Šis priekšlikums attiecas uz grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulā (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (“Izpildes regula” jeb “regula”) 1 . Grozījuma mērķis ir aizsargāt Savienības intereses saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem situācijās, kad trešās valstis pieņem nelikumīgus pasākumus un vienlaikus bloķē strīdu izšķiršanas procesu. Sākotnēji regula nebija izstrādāta tā, lai novērstu šādas situācijas, taču pašreizējās norises, proti, saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumu ieviestās strīdu izšķiršanas bloķēšana, nosaka to, ka Savienībai, lai aizsargātu savas intereses, jārīkojas pēc iespējas ātrāk.

Priekšlikums atbilst Savienības prioritātei panākt, ka efektīvi tiek īstenotas Savienības tiesības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Komisijas politikas pamatnostādnēs ir teikts, ka “mums ir jānodrošina, ka spējam panākt mūsu tiesību ievērošanu, arī izmantojot sankcijas, ja citi partneri bloķē tirdzniecības konflikta risinājumu” 2 , un šis formulējums ir atkārtots misijas vēstulē tirdzniecības komisāram 3 .

Ierosinātais grozījums paplašina Izpildes regulas darbības jomu, lai varētu rīkoties situācijā, kad strīdu izšķiršanas procedūras tiek bloķētas. Lai nodrošinātu Savienības tiesību aizsardzību, šis grozījums ir jāpieņem ļoti ātri. Citas izmaiņas nav ierosinātas ar mērķi veicināt ātru pieņemšanu no līdztiesīgo likumdevēju puses.

Vairāk nekā divus gadus PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB) nav spējusi aizpildīt vakances PTO Apelācijas institūcijā. Tā kā iecelšanas amatā tiek bloķētas, no 2019. gada 11. decembra būs tikai viens Apelācijas institūcijas loceklis. Līdz ar to Apelācijas institūcija no minētā datuma nevarēs izskatīt jaunas apelācijas lietas. PTO dalībvalstis varēs izvairīties no saistošiem nolēmumiem un tādējādi — no savām starptautiskajām saistībām, pārsūdzot kolēģijas ziņojumus. Ja kolēģijas ziņojums tiek pārsūdzēts, bet Apelācijas institūcija nevar darboties, strīds nonāk juridiskā vakuumā un paliek neatrisināts (to dēvē par apelāciju “tukšumā”). Tas nozīmē, ka minētajās situācijās PTO strīdu izšķiršanas sistēma nebūs saistoša. Ja nevarēs panākt starptautiskās tirdzniecības noteikumu efektīvu izpildi, galu galā tiks apdraudētas Savienības ekonomiskās intereses.

Ņemot vērā šo jauno situāciju, Savienība ir intensīvi strādājusi divos virzienos: i) sagatavojot priekšlikumus, lai kliedētu bažas, ko paudusi PTO dalībvalsts, kura bloķējusi iecelšanas amatā, un pēc tam kontaktējoties ar PTO dalībvalstīm 4 , un ii) izstrādājot ārkārtas pasākumus pagaidu risinājuma veidā, kura mērķis, izmantojot arbitrāžu saskaņā ar PTO Vienošanās par strīdu izšķiršanu (VSI) 25. pantu 5 , ir replicēt PTO apelācijas mehānismu līdz brīdim, kad tas tiks atjaunots. Ar šādu pagaidu apelācijas risinājumu tiks saglabāta apelācijas izskatīšana un līdz ar to sagatavots ne tikai galīgais nolēmums pēc tam, kad būs pilnībā pabeigts divu posmu PTO lietu iztiesāšanas process, bet arī nolēmums, ko var izpildīt saskaņā ar PTO noteikumiem. Tas ir pagaidu risinājums, kas paredzēts darbībai laikposmā līdz Apelācijas institūcijas darbības atsākšanai. Tomēr pagaidu risinājums nav automātisks mehānisms, un tam būs vajadzīga citu PTO dalībvalstu individuāla piekrišana.

