EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.11.2019
COM(2019) 575 final
2019/0248(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 31. sesijā attiecībā uz grozījumu pieņemšanu Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30)) un Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (FMT:ItalicHSSC) (Rezolūcija A.1120(30))
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 31. sesijā, kura norisināsies no 2019. gada 25. novembra līdz 4. decembrim Londonā, saistībā ar iecerēto
·grozījumu pieņemšanu par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem;
·ostas valsts kontroles kārtības pieņemšanu (2019), kā arī
·Apsekojumu pamatnostādņu, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC pamatnostādnes), grozījumu pieņemšanu.
1.Priekšlikuma konteksts
1.1.Konvencija par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO)
Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir izveidota ar Konvenciju par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (“Nolīgums”), un tās mērķis ir nodrošināt mehānismu valdību sadarbībai valdības regulējuma un prakses jomā, kas attiecas uz dažādiem tehniskiem jautājumiem, kuri ietekmē ar starptautisko tirdzniecību saistītu kuģošanu, un aicināt plaši ieviest augstākos iespējamos standartus jautājumos, kuri attiecas uz kuģošanas drošību, navigācijas efektivitāti un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli, tādējādi veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; SJO arī nodarbojas ar attiecīgiem administratīviem un juridiskiem jautājumiem.
Nolīgums stājās spēkā 1958. gada 17. martā.
Visas dalībvalstis ir Nolīguma puses.
1.2.Starptautiskā Jūrniecības organizācija
Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas atbildīga par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu. Tā ir iestāde, kas nosaka globālos standartus starptautiskās kuģniecības drošības, drošuma un ekoloģisko raksturlielumu jomā. Tās galvenais uzdevums ir izveidot taisnīgu un efektīvu, vispārpieņemtu un visaptveroši īstenotu kuģniecības nozares tiesisko regulējumu.
Visas dalībvalstis ir SJO dalībnieces. Eiropas Komisijai kopš 1974. gada Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) ir novērotājas statuss, kas pamatojas uz “Starpvaldību jūrniecības konsultatīvās organizācijas (IMCO) un Eiropas Kopienu Komisijas vienošanos par sadarbību jautājumos, par ko ir abpusēja interese”.
Organizācijā var iesaistīties jebkura valsts. Asambleju veido visas dalībnieces. Asamblejas kārtējās sesijas notiek reizi divos gados. Asambleja ir SJO pārvaldības struktūra. Asambleja nosaka darba programmu un balso par budžetu, kurā visas dalībnieces veic iemaksu. Turklāt Asambleja var ieteikt dalībniecēm pieņemt tādus noteikumus un pamatnostādnes par kuģošanas drošību, kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli un citiem ar kuģošanas ietekmi uz jūras vidi saistītiem jautājumiem, kuri SJO uzticēti ar starptautiskiem instrumentiem vai saskaņā ar tiem, vai šādu noteikumu un pamatnostādņu grozījumus. Asamblejas sanāksmēs kvorumu veido dalībnieču vairākums, izņemot asociētās dalībnieces.
1.3.Paredzētie SJO Asamblejas akti
SJO Asamblejas 31. sesijas (A 31) laikā no 2019. gada 25. novembra līdz 4. decembrim tai ir jāpieņem:
grozījumi par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem;
ostas valsts kontroles kārtība (2019); kā arī
grozījumi Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC pamatnostādnes).
Paredzēto aktu mērķi ir attiecīgi šādi:
1.atjaunināt pašreizējos līdzekļus, ar ko testē laikapstākļu iedarbību uz materiāliem, svītrojot novecojušu un reti izmantotu ogles loka ierīci;
2.atjaunināt pašreizējo 2017. gada ostas valsts kontroles kārtību, ietverot atsauci uz SJO struktūru vēlāk pieņemtiem pasākumiem (SJO Asamblejas 30. sesija, Jūras vides aizsardzības komitejas 72., 73. un 74. sesija un Kuģošanas drošības komitejas 99., 100. un 101. sesija), kā arī grozīt 8. un 11. papildinājumu un pievienot jaunu 18. papildinājumu, kā arī
3.atjaunināt Apsekojumu pamatnostādnes, lai atspoguļotu nesenos grozījumus obligātajos instrumentos, galvenokārt Balasta ūdeņu konvencijā, kā arī dažu elementu grozījumus SOLAS un MARPOL konvencijā, piemēram, attiecīgi par īpašas kategorijas telpām pasažieru kuģos un paziņojumiem par atbilstību degvieleļļas patēriņam.
