizēts, ka smaržā var būt jūtamas arī koksnei raksturīgas notis.

Produkta specifikācijas 6. panta (Ar patēriņu saistītās īpašības) un vienotā dokumenta 1.4. punkta (Vīnu apraksts) standartgrozījums.

11.   Marķējums un noformējums – neobligātas norādes uz etiķetes

Apraksts un pamatojums

Apraksts: attiecībā uz ACVN “Venezia” sarkanvīniem frāzi “etiķetē nenorāda krāsu” aizstāj ar frāzi “etiķetē var nenorādīt krāsu”.

Pamatojums: šis precizējums ir vajadzīgs, lai patērētājiem nebūtu neskaidrību un lai būtu vieglāk noteikt, vai produkts ir baltvīns vai sarkanvīns, vienkārši aplūkojot iepakojumu.

Produkta specifikācijas 7. panta 4. punkta standartgrozījums.

Apraksts: attiecībā uz ACVN “Venezia” baltvīniem, tostarp Spumante un Frizzante versiju, frāzi “etiķetē nenorāda krāsu” aizstāj ar frāzi “etiķetē var nenorādīt krāsu”.

Pamatojums: uzskatām, ka būtu jāatļauj ražotājiem izlemt, norādīt vai nenorādīt vīna krāsu, ņemot vērā tirgus vajadzības vai apstākļus.

Produkta specifikācijas 7. panta 5. punkta standartgrozījums.

Apraksts: neobligāta norāde uz etiķetes – “Pinot Grigio vīnu, tostarp Spumante un Frizzante versiju, etiķetē var iekļaut norādi uz krāsu rosato vai tās sinonīmiem (blush, ramato (oranžais vīns) utt.)”.

Pamatojums: sārtvīni gūst arvien lielāku ievērību tirgos, tostarp ārvalstu tirgos. Tāpēc ražotāji vēlas, lai viņiem būtu iespēja “Venezia”Pinot Grigio Rosato vīnu noformējumā uzsvērt šiem vīniem raksturīgo krāsu, norādot uz etiķetes krāsu rosato vai tās sinonīmus.

Produkta specifikācijas 7. panta 6. punkta standartgrozījums.

12.   Marķējums un noformējums – šķirņu norādīšana uz etiķetes

Apraksts un pamatojums

Apraksts: pievienots jauns 9. punkts ar noteikumiem par divu vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumu norādīšanu uz etiķetes.

Pamatojums: ņemot vērā to, ka produkta specifikācijā ir iekļauti divšķirņu vīni, pievienots jauns 9. punkts, kurā ir atsauce uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 50. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un Likuma Nr. 238/2016 45. panta 1. punktu.

Produkta specifikācijas 7. panta standartgrozījums.

13.   Saikne ar ģeogrāfisko vidi

Apraksts un pamatojums

Apraksts: b) apakšpunktā iekļautas atsauces uz diviem 1. produktu kategorijas “Vīns” produktiem, kas jau ir minēti vienotajā dokumentā, – Bianco Passito un Bianco Passito ar šķirnes nosaukumu ‘Verduzzo’.

Pamatojums: ņemot vērā sen iedibināto vīnogu vītināšanas tradīciju – īpašās vītinātavās vai ķekaros uz vīnogulājiem –,vēlējāmies palielināt passito vīnu ražošanas vērtību, iekļaujot šo tradīciju produkta specifikācijā. ‘Verduzzo Trevigiano’ un ‘Verduzzo Friulano’ vīnogas ir īpaši piemērotas vītināšanai kopā ar citu šķirņu vīnogām, ko tradicionāli audzē šajā apgabalā un kas ļauj šiem vīniem piešķirt aromātiskas, svaigas vai skābas notis, piemēram, ‘Tocai’ un ‘Glera’.

Apraksts: b) apakšpunktā iekļauta norāde par vienotajā dokumentā (kategorijās “Augstākā labuma dzirkstošie vīni” un “Pusdzirkstošie vīni”) jau minēto dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanu vienīgi ar Šarmā metodi (otrējo rūgšanu spiedienizturīgās tvertnēs).

Pamatojums: vēlējāmies precizēt, ka ar ACVN “Venezia” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā šī metode ir tradicionāla. Ražotāji, kas izmanto šo metodi, ir ieguvuši lielu meistarību, zināšanas un nevainojamu reputāciju visā pasaulē.

