EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.11.2019

COM(2019) 608 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums Padomes lēmums,

ar kuru atjaunina sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem

PIELIKUMS

Sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem

1.Preambula

Papildus vispārējai atsaucei uz Kotonū nolīgumu un tā pēctecīgo nolīgumu, īpaša atsauce, cita starpā, būs uz šādiem jautājumiem:

·pušu apņemšanos veicināt un paātrināt ĀKK valstu un ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību, lai sekmētu mieru, labklājību un drošību, un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi;

·pušu apņemšanos ievērot cilvēktiesības, tostarp galvenās darba tiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, kas ir ĀKK un ES partnerattiecību svarīgākie elementi, un labu pārvaldību, kas ir ĀKK un ES partnerattiecību pamatelements;

·pušu apņemšanos ievērot starptautiski saskaņotu principu un noteikumu kopumu, kura mērķis ir veicināt savstarpēji atbalstošas attiecības starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, ieskaitot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam) un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), un atbalstīt Parīzes nolīgumu saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām;

·pušu apņemšanos koncentrēt šīs partnerattiecības uz mērķi samazināt un galu galā izskaust nabadzību atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un uz ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā; tādēļ veidot ĀKK un ES ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, balstoties uz ĀKK valstīs esošajām reģionālās integrācijas iniciatīvām;

·ĀKK un ES ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķis veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, pienācīgi ņemot vērā to politiskās izvēles un attīstības prioritātes un jo īpaši to nabadzības samazināšanas stratēģijas (proti, nabadzības mazināšanas stratēģijas programmas), tādējādi veicinot šo valstu ilgtspējīgu attīstību un dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā ĀKK valstīs;

·pušu apņemšanos atbalstīt reģionālās integrācijas procesu ĀKK valstu grupā un veicināt reģionālo integrāciju kā galveno instrumentu ĀKK valstu integrācijai pasaules ekonomikā;

·pušu apņemšanos stiprināt ekonomisko un tirdzniecības sadarbību un radīt jaunu savstarpējās tirdzniecības dinamiku, lai atvieglotu ĀKK valstu pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku;

·pušu apņemšanos ņemt vērā ĀKK valstu un reģionu atšķirīgās vajadzības un atšķirīgo attīstības līmeni;

·pušu apņemšanos pildīt saistības, ko tās uzņēmušās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un sekmēt PTO mērķu sasniegšanu;

·pušu kopīgo mērķi uzlabot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās un, ievērojot PTO noteikumus un ņemot vērā ĀKK valstu attīstības līmeni un to ekonomiskos, sociālos un vidiskos ierobežojumus, ar kuriem tās saskaras, panākt preču un pakalpojumu tirdzniecības pakāpenisku un abpusēju liberalizāciju;

·pušu apņemšanos nodrošināt, ka Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma ietvaros veiktie pasākumi, un pasākumi, kas veikti EPN ietvaros, ir savstarpēji pastiprinoši.

2.Nolīgumu būtība un darbības joma

EPN mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, pienācīgi ievērojot to politiskās izvēles un attīstības prioritātes, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību un dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā ĀKK valstīs.

Saskaņā ar Kotonū nolīguma 36. panta 1. punkta noteikumiem un attiecīgo noteikumu jaunajā ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumā pēc tam, kad tas kļūs piemērojams, sarunu mērķis ir noslēgt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (“EPN”) ar ĀKK apakšgrupām, kas, ņemot vērā reģionālās integrācijas procesu ĀKK valstīs, noteiktas saskaņā ar Kotonū nolīguma 37. panta 3. punkta noteikumiem un attiecīgā jaunā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma, kad tas būs piemērojams, attiecīgo noteikumu.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ir paredzēti, lai veicinātu pušu ciešāku ekonomisko integrāciju, pakāpeniski likvidējot tirdzniecības šķēršļus to starpā un pilnīgā atbilstībā PTO noteikumiem veicinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās.

EPN atbilst Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma mērķiem un principiem un jo īpaši tā III daļas II sadaļas noteikumiem. Sarunās par EPN jo īpaši ņem vērā pušu dažādos attīstības līmeņus, kā arī ĀKK valstu īpašos ekonomiskos, sociālos un vidiskos ierobežojumus un spēju pielāgoties un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam.