2.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
2.1.Grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem
Kuģošanas drošības komitejas 101. sesijā (MSC 101) tika atgādināts, ka komitejas iepriekšējā sesijā, ņemot vērā ES dalībvalstu un Komisijas iesniegto dokumentu MSC 100/19/4, ar kuru ierosina grozījumus Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, komiteja piekrita 4.10. punktā svītrot vārdus “ogles loka” un lūdza SJO Sekretariātam sagatavot attiecīgu Asamblejas rezolūcijas projektu apstiprināšanai MSC 101 nolūkā iesniegt to pieņemšanai A 31 (MSC 100/20, 19.14. un 19.15. punkts). Tika pausti viedokļi, ka termina svītrošana varētu padarīt noteikumu pārāk neskaidru.
Komiteja, ņēmusi vērā iespēju, ka A 31 var tikt iesniegti attiecīgi priekšlikumi, lai novērstu iepriekšminētās bažas, apstiprināja Asamblejas rezolūcijas projektu grozījumiem par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem (Rezolūcija A.658(16)).
Grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem ir formulēti SJO dokumenta MSC 101/24 27. pielikumā. Kuģošanas drošības komitejas 101. sesijas ziņojuma (MSC 101/24) 14.41. punktā norādīts, ka grozījumus paredzēts pieņemt SJO Asamblejas 31. sesijā (A 31).
2.2.Grozījumi ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30))
SJO ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A1119(30)) kā papildinājumi galvenajam dokumentam ir ietvertas pamatnostādnes par konkrētiem jautājumiem. SJO aktu īstenošanas apakškomitejas 5. sesijā (III 5) tika panākta vienošanās par ostas valsts kontroles kārtības pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz 2. papildinājumu – Pamatnostādnes kuģu aizturēšanai (sk. SJO dokumenta III 5/15 5.34. punktu), un tika paredzēts to sīkāk izstrādāt starpsesiju periodā nolūkā iesniegt ostas valsts kontroles kārtības (2019) projektu, kā arī rezolūcijas projektu izskatīšanai III 6 pirms iespējamas tiešas iesniegšanas izskatīšanai A 31 nolūkā tos pieņemt, ja tos apstiprina komitejas.
Kuģošanas drošības komitejas 101. sesijā (MSC 101) komiteja norādīja, ka III 5 ostas valsts kontroles kārtības (2017) (Rezolūcija A.1119(30)) 8. papildinājuma (Pamatnostādnes ostas valsts kontroles amatpersonām (PSCO) par ISM kodeksu) un 11. papildinājuma (Pamatnostādnes PSCO par jūrnieku sertificēšanu, apkalpes komplektēšanu un atpūtas stundām) grozījumu projekts tehniskai pārskatīšanai un III 6 konsultēšanai nosūtīts Cilvēkfaktoru, apmācības un sardzes pildīšanas apakškomitejas 6. sesijai (HTW 6). MSC 101 tika panākta vienošanās, ka attiecīgos HTW 6 rezultātus nosūtīs apsvēršanai III 6, kad tā gatavos Asamblejas rezolūcijas projektu par ostas valsts kontroles kārtību (2019). Pēc tam komiteja pilnvaroja III 6 ziņot par darba rezultātiem tieši Asamblejas 31. sesijai (A 31), lai minētā Asambleja tos varētu pieņemt (sk. SJO dokumenta MSC 101/24, 10.15.3. punktu).
III 6 pārskatīja un galīgajā redakcijā sagatavoja iepriekšminētā 7. un 11. papildinājuma grozījumus un pēc MEPC 74 pieprasījuma ietvēra jaunu 18. papildinājumu “Rezolūcija MEPC.321(74) par 2019. gada ostas valsts kontroles pamatnostādnēm saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 3. iedaļu”, kas ir saistīts ar 2020. gada maksimāli pieļaujamo sēra saturu un aizliegumu no 2020. gada 1. marta pārvadāt prasībām neatbilstīgu sadedzināšanai paredzētu degvieleļļu, ko izmanto piedziņas vai darbību nodrošināšanai uz kuģa. Tā atjaunināja 19. papildinājumu attiecībā uz to aktu sarakstu, kas attiecas uz ostas valsts kontroles kārtību, lai atspoguļotu norises pēc ostas valsts kontroles kārtības (2017) pieņemšanas.