Pastāv arī risks, ka strīdu izšķiršana attiecībā uz citiem Savienības starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp divpusējiem un reģionāliem, jo īpaši vecākiem nolīgumiem, var tikt apturēta, ja trešā valsts nesadarbojas tā, kā tas ir nepieciešams, lai strīdu izšķiršana darbotos. Piemēram, trešā valsts var neiecelt šķīrējtiesnesi un strīdu izšķiršanai nav paredzēts rezerves mehānisms, lai tomēr varētu turpināt darbu. Šādā situācijā tiks apdraudētas Savienības ekonomiskās intereses, un tām būs nepieciešama aizsardzība tādā pašā veidā, kā izklāstīts iepriekš. Ņemot vērā to, ka Savienība arvien lielāku uzmanību pievērš izpildei, šai situācijai ir vēl lielāka nozīme. Turklāt paredzams, ka strīdu izšķiršana saskaņā ar Savienības divpusējiem un reģionāliem brīvās tirdzniecības nolīgumiem tiks izmantota plašāk, jo vairāk šo nolīgumu kļūs piemērojami un tajos būs paredzētas PTO un citas saistības. Nesen Savienība ir ierosinājusi pirmās trīs šādas lietas.

Pēc Lisabonas līguma Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Izpildes regulu kā kopīgu tiesisko regulējumu Savienības tiesību īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, pamatojoties uz skaidriem un paredzamiem Komisijas rīcības noteikumiem. Līdztiesīgie likumdevēji pilnvaroja Komisiju nekavējoties pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. pantu, ievērojot regulā noteikto darbības jomu un skaidri noteiktos ierobežojumus un kritērijus.

Saskaņā ar regulu Komisija var pieņemt šāda veida tirdzniecības politikas pasākumus: muitas nodokļi, preču importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi publiskā iepirkuma jomā. Šādi pasākumi būtu jāizraugās un jāizstrādā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp to, cik efektīvi ir minētie pasākumi, lai panāktu, ka trešās valstis ievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus, un to, kādas ir pasākumu iespējas nodrošināt atvieglojumus tiem ekonomikas dalībniekiem Savienībā, kurus ietekmē trešo valstu pasākumi, un pamatojoties uz mērķi mazināt negatīvu ekonomisko ietekmi uz Savienību, tostarp attiecībā uz būtiskām izejvielām.

Regulas darbības jomu attiecina uz īstenošanas aktu pieņemšanu, apturēšanu, grozīšanu un izbeigšanu saistībā ar:

Konkrēti attiecībā uz Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar saistošu daudzpusēju un divpusēju strīdu izšķiršanu Komisijai ir pilnvaras ieviest tirdzniecības politikas pasākumus trešās valsts spēkā saglabāta nelikumīga pasākuma gadījumā, jo īpaši, lai Savienības interešu aizsardzības labad rosinātu, ka trešā valsts ievēro noteikumus. Tomēr šādi pasākumi ir iespējami, pamatojoties tikai uz sekmīgi pabeigtām strīdu izšķiršanas procedūrām attiecībā uz trešās valsts pasākumu.

Tādējādi regulā nav paredzētas pilnvaras situācijās, kurās strīdu izšķiršanas procedūras nedarbojas un līdz ar to tās nevar pabeigt, piemēram, situācijās, kad tiek bloķēti strīdu izšķiršanas mehānismi. Ar šo priekšlikumu grozīt Izpildes regulu šī nepilnība tiek novērsta, uz šādām situācijām attiecinot Izpildes regulā paredzētos rīcības ierosinātājus.

Ierosinātā grozījuma galvenais mērķis ir novērst situācijas, kad pēc tam, kad Savienībai ir izdevies iegūt labvēlīgu nolēmumu no PTO strīdu izšķiršanas kolēģijas, process tiek bloķēts, jo otra puse pārsūdz PTO kolēģijas ziņojumu “tukšumā” un nav piekritusi pagaidu apelācijas arbitrāžai saskaņā ar PTO VSI 25. pantu. Šādā gadījumā strīdu izšķiršanas procesa iznākums nebūs saistošs.

Turklāt ierosinātais grozījums attiecas uz līdzīgām situācijām, kas var rasties saistībā ar citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, jo īpaši reģionāliem vai divpusējiem nolīgumiem, ja trešā valsts nesadarbojas tā, kā tas ir nepieciešams, lai strīdu izšķiršana darbotos. Piemēram, trešā valsts var neiecelt šķīrējtiesnesi un arbitrāžai nav paredzēts rezerves mehānisms, lai tomēr varētu turpināt darbu.