Produkta specifikācijas 9. panta un vienotā dokumenta 1.8. punkta standartgrozījums.

14.   Atsauces uz kontroles iestādi

Apraksts un pamatojums

Apraksts: atsauces atjauninātas, lai atspoguļotu spēkā esošos tiesību aktus.

Pamatojums: ir atjauninātas atsauces uz spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Produkta specifikācijas 10. panta standartgrozījums, produkta specifikācijas formāls grozījums.

15.   Tradicionālie apzīmējumi

Apraksts un pamatojums

Apraksts: 1. produktu kategorijā “Vīns”, uz ko jau iepriekš attiecās produkta specifikācija, iekļauj apzīmējuma Passito izmantošanu attiecībā uz “Venezia”Bianco un “Venezia”Verduzzo vīniem, apzīmējuma Riserva izmantošanu attiecībā uz sarkanvīnu un norāžu uz vīnogu šķirnēm ‘Merlot’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Carmenère’, ‘Malbech’, ‘Cabernet’ un ‘Refosco dal Peduncolo Rosso’ izmantošanu.

Pamatojums: produkta specifikācija un vienotais dokuments ir atjaunināti, lai atspoguļotu produkta specifikācijas 1. pantā iekļauto jauno vīnu veidu uzlabojumus.

Apzīmējumu Passito un Riserva iekļaušana.

Produkta specifikācijas un vienotā dokumenta 1.3.2. punkta b) apakšpunkta (Tradicionālie apzīmējumi) standartgrozījums.

16.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

Apraksts un pamatojums

To šķirņu saraksta atjaunināšana, kuras izmanto sarkanvīnu, baltvīnu un sārtvīnu ražošanai ar norādi uz vienu vai divām vīnogu šķirnēm.

Vienotā dokumenta 1.7. punkta standartgrozījums.

17.   Sekundārās vīna vīnogu šķirnes

Apraksts un pamatojums

Venezia un Treviso provincē audzēšanai piemēroto sekundāro šķirņu saraksta atjaunināšana.

Vienotā dokumenta 1. iedaļas (Cita informācija) 1.5. punkta (Sekundārās vīna vīnogu šķirnes) standartgrozījums.

VIENOTS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Venezia”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

5.

Augstākā labuma dzirkstošais vīns

8.

Pusdzirkstošais vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1. produktu kategorija “Vīns” – sarkanvīni: “Venezia”Rosso un “Venezia” ar norādi uz vīnogu šķirni

Ar ACVN “Venezia” apzīmētajiem sarkanvīniem, tostarp ar norādi uz vīnogu šķirnēm ‘Merlot’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Carmenère’, ‘Cabernet’, ‘Refosco dal Peduncolo Rosso’ un ‘Pinot Nero’, ir sarkana krāsa, sākot no rubīnsarkanas līdz tumšsarkanai, ar iespējamu granātsarkanu vai purpursarkanu nokrāsu, ja tie ir izturēti, kā tas ir Riserva versiju gadījumā. Tiem ir intensīva, izsmalcināta un paliekoša smarža un sausa, harmoniska un samtaina garša, dažkārt ar garšaugu vai augļu notīm atkarībā no pārsvarā izmantotajām vīnogu šķirnēm. Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 11 % vai 12,5 % vīniem ar norādi Riserva. Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs ir 23 g/l vai 25 g/l vīniem ar norādi Riserva.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

11

Minimālais kopējais skābums

4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

1. produktu kategorija “Vīns” – baltvīni un sārtvīni: “Venezia”Bianco un “Venezia” ar norādi uz vīnogu šķirni, “Venezia”Rosato

Ar ACVN “Venezia” apzīmētajiem baltvīniem, tostarp ar norādi uz vīnogu šķirnēm ‘Chardonnay’, ‘Pinot’ un ‘Pinot Grigio’ (arī rosato versijā), ‘Manzoni Bianco’, ‘Verduzzo’, ‘Sauvignon’, ‘Pinot Bianco’, ‘Tai’ un ‘Traminer’, ir dzeltena krāsa, sākot no salmdzeltenas līdz zeltaini dzeltenai, dažkārt ar zaļganu nokrāsu. Sārtvīni ir dažādas intensitātes sārtā krāsā, reizēm ar vara nokrāsu. Tiem ir intensīva, raksturīga smarža un sausa, harmoniska un samtaina garša, kas atkarībā no pārsvarā izmantotajām vīnogu šķirnēm, piemēram, ‘Pinot’ un ‘Pinot Grigio’, dažkārt ir augļaina. Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija svārstās no 10,5 % “Venezia”Rosato vīniem līdz 11 % pārējiem vīniem. Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs ir 14 g/l, bet “Venezia”Rosato vīniem 16 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