III 6 apstiprināja ostas valsts kontroles kārtības (2017) grozījumus un pilnvaroja nosūtīt tos pieņemšanai A31. Rezolūcijas A.1119(30) par ostas valsts kontroles kārtību pārskatīšana ir formulēta SJO dokumenta III 6/15 XX pielikumā. III 6 ziņojuma (III 6/15) XX punktā norādīts, ka grozījumus paredzēts pieņemt SJO asamblejas 31. sesijā (A 31).
2.3.Grozījumi Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (Rezolūcija A.1120(30))
SJO aktu īstenošanas apakškomitejas 5. sesijā (III 5) apakškomiteja atgādināja, ka tās iepriekšējā sesijā tā izveidoja Saziņas grupu Apsekojumu pamatnostādņu, ko paredz HSSC, pārskatīšanai un sastādīja neizsmeļošu pienākumu sarakstu atbilstoši aktiem, kas attiecas uz SJO aktu īstenošanas kodeksu (III kodekss), lai turpinātu atjaunināt Apsekojumu pamatnostādnes, ietverot tajās prasības, kas izriet no grozījumiem attiecīgajos SJO aktos, kuri stājas spēkā līdz un ieskaitot 2019. gada 31. decembri, nolūkā iesniegt Apsekojumu pamatnostādņu, ko paredz HSSC, grozījumu projektu pieņemšanai A 31. Šie grozījumi attiecībā uz SOLAS ietver īpašas kategorijas telpas pasažieru kuģos un attiecībā uz MARPOL – paziņojumus par atbilstību degvieleļļas patēriņam saistībā ar SEG datu vākšanu. Nākamajā, t. i., 101. Kuģošanas drošības komitejas sesijā (MSC 101), komiteja, ņēmusi vērā III 5 rezultātus un apzinājusi dažus neatrisinātus jautājumus, pilnvaroja III 6 ziņot par tās darba rezultātiem tieši Asamblejas 31. sesijai (A 31), lai Asambleja tos varētu pieņemt (sk. SJO dokumenta MSC 101/24, 10.15.1. punktu).
III 6 apsvēra HSSC pamatnostādņu grozījumus un pilnvaroja nosūtīt tos pieņemšanai A 31. Grozījumi Rezolūcijā A.1120(30) par Apsekojumu pamatnostādnēm, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC), ir formulēti SJO dokumenta III 6/15 XX pielikumā. III 6 ziņojuma (III 6/15) XX punktā norādīts, ka grozījumus paredzēts pieņemt SJO asamblejas 31. sesijā (A 31).
2.4.Attiecīgie ES tiesību akti un ES kompetence
2.4.1.Grozījumi par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem
Atstarojoši materiāli uz glābšanas līdzekļiem attiecas uz kuģu aprīkojumu, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK darbības jomā. Uz atstarojošiem materiāliem attiecas noteikumi, kas iekļauti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/773 (2018. gada 15. maijs) par kuģu aprīkojumam piemērojamām projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām un testēšanas standartiem un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/306. Jo īpaši minētajā īstenošanas regulā ir norādīta atsauce uz SJO Rezolūciju A.658(16) “Atstarojošu materiālu izmantošana un uzstādīšana glābšanas līdzekļiem”. Tādējādi visiem šīs SJO rezolūcijas un tai secīgu dokumentu grozījumiem būs tieša ietekme uz minētās regulas prasībām.
2.4.2.Grozījumi ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30))
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OVK direktīva) attiecas uz starptautisku standartu piemērošanu attiecībā uz tādu kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem, kuri izmanto Savienības ostas un kuģo dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos. OVK direktīvas mērķis ir samazināt standartiem neatbilstīgu kuģošanu dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos. Sertifikātus un dokumentus, tostarp uzskaites grāmatiņas, pārbauda OVK amatpersonas. Jāņem vērā, ka OVK direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāpiemēro Parīzes saprašanās memoranda (SM) pamatnostādnes, un ka tajā nav atsauču uz SJO pamatnostādnēm, kuru pamatā ir Parīzes SM pamatnostādnes, bet kuras var būt atšķirīgas. Tāpēc ES ir kompetence šajā jomā, bet SJO OVK pamatnostādņu juridiskā ietekme uz ES tiesību aktiem labākajā gadījumā ir netieša.
2.4.3.Grozījumi Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (Rezolūcija A.1120(30))
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, ir noteikti pasākumi, kas jāizpilda organizācijām, kuras pilnvarotas veikt kuģu inspekciju, apsekošanu un sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, vienlaikus veicinot pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķa īstenošanu. Šīs regulas pielikuma B7.k) kritērijā noteikts:
“Atzītajai organizācijai jānodrošina, ka:
obligātās apskates un inspekcijas, kas noteiktas Saskaņotajā apskates un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi pilnvarojumu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un papildinājumā SJO Rezolūcijai A.948(23) par Apskates pamatnostādnēm atbilstīgi Saskaņotajai apskates un sertifikācijas sistēmai.”