3.Preču tirdzniecība

3.1.Mērķis

EPN mērķis ir atbilstīgi PTO noteikumiem izveidot brīvās tirdzniecības zonas starp pusēm, pamatojoties uz Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma attīstības mērķiem. Tādēļ jāņem vērā, ka turpmāk minētie tirgus piekļuves nosacījumi būtu pieejami tikai šo EPN kontekstā.

3.2.Ievedmuitas nodokļi

·Imports Eiropas Savienībā

EPN balstās uz Kotonū nolīgumā un tā pēctecīgajā nolīgumā patlaban paredzētajiem tirgus piekļuves nosacījumiem un turpina pilnveidot tos. Īpaša kārtība turpmākai tarifu atcelšanai tiks noteikta sarunu gaitā, ievērojot ĀKK valstu esošās un potenciālās eksporta intereses un tirdzniecības liberalizācijas pasākumu ietekmi, jo īpaši attiecībā uz reģionālo integrāciju ĀKK valstīs.

·Imports ĀKK valstīs

Sarunās, kuru galvenais mērķis ir veicināt attīstību ar reģionālās ekonomiskās integrācijas un atbilstīgas politikas palīdzību, tieksies panākt, 1) lai pārejas perioda laikā praktiski visai tirdzniecībai tiktu atcelti muitas nodokļi importam no EK, un 2) to, lai pēc EPN stāšanās spēkā tiktu atcelti visi maksājumi, kuriem ir muitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība.

Tarifu atcelšanas grafiks un galīgais ražojumu klāsts, uz kuriem attieksies ĀKK valstu īstenotā tirdzniecības liberalizācija, atspoguļos ekonomiskos, sociālos un vidiskos ierobežojumus, ar kuriem šīs valstis saskaras, kā arī to spēju pielāgot savas ekonomikas liberalizācijas procesam. Tāpēc pārejas periods, kas ir saderīgs ar Kotonū nolīguma mērķiem, tā pēctecīgo nolīgumu un PTO noteikumiem, tiks piemērots elastīgi, lai ņemtu vērā attiecīgo ĀKK valstu konkrētos ierobežojumus. Tāds pats elastīgums tiks attiecināts uz ražojumu klāstu un ĀKK valstu liberalizācijas saistību izpildes grafiku/ritmu.

Šajā sakarā puses, izskatot katru gadījumu atsevišķi, pārbaudīs eksporta kompensācijas mehānismu iespējamo ietekmi uz tirdzniecības liberalizācijas procesu.

Neatkarīgi no iepriekš minētā, ĀKK valstis Eiropas Savienībai jebkurā laikā piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par vislielākās labvēlības režīmu. Tas neattiecas uz koncesijām, ko ĀKK valstis ir noteikušas citām ĀKK valstīm vai citām jaunattīstības valstīm atbilstīgi reģionālajiem nolīgumiem vai citiem tirdzniecības noteikumiem, kas ir saderīgi ar PTO prasībām.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu un vienošanos, kuras panāktas Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma ietvaros, sarunās tiks ņemtas vērā Eiropas Savienības attālāko reģionu īpašās intereses. Šajā sakarā EPN var īpaši paredzēt konkrētus pasākumus, kas atbalsta šo reģionu ražojumus, ar mērķi īstermiņā integrēt tos reģionālajā tirdzniecībā atbilstīgi PTO noteikumam.

ĀKK valstis apņemas automātiski attiecināt uz visām pārējām attiecīgā EPN pusēm vismaz Eiropas Savienībai piešķirto režīmu, vēlams, pirms tirdzniecības liberalizācijas attiecībā uz Eiropas Savienību.

Ja tirdzniecības liberalizācijas rezultātā rodas nopietnas grūtības, ĀKK valstis, apspriežoties ar Eiropas Savienību, var uz laiku apturēt liberalizācijas grafika piemērošanu un, ja vajadzīgs, pilnīgā atbilstībā PTO noteikumiem pielāgot progresa tempu virzībā uz brīvās tirdzniecības zonas galīgo izveidi.