10,5

Minimālais kopējais skābums

4,5

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

1. produktu kategorija “Vīns”: “Venezia”Passito, tostarp vīni ar šķirņu nosaukumiem

Pie ACVN “Venezia” vīniem pieder arī vīns Passito Bianco ar šķirnes nosaukumu ‘Verduzzo’. Šie vīni ir dažādas intensitātes zeltaini dzeltenā krāsā, dažkārt dzintarkrāsā. Tiem ir intensīva, raksturīga smarža un salda, harmoniska un samtaina garša. Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 15 %, minimālais bezcukuru ekstrakta saturs 26 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

12

Minimālais kopējais skābums

4,5

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

25

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5. produktu kategorija “Augstākā labuma dzirkstošais vīns”: “Venezia”Spumante – baltvīni, sārtvīni un vīni ar šķirņu nosaukumiem

ACVN “Venezia” dzirkstošajiem vīniem – baltvīniem un sārtvīniem, kas var būt arī ar šķirņu nosaukumiem ‘Pinot’, ‘Pinot Grigio’, ‘Pinot Nero’, ‘Chardonnay’ un ‘Traminer’, – ir smalkas, gaistošas putas un dažādas intensitātes salmdzeltena krāsa, reizēm ar zeltainu vai vara nokrāsu vai sārtu atblāzmu, ja vīns ir iegūts no tumšo vīnogu šķirnēm. Tiem ir maiga un augļaina smarža un svaiga, harmoniska garša, kas variē no brut nature līdz demi sec un ‘Traminer’ šķirnes izmantošanas gadījumā ir salda un aromātiska.

Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %, minimālais bezcukuru ekstrakta saturs 14 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

10,5

Minimālais kopējais skābums

5

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

8. produktu kategorija “Pusdzirkstošais vīns”: “Venezia”Frizzante – baltvīni, sārtvīni un vīni ar šķirņu nosaukumiem

ACVN “Venezia” pusdzirkstošajiem vīniem – baltvīniem un sārtvīniem, kas var būt arī ar šķirņu nosaukumiem ‘Pinot’, ‘Pinot Grigio’ vai ‘Chardonnay’, – ir dažādas intensitātes salmdzeltena krāsa un reizēm dažādas intensitātes vara nokrāsa vai sārta krāsa. Tiem ir maiga un augļaina smarža un garša, kas variē no sausas līdz pussausai.

Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %, minimālais bezcukuru ekstrakta saturs 14 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

10,5

Minimālais kopējais skābums

4,5

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

a)   Galvenās vīndarības metodes

Dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu vinifikācija

Tradicionālās metodes

Dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni jāražo, izmantojot tikai otrējo rūgšanu spiedienizturīgās tvertnēs.

Vēlu novāktu, žuvušu vīnogu izmantošana riserva vīnu ražošanai.

Īpašās vīndarības metodes

Riserva vīnu ražošanā līdz 30 % apmērā var izmantot vēlu novāktas, žuvušas vīnogas.

b)   Maksimālā raža

Chardonnay, tostarp Spumante un Frizzante, Manzoni Bianco, Sauvignon, Verduzzo Trevigiano, Verduzzo Friulano, Tocai Friulano

105 hektolitri no hektāra

Bianco Spumante, Bianco Frizzante, Rosato/Rosé, tostarp Spumante un Frizzante, Raboso Piave un Raboso Veronese

119 hektolitri no hektāra

“Venezia”Rosso, Merlot, Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc, Carmenère, Malbech, Refosco dal Peduncolo Rosso, Pinot Nero, tostarp Spumante

112 hektolitri no hektāra

“Venezia”Bianco, Pinot Bianco, Traminer tostarp Spumante, Pinot Grigio tostarp Spumante un Frizzante

105 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar ACVN “Venezia” apzīmēto vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu ražošanas apgabals aptver visu Venezia un Treviso provinces administratīvo teritoriju.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Carmenère N. – ‘Cabernet’

‘Manzoni Bianco B.’’