Tādējādi visiem SJO rezolūcijas un tai secīgu dokumentu grozījumiem būs tieša ietekme uz Regulas (EK) Nr. 391/2009 prasībām.
2.4.4.ES kompetence
Grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem ietekmēs ES tiesību aktus caur Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (Pārstrādāta versija) piemērošanu.
Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli piemērošana ir balstīta uz Parīzes saprašanās memoranda (SM) ostas valsts kontroles kārtību un instrukcijām (pamatnostādnēm), kā noteikts attiecīgi I un VI pielikumā. SJO ostas valsts kontroles kārtība un tās grozījumi var ietekmēt izmaiņas Parīzes SM pamatnostādnēs, un tādējādi tam var būt tieša ietekme uz Direktīvas 2009/16/EK piemērošanu.
Apsekojumu pamatnostādnes, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC), ir prasība, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 391/2009. Jebkādi Apsekojumu pamatnostādņu grozījumi ietekmēs ES tiesību aktus caur Regulas (EK) Nr. 391/2009 piemērošanu.
3.Juridiskais pamats
3.1.Procesuālais juridiskais pamats
3.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras vai nolīguma dalībniece.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt ES likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
3.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
SJO Asambleja ir ar nolīgumu, proti, ar Konvenciju par Starptautisko Jūrniecības organizāciju, izveidota struktūra.
Akti, kurus SJO Asambleja ir tiesīga pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti:
1.Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem ir pilnībā jāatbilst grozītās 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām;
2.Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli. Tās 15. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka to inspektori ievēro VI pielikumā noteiktās procedūras un pamatnostādnes. Minētās pamatnostādnes ir noteiktas Parīzes SM. Grozījumi SJO ostas valsts kontroles kārtībā (2017) var ietekmēt izmaiņas Parīzes SM pamatnostādnēs un tādējādi ietekmēt šīs direktīvas piemērošanu. Būtu jāatzīmē, ka SJO III apakškomiteja apsprieda grozījumus saskaņā ar darba kārtības punktu “Pasākumi ostas valsts kontroles (OVK) darbību un kārtības globālai saskaņošanai”;
3.Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem kuģu inspekcijai. Apsekojumu pamatnostādnes, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC), ir prasība, kas noteikta minētajā regulā. Regulas I pielikuma B7.k) kritērijā noteikts:
“7. Atzītajai organizācijai jānodrošina, ka:
k) obligātās apskates un inspekcijas, kas noteiktas Saskaņotajā apskates un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi pilnvarojumu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un papildinājumā SJO Rezolūcijai A.948(23) par Apskates pamatnostādnēm atbilstīgi Saskaņotajai apskates un sertifikācijas sistēmai.”
Tāpēc grozījumi Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma, ietekmētu ES tiesību aktus caur Regulas (EK) Nr. 391/2009 piemērošanu.
Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
3.2.Materiālais juridiskais pamats
3.2.1.Principi
Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemama lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no mērķa un satura, kāds ir paredzētajam aktam, par kuru Savienības vārdā jāpieņem nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
3.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz jūras transportu. Tātad ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.
3.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 100. panta 2. punktam saistībā ar tā 218. panta 9. punktu.
2019/0248 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 31. sesijā attiecībā uz grozījumu pieņemšanu Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30)) un Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (Rezolūcija A.1120(30))
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvencija par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) (turpmāk “Nolīgums”) stājās spēkā 1958. gada 17. martā.
(2)Saskaņā ar Nolīguma 15. panta j) apakšpunktu Asambleja var ieteikt dalībniecēm pieņemt tādus noteikumus un pamatnostādnes par kuģošanas drošību, kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli un citiem ar kuģošanas ietekmi uz jūras vidi saistītiem jautājumiem, kuri SJO uzticēti ar starptautiskiem instrumentiem vai saskaņā ar tiem, kā arī šādu noteikumu un pamatnostādņu grozījumus.
(3)SJO Asamblejas 31. sesijas laikā, kas norisināsies no 2019. gada 25. novembra līdz 5. decembrim, ir jāpieņem grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30)) un Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (Rezolūcija A.1120(30)).
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SJO, jo pieņemtie grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30)) un Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (Rezolūcija A.1120(30)), varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates.