Saskaņotības un efektivitātes labad priekšlikums attiecas uz abām situācijām kopā. Abām situācijām ir vieni un tie paši pamatcēloņi, un tām ir vienāda negatīva ietekme uz Savienības ekonomiskajām interesēm. Kopīga iezīme ir tāda, ka Savienībai būtu jāspēj īstenot savas tiesības un tas būtu jādara, cik vien iespējams izmantojot neatkarīgu iztiesāšanu. Ja tas nav iespējams un otra puse ir atbildīga par saistošas neatkarīgas iztiesāšanas bloķēšanu, Savienībai tomēr vajadzētu būt iespējai īstenot savas tiesības.

Šis priekšlikums nodrošina, ka Savienības rīcībā ir nepieciešamie instrumenti tās ekonomisko interešu aizsardzībai, ja tas izrādītos nepieciešams. Rīcības gaita atspoguļo Savienības apņemšanos ievērot multilaterālismu un saistošu neatkarīgu iztiesāšanu.

Ja Savienība izvēlētos neveikt šo darbību, sekas iepriekš aprakstītajās bloķētas strīdu izšķiršanas situācijās būtu tādas, ka Savienība nevarētu laikus aizsargāt savas tiesības. Tas pat varētu radīt stimulu trešām valstīm kavēt iztiesāšanu, ja Savienībai ir tiesības saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko trešā valsts pārkāpj.

Darbs pie regulējuma, kas jau pastāv regulas veidā, nodrošinātu Savienības spēju rīkoties ātri. Ļoti svarīgi ir rīkoties ātri. Tāpēc ir dodama priekšroka šādai rīcības gaitai, tāpat kā pašas regulas loģikai, nevis parastajai likumdošanas procedūrai tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanai katrā atsevišķā gadījumā, kad trešā valsts saglabā spēkā tāda veida pasākumu, kas parasti nonāk strīdu izšķiršanā, bet tā bloķē iztiesāšanas procedūru.

Tirdzniecības politikas pasākumi, kas veikti saskaņā ar regulu, jo īpaši ir vērsti uz to, lai mudinātu trešo valsti izbeigt Savienības tirdzniecības nolīguma pārkāpumu pēc tam, kad Savienība ir veiksmīgi izmantojusi strīdu izšķiršanu. Ierosinātais grozījums rada iespēju Savienībai noteikt pasākumus saskaņā ar regulu, jo īpaši lai veicinātu pārkāpuma izbeigšanu, arī pilnībā neizmantojot strīdu izšķiršanas procedūru tiesā, ja trešā valsts to nepieļauj.

Paredzētie pasākumi būtu saderīgi ar Savienības starptautiskajām saistībām. Saskaņā ar vispārējām starptautiskajām publiskajām tiesībām, ievērojot konkrētus nosacījumus, piemēram, samērīgumu un iepriekšēju paziņošanu, var piemērot pretpasākumus, t. i., pasākumus, kuri citādi būtu pretrunā cietušās puses starptautiskajām saistībām pret valsti, kas ir atbildīga par starptautisko tiesību pārkāpumu, un kuru mērķis ir panākt pārkāpuma izbeigšanu vai tā atlīdzināšanu. Šīs starptautiskās paražu tiesības ir kodificējusi Starptautisko tiesību komisija, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, tās pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesiskām darbībām projektā 6 . Puse, kas veic pretpasākumus, principā netiek atbrīvota no savu saistību izpildes saskaņā ar piemērojamo strīdu izšķiršanas procedūru 7 . Minētie noteikumi ir lex specialis attiecībā uz vispārējo starptautisko tiesību noteikumiem pretpasākumu jomā 8 . Tomēr, ja atbildīgā puse labticīgi nesadarbojas strīdu izšķiršanas procedūrās, tādējādi liedzot cietušajai pusei iespēju pabeigt šādas procedūras, noteikti tiek atjaunota iespēja izmantot pretpasākumus saskaņā ar vispārējo starptautisko publisko tiesību prasībām. Starptautisko tiesību komisija norāda, ka minētā iespēja tiek atjaunota, ja viena puse “labticīgi neīsteno strīdu izšķiršanas procedūras” vai “ja valsts, kas ir puse, nesadarbojas attiecīgās tiesas izveidē” 9 . Šīs ir situācijas, kurās šis grozījums darbotos.

Priekšlikums atbilst Savienības prioritātei panākt, ka efektīvi tiek īstenotas Savienības tiesības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem darbvietu nodrošināšanas un izaugsmes veicināšanas interesēs Savienībā. Ar priekšlikumu spēkā esošais kopīgais tiesiskais regulējums tiek pielāgots šai jaunajai situācijai.