‘Malbech N.’

‘‘Sauvignon B.’

‘Traminer Aromatico Rs’

‘Raboso Piave N.’ – ‘Friularo’’

‘Pinot Bianco B.’ – ‘Pinot’

‘Pinot Nero N.’ – ‘Pinot’

‘Refosco dal Peduncolo Rosso N.’ – ‘Refosco’

‘Raboso Veronese N.’ – ‘Raboso’

‘Cabernet Franc N.’ – ‘Cabernet’

‘Cabernet Sauvignon N.’ – ‘Cabernet’

‘Chardonnay B.’

‘Pinot Grigio’ – ‘Pinot’

‘Tocai Friulano B.’ – ‘Tai’

‘Merlot N.’

‘Verduzzo Friulano B.’ – ‘Verduzzo’

‘Glera Lunga B.’ – ‘Glera’

‘Verduzzo Trevigiano B.’ – ‘Verduzzo’

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

ACVN “Venezia” – saikne ar vidi

Vīnogas Venēcijas un Trevīzo (Treviso) apkārtnē tiek audzētas kopš neatminamiem laikiem, bet vietējās vīna ražošanas attīstību ievērojami veicināja Venēcijas Republika un tās stato da terra izveide. Pēc 18. gadsimta un daļēji 19. gadsimta lielā pagrimuma vīnkopība atdzima, pateicoties neatlaidīgajam un meistarīgajam darbam, kuru veica galvenokārt Koneljāno vīndarības skola (Scuola Enologica di Conegliano), kas palīdzēja izveidot vienu no galvenajiem vīnkopības centriem Itālijas ziemeļaustrumos. ACVN “Venezia” apgabala klimats ir mitrs un mērens, un to nosaka gan tā ģeogrāfiskais platums, gan jūras un kalnu tuvums un lagūnas klātbūtne, gan līdzenais reljefs un ar to saistītā vēja ietekme.

Ar ACVN “Venezia” apzīmētā produkta ražošanas apgabals aizņem Treviso un Venezia provinces teritoriju. Tā ir plašs aluviālas izcelsmes zemju apgabals, kura augsnes veidojušās no aluviālām sanesām, kas radušās galvenokārt Alpu un Priekšalpu ledāju kušanas un vēlāk lielo upju (Brenta, Piave, Tagliamento un mazākā mērā Livenza) straumju darbības rezultātā. Līdzenumu var viegli sadalīt divās daļās: augstajā un zemajā līdzenumā, kurus atdala avotu josla. Augstā līdzenuma augsnēm ir raksturīgi glaciofluviālas un fluviālas izcelsmes grantaini iznesu konusi, kuros augsnes apakškārta sastāv tikai no grants. Virzoties uz dienvidiem, aiz avotu joslas vēdekļveidīgo grants slāni pakāpeniski nomaina nogulas ar pieaugošu smilts saturu un tekstūra kļūst smalkāka, pateicoties smalkgraudainu sanesu un māla klātbūtnei.

Ar ACVN “Venezia” apzīmētā produkta ražošanas apgabala īpatnības var ietekmēt tajā ražoto vīnu īpašības, kas ir atkarīgas no izmantotajām vīnogu šķirnēm un to audzēšanas apstākļiem. Lai iegūtu izteiktāku smaržu un svaigumu, baltogu šķirnes parasti audzē irdenākās, akmeņainākās augsnēs. Līdz ar to vīni iegūst raksturīgas svaigu ziedu un augļu notis un ir lieliski piemēroti arī dzirkstošā vīna ražošanai. Māla augsni izmanto sarkanogu šķirņu audzēšanai, lai iegūtu pilnmiesīgākus un strukturētākus sarkanvīnus un sārtvīnus. Māla augšņu augstā mineralizācijas pakāpe ļauj iegūt vīnus ar pilnīgu garšu, pateicoties labajam tanīna saturam un optimālam skābuma līdzsvaram.