(5)Kuģošanas drošības komitejas 101. sesijā (MSC 101), kas norisinājās Londonā no 2019. gada 5. līdz 14. jūnijam, tika atgādināts, ka komitejas iepriekšējā sesijā pēc iepazīšanās ar dokumentu MSC 100/19/4, kurā ierosināti grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, komiteja piekrita 4.10. punktā svītrot vārdus “ogles loka” un lūdza SJO Sekretariātam sagatavot attiecīgu Asamblejas rezolūcijas projektu apstiprināšanai MSC 101 nolūkā iesniegt to pieņemšanai Asamblejas 31. sesijā (A 31) (MSC 100/20, 19.14. un 19.15. punkts). Pēc tam komiteja apstiprināja Asamblejas rezolūcijas projektu grozījumiem par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem (Rezolūcija A.658(16)).
(6)SJO aktu īstenošanas apakškomitejas 5. sesijā (III 5), kas norisinājās Londonā no 2018. gada 24. līdz 28. septembrim, tika panākta vienošanās par ostas valsts kontroles kārtības (2017) noteiktu elementu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz 2. papildinājumu “Pamatnostādnes kuģu aizturēšanai”, un tika paredzēts tās sīkāk izstrādāt starpsesiju periodā nolūkā ostas valsts kontroles kārtības (2019) projektu līdz ar rezolūcijas projektu iesniegt izskatīšanai III 6 sanāksmē Londonā 2019. gada 1.–5. jūlijā pirms iespējamas tiešas iesniegšanas izskatīšanai A 31, lai to pieņemtu, ja to apstiprina komitejas.
(7)MSC 101 sanāksmē Komiteja pilnvaroja III 6 ziņot par tās darba rezultātiem tieši Asamblejas 31. sesijai (A 31), lai Asambleja tos varētu pieņemt. III 6 pārskatīja un galīgajā redakcijā sagatavoja ostas valsts kontroles kārtības (2019) grozījumus un pēc Jūras vides aizsardzības komitejas pieprasījuma tās 74. sesijas laikā Londonā 2019. gada 13.–17. maijā ietvēra jaunu 18. papildinājumu “Rezolūcija MEPC.321(74) par 2019. gada ostas valsts kontroles pamatnostādnēm saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 3. iedaļu”. III 6 apstiprināja ostas valsts kontroles kārtības (2017) grozījumus un pilnvaroja nosūtīt tos pieņemšanai A 31.
(8)III 5 laikā apakškomiteja atgādināja, ka savā iepriekšējā sesijā tā izveidoja Saziņas grupu Apsekojumu pamatnostādņu, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC), pārskatīšanai un sastādīja neizsmeļošu pienākumu sarakstu atbilstoši aktiem, kas attiecas uz SJO aktu īstenošanas kodeksu (III kodekss), lai turpinātu atjaunināt Apsekojumu pamatnostādnes, ietverot tajās prasības, kas izriet no grozījumiem attiecīgajos SJO aktos, kas stājas spēkā līdz un ieskaitot 2019. gada 31. decembri, nolūkā iesniegt Apsekojumu pamatnostādņu, ko paredz HSSC, grozījumu projektu pieņemšanai A 31. Kuģošanas drošības komitejas 101. sesijā (MSC 101) Komiteja, ņēmusi vērā III 5 rezultātus un konstatējusi dažus neatrisinātus jautājumus, pilnvaroja III 6 ziņot par tās darba rezultātiem tieši Asamblejas 31. sesijai (A 31), lai Asambleja tos varētu pieņemt. III 6 apsvēra HSSC pamatnostādņu grozījumus un pilnvaroja nosūtīt tos pieņemšanai A 31.
(9)Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir SJO dalībnieces,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem SJO Asamblejas 31. sesijā, ir piekrist šādu grozījumu pieņemšanai:
(a)grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem, kā formulēts dokumenta MSC 101/24 27. pielikumā;
(b)grozījumi ostas valsts kontroles kārtībā (2017) (Rezolūcija A.1119(30)), kā formulēts dokumenta III 6/15 XX pielikumā, kā arī
(c)grozījumi Apsekojumu pamatnostādnēs, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (Rezolūcija A.1120(30)), sertifikācijas saskaņotā sistēma (HSSC) (2015) (Rezolūcija A.1104(29)), kā formulēts dokumenta III 6/15 XX pielikumā.
2. pants
1.Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir SJO dalībnieces.
2.Par nelielām izmaiņām 1. pantā minētajā nostājā drīkst vienoties bez turpmāka Padomes lēmuma.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs