3. nodaļa – Rezultātu sasniegšana ar ES budžetu
Komisijas atbildes par Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada pārskatu
Ievads
|
3.1.
|
Komisija ir apņēmusies uzlabot ES budžeta darbības rezultātu satvaru. Šāda uzlabošana notiks nepārtraukti, bet pakāpeniski, un jo īpaši nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā. Lai to izdarītu, ir vajadzīga arī visu citu ES budžeta izpildē iesaistīto struktūru, jo īpaši dalībvalstu, pilnīga iesaistīšanās.
ES budžeta darbības rezultātu satvars sastāv no trīs elementiem: a) likumā noteiktā obligātā ziņošana par rādītājiem, kuri ir daļa no programmu juridiskajiem pamatiem; b)
programmu īstenošanas uzraudzība, izmantojot daudz plašāku gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās informācijas klāstu; un c) programmu darbības rezultātu regulāri novērtējumi. Lai gan rādītāji var sniegt priekšstatu par to, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, kad tiek izvērtēts, kuru programmu izpilde varētu viest bažas, ir vajadzīga kvantitatīvā un kvalitatīvā papildu informācija, lai saprastu, vai pastāv reālas bažas, kādas tās ir un kā tās var kliedēt.
|
1. daļa. Kādi ir ES budžeta darbības rādītāji?
|
3.3.
|
Metodoloģiskajā piezīmē, kas pievienota budžeta programmu darbības rezultātu pārskatam (“PDRP”), ir aplūkota rādītāju atlase: “Tika veikta rādītāju atlase, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem, tādiem kā nozīmīgums, datu pieejamība u. tml.”
|
|
3.4.
|
Komisija atzīst, ka programmu pārskatu (PP) lasāmību var uzlabot, un pašlaik tā veic uzlabošanas procesu, tomēr vienlaikus uzsver, ka tajos ietvertā apjomīgā informācija, t. i., par progresu programmu mērķu sasniegšanā atbilstoši Finanšu regulas 41. panta 3. punkta h) apakšpunktam, pēc būtības ir atsauces materiāls speciālistiem. Tieši šā iemesla dēļ Komisija ir sākusi publicēt PDRP, lai būtu pieejams vienkāršāk lasāms informācijas apkopojums par programmu darbības rezultātiem.
|
|
3.6.
|
Komisija ir pilnībā apņēmusies savākt, analizēt un publicēt augstas kvalitātes informāciju par rezultatīvajiem rādītājiem un veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz šādu informāciju. Lai gūtu labāku izpratni par pašreizējo situāciju darbības rezultātu ziņošanā, pamatojoties uz rādītājiem, Komisija ir veikusi iekšēju analīzi par visu 2019. gada martā pieejamo izdevumu programmu darbības rezultātu datiem, kas publicēti 2020. gada budžeta projektam pievienotajos programmu pārskatos.
Turklāt ES budžeta darbības rezultātu satvars ir balstīts uz vairākiem elementiem. Viena no būtiskajām daļām ir progresa uzraudzība, pamatojoties uz rezultatīvajiem rādītājiem. Tomēr progress atlasīto rādītāju izpildē sniedz tikai daļēju priekšstatu, un tas nav izmantojams, lai izdarītu pārliecinošus secinājumus par programmu darbības rezultātiem. Kā ERP norādījusi 3.8. punktā, kvalitatīvā informācija, piemēram, sasniegumu piemēri, papildina informāciju par rādītājiem un sniedz pilnīgāku priekšstatu par darbības rezultātiem, arī (un jo īpaši) gadījumos, kad trūkst rādītāju datu vai kad notiek atsauces datu atjaunināšana.
|
A iedaļa. Rādītāji liecina par būtiskām atšķirībām sasniegumos un mērenu progresu kopumā
|
3.7.
|
Pašreizējo ES budžeta darbības rezultātu satvaru Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir atzinusi (1)
par labāko attiecīgajā kategorijā. Komisija atzīst, ka visi darbības rezultātu satvari ir pastāvīgi jāuzlabo, un notiek darbs, lai uzlabotu šo sistēmu, piemēram, Komisijai sagatavojot priekšlikumus nākamajai finanšu programmu paaudzei. Ir daudz grūtību, kas saistītas ar datu vākšanu un pārsūtīšanu, jo īpaši attiecībā uz dalītās pārvaldības programmām. Šo un citu faktoru, tostarp programmu daudzgadu rakstura, dēļ ziņošana par Eiropas budžeta izpildi ir sarežģīts uzdevums.
|
|
3.8.
|
Komisija ir apņēmusies sagatavot augstas kvalitātes un ticamus ziņojumus par ES budžeta izpildi. Šajā nolūkā Komisija paļaujas uz datiem, ko sniedz dalībvalstis un citi avoti. Ar centrālo dienestu izdotiem norādījumiem Komisijas dienestiem tiek prasīts sniegt visaptverošu informāciju par darbības rezultātiem par katru programmu un nodrošināt sniegtās informācijas kvalitāti un ticamību.
Rezultatīvo rādītāju avoti tiek sistemātiski norādīti gada darbības pārskatos (GDP). Turklāt saskaņā ar norādījumiem par 2018. gada darbības pārskatiem direktoriem, kuri atbild par riska pārvaldību un iekšējo kontroli, tika prasīts apliecināt, ka GDP 1. un 2. daļā izklāstītā informācija ir ticama, pilnīga un precīza.
|
3.9. punkta otrais ievilkums. Komisija ņem vērā ERP novērtējumu, ka parasti darbības rezultātu progresa aprēķināšana, par sākumpunktu izmantojot atsauces datus, sniedz precīzāku priekšstatu. Tomēr ne visās programmās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā ir noteikti skaitliski atsauces dati, tāpēc salīdzināmības apsvērumu dēļ tika nolemts aprēķināt kopējo progresu.
Komisija uzskata, ka tādu prognožu izmantošana, kas balstītas uz projektiem, par kuriem ir pieņemts lēmums, papildus faktiskajiem īstenošanas skaitliskajiem rādītājiem ieguldījumu programmu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Kohēzijas fonda (KF), gadījumā ir pamatota. Tā ir informatīva un ļauj gan ekspertiem, gan lēmumu pieņēmējiem izdarīt secinājumus par īstenošanas progresu un tādējādi ļauj visai sistēmai kopumā sasniegt tās iecerēto mērķi.
|
3.10.
|
Komisija uzskata, ka procesam, kurā rezultatīvos rādītājus apkopo programmās un kategorijās, ir savi ierobežojumi. Komisija ar nolūku neaprēķināja vidējo “attālumu līdz mērķrādītājam” par katru programmu. Viens atsevišķs skaitlis nevar pilnībā aptvert to sarežģītību, kāda ir raksturīga izdevumiem desmitiem miljardu euro apmērā.
|
|
3.11.
|
Komisija ir apņēmusies uzlabot datu vākšanu un pieejamību, jo īpaši attiecībā uz dalītu pārvaldību, kur pašlaik ir vislielākā kavēšanās. Šajā nolūkā Komisija 2018. gada maijā ierosināja divu mēnešu ziņošanas intervālu atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas (COM(2018) 375) 37. panta 1. punktam.
|
|
3.12.
|
Lielākajā daļā gadījumu rezultatīvie rādītāji ne vienmēr ir lineāri laika ziņā; tie sāk veidoties lēnām īstenošanas gaitā. Tāpēc ir paredzams, ka progress, kas aprēķināts attiecībā pret atsauces datiem, lielākoties būs mazāks nekā ERP norādītās lineārās procentuālās vērtības. Attiecībā uz gūto progresu arī būtu jāņem vērā kavēšanās īstenošanā. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka progress, vērtējot attiecībā pret atsauces datiem, kopumā notiek. Tomēr Komisija piekrīt, ka ir nepieciešams ļoti cieši uzraudzīt īstenošanas progresu un veikt nepieciešamos pasākumus, ja ir trūkumi.
|
1.a apakškategorija: rādītāji liecina par labu progresu programmā Erasmus+ un ESIF un mērenu progresu programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā
3.13. punkta pirmais ievilkums. Komisija uzsver, ka rādītāju atlase programmu darbības rezultātu pārskatam tika veikta, īpaši ņemot vērā datu nozīmīgumu un pieejamību, nevis no rādītāja izrietošo vērtību. Faktiski pārskatā attiecībā uz katru kategoriju ir gadījumi, kad progresa aprēķins, par pamatu izmantojot programmu pārskatus, sniedza labākus rezultātus nekā aprēķins, kam par pamatu izmantots programmu darbības rezultātu pārskats. Komisija piekrīt, ka nākotnē analīzei vajadzētu būt detalizētākai un pamatā esošajiem pieņēmumiem vajadzētu būt precīzāk norādītiem.
3.13. punkta otrais ievilkums. Programmu darbības rezultātu pārskata sagatavošanā par 2019. gadu tika pieliktas ievērojamas pūles, lai uzlabotu datu ziņošanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments finansē lielus ilgtermiņa infrastruktūras projektus vai projektus, kas jākoordinē tīklā. Šie projekti bieži ir jāizstrādā secīgās finanšu shēmās, un var būt ievērojama kavēšanās no brīža, kad projekts tiek sākts, līdz brīdim, kad kļūst pieejami dati, kas nepieciešami darbības rezultātu novērtēšanai. Komisijas priekšlikumā par šā instrumenta turpināšanu īpaša uzmanība ir pievērsta darbības rezultātu satvaram, kas nodrošina “pārredzamus, atbildīgus un pienācīgus uzraudzības un ziņošanas pasākumus (..), lai novērtētu un ziņotu par programmā gūtajām sekmēm (..), kā arī veicinātu tās sasniegumus”.
3.13. punkta trešais ievilkums. Komisija savā PDRP skaidri norādīja, ka programmas
Erasmus+ darbības rezultāti tiek salīdzināti ar 2017. gadu. Programma apmierinoši virzās uz to, lai sasniegtu savus mērķus līdz 2020. gadam.
3.13. punkta ceturtais ievilkums. Komisija norāda, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sākotnējais mērķis bija piesaistīt ieguldījumus 315 miljardu EUR apmērā līdz 2018. gada jūlijam. 2017. gada 30. decembrī stājās spēkā regula, ar ko ESIF tika uzlabots un tika pagarināts tā darbības termiņš (ESIF 2.0 regula). Ar minēto regulu ESIF darbības termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada beigām un tā ieguldījumu mērķis tika palielināts līdz 500 miljardiem EUR. Regulā bija paredzēts, ka ES galvojums, kas nepieciešams, lai ESIF varētu atbalstīt ieguldījumus, tiks palielināts no 16 miljardiem EUR līdz 26 miljardiem EUR tikai no 2018. gada jūlija (t. i., pēc sākotnējā perioda). Tāpēc 2017. gada beigās ESIF rezultāti tika salīdzināti ar sākotnējo ieguldījumu mērķi, kas ir 315 miljardi EUR.
1.b. apakškategorija: rādītāji liecina par salīdzinoši nelielu progresu kohēzijas jomā novēlotas programmu sākšanas dēļ
|
3.14.
|
Prognozes, kas balstītas uz notiekošiem projektiem, par kuriem ir pieņemts lēmums, sniedz būtisku informāciju īstenošanas uzraudzības kontekstā. Tās papildus datiem par faktisko īstenošanu sniedz ieskatu projektu ieviešanas laika grafikā, kas tādas politikas gadījumā, kurai nepieciešami lieli ieguldījumi un kurai ir ilgs sagatavošanas laiks, iespējams, ir visvērtīgākā informācija īstenošanas laikā.
|
2. kategorija: pamatojoties uz rādītājiem, nebija iespējams noteikt progresu lielākajai daļai izdevumu “Dabas resursu” jomā
|
3.15.
|
Komisija norāda, ka, tā kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam piemēro gada pārskata principu, nav tik vienkārši tam noteikt daudzgadu mērķrādītājus. Tomēr notiek darbs, lai izstrādātu rīkus un metodes, kā nodrošināt, ka termiņa vidusposma pārskatu var sagatavot arī par šā fonda datiem.
|
3.15. punkta pirmais ievilkums. Komisija norāda, ka, izmantojot metodi, ko piemērojusi ERP (kā paskaidrots 3.9. punktā un 3.1. izcēlumā), progresu attiecībā pret atsauces datiem ir iespējams aprēķināt tikai par vienu no 27 rādītājiem.
Tomēr Komisija uzskata, ka progresu attiecībā pret atsauces datiem var novērtēt par visiem 27 rādītājiem. Līdz ar to atlasītie rādītāji ļauj uzraudzīt progresu.
Programmas pārskatā ietverto 27 rādītāju visaptverošā analīzē būtu jāņem vērā specifiskā faktiskā situācija lauksaimniecības nozarē un ELGF izdevumi.
3. kategorija: saskaņā ar rādītājiem kategorijā “Drošība un pilsonība” divās programmās ir labs progress, vienā – mērens un vienā – nepietiekams
|
3.17.
|
Komisija norāda, ka, novērtējot programmas “Pārtika un barība” darbības rezultātus, ir jāņem vērā dzīvnieku un augu slimību uzliesmojumu neparedzamība. Visas darba programmas ir pieņemtas un īstenotas, kā paredzēts.
|
4. kategorija: rādītāji liecina par vispārēju pietiekamu progresu kategorijas “Globālā Eiropa” programmu īstenošanā
|
3.19.
|
Metodika, kas izmantota, lai noteiktu rādītājus un mērķrādītājus Attīstības sadarbības instrumentam, ir izskaidrota pārskatītajā ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu satvarā (SWD(2018) 444).
|
Īpašie instrumenti: nav pietiekamas informācijas par sasniegto progresu
3.20. punkta pirmais ievilkums. Komisija norāda, ka attiecībā uz šo rādītāju tiek ņemtas vērā tikai tās katastrofas, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Minētie seši gadījumi no 2017. gada joprojām tiek izmeklēti, tāpēc tie netika ņemti vēra aprēķinā, jo vēl nebija skaidrs, vai tie atbilst kritērijiem. Visbeidzot, 2017. gadā netika pieņemti divi no 10 pieteikumiem (par plūdiem Mursijā un ugunsgrēkiem Donjanā).
B iedaļa. Rādītāji ne vienmēr sniedz pilnīgu priekšstatu par faktisko progresu
|
3.21.
|
Attiecībā uz apakšvirsrakstu “Daudzi rādītāji nebija labi izraudzīti”Komisija norāda, ka rezultatīvie rādītāji ES finanšu programmām ir definēti šīm programmām pamatā esošajos tiesību aktos. Rādītāji tiek izraudzīti Eiropas Parlamenta un Padomes sarunās, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Komisijai ir pienākums regulāri ziņot par visiem tiesību aktos definētajiem kritērijiem.
|
|
3.22.
|
Liels ieguldījumu/iznākuma rādītāju īpatsvars nenozīmē, ka rādītāji ir neveiksmīgi izraudzīti. Komisija piekrīt, ka darbības rezultātu kā tādu novērtēšanai piemērotāki ir rezultātu un ietekmes rādītāji. Tomēr – it īpaši tādu projektu gadījumā, kam nepieciešami lieli ieguldījumi un kam ir ilgs sagatavošanas laiks, – progresa ziņošanai ir nepieciešami iznākuma rādītāji. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp rādītāju veidiem, un šādam līdzsvaram jābūt atbilstošam programmas specifikai.
|
|
3.23.
|
Komisija uzskata, ka ieguldījumu un iznākuma rādītāju īpatsvars, kas ir 60 %, nebūt nenozīmē, ka sniegtās informācijas izmantojamība ir ierobežota. Komisija piekrīt, ka vajadzētu būt līdzsvaram starp dažādiem rādītāju veidiem, tomēr katrā programmā konkrētais līdzsvars var būt atšķirīgs. ES budžeta darbības rezultātu satvars arī ietver strukturētu novērtējumu (vidusposma un ex post novērtējumu) sistēmu, kā noteikts Labāka regulējuma pamatnostādnēs, tieši lai atšķirtu programmas dažādās ietekmes.
|
|
3.24.
|
Komisija norāda, ka ir ārkārtīgi sarežģīti atlasīt ietekmes rādītājus, kurus ietekmē tikai pašas programmas tiešās sekas. Jebkuru plašāku rezultātu rādītāju vai iznākuma rādītāju nenovēršami ietekmēs dažādi faktori, un šīs programmas būs tikai viens no tiem. Tāpēc Komisija tiecas izmantot tādu vairāku rādītāju kopumu, kuri sniedz skaidrojumu un ziņo par programmu darbības rezultātiem labākajā iespējamā veidā, tomēr dažreiz – arī programmu specifikas dēļ – tas ir ļoti sarežģīti.