Priekšlikums atbilst pārējiem Savienības politikas virzieniem un tajā atkārtoti uzsvērta Savienības apņemšanās ievērot multilaterālismu un neatkarīgu iztiesāšanu. Priekšlikums ir grozīt spēkā esošo Izpildes regulu, kas jau bija saderīga ar pārējiem Savienības politikas virzieniem.

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs pieņemto pasākumu būtības un nolūka dēļ, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības nolīgumu izpildes nodrošināšana, ir saistīts ar kopējo tirdzniecības politiku. Tāpēc ierosinātā grozījuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.

Neattiecas. Kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvas kompetences joma. Subsidiaritātes principu nepiemēro jomās, kas ir ekskluzīvā kompetencē.

Mērķi ātri aizsargāt Savienības intereses saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem situācijās, kad trešās valstis pieņem nelikumīgus pasākumus un vienlaikus bloķē strīdu izšķiršanas procesu, var optimāli sasniegt, izmantojot Izpildes regulas grozījumu. Grozījums aprobežojas ar divu jaunu ierosinātāju ieviešanu, lai Savienība varētu rīkoties, un tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā mērķa sasniegšanai. Turklāt pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar regulu, jābūt samērīgiem. Attiecībā uz gadījumiem, kad tas neizriet no attiecīgā starptautiskā nolīguma noteikumiem, šajā nolūkā ar grozījumu pievieno skaidru noteikumu. Tas atbilst vispārējo starptautisko tiesību prasībai par to, ka pretpasākumiem jābūt samērīgiem.

Komisija uzskata, ka šis tiesību akta grozījums ir piemērots, jo ar to groza spēkā esošu regulu, kas jau ir pieņemta, pamatojoties uz LESD 207. pantu.

Neattiecas.

Par šo iniciatīvu nav veikta sabiedriskā apspriešana. Ar ierosinātajiem grozījumiem tiks ieviesti vienīgi jauni ierosinātāji regulas izmantošanai attiecībā uz ārkārtas situāciju PTO.

Lai pieņemtu jebkuru tirdzniecības politikas pasākumu saskaņā ar regulu, Komisijai jau ir pienākums veikt informācijas vākšanu un ievērot īstenošanas akta procedūru katrā atsevišķā piemērošanas gadījumā. Vācot informāciju, Komisija meklēs un iegūs informāciju un viedokļus no ieinteresētajām personām par Savienības ekonomiskajām interesēm konkrētās nozarēs, kurās varētu apsvērt pretpasākumus. Komisijai jāņem vērā šī informācija. Komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1843 10 , palīdzēs Komisijai piemērot Izpildes regulu. Komitejā ietilpst Savienības dalībvalstu pārstāvji.

Neattiecas. Attiecīgā informācija ir sniegta turpmāk.

Ņemot vērā jautājuma būtību, proti, tiesību izpildi un īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, attiecībā uz šo iniciatīvu nav veikts ietekmes novērtējums. Šim priekšlikumam nav tiešas ekonomiskas, sociālas vai vides ietekmes, un to pasākumu veids, kurus var pieņemt (katrā gadījumā atsevišķi), neļauj veikt ex ante novērtējumu.

Kā paskaidrots iepriekš, lai pieņemtu jebkuru tirdzniecības politikas pasākumu, Komisijai jau ir pienākums veikt informācijas vākšanu un ievērot procedūru katrā atsevišķā piemērošanas gadījumā. Vācot informāciju, Komisija meklēs un iegūs informāciju un viedokļus no ieinteresētajām personām par Savienības ekonomiskajām interesēm konkrētās nozarēs.

Ar priekšlikumu tiek atjaunots Komisijas pienākums pēc noteikta laikposma pārskatīt regulas darbības jomu. Tāpēc Komisija varēs attiecīgi pārbaudīt grozījuma ietekmi.

Turklāt ar šo priekšlikumu tiek risināta steidzama situācija, un tādēļ ir nepieciešama ātra rīcība.

Neattiecas.

Neattiecas.

Nav.

Ar ierosināto grozījumu tiek nodrošināts mehānisms Savienības tiesību īstenošanai.

Neattiecas.

Priekšlikums aprobežojas ar nedaudzu grozījumu ieviešanu spēkā esošajā Izpildes regulā.

Jaunie noteikumi ir šādi.