Atkarībā no raudzēšanas ilguma apgabalā ražoto vīnu krāsa ir no salmdzeltenas līdz zeltainai, tiem ir intensīva, izsmalcināta un paliekoša smarža, pateicoties temperatūras svārstībām periodā pirms ražas novākšanas, un harmoniska, sausa un piesātināta garša, ko nodrošina vīndārzu grantainā augsne apgabala ziemeļdaļā un smilšainā mālzeme dienviddaļā. Līdz ar to no irdenā augsnē augušām vīnogām iegūtie baltvīni ir svaigi, augļaini un īpaši piemēroti dzirkstošā vīna ražošanai, savukārt no mālainākās augsnēs augušām sarkanogu šķirņu vīnogām iegūtie vīni ir labi strukturēti, noturīgi un piemēroti izturēšanai.

1. produktu kategorija “Vīns”

Pateicoties smagajām māla augsnēm, kurās audzē sarkanogu šķirnes, no kurām ražo šīs kategorijas vīnus, ar ACVN “Venezia” apzīmētie sarkanvīni un sārtvīni ir pilnmiesīgāki un strukturētāki un ar izteiktu, paliekošu krāsas intensitāti. Smaržā var būt izteiktākas ievārījuma un mīksto augļu vai pikantas tabakas un garšaugu notis. Kopumā garša vienmēr ir pilnīga ar labu tanīna un teicamu skābuma līdzsvaru. Baltvīni, kas ražoti no irdenākās, akmeņainākās augsnēs audzētām vīnogām, ir aromātiski un svaigi, to smaržā primārās ir augļu un ziedu notis, kurām seko ābolu, bumbieru un aprikožu notis, kas kontrastē ar akāciju, savvaļas ziedu un kumelīšu notīm. Struktūra var atšķirties, bet izceļas lieliskas ābolu notis, kas rodas no lielām diennakts temperatūras svārstībām. Šīs īpašības pastiprināti izpaužas passito vīnos. Šajā apgabalā ir sen iedibināta tradīcija vītināt passito vīnu ražošanai paredzētās vīnogas īpašās vītinātavās. Bieži šīs vīnogas vispirms atstāj vītināšanai uz vīnogulāja. Vītināšanai īpaši piemērotas vīnogu šķirnes ir ‘Verduzzo Trevigiano’ un ‘Verduzzo Friulano’, ko dažādās proporcijās var jaukt ar citām šķirnēm, lai palielinātu aromātisko vai skābo frakciju.

5. produktu kategorija “Augstākā labuma dzirkstošais vīns” un 8. produktu kategorija “Pusdzirkstošais vīns”

No baltogu šķirnēm iegūst vīnus ar svaigām ziedu un augļu notīm, pateicoties vīnogu audzēšanai irdenā, akmeņainā augsnē, kas baltogu šķirnēm piešķir izteiktāku smaržu un svaigumu, kuru vēl intensīvāku padara mitram un mērenam klimatam raksturīgās diennakts temperatūras svārstības. Tāpēc šie vīni ir īpaši piemēroti dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanai, un šī prakse apgabalā ir tik labi iedibināta, ka tas ir kļuvis par vienu no pasaulē nozīmīgākajiem šo vīnu ražošanas apgabaliem. Tas skaidri liecina par vides izcilo piemērotību.

ACVN “Venezia” dzirkstošajiem vīniem – baltvīniem un sārtvīniem, kas var būt arī ar šķirņu nosaukumiem ‘Pinot’, ‘Pinot Grigio’, ‘Pinot Nero’, ‘Chardonnay’ un ‘Traminer’, – ir dažādas intensitātes salmdzeltena krāsa, reizēm ar zeltainu vai vara nokrāsu vai sārtu atblāzmu, ja vīns ir iegūts no tumšo vīnogu šķirnēm. Tiem ir maiga un augļaina smarža un svaiga garša, kas variē no brut nature līdz demi sec un ‘Traminer’ šķirnes izmantošanas gadījumā ir salda un aromātiska.

ACVN “Venezia” pusdzirkstošajiem vīniem – baltvīniem un sārtvīniem, kas var būt arī ar šķirņu nosaukumiem ‘Pinot Grigio’ vai ‘Chardonnay’, – ir dažādas intensitātes salmdzeltena krāsa un reizēm dažādas intensitātes vara nokrāsa vai sārta krāsa. Tiem ir maiga un augļaina smarža un garša, kas variē no sausas līdz pussausai.

Tradicionāli tos ražo ar Šarmā (Charmat) metodi.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Nav.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/14217


(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2.lpp.