ĀKK valstu tirdzniecības liberalizācijas plāni un grafiks ir EPN daļa. Tajos iekļauj atbilstošos ražojumu sarakstus, kā arī tarifu atcelšanas grafikus. Sarunu gaitā šie saraksti un grafiki tiks pabeigti.

·Pamatnodokļi

Pamatnodokļi, kuriem jāpiemēro saskaņotie samazinājumi, ir vislielākās labvēlības režīma nodokļi, ko ĀKK valstis faktiski piemēro EPN parakstīšanas dienā. Tie ir noteikti sarakstā, kas pievienots katram EPN.

3.3.Vispārēji noteikumi

Eksporta nodokļi. Visus izvedmuitas nodokļus, ko piemēro tirdzniecībā starp pusēm, atceļ saskaņotā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus.

Kvantitatīvi ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, kurus piemēro eksportam vai importam tirdzniecībā starp pusēm, līdz ar EPN spēkā stāšanos tiek atcelti.

Valsts režīms un fiskālie pasākumi. EPN tiek iekļauts standartnoteikums par valsts režīmu, kas nodrošinās to, ka pušu ražojumi saņem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas ir piešķirts valsts izcelsmes līdzīgiem ražojumiem. Stājoties spēkā EPN, tiek izslēgti jebkādi jau esoši diskriminējoši iekšējie fiskālie pasākumi vai prakse.

Nodokļu izņēmuma klauzula. Saskaņā ar Kotonū nolīguma 52. pantu un tā pēctecīgā nolīguma, kad tas būs piemērojams, attiecīgo nodokļu izņēmuma noteikumu, EPN tiek ietverta nodokļu izņēmuma klauzula.

Mainīgs ātrums. Ja tas ir saderīgi ar attiecīgo ĀKK reģionu integrācijas mērķiem, EPN paredz mainīgu tirdzniecības liberalizācijas ātrumu, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu attīstības līmeni un dažādo integrācijas intensitāti, kāda var būt reģionā atbilstīgi reģiona iekšējās integrācijas procesam.

Pārtikas nodrošinājuma klauzula. Nolīgumā iekļauj noteikumus, kuru mērķis ir pārtikas nodrošinājuma veicināšana saskaņā ar PTO noteikumiem.

Drošības pasākumi. Drošības pasākumu noteikumus piemēro saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem.

Antidempinga pasākumi. Ja viena no pusēm konstatē, ka tirdzniecībā, ko veic otra puse, notiek kaitējumu radošs dempings vai subsidēšana VVTT noteikumu nozīmē, tā saskaņā ar VVTT/PTO noteikumiem un praksi var veikt attiecīgus pasākumus pret šādu praksi. Šajā sakarā Eiropas Savienība īpaši pievērš uzmanību attiecīgo ĀKK valstu ekonomiskajai un sociālajai situācijai.

Stāvokļa saglabāšana. Puses vienojas, ka netiek ieviesti jauni nodokļi un netiek palielināti spēkā esošie nodokļi un ka pēc reģionālās grupas un ES nolīgumu stāšanās spēkā neviena no pusēm neievieš jaunus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

Pārredzamība. Abām pusēm savstarpēji ir jāpaziņo savu muitas tarifu saraksts un visi tajā izdarītie turpmākie grozījumi.

Izņēmumu klauzula. Nolīgumā iekļauj izņēmumu standartklauzulu, kas ļaus veikt pasākumus, piemēram, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzību, izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu u. c., ar nosacījumu, ka šādus pasākumus piemēro saskaņā ar PTO noteikumiem.

Preču klasifikācija. Tirdzniecībā starp pusēm preču klasifikācijai piemēro Harmonizēto sistēmu.

3.4.Izcelsmes noteikumi, administratīvā sadarbība un finansiālā atbildība

Sarunas par izcelsmes noteikumiem, administratīvo sadarbību un finansiālo atbildību pamatojas uz ES standartiem par preferenciāliem izcelsmes noteikumiem un atbilstīgi katram EPN spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem. Šajā sakarā Eiropas Savienība izvērtē visus ĀKK valstu iesniegtos īpašos lūgumus grozīt izcelsmes noteikumus, kuru mērķis ir vienkāršot spēkā esošos noteikumus un uzlabot pašreizējo tirgus pieejamību ĀKK valstīm. 