Tomēr tiek pieliktas pūles, it īpaši saistībā ar nākamo rādītāju kopumu daudzgadu finanšu shēmai pēc 2020. gada, lai atlasītu rezultātu un ietekmes rādītājus, kas nodrošina vislabāko programmu skaidrojumu. Turklāt Komisija arī norāda, ka ES izdevumu programmu ietekme kļūst redzama tikai pilnīgā novērtējumā ar attiecīgajiem kontroles mainīgajiem rādītājiem.
|
|
3.25.
|
Attiecībā uz 3.2. tabulu Komisija piekrīt, ka dažos gadījumos rādītājiem, kas aptver humānās palīdzības jomu, ir tikai netieša saikne ar ES finansētu darbību humānās palīdzības jomā, un ka rādītāja vērtību ietekmē vairāki ārēji faktori. Tāpēc nākamās DFS kontekstā tiks ieguldītas pūles, lai palielinātu rādītāju kopuma nozīmīgumu ES darbībai humānās palīdzības jomā, t. i., lai nodrošinātu skaidrākas visu rādītāju saiknes ar izdevumiem un mērķiem.
Attiecībā uz ELGF, lai nodrošinātu, ka programmas tiek īstenotas tā, ka tiek sasniegti mērķi, svarīga nozīme ir arī efektīvām pārvaldības un kontroles sistēmām. Tāpēc programmas pārskatā ir vajadzīgs rādītājs, pēc kura novērtē, cik lielā mērā izdevumi ir pārbaudīti.
|
|
3.26.
|
Komisija atzīst, ka programmu pārskati nav strukturēti tā, lai skaidri sasaistītu konkrētos mērķus ar vispārējo mērķi. Tomēr izdevumu programmām pēc 2020. gada ir noteikta skaidra hierarhijas struktūra, kas sasaista konkrētos mērķus ar vispārējo mērķi un rādītājus ar konkrētajiem mērķiem. Turklāt arī budžeta nomenklatūra tiek pārskatīta, un tās struktūra būs balstīta uz konkrētiem mērķiem. Šie pasākumi būtiski uzlabos gan Komisijas budžeta izpildes dokumentu struktūru, gan to lietošanas ērtumu.
|
|
3.27.
|
Vienmēr ir jāpanāk kompromiss starp izsmeļošu rādītāju uzskaitījumu, kas aptver ikvienu mērķu aspektu, un nosacītajiem resursiem.
|
3.27. punkta otrais ievilkums.
Attīstības sadarbības instrumenta mērķis pēc būtības ir ļoti plašs, un to nevar aptvert ar ierobežota skaita rādītājiem. Tomēr darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un vidi, tiek uzraudzītas katru gadu, izmantojot Rio marķieru metodiku, ko izstrādājusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC).
|
3.28.
|
Kā minēts iepriekš, Komisija – arī paļaujoties uz dalībvalstīm un citām pārskatu sniedzējām struktūrām – pastāvīgi uzlabo savu pārskatu sniegšanu par rezultatīvajiem rādītājiem. Savā analīzē par 2019. gada martā pieejamo datu kopu Komisija konstatēja, ka 63 % rādītājiem ir “pilnīga darbības rezultātu informācija”, proti, datu punkti, atsauces dati un mērķrādītājs, un Komisija uzskata, ka tas ir pamatots skaitlis. Attiecībā uz darbības rezultātu satvaru izdevumu programmām pēc 2020. gada Komisija ir sākusi plašu projektu, kura mērķis ir nodrošināt, ka šāda darbības rādītāju pamatinformācija programmām tiek noteikta konsekventi un ievērojot saskaņotu grafiku.
|
3.28. punkta ceturtais ievilkums. Komisija norāda, ka konkrētos gadījumos, atjauninot oficiālos statistikas datus, mainās arī atsauces dati.
|
3.29.
|
Attiecībā uz ELGF tiek uzskatīts, ka atlasītie rādītāji ļauj novērtēt progresu (sk. Komisijas atbildi par 3.15. punkta pirmo ievilkumu).
Turklāt Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka tiek pastāvīgi uzlabota pārskatu sniegšana par ELGF, programmu “Apvārsnis 2020” un ESSF, it īpaši nākamajam DFS periodam, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz novērtējumos gūtajām atziņām, ir ierosināti stingrāki uzraudzības noteikumi un integrēti rādītāji.
|
|
3.30.
|
Komisija piekrīt, ka ERP minētajos gadījumos ir lietderīgi definēt ikgadējos starpposma mērķus darbības rezultātu uzraudzībai. Tomēr Komisija norāda, ka 2014.–2020. gada ciklā dažām programmām nav šādu mērķu vai – dalītās pārvaldības gadījumā – no dalībvalstu iestādēm ir saņemta nepietiekama informācija par paziņotajām vērtībām. Arī šajā ziņā Komisija ir apņēmusies attiecīgā gadījumā uzlabot situāciju finanšu programmām pēc 2020. gada, un šajā sakarā svarīgs būs Parlamenta, Padomes un dalībvalstu atbalsts.
|
|
3.31.
|
Attiecībā uz apakšvirsrakstu “Dažām programmām pieejamie dati nebija pietiekami kvalitatīvi” Komisija norāda, ka datu pieejamība un kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no ziņošanas pienākumiem, kas izriet no likumdošanas procesa. Kad datus paziņo dalībvalstis un publiskās iestādes, Komisijas spēja ietekmēt to kvalitāti ir ierobežota. Komisija norāda, ka par trīs ceturtdaļām rādītāju bija pieejami jaunākie dati. Par dažām programmām dati kļūs pieejami tikai vēlākā īstenošanas perioda posmā.
|
|
3.32.
|
Komisija ļoti rūpīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumus un vienmēr savos darbības rezultātu pārskatos norāda jaunākos pieejamos datus. Kā jau minēts, tik sarežģītā darbības rādītāju sistēmā, kāda ir ES budžeta darbības rādītāju sistēma, un ar pašreizējo tiesisko regulējumu ir sarežģīti iegūt datus, kas pilnībā atbilst faktiskajai situācijai. Komisija ir izvirzījusi mērķi veikt uzlabojumus, lai savos pārskatos sniegtu pēc iespējas aktualizētu informāciju, tomēr vēlreiz norāda, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik laicīgi datus sniedz dalībvalstis un citas trešās personas un cik ticami tie ir. Komisija arī norāda, ka jebkurš pārskats vienmēr būs koncentrēts kopsavilkums par situāciju, kāda tā ir noteiktā brīdī, jo tikai retos gadījumos pamatdati ir nemainīgi.
|
|
3.33.
|
Komisija piekrīt, ka saistībā ar rādītājiem pastāv zināmas ierobežotas kvalitātes problēmas, tomēr pastāv uz to, ka kopumā darbības rādītāju satvars ir stabils. Komisija arī uzsver, ka ir apņēmusies uzlabot darbības rezultātus un pārskatu sniegšanas sistēmu nākamajam budžeta ciklam.
|
3.33. punkta otrais ievilkums. Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka tiek uzlabota galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem pamatā esošo datu kvalitāte, tostarp par patentu pieteikumiem un publikācijām paziņotās informācijas kvalitāte. Par to liecina regulāri atjauninātā programmas “Apvārsnis 2020” infopaneļa projektu rezultātu sadaļa, kas publicēta tiešsaistes portālā “Finansējums un iespējas”.
|
3.34.
|
Komisija piekrīt, ka daži mērķrādītāji, iespējams, nav pietiekami vērienīgi, tomēr pastāv uz to, ka kopumā darbības rādītāju satvars ir stabils. Komisija arī uzsver, ka ir apņēmusies uzlabot šo sistēmu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.
|
3.34. punkta 2) apakšpunkts. Politikas prioritāte, it īpaši Kohēzijas fondam (ņemot vērā dzelzceļa nozari tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt šos ieguldījumus), bija dzelzceļu rekonstrukcija un modernizācija 2 829 km garumā. Mērķi, kas izvirzīti attiecībā uz jaunajām dzelzceļa līnijām, kuras finansē ERAF, bija nedaudz augstāki, proti, 580 km, tomēr joprojām ir rekonstruēti un modernizēti tikai 14 % no paredzētā līnijas garuma.
|
3.35.
|
Komisija piekrīt, ka mērķrādītāji dažiem rādītājiem dažās programmām, iespējams, nav pietiekami vērienīgi. Lai identificētu šādus rādītājus un mērķrādītājus, ir detalizēti jānovērtē rādītāju nozīme un konteksts.
|
2. daļa. Revīzijas palātas lietderības revīziju rezultāti: galvenie secinājumi un ieteikumi
1.a apakškategorija “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” un 1.b apakškategorija “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”
a) Īpašais ziņojums Nr. 8/2018 “ES atbalsts produktīvām investīcijām uzņēmumos”
|
3.38.
|
Komisija norāda, ka ERP revidētajos projektos kopumā bija sasniegts gaidītais iznākums un ka vairumā gadījumu šāds iznākums joprojām pastāvēja un tika izmantots.
Salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu ES pārvaldības pieeja ieguldījumu noturības jautājumā 2007.–2013. gadā ir ievērojami attīstījusies. Par to liecina ne tikai īpašās un nostiprinātās tiesību normas, bet arī tas, ka uzsvars tiek likts uz stratēģisko plānošanu apjomīgiem projektiem, kā arī tas ir atspoguļots Komisijas ex post novērtējumos programmu līmenī par kohēzijas politiku.
Attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem Komisija revīzijas laikā uzsvēra, ka trūkst datu par daudziem no revidētajiem projektiem, nevis to, ka dominē vāji vai nenoturīgi rezultāti.
|
3.39. punkta pirmais ievilkums. Komisija norāda, ka šis ieteikums ir saistīts ar darbības programmu apstiprināšanas procesu pēc 2020. gada.
b) Īpašais ziņojums Nr. 9/2018 par publiskā un privātā sektora (PPP) partnerību Eiropas Savienībā
3.40. un 3.41. Publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) ir viens no rīkiem, kas ir nodots dalībvalstu un projektu veicinātāju rīcībā kā potenciāls politikas īstenošanas instruments. Komisija veicina paraugprakses apmaiņu, piedāvā mērķtiecīgu tehnisko palīdzību, regulāri analizē valstu PPP sistēmas un vajadzības gadījumā sniedz politikas ieteikumus par to, kā tās uzlabot (“Eiropas pusgads”). Tomēr attiecībā uz Eiropas pusgadu un stratēģiju “Eiropa 2020” nav īpaša mudinājuma intensīvāk izmantot PPP. Attiecībā uz nozaru instrumentiem Komisijai nav juridiska pamata pieprasīt, lai dalībvalstis izmanto PPP vairāk vai mazāk salīdzinājumā ar citām iepirkuma metodēm. Eiropas strukturālo un investīciju fondu dalītās pārvaldības ietvaros dalībvalstīm ir ekskluzīva rīcības brīvība PPP izmantošanā.
c) Īpašais ziņojums Nr. 12/2018 par platjoslu ES dalībvalstīs
3.42. un 3.43. Komisija uzrauga digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanu platjoslas sakaru jomā un publicē attiecīgus datus savā digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.
Komisija ir aicinājusi dalībvalstis izvērtēt progresu to nacionālo platjoslas plānu īstenošanā un atjaunināt to plānus, aptverot laikposmu līdz 2025. gadam.
Komisija atgādina, ka galīgā atbildība par tiesiskās un normatīvās vides īstenošanu ir valstu regulatīvajām iestādēm (VRI). Savā priekšlikumā par pārskatītiem ES telesakaru noteikumiem (Eiropas Elektronisko sakaru kodekss) Komisija ierosināja uzlabotas normas par VRI neatkarību un normatīvo spēju, tostarp pieejamiem resursiem, pilnvarām tieši piemērot sodus un minimālā uzdevumu saraksta saskaņošanu.
Komisija ir arī ierosinājusi pārskatītus telesakaru noteikumus, lai ekonomiski mazāk dzīvotspējīgos reģionos stimulētu šādu sakaru izvēršanu.
Turklāt Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par valsts atbalsta piemērošanu platjoslas jomā un turpinās to darīt.
Komisija ir izstrādājusi rīcības plānu platjoslas ieviešanai laukos, kas vērsts uz platjoslas problēmas risināšanu lauku apvidos, proti, veicot paraugprakses apmaiņu ar Platjoslas kompetences biroja tīkla starpniecību, veicot mērķtiecīgas misijas dalībvalstīs, ciešāk uzraugot ESIF izdevumus platjoslas sakariem un atjauninot pamatnostādnes par ieguldījumiem platjoslas ieviešanā.
d) Īpašais ziņojums Nr. 17/2018 par līdzekļu apguvi
|
3.44.
|
Komisija atgādina, ka tiesiskā regulējuma pieņemšanas diena ir ļoti lielā mērā atkarīga no līdztiesīgajiem likumdevējiem. Komisija arī uzsver, ka agrīnai tiesiskā regulējuma pieņemšanai patiešām ir svarīga nozīme, lai varētu sākt programmu īstenošanu, tomēr ir arī citi faktori, piemēram, saistību atcelšanas noteikums, priekšfinansējuma līmenis vai norīkošanas prasības 2014.–2020. gada periodam, kas būtiski ietekmēja īstenošanu.
Komisija ar gandarījumu norāda, ka to pasākumu rezultātā, kurus tā veikusi ciešā sadarbībā ar attiecīgajām programmu iestādēm, proti, tās izveidotajā Labākas īstenošanas darba grupā, 2007.–2013. gada periodā palielinājās līdzekļu apguve tirgū. Tā arī uzsvēra, ka, kā liecina 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post novērtējuma un Septītā ziņojuma par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju rezultāti, kohēzijas politikas rezultāti kopumā ir labi.
|
3.45. punkta pirmais ievilkums. Attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu Komisija iesniedza savu priekšlikumu par Kopīgo noteikumu regulu jau 2018. gada 29. maijā (COM(2018) 375), t. i., 30 mēnešus pirms plānotā atbilstības perioda sākuma. Tā ir arī sākusi neoficiālas sarunas ar dalībvalstīm par partnerības nolīgumiem, pirms līdztiesīgais likumdevējs ir pieņēmis tiesisko regulējumu.
3.45. punkta otrais ievilkums. Komisijas dienesti turpināja sniegt ievērojamu atbalstu dalībvalstīm, sniedzot arī tehnisku palīdzību un konsultāciju pakalpojumus, lai uzlabotu to spēju apgūt līdzekļus, vienlaikus koncentrējoties uz rezultātu gūšanu.
Cieša uzraudzība ļauj izstrādāt rīcības plānus, kas ir pielāgoti katras programmas vajadzībām, un attiecīgi rīkoties, ja tiek konstatētas īpašas problēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu īstenošanu, neapdraudot rezultātu sasniegšanu.
e) Īpašais ziņojums Nr. 30/2018 par pasažieru tiesībām
3.47. punkta pirmais ievilkums. Komisija piekrita ieteikumiem.
3.47. punkta otrais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam, uzskatot, ka tai bija būtiska loma pasažieru informētības uzlabošanā. Tā arī piekrita, ka ir jāturpina pašreizējo norādījumu uzlabošana.
3.47. punkta trešais ievilkums. Komisija piekrita ieteikumam, un tā izmantos savas iniciatīvas tiesības, lai apdomātu šo jautājumu un ierosinātu risinājumus atlikušajām ar izpildi saistītajām problēmām.
f) Īpašais ziņojums Nr. 28/2018 par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”
|
3.48.
|
Komisija atzinīgi novērtēja ERP vērtējumu par programmu “Apvārsnis 2020”. Komisija ir piekritusi visiem ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem. Komisija attiecīgi īsteno minētos ieteikumus.
|
2. izdevumu kategorija “Dabas resursi”
3.51. punkta pirmais ievilkums. Komisija atzīst, ka atjaunojamo energoresursu projekti var veicināt ilgtspējīgu lauku attīstību.
Tā uzskata, ka līdz šim tā ir pievērsusies nākotnes atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas izstrādes un ilgtspējas jautājumiem, pieņemot jaunus tiesību aktus – jauno Enerģētikas savienības pārvaldības regulu (Regula (ES) 2018/1999), LULUCF regulu (Regula (ES) 2018/841) – un pārstrādājot Atjaunojamo energoresursu direktīvu (Direktīva (ES) 2018/2001).
Šajā saistībā dalībvalstis, izstrādājot un noslēdzot savus integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, varēja ņemt vērā to lauku apvidos esošos apstākļus un vajadzības.
Dalībvalstis/reģioni, izstrādājot savas lauku attīstības programmas un veidojot līdzsvaru starp dažādiem to lauku attīstības stratēģiju mērķiem, joprojām var izvēlēties, vai šajā ziņā izmantot ELFLA finansējuma potenciālu.
3.51. punkta otrais ievilkums. Komisija apņēmās ņemt vērā visus līdzšinējos pieejamos pierādījumus par šīs politikas darbības rezultātiem un izmantot šo informāciju, kad tā ietekmes novērtējumā, kas ir pamatā Komisijas priekšlikumam par KLP pēc 2020. gada, analizēs īpašus risinājumus nākotnei. Komisija arī apņēmās apsvērt veidu, kā novērtēt intervences pasākumu veidu, tostarp attiecīgā gadījumā arī ienākumu atbalsta, darbības rezultātus.
3.51. punkta trešais ievilkums. Vienkāršotu izmaksu iespējas izmanto, lai mazinātu administratīvo slogu iestādēm un finansējuma saņēmējiem. Vienkāršotu izmaksu iespēju atmaksas sistēmai būtu jānodrošina tādi paši rezultāti kā tradicionālajām atmaksas sistēmām, taču vienkāršākā un ātrākā veidā. Komisija piekrita apsvērt veidus, kā pārorientēties uz sistēmām, kurās izmaksas dalībvalstīm atlīdzina, pamatojoties uz politikas īstenošanas rezultātiem.
3.52. punkta otrais ievilkums. Komisija ir nostiprinājusi saikni starp savstarpējās atbilstības sistēmu un dzīvnieku labturību, jo īpaši turpinot dalīšanos paraugpraksē un savstarpējās atbilstības pārbaužu rezultātos ar dalībvalstīm, kā to ieteikusi ERP. Tas tika darīts 2018. gadā organizēto Savstarpējās atbilstības ekspertu grupas sanāksmju ietvaros.
3.52. punkta piektais ievilkums. Attiecībā uz Īpašo ziņojumu Nr. 25/2018 jānorāda, ka projektu atlase (kas ietver arī projektu prioritātes noteikšanu) ir jāveic dalībvalstīm. Attiecībā uz ESI fondiem tiesību normās, kas reglamentē šos fondus, Komisijai dalītajā pārvaldībā nav paredzēts uzdevums noteikt kritērijus darbību atlasei, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanai, projektu vērtēšanai un finansējamo projektu atlasei. Šā procesa organizēšana ir dalībvalstu uzdevums. Komisijas priekšlikumā 2021.–2027. gada periodam tas nav mainīts. Tomēr kā vienu no ERAF/Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanas priekšnoteikumiem (tā dēvētajiem veicinošajiem nosacījumiem) 2021.–2027. gada periodā Komisija ir ierosinājusi, ka ieguldījumiem risku novēršanā un pārvaldībā ir jāatbilst valsts vai reģionālam katastrofu riska pārvaldības plānam. Šī pieeja ir līdzīgai tai, kāda bija 2014.–2020. gada periodā, taču tā ir pastiprināta un piedāvā aplūkot visus riskus integrētā veidā.
3. kategorija “Drošība un pilsonība” un 4. kategorija “Globālā Eiropa”
a) Īpašais ziņojums Nr. 7/2018 par Turciju
3.55. punkta pirmais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
Komisija ņem vērā plānoto īstenošanas termiņu un apsvērs iespēju 2018. gada plānošanas procesā pārorientēties, ievērojot politiskās pamatnostādnes.
Komisija norāda, ka progress šādās sensitīvās jomās ir atkarīgs ne vien no IPA piešķirtā finansējuma, bet vēl jo vairāk no Turcijas iestāžu politiskās gribas.
3.55. punkta otrais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.55. punkta trešais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.55. punkta ceturtais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.55. punkta piektais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
b) Īpašais ziņojums Nr. 20/2018 par Āfrikas miera un drošības sistēmu (ĀMDS)
|
3.56.
|
Atbalstam, ko ES sniedz ĀMDS – gan spēju veidošanai, gan finansiālajai līdzdalībai –, ir bijusi liela nozīme šīs sistēmas attīstības veicināšanā, lai arī gaidītie rezultāti nav sistemātiski sasniegti.
Ieguldījumu veikšana algās vai citu darbības izdevumu segšanā pati par sevi nav problēma, ja vien šie ieguldījumi ir saistīti ar rezultātu gūšanu un ir daļa no plašākas atbalsta stratēģijas, kam ir skaidra stratēģija atbalsta pakāpeniskai samazināšanai.
|
3.57. punkta pirmais ievilkums. Komisija un EĀDD piekrita šim ieteikumam. Tomēr noteiktos apstākļos varētu būt atbilstoši sniegt ad hoc atbalstu darbības izmaksu segšanā.
3.57. punkta otrais ievilkums. Komisija piekrita ieteikumam.
c) Īpašais ziņojums Nr. 27/2018 par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā
3.59. punkta pirmais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
Komisija uzskata, ka atbalsts līdzīga veida darbībām ar paralēlu instrumentu starpniecību ir nodrošinājis papildināmību un nav izraisījis dublēšanos vai pārklāšanos, un ir ļāvis Komisijai paātrināt savus atbildes pasākumus, jo tika piesaistīti dažādi instrumenti dažādos laikos.
3.59. punkta otrais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.59. punkta trešais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.59. punkta ceturtais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
Komisija norāda, ka šā ieteikuma īstenošana nav atkarīga vienīgi no Komisijas; tā ir atkarīga arī no partneru vēlmes piekrist šiem nosacījumiem.
3.59. punkta piektais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
Neraugoties uz to, ka nav piekļuves atbalsta saņēmēju vārdiem un nosaukumiem, partneri izveidoja stabilus kontroles mehānismus. Gan partneri, gan Komisija turpinās atbalstīt Turcijas valdības labāku piekļuvi primārajiem datiem, pienācīgi ņemto vērā tiesisko regulējumu.
3.59. punkta sestais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
Komisija turpinās sadarboties ar Turcijas iestādēm šajā jautājumā, lai nodrošinātu īstenošanas partneriem pilnīgu piekļuvi datiem, pienācīgi ņemot vērā tiesisko regulējumu.
Komisija norāda, ka mehānisms nav paredzēts, lai koordinētu visu ES palīdzību bēgļiem Turcijā; tās uzdevums veikt uzraudzību un pārskatu sniegšanu attiecas tikai uz mehānisma palīdzību. Komisija citā kontekstā jau sagatavo vispārēju ziņojumu par finansējuma īstenošanu saistībā ar migrācijas krīzi, kurš papildinās īpašo pārskatu sniegšanu par mehānismu.
d) Īpašais ziņojums Nr. 32/2018 par Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai
|
3.60.
|
ESTF tika izveidots kā īstenošanas rīks ar elastīgiem mērķiem, lai varētu reaģēt uz vajadzībām un jaunām problēmām, ko rada sarežģītās krīzes, kuras pēc būtības ir savstarpēji atšķirīgas un skar visus trīs reģionus.
|
3.61. punkta pirmais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.61. punkta otrais ievilkums. Komisija daļēji piekrita šim ieteikumam.
3.61. punkta trešais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
3.61. punkta ceturtais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam.
5. kategorija “Administrācija”
a) Īpašais ziņojums Nr. 34/2018 par ES iestāžu biroju telpām
3.64. punkta pirmais ievilkums. Attiecībā uz ēku stratēģiju Komisijas nekustamā īpašuma politikas galvenie principi, kas ir izklāstīti paziņojumā COM(2007) 501, lielā mērā joprojām ir aktuāli (2).
Komisija tikai daļēji piekrita šim ieteikumam, ņemot vērā, ka plānošanas dokumenti (daudzgadu politikas plāni (MAPF) un budžeta projektam pievienotais darba dokuments par ēkām) jau tiek atjaunināti katru gadu.
3.64. punkta otrais ievilkums. Komisija nepiekrita šim ieteikumam, tomēr tā novērtēs iespējas veikt uzlabojumus.
Komisija varētu budžeta projektam pievienotajā darba dokumentā par ēkām ik gadu sniegt informāciju par avansa maksājumiem, kas tiktu veikti par dažādiem projektiem.
3.64. punkta trešais ievilkums. Komisija daļēji piekrita šim ieteikumam, jo tā uzskata, ka vajadzīgā ēku pārvaldības procedūra ir ieviesta. Par šo varētu tikt veikts atkārtots novērtējums termiņa vidusposmā.
3.64. punkta ceturtais ievilkums. Komisija piekrita šim ieteikumam un vēlētos uzsvērt, ka nekustamā īpašuma jautājumos katra īpašuma atšķirīgais lielums, vajadzības un atrašanās vieta rezultātā rada īpašo specifiku, kam var būt būtiska ietekme uz salīdzinājuma rezultātiem.
Ziņojumi par funkcionējošu vienoto tirgu un ilgtspējīgu monetāro savienību
b) Īpašais ziņojums Nr. 3/2018 par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)
|
3.68.
|
Komisija uzskata, ka kopumā MNNP tiek īstenota apmierinoši. Revīzijas palāta veica Ekonomikas politikas komitejas (EPK) locekļu aptauju, un tikai aptuveni 10 % iztaujāto locekļu uzskatīja, ka MNNP ir neefektīva. Lai uzlabotu pārredzamību, Komisija MNNP kopsavilkumā ir publiskojusi principus, ko ievēro, lai apzinātu un novērtētu nelīdzsvarotību, kā arī ir ieviesusi MNNP novērtēšanas matricas padziļinātajos pārskatos (PP). Attiecībā uz Komisijas analīzes profilu – PP secinājumi tiek izklāstīti Komisijas paziņojumā, ko pievieno PP, nevis tieši PP, jo saskaņā ar regulējumu tajos jāņem vērā vispārējais konteksts. Visbeidzot, nelīdzsvarotības sākotnējā konstatācija netiek uzskatīta par agrīnās brīdināšanas sistēmu, tāpēc ir balstīta uz augstas kvalitātes datu mainīgajiem lielumiem. Tomēr Komisijas padziļinātajā analīzē tiek izmantotas jaunākās makroekonomikas prognozes, kurās īpaši ņemti vērā vispārējie tirgus apstākļi, tostarp iespējamie valsts apstākļi, kas atspoguļo kaitīgo ietekmi no ārpuses.
|
|
3.69.
|
Komisija piekrīt lielākajai daļai ERP ieteikumu un ir apņēmusies tos īstenot. Daudzi no ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem faktiski ir vērsti uz to MNNP aspektu nostiprināšanu un uzlabošanu, kuriem Komisija jau pievēršas.
|
c) Īpašais ziņojums Nr. 18/2018 “Vai ir sasniegts Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas galvenais mērķis”
|
3.70.
|
Komisija patlaban ir to ieteikumu īstenošanas procesā, kuriem tā piekritusi. Padome 2018. gada decembrī izdeva secinājumus par ziņojumu un aicināja Komisiju ņemt vērā ERP konstatējumus un ieteikumus un atkārtoti ziņot Padomei divu gadu laikā. Komisija ir piekritusi šim termiņam.
|
3.71. punkta pirmais ievilkums. Komisija pārskatīja prasību matricas parametrus plašākas pārskatīšanas kontekstā saistībā ar SIP, kas publicēts 2018. gada maijā. Komisija nepiekrita ieteikumam novērst pieļaujamās novirzes kopējo ietekmi, jo Regulā (EK) Nr. 1466/97 ir īpaši paredzēta 0,25 % pieļaujamā novirzes norma, un Komisija nevar noteikt ierobežojumus šajā sakarā.
3.71. punkta otrais ievilkums. Komisija nepiekrita šajā teikumā sniegtajiem ieteikumiem, t. i., 2. ieteikuma a) un b) apakšieteikumam. Strukturālo reformu klauzulai atbilstošā pagaidu novirze nav tieši saistīta ar faktiskajām reformas budžeta izmaksām, jo dažas ārkārtīgi noderīgas strukturālās reformas ne vienmēr rada būtiskas tiešās budžeta izmaksas, taču šādas reformas ir saistītas ar nozīmīgām ekonomiskajām vai politiskajām izmaksām. Šādos gadījumos, ja pagaidu novirze tiktu tieši sasaistīta ar budžeta izmaksām, paredzētā klauzulas kā stimula iedarbība faktiski zustu. Komisija arī nepiekrita ieteikumam pārtraukt ieguldījumu klauzulas darbību tās pašreizējā formā, jo tā uzskata, ka minētā klauzula ir 2015. gadā ieviestās elastīguma paketes būtisks elements.
3.71. punkta trešais ievilkums. Komisija izvērtēs šos jautājumus gaidāmajā “divnieka” un “sešnieka” tiesību aktu pārskatīšanā. Parametri prasību matricā jau paredz augstākas prasības dalībvalstīm, kam ir lielāks parāds.
3.71. punkta ceturtais ievilkums. Komisija īstenoja šos ieteikumus laikus pirms savas 2019. gada pavasara paketes nesenās publicēšanas.
3. daļa. Ieteikumu īstenošanas pārbaude
|
3.75.
|
Vienpadsmit ieteikumiem, kuri vispār nav īstenoti, Komisija nepiekrita.
|
Secinājumi un ieteikumi
Secinājumi
|
3.79.
|
Lielākajā daļā gadījumu rezultatīvie rādītāji ne vienmēr ir lineāri laika ziņā; tie sāk veidoties lēnām īstenošanas gaitā. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka dažas programmas sāktas novēloti, Komisija uzskata, ka progress kopumā notiek. Komisija piekrīt, ka ir nepieciešams ļoti cieši uzraudzīt īstenošanas progresu un veikt nepieciešamos pasākumus, ja ir trūkumi. Komisija uzskata, ka procesam, kurā rezultatīvos rādītājus apkopo programmās un kategorijās, ir savi ierobežojumi. Komisija ar nolūku neaprēķināja vidējo “attālumu līdz mērķrādītājam” par katru programmu. Viens atsevišķs skaitlis nevar pilnībā aptvert to sarežģītību, kāda ir raksturīga izdevumiem desmitiem miljardu euro apmērā.
|
|
3.80.
|
Pašreizējo ES budžeta darbības rezultātu satvaru Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir atzinusi (3)
par labāko attiecīgajā kategorijā.
Komisija ir sniegusi priekšlikumus, kā to vēl vairāk uzlabot nākamajai finanšu shēmai. Tomēr ir daudz grūtību, kas saistītas ar datu vākšanu un pārsūtīšanu, jo īpaši attiecībā uz dalītās pārvaldības programmām. Šo un citu faktoru, tostarp programmu daudzgadu rakstura, dēļ ziņošana par Eiropas budžeta izpildi ir sarežģīts uzdevums.
|
a)
|
Pirmais ievilkums. ES finanšu programmu rezultatīvie rādītāji ir definēti programmām pamatā esošajos tiesību aktos. Komisija piekrīt, ka darbības rezultātu novērtēšanai svarīgi ir rezultātu un ietekmes rādītāji. Ir nepieciešams līdzsvars starp rādītāju veidiem.
Otrais ievilkums. Komisija piekrīt, ka visiem rādītājiem būtu jāpalīdz novērtēt sasniegumus ES budžeta izpildē.
Trešais ievilkums. Vienmēr ir jāpanāk kompromiss starp izsmeļošu rādītāju uzskaitījumu, kas aptver ikvienu mērķu aspektu, un nosacītajiem resursiem.
|
|
b)
|
Pirmais ievilkums. Komisija – arī paļaujoties uz dalībvalstīm un citām pārskatu sniedzējām struktūrām – pastāvīgi uzlabo savu pārskatu sniegšanu par rezultatīvajiem rādītājiem. Savā analīzē par 2019. gada martā pieejamo datu kopu Komisija konstatēja, ka 63 % rādītājiem ir “pilnīga darbības rezultātu informācija”, proti, datu punkti, atsauces dati un mērķrādītājs, un Komisija uzskata, ka tas ir pamatots skaitlis. Attiecībā uz darbības rezultātu satvaru izdevumu programmām pēc 2020. gada Komisija ir sākusi plašu projektu, kura mērķis ir nodrošināt, ka šāda darbības rādītāju pamatinformācija programmām tiek noteikta konsekventi un ievērojot saskaņotu grafiku.
|
|
c)
|
Pirmais ievilkums. Datu pieejamība un kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no ziņošanas pienākumiem, kas izriet no likumdošanas procesa. Kad datus paziņo dalībvalstis un publiskās iestādes, Komisijas spēja ietekmēt to kvalitāti ir ierobežota. Komisija norāda, ka par trīs ceturtdaļām rādītāju bija pieejami jaunākie dati. Par dažām programmām dati kļūs pieejami tikai vēlākā īstenošanas perioda posmā.
|
|
d)
|
Pirmais ievilkums. Komisija piekrīt, ka daži mērķrādītāji, iespējams, nav pietiekami vērienīgi, tomēr pastāv uz to, ka kopumā darbības rādītāju satvars ir stabils. Komisija arī uzsver, ka ir apņēmusies uzlabot šo sistēmu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.
|
|
|
3.81.
|
Komisija piekrīt ERP, ka datu pieejamību var uzlabot. Tomēr Komisija uzskata, ka ir jāpanāk līdzsvars starp dažādu veidu rādītājiem, tomēr nav noteikts konkrēts ieguldījumu un iznākuma rādītāju īpatsvars, kas automātiski norādītu uz trūkumu (sk. Komisijas atbildi par 3.23. punktu). Fakts, ka progresu nevar aprēķināt, ir saistīts gan ar datu pieejamību, gan ar to, kā pieejamos datus izmanto progresa aprēķināšanai (sk. Komisijas atbildi par 3.28. punktu). Lai gan dažās programmās dažiem rādītājiem var būt izvirzīti mērķi, kas nav vērienīgi, lielākajā daļā gadījumu tos identificēt nav vienkārši (sk. Komisijas atbildi par 3.35. punktu).
|
Ieteikumi
3.1. ieteikums (rādītāji programmu pārskatos)
Komisija piekrīt šim ieteikumam. Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai programmu pārskatos ir jāziņo par visiem rādītājiem, kas noteikti izdevumu programmu juridiskajos pamatos, par kuriem vienojušies Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem.
|
a)
|
Komisija uzskata, ka, lai uzraudzītu un novērtētu darbības rezultātus, ir vajadzīgs atbilstošs līdzsvars starp rādītāju veidiem, un šādam līdzsvaram jāatspoguļo individuālu programmu specifika.
|
3.2. ieteikums (darbības rezultātu satvari programmām)
Komisija piekrīt šim ieteikumam. Komisija norāda, ka būs nepieciešams izmantot ierobežotu rādītāju skaitu, attiecībā uz kuriem nav lietderīgi definēt kvantitatīvos atsauces datus, starpposma rādītājus vai mērķrādītājus.
|
d)
|
Komisija norāda, ka tai jāņem vērā pamatotības un izmaksu apsvērumi, kā arī fakts, ka tai ir nepieciešams, lai jo īpaši dalībvalstis un atbalsta saņēmēji apņemtos laikus iesniegt augstas kvalitātes datus.
|
3.3. ieteikums (laikus iesniegta informācija attiecībā uz rezultatīvajiem rādītājiem)
Komisija piekrīt šim ieteikumam. Komisija norāda, ka tai jāņem vērā pamatotības un izmaksu apsvērumi, kā arī fakts, ka tai ir nepieciešams, lai jo īpaši dalībvalstis un atbalsta saņēmēji apņemtos laikus iesniegt augstas kvalitātes datus.
3.4. ieteikums (mērķu dokumentēšana)
Komisija piekrīt šim ieteikumam.
3.5. ieteikums (programmu darbības rezultātu pārskatu uzlabošana)
Komisija piekrīt šim ieteikumam.
|
a)
|
Komisija uzskata, ka tā varēs īstenot šo ieteikuma daļu tikai 2021.–2027. gada DFS sākumā.
|
3.3. pielikums – 2015. gada ziņojumos formulēto ieteikumu detalizēts statuss
Īpašais ziņojums Nr. 1/2015 “Iekšzemes ūdensceļu transports Eiropā: modālais īpatsvars un kuģojamības apstākļi nav ievērojami uzlabojušies kopš 2001. gada”
Atbilde par 52. punkta 1. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija ņem vērā, ka šis ieteikums bija adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 54. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija veica darbības, kas bija iespējamas termiņā, kurš tika noteikts šā ieteikuma īstenošanai, un uzskata, ka ieteikums ir īstenots. Tā izvērtēja situāciju iekšzemes kuģošanas nozarē, veicot speciālu tirgus novērošanas analīzi. Pati stratēģija tiks pārskatīta vispārīgākā TEN-T satvara pārskatīšanas kontekstā (sk. atbildi par 2. ieteikuma c) apakšieteikumu turpmāk).
Atbilde par 54. punkta 2. ieteikuma c) apakšieteikumu. Šī darbība tiks veikta, pārskatot TEN-T regulu, ko paredzēts izdarīt līdz 2023. gada 31. decembrim.
Īpašais ziņojums Nr. 2/2015 “ES finansējums komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Donavas upes baseinā: ir nepieciešami turpmāki centieni, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt ES notekūdeņu politikas mērķus”
Atbilde par 108. punkta 1. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Atbilde par 110. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija ir pilnībā īstenojusi 2. ieteikuma a) apakšieteikuma daļu, kurai tā ir piekritusi. Finanšu informācija tiek paziņota par lielāko daļu notekūdeņu slodzes (visām aglomerācijām kuru c. e. pārsniedz 2 000). Informāciju nepaziņo tikai aglomerācijas ar c. e. mazāku par 2 000. Iemesli tam ir šādi: a) papildu administratīvais slogs, ko nevar pamatot; b) palielinātos kavēšanās ziņojumu sniegšanā (ERP citā ieteikumā iesaka samazināt kavēšanos ziņojumu sniegšanā); c) Direktīvā nav skaidri noteikta ziņošanas pienākuma.
Atbilde par 115. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Atbilde par 115. punkta 3. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Atbilde par 115. punkta 3. ieteikuma c) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Atbilde par 115. punkta 3. ieteikuma d) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisija ir īstenojusi ieteikto rīcību.
Prasības ziņošanai par finanšu instrumentiem attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir paredzētas Kopīgo noteikumu regulas (Regula (ES) Nr. 1303/2013) 46. pantā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 I pielikumā. Minētajā pielikumā ir noteikts paraugs ziņošanai par finanšu instrumentiem. Ziņojuma parauga VIII iedaļā dalībvalstīm jāsniedz informācija par finanšu instrumentā piesaistītu tādu citu ieguldījumu summu, kas nav saistīti ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, tostarp publiskā un/vai privātā sektora ieguldījumiem, par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumos un kas izmaksāti galasaņēmēju līmenī.
Atbilde par 117. punkta 4. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Atbilde par 117. punkta 4. ieteikuma b) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir daļēji īstenots.
Atbilde par 119. punkta 5. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Īpašais ziņojums Nr. 3/2015 “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski”
Atbilde par 89. punkta 1. ieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Īpašais ziņojums Nr. 4/2015 “Tehniskā palīdzība: tās devums lauksaimniecībā un lauku attīstībā”
Atbilde par 90. punkta 1. ieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu dalībvalstīm savās lauku attīstības programmās ir jāizklāsta, kā tiks izmantota tehniskā palīdzība, un tās var sniegt vispārēju novērtējumu par to, kā tas tiek īstenots.
Turklāt būtu jāuzsver, ka uzraudzības rādītāji sniedz tikai daļu no informācijas, kas vajadzīga novērtējumam, un ka novērtējums ir daudz plašāks nekā tikai uzraudzības tabulu datu analīze. Kopējos novērtējuma jautājumos par lauku attīstību, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 V pielikumā, ir šāds 20. jautājums: “Cik lielā mērā tehniskā palīdzība ir līdzējusi sasniegt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. panta un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 2. punkta mērķus?”
Paredzams, ka lauku attīstības programmu ex post novērtējums tiks sagatavots un iesniegts Komisijai līdz 2024. gada decembrim.
Atbilde par 90. punkta 2. ieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Atbilde par 93. punkta 4. ieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Uzraudzības tabulā Nr. B2.3 attiecībā uz tehniskās palīdzības atbalstu, izņemot valsts lauku tīklu, ir nošķirti kopējie publiskā sektora izdevumi administratīvajām izmaksām un citām izmaksām, kur “citas izmaksas” ietver arī mācības un apmācību. Saskaņā ar vispārējo principu to papildu rādītāju definīcijā, kuri jāapkopo dalībvalstīm un reģioniem, jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pievienoto vērtību, no vienas puses, un administratīvo slogu, no otras puses. Šā iemesla dēļ detalizētās informācijas apjoms, ko apkopo šajā līmenī, ir apzināti ierobežots.
Komisija nav tādā situācijā, lai sniegtu ex ante pierādījumus par novērtējuma jautājumu galīgo iznākumu. Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu lauku attīstības programmu novērtējumu veic dalībvalstu vai reģionu līmenī saskaņā ar kopējo novērtēšanas pieeju, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 14. pantā.
Īpašais ziņojums Nr. 5/2015 “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”
Atbilde par 100. punkta 3. ieteikumu. Līdztiesīgie likumdevēji nav norādījuši juridiskās prasības mērķrādītāju noteikšanai attiecībā uz atjaunojamību. Iemesls tam ir fakts, ka ar katru finanšu instrumentu saistītā atjaunojamība ir specifiska katram instrumentam un tā struktūrai. Tā ir arī atkarīga no ārējiem faktoriem, piemēram, pieprasījuma tirgū un ekonomikas attīstības. Līdzīgi Komisija papildu īstenošanas noteikumus, kas saistīti ar atjaunojamību, iekļāva tikai savās Īstenošanas regulās (ES) Nr. 964/2014 un (ES) 2016/1157, sadaļās, kas attiecas uz aizdevumu politiku. Tiesiskais regulējums un īstenošanas noteikumi var tikai noteikt principus mērķrādītāju noteikšanai un atmaksāto līdzekļu pārvaldībai.
Jo īpaši plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu nevar noteikt ES līmeņa ex ante novērtējumā ar iepriekš noteiktiem mērķrādītājiem. To var novērtēt tikai katrā individuālā gadījumā katra finanšu instrumenta ex ante novērtējumā (saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu) un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojamais vai neatjaunojamais instruments). Ex ante novērtēšanas procesā ir jāpārbauda arī sviras efekta aspekts. Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu (tam pašam mērķim, kurš noteikts atbilstoši prioritātei pirms atbilstības perioda beigām) vai 45. pantu (saskaņā ar programmas mērķi pēc atbilstības perioda beigām).
Komisija uzskata, ka ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar Omnibus regulu (Regula (ES, Euratom) 2018/1046), šis ieteikums ir īstenots, izņemot mērķrādītājus, ko var definēt tikai katra finanšu instrumenta ex ante novērtējumā un ko Komisija nevar noteikt horizontāli.
Īpašais ziņojums Nr. 8/2015 “Vai ar ES finansiālo atbalstu tiek pienācīgi apmierinātas mikrouzņēmēju vajadzības”
Atbilde par 68. punkta 1. ieteikumu. Attiecībā uz vēl nenovērstajiem trūkumiem, ko ERP minējusi 3.4. pielikumā, būtu jānorāda, ka vadošās iestādes var izvēlēties, vai iekļaut konkrētus rādītājus DP. Tomēr regulā ir paredzēts obligāts kopējais iznākuma rādītājs vienībām (Regulas (ES) Nr. 1304/2013 I pielikuma 2. punkts).
Atbilde par 72. punkta 4. ieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Īpašais ziņojums Nr. 9/2015 “ES atbalsts cīņā pret spīdzināšanu un par nāvessoda atcelšanu”
Atbilde par 55. punkta 4. ieteikumu. Piekrītot ERP secinājumam, ka šis ieteikums nav īstenots, Komisija atkārtoti norāda, ka tā nepiekrīt šim ieteikumam.
Atbilde par 56. punkta 6. ieteikumu. Piekrītot ERP secinājumam, ka šis ieteikums nav īstenots, Komisija atkārtoti norāda, ka tā nepiekrīt šim ieteikumam.
Īpašais ziņojums Nr. 12/2015 “ES prioritāti – veicināt uz zināšanām balstītu lauku ekonomiku – nelabvēlīgi ietekmē zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumu vāja pārvaldība”
Atbilde par 94. punkta 1. ieteikuma b) apakšieteikumu. ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu. Ir dažādas metodikas, ko izmanto, lai veiktu mācību vajadzību regulāru analīzi, un tas, kura no pieejām ir visatbilstošākā, ir atkarīgs no attiecīgās Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) struktūras, kas katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Tāpēc pasākuma pārskats var tikai vispārīgi raksturot visefektīvāko veidu, kā veikt šādu vajadzību novērtējumu.
Tiek uzskatīts, ka Komisijas ieviestais pasākuma pārskata atjauninājums nodrošina vajadzīgo detalizācijas pakāpi un ir pietiekams, lai dalībvalstis to varētu izmantot par atsauci vajadzību regulārā novērtējuma veikšanai.
Atbilde par 94. punkta 1. ieteikuma d) apakšieteikumu. ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu. Visus lauku attīstības pasākumus apstiprina iekļaušanai lauku attīstības programmās tikai tad, ja dalībvalsts pierāda, ka tam pamatā ir stratēģiska vajadzība. Šādai vajadzībai jābūt acīmredzamai un jāizriet no lauku attīstības programmas stratēģijas, kas, savukārt, ir balstīta uz SWOT analīzi un izrietošā vajadzību novērtējuma, kurš katrai dalībvalstij jāveic lauku attīstības programmas plānošanas posma sākumā.
Ikgadējās izvērtēšanas sanāksmēs un uzraudzības komitejās tiek novērtēti gada īstenošanas ziņojumi (GĪZ), kuros ziņots par visu lauku attīstības programmās plānoto pasākumu progresu. Ja ir īstenošanas grūtības vai kavēšanās, situāciju analizē un cenšas noteikt korektīvus pasākumus.
Atbilde par 96. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikumu. ERP ieteikums par norādījumu dokumentiem un publisko iepirkumu, tostarp informāciju par pakalpojumu sniegšanu uz vietas, tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
Attiecībā uz dalībvalstu procedūru uzraudzību, veicot atbilstības revīzijas, skatīt Komisijas atbildi par 5. ieteikumu saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 12/2015.
Atbilde par 98. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikumu. ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu. Komisija sniedz norādījumus, kas vienlaikus ir arī dokuments, ar kuru precizē konkrētas tiesību aktu interpretācijas un dalībvalstīm izplata labas prakses piemērus attiecībā uz īstenošanu.
Izmaksu pamatotības jautājums tiek regulāri apspriests ar dalībvalstīm dažādos kontekstos – pēdējo reizi tas notika seminārā par kļūdu īpatsvaru, kurš notika 2018. gada jūnijā un kura laikā tika apspriesti izmaksu pamatotības aspekti un vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana.
Pēc dalībvalstu pieprasījuma var organizēt apmācību, un jau ir organizēti vairāki apmācības pasākumi par šo tematu. Būtu arī jānorāda, ka ievērojami palielinās vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana lauku attīstības programmu īstenošanā, kas nozīmē, ka dalībvalstis retāk izmanto izmaksu pamatotības novērtējumu.
Atbilde par 98. punkta 3. ieteikuma b) apakšieteikumu. ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu. Regulas (ES) Nr. 1303/2013 51. pantā ir noteikts, ka 2017. un 2019. gada izvērtēšanas sanāksmēs starp Komisiju un katru dalībvalsti ir jāaptver visas programmas. Šādās izvērtēšanas sanāksmēs jāņem vērā progresa ziņojumi par partnerības nolīguma īstenošanu. Šajā ziņojumā cita starpā ir izklāstīta informācija par to, kā tiek īstenoti mehānismi, lai nodrošinātu koordināciju starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem Savienības un valstu finansējuma instrumentiem un ar Eiropas Investīciju banku. Šādas izvērtēšanas sanāksmes ir papildu līdzeklis, ko izmanto, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju starp Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmām konkrētā dalībvalstī, un tās ir pamats uzlabojumu ieviešanai, kad tas nepieciešams.
Atbilde par 100. punkta 4. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija joprojām uzskata, ka tai nav pienākuma uzraudzīt, vai ir ieviestas atgriezeniskās saites sistēmas turpmākas apmācības uzlabošanai.
Attiecībā uz ticamu informāciju par pārneses un konsultāciju pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 V pielikumā ir norādīti kopējie novērtēšanas jautājumi (NJ) par lauku attīstību: 1. NJ, kas attiecas uz prioritāro jomu 1A, ir formulēts šādi: “Cik lielā mērā LAP pasākumi ir sekmējuši inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes attīstību lauku apvidos?” Uz šo NJ tiks atbildēts izvērstajā gada īstenošanas ziņojumā, kurš jāiesniedz 2019. gadā, kā arī ex post novērtējumā.
Tāpēc šis ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
Atbilde par 102. punkta 5. ieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Attiecībā uz revīzijām zināšanu pārneses un inovāciju jomā, kas praksē netika veiktas, – daudzgadu darba programmā 2016.–2019. gadam tās bija plānots veikt n+2 gadā, t. i., 2018.–2019. gadā. Jaunā galvenajā riska novērtējumā, kas veikts 2017. gadā, to riska rādītājs bija zemāks, jo izdevumi bija mazāki, un, ņemot vērā pieejamos resursus, tika nolemts veikt citas revīzijas (ar augstāku risku un lielākiem izdevumiem).
Pēc īpašā ziņojuma revidējamās jomas riska profils tika paaugstināts. Attiecīgi AGRI ĢD izraudzījās un veica piecas revīzijas (Austrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā). Būtu jāsaprot, ka, tā kā izdevumi ir ļoti mazi, pat ja revidējamās jomas riska rādītāju riska analīzē palielinātu, izvēlēto darījumu skaits tik un tā būtu ierobežots.
Turklāt jaunajā revīzijas pieejā, ko AGRI ĢD īsteno kopš 2018. gada jūlija, galvenais uzsvars ir likts uz sertifikācijas struktūras (SS) darbu saistībā ar visiem pasākumiem, kas nav IAKS pasākumi, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar zināšanu pārnesi un inovācijām. Ikreiz, kad šāds pasākums būs ietverts SS 1. paraugā, arī AGRI ĢD to izraudzīsies savā revīzijā.
Īpašais ziņojums Nr. 13/2015 “ES atbalsts kokmateriālu ražotājvalstīm saskaņā ar FLEGT rīcības plānu”
Atbilde par 58. punkta 1. ieteikumu. Komisija daļēji piekrita šim ieteikumam 2015. gadā, jo budžeta mērķiezīmēšana FLEGT rīcības plāna īstenošanai ir pamatota tikai attiecībā uz tematiskajām programmām/budžeta pozīcijām. Komisija 2014.–2020. gada periodam mērķiezīmēja 145 miljonus euro FLEGT rīcības plāna īstenošanai tematisko programmu budžeta pozīcijā un izstrādāja gada rīcības plānus, kuros sīki izklāstīja, kuras FLEGT rīcības plāna darbības jomas ir jāfinansē.
Īpašais ziņojums Nr. 16/2015 “Energoapgādes drošības uzlabošana, veidojot iekšējo enerģijas tirgu: jāstrādā vairāk”
Atbilde par 117. punkta 3. ieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots, paplašinot tiesisko regulējumu un izveidojot platformu.
Atbilde par 123. punkta 7. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija ir daļēji piekritusi šim ieteikumam un ir īstenojusi prasīto rīcību attiecībā uz elementiem, kuriem tā piekritusi.
Atbilde par 126. punkta 9. ieteikumu. Komisija nav piekritusi šim ieteikumam. Tomēr tā veica darbības, kas tika uzskatītas par nepieciešamām, lai atrisinātu pamatproblēmas.
Īpašais ziņojums Nr. 17/2015 “Komisijas atbalsts rīcības grupām jauniešu nodarbinātības veicināšanai: ESF finansējums pārvirzīts, bet nepietiekama koncentrēšanās uz rezultātiem”
Atbilde par 84. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Komisija pastāv uz to, ka rezultātu uzlabošanas iespēju izvērtēšana ir vienmēr procesā esoša standarta prakse. Komisija izvērtē katru pārplānošanas pieprasījumu neatkarīgi no tā, vai to prasa vajadzība piesaistīt jaunus papildu līdzekļus, galvenokārt lai sasniegtu labākus rezultātus, un ilgstoši apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti. Līdz šim Komisija nav uzņēmusies iniciatīvu, lai ierosinātu jaunus pārveidojumus, jo tas būtu bijis lieki un ļoti neefektīvi.
Atbilde par 84. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Komisija pastāv uz to, ka šāds novērtējums tiek veikts rūpīgi un tā vienmēr ir bijusi standarta prakse. Tiek uzskatīts, ka ziņot par katru atsevišķu novērtēšanas procesa niansi, par elementiem, kas prasīti regulās un vienmēr ir bijuši daļa no standarta prakses, ir lieki un neefektīvi, tāpēc arī nav detalizētas informācijas par kontrolsarakstiem.
Atbilde par 84. punkta 2. ieteikuma c) apakšieteikumu. Komisija pastāv uz to, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots, ciktāl tas vēl ir būtisks. Šis ieteikums 2014.–2020. gada periodā ir zaudējis nozīmi, jo gada īstenošanas ziņojumus vairs neuzskata par veidu, kā paziņot detalizētu informāciju, un tos izmanto tikai kā informācijas kopsavilkumu. Komisija pastāv uz to, ka pietiekami daudz būtiskas informācijas tiek sniegts gada īstenošanas ziņojumos un detalizētāka informācija tiek sniegta, izmantojot citus ziņošanas veidus (piemēram, novērtējuma ziņojumus, kā arī tehniskās sanāksmes un uzraudzības komitejas, kurās notikušās apspriedes tiek dokumentētas protokolā un lietas piezīmēs).
Atbilde par 86. punkta 3. ieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Komisija pastāv uz to, ka sistemātiskas ticamības un uzticamības pārbaudes jau tiek veiktas kā daļa no standarta prakses. Ir pierādījumi, ka tā ir standarta prakse (novērtēšanas vienības un ESF koordinācijas vienības norādījumu dokumenti, kontrolsaraksti ziņojumu apstiprināšanai). Būtu lieki un neefektīvi dokumentēt katru atsevišķu veikto pārbaudi.
Īpašais ziņojums Nr. 20/2015 “Neienesīgiem ieguldījumiem lauksaimniecībā sniegtā ES lauku attīstības atbalsta izmaksu lietderība”
Atbilde par 74. punkta 1. ieteikuma a) apakšieteikumu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. pantu Komisija iesniegs izvērsto 2018. gada īstenošanas ziņojumu dalībvalstīm 2019. gada jūnija beigās. Tikai līdz minētajam termiņam Komisija varēs pabeigt attiecīgo uzraudzību.
Atbilde par 77. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir īstenots, jo prasītā darbība, proti, sniegt padomus dalībvalstīm papildu rādītāju izstrādē, tika veikta. Komisija uzrauga lauku attīstības programmu īstenošanu, izmantojot kopēju konteksta, rezultātu un iznākuma rādītāju kopumu 2014.–2020. gada kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ietvaros.
Novērtējumus veic dalībvalstis vai to vārdā, savukārt šādu novērtējumu kopsavilkums ES līmenī tiek sagatavots Komisijas dienestu atbildībā. 2014.–2020. gada kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas obligātajos elementos, kas ietverti īstenošanas aktā, ir iekļauts to rādītāju saraksts, kuri jāizmanto politikas darbības rezultātu uzraudzībai. Papildus šiem rādītājiem Komisija nevar izdarīt neko vairāk, kā tikai ieteikt dalībvalstīm/tās mudināt izstrādāt papildu rādītājus.
Ieteikums “ieteiktām tām dalībvalstīm, kurās ir ievērojams atbalsts neienesīgiem ieguldījumiem, noteikt īpašus rezultatīvos rādītājus visbiežāk finansētajiem neienesīgo ieguldījumu veidiem” tika aizpildīts, pieņemot pamatnostādnes “Lauku attīstības programmu rezultātu izvērtēšana: kā sagatavoties ziņošanai par novērtējumu 2017. gadā”.
Komisija nevar noteikt dalībvalstīm pienākumu izstrādāt šādus papildu rādītājus, jo tas pārsniedz 2014.–2020. gadam noteiktā kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (KUNS) satvara obligātos elementus.
Atbilde par 81. punkta 5. ieteikuma b) apakšieteikumu. AGRI ĢD Kvalitātes nodrošināšanas un revīzijas direktorāts arī turpmāk iekļaus ERP konstatējumus savā daudzgadu darba programmas (DDP) sagatavošanas darbā. ERP konstatējumi ir viens no standarta kritērijiem, ko izmanto DDP izstrādē.
Īpašais ziņojums Nr. 23/2015 “Ūdens kvalitāte Donavas upes baseinā: gūti panākumi Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā, bet vēl ir daudz darāmā”
Atbilde par 172. punkta 1. ieteikuma d) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 172. punkta 1. ieteikuma e) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 172. punkta 1. ieteikuma f) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 182. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 182. punkta 2. ieteikuma c) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 182. punkta 2. ieteikuma d) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 191. punkta 3. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam.
Atbilde par 191. punkta 3. ieteikuma e) apakšieteikumu. Ir plānots turpmāks darbs, un paredzams, ka šis ieteikums tiks pilnībā īstenots līdz 2020. gada beigām.
Atbilde par 191. punkta 3. ieteikuma f) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Atbilde par 191. punkta 3. ieteikuma g) apakšieteikumu. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Īpašais ziņojums Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”
Atbilde par 116. punkta 6. ieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam. Tā vietā, lai īstenotu šo ieteikumu, tika pieņemts Komisijas priekšlikums (kas patlaban tiek apspriests Padomē) par “galīgu PVN sistēmu”; priekšlikums paredz pilnībā pārveidot pašreizējo PVN sistēmu ES iekšzemes tirdzniecībai un ietver jaunus noteikumus par ziņošanas pienākumiem.
Atbilde par 117. punkta 7. ieteikumu. Komisija nepiekrita šim ieteikumam. Nozaru apgrieztās maksāšanas sistēma kā krāpšanas apkarošanas pasākums ir fakultatīva un vērsta galvenokārt uz konkrētu valstisku krāpšanas problēmu risināšanu. Komisijas priekšlikums par “galīgu PVN sistēmu”, kas patlaban tiek apspriests Padomē, paredz atcelt nozaru apgrieztās maksāšanas sistēmu (attiecībā uz precēm pirmajā posmā), jo tā strukturālā ziņā attiecas uz ES iekšienē notiekošas ar PVN saistītas krāpšanas problēmas cēloni.
Īpašais ziņojums Nr. 25/2015 “ES atbalsts lauku infrastruktūrai – iespējas panākt daudz labāku ieguldīto līdzekļu atdevi”
Atbilde par 101. punkta 1. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Ir izveidota paraugprakses apmaiņas platforma, proti, Eiropas tīkls lauku attīstībai, un dalībvalstis to izmanto, jo pašreizējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā rodas arvien jauni projekti un paraugprakses piemēri. Papildu novērtējumus par lieko palīdzību var veikt tikai katrā individuālā gadījumā un programmu novērtēšanas laikā, par ko Komisija ir izdevusi norādījumus.
Turklāt Komisija, pieņemot lauku attīstības programmas pašreizējam 2014.–2020. gada periodam, samazināja pievienotās vērtības negūšanas risku attiecībā uz ES līdzekļiem.
Atbilde par 101. punkta 1. ieteikuma d) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir daļēji īstenots, jo tā īstenošana vēl notiek. Starp dažādajiem Komisijas dienestiem notiek regulāra saziņa. Kad lauku attīstības programmas tiek apstiprinātas vai grozītas, ar oficiālu starpdienestu konsultāciju starpniecību procesā tiek iesaistīti citi dienesti un tiek ņemts vērā to ieguldījums. Turklāt arī grozījumi partnerības līgumos tiek ieviesti kopīgi. Izvērstajiem 2018. gada īstenošanas ziņojumiem, kas jāiesniedz 2019. gadā, būtu jāsniedz plašāks priekšstats par to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir nodrošināt ES fondu savstarpējo papildināmību. 2018. gada septembrī tika publicēti pārskatīti norādījumi par šiem gada īstenošanas ziņojumiem.
Atbilde par 106. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikumu. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisija ir sniegusi vairākas prezentācijas par jaunajām iespējām, kas ieviestas ar Omnibus regulu (Regula (ES, Euratom) 2018/1046) par vienkāršotu izmaksu iespējām. Notika prezentācija Lauku attīstības komitejā un prezentācija Eiropas inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI) seminārā 2018. gada oktobrī, kā arī prezentācija Spānijas maksājumu aģentūru konferencē 2018. gada novembrī. Minētajās prezentācijās notika apspriedes par to, kā vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana var aizstāt vajadzību novērtēt izmaksu pamatotību un kā dalībvalstis var pārvarēt ar šo aspektu saistītās grūtības. Eiropas tīkla lauku attīstībai seminārs ir plānots 2019. gada 20. jūnijā, un tā nosaukums būs “ENRD seminārs “Vienkāršotu izmaksu iespējas – gūtā pieredzes un jaunas iespējas””.
Atbilde par 109. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikumu. Komisija ir iecerējusi novērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderīgumu 2014.–2020. gada lauku attīstības programmu ietvaros saskaņā ar kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. pantu). Tas tiks darīts, pamatojoties uz dalībvalstu vidusposma novērtējumiem, kas sniegti 2019. gadā, un ex post novērtējumiem, kas Komisijai būs iesniegti līdz 2024. gada beigām (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 78. pants).
3.4. pielikums – Daļēji īstenoto ieteikumu panāktie uzlabojumi un atlikušie trūkumi dalījumā pa ziņojumiem
Īpašais ziņojums Nr. 1/2015 “Iekšzemes ūdensceļu transports Eiropā: modālais īpatsvars un kuģojamības apstākļi nav ievērojami uzlabojušies kopš 2001. gada”
54. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikums. Nav pierādījumu, ka dalībvalstis patiesi koordinētu centienus.
Atbilde. Tika sniegts ieteikums veikt padziļinātu analīzi, ņemot vērā stratēģiskas turpmāko attīstību. Komisija veica darbības, kas bija iespējamas termiņā, kurš tika noteikts šā ieteikuma īstenošanai, un uzskata, ka ieteikums ir īstenots. Tā izvērtēja situāciju iekšzemes kuģošanas nozarē, veicot speciālu tirgus novērošanas analīzi. Papildus minētajam Komisija arī veic pētījumus saistībā ar ūdens transporta (ostu un iekšzemes ūdensceļu) potenciālu atbilstoši dažādiem ES ekonomikas attīstības un infrastruktūras norišu scenārijiem. Pati stratēģija tiks pārskatīta vispārīgākā TEN-T satvara pārskatīšanas kontekstā. Komisijas veiktais pētījums par ūdens transporta (ostu un iekšzemes ūdensceļu) potenciālu atbilstoši dažādiem ES ekonomikas attīstības, rūpniecības tendenču un infrastruktūras norišu scenārijiem bija jāpabeidz 2019. gada februārī. Tomēr, tā kā par pētījumu atbildīgais konsultants saskārās ar kavējumiem un ņemot vērā vajadzību pētījumā ieviest būtiskus uzlabojumus, galīgais ziņojums patlaban tiek apstiprināts Komisijas dienestos.
Pēc apspriedēm ar Padomi un EP Komisija sāka darbu, lai kopā ar DV un ieinteresētajām personām sagatavotos gaidāmajai NAIADES III programmai, kas jāievieš pēc 2020. gada, lai vēl vairāk uzlabotu iekšzemes kuģošanas nozares efektivitāti.
Īpašais ziņojums Nr. 2/2015 “ES finansējums komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Donavas upes baseinā: ir nepieciešami turpmāki centieni, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt ES notekūdeņu politikas mērķus”
110. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikums. Šāda informācija nav ievākta par tām aglomerācijām, kur c. e. ir mazāks par 2 000.
Atbilde. Komisija pienācīgi apsvēra 2. ieteikuma a) apakšieteikumu un nepiekrita šā ieteikuma daļai par aglomerācijām, kur c. e. ir mazāks par 2 000. Komisija nepiekrita pieprasīt, lai dalībvalstis sniedz informāciju par finanšu summām, kas piešķirtas aglomerācijām, kur c. e. ir mazāks par 2 000. Iemesli tam ir šādi: a) papildu administratīvais slogs, ko nevar pamatot, b) palielinātos kavēšanās ziņojumu sniegšanā (ERP citā ieteikumā iesaka samazināt kavēšanos ziņojumu sniegšanā), c) Direktīvā nav skaidri noteikta ziņošanas pienākuma.
115. punkta 3. ieteikuma c) apakšieteikums. ENV ĢD secinājums par mūsu ieteikumu, t. i., vajadzību ieviest obligātus pārplūžu mērījumus, vēl nav sagatavots.
Atbilde. Pēc ERP ieteikuma Komisija ir veikusi speciālu pētījumu par lietus ūdeņu pārplūžu problēmu un ir iekļāvusi šo jautājumu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (UWWTD) novērtējumā. Novērtējums tuvojas noslēgumam un tiks publicēts līdz 2019. gada ceturtajam ceturksnim. Novērtējums ir vērsts uz pagātnes norisēm, tomēr tajā ir arī aplūkota kopējo kanalizācijas cauruļu pārplūžu atlikusī ietekme pilnīgas atbilstības scenārija gadījumā. Attiecīgais modelēšanas darbs ir veikts, un secinājumi tiks iekļauti Komisijas dienestu sagatavotajā novērtējuma darba dokumentā (paredzams, ka līdz 2019. gada ceturtajam ceturksnim). Pamatojoties uz novērtējuma secinājumiem, Komisija var nolemt pēc tam veikt ietekmes novērtējumu par to, vai UWWTD būtu jāgroza, tostarp attiecībā uz prasību noteikšanu mērījumu veikšanai un noteikumiem par pārplūdēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka šis ieteikums patlaban ir pilnībā īstenots.
115. punkta 3. ieteikuma d) apakšieteikums. Joprojām saglabājas risks, ka tiks izveidotas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar pārāk lielu jaudu.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisija ir īstenojusi ieteikto rīcību.
Prasības ziņošanai par finanšu instrumentiem attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir paredzētas Kopīgo noteikumu regulas (Regula (ES) Nr. 1303/2013) 46. pantā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 I pielikumā. Minētajā pielikumā ir noteikts paraugs ziņošanai par finanšu instrumentiem. Ziņojuma parauga VIII iedaļā dalībvalstīm jāsniedz informācija par finanšu instrumentā piesaistītu tādu citu ieguldījumu summu, kas nav saistīti ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, tostarp publiskā un/vai privātā sektora ieguldījumiem, par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumos un kas izmaksāti galasaņēmēju līmenī.
117. punkta 4. ieteikuma b) apakšieteikums. Joprojām nav pieņemta pārskatītā Mēslošanas līdzekļu regula. Notekūdeņu dūņu iekļaušana mēslošanas līdzekļu sarakstā ir atkarīga no rezultātiem, kas tiks iegūti pašreiz veiktās tehniskās izpētes laikā.
Atbilde. Mēslošanas līdzekļu regula tika pieņemta maijā un tiks publicēta 25. jūnijā. Ar deleģētu aktu, kas balstīts uz STRUBIAS pētījumu, regulas 2. pielikumā var tikt ieviestas jaunas komponentmateriālu kategorijas, nosakot reģenerācijas noteikumus attiecībā uz konkrētiem materiāliem, piemēram, pelniem un nokrišņu sāļiem, ko reģenerē no notekūdeņu dūņām, kurus pārdod tirgū kā mēslošanas produktus ar CE zīmi (Eiropas atbilstības zīmi).
Īpašais ziņojums Nr. 4/2015 “Tehniskā palīdzība: tās devums lauksaimniecībā un lauku attīstībā”
90. punkta 1. ieteikums. Ieteikumam sekojušo darbību pievienotā vērtība ir apšaubāma. Komisija gan ieviesa 1. ieteikumu (paskaidrot un uzraudzīt), taču tās veiktās darbības nebija vērstas uz ziņojumā izklāstīto pakārtoto konstatējumu, proti, ka liela daļa dalībvalstu tehniskās palīdzības izdevumu “faktiski pielīdzināms budžeta atbalstam”. Tehniskās palīdzības izmantošana administratīviem izdevumiem nav pretrunā ES regulām, un tāpēc Komisija to atļauj. Ja uzraudzībā ietilptu pienācīgs šo izmaksu novērtējums un salīdzinājums starp dalībvalstīm, būtu vieglāk noteikt labāko/sliktāko praksi, kas iekļaujama dalībvalstīm adresētajā vadlīniju kopumā un ieteikumos.
Atbilde. Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu dalībvalstīm savās lauku attīstības programmās ir jāizklāsta, kā tiks izmantota tehniskā palīdzība, un tās var sniegt vispārēju novērtējumu par to, kā tas tiek īstenots.
Turklāt būtu jāuzsver, ka uzraudzības rādītāji sniedz tikai daļu no informācijas, kas vajadzīga novērtējumam, un ka novērtējums ir daudz plašāks nekā tikai uzraudzības tabulu datu analīze. Kopējos novērtējuma jautājumos par lauku attīstību, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 V pielikumā, ir šāds 20. jautājums: “Cik lielā mērā tehniskā palīdzība ir līdzējusi sasniegt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. panta un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 2. punkta mērķus?”
Paredzams, ka lauku attīstības programmu ex post novērtējums tiks sagatavots un iesniegts Komisijai līdz 2024. gada decembrim.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
93. punkta 4. ieteikums. Saskaņā ar revidentu rīcībā esošajiem pierādījumiem Komisija neizdarīja pietiekami, lai savā līmenī izveidotu darbības rezultātu sistēmu. Apsvērumu vēstulēs par 2014.–2020. gada LAP apstiprināšanu tā mudināja dalībvalstis izstrādāt atbilstošus tehniskās palīdzības rādītājus, taču tas nav obligāti. Komisija nesniedza nekādu informāciju par darbības rezultātu sistēmas ieviešanas statusu dalībvalstu līmenī. Bija pieejami pavisam maz prasīto uzraudzības datu, un tie netika izmantoti praksē. Rādītāji saistībā ar dalībvalstu lauku tīklu un citām izmaksām (kas ietver arī tehnisko palīdzību spēju veidošanai) nav līdzsvaroti, ņemot vērā ar šiem posteņiem saistītās izdevumu daļas relatīvo apjomu.
Atbilde. Uzraudzības tabulā Nr. B2.3. attiecībā uz tehniskās palīdzības atbalstu, izņemot valsts lauku tīklu, ir nošķirti kopējie publiskā sektora izdevumi administratīvajām izmaksām un citām izmaksām, kur “citas izmaksas” ietver arī mācības un apmācību. Saskaņā ar vispārējo principu to papildu rādītāju definīcijā, kuri jāapkopo dalībvalstīm un reģioniem, jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pievienoto vērtību, no vienas puses, un administratīvo slogu, no otras puses. Šā iemesla dēļ detalizētās informācijas apjoms, ko apkopo šajā līmenī, ir apzināti ierobežots.
Komisija nav tādā situācijā, lai sniegtu ex ante pierādījumus par novērtējuma jautājumu galīgo iznākumu. Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu lauku attīstības programmu novērtējumu veic dalībvalstu vai reģionu līmenī saskaņā ar kopējo novērtēšanas pieeju, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 14. pantā.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Īpašais ziņojums Nr. 5/2015 “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”
100. punkta 3. ieteikums. Komisija nav definējusi precīzus apgrozības efekta mērķus. Jautājums par līdzekļu striktākas pārvaldības faktisko ietekmi uz apgrozības efektu paliek atklāts.
Līdztiesīgie likumdevēji nav norādījuši juridiskās prasības mērķrādītāju noteikšanai attiecībā uz atjaunojamību. Iemesls tam ir fakts, ka ar katru finanšu instrumentu saistītā atjaunojamība ir specifiska katram instrumentam un tā struktūrai. Tā ir arī atkarīga no ārējiem faktoriem, piemēram, pieprasījuma tirgū un ekonomikas attīstības. Līdzīgi Komisija papildu īstenošanas noteikumus, kas saistīti ar atjaunojamību, iekļāva tikai savās Īstenošanas regulās (ES) Nr. 964/2014 un (ES) 2016/1157, sadaļās, kas attiecas uz aizdevumu politiku. Tiesiskais regulējums un īstenošanas noteikumi var tikai noteikt principus mērķrādītāju noteikšanai un atmaksāto līdzekļu pārvaldībai.
Jo īpaši plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu nevar noteikt ES līmeņa ex ante novērtējumā ar iepriekš noteiktiem mērķrādītājiem. To var novērtēt tikai katrā individuālā gadījumā katra finanšu instrumenta ex ante novērtējumā (saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu) un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojamais vai neatjaunojamais instruments). Ex ante novērtēšanas procesā ir jāpārbauda arī sviras efekta aspekts. Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu (tam pašam mērķim, kurš noteikts atbilstoši prioritātei pirms atbilstības perioda beigām) vai 45. pantu (saskaņā ar programmas mērķi pēc atbilstības perioda beigām).
Komisija uzskata, ka ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar Omnibus regulu (Regula (ES, Euratom) 2018/1046), šis ieteikums ir īstenots, izņemot mērķrādītājus, ko var definēt tikai katra finanšu instrumenta ex ante novērtējumā un ko Komisija nevar noteikt horizontāli.
Īpašais ziņojums Nr. 7/2015 “ES policijas misija Afganistānā – neviendabīgi rezultāti” (EĀDD)
85. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikums. Nav pierādījumu par pašlaik notiekošiem mācību kursiem. Nav ar konkrētu valsti saistītu elementu. Nav pierādījumu par vietējo darbinieku pirmsnosūtīšanas (pirmsizvietošanas) mācībām.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
86. punkta 3. ieteikuma b) apakšieteikums. Pieejamie pierādījumi neliecina par to, ka ieteikums par vietējiem mācībspēkiem/apmācāmiem būtu ieviests.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
86. punkta 3. ieteikuma d) apakšieteikums. Netika konstatēti pierādījumi par darbaudzināšanas dokumentāciju, atskaites punktiem un darbaudzinātāju reģistrācijas žurnāliem.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
86. punkta 3. ieteikuma e) apakšieteikums. Apliecinošajos dokumentos netika atrastas konkrētas vadlīnijas, kas nododamas darbaudzinātājiem.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
86. punkta 3. ieteikuma f) apakšpunkts. Revidenti neatrada konkrētus norādījumus/pierādījumus attiecībā uz sinerģijām ar darbaudzināšanas pasākumiem un uz nepārprotamu saikni starp projekta mērķiem un misijas īstenošanas plānu atskaites punktiem.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
88. punkta 5. ieteikuma a) apakšieteikums. Līdz šim nav izstrādāta visaptveroša un EĀDD un Komisijas kopīga stratēģija attiecībā uz KDAP misiju darbības apmēra samazināšanu un slēgšanu. Vēl nav novērsti trūkumi saistībā ar to, ka misiju slēgšanas plāni ir jāiesniedz tikai trīs mēnešus pirms mandāta beigām. Pieejamās vadlīnijas nepietiekami risina jautājumus saistībā ar dažādiem objektīviem riskiem darbības apmēra samazināšanas un slēgšanas procesā.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
88. punkta 5. ieteikuma b) apakšieteikums. Revidenti neatrada ne īpašus norādījumus/pierādījumus par to, kā izvairīties no līdzekļu uzkrāšanas un kā novērst ar to saistītos finanšu riskus, ne piemērus, kas liecinātu, ka EĀDD un Komisija ir laikus nosūtījusi KDAP misijām norādījumus/dokumentāciju, lai novērstu līdzekļu uzkrāšanu.
Atbilde. EĀDD piekrīt ERP novērtējumam.
Īpašais ziņojums Nr. 8/2015 “Vai ar ES finansiālo atbalstu tiek pienācīgi apmierinātas mikrouzņēmēju vajadzības”
68. punkta 1. ieteikums. Tā kā nav īpaša rādītāja saistībā ar mikrouzņēmējiem, joprojām nav pieejama informācija par to, kāds ir bijis tiem piešķirto dotāciju apjoms 2014.–2020. gadā.
Atbilde. Attiecībā uz vēl nenovērstajiem trūkumiem, ko ERP minējusi 3.4. pielikumā, būtu jānorāda, ka vadošās iestādes var izvēlēties, vai iekļaut konkrētus rādītājus DP. Tomēr regulā ir paredzēts obligāts kopējais iznākuma rādītājs vienībām (Regulas (ES) Nr. 1304/2013 I pielikuma 2. punkts).
Īpašais ziņojums Nr. 10/2015 “Jāpastiprina centieni risināt publiskā iepirkuma problēmas saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem”
99. punkta 1. ieteikuma a) apakšieteikums. Pašlaik tikai aptuveni ceturtā daļa pārkāpumu pārvaldības sistēmā iekļauto gadījumu satur detalizētu informāciju par apakškategoriju, bet stāvoklis uzlabosies, kad sistēmā ievadīs jaunus gadījumus un vecos slēgs. Analītiskā rīka un pārkāpumu pārvaldības sistēmas un dalībvalstu datubāzu saskarnes ir krietni pavirzījušās uz priekšu, tomēr darbs vēl nav pabeigts.
Atbilde. Pārkāpumu pārvaldības sistēma (IMS) tika atjaunināta, lai tajā ietvertu īpašu kategoriju, kas attiecas uz pārkāpumiem publiskajā iepirkumā. Šī kategorija ir sīkāk strukturēta 26 speciālās tipoloģijās, kas var sīki raksturot šādu pārkāpumu galvenos iemeslus. Šī kategorizācija ir pilnībā pielāgota iedalījumam, ko izmanto REGIO ĢD un valstu revīzijas iestādes.
Pirms izmantot šīs jaunās kategorizācijas sniegtās analītiskās iespējas, ir jāsasniedz datu kritiskā masa. Uz šo brīdi no 19 891 pārkāpumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, 7 593 (38 %) satur informāciju, kuras pamatā ir šī jaunā kategorizācija. Līdz ar to šādu datu jēgpilna analīze tiks panākta pakāpeniski, dalībvalstīm atjauninot vecākus pārkāpumus un iekļaujot jaunus pārkāpumus.
Tādējādi situācija pakāpeniski uzlabojas, un Komisija atgādina valstu iestādēm atjaunināt informāciju un pievērst uzmanību datu kvalitātei ikreiz, kad vien tas ir iespējams (speciālā COCOLAF komitejas apakšgrupā vai ikgadējās koordinācijas sanāksmēs, tiekoties ar revīzijas iestādēm).
105. punkta 6. ieteikuma a) apakšieteikums. E-iepirkuma turpmākie posmi vēl jāievieš, kā paredzēts Direktīvā (e-rēķini līdz 2019. gada aprīlim).
Komisijai jāmudina visas dalībvalstis izmantot ARACHNE datubāzi un piedalīties tajā.
Atbilde. Pēdējais juridiski saistošais e-iepirkuma (elektroniskas piedāvājumu iesniegšanas) posms ir spēkā kopš 2018. gada oktobra. vienotā tirgus stratēģijas ietvaros Komisija atbalsta līgumu reģistru izveidi dalībvalstīs. Līgumu reģistri ievērojami palielina datu pārredzamību publiskajā iepirkumā. Ir izveidota daudzpusējā foruma darba grupa (EXEP), kuras uzdevums ir darboties šajā jomā, lai dalītos labā praksē, un kura ir arī sagatavojusi pamatnostādnes par līgumu reģistriem.
Attiecībā uz datizraces rīkiem Komisija īsteno ieteikto darbību. Tā aktīvi veicina Arachne – tās izstrādāta preventīva riska novērtēšanas rīka – izmantošanu atbildīgajās valsts iestādēs. Šis rīks var ieviest būtiskus uzlabojumus gan pārvaldības pārbaudēs, gan arī dažādu tādu risku novēršanā un atklāšanā, kas saistīti, piemēram, ar publiskā iepirkuma procedūrām, interešu konfliktiem un dotāciju koncentrēšanu uz konkrētiem uzņēmējiem. Tas var arī palīdzēt identificēt pazīmes, kas norāda uz aizdomām par krāpšanu (“brīdinājuma zīmes”). Komisija ir informēta par citiem salīdzināmiem datizraces rīkiem un atbalsta to izmantošanu.
Ir veiktas šādas darbības:
|
1)
|
sniegts tehniskais un spēju veidošanas atbalsts dalībvalstīm, jo īpaši “prioritārajām valstīm”, publiskā iepirkuma direktīvās noteikto e-iepirkuma prasību īstenošanai līdz 2018. gada beigām;
|
|
2)
|
notikusi paraugprakses apmaiņa, lai atbalstītu pāreju uz e-iepirkumu, izmantojot EXEP – daudzpusējo forumu e-iepirkuma jomā (EXEP pēdējā sanāksme notika 2019. gada 22. maijā). 2018. gada 18. oktobrī notika konference par digitālo pārveidi publiskajā iepirkumā;
|
|
3)
|
notikusi paraugprakses apmaiņa un sniegts atbalsts (jo īpaši ar to darbību starpniecību, kuras veic daudzpusējais forums elektronisko rēķinu sagatavošanas jomā) 2017. gadā publicētā e-rēķinu sagatavošanas standarta ieviešanai, kuras termiņš ir 2019. gada aprīlis;
|
|
4)
|
risināti juridiski jautājumi saistībā ar e-iepirkumu (valsts atbalsts, Direktīvas interpretācija u. c.).
|
Īpašais ziņojums Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē”
90. punkta 1. ieteikuma b) apakšieteikums. Tā kā nav dokumentētu reģionālo stratēģiju, jāpanāk lielāks progress attiecībā uz to, kā Komisija definē un dokumentē reģionālās stratēģijas.
Atbilde. Komisija ņem vērā ERP galīgo novērtējumu. Tā uzskata, ka katrā atsevišķā novērtējumā, kas veikts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (SFPA) sarunu kontekstā, jau ir integrēts reģionālais konteksts, lai nodrošinātu dažādu SFPA noteikumu konsekvenci vienā un tajā pašā reģionā.
Tomēr tā definēs vēl citas SFPA reģionālās stratēģijas SFPA vispārējā novērtējumā, ko plānots veikt 2020./2021. gadā.
93. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikums. Tomēr pašreizējās licencēšanas procesa uzraudzības procedūrās joprojām ir trūkumi. Jāpanāk lielāks progress Komisijas īstenotajā licencēšanas procesa uzraudzībā un izpildes pārbaudē.
Atbilde. Komisija ņem vērā ERP galīgo novērtējumu. Komisijas dienesti, kas pārvalda licencēšanas procesu, jau ir spējīgi pārbaudīt datu precizitāti un pilnīgumu, pamatojoties uz esošām iekšējām vadlīnijām, un visus saņemtos pieprasījumus reģistrē datubāzē.
Lai šo procesu vēl vairāk racionalizētu, tika izstrādāts IT projekts, kas patlaban tiek īstenots. Tāpēc licencēšanas process būtu pilnībā jāautomatizē līdz 2021. gada beigām.
Īpašais ziņojums Nr. 12/2015 “ES prioritāti – veicināt uz zināšanām balstītu lauku ekonomiku – nelabvēlīgi ietekmē zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumu vāja pārvaldība”
94. punkta 1. ieteikuma b) apakšieteikums. Norādījumu dokumentā nav pietiekami sīki skaidrots, kā veicamas mācību vajadzību regulāras analīzes.
Atbilde. Ir dažādas metodikas, ko izmanto, lai veiktu mācību vajadzību regulāru analīzi, un tas, kura no pieejām ir visatbilstošākā, ir atkarīgs no attiecīgās Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) struktūras, kas katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Tāpēc pasākuma pārskats var tikai vispārīgi raksturot visefektīvāko veidu, kā veikt šādu vajadzību novērtējumu.
Tiek uzskatīts, ka Komisijas ieviestais pasākuma pārskata atjauninājums nodrošina vajadzīgo detalizācijas pakāpi un ir pietiekams, lai dalībvalstis to varētu izmantot par atsauci vajadzību regulārā novērtējuma veikšanai.
Tāpēc šis ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
94. punkta 1. ieteikuma d) apakšieteikums. Komisija uzraudzības komitejās un ikgadējās pārskatīšanas sanāksmēs neuzrauga, vai dalībvalstis ir izveidojušas konsultāciju pakalpojumus.
Atbilde. Visus lauku attīstības pasākumus apstiprina iekļaušanai lauku attīstības programmās tikai tad, ja dalībvalsts pierāda, ka tam pamatā ir stratēģiska vajadzība. Šādai vajadzībai jābūt acīmredzamai un jāizriet no lauku attīstības programmas stratēģijas, kas, savukārt, ir balstīta uz SWOT analīzi un izrietošā vajadzību novērtējuma, kurš katrai dalībvalstij jāveic lauku attīstības programmas plānošanas posma sākumā.
Ikgadējās izvērtēšanas sanāksmēs un uzraudzības komitejās tiek novērtēti gada īstenošanas ziņojumi (GĪZ), kuros ziņots par visu lauku attīstības programmās plānoto pasākumu progresu. Ja ir īstenošanas grūtības vai kavēšanās, situāciju analizē un cenšas noteikt korektīvus pasākumus.
Tāpēc šis ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
96. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikums. Komisijas uzraudzība pār dalībvalstu procedūrām, kā prasīts mūsu ieteikumā, nav pietiekama.
Atbilde. ERP ieteikums par norādījumu dokumentiem un publisko iepirkumu, tostarp informāciju par pakalpojumu sniegšanu uz vietas, tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
Attiecībā uz dalībvalstu procedūru uzraudzību, veicot atbilstības revīzijas, skatīt Komisijas atbildi par 5. ieteikumu saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 12/2015.
98. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikums. Komisija sniedza maz pierādījumu par papildu mācībām vadošajām iestādēm, kurās būtu izskatīta izmaksu pamatotība gadījumos, kad neizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas. Lai gan izmaksu pamatotības pārbaudei un vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanai ir daži kopēji mērķi, tās tomēr ir divas dažādas pieejas. Vienkāršotu izmaksu iespējas attiecas tikai uz ļoti nelielu daļu no kopējiem lauku attīstības izdevumiem (sk. ĪZ Nr. 11/2018), tāpēc joprojām ir vajadzīgi vadošo iestāžu veikti izmaksu pamatotības novērtējumi. (Eiropas lauku attīstības tīkla platformā Komisija nav konstatējusi nekādu jaunu labāko praksi administratīvajās procedūrās, ko izmanto izmaksu pamatotības novērtēšanai.)
Atbilde. Komisija sniedz norādījumus, kas vienlaikus ir arī dokuments, ar kuru precizē konkrētas tiesību aktu interpretācijas un dalībvalstīm izplata labas prakses piemērus attiecībā uz īstenošanu.
Izmaksu pamatotības jautājums tiek regulāri apspriests ar dalībvalstīm dažādos kontekstos – pēdējo reizi tas notika seminārā par kļūdu īpatsvaru, kurš notika 2018. gada jūnijā un kura laikā tika apspriesti izmaksu pamatotības aspekti un vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana.
Pēc dalībvalstu pieprasījuma var organizēt apmācību, un jau ir organizēti vairāki apmācības pasākumi par šo tematu. Būtu arī jānorāda, ka ievērojami palielinās vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana lauku attīstības programmu īstenošanā, kas nozīmē, ka dalībvalstis retāk izmanto izmaksu pamatotības novērtējumu.
Šajā ziņā ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
98. punkta 3. ieteikuma b) apakšieteikums. Diskusijas starpdienestu grupās ir vispārīgas un neaptver atsevišķus programmu pasākumus. Turklāt mūsu ziņojumā (ĪZ Nr. 16/2017) ir minēti trūkumi, kas ietekmē partnerības nolīgumus un lauku attīstības programmas nozaru savstarpējas papildināmības un sinerģijas aspektā.
Atbilde. Regulas (ES) Nr. 1303/2013 51. pantā ir noteikts, ka 2017. un 2019. gada izvērtēšanas sanāksmēs starp Komisiju un katru dalībvalsti ir jāaptver visas programmas. Šādās izvērtēšanas sanāksmēs jāņem vērā progresa ziņojumi par partnerības nolīguma īstenošanu. Šajā ziņojumā cita starpā ir izklāstīta informācija par to, kā tiek īstenoti mehānismi, lai nodrošinātu koordināciju starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem Savienības un valstu finansējuma instrumentiem un ar Eiropas Investīciju banku. Šādas izvērtēšanas sanāksmes ir papildu līdzeklis, ko izmanto, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju starp Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmām konkrētā dalībvalstī, un tās ir pamats uzlabojumu ieviešanai, kad tas nepieciešams.
Tāpēc šis ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
100. punkta 4. ieteikuma b) apakšieteikums. Atjauninātajā norādījumu dokumentā par 1. pasākumu nav skaidru vadlīniju par to, kā dalībvalstīm jāīsteno atgriezeniskās saites procedūras. Lai gan mūsu ziņojumā sniegtajā standarta metodoloģijas piemērā ir iekļauta arī mācību programmu novērtēšana, norādījumu dokumentā tas nav minēts, un ir iespējams, ka mūsu piemērā minētā metodoloģija tiek attiecināta tikai uz vajadzību analīzi.
Atbilde. Komisija joprojām uzskata, ka tai nav pienākuma uzraudzīt, vai ir ieviestas atgriezeniskās saites sistēmas turpmākas apmācības uzlabošanai.
Attiecībā uz ticamu informāciju par pārneses un konsultāciju pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 V pielikumā ir norādīti kopējie novērtēšanas jautājumi (NJ) par lauku attīstību: 1. NJ, kas attiecas uz prioritāro jomu 1A, ir formulēts šādi: “Cik lielā mērā LAP pasākumi ir sekmējuši inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes attīstību lauku apvidos?” Uz šo NJ tiks atbildēts izvērstajā gada īstenošanas ziņojumā, kurš jāiesniedz 2019. gadā, kā arī ex post novērtējumā.
Tāpēc šis ERP ieteikums tiek uzskatīts par pilnībā īstenotu.
102. punkta 5. ieteikums. Vairākas plānotās revīzijas faktiski nav notikušas, un viens no iemesliem varētu būt tas, ka riska analīzē risks ir vērtēts kā zems.
Mūsu revidenti atzīst, ka AGRI ĢD ir sācis veikt atbilstīguma revīzijas zināšanu pārneses un inovāciju jomā pēc tam, kad tika publicēts mūsu ziņojums par šo tēmu. Tomēr saskaņā ar AGRI ĢD daudzgadu darba programmu 2016.–2018. gadam (49. lpp.) līdz ĪZ Nr. 12/2015 publicēšanai revīzijas netika veiktas tāpēc, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā izdevumu līmenis bija zems.
Mums nav pārliecības, ka Komisija ir paaugstinājusi zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumu riska profilu līdz līmenim, ko tā minējusi savā atbildē.
Atbilde. Attiecībā uz revīzijām zināšanu pārneses un inovāciju jomā, kas praksē netika veiktas, – daudzgadu darba programmā 2016.–2019. gadam tās bija plānots veikt n+2 gadā, t. i., 2018.–2019. gadā. Jaunā galvenajā riska novērtējumā, kas veikts 2017. gadā, to riska rādītājs bija zemāks, jo izdevumi bija mazāki, un, ņemot vērā pieejamos resursus, tika nolemts veikt citas revīzijas (ar augstāku risku un lielākiem izdevumiem).
Pēc īpašā ziņojuma revidējamās jomas riska profils tika paaugstināts. Attiecīgi AGRI ĢD izraudzījās un veica piecas revīzijas (Austrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā). Būtu jāsaprot, ka, tā kā izdevumi ir ļoti mazi, pat ja revidējamās jomas riska rādītāju riska analīzē palielinātu, izvēlēto darījumu skaits tik un tā būtu ierobežots.
Turklāt jaunajā revīzijas pieejā, ko AGRI ĢD īsteno kopš 2018. gada jūlija, galvenais uzsvars ir likts uz sertifikācijas struktūras (SS) darbu saistībā ar visiem pasākumiem, kas nav IAKS pasākumi, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar zināšanu pārnesi un inovācijām. Ikreiz, kad šāds pasākums būs ietverts SS 1. paraugā, arī AGRI ĢD to izraudzīsies savā revīzijā.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Īpašais ziņojums Nr. 13/2015 “ES atbalsts kokmateriālu ražotājvalstīm saskaņā ar FLEGT rīcības plānu”
58. punkta 1. ieteikums. Darba plāns ir noslēgts 2018.–2022. gadam, nevis 2016.–2020. gadam. Atšķirīgais laika grafiks ietekmē FLEGT programmas uzraudzību un ziņošanu par to (sk. 5. ieteikumu).
Tā kā visi nepieciešamie apstiprinājumi vēl nav iegūti, darba plāna projekts Komisijai vēl nav oficiāli saistošs.
Trūkst arī tam īpaši paredzēta īstenošanas budžeta, tāpēc darbības rezultātu uzraudzība un pārskatatbildība ir apgrūtinātas.
Atbilde. Komisija atgādināja, ka tā daļēji piekrita šim ieteikumam 2015. gadā, jo budžeta mērķiezīmēšana FLEGT rīcības plāna īstenošanai ir pamatota tikai attiecībā uz tematiskajām programmām/budžeta pozīcijām.
FLEGT rīcības plāna projektu dalībvalstis validēja 2018. gada septembrī. Tāpēc darba plāna projektu ir apstiprinājušas dažas atbildīgās personas. Turklāt FLEGT darba plāna projekts ir dokuments kas būs pievienots gaidāmajam ES paziņojumam par atmežošanu un mežu degradāciju. Kad minētais ES paziņojums būs pieņemts, FLEGT darba plāns automātiski kļūs par Komisijas dienestu darba dokumentu un attiecīgi būs oficiāli saistošs Komisijai.
59. punkta 5. ieteikums. Līdz šim darba plānam trūkst visu nepieciešamo apstiprinājumu. Paredzētais termiņš 2018. gada progresa ziņojumam nav ievērots.
Atbilde. Komisija plāno sagatavot progresa ziņojumu par pirmajiem diviem gadiem (2018.–2019. gadu) līdz 2019. gada beigām.
Īpašais ziņojums Nr. 16/2015 “Energoapgādes drošības uzlabošana, veidojot iekšējo enerģijas tirgu: jāstrādā vairāk”
117. punkta 3. ieteikums. Ieviešana joprojām turpinās. Vēl jānovērš tirgus neefektivitāte.
Atbilde. Attiecībā uz Komisiju šis ieteikums ir pilnībā īstenots, tai paplašinot tiesisko regulējumu un izveidojot platformu.
Ciktāl ERP atsaucas uz to, ka “vēl jānovērš tirgus neefektivitāte”, Komisija uzsver, ka ERP ieteikums bija nevis atrisināt visas problēmas un cenu kropļojumus tirgū, bet īstenot īpašus pasākumus (tirdzniecības mehānismus), lai uzlabotu situāciju.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums nebūtu jāinterpretē attiecībā pret šo pasākumu ietekmi, jo šāda ietekme neīstenosies tiešā veidā un arī būs atkarīga no faktoriem, kas nav Komisijas kontrolē (tādiem kā ekonomikas dalībnieku uzvedība, stāvoklis tirgū, normatīvā vide u. tml.). Turklāt tirgus neefektivitātes novēršana būtībā ir dalībvalstu un ekonomikas dalībnieku uzdevums.
123. punkta 7. ieteikuma b) apakšieteikums. Komisija daļēji pieņēma un īstenoja ieteikumu. Ja Komisijai būtu pašas izstrādātas analītiskās un modelēšanas funkcijas, tās prasītu ievērojamus vai nu Komisijas, vai Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) resursus.
Atbilde. Komisija ir daļēji piekritusi šim ieteikumam un ir īstenojusi prasīto rīcību attiecībā uz elementiem, kuriem tā piekritusi.
126. punkta 9. ieteikums. Komisija nav izstrādājusi tiesību aktu priekšlikumus.
Atbilde. Komisija nav piekritusi šim ieteikumam. Tomēr tā veica darbības, kas tika uzskatītas par nepieciešamām, lai atrisinātu pamatproblēmas.
Īpašais ziņojums Nr. 17/2015 “Komisijas atbalsts rīcības grupām jauniešu nodarbinātības veicināšanai: ESF finansējums pārvirzīts, bet nepietiekama koncentrēšanās uz rezultātiem”
84. punkta 2. ieteikuma a) apakšieteikums. Ir trūkumi, īstenojot prasību pamatot gaidīto ietekmi, ko radīs izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Komisija pastāv uz to, ka rezultātu uzlabošanas iespēju izvērtēšana ir vienmēr procesā esoša standarta prakse. Komisija izvērtē katru pārplānošanas pieprasījumu neatkarīgi no tā, vai to prasa vajadzība piesaistīt jaunus papildu līdzekļus, galvenokārt lai sasniegtu labākus rezultātus, un ilgstoši apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti. Līdz šim Komisija nav uzņēmusies iniciatīvu, lai ierosinātu jaunus pārveidojumus, jo tas būtu bijis lieki un ļoti neefektīvi.
84. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikums. Kontrolsarakstā netika dokumentēta analīze, kas veikta attiecībā uz papildu rezultātu pamatotību.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Komisija pastāv uz to, ka šāds novērtējums tiek veikts rūpīgi un tā vienmēr ir bijusi standarta prakse. Tiek uzskatīts, ka ziņot par katru atsevišķu novērtēšanas procesa niansi, par elementiem, kas prasīti regulās un vienmēr ir bijuši daļa no standarta prakses, ir lieki un neefektīvi, tāpēc arī nav detalizētas informācijas par kontrolsarakstiem.
84. punkta 2. ieteikuma c) apakšieteikums. Gada īstenošanas ziņojumos nav pietiekami daudz ziņu par bijušo un sagaidāmo efektivitāti saistībā ar darbības programmu grozījumiem.
Atbilde. Komisija pastāv uz to, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots, ciktāl tas vēl ir būtisks. Šis ieteikums 2014.–2020. gada periodā ir zaudējis nozīmi, jo gada īstenošanas ziņojumus vairs neuzskata par veidu, kā paziņot detalizētu informāciju, un tos izmanto tikai kā informācijas kopsavilkumu. Komisija pastāv uz to, ka pietiekami daudz būtiskas informācijas tiek sniegts gada īstenošanas ziņojumos un detalizētāka informācija tiek sniegta, izmantojot citus ziņošanas veidus (piemēram, novērtējuma ziņojumus, kā arī tehniskās sanāksmes un uzraudzības komitejas, kurās notikušās apspriedes tiek dokumentētas protokolā un lietas piezīmēs).
86. punkta 3. ieteikums. Nav pierādījumu par to, ka būtu regulāri veiktas gada īstenošanas ziņojumos ietverto datu ticamības pārbaudes vai tādas informācijas pārbaudes, kas saņemta pēc ad hoc pieprasījumiem.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisija pastāv uz to, ka sistemātiskas ticamības un uzticamības pārbaudes jau tiek veiktas kā daļa no standarta prakses. Ir pierādījumi, ka tā ir standarta prakse (novērtēšanas vienības un ESF koordinācijas vienības norādījumu dokumenti, kontrolsaraksti ziņojumu apstiprināšanai). Būtu lieki un neefektīvi dokumentēt katru atsevišķu veikto pārbaudi.
Īpašais ziņojums Nr. 20/2015 “Neienesīgiem ieguldījumiem lauksaimniecībā sniegtā ES lauku attīstības atbalsta izmaksu lietderība”
74. punkta 1. ieteikuma a) apakšieteikums. Ieteikums Komisijai īstenot uzraudzību, šajā nolūkā izmantojot dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumus, joprojām tiek ieviests un, vai šis process ir pabeigts, varēs pārbaudīt tikai pēc 2019. gada starpposma novērtējuma.
Atbilde. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. pantu Komisija iesniegs izvērsto 2018. gada īstenošanas ziņojumu dalībvalstīm 2019. gada jūnija beigās. Tikai līdz minētajam termiņam Komisija varēs pabeigt attiecīgo uzraudzību.
77. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikums. Tā kā norādījumi nav dalībvalstīm saistošs un obligāts dokuments, Komisija nevar pārliecināties, cik lielā mērā tās faktiski ir sekojušas norādījumiem un vai ir izstrādājušas īpašus papildu rādītājus. To, cik lielā mērā Komisijas darbība ir nodrošinājusi neienesīgo ieguldījumu devuma ieteikto uzraudzību vai novērtēšanu 2014.–2020. gada plānošanas perioda novērtēšanu laikā, varēs spriest tikai tad, kad tiks padziļināti novērtēts 2019. gada īstenošanas ziņojums.
Atbilde. Komisija uzrauga lauku attīstības programmu īstenošanu, izmantojot kopēju konteksta, rezultātu un iznākuma rādītāju kopumu 2014.–2020. gada kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ietvaros.
Novērtējumus veic dalībvalstis vai to vārdā, savukārt šādu novērtējumu kopsavilkums ES līmenī tiek sagatavots Komisijas dienestu atbildībā. 2014.–2020. gada kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas obligātajos elementos, kas ietverti īstenošanas aktā, ir iekļauts to rādītāju saraksts, kuri jāizmanto politikas darbības rezultātu uzraudzībai. Papildus šiem rādītājiem Komisija nevar izdarīt neko vairāk, kā tikai ieteikt dalībvalstīm/tās mudināt izstrādāt papildu rādītājus.
Ieteikums “ieteiktām tām dalībvalstīm, kurās ir ievērojams atbalsts neienesīgiem ieguldījumiem, noteikt īpašus rezultatīvos rādītājus visbiežāk finansētajiem neienesīgo ieguldījumu veidiem” tika aizpildīts, pieņemot pamatnostādnes “Lauku attīstības programmu rezultātu izvērtēšana: kā sagatavoties ziņošanai par novērtējumu 2017. gadā”.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir īstenots, jo prasītā darbība, proti, sniegt padomus dalībvalstīm papildu rādītāju izstrādē, tika veikta.
Komisija nevar noteikt dalībvalstīm pienākumu izstrādāt šādus papildu rādītājus, jo tas pārsniedz 2014.–2020. gadam noteiktā kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (KUNS) satvara obligātos elementus.
Īpašais ziņojums Nr. 21/2015 “Uz rezultātiem vērsta pieeja ES attīstības un sadarbības pasākumos un to risku izvērtējums, kas saistīti ar šo pieeju”
83. punkta 1. ieteikums. Praktiski norādījumi par ES intervenču pārvaldību starptautiskā sadarbībā, tostarp faktu lapas, kurās skaidrotas ar rezultātiem saistītas pamatkoncepcijas un terminoloģija, vēl nebija pieejama laikā, kad pārbaudījām ieteikumu ieviešanu. Turklāt galvenajos metodoloģiskajos dokumentos joprojām bija vērojama nekonsekventa terminoloģija. Piemēram, Komisijas sagatavotajā diagrammā, kas iekļauta rīkkopā, kura paredzēta ES attīstības pasākumu novērtētājiem, vēl arvien atrodamas definīcijas, kas nesaskan ar terminiem, kuri pieņemti saistībā ar rezultātu sistēmu. Turklāt dažos rīcības dokumentos trūkst mērķrādītāju un atsauces datu.
Atbilde. Lai gan praktisko norādījumu pārskatīšana joprojām notiek, terminoloģija attiecībā uz rezultātiem tika saskaņota citos pārskatītajos un no jauna izstrādātajos dokumentos. Lai uzlabotu vispārējo terminoloģijas konsekvenci, nesen tika pārskatīta veidne, kas izmantojama attīstības darbībām un ir pievienota “DEVCO Companion” 6. nodaļai. Šis process tika paplašināts, aptverot arī 2018. gada PRAG pielikumus, ciktāl runa ir par terminoloģiju, un jaunpublicētos (2018. gadā) norādījumus par nozaru rādītājiem. Metodiskajos norādījumos par nozaru rādītājiem ir sniegti sīki norādījumi par rezultātu ķēdi nozaru līmenī. Šis darbs tiek izmantots par pamatu pašreizējai praktisko norādījumu pārskatīšanai.
Īpašais ziņojums Nr. 23/2015 “Ūdens kvalitāte Donavas upes baseinā: gūti panākumi Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā, bet vēl ir daudz darāmā”
191. punkta 3. ieteikuma d) apakšieteikums. Komisija jau ir veikusi konkrētas darbības, lai īstenotu šo ieteikumu, un tai ir jāturpina šīs darbības arī nākamajā ziņošanas procesā saskaņā ar Nitrātu direktīvu (2020. g.) un Ūdens pamatdirektīvu (2022. g.).
Atbilde. Komisija piekrita šim ieteikumam un norāda, ka tā ir strādājusi, lai iestrādātu uzraudzības un ziņošanas prasības Nitrātu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā.
Īpašais ziņojums Nr. 25/2015 “ES atbalsts lauku infrastruktūrai – iespējas panākt daudz labāku ieguldīto līdzekļu atdevi”
101. punkta 1. ieteikuma b) apakšieteikums. Komisija nav sagatavojusi īpašu norādījumu dokumentu par to, kā samazināt liekā atbalsta risku vai kā izvairīties no citu fondu vienkāršas aizstāšanas ar LAP resursiem. Nav pierādījumu, ka liekais atbalsts būtu efektīvi samazināts 2017.–2020. gada programmās. AGRI ĢD plāno šī stāvokļa sākotnēju novērtējumu, pamatojoties uz 2019. gada starpposma novērtējumu. Komisijai nav pierādījumu, ka valsts līdzekļu aizstāšana ar ERAF līdzekļiem ir gājusi mazumā.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
Ir izveidota paraugprakses apmaiņas platforma, proti, Eiropas tīkls lauku attīstībai, un dalībvalstis to izmanto, jo pašreizējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā rodas arvien jauni projekti un paraugprakses piemēri. Papildu novērtējumus par lieko palīdzību var veikt tikai katrā individuālā gadījumā un programmu novērtēšanas laikā, par ko Komisija ir izdevusi norādījumus.
Turklāt Komisija, pieņemot lauku attīstības programmas pašreizējam 2014.–2020. gada periodam, samazināja pievienotās vērtības negūšanas risku attiecībā uz ES līdzekļiem.
101. punkta 1. ieteikuma d) apakšieteikums. Vēl nav zināms, cik efektīvi bijuši pasākumi, lai nodrošinātu dažādo ES fondu papildināmību pašreizējā plānošanas periodā. Gada īstenošanas ziņojumi būs pieejami tikai 2019. gada otrajā pusē. Mūsu Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2017 ir minēti trūkumi, kas ietekmē partnerības nolīgumus un lauku attīstības programmas nozaru savstarpējas papildināmības un sinerģijas aspektā.
Atbilde. Starp dažādajiem Komisijas dienestiem notiek regulāra saziņa. Kad lauku attīstības programmas tiek apstiprinātas vai grozītas, ar oficiālu starpdienestu konsultāciju starpniecību procesā tiek iesaistīti citi dienesti un tiek ņemts vērā to ieguldījums. Turklāt arī grozījumi partnerības līgumos tiek ieviesti kopīgi. Izvērstajiem 2018. gada īstenošanas ziņojumiem, kas jāiesniedz 2019. gadā, būtu jāsniedz plašāks priekšstats par to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir nodrošināt ES fondu savstarpējo papildināmību. 2018. gada septembrī tika publicēti pārskatīti norādījumi par šiem gada īstenošanas ziņojumiem.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir daļēji īstenots, jo tā īstenošana vēl notiek.
106. punkta 2. ieteikuma b) apakšieteikums. Kopš mūsu 2017. gadā veiktās pēcpārbaudes Komisija nav sniegusi vairāk pierādījumu attiecībā uz papildu mācībām, kas par izmaksu pamatotību organizētas vadošajām iestādēm. Eiropas lauku attīstības tīkla platformā Komisija nav konstatējusi nekādu jaunu labāko praksi administratīvajās procedūrās, ko izmanto izmaksu pamatotības novērtēšanai.
Atbilde. Komisija ir sniegusi vairākas prezentācijas par jaunajām iespējām, kas ieviestas ar Omnibus regulu (Regula (ES, Euratom) 2018/1046) par vienkāršotu izmaksu iespējām. Notika prezentācija Lauku attīstības komitejā un prezentācija Eiropas inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI) seminārā 2018. gada oktobrī, kā arī prezentācija Spānijas maksājumu aģentūru konferencē 2018. gada novembrī. Minētajās prezentācijās notika apspriedes par to, kā vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana var aizstāt vajadzību novērtēt izmaksu pamatotību un kā dalībvalstis var pārvarēt ar šo aspektu saistītās grūtības. Eiropas tīkla lauku attīstībai seminārs ir plānots 2019. gada 20. jūnijā, un tā nosaukums būs “ENRD seminārs “Vienkāršotu izmaksu iespējas – gūtā pieredzes un jaunas iespējas””.
Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots.
109. punkta 3. ieteikuma a) apakšieteikums. Joprojām nepietiekami tiek vākti dati, kas nepieciešami rezultatīvo rādītāju un programmas rezultātu kopumā novērtēšanai. Saskaņā ar Komisijas atbildi saistībā ar kontroles revīziju tā ir paredzējusi 2019. gadā novērtēt “informāciju, kas kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā paredzēto novērtējumu laikā ļaus izdarīt secinājumus par līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderību”.
Atbilde: Komisija ir iecerējusi novērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderīgumu 2014.–2020. gada lauku attīstības programmu ietvaros saskaņā ar kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. pantu). Tas tiks darīts, pamatojoties uz dalībvalstu vidusposma novērtējumiem, kas sniegti 2019. gadā, un ex post novērtējumiem, kas Komisijai būs iesniegti līdz 2024. gada beigām (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 78. pants).
3.5. pielikums – Iepriekšējo ieteikumu izpildes pārbaude saistībā ar darbības rezultātu sistēmas jautājumiem
1. ieteikums.
Komisijai ir jāpārvērš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesību aktos noteiktie augsta līmeņa mērķi darbības mērķos darba programmu līmenī, lai, novērtējot darba programmu un konkursu darbības rezultātus, tos varētu efektīvi izmantot kā dzinuļus rezultātu sasniegšanai.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisija ir izstrādājusi iekšējos norādījumus darba programmu sagatavošanai. Tajos ir noteikts, ka programma “Apvārsnis 2020” tiek īstenota ar darba programmām, kurās nosaka uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus (kas ir viens no nākamajiem procesa posmiem) mērķus, budžetu un termiņus. Turklāt tiek prasīts izmantot rādītājus. kad tas ir iespējams (atkarībā no darbību veida).
Iepriekš minētie norādījumi jau bija noderīgi 2016.–2017. un 2018.–2020. gada darba programmām, kuru izstrādē tika pieliktas papildu pūles, lai nodrošinātu augsta līmeņa mērķu pārnešanu uz operatīvāku līmeni, ieviešot uzlabojumus paredzamās ietekmes paziņojumos par katru uzaicinājumu. Šis darbs tiks turpināts un pastiprināts nākamajā programmā, lai nostiprinātu saikni starp programmas mērķiem un darbībām, kuras tiek īstenotas, uzlabojot intervences loģiku un rādītāju izstrādi (“galvenie ietekmes ceļi”).
Turklāt ar minētajiem norādījumiem ir izveidota arī Stratēģiskā pētniecības un inovāciju grupa (SRIG), kuras mērķis bija nodrošināt politikas saskaņotību programmā “Apvārsnis 2020”, koncentrējoties uz stratēģiskajām prioritātēm un saiknēm ar ES politikas virzieniem. Tā sniedz norādes “Apvārsnis 2020” stratēģiskajai plānošanai un norādījumus par transversāliem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz tādiem pamatelementiem kā rīcība klimata politikas jomā, starptautiskā sadarbība, dzimumu līdztiesība, sociālās un humanitārās zinātnes, u. c.
2. ieteikums.
Komisijai ir sīkāk jāpaskaidro saiknes starp stratēģiju “Eiropa 2020” (2010.–2020. g.), daudzgadu finanšu shēmu (2014.–2020. g.) un Komisijas prioritātēm (2015.–2019. g.), piemēram, stratēģiskās plānošanas un ziņošanas procesā (2016.–2020. g.). Tas pastiprinātu uzraudzības un ziņošanas kārtību un dotu iespēju Komisijai efektīvi ziņot par ES budžeta ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisijas politiskās prioritātes ir skaidri noteiktas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera politiskajās pamatnostādnēs. Tās nodrošina Komisijas rīcības plānu, kas ir pilnīgi saskaņots un savietojams ar Eiropas ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. Prioritāšu un stratēģijas “Eiropa 2020” tvēruma atšķirības atspoguļo Komisijas pienākumu reaģēt uz problēmām, kas radušās vai pastiprinājušās kopš stratēģijas “Eiropa 2020” izstrādes, piemēram, saistībā ar migrāciju.
Sākot no 2016. gada un pamatojoties uz katra Komisijas departamenta sagatavotajiem stratēģiskajiem plāniem, katra Komisijas departamenta gada darbības pārskatos, kā arī ikgadējā vadības un darbības ziņojumā (pieņemts 2017. gada 13. jūnijā) tiek paskaidrots, kā konkrētie mērķi veicina politisko prioritāšu īstenošanu, kā arī tiek papildus precizētas saiknes ar stratēģiju “Eiropa 2020”.
3. ieteikums.
Komisijai visās savās darbībās termini “ieguldījums”, “iznākums”, “rezultāts” un “ietekme” ir jālieto konsekventi un saskaņā ar tās labāka regulējuma pamatnostādnēm.
Atbilde. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir pilnībā īstenots. Komisija ir ieviesusi definīciju kopumu, atjauninot Labāka regulējuma pamatnostādnes, pārskatot Finanšu regulu un Komisijas priekšlikumus par finanšu programmām pēc 2020. gada.
(1) https://www.oecd.org/gov/budgeting/budgeting-and-performance-in-the-eu-oecd-review.pdf
(2) Politika varētu tikt pārskatīta, ņemot vērā norises saistībā ar jauno darba metožu ieviešanu un atkarībā no 2021.–2027. gada DFS sarunu iznākuma.
(3) https://www.oecd.org/gov/budgeting/budgeting-and-performance-in-the-eu-oecd-review.pdf