Nolīgums pilnvaro līgumslēdzējas puses veikt attiecīgus pasākumus administratīvās sadarbības trūkuma vai nepareizas pārvaldības gadījumā. Attiecībā uz jautājumu par muitas nodokļu zaudējumiem, kas saistīti ar preferenciālā importa nepareizu pārvaldību, attiecīgus pasākumus varētu noteikt, pamatojoties uz Padomes horizontālu lēmumu.

3.5.Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un krāpšanas apkarošanas pasākumi

Sarunu mērķis ir vienkāršot visas ar importu un eksportu saistītās prasības un procedūras, jo īpaši tās, kuras attiecas uz muitas procedūrām, importa licencēšanu, muitas vērtības noteikšanu, tranzīta noteikumiem un pirmsnosūtīšanas inspekciju, ņemot vērā augstākos starptautiskos standartus un saderībā ar PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma noteikumiem. Nolīgumā iekļauj protokolu par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās. Tas ietver arī krāpšanas apkarošanas klauzulu, lai novērstu tarifa preferenču ļaunprātīgu izmantošanu.

4.Pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi

4.1.Darbības joma

Nolīgums nodrošina pakāpenisku un abpusēju pakalpojumu tirdzniecības un investīciju liberalizāciju ar mērķi garantēt tirgus piekļuves iespēju salīdzināmu līmeni, kas atbilst attiecīgajiem PTO noteikumiem, jo īpaši GATS V pantam, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu attīstības līmeni. [Nolīgumi paredz audiovizuālo pakalpojumu atsevišķu izskatīšanu īpašos nolīgumos par sadarbību kultūras jomā un starp pusēm. Šie nolīgumi nodrošina iespēju Eiropas Kopienai / Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī ĀKK valstīm, saglabāt un attīstīt savu spēju izstrādāt un īstenot savu kultūras un audiovizuālo politiku kultūras daudzveidības saglabāšanai, vienlaikus atzīstot, saglabājot un veicinot ĀKK kultūras vērtības un identitāti, sekmēt starpkultūru dialogu, uzlabojot tirgus piekļuves iespējas šo valstu kultūras precēm un pakalpojumiem saskaņā ar Kotonū nolīguma 27. panta noteikumiem un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams..

Puses vienojas, ka pēc nolīgumu starp reģionālo grupu un Eiropas Savienību stāšanās spēkā neviena no pusēm neieviesīs jaunus diskriminējošus pasākumus.

Liberalizācijas process notiks asimetriski. Saskaņā ar GATS noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz jaunattīstības valstu līdzdalību liberalizācijas nolīgumos, ĀKK valstīm — atkarībā no to attīstības līmeņa gan vispārējā ziņā, gan nozarēs un apakšnozarēs — tiks atļauta zināma elastība.

Attiecībā uz Eiropas Savienību pārejas periods nepārsniegs 10 gadus.

Attiecībā uz ĀKK pusi — pārejas periods, kas ir saderīgs ar Kotonū nolīguma mērķiem, tā pēctecīgo nolīgumu un PTO noteikumiem, tiks piemērots elastīgi, lai ņemtu vērā attiecīgo ĀKK valstu konkrētos ierobežojumus.

ĀKK valstis, kas pieder pie EPN, apņemas savstarpēji piemērot vismaz tādu pašu kārtību, kādu tās piemēro Eiropas Savienībai.

EPN atkārtoti apstiprinās saistības, kas uzņemtas saskaņā ar Kotonū nolīguma 42. pantu un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams.

4.2.Praktiski noteikumi

Sarunas var tikt atliktas, ja to attaisno īpaši ekonomiskie, sociālie un vidiskie ierobežojumi, ar ko saskaras ĀKK valstis. Šādā gadījumā EPN sarunu gaitā puses regulāri izvērtē situāciju. Tās nodrošina, ka šo sarunu sagatavošanas posms tiek aktīvi izmantots, lai sagatavotos sarunām, jo īpaši, mobilizējot pietiekamu atbalstu pakalpojumu attīstībai saskaņā ar Kotonū nolīguma noteikumiem un jo īpaši tā 41. panta 5. punktu un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams.

5.Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

EPN atkārtoti apstiprinās saistības, kuras puses ir uzņēmušās saskaņā ar Kotonū nolīguma II pielikuma 12. pantu un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams.

Lai stiprinātu un attīstītu finanšu tirgus, puses centīsies vienoties par kapitāla tirgus plašāku atvēršanu papildus tiešajiem ieguldījumiem, vienlaikus ievērojot spēkā esošos monetāros nolīgumus un ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu.

Nolīgumos ietvers klauzulu, kurā paredzēta iespēja pārskatīt šo nodaļu, lai nodrošinātu saskaņotību starp pienākumiem, kas uzlikti saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un citiem attiecīgiem nolīgumiem, tostarp saistībām saskaņā ar GATS.

6.Ar tirdzniecību saistītas jomas

6.1.Vispārīgie jautājumi

Ar EPN tiks vēlreiz apstiprinātas attiecīgās saistības, kuras puses ir uzņēmušās saskaņā ar Kotonū nolīgumu 1 un tā pēctecīgo nolīgumu, jo īpaši attiecībā uz konkurences politiku, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību (tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm), standartizāciju un sertifikāciju, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, tirdzniecību un vidi, tirdzniecību un darba standartiem, patērētāju politiku un patērētāju veselības aizsardzību. Šie noteikumi tiks pārskatīti, ņemot vērā nākamo daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus.

6.2.Konkrētas jomas

Turklāt uz šādām jomām attiecas zemāk minētais:

Investīcijas. Saskaņā ar mērķi “samazināt un galu galā izskaust nabadzību atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim” (un attiecībā uz Kotonū nolīguma 1., 29., 75. – 78. pantu un II pielikumu un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams), puses vienojas izveidot tiesisko regulējumu, kas atvieglo, uzlabo un veicina savstarpēji izdevīgas ilgtspējīgas investīcijas. Šis regulējums balstīsies uz nediskriminācijas, atklātības, pārredzamības un stabilitātes principiem.

Ja abas puses uzskata par vajadzīgu, tad atkarībā no papildus valstij vai reģionam paredzētajām sarunu direktīvām, var apspriest ieguldījumu aizsardzības noteikumus, kuros iestrādāti labākie rezultāti, kas gūti kompetentos starptautiskos forumos vai divpusējās sarunās. Šiem noteikumiem būtu jānodrošina ieguldītāju un ieguldījumu stingra aizsardzība, vienlaikus pilnībā saglabājot Pušu tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus.

Publiskais iepirkums. EPN mērķis ir nodrošināt iepirkuma noteikumu un metožu pilnīgu pārredzamību visos valdības līmeņos, ievērojot Nolīguma par valsts iepirkumu (PTO) principus. Turklāt puses centīsies pakāpeniski liberalizēt savus iepirkuma tirgus, pamatojoties uz nediskriminācijas principu un ņemot vērā savu attīstības līmeni.

Standarti, tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana. EPN ir jāietver visaptveroša nodaļa par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), kas pamatojas uz PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā un pārsniedz to.

Sanitārie un fitosanitārie standarti. EPN ir jāietver visaptveroša nodaļa par sanitāriem un fitosanitāriem standartiem (SPS), pamatojoties uz PTO Līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

Datu aizsardzība. EPN tieksies likvidēt šķēršļus personas datu brīvai apritei starp pusēm, ko rada personas datu pienācīgas aizsardzības trūkums, cita starpā apmainoties ar informāciju un ekspertiem.

Intelektuālā īpašuma tiesības. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem būtu jārada intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, jomā atbilstošs, līdzsvarots un efektīvs aizsardzības līmenis un jānodrošina civiltiesību un robežu īstenošanas noteikumi.

Tirdzniecība un konkurence. EPN būtu jācenšas ar līdz minimumam samazināt konkurences kropļojumus, pieņemot noteikumus par konkurences politiku, subsīdijām un valsts uzņēmumiem. Šie noteikumi nekavēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība. EPN būtu jāievēro attiecīgie starptautiski pieņemtie principi un noteikumi par darbaspēku (tostarp dzimumu diskriminācijas aizliegumu) un tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības vides aspekti, tostarp ilgtspējīga zivsaimniecība un klimata pārmaiņas, jo īpaši Parīzes nolīgums. Lai šo noteikumus efektīvi īstenotu un uzraudzītu, EPN būtu jāietver noteikumi un mehānisms jebkuru strīdu risināšanai, kas izcēlušies starp pusēm.

Dialogs par lauksaimniecību. Ņemot vērā lauksaimniecības nozares nozīmi ĀKK valstu sociāli ekonomiskajā attīstībā un pārtikas nodrošinājumā, EPN var paredzēt dialogu par lauksaimniecību (lauksaimniecības partnerība), kas var aptvert tādus jautājumus kā preču un reģionālo vērtību ķēdes, jaunu tehnoloģiju izmantošana un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas.

6.3.Īstenošana

EPN padome (sk. 8. punktu), kurai palīdz Apvienotā īstenošanas komiteja, kuras sastāvā ir vecākie tehniskie eksperti, uzraudzīs šo noteikumu īstenošanu. Apvienotā īstenošanas komiteja tiksies regulāri un vismaz reizi gadā. Tā sagatavo gada ziņojumus, kuros novērtē gūtos panākumus un formulē ieteikumus pasākumiem turpmākajam sekmēm, cita starpā, attīstības sadarbības nodrošināšanu atbilstīgi Kotonū nolīgumam un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgajam noteikumam, kad tas būs piemērojams.

7.Papildināmība

EPN un ĀKK partneru attīstības stratēģijas (jo īpaši nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumenti (PRSP)) ir savstarpēji atbalstoši. Jo īpaši, lai veicinātu EPN mērķu sasniegšanu, ĀKK puses apņemas savās attīstības stratēģijās pilnībā integrēt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus; ES — attiecībā uz savu attīstības sadarbības stratēģiju rīkojas tāpat. Tas ietvertu atbalsta veicināšanu privātā sektora attīstībai, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp dzimumu dimensiju. Valsts un reģionālo indikatīvo programmu ietvaros tās apņemas piešķirt šim mērķim atbilstošus resursus saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams.

8.Institucionālais satvars

Par katru EPN tiks izveidota Apvienotā EPN padome, kas veiks šādas funkcijas:

–nodrošina, ka EPN darbojas pareizi;

–pēta pušu ekonomisko un tirdzniecības sadarbības attīstību;

–meklē piemērotas metodes, lai novērstu problēmas, kas varētu rasties EPN aptvertajās jomās, īpaši attiecībā uz EPN attīstības mērķu sasniegšanu;

–apmainās ar atzinumiem un sniedz ieteikumus par jebkuru jautājumu, kas skar kopīgas ar ekonomisko un tirdzniecības sadarbību saistītas intereses, tostarp turpmākiem EPN pareizas īstenošanas pasākumiem, un jo īpaši nepieciešamību nodrošināt attīstības sadarbību saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams.

Par kopīgo EPN Padomes sanāksmju sastāvu, biežumu, darba kārtību un norises vietu vienojas, pusēm apspriežoties.

EPN Padomei būs pilnvaras pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, uz kuriem attiecas EPN. Tā ziņos Ministru padomei, kas izveidota saskaņā ar Kotonū nolīguma 15. pantu un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams, par vispārsvarīgiem jautājumiem attiecībā uz visu ĀKK valstu grupu un Eiropas Savienību.

EPN būtu jānodrošina regulāras apspriešanās un saziņa ar pilsonisko sabiedrību.

9.Nobeiguma noteikumi

EPN ir iekļauta:

–nodaļa par strīdu izšķiršanu un klauzula par neizpildīšanu, kā arī noteikumus, kas atbilst Kotonū nolīguma 96. un 97. pantam un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgajam noteikumam, kad tas būs piemērojams. Strīdu izšķiršanas noteikumi par tirdzniecību vai ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem neietekmēs pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO noteikumiem, jo īpaši Vienošanos par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu;

–klauzulu par turpmāko attīstību, kas paredz, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumus var paplašināt, jo īpaši ar pievienošanos, vai apvienot, ņemot vērā reģionālās integrācijas progresu;

–noteikumu par to stāšanos spēkā, ilgumu (beztermiņa), izbeigšanu, paziņojumu, kas vajadzīgs par denonsēšanu, un teritoriālās piemērošanas klauzulu.

EPN nolūkā puses no ĀKK puses nozīmē reģionālo grupu vai tās dalībvalstis, vai reģionālo grupu un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām. EPN attiecas arī uz pasākumiem, ko veic jebkura valsts, reģionāla vai pašvaldības iestāde pušu teritorijā.

10.Sarunu struktūra un organizācija

Saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgo noteikumu, kad tas būs piemērojams, sarunu risināšanas periods tiks izmantots arī spēju veidošanai ĀKK valstu publiskajā un privātajā sektorā, lai uzlabotu to spēju noteikt un īstenot piemērotas reģionālās un daudzpusējās tirdzniecības stratēģijas un politiku. Tā ietvers pasākumus, konkurētspējas uzlabošanai, lai stiprinātu reģionālās organizācijas un atbalstītu reģionālās tirdzniecības integrācijas iniciatīvas, vajadzības gadījumā palīdzot koriģēt budžetu un īstenot fiskālo reformu, kā arī, lai modernizētu infrastruktūru un uzlabotu investīcijas. Šos pasākumus uzraudzīs reģionālās sagatavošanas darba grupas, kuras sarunu sākumā kopīgi izveidos reģionālā grupu, kas piedalās EPN sarunās, un Eiropas Savienība. Reģionālās sagatavošanas darba grupas cita starpā sniegs ierosinājumus, kas jāņem vērā valsts un reģionālā līmeņa plānošanas dialogā starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm.

Lai nodrošinātu, ka nevalstiskie dalībnieki ES un ĀKK valstīs tiek informēti un uzklausīti attiecībā uz sarunu saturu un ka tiek nodrošināta koordinācija ar pašreizējiem ĀKK un ES dialogiem, tiks izveidoti atbilstīgi mehānismi.

(1)    Kotonū nolīguma 45. līdz 51. pants un 78. pants un tā pēctecīgā nolīguma attiecīgais noteikums, kad tas būs piemērojams.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.11.2019

COM(2019) 608 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru atjaunina sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem laikposmā no 2002. līdz 2014. gadam ir risinājusi sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Šīs sarunas ES risināja, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 12. jūnijā piešķirtajām plašajām pilnvarām un sarunu norādēm (9930/02).

Tomēr vairāku apstākļu dēļ, tostarp partneru ierobežotās jaudas dēļ, noslēgtie un īstenotie nolīgumi šobrīd galvenokārt attiecas tikai uz preču tirdzniecību. Citas jomas (piemēram, pakalpojumi, investīcijas un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) nolīgumos netika iekļautas, bet tika skaidri minētas tā dēvētajās pārskatīšanas klauzulās turpmākai pārskatīšanai. Šāda situācija nozīmē to, ka pašreizējie EPN nav pilnībā pielāgoti ne 21. gadsimta tirdzniecības realitātei, ne arī ES un attiecīgo partnervalstu interesēm. Tādēļ iespējams, ka turpmākajos gados radīsies interese “padziļināt” šos nolīgumus, lai tajos ietvertu arī tādas jomas kā pakalpojumus, investīcijas, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, intelektuālā īpašuma tiesības, konkurences politiku un publisko iepirkumu.

Šobrīd ĀKK valstīs un reģionos 31 valsts īsteno septiņus dažādus EPN.

Piecas no šīm valstīm, kuras patlaban Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā (ADĀ) (Maurīcija, Madagaskara, Seišelas, Zimbabve un kopš neilga laika arī Komoru salas) īsteno pagaidu EPN, ir lūgušas sākt sarunas, pamatojoties uz pārskatīšanas klauzulu. Mērķis ir visaptveroša nolīguma izveide, kas palīdzēs tām izmantot iespējas, ko sniedz globālās vērtības ķēdes. 2019. gada 2. oktobrī Maurīcijā sākās sarunas par šādu visaptverošu nolīgumu.

Turpmākās sarunas ar ĀKK valstīm un reģioniem, tostarp ar ADĀ, notiks, pamatojoties uz spēkā esošajām Padomes 2002. gadā noteiktajām sarunu norādēm, kas pievienotas tās atļaujai sākt sarunas. Pašreizējās 2002. gada norādes pēc būtības jau ir visaptverošas un aptver gandrīz visas ar tirdzniecību saistītās jomas. Tomēr šobrīd tās ir daļēji novecojušas formulējuma ziņā, un tā kā tirdzniecība visā pasaulē attīstās, tām trūkst saskaņotības ar jaunākajām ES politikas iniciatīvām un prioritātēm, piemēram, ar mūsu pastiprināto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības politiku. 

Tāpēc Padome lūdza atjaunināt 2002. gadā pieņemtās sarunu norādes, lai šo norāžu formulējumu un saturu saskaņotu ar jaunākajām norisēm un politikas virzieniem ar tirdzniecību saistītās jomās, jo īpaši ar Eiropas Komisijas 2015. gada paziņojumu “Tirdzniecība visiem” un programmu 2030. gadam, kurā iekļauti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, kā arī ar Parīzes nolīgumu, ko starptautiskā sabiedrība pieņēma 2015. gadā, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Tādējādi šī iniciatīva ir ieguldījums paziņojuma “Tirdzniecība visiem” īstenošanā, un tā vienlaikus ņem vērā patlaban notiekošās sarunas par partnerattiecību nolīgumu, kas gaidāms pēc Kotonū nolīguma beigām. To, kā svarīgu sastāvdaļu, ņēma vērā arī Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansē, ko Komisijas priekšsēdētājs uzsāka 2018. gada septembrī, un ārējo investīciju plānā.

Šīs iniciatīvas tiešais mērķis ir nodrošināt Komisiju ar tādām atjauninātām sarunu norādēm ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar ĀKK valstīm un reģioniem, kuras ir saskaņotas ar pašreizējo ES sarunu risināšanas praksi, un kuras nodrošina, ka turpmāk sarunās ar ĀKK valstīm un reģioniem tiek risinātas pašreizējās tirdzniecības problēmas.

Vispārējais mērķis ir risināt sarunas ar ĀKK valstīm un reģioniem par aktuāliem un mūsdienīgiem tirdzniecības nolīgumiem, kas veicinās tirdzniecību un investīcijas, kā arī atbalstīs šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētās politikas jomā

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Īpašas apspriešanās ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām nav paredzētas, jo formulējuma atjaunināšana ir ierobežota.

Tomēr Komisija apspriedīsies ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām par atsevišķām sarunām, kuras nākotnē varētu risināt saskaņā ar atjauninātajām sarunu norādēm.

Jo īpaši saistībā ar gaidāmajām sarunām ar ADĀ ekonomisko partnerattiecību nolīguma valstīm tiks sākts ilgtspējas ietekmes novērtējums (IIN), lai plaši apspriestos ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām gan ES, gan ADĀ reģionā, par to, kāda varētu būt nolīgumā iekļaujamo jauno tirdzniecības tematu iespējamā ietekme. Sākotnējās diskusijas ir sāktas 2019. gada oktobrī, un IIN notiks paralēli sarunām, lai novērtējumu iekļautu šajā procesā.

IIN ir platforma sistemātiskam dialogam starp ieinteresētajām personām un tirdzniecības sarunu dalībniekiem, kurā notiek padziļināta apspriešanās, kur iespēja piedalīties dota visām ieinteresētajām personām.

Galvenās ieinteresētās personas, ar kurām jāapspriežas IIN ietvaros, būs publiskā sektora, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu, sociālo partneru un akadēmisko aprindu pārstāvji.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (sarunu norādēm)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar kuru atjaunina sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)2002. gada 12. jūnijā Eiropas Savienības Padome pieņēma norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem.

(2)Ar ĀKK valstīm un reģioniem noslēgtie EPN ietver pārskatīšanas klauzulas šo nolīgumu turpmākai pārskatīšanai.

(3)Tirdzniecība visā pasaulē attīstās, tāpēc sarunu norādes ir nepieciešams atjaunot, lai izveidotu precīzāku satvaru jaunām sarunām, kas balstītos uz nesenajām ES politikas iniciatīvām un prioritātēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

pants

Atbilstīgi pielikumā noteiktajam groza Komisijai adresētās sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    LES 21. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

(2)     http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/expert-groups/  

(3)     http://trade.ec.europa.eu/civilsoc/meetdetails.cfm?meet=